10.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/54


Reģionu komitejas atzinums “Austrumu partnerības iniciatīvas īstenošana Baltkrievijā un Baltkrievijas un ES vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbības attīstīšana”

2011/C 42/11

REĢIONU KOMITEJA

iesaka Eiropas Savienībai turpināt visaptverošu, atvērtu un strukturētu dialogu ar Baltkrievijas iestādēm, opozīcijas kustībām un pilsonisko sabiedrību un darīt Baltkrievijai zināmu, ka vēl joprojām ir iespējams ratificēt partnerības un sadarbības nolīgumu un efektīvi izmantot visus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentus (EKPI) un to sniegtās ekonomiskās priekšrocības, ja vien valdība ir gatava patiesām pārmaiņām, proti, nodrošināt tiesiskuma principa un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī īstenot reformas vietējo un reģionālo pašvaldību stiprināšanai;

atbalsta pastāvošo teritoriālās sadarbības formu ar Baltkrieviju turpināšanu un izvēršanu, tostarp, ES robežreģionos izmantojot atbilstošas INTERREG programmas, un mudina robežreģionu pašvaldības un nevalstiskās organizācijas īstenot jaunus projektus, lai uzlabotu pārrobežu sakarus un atvieglotu robežu šķērsošanu;

īpaši aicina Baltkrievijas valdību Baltkrievijas delegācijas, ko paredzēts nosūtīt uz EURONEST asambleju, sastāvā iekļaut arī opozīcijas pārstāvjus;

aicina Baltkrievijas pašvaldību un demokrātisku nevalstisko organizāciju pārstāvjus novērotāju statusā piedalīties ES valstu pašvaldību sanāksmēs, lai uzsāktu jaunus mērķsadarbības projektus un veicinātu cilvēku savstarpējos sakarus;

iesaka vēl vairāk izmantot jau izveidotos viedokļu apmaiņas forumus, piemēram, Pilsoniskās sabiedrības forumu vai Dortmundes Starptautiskā izglītības un apmaiņas institūta (IBB Johannes Rau) Minskas filiālē izveidoto Minskas forumu un padziļināt un institucionalizēt dialogu starp oficiālajiem Baltkrievijas pārstāvjiem, opozīciju, nevalstiskajām organizācijām, zinātniekiem un plašsaziņas līdzekļiem.

Ziņotājs

:

Werner Heinrich Jostmeier (DE/PPE) Ziemeļreinas–Vestfālenes landtāga loceklis

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

norāda uz Baltkrievijas, tās vēstures, kultūras identitātes un kultūras mantojuma nozīmīgumu. Tieši šie faktori padara Baltkrieviju par izšķiroši svarīgu valsti visas Austrumeiropas attīstībā un par tiltu starp austrumiem un rietumiem Eiropas Savienības sadarbībā ar bijušās Padomju Savienības valstīm. Līdz ar to ES dalībvalstīm Baltkrievijas dalība Austrumu partnerībā ir būtiski svarīga stratēģiskā, ekonomikas un kultūras ziņā.

2.

vienlaikus atzīst, ka Baltkrievijas Republikas tuvināšanā Eiropas Savienībai jāņem vērā tās vēsturiskā un kultūras attīstība, rūpīgi izvēloties un piemērojot ES instrumentus vietējo un reģionālo pašvaldību demokratizācijas un modernizācijas nolūkā.

3.

norāda, ka Austrumu partnerības īstenošanas procesā panāktie sasniegumi visās Austrumu partnerības dalībvalstīs jāvērtē diferencēti un individuāli, jo īpaši tāpēc, ka nav universālas valstu demokratizācijas formulas, it sevišķi attiecībā uz bijušajām komunistiskajām valstīm Austrumeiropā, kurām ir neliela vēsturiska pieredze tiesiskuma, sociālās mobilitātes un tirgus ekonomikas brīvību jomā. Reģionu komiteja apzinās, ka katrai valstij ir sava vēsture, un tādējādi arī atšķirīgs kulturālās, sociālās un ekonomiskās attīstības temps.

4.

vienlaikus uzsver, ka tādai valstij kā Baltkrievija, kas demonstrē gatavību piedalīties Austrumu partnerībā un ir ieinteresēta normalizēt attiecības ar Eiropas Savienību un arī ar Eiropas Padomi, jābūt gatavai atzīt vispārējās cilvēktiesības un nāvessoda atcelšanu un sekojoši jābūt gatavai uzsākt un īstenot patiesas reformas, piemēram, pastiprinot līdzdalību mērķsadarbības projektos, izvēršot pilsētu sadraudzību un diskusiju forumus ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un stiprinot starpreģionālo un pārrobežu sadarbību, it sevišķi ar kaimiņvalstīm Poliju, Lietuvu un Latviju. Minētais jāskata kontekstā ar to, ka Eiropas Komisija 2010. gada oktobrī no jauna izvērtēs situāciju attiecībās ar Baltkrieviju un, iespējams, izdarīs fundamentālus secinājumus par turpmāko sadarbību un Baltkrievijas turpmāko dalību Austrumu partnerībā.

5.

norāda, ka saistībā ar minēto Reģionu komiteja kā iedzīvotājiem tuva vietējās un reģionālās pašvaldības pārstāvoša iestāde ir patiess Baltkrievijas partneris turpmākajā sadarbībā Austrumu partnerības ietvaros. Daudzveidīgie sakari sniedz lielisku iespēju veidot sapratnes pilnas attiecības ar Baltkrieviju, lai “no apakšas uz augšu” sniegtu ieguldījumu Baltkrievijas demokratizācijā un iedzīvotāju situācijas uzlabošanā.

Stratēģiski izaicinājumi Eiropas Savienības un Baltkrievijas sadarbībai un ierosinājumi Baltkrievijas valdībai

6.

norāda, ka Eiropas Parlaments līdz šim nav varējis ratificēt 1995. gadā izstrādāto ES un Baltkrievijas divpusējo partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) un ka līdz ar to trūkst oficiāla sadarbības pamata, jo Baltkrievijas līdzšinējie centieni šai virzienā nav bijuši pietiekami. Baltkrievija ir vienīgā Austrumu partnerības dalībvalsts, kas nav pilntiesīgs Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) partneris, un tā neatbilst arī Eiropas Padomes un Eiropas Savienības standarta prasībām, piemēram, attiecībā uz moratorija noteikšanu nāvessoda piespriešanai un izpildei. Tāpēc pašreiz iespējams izmantot tikai atsevišķas daudzpusējas EKP programmas un instrumentus.

7.

atbalsta ES lēmumu veidot ciešākas attiecības ar Baltkrieviju, uzlabojot pārrobežu un starpreģionālo sadarbību, un iesaistīt Baltkrieviju, izmantojot Austrumu partnerības iniciatīvu un EKP finanšu instrumentus, vienlaikus ņemot vērā paredzēto ES sadarbības ar Baltkrieviju atkārtotu novērtēšanu 2010. gada oktobrī, kas padarīs turpmāko integrāciju atkarīgu no sasniegumiem demokratizācijas, tiesiskuma un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā;

8.

atzinīgi vērtē, ka Eiropas Komisija ir uzaicinājusi Reģionu komiteju sniegt ieguldījumu Austrumu partnerībā, un dara zināmu vietējo un reģionālo pašvaldību gatavību ar visiem tām pieejamajiem līdzekļiem atbalstīt Austrumu partnerību un tuvināšanos Baltkrievijai;

9.

ar atzinību ir novērtējusi to, ka Baltkrievijas valdība nesen ir spērusi pirmos soļus, lai panāktu uzlabojumus cilvēktiesību un tiesiskuma jomā, piemēram, politisko ieslodzīto atbrīvošana, atļaujas došana Eiropas Komisijas biroja atvēršanai Minskā un Pilsoniskās sabiedrības foruma, kas skaidri iestājas par demokrātijas veicināšanu un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu Baltkrievijā, darbības pieļaušana;

10.

ar gandarījumu secina, ka tādu demokrātiju un cilvēktiesību veicinošu EKP instrumentu un rīcības programmu izmantošana kā TAIEX un EIDHR ir panākusi pirmos uzlabojumus Baltkrievijas politiskajā situācijā;

11.

atzinīgi vērtē arī Baltkrievijas sadarbību ar EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroju (DICB), izstrādājot vēlēšanu tiesisko regulējumu, un aicina Baltkrieviju šo sadarbību turpināt, tuvojoties prezidenta vēlēšanām 2010. gada beigās / 2011. gada sākumā, lai nodrošinātu vēlēšanu godīgu un pārredzamu norisi. Tas nozīmē arī starptautisku novērotāju pielaišanu pie vēlēšanām un viņu piekļuves nodrošināšanu visām ar vēlēšanu darbību saistītajām procedūrām pirms un pēc vēlēšanām;

12.

atgādina par Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (tai skaitā Reģionu komitejas) nozīmi vēlēšanu novērošanā un iesaka iesaistīt apvienotās delegācijas vietējo un reģionālo pašvaldību turpmāko vēlēšanu novērošanā Baltkrievijā;

13.

atzinīgi vērtē kopš 2009. gada sākuma lielākoties pozitīvo attīstību, Baltkrievijai veidojot attiecības ar citām Austrumu partnerības valstīm; Baltkrievijas diplomātiskā sadarbība ar Ukrainu, Gruziju un Azerbaidžānu norāda uz pastāvīgu un daudzpusēju reģionālās sadarbības attīstību valstīs, kas atrodas teritorijā starp Baltijas jūru un Melno jūru;

14.

tomēr ar ievērojamām bažām secina, ka attiecību attīstību starp ES un Baltkrieviju 2010. gada pirmajā pusē apdraudēja no jauna pastiprinājušies cilvēktiesību pārkāpumi Baltkrievijā, sistemātiskas represijas pret neatkarīgām nevalstiskajām organizācijām un neapmierinošā vietējā līmeņa vēlēšanu norise, kurās opozīciju pārstāvēja tikai divi procenti no 25 000 valsts līmenī pielaistajiem kandidātiem;

15.

vienlaikus pauž nopietnas bažas par nesenajiem preses brīvības pārkāpumiem, centieniem kavēt ārzemju plašsaziņas līdzekļu pārstāvju darbu un ierobežot Baltkrievijā dzīvojošo mazākumtautību brīvību, par divu nāvessodu izpildi martā, kā arī ierobežojošiem pasākumiem un programmām, kas vērstas pret opozīcijas pārstāvjiem pirms vietējā līmeņa vēlēšanu kampaņas, un par Baltkrievijas slepenā dienesta valsts mēroga akciju pret kampaņu “Tell the truth”, kas notika 2010. gada 18. maijā un kuras laikā tika pārmeklēti daudzu opozīcijas pārstāvju dzīvokļi un biroji. Reģionu komiteja pauž īpašas bažas par valdības īstenotajiem pasākumiem, lai ierobežotu preses, it īpaši, interneta brīvību, jo internets būtiski ietekmē saziņu starp opozicionārām kustībām un tam būs svarīga nozīme nākamajā prezidenta vēlēšanu kampaņā;

16.

īpaši mudina Baltkrievijas valdību atgriezties uz demokratizācijas ceļa un nekavējoties pārtraukt nāvessodu piespriešanu un izpildi, cilvēktiesību pārkāpumus, pilsoniskās sabiedrības grupu iebiedēšanu, kā arī Baltkrievijā dzīvojošo mazākumtautību ierobežošanu, nostādīšanu nelabvēlīgā stāvoklī un diskrimināciju politikas, ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā;

17.

stingri aicina Baltkrievijas vadību līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām panākt būtiskus uzlabojumus šādās jomās: reāls moratorijs attiecībā uz nāvessodu, visaptveroša vārda brīvība, biedrošanās un pulcēšanas brīvības nodrošināšana, reliģijas brīvības aizsardzība, politisko tiesību nodrošināšana opozīcijas kustībām;

18.

īpaši aicina Baltkrievijas valdību Baltkrievijas delegācijas, ko paredzēts nosūtīt uz EURONEST asambleju, sastāvā iekļaut arī opozīcijas pārstāvjus;

19.

secina, ka Baltkrievijas vietējā un reģionālajā pašpārvaldē jāveic plaši modernizācijas pasākumi, lai

nodrošinātu funkcionējošu pārvaldes un nodokļu decentralizāciju,

finanšu un resursu sadalē likvidētu asimetrisko varas struktūru, ko veido spēcīga centrālā valdība, no vienas puses, un vāja vietējā un reģionālā līmeņa pārvalde, no otras puses,

radītu labākus strukturālos nosacījumus publiskā un privātā sektora partnerībām sabiedrisko pakalpojumu attīstīšanai,

paaugstinātu pakārtoto nozaru administratīvo kapacitāti.

20.

uzskata, ka tādējādi tiktu uzlabota Baltkrievijas iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Pašvaldību modernizācijā Reģionu komiteja piedāvā savu atbalstu;

21.

īpaši norāda, ka ES un Baltkrievijas attiecību atkārtota nonākšana strupceļā nelabvēlīgi ietekmētu pilsoniskās sabiedrības aizvien ciešāko iesaistīšanos un mazinātu Baltkrievijas iedzīvotāju pašreiz Eiropai labvēlīgo noskaņojumu;

22.

uzsver, cik nozīmīgas ir ES valstu un Baltkrievijas pilsētu pastāvošās partnerības, piemēram, starp Minsku un Bonnu. Pilsētu partnerības ar savu milzīgo pieredzes bagātību, kontaktiem un tīkliem veido svarīgu atbalsta punktu tālākajai demokratizācijai Baltkrievijā un valsts tuvināšanai Eiropas Savienībai. Tas motivē amatpersonas un iedzīvotājus iesaistīties un ieguldīt savas zināšanas šāda veida partnerībās;

23.

saistībā ar reģionālās un pārrobežu sadarbības stiprināšanu norāda, ka fundamentāla nozīme ir labām kaimiņattiecībām ar ES dalībvalstīm Latviju, Lietuvu un Poliju. Šīm attiecībām jābūt draudzīgām, un, tās veidojot, jāpanāk, ka visām mazākumtautībām attiecīgajā valstī ir nodrošināta atbilstoša loma politiskajā, ekonomikas, sociālajā un kultūras dzīvē, lai veidotos ilgtermiņa stabilas attiecības, kas balstās uz savstarpēju cieņu.

Politiski ieteikumi turpmākai sadarbībai

24.

iesaka Eiropas Savienībai turpināt visaptverošu, atvērtu un strukturētu dialogu ar Baltkrievijas iestādēm, opozīcijas kustībām un pilsonisko sabiedrību un darīt Baltkrievijai zināmu, ka vēl joprojām ir iespējams ratificēt partnerības un sadarbības nolīgumu un efektīvi izmantot visus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentus (EKPI) un to sniegtās ekonomiskās priekšrocības, ja vien valdība ir gatava patiesām pārmaiņām, proti, nodrošināt tiesiskuma principa un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī īstenot reformas vietējo un reģionālo pašvaldību stiprināšanai;

25.

tādēļ stingri iesaka Eiropas Savienībai turpmāk humānās palīdzības projektu apsolīšanu un īstenošanu un finanšu instrumentu pielietošanu Baltkrievijā vēl ciešāk sasaistīt ar panākumiem cilvēktiesību ievērošanā un reāla moratorija attiecībā uz nāvessodu noteikšanā. Vienlaikus Eiropas Savienībai arī turpmāk un pastiprināti ļoti liela uzmanība jāpievērš tam, lai piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti mērķtiecīgi un sekmētu Baltkrievijas humāno un tiesisko attīstību, nevis kalpotu autoritāro struktūru un Minskas autoritārā režīma stiprināšanai;

26.

iesaka Eiropas Savienībai arī turpmāk rūpīgi novērot iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā līdz prezidenta vēlēšanu rīkošanai 2010. gada beigās / 2011. gada sākumā un tikai pēc tam izdarīt secinājumus par tālāko sadarbību un nevis veikt attiecību atkārtotu izvērtēšanu jau 2010. gada oktobrī (kā paredzēts līdz šim);

27.

aicina Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu novērot, vai vēlēšanu sagatavošana un norise Baltkrievijā atbilst vispārējiem Eiropas Padomes noteikumiem; šai sakarā RK piedāvā turpināt līdzšinējo sadarbību vēlēšanu novērošanā;

28.

iesaka Eiropas Savienībai līdz 2011. gada sākumam izstrādāt atsevišķu starpposma ziņojumu par attiecībām ar Baltkrieviju kopš sakaru atjaunošanas 2008. gada oktobrī, lai paškritiski novērtētu savu darbību Baltkrievijā pēdējo 24 mēnešu laikā un izdarītu secinājumus par turpmāko sadarbību ar šīs valsts demokrātiskajām nevalstiskajām organizācijām;

29.

iesaka visām Eiropas iestādēm arī turpmāk solidarizēties ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem un it sevišķi stiprināt kontaktus ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai līdzsvarotu varas koncentrēšanos Minskā. Tādēļ par mērķi jāizvirza atvērtu un demokrātiski domājošu sabiedriskās domas veidotāju, jo īpaši vietējā līmenī un robežreģionos ar ES dalībvalstīm, aktīva iesaistīšana sadarbības sarunās, lai pozitīvi “no apakšas uz augšu” ietekmētu iekšpolitisko attīstību Baltkrievijā;

30.

iesaka vēl vairāk izmantot jau izveidotos viedokļu apmaiņas forumus, piemēram, Pilsoniskās sabiedrības forumu vai Dortmundes Starptautiskā izglītības un apmaiņas institūta (IBB Johannes Rau) Minskas filiālē izveidoto Minskas forumu un padziļināt un institucionalizēt dialogu starp oficiālajiem Baltkrievijas pārstāvjiem, opozīciju, nevalstiskajām organizācijām, zinātniekiem un plašsaziņas līdzekļiem;

31.

iesaka, turpmāk nosakot saturu dialogam ar kustībām, kas atbalsta demokrātiju, un opozīcijas partijām Baltkrievijā, galveno uzmanību pievērst plašsaziņas līdzekļu un preses brīvības jautājumam. Kopš 2009. gada rudens beigām Baltkrievijas valdība ir nolēmusi īstenot dažādus pasākumus pašmāju un ārvalstu preses darbības kavēšanai, kā arī interneta regulēšanai, kas apgrūtina neatkarīgu un brīvu informācijas sniegšanu un opozīcijas kustību darbību. Brīva informācijas sniegšana ir ļoti svarīga, it īpaši gaidāmajā prezidenta vēlēšanu kampaņā, kas notiks 2010. gada beigās. RK var sniegt nozīmīgu ieguldījumu dialoga par demokrātiju veicināšanā, aicinot visas Baltkrievijas instances izmantot jo sevišķi jauno plašsaziņas līdzekļu (tostarp YouTube, Weblogs, Twitter un citu sociālo tīklu) tehnoloģijas un iespējas, lai atvieglotu opozīcijā esošu kustību darbu;

32.

aicina Baltkrievijas varas iestādes saskaņā ar Austrumu partnerības instrumentiem uz atklātu un sistemātisku dialogu par decentralizāciju un vietējo un reģionālo pašvaldību lomas stiprināšanu Baltkrievijas politiskajā sistēmā. Šajā dialogā tiktu iekļauti šādi jautājumi:

atbildīga pārvaldība (“laba pārvaldība”) un birokrātijas samazināšana,

ilgtspējīga sociālā un ekonomiskā attīstība un kohēzijas politika,

pierobežas satiksmes jautājumi,

vides aizsardzība,

kultūras pasākumi,

labāki pamatnosacījumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,

“cilvēku savstarpējā saskarsme” (jauniešu savstarpējas apmaiņas un pilsētu partnerības).

33.

aicina Baltkrievijas pašvaldību un demokrātisku nevalstisko organizāciju pārstāvjus novērotāju statusā piedalīties ES valstu pašvaldību sanāksmēs, lai uzsāktu jaunus mērķsadarbības projektus un veicinātu cilvēku savstarpējos sakarus;

34.

atbalsta pastāvošo teritoriālās sadarbības formu ar Baltkrieviju turpināšanu un izvēršanu, tostarp, ES robežreģionos izmantojot atbilstošas INTERREG programmas, un mudina robežreģionu pašvaldības un nevalstiskās organizācijas īstenot jaunus projektus, lai uzlabotu pārrobežu sakarus un atvieglotu robežu šķērsošanu;

35.

īpaši mudina robežreģionus ES dalībvalstīs Polijā, Lietuvā un Latvijā pastiprināt pārrobežu sadarbību ar Baltkrievijas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, piemēram, šādās jomās:

pierobežas satiksme, muita, mobilitātes veicināšana (vīzu atvieglojumi) pārrobežu tūristu pārvadājumu atvieglošanai, lai vienkāršotu Baltkrievijas un tai kaimiņos esošo ES dalībvalstu iedzīvotāju saskarsmi;

migrācija, pasākumi pret organizēto noziedzību;

pārrobežu vides aizsardzības jautājumi;

ekonomikas veicināšana un pārrobežu tirdzniecības atvieglošana;

atbalsts profesionālajai pamatizglītībai un tālākizglītībai;

kopējas kultūras norises, piemēram, koncerti, mākslas izstādes un pasākumi, lai veicinātu kopīgu vēsturisku piemiņas kultūru un pārvarētu karu radītos sarežģījumus cilvēku savstarpējās attiecībās;

36.

atbalsta arī turpmāku EKP instrumentu izmantošanu skolēnu, studentu un mācībspēku pārrobežu apmaiņas programmu (ERASMUS, TEMPUS) stiprināšanai, lai uzlabotu Baltkrievijas un ES dalībvalstu iedzīvotāju saprašanos un tādējādi Baltkrievijā popularizētu Eiropas ideju un sekmētu pilsonisko iesaistīšanos.

Briselē, 2010. gada 2. decembrī

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO