12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/6

A.

tā kā 2011. gada budžeta procedūra ir pirmā šāda veida procedūra, ko īsteno saskaņā ar Lisabonas līgumu, un tā kā tās vienīgā lasījuma sekmīgam iznākumam nepieciešama pastiprināta sadarbība un koordinācija ar otru budžeta lēmējiestādi, lai saskaņošanas procedūrā panāktu vienošanos par visiem izdevumiem;

B.

tā kā — lai iepriekš noteiktu vienošanās punktus — par š. g. jūlijā gaidāmā trialoga mērķi būtu jāizvirza šķēršļu novēršana, pirms Padome pieņem nostāju par budžeta projektu,

1.

norāda, ka 2011. gada budžeta projekta (BP) kopējā summa ir EUR 142 576,4 miljoni saistību apropriācijās (SA) un EUR 130 147,2 miljoni maksājumu apropriācijās (MA), līdz ar to rezervē atstājot EUR 1 224,4 miljonus SA un EUR 4 417,8 miljonus MA; norāda, ka šīs kopsummas veido attiecīgi 1,15 % un 1,05 % no prognozētā ES NKI 2011. gadā;

2.

pauž bažas par to, ka SA salīdzinājumā ar pieņemto 2010. gada budžetu palielinājušās tikai par 0,77 % — tas ir pieaugums, kas neatbilst plaši paustajām cerībām, ka ES budžetam būs būtiska nozīme Eiropas pēckrīzes ekonomikas atbalstīšanā; norāda, ka MA ir palielinājušās par 5,85 %, tomēr atgādina, ka šī pieauguma matemātisks izskaidrojums ir ļoti mazais MA apjoms 2010. gadā; atgādina, ka daudzgadu finanšu shēmā (DFS) saistību apropriācijām noteiktais maksimālais apjoms ir EUR 142 965 miljoni un maksājumu apropriācijām — EUR 134 280 miljoni pašreizējās cenās;

3.

atzīst neatbilstības samazināšanos starp SA un MA salīdzinājumā ar 2010. gada budžetu (EUR 12 429 miljoni salīdzinājumā ar EUR 18 535 miljoniem), kas liecina par efektīvāku ES budžeta izpildi, tomēr tajā pašā laikā norāda, ka DFS šī atšķirība starp SA un MA 2011. gadā ir tikai EUR 8 366 miljoni; šajā sakarībā atgādina, ka šāda neatbilstība ilgākā laikposmā rada deficītu un tādēļ budžeta ilgtspējības un labas pārvaldības labad tā būtu jānovērš;

4.

norāda, ka budžeta projektā lielāko daļu (70 %) vispārējās rezerves, kas ir EUR 1 224,4 miljoni, veido 2. izdevumu kategorijas “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” rezerve un ka pārējo izdevumu kategoriju, it īpaši 1.a, 3.b un 4. izdevumu kategorijas, rezerves ir ļoti mazas, kas līdz ar to proporcionāli samazina ES spēju reaģēt uz politiskām pārmaiņām un neparedzētām vajadzībām, vienlaikus saglabājot savas prioritātes;

5.

turklāt uzsver, ka 2. izdevumu kategorijas rezerve faktiski var būt mazāka, jo var mainīties tirgus apstākļi;

6.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir publicējusi ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību (COM(2010)0185), un šajā sakarībā atgādina, ka tiek gaidīts priekšlikums būtiskai budžeta pārskatīšanai un ka grūtības, ar ko nācās saskarties iepriekšējo gadu budžeta procedūrās, pienācīgi un apmierinošā veidā reaģējot uz nepieciešamību risināt dažādus jaunus uzdevumus, padara par neizbēgamu pašreizējās DFS pārskatīšanu; atgādina — Parlaments sagaida, ka Komisija līdz 2010. gada pirmā pusgada beigām iesniegs konkrētus priekšlikumus par DFS pārskatīšanu;

7.

vērš uzmanību uz lielo skaitu nepabeigto procedūru (budžeta pārskatīšana, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDS) izveide, budžeta grozīšana, Iestāžu nolīguma un Finanšu regulas pārskatīšana u. c.), kurām būs tālejoša ietekme uz budžetu un kuras abām budžeta lēmējiestādēm būs jāpabeidz 2011. gadā;

8.

pieņem zināšanai Komisijas izklāstītās prioritātes (proti, ES ekonomikas atbalstīšanu pēckrīzes periodā un pielāgošanos jaunām vajadzībām, t. i., Lisabonas līguma īstenošanu, jaunu finanšu uzraudzības iestāžu izveidi, globālās vides un drošības novērošanas (GMES) iniciatīvas finansēšanu, Stokholmas programmas īstenošanu u. c.) un vaicā, vai niecīgais SA palielinājums salīdzinājumā ar 2010. gada budžetu būs pietiekams, lai šīs prioritātes īstenotu;

9.

uzsver, cik svarīga ir stingra Eiropas rīcība, reaģējot uz krīzi un finanšu tirgu nestabilitāti, un ka šādai rīcībai būtu jānozīmē lielāka ES budžeta finansētspēja un elastība; šajā sakarībā prasa, lai Padome un Komisija sniegtu papildu sīkāku informāciju par to, kā ES budžetu varētu ietekmēt Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms, par kuru lēmums tika pieņemts Ekonomikas un finanšu padomes ārkārtas sanāksmē 2010. gada 9. un 10. maijā; turklāt — lai novērstu turpmākas krīzes — prasa izveidot efektīvu uzraudzības sistēmu, kurā būtu paredzēta arī tieša informācijas sniegšana Parlamentam;

10.

pauž nožēlu, ka no budžeta aspekta nav iespējams skaidri noteikt, kā 2011. gada budžeta projektu ietekmēs stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas, piemēram, “Inovācijas Savienība”, “Jaunatne kustībā”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Jaunas prasmes un darbavietas” un “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, un nopietni šaubās par spēju pašreizējās finanšu shēmas kontekstā nodrošināt šīm pamatiniciatīvām atbilstošu finansējumu;

11.

atgādina, ka saskaņā ar 2010. gada 25. marta rezolūciju par 2011. gada budžeta prioritātēm jaunatne ir viena no 2011. gada budžeta pamatprioritātēm, kas būtu jāveicina kā transversāls ES jautājums, radot sinerģiju starp dažādām ar jaunatni saistītām politikas jomām, it īpaši izglītību, nodarbinātību, uzņēmējdarbību un veselības aprūpi, un vienlaikus atvieglojot un veicinot jauniešu sociālo integrāciju, pilnvarošanu, iemaņu pilnveidošanu un mobilitāti; norāda, ka jēdziens “jaunatne” būtu jāskata kā plaša koncepcija, kas ietver cilvēku spēju dzīves laikā vairākas reizes mainīt amatu un statusu, bez ierobežojumiem mainot tādas vides kā mācību prakse, akadēmiskā vai profesionālā vide un profesionālā apmācība, un ka tādēļ par vienu no mērķiem būtu jānosaka pārejas no izglītības sistēmas uz darba tirgu atvieglošana;

12.

pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz labo reputāciju un ļoti augsto izpildes līmeni, kas katru gadu 2007.–2009. gada laikposmā sasniedza 95–100 %, ar jaunatni saistītajiem pamatinstrumentiem un pamatprogrammām, tādām kā “Mūžizglītība”, “Jaunatne darbībā” un “Erasmus Mundus” budžeta projektā ierosināto apropriāciju palielinājums ir diezgan simbolisks; uzskata, ka šis palielinājums neļauj ES atbilstoši risināt šo prioritāti, un tādēļ plāno sniegt turpmāku atbalstu šīm programmām; šajā sakarībā atgādina, ka šīs programmas ir neapstrīdama Eiropas pievienotā vērtība un ka tās, neraugoties uz pieticīgo finanšu piešķīrumu šīm programmām, sniedz būtisku ieguldījumu stipras Eiropas pilsoniskās sabiedrības izveidē;

13.

prasa vēl rūpīgāk izskaidrot iedalījumu darbības un administratīvajos izdevumos, vienlaikus atzīstot centienus, kas veikti, lai izklāstītu 5. izdevumu kategorijā neietilpstošos administratīvos izdevumus; norāda, ka jau pašlaik būtiska daļa no izdevumiem, kas patiesībā ir administratīvie izdevumi, tiek finansēti no darbības apropriācijām;

14.

pauž apņēmību vest sarunas par 2011. finanšu gada budžetu konstruktīvā un progresīvā gaisotnē, paturot prātā efektivitātes un Eiropas pievienotās vērtības mērķi; sagaida, ka arī otra budžeta lēmējiestāde izvēlēsies uz sadarbību vērstu pieeju, nodrošinot patiesu politisko dialogu, un atmetīs “grāmatvedības uzdevuma” pieeju, saskaņā ar kuru sarunās pārmērīgi svarīga nozīme tiek piešķirta ietaupījumiem un dalībvalstu iemaksām; atgādina, ka ar Līgumu ir grozīts ne tikai budžeta procedūras juridiskais pamats, bet arī ieviesta jauna metode un jauni termiņi attiecībā uz sarunām un kompromisa panākšanu;

15.

uzsver to, ka ES budžets ir ļoti ierobežots salīdzinājumā ar dalībvalstu budžetiem; tādēļ atgādina — lai īstenotu kopējas ES stratēģijas, ir jārada sinerģija starp ES budžetu un dalībvalstu budžetiem; uzsver, ka saskaņotība pamatīgāk ietekmē Eiropas politikas jomas, nodrošinot patiesu Eiropas pievienoto vērtību un vienlaikus palīdzot sasniegt ilgtermiņa politikas mērķus; ir pārliecināts, ka galvenajās jomās ES budžets var būt noderīgs ilgtermiņa investīciju un darba vietu radīšanas atbalstam; sagaida, ka Padome to pienācīgi ņems vērā, lemjot par ES budžetu, un atturēsies no vērienīgiem līdzekļu samazinājumiem, pat ja tas ārkārtīgi sarežģītu dalībvalstu publisko finanšu stāvokli;

16.

atgādina savas prioritātes, kas paustas iepriekšminētajā 2010. gada 25. marta rezolūcijā;

17.

norāda uz SA pieaugumu par 4,4 % (sasniedzot EUR 13 437 miljonus) un MA pieaugumu par 7 % (sasniedzot EUR 11 035 miljonus (4), kā arī uz rezervi EUR 50,1 miljona apjomā (salīdzinājumam — EUR 37 miljoni finanšu plānā), kas pārsvarā saistīts ar to apropriāciju samazinājumu, kuras paredzētas decentralizēto aģentūru un izpildaģentūru administratīvajiem un tehniskā atbalsta izdevumiem (iepriekš — “BA” pozīcijas) un vairākām programmām, tādām kā “Muita 2013” un “Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma – Uzņēmējdarbība un inovācijas”;

18.

atgādina MVU būtisko lomu ES ekonomikas atveseļošanās un uzplaukuma nodrošināšanā; prasa pastiprināt atbalstu visām programmām un instrumentiem, kuru mērķis ir MVU atbalstīšana, un šajā sakarībā pauž bažas par ierosinājumu samazināt maksājumu apropriācijas, kas paredzētas programmai “Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma – Uzņēmējdarbība un inovācijas”;

19.

atgādina, ka, pieņemot pašreizējo DFS, no šīs izdevumu kategorijas finansējamās jaunās vajadzības (Kozlodujas atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana, Eiropas finanšu uzraudzības iestādes, kopuzņēmums ITER un globālā vides un drošības novērošana (GMES), tostarp Parlamenta prasība palielināt apropriācijas tās darbības fāzei) nebija paredzētas; uzsver, ka šo vajadzību finansēšana nedrīkstētu notikt uz to citu 1.a izdevumu kategorijas programmu un darbību finansējuma rēķina, kuras ir būtiski svarīgas, lai nodrošinātu Eiropas pēckrīzes atveseļošanos;

20.

atgādina, ka no šīs izdevumu kategorijas līdzekļiem daļēji finansē Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kā arī lielu skaitu daudzgadu programmu (Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, Septīto pamatprogrammu, Eiropas komunikāciju tīklus (TEN) un programmas “Galileo/Egnos”, “Marco Polo II” un “Progress”), kas tiks pabeigtas 2011. gadā; tādēļ atkārtoti prasa Komisijai iesniegt ziņojumu par sasniegumiem Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, tostarp EIB uzticēto pasākumu, īstenošanā;

21.

atzinīgi vērtē svarīgākajām programmām paredzēto apropriāciju palielinājumu (Septītajai pamatprogrammai — par 13,8 %, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammai — 4,4 %, programmai “Mūžizglītība” — 2,6 % un TEN — 16,8 %) un uzsver, ka šīs programmas ir svarīgs līdzeklis ES krīzes novēršanas ekonomiskās stratēģijas īstenošanai;

22.

uzsver, ka 1.a izdevumu kategorijā ir iekļautas daudzas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas, piemēram, “Inovācijas Savienība”, “Jaunatne kustībā”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Jaunas prasmes un darbavietas” un “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”; pauž nožēlu, ka nav iespējams skaidri noteikt ES stratēģijas 2020. gadam ietekmi uz budžetu, un izsaka šaubas attiecībā uz spēju šīm iniciatīvām nodrošināt atbilstošu finansējumu pašreizējās finanšu shēmas ietvaros;

23.

atgādina, ka, ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020”, 2011. gada prioritātes tiks finansētas galvenokārt no šīs izdevumu kategorijas un ka tās ES kompetences jomas, kas radušās saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ļoti iespējams, ietekmēs budžetu; uzsver, ka kosmosa politikas, kas ir konkrēts piemērs tam, kā Eiropas rūpniecības politika veicina progresu Eiropas zinātnes, tehnoloģijas un vides jomā, vienlaikus veicinot rūpniecības konkurētspēju, attīstībai ir nepieciešams, lai gan ES, gan dalībvalstis arī turpmāk censtos rast GMES vajadzīgos līdzekļus;

24.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu “Jaunatne kustībā”, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas augstākās izglītības iestāžu darbības rādītājus un starptautisko pievilcību un palielināt vispārējo izglītības un apmācības līmeni ES; stingri atbalsta visiem jauniešiem vienlīdzīgu iespēju veicināšanu neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa; vēlas uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu finansējumu tādai politikai, kurai ir augsti mērķi izglītības un apmācības, tostarp profesionālās apmācības, jomā, jo šai jomai ir būtiska nozīme stratēģijā “Eiropa 2020”; uzsver, ka ES mobilizē visus savus līdzekļus, lai īstenotu šo resursu ziņā ietilpīgo uzdevumu, kas rada bezprecedenta gadījumu visaptverošas ES jaunatnes politikas izstrādē; tomēr uzsver, ka šādu visaptverošu pamatiniciatīvu, kas ietver vairākas atšķirīgas un sekmīgi īstenotas ES programmas, sākšana šajā jomā nedrīkstētu mazināt atsevišķo programmu atpazīstamību;

25.

uzsver, ka budžeta līdzekļiem, kas nākotnē tiks nodrošināti tādiem instrumentiem kā Mūžizglītības programma un transversālās prasmes, piemēram, e-prasmes, starptautiskās prasmes, uzņēmējdarbības prasmes un daudzvalodība, vajadzētu atspoguļot šo instrumentu augsto Eiropas pievienoto vērtību un tādēļ tie 2011. gada budžetā būtu jānosaka par prioritāriem;

26.

pauž vilšanos par to, ka 2011. gada budžeta projektā nav skaidri identificēta tūrisma nozare, kas netieši rada vairāk nekā 10 % no ES IKP un kas līdz ar Lisabonas līguma ratifikāciju pilnībā ir kļuvusi par ES kompetences jomu;

27.

norāda uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam (EGF) paredzēto maksājumu apropriāciju iekļaušanu ES budžetā, kas notiek pirmoreiz, un uzskata to par būtisku elementu diskusijā par šī fonda pārvaldību un atpazīstamību; tomēr uzskata, ka šīs maksājumu apropriācijas var būt nepietiekamas, lai apmierinātu pieteikumus atbalsta saņemšanai no EGF 2011. gadā; tādēļ atkārtoti pieprasa, lai pieteikumi atbalsta saņemšanai no EGF netiktu finansēti, tikai veicot pārvietojumus no Eiropas Sociālā fonda budžeta pozīcijām, un aicina Komisiju šim nolūkam nekavējoties noteikt un izmantot citas budžeta pozīcijas; uzsver nepieciešamību vienkāršot un paātrināt fonda līdzekļu mobilizācijas procedūru (5);

28.

norāda uz ļoti pieticīgo to saistību apropriāciju palielinājumu vai pat to stagnāciju salīdzinājumā ar 2010. gada budžetu, kuras paredzētas Eiropas Nodarbinātības dienestiem un trijām budžeta pozīcijām, no kurām finansiāli atbalsta rūpnieciskās attiecības un sociālo dialogu; uzskata — ņemot vērā to, ka krīzes dēļ pašlaik tiek masveidā atlaisti darbinieki un veikta pārstrukturēšana, šīm budžeta pozīcijām būtu jāpiešķir vairāk līdzekļu;

29.

norāda, ka 2011. gada BP paredzēts SA apropriāciju palielinājums par 3,2 %, sasniedzot EUR 50 970 miljonus, no kuriem EUR 39 891,5 miljoni paredzēti struktūrfondiem (ERAF un ESF) — summa, kas ir gandrīz tāda pati kā 2010. gada budžetā, — un EUR 11 078,6 miljoni ir paredzēti Kohēzijas fondam;

30.

norāda, ka šis priekšlikums ir saskaņā ar DFS iekļautajiem piešķīrumiem, ņemot vērā tehnisko pielāgošanu 2011. gada finanšu shēmai (6) (palielinājums par EUR 336 miljoniem), kā noteikts Iestāžu nolīguma 17. punktā; šajā sakarībā saprot, kāpēc rezerve tika noteikta EUR 16,9 miljonu apmērā, kuru veido galvenokārt piešķīrums tehniskajai palīdzībai un kura ir 0,03 % no šīs kategorijas izdevumiem;

31.

atzinīgi vērtē ierosināto SA palielināšanu 2011. gadā līdz EUR 42 541 miljoniem, tomēr pauž bažas, ka vajadzības pēc maksājumiem tika novērtētas, pamatojoties uz iepriekšējo gadu maksājumu attiecību pret attiecīgā laikposma saistībām 2000.–2006. gada plānošanas periodā, savukārt programmu īstenošana 2007.–2013. gada laikposma sākumā bija daudz lēnāka, un tādēļ nepieciešams strauji iedzīt nokavēto, it īpaši 2011. gadā;

32.

šaubās, vai veiktie pielāgojumi, it īpaši nokavēto maksājumu piešķīrumi, tos aprēķinot proporcionāli turpmākajos gados paredzētajiem maksājumiem, ir pilnībā atbilstīgi, lai segtu visas papildu vajadzības pēc maksājumiem, it īpaši tās, kas saistītas ar šādiem notikumiem:

33.

turklāt uzskata, ka atbilstīga finansējuma piešķiršana kohēzijas politikai ir būtiska, lai paātrinātu Eiropas ekonomikas atveseļošanos un sniegtu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” reģionālai īstenošanai; uzsver ES makroreģionālās sadarbības sinerģisko ietekmi uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, kā arī nepieciešamību piešķirt pietiekami daudz līdzekļu pašreizējo makroreģionālo stratēģiju īstenošanai; tādēļ aicina Komisiju un Padomi nekavējoties iesniegt un pieņemt budžeta grozījumus gadījumos, kad maksājumu apropriācijas nav pietiekamas vajadzību segšanai;

34.

prasa Komisijai — lai vēl vairāk uzlabotu piešķirtā finansējuma izlietošanu uz vietas — turpināt cieši sadarboties ar tām dalībvalstīm, kurās šis līmenis ir zems; apzinās, ka zems apropriāciju izlietojuma līmenis var apdraudēt pakāpenisku ES politikas īstenošanu dažādās jomās;

35.

prasa Komisijai turpināt apsvērt arī to, kā pārkārtot Komisijas un dalībvalstu noteikto noteikumu un prasību sarežģīto sistēmu, lai uzmanību vairāk koncentrētu uz mērķu sasniegšanu, nevis likumību un pareizību, vienlaikus nenovirzoties no pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipa; uzsver, ka šādas pārdomas sniegtu ieguldījumu arī nākamā plānošanas laikposma pamatnoteikumu labākā izstrādē; šajā sakarībā atgādina 2009. gada novembra kopīgo deklarāciju par struktūrfondu un Kohēzijas fonda vienkāršošanu un mērķtiecīgāku izmantošanu ekonomikas krīzes apstākļos;

36.

atgādina, ka viena no LESD ieviestajām izmaiņām ir obligāto un neobligāto izdevumu dalījuma atcelšana budžeta procedūrā, beidzot ļaujot abām budžeta lēmējiestādēm kā līdzvērtīgiem partneriem vest sarunas par visām ikgadējām apropriācijām; atgādina, ka obligātie izdevumi veidoja gandrīz 34 % no kopējā budžeta un ka lielākā daļa no tiem bija 2. izdevumu kategorijā;

37.

uzsver, ka pēdējos gados budžeta lēmējinstitūcija šo izdevumu kategoriju ir izmantojusi, lai panāktu vispārēju vienošanos par ikgadējo budžetu, izmantojot rezervi vai citām programmām un darbībām paredzēto apropriāciju pārdali;

38.

norāda, ka, neraugoties uz prasību saglabāt stabilu apropriāciju apjomu, piešķirtie ieņēmumi 2011. gadā ir samazinājušies par vairāk nekā 25 %, atbalsts tirgum ir samazinājies gandrīz par 22 % (nokrītoties līdz EUR 3 491 miljonam) un veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem paredzēto apropriāciju apjoms — par 7,8 %; pauž bažas par Komisijas optimistiskajiem pieņēmumiem (ņemot vērā paaugstināto tirgus nestabilitāti un lauksaimnieciskās darbības pakļautību ar veselību saistītiem apdraudējumiem) attiecībā uz tendencēm 2011. gada lauksaimniecības preču tirgos, kuru rezultātā ar tirgu saistītie izdevumi ir samazināti par aptuveni EUR 900 miljoniem; mudina Komisiju un Padomi rūpīgi uzraudzīt norises lauksaimniecības tirgos un būt gatavām ātri un efektīvi reaģēt, īstenojot nepieciešamos drošības pasākumus, lai novērstu negatīvus pavērsienus tirgos un cenu nestabilitāti; ņemot vērā nepieciešamību saglabāt modrību attiecībā uz dzīvnieku slimību izskaušanu, pauž bažas arī par veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem paredzēto apropriāciju plānoto samazinājumu;

39.

atzinīgi vērtē to apropriāciju palielinājumu, kuras paredzētas atsaistītajam tiešajam atbalstam (par 9,7 %), programmai skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem (par līdz pat 50 %, sasniedzot EUR 90 miljonus), skolām paredzētajai piena programmai (par 5,3 %) un palīdzības programmai maznodrošinātajiem; ar gandarījumu norāda uz eksporta kompensāciju pastāvīgo samazināšanos kopš 2007. gada (līdz EUR 166 miljoniem 2011. gada BP);

40.

atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pārdalīt dažu dalībvalstu neizlietotos līdzekļus citām dalībvalstīm, kuras veiksmīgi īsteno šo programmu;

41.

norāda, ka saskaņā ar Eiropas stratēģiju 2020. gadam darbība klimata jomā ir noteikta par prioritāti, un norāda arī uz izmaiņām 7. sadaļas nosaukumā, kas tagad ir “Vide un darbība klimata jomā”; pieņem zināšanai ierosināto apropriāciju palielinājumu ES politikas īstenošanai un likumdošanai attiecībā uz darbību klimata jomā un jaunai sagatavošanās darbībai, kas paredzēta ar klimatu saistīto pasākumu popularizēšanai un pielāgošanai;

42.

atzinīgi vērtē programmai LIFE+ paredzēto SA palielinājumu par 8,7 %, sasniedzot EUR 333,5 miljonus, un būtisko MA palielinājumu par 24,3 %, sasniedzot EUR 268,2 miljonus, atbilstoši uzlabotajiem līdzekļu izlietojuma rādītājiem un ņemot vērā arī turpmākos pasākumus saistībā ar 2010. gadā plānoto bioloģiskās daudzveidības stratēģiju; norāda — lai ES varētu risināt plašos uzdevumus vides jomā, tai skaitā tos, kas saistīti ar ūdens piesārņojumu, — šai programmai ir nepieciešams papildu finansējums;

43.

atgādina, ka īpašais tirgus atbalsta pasākums piensaimniecības nozarē, kas tika iekļauts 2010. gada budžetā, lai mazinātu piensaimniecības nozares krīzes sekas, bija paredzēts kā vienreizēja darbība; prasa Komisijai pārbaudīt, kā dalībvalstis izlieto EUR 300 miljonus lielo ārkārtas finansējumu piensaimniecības nozarē, un iesniegt šī pasākuma novērtējumu;kopā ar priekšlikumiem pastāvīgai pieejai un konkrētiem ierosinājumiem, kā risināt cenu svārstīguma problēmu šajā nozarē;

44.

pauž bažas, ka 2011. gada budžeta projektā nav atbilstoši atspoguļota kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) nozīme; norāda, ka līdzekļi, ko ierosināts piešķirt integrētas jūrniecības politikas izstrādei, nav pietiekami, lai segtu šīs jaunās politikas uzsākšanas svarīgākos aspektus; uzsver, ka jaunā Eiropas Savienības jūrniecības politika varētu attīstīties, negatīvi ietekmējot pašreizējās KZP prioritārās jomas, ciktāl tas skar tām budžetā paredzēto finansējumu; uzsver, ka šādai politikai būs nepieciešams atbilstošs finansējums vairāk nekā vienā budžeta pozīcijā;

45.

norāda, ka vispārējam līdzekļu palielinājumam 3.a izdevumu kategorijā (par 12,8 %) ir labvēlīga ietekme uz šīs jomas globālajiem mērķiem, kas izklāstīti Lisabonas līgumā un Stokholmas programmā;

46.

uzsver nepieciešamību palielināt apropriācijas, kas paredzētas apstākļu uzlabošanai ieslodzījuma vietās; atgādina, ka saskaņā ar Stokholmas programmu ir jāparedz sociālās integrācijas pasākumi un sociālās pārcelšanas programmas un jāatbalsta narkotiku apkarošanas iniciatīvas (tostarp profilakse, rehabilitācija un kaitējuma mazināšana);

47.

šajā sakarībā pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par rīcības plānu Stokholmas programmas īstenošanai un atzinīgi vērtē imigrācijas un imigrantu integrācijas atbalsta jomā ierosināto SA palielinājumu Ārējo robežu fondam (par 22 %, sasniedzot EUR 254 miljonus), Eiropas Atgriešanās fondam (par 29 %, sasniedzot EUR 114 miljonus) un Eiropas Bēgļu fondam (par 1,3 %, sasniedzot EUR 94 miljonus);

48.

atzīst, ka ierosinātais FRONTEX paredzēto apropriāciju samazinājums 2011. gadā, neraugoties uz šīs aģentūras pieaugošo darba apjomu, saistīts ar tās neizlietoto apropriāciju un ikgadējo pārpalikumu atjaunināto novērtējumu;

49.

atzinīgi vērtē regulas, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EPAB), pieņemšanu un aicina Komisiju nodrošināt, lai EPAB uzsāktu darbību savlaicīgi, pirms 2011. gada, un lai biroja darba uzsākšanai tiktu piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi;

50.

pauž nožēlu par to, ka, kamēr nav iesniegts priekšlikums regulai par Eiropolu (tas ir paredzēts 2013. gadā) — ES aģentūru, kuru kopš 2010. gada finansē no ES budžeta, — attiecīgo apropriāciju apjoms saglabājas gandrīz tāds pats kā 2010. gadā (EUR 79,7 miljoni), neraugoties uz Stokholmas programmā pausto aicinājumu pastiprināt Eiropola veiktspēju;

51.

norāda, ka, neraugoties uz nenoteikto grafiku otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādei un nodošanai ekspluatācijā, tai paredzētās apropriācijas ir ierosināts samazināt tikai nedaudz (no EUR 35 miljoniem līdz EUR 30 miljoniem), vienlaikus maksājumu apropriācijas palielinot no EUR 19,5 miljoniem līdz EUR 21 miljonam; atgādina, ka Komisija bija paredzējusi EUR 27,91 miljonu līdz SIS II darbības uzsākšanai 2011. gada ceturtajā ceturksnī; norāda, ka SIS II izstrāde jau tagad atpaliek no paredzētā grafika un, visticamāk, netiks pabeigta līdz 2011. gada beigām; uzskata — ņemot vērā nelielās izredzes, ka varētu notikt strauja pāreja uz SIS II, un to, ka pašreiz tiek gatavots aizstāšanas variants, — līdz turpmākas analīzes veikšanai daļa šo līdzekļu jāiekļauj rezervē;

52.

uzsver, ka plānotās aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā finansēšana nedrīkst novest pie papildu IT sistēmu izstrādes, kamēr nav sākusi darboties SIS II vai tai alternatīvs risinājums un VIS; prasa skaidri norādīt šīs aģentūras un tās projektu izmaksas;

53.

atgādina, ka 3.b izdevumu kategorija aptver Eiropas pilsoņiem ļoti svarīgas jomas, piemēram, jaunatnes, izglītības un kultūras programmas, sabiedrības veselību, patērētāju tiesību aizsardzību, civilās aizsardzības instrumentu un komunikācijas politiku; tādēļ ar lielām bažām norāda, ka apropriāciju kopsumma ir samazinājusies jau otro gadu pēc kārtas, SA salīdzinājumā ar 2010. gadu samazinoties par 0,03 % (līdz EUR 667,8 miljoniem) un MA — par 3,1 % (līdz EUR 638,9 miljoniem), rezervē līdz ar to paliekot EUR 15,2 miljoniem;

54.

norāda, ka priekšlikumu palielināt apropriācijas dažām programmām (“Media 2007”, “Kultūra 2007”, “Sabiedrības veselība” u. c.) bija iespējams īstenot tāpēc, ka netika paredzētas SA vairākiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām; tādēļ pauž nožēlu par to, ka nelielā rezerve ierobežos rīcības iespējas, pieņemot lēmumus par finansējuma palielināšanu prioritātēm, no kurām iedzīvotāji gūst tiešu labumu, un priekšlikumu pieņemšanu attiecībā uz projektiem un darbībām;

55.

atkārto, ka nekavējoties jāsāk izdarīt koordinētas daudznozaru investīcijas jaunatnes kā vairākas politikas jomas skaroša jautājuma atbalstam un ka atbilstīgi jāierosina palielināt finansējumu jaunatnes politikas instrumentam; pauž nožēlu par Komisijas demonstrēto mērķtiecības trūkumu, tai nespējot pienācīgi risināt šo prioritāro jautājumu, un apstiprina savu nodomu grozīt budžetu, lai šai prioritātei nodrošinātu pienācīgu finansējumu;

56.

atgādina, ka sadarbības veicināšana jaunatnes un sporta jomā ir viena no 2011. gada budžeta prioritātēm, un uzsver, ka svarīgs instruments šajā sakarībā ir finanšu atbalsts īpašiem ikgadējiem notikumiem; pauž nožēlu par to, ka 2011. gada budžeta projektā šim mērķim nav iekļautas SA (p.m. attiecībā uz SA un tikai EUR 2,9 miljoni MA) salīdzinājumā ar attiecīgi EUR 9,8 miljoniem un EUR 10,25 miljoniem 2010. gada budžetā;

57.

atzinīgi vērtē 2011. gadā paredzēto pasākumu “Eiropas Brīvprātīgā darba gads 2011”, kas pamatojas uz 2010. gada budžetā iekļauto tāda paša nosaukuma sagatavošanās darbību, un atgādina Parlamenta un Padomes lēmumu palielināt attiecīgajā tiesību aktā paredzēto vispārējo piešķīrumu līdz EUR 8 miljoniem;

58.

pauž bažas par Eiropas pilsonības, komunikācijas un plašsaziņas līdzekļiem sniedzamās informācijas programmām paredzēto apropriāciju mazo apjomu, kas dažos gadījumos salīdzinājumā ar 2010. gadu ir pat samazinājies; uzskata, ka šīm programmām ir liela nozīme Eiropas identitātes izveidē un ES pilsoņu informēšanā par Eiropas projektu;

59.

pauž nožēlu par programmai “DAPHNE” paredzēto saistību apropriāciju samazinājumu norāda uz tā iespējamo negatīvo ietekmi uz cīņu pret vardarbību; prasa turpināt finansēt pašreizējos, kā arī jaunus efektīvus pasākumus, lai apkarotu jebkādu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm;

60.

vēlreiz atgādina ļoti mazās 4. izdevumu kategorijā pieejamās rezerves, kas ES neļauj atbilstoši reaģēt uz krīzēm un ārkārtas gadījumiem; norāda, ka pieaugošā un nepanesamo pretrunu starp šo nepietiekami finansēto izdevumu kategoriju un Padomes jaunajām pasaules mēroga politiskajām saistībām var atrisināt, tikai pārskatot pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu (7);

61.

atzinīgi vērtē priekšlikumu palielināt Dienvidu un Austrumu EKP, it īpaši Austrumu EKP Austrumu partnerības dimensijai, paredzētās apropriācijas; pieņem zināšanai priekšlikumu izlietot visus ES Baltijas jūras stratēģijai paredzētās budžeta pozīcijas līdzekļus, tomēr pauž nožēlu, ka šai stratēģijai nav paredzēta līdzvērtīga summa Austrumu EKP;

62.

aicina Komisiju — lai sasniegtu Austrumu partnerības mērķus un nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu — paredzēt papildu finansiālo atbalstu tām jaunajām laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam paredzētajām ENPI daudzgadu indikatīvajām programmām un dalībvalstu indikatīvajām programmām, kuras attiecas uz Austrumu partnerības valstīm;

63.

ņemot vērā pastāvīgo nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem, īpašas bažas pauž par ierosinājumu vairāk nekā par 32 % samazināt SA, kas paredzētas finansiālai palīdzībai Palestīnai, miera procesam un UNRWA; uzskata, ka Komisijas apgalvojums par ārkārtēji lielajiem piešķīrumiem iepriekšējos gados, kurus nevar saglabāt, neapdraudot citām šī reģiona valstīm paredzēto finansējumu, pastiprina steidzamo vajadzību pašos pamatos pārskatīt iespējas piešķirt finansējumu no 4. izdevumu kategorijas, un ka tas nedrīkst novest pie palestīniešiem, Palestīniešu pašpārvaldei un UNRWA svarīgā finansiālā atbalsta samazināšanās; atkārtoti pauž atbalstu Palestīniešu pašpārvaldei administratīvās veiktspējas palielināšanā, norāda, ka — pat ja ES būtu gatava paplašināt palestīniešiem paredzēto palīdzību — šīs nav beztermiņa saistības, un uzstāj, ka, lai gan humānajai palīdzībai arī turpmāk jābūt beznosacījumu palīdzībai, ES jāpiešķir tāda politiskā loma, kas nodrošina taustāmus rezultātus Palestīnas valsts izveidē sasniegtā progresa ziņā un kas atbilst tās būtiskajai finanšu palīdzībai un ekonomiskajai ietekmei šajā reģionā;

64.

šajā sakarībā norāda, ka pat tad, ja visu 4. izdevumu kategorijas rezervi izlietotu tikai Palestīnai paredzētajai finanšu palīdzībai, ar to vien nepietiktu, lai sasniegtu 2010. gada SA apjomu (EUR 295 miljonus salīdzinājumā ar EUR 270 miljoniem 2011. gadā);

65.

pieņem zināšanai apropriāciju būtisko palielinājumu (par 13,2 %) izdevumiem, kas saistīti ar paplašināšanos, kurā turpmāks progress gaidāms 2011. gadā (jau notiekošās un iespējamās sarunas ar Horvātiju, Īslandi, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Turciju un Rietumbalkānu valstīm);

66.

uzskata attīstības sadarbības instrumentam paredzēto apropriāciju ierosināto palielinājumu par atbilstīgu, tomēr pauž nožēlu par Komisijas maldinošo izklāstu, kurā videi un dabas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai paredzētais palielinājums par EUR 65 miljoniem pasniegts kā Kopenhāgenas vienošanās rezultāts, lai gan tas pamatojas uz finanšu plānu, nevis 2010. gada budžetu (patiesībā 2011. gada BP salīdzinājumā ar 2010. gadu paredzēts šīs budžeta pozīcijas izdevumu samazinājums par EUR 1,2 miljoniem), kas rada pamatu bažām); uzstāj, ka šai klimata jomai paredzētajai “ātras uzsākšanas” finansējuma paketei jābūt papildinošai un tā nedrīkst samazināt pašreizējo attīstības sadarbības programmu finansējumu; pauž bažas attiecībā uz šī ES “ātras uzsākšanas” finansiālā ieguldījuma saskaņotību un atpazīstamību un aicina dalībvalstis savlaicīgi Komisijai darīt pieejamu informāciju, lai nodrošinātu ES ieguldījuma pilnīgu pārredzamību un papildināmību;

67.

uzsver, ka jāpalielina Kopienas budžeta finansējums pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu migrācijas problēmas ar mērķi uzlabot legālās migrācijas pārvaldību, mazināt nelegālo migrāciju un optimizēt migrācijas ietekmi uz attīstību;

68.

atgādina, ka tas atbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu svarīgākajām banānus piegādājošajām ĀKK valstīm, tomēr atkārtoti pauž stingru nostāju pret šīs izdevumu kategorijas rezerves izmantošanu papildu pasākumu finansēšanai banānu ražošanas nozarē; atgādina, ka šīs izdevumu kategorijas mazā rezerve neļauj finansēt šādus pasākumus, kas netika paredzēti, 2006. gadā apstiprinot DFS; stingri iebilst arī pret jebkādu līdzekļu ņemšanu no pašreizējiem 4. izdevumu kategorijas instrumentiem, kas apdraudētu jau apstiprinātās prioritātes, tādēļ iebilst pret priekšlikumu budžeta projektā EUR 13 miljonus šim nolūkam ņemt no attīstības sadarbības instrumentam paredzētā finansējuma un EUR 5 miljonus — no civilās aizsardzības finanšu instrumentam paredzētā finansējuma;

69.

atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt regulu, ar ko izveido instrumentu industrializētām valstīm (ICI+), bet stingri iebilst pret tā finansēšanu no apropriācijām, kuras paredzētas izmantošanai saistībā ar attīstības sadarbības instrumentu; uzsver, ka attīstības sadarbībai paredzētie līdzekļi ir jāizmanto nabadzības mazināšanai; pauž dziļu neapmierinātību par to, ka no šim jaunajam instrumentam budžeta projektā paredzēto apropriāciju kopsummas (EUR 70,6 miljoniem) EUR 45 miljoni ir ņemti no attīstības sadarbības instrumenta līdzekļiem;

70.

atkārtoti pauž nodomu nodrošināt Eiropas Ārējās darbības dienestam tā uzdevumu izpildei nepieciešamos administratīvos līdzekļus; tomēr uzsver, ka jaunu līdzekļu piešķiršana, lai iekļautu personālu, kas nāk no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, un segtu nepieciešamās infrastruktūras izmaksas, būtu jāsaista ar atbilstošu ārējai darbībai paredzēto apropriāciju palielinājumu ES budžetā;

71.

pauž nožēlu par KĀDP paredzēto apropriāciju palielinājumu līdz EUR 327,4 miljoniem (SA) saskaņā ar finanšu plānu un aizvien svarīgāko lomu, ko ES vēlas iegūt reģionos, kuros notiek stabilizācijas process vai kurus skar konflikti; pieņem zināšanai ES īpašajiem pārstāvjiem paredzētās budžeta pozīcijas līdzekļu pilnīgu izlietošanu, kā noteikts saistībā ar EĀDD izveidi, un atgādina, ka Iestāžu nolīgumā paredzētie īpašie noteikumi attiecībā uz KĀDP būs jāapsver no jauna saistībā ar sarunām par šī nolīguma pārskatīšanu un priekšlikuma par EĀDD pieņemšanu;

72.

ņem vērā 2011. gada budžeta projektā salīdzinājumā ar 2010. gada budžetu ierosināto palielinājumu makrofinansiālās palīdzības budžeta pozīcijā (01 03 02); atgādina, ka uz šā instrumenta izmantošanu ikvienas trešās valsts gadījumā attiecas parastā likumdošanas procedūra, un prasa Komisijai sniegt papildu paskaidrojumus par tās ierosināto palielinājumu;

73.

atzinīgi vērtē sagatavošanās darbības “Eiropas Brīvprātīgais humānās palīdzības korpuss” izstrādi, kas saistīta ar LESD (214. pants) stāšanos spēkā un ir saskaņā ar pasākumu “Eiropas Brīvprātīgā darba gads 2011”;

74.

norāda, ka visu institūciju kopējie administratīvie izdevumi tiek lēsti EUR 8 266,6 miljonu apmērā, t. i., par 4,5 % vairāk nekā 2010. gadā, atstājot EUR 149 miljonus lielu rezervi;

75.

uzsver, ka visu institūciju tāmes projektos un 2010. gadā iesniegtajos budžeta grozījumos būtu jāņem vērā visas jaunās vajadzības, kuras saistītas ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, it īpaši attiecībā uz Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju; šajā sakarībā atgādina 2009. gada novembra kopīgo deklarāciju par 5. izdevumu kategoriju, kurā institūcijas tiek aicinātas darīt visu iespējamo, lai rastu finansējumu ar personālu saistītajām administratīvajām vajadzībām 2010. gada budžeta attiecīgajās iedaļās paredzēto apropriāciju ietvaros;

76.

norāda, ka Komisijas izdevumu īpatsvars administratīvajā budžetā ir palielinājies par 2,9 %; tomēr atzīmē, ka ne visas ar EĀDS izveidi un darbību saistītās izmaksas ir iekļautas šajā posmā; uzskata, ka jebkādi papildu līdzekļu pieprasījumi šajā jomā nedrīkst negatīvi ietekmēt iestādes pašreizējās darbības; tādēļ stingri uzsver nepieciešamību izveidot efektīvu struktūru ar skaidri definētiem pienākumiem, lai novērstu jebkādu uzdevumu pārklāšanos un nevajadzīgus (administratīvos) budžeta izdevumus, kas varētu vēl vairāk pasliktināt finanšu stāvokli šajā izdevumu kategorijā;

77.

atbalsta Komisijas pieeju, kas paredz budžetā piesardzības nolūkā iekļaut līdzekļus 2009. gadā ierosinātajam algu pielāgojumam 3,7 % apmērā, kurš būs pilnībā jāsedz, ja Tiesa pieņems Komisijai labvēlīgu spriedumu; norāda — pat ja šo augsto līmeni pieņem par pamatu turpmākiem aprēķiniem — 2010. gada beigās paredzētais algu pielāgojums ekonomiskās un sociālās krīzes kontekstā vēl aizvien tiek lēsts 2,2 % apmērā un samazinās līdz 1,3 % attiecībā uz 2011. gada beigām; prasa Komisijai pamatot savus aprēķinus;

78.

atzīst Komisijas centienus nepieprasīt papildu amata vietas, tomēr skeptiski raugās uz tās apņemšanos apmierināt visas savas vajadzības, tostarp tās, kas saistītas ar jaunām prioritātēm un LESD stāšanos spēkā, tikai iekšēji pārdalot pašreiz rīcībā esošos cilvēkresursus;

79.

pauž dziļas bažas par to, ka kopumā Komisijas praktizētā ārpakalpojumu izmantošanas tendence kopā ar amata vietu pārvēršanu līgumdarbiniekiem paredzētās apropriācijās ir izraisījusi situāciju, kad aizvien lielāks skaits ES darbinieku netiek nedz uzrādīts budžeta lēmējinstitūcijas pieņemtajos iestāžu amatu sarakstos, nedz arī šiem darbiniekiem maksā algu no 5. izdevumu kategorijas; tādēļ uzskata, ka Komisijas darbinieku skaitliskās izmaiņas jāizskata, pamatojoties ne tikai uz amatu sarakstā iekļautajām amata vietām, bet arī uz pārējo darbinieku sarakstu, tostarp izpildaģentūru un decentralizēto aģentūru personāla sarakstu, kuru uzdevumi ir pārnesti no Komisijas; uzskata — lai gan amatu sarakstā iekļauto amata vietu pārvēršana ārštata darbinieku vietās ļauj ietaupīt uz algu rēķina — tā, ļoti iespējams, negatīvi ietekmēs Eiropas civildienesta kvalitāti un neatkarību;

80.

norāda uz EPSO budžeta samazinājumu par 13 %, pateicoties konkursu izdevumu samazinājumam, ko nodrošināja EPSO attīstības programmā ierosinātā jaunā sistēma, tomēr uzstāj, ka šis samazinājums nedrīkst kaitēt ES personāla atlases procedūru kvalitātei, pārredzamībai, taisnīgumam, objektivitātei un daudzvalodībai; atgādina EPSO, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 kandidātiem ir neatņemamas tiesības piekļūt saviem personas datiem, tostarp jautājumiem un atbildēm, un aicina EPSO garantēt šo tiesību ievērošanu; šajā sakarībā sagaida no Komisijas pārliecinošas garantijas;

81.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sasniegusi savus vispārējos mērķus attiecībā uz darbinieku pieņemšanu darbā no jaunajām dalībvalstīm, kā arī tās apņemšanos regulāri cieši uzraudzīt darbinieku pieņemšanu no ES-12, lai nodrošinātu atbilstību darbā pieņemšanas mērķiem un ES-2 un ES-10 valstspiederīgo samērīgu pārstāvību katrā amata kategoriju grupā;

82.

pieņem zināšanai pensijām un Eiropas skolām paredzēto izdevumu palielinājumu, ņemot vērā paaudžu nomaiņu ES institūcijās, ko izraisīja 50. gados dzimušo ierēdņu pensijā aiziešanas vilnis, no vienas puses, un jaunu darbinieku pieņemšana, no otras puses; sagaida, ka Komisija sniegs padziļinātu analīzi par to, kā šis process ilgākā laikposmā ietekmēs budžetu;

83.

pieprasa Komisijai attiecīgo budžeta pozīciju piezīmēs precizēt summas, kas budžetā paredzētas visiem būvniecības projektiem, kuriem ir būtiska finansiāla ietekme uz budžetu un par kuriem jākonsultējas ar budžeta lēmējinstitūciju saskaņā ar Finanšu regulas 179. panta 3. punktu;

84.

atgādina, ka saskaņā ar Iestāžu nolīguma 46. punkta a) apakšpunktu Komisijai ir jāiesniedz daudzgadu tāmes un rezerves, kas pieejamas līdz atļautajiem maksimālajiem apjomiem;

85.

uzsver izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību kā pamatinstrumentu nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un ceļa bruģēšanā jaunām iniciatīvām, kas var kļūt par ES darbībām un programmām, kuras uzlabo ES pilsoņu dzīvi; tādēļ jau šajā procedūras posmā apstiprina apņemšanos izmatot visus pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu savu priekšlikumu pieņemšanu attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām 2011. gada budžetā;

86.

atgādina, ka saistībā ar 2010. gada budžetu pieņemtajiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām visās izdevumu kategorijās paredzēto SA kopējā summa bija EUR 103,25 miljoni; uzsver, ka gadījumā, ja budžeta lēmējinstitūcija attiecībā uz 2011. gadu pieņems izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības par līdzīgu summu un ar līdzīgu līdzekļu sadalījumu pa izdevumu kategorijām, 56 % no 1.a izdevumu kategorijas rezerves (33 % no 1.b izdevumu kategorijas rezerves, 59 % no 3.b izdevumu kategorijas rezerves un 37 % no 4. izdevumu kategorijas) būs jau izlietoti, lai gan 2010. gada budžetā šim mērķim paredzētā summa (EUR 103,25 miljoni) nesasniedza pat Iestāžu nolīgumā noteikto maksimālo apjomu (EUR 140 miljonus);

87.

ir nodomājis iesniegt Komisijai pirmo provizorisko sarakstu ar iespējamiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām attiecībā uz 2011. gada budžetu saskaņā ar Iestāžu nolīguma II pielikuma D daļu, lai Komisija Parlamentam atvieglotu uzdevumu noteikt vispārēju un samērīgu galīgo kopumu šajā jomā; sagaida, ka Komisija sniegs labi pamatotu analīzi attiecībā uz Parlamenta indikatīvajiem priekšlikumiem; uzsver, ka šis pirmais provizoriskais saraksts neizslēdz iespēju budžeta lasījumā Parlamentā oficiāli iesniegt un pieņemt grozījumus attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

88.

atzinīgi vērtē decentralizētajām aģentūrām paredzēto ES budžeta izdevumu vispārējo stabilizēšanos EUR 679,2 miljonu līmenī; apzinās, ka jaunu aģentūru izveidei ir nepieciešams atbilstošs finansējums, kā tas ir ierosināts attiecībā uz piecām jaunajām (8) un trijām darbību pakāpeniski uzsākošajām (9) aģentūrām;

89.

pieņem zināšanai to, ka no aģentūrām paredzētajām 258 jaunajām amatu saraksta vietām 231 vietu piešķirs jaunām vai darbību pakāpeniski sākošām aģentūrām;

90.

vēlas uzzināt, kāpēc no dažu aģentūru budžeta pārpalikuma netiek plānoti nekādi piešķirtie ieņēmumi, un aicina Komisiju atjaunināt ierosināto finansējumu no ES budžeta, ņemot vērā jaunāko saņemto informāciju, it īpaši gadījumos, kad tiek pieņemti aģentūru galīgie pārskati; tajā pašā laikā pauž bažas par dažu aģentūru līdzekļu pastāvīgo pārpalikumu gada beigās, kas liecina par sliktu budžeta un naudas plūsmu pārvaldību un Finanšu regulas noteikumu pārkāpšanu;

91.

pauž pārliecību, ka 2011.–2013. gada finanšu plāns attiecībā uz Ķīmisko vielu aģentūru ir pārāk optimistisks, un uzskata, ka šīs aģentūras pašfinansēšana, sākot ar 2011. gadu, ir ļoti nereāla; norāda, ka 2011. gadā plānotie ienākumi no maksām ir balstīti uz 2006. gadā veiktiem novērtējumiem; prasa paredzēt nepieciešamības gadījumā veicamus piesardzības pasākumus;

92.

atgādina — ciktāl tas attiecas uz saskaņošanas komitejas procedurālajiem aspektiem — iesaistītajām iestādēm jāpanāk vienošanās š.g. jūlijā paredzētajā trialogā; uzstāj, ka šajā trialogā ir jāpiedalās gaidāmajai Ekonomikas un finanšu padomes prezidentūrai, kas pieņems budžetu; uzskata, ka trialogā, kam jānotiek 2010. gada 30. jūnijā, īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:

93.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei.