[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 3.2.2010

COM(2010) 24 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

Novērtējums par pasākumiem, kurus Polija veikusi, reaģējot uz Padomes ieteikumu par pārmērīga valsts budžeta deficīta situācijas novēršanu

1. Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošana pašreizējā krīzes situācijā

Daudzu ES valstu kopbudžeta deficīts patlaban pārsniedz Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Uz bieži vien ievērojamo deficīta pieaugumu, kā arī uz parāda attīstību jāraugās nepieredzētās vispasaules 2008./2009. gada finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes kontekstā. Jāņem vērā vairāki faktori. Pirmkārt, ekonomikas lejupslīdes rezultātā samazinās nodokļu ieņēmumi un pieaug sociālo pabalstu (piemēram, bezdarbnieka pabalstu) izdevumi. Otrkārt, ņemot vērā to, ka budžeta politikai ir svarīga nozīme pašreizējā ārkārtas situācijā ekonomikā, Komisija 2008. gada novembra Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā (EEAP), ko decembrī apstiprināja Eiropadome, aicināja veikt fiskālās stimulēšanas pasākumus. Plānā paskaidrots, ka stimulēšanas pasākumiem jābūt katrā dalībvalstī dažādiem, lai ņemtu vērā šo valstu atšķirīgos stāvokļus attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību un konkurētspēju. Visbeidzot, lai stabilizētu finanšu sektoru, vairākas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, no kuriem daži ir ietekmējuši parādu vai palielina risku, ka deficīts un parāds varētu nākotnē pieaugt, lai gan dažas valstis atbalsta pasākumu izmaksas nākotnē varētu atgūt.

Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikts, ka Komisijai jāuzsāk pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra vienmēr, kad kādas dalībvalsts budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP. Stabilitātes un izaugsmes paktā 2005. gadā izdarīto grozījumu mērķis bija jo īpaši nodrošināt to, ka situācija ekonomikā un budžeta stāvoklis ir pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā, un tādējādi ilgtermiņā nodrošinātu valsts finanšu ilgtspējību.

2. Polijas pārmerīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

Pamatojoties uz Polijas iestāžu 2009. gada aprīlī sniegtajiem datiem[1], ko pēc tam apstiprināja Eurostat [2], un ņemot vērā Komisijas dienestu 2009. gada pavasara prognozi, Komisija 2009. gada 13. maijā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 104. panta 3. punktu pieņēma ziņojumu par Poliju[3]. Pēc tam saskaņā ar EK līguma 104. panta 4. punktu Ekonomikas un finanšu komiteja 2009. gada 28. maijā sagatavoja atzinumu par Komisijas ziņojumu.

2009. gada 24. jūnijā Komisija, ņemot vērā savu saskaņā ar EK līguma 104. panta 3. punktu sniegto ziņojumu un pamatojoties uz Ekonomikas un finanšu komitejas saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto atzinumu, atbilstīgi EK līguma 104. panta 5. punktam adresēja Padomei atzinumu, ka Polijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Pēc tam, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome 2009. gada 7. jūlijā nolēma, ka saskaņā ar EK līguma 104. panta 6. punktu Polijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un arī pēc Komisijas ieteikuma nosūtīja Polijai ieteikumus saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu, lai pārmērīgu budžeta deficītu novērstu līdz 2012. gadam. Ieteikumos Padome noteica, ka efektīvi pasākumi jāveic ne vēlāk kā līdz 2010. gada 7. janvārim.

3. Veikto pasākumu efektivitātes novērtējums

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/97[4] un rīcības kodeksu[5] ir uzskatāms, ka dalībvalsts ir veikusi efektīvus pasākumus, ja tā rīkojusies atbilstīgi EK līguma 126. panta 7. punktā paredzētajam ieteikumam. Rīcības kodekss nosaka, ka pasākumu efektivitātes novērtējumā īpaši jāņem vērā tas, vai attiecīgā dalībvalsts ir sasniegusi sākotnēji Padomes ieteikto cikliski koriģētās bilances gada uzlabojumu, neskaitot vienreizējus vai citus pagaidu pasākumus. Ja korekcija ir mazāka nekā ieteiktā, rūpīgi jāanalizē iemesli, kāpēc notikusi šāda atpalikšana no mērķa rādītājiem. Vairāku gadu ilgas korekcijas gadījumā rīcības kodekss nosaka, ka novērtējumam galvenokārt jāattiecas uz pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstīgu fiskālo korekciju tajā gadā, kurš seko pēc pārmērīga budžeta deficīta konstatēšanas.

Saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu 2009. gada 7. jūlijā izdotajā ieteikumā Padome Polijai ieteica ticamā un ilgtspējīgā veidā novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju līdz 2012. gadam. Jo īpaši Padome Polijas iestādēm ieteica a) 2009. gadā īstenot plānotos fiskālās stimulēšanas pasākumus, jo īpaši valsts investīciju plānu, vienlaikus strukturējot papildbudžetu tā, lai izvairītos no turpmākas valsts finanšu pasliktināšanās; b) nodrošināt, ka sākot ar 2010. gadu fiskālie pasākumi vidēji gadā atbilst vismaz 1¼ procentu punktiem no IKP; c) sīki izstrādāt pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2012. gadam samazinātu budžeta deficītu zem atsauces vērtības, kā arī reformas primāro kārtējo izdevumu līmeņa ierobežošanai turpmākajos gados. Lai samazinātu riskus, kas apdraud korekcijas, Padome vēl ieteica stiprināt vidēja termiņa budžeta stratēģiju, piemēram, ieviešot juridiski saistošus ierobežojumus primāro kārtējo izdevumu pieaugumam, kā arī uzlabojot budžeta izpildes uzraudzību visa gada laikā. Padome Polijai noteica termiņu līdz 2010. gada 7. janvārim, lai tā efektīvi rīkotos šajā nolūkā un noteiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu virzību pārmērīga budžeta deficīta novēršanā.

Polija ir vienīgā ES valsts, kurā 2009. gadā konstatēta pozitīva ekonomikas izaugsme. Tiek lēsts, ka reālais IKP ir pieaudzis par 1,7 %, lai gan saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada pavasara prognozi bija paredzams samazinājums par 1,4 %. Šis pozitīvais rezultāts ir skaidrojams ar vairāku labvēlīgu faktoru mijiedarbību, kā, piemēram, stabili ekonomikas rādītāji krīzes sākumā, finanšu sektors, kas labi nodrošināts ar kapitālu un viegli nepakļaujas nelabvēlīgām ietekmēm, Polijas ekonomikas slēgtais raksturs un agri veikta valūtas devalvācija. Saskaņā ar savu fiskālo politiku iestādes ļāva brīvi darboties automātiskajiem stabilizatoriem un ātri izstrādāja uz investīcijām orientētu ekonomikas atveseļošanas plānu. Fiskālās stimulēšanas pasākumu apmērs 2009. gadā (rēķinot strukturālās bilances izmaiņās) saskaņā ar aplēsēm ir kopā aptuveni 2 % no IKP. Vienlaikus iestādes veica arī pasākumus, lai ierobežotu valsts budžeta deficīta pieaugumu. 2009. gada janvārī, t.i., sešus mēnešus pirms tam, kad Padome izdeva ieteikumu saskaņā ar 104. panta 7. punktu, tās pieņēma konsolidācijas pasākumu paketi, kuras paredzamā ietekme bija ¾ % no IKP un kurā citstarp bija paredzēta arī administratīvo izdevumu samazināšana un valsts uzņēmumu dividenžu palielināšana. Pēc tam, 2009. gada 17. jūlijā, t.i., nekavējoties pēc tam, kad Padome bija pieņēmusi ieteikumu Polijai novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju, iestādes pieņēma papildbudžetu, paredzot tajā papildu samazinājumus izdevumos 0,2 % apmērā no IKP un valsts uzņēmumu dividenžu palielināšanu 0,4 % apmērā no IKP. Neraugoties uz šiem konsolidācijas pasākumiem un to, ka ekonomikas situācijas attīstība bija ievērojami labāka, nekā tika gaidīts Padomes ieteikuma izdošanas laikā, saskaņā ar iestāžu prognozi valsts budžeta deficīts 2009. gadā sasniedz 7,2 % no IKP, tātad mazliet vairāk par pavasarī Komisijas dienestu prognozētajiem 6,6 % no IKP. Lai gan ar rīcībā esošajiem datiem nepietiek, lai veiktu precīzu novērtējumu, kāpēc deficīts pārsniedz gaidīto, ir pamats domāt, ka tas daļēji skaidrojams ar augstāku līdzfinansējuma likmi ES finansētiem projektiem un to, ka lielāks IKP pieaugums pilnībā neizpaudās lielākos ieņēmumos. Tā iemesls ir nelabvēlīgas pārmaiņas izaugsmes struktūrā un strukturālas izmaiņas nodokļu sistēmā pirms krīzes.

Vienlaikus iestādes 2009. gadā veica nozīmīgus pasākumus fiskālās sistēmas nostiprināšanai. Tās padarīja ierobežojošāku līdzšinējo noteikumu par parādu, ieviešot īpašus papildnoteikumus par pasākumiem, kādi īstenojami, tiklīdz valsts parāds pārsniedz 55 % no IKP. Valsts budžeta fiskālās plānošanas perspektīva tika paplašināta no 3 līdz 4 gadiem. Tika veikti daži valsts pārvaldes reorganizācijas pasākumi, lai palielinātu valsts finanšu pārskatāmību. Turpinājās pakāpeniska uz rezultātiem balstītas budžeta sistēmas ieviešana. Visbeidzot, iestādes apsver arī iespēju 2010. gada laikā ieviest noteikumus par izdevumiem, lai atvieglotu turpmāko konsolidāciju.

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi 2010. gada budžets ir saderīgs ar nelielu strukturālās bilances pasliktināšanos 2010. gadā. Budžetā paredzēts būtiski palielināt publiskās investīcijas un turpināt ļaut brīvi darboties automātiskajiem stabilizatoriem, kas, ņemot vērā dāsnos indeksācijas noteikumus, nozīmēs ievērojamu sociālo pārvedumu pieaugumu. Vienlaikus tajā paredzēta valsts sektora algu nomināla iesaldēšana (kopējā atalgojumu summa nodarbinātajiem valsts sektorā 2010. gadā pieaugtu mazāk kā par 1 %), nomināli samazinājumi citos kārtējos izdevumos un nodokļu palielināšana cigaretēm un mazutam. Būtiski ir tas, ka budžets bija balstīts uz piesardzīgām makroekonomikas prognozēm. Reālais pieaugums tika prognozēts 1,2 % apmērā (jaunākā informācija liecina, ka tas varētu pārsniegt 2 %), savukārt inflācija tika prognozēta 1 % apmērā. Tādējādi 2010. gadā ieņēmumu ziņā varētu būt gaidāmi pozitīvi pārsteigumi.

Finanšu ministrs Rostovskis 2010. gada 7. janvāra vēstulē komisāram Almunjam iesniedza fiskālās konsolidācijas plānu 2010.-2012. gadam. Tajā paziņots par tādiem pasākumiem kā pakāpeniska pensionēšanās vecuma palielināšana līdz 67 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm, uniformēto dienestu personāla iekļaušana sociālā nodrošinājuma sistēmā, nodokļu bāzes paplašināšana (dažu konkrētu profesiju pārstāvjiem būs jāizmanto kases aparāti ar fiskālās atmiņas bloku), kā arī privatizācijas paātrināšana no 2010. gada[6].

Kopumā fiskālie pasākumi, kas saskaņā ar patlaban piemēroto politiku paredzēti 2010.-2012. gadam, gan ir vērā ņemami, tomēr ievērojami mazāka apmēra, nekā paredzēts Padomes 2009. gada jūlija ieteikumā (3¾ procentu punkti no IKP visā minētajā laikposmā). Ekonomisko perspektīvu uzlabošanās kopš Komisijas dienestu 2009. gada pavasara prognozes gan liek domāt, ka pārmērīga deficīta novēršanai līdz 2012. gadam var pietikt arī ar mazāka apmēra strukturāliem fiskālajiem pasākumiem. Tomēr, lai 2012. gadā panāktu valsts deficīta samazinājumu zem 3 % no IKP, fiskālos pasākumus 2011. un 2012. gadā nāksies pastiprināt. Tādējādi, lai iestāžu piemērotā stratēģija izrādītos veiksmīga, 2010. gada budžets ir jāīsteno ļoti strikti, nodrošinot, ka tiek stingri ievēroti izdevumu mērķi un jebkādi neprognozētie ieņēmumi tiek novirzīti deficīta samazināšanai; konsolidācijas pasākumiem 2011. un 2012. gada budžetos krietni jāpārsniedz patlaban plānotie.

4. SECINāJUMI

Ņemot vērā pašreiz pieejamo informāciju, ir secināms, ka Polija veikusi pasākumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu Padomes noteiktajos termiņos. Polijas iestādes jo īpaši ir veikušas šādus pasākumus:

- 2009. gadā īstenojušas plānotos fiskālās stimulēšanas pasākumus, tostarp valsts investīciju plānu, vienlaikus veicot pasākumus, lai novērstu valsts budžeta deficīta pārmērīgu palielināšanos;

- 2010. gada budžetu balstījušas uz piesardzīgām makroekonomikas prognozēm un iekļāvušas tajā pasākumus deficīta ierobežošanai, kā arī paziņojušas pirmos elementus fiskālās konsolidācijas programmā 2010.-2012. gadam;

- stiprinājušas fiskālo sistēmu un uzsākušas darbu, lai ieviestu ar izdevumiem saistītus noteikumus, kas, domājams, atvieglos konsolidāciju turpmākajos gados.

Tomēr ar Polijas iestāžu piemēroti fiskālo stratēģiju ir saistīti būtiski riski. Pat, ja ņem vērā izaugsmes perspektīvas, kas ir labākas, nekā bija gaidīts, lai 2012. gadā panāktu deficīta samazinājumu zem 3 %, būs nepieciešami turpmāki būtiski konsolidācijas pasākumi. Ņemot vērā šo situāciju, vajadzētu izvairīties no jaunu stimulējošu pasākumu veikšanas, strikti jāīsteno 2010. gada budžets, neprognozētie ieņēmumi jānovirza deficīta samazināšanai un jāsagatavo papildu konsolidācijas pasākumi turpmākajiem gadiem.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija uzskata, ka patlaban Polijai nav jāveic papildu pasākumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Aicinot nekavējoties īstenot plānotos pasākumus, Komisija turpinās cieši uzraudzīt budžeta tendences Polijā atbilstīgi Līgumam un Stabilitātes un izaugsmes paktam.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

| | 2007 |2008 |2009 |2010 |2011 | | Reālais IKP(izmaiņas %) | COM 2009. gada rudens prognoze |6.8 |5.0 |1.2 |1.8 |3.2 | | | COM 2009. gada pavasara prognoze |6.6 |4.8 |−1.4 |0.8 |n.p. | | |Valsts prognoze |6.8 |5.0 |1.7 |2.62 |n.p. | |Ražošanas apjoma starpība(% no potenciālā IKP) | COM 2009. gada rudens prognoze |2.6 |2.6 |−0.4 |−2.2 |−2.3 | | | COM 2009. gada pavasara prognoze |3.4 |3.5 |−1.5 |−3.8 |n.p. | | |Valsts prognoze |n.p. |n.p. |n.p. |n.p. |n.p. | |Valsts kopbudžeta bilance(% no IKP) | COM 2009. gada rudens prognoze |−1.9 |−3.6 |−6.4 |−7.5 |−7.6 | | | COM 2009. gada pavasara prognoze |−1.9 |−3.9 |−6.6 |−7.3 |n.p. | | |Valsts prognoze |−1.9 |−3.6 |−7.23 |n.p. |n.p. | |Primārā bilance(% no IKP) | COM 2009. gada rudens prognoze |0.4 |−1.4 |−3.8 |−4.6 |−4.6 | | | COM 2009. gada pavasara prognoze |0.4 |−1.7 |−3.7 |−4.3 |n.p. | | |Valsts prognoze |0.4 |−1.4 |n.p. |n.p. |n.p. | |Cikliski koriģētā bilance(% no IKP) | COM 2009. gada rudens prognoze |−2.9 |−4.7 |−6.3 |−6.6 |−6.7 | | | COM 2009. gada pavasara prognoze |−3.2 |−5.3 |−6.0 |−5.8 |n.p. | | |Valsts prognoze |n.p. |n.p. |n.p. |n.p. |n.p. | |Strukturālā bilance1(% no IKP) | COM 2009. gada rudens prognoze |−2.9 |−4.7 |−6.4 |−6.6 |−6.7 | | | COM 2009. gada pavasara prognoze |−3.2 |−5.3 |−6.0 |−5.6 |n.p. | | |Valsts prognoze |n.p. |n.p. |n.p. |n.p. |n.p. | |Valsts kopējais parāds(% no IKP) | COM 2009. gada rudens prognoze |45.0 |47.2 |51.7 |57.0 |61.3 | | | COM 2009. gada pavasara prognoze |44.9 |47.1 |53.6 |59.7 |n.p. | | |Valsts prognoze |45.0 |47.2 |n.p. |n.p. |n.p. | |1 Cikliski koriģēta bilance, neņemot vērā vienreizējus un citus pagaidu pasākumus.

2 Jaunākā pieejamā informācija, kas sniegta finanšu ministra Rostovska 2010. gada 7. janvāra vēstulē komisāram Almunjam.

3 “Finanšu attīstības un konsolidācijas plāns”, 2010. gada 29. februāris.

Avoti: Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognoze; 2010. gada budžeta projekts (2009. gada septembris); 2009. gada oktobra ziņojums par fiskālo situāciju; finanšu ministra Rostovska 2010. gada 7. janvāra vēstule komisāram Almunjam.

[1] Atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 3605/93 dalībvalstīm divreiz gadā jāziņo Komisijai par plānoto un faktisko valsts budžeta deficīta un parāda līmeni. Jaunākie Polijas paziņotie dati ir pieejami: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance _statistics/procedure/edp_notification_tables.

[2] Eurostat News Release ( Eurostat paziņojums presei) Nr. 56/2009, 2009. gada 22. aprīlis.

[3] Visi ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saistītie dokumenti, kas attiecas uz Poliju, atrodami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/deficit/countries/poland_en.htm.

[4] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

[5] "Specifikācijas, kā īstenot Stabilitātes un izaugsmes paktu, un pamatnostādnes par stabilitātes un konverģences programmu formu un saturu”, ko Ekonomikas un finanšu padome pieņēma 2009. gada 10. novembrī.

[6] 2010. gada 29. janvārī premjerministrs nāca klajā ar “Finanšu attīstības un konsolidācijas plānu”. Galvenie pasākumi ir, piemēram, reforma invaliditātes pabalstu sistēmā, uniformēto dienestu personāla iekļaušana sociālā nodrošinājuma sistēmā, PVN atmaksāšanas apjomu samazināšana (par uzņēmumiem piederošām automašīnām un degvielu), kā arī nodokļu bāzes paplašināšana (dažu konkrētu profesiju pārstāvjiem būs jāizmanto kases aparāti ar fiskālās atmiņas bloku).