Reģionu komitejas atzinums “Pilsētvides reģenerācijas nozīme turpmākajā pilsētu attīstībā Eiropā”

Pilsētu ieguldījums attīstībā un pāreja no pilsētu renovācijas uz pilsētvides reģenerāciju

1. uzskata, ka pilsētas un pilsētreģioni (kā pilsētu un to apkārtējo pašvaldību konurbācijas) ir vieta iztēles un radošuma izpausmei un ietver gan iespējas Eiropas Savienības ekonomisko un finansiālo problēmu risināšanai, gan līdzekļus sociālās atstumtības, noziedzības un nabadzības apkarošanai. Tomēr RK uzskata, ka tiem jābūt atzītiem strukturālajās programmās, lai varētu īstenot pārmaiņas un reģenerāciju;

2. atzīst, ka pilsētu un pilsētu aglomerāciju (1) ieguldījums visu pārvaldības līmeņu, kā arī to savstarpējo attiecību ilgtspējīgā attīstībā kļūst aizvien nozīmīgāks. Pilsētas ir kultūras, uzņēmējdarbības, izglītības, pētniecības un attīstības, ar zināšanām saistītu pakalpojumu un finanšu sektora centri, tās ir reģionālās un starptautiskās preču aprites un iedzīvotāju pārvietošanās krustpunkts, un tās sniedz nozīmīgu ieguldījumu dažādas izcelsmes iedzīvotāju grupu integrācijā;

3. vērš uzmanību uz to, ka dažas pilsētu teritorijas ir skārušas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas problēmas, tomēr norāda uz daudziem pilsētvides sekmīgas reģenerācijas piemēriem Eiropā, kas īstenoti ar ES finansējuma palīdzību;

4. uzsver, ka daudzos gadījumos iedzīvotāju koncentrācija pilsētās, kas saistīta ar nelegālo būvniecību un iekšējo migrāciju, notikusi tik strauji, ka vietējās pašvaldības nav spējušas tai pielāgot savas administratīvās spējas un plānus. Sociālās problēmas ir pastiprinājušās, iedzīvotāju grupas ir nonākušas atstumtībā, tāpēc to ievērojamās profesionālās spējas un sociālās prasmes netiek pilnībā izmantotas. Attīstīto valstu pilsētās nelabvēlīgie rajoni ir kļuvuši par pilsētvides neatņemamu sastāvdaļu, un tie ir sociālās atstumtības un arvien lielākas nedrošības faktors;

5. secina, ka ekonomikas strukturālās pārmaiņas, ražotņu pārvietošana un jauno tehnoloģiju ieviešana, īpaši kravu pārvadājumu transporta nozarē (piemēram, vienību noteikšana), ir strauji izraisījusi infrastruktūru un zemes vērtības krišanos (ostās, dzelzceļa stacijās), radot ievērojamu ekonomisko un sociālo ietekmi noteiktos rajonos un pilsētās, kas tādējādi saskaras ar pilnīgi jauniem izaicinājumiem;

6. uzsver, ka pilsētu renovācijas politikām jābūt par pamatu atbilstīgam modelim, kura darbības jomā iekļauti pasākumi no pilsētvides reģenerācijas līdz pašreizējā mājokļu fonda atjaunināšanai. Jaunā ilgtspējīgas pilsētas modeļa pamatā jābūt arī novatoriskai integrētai pieejai pilsēttelpas atjaunošanai; atbilstoši Leipcigas hartai tajā jāņem vērā vides, sociālie un saimnieciskie aspekti. Tādā modelī nav jāparedz neierobežota izaugsme vai zaļās zonas apbūve, bet par galvenajiem pamatprincipiem jāizvirza pilsētu izaugsmes kontrole, pilsētu izplešanās ierobežošana, pilsētās esošo mājokļu bāzes un sociālās struktūras atjaunināšana, pilsētu ekoloģiskās efektivitātes uzlabošana, pamesto rūpniecības teritoriju sakopšana un ilgtspējīgāku transporta veidu sekmēšana, kā arī zemes izmantojuma plānošana dažādos līmeņos (reģionālā, apgabalu, vietējā) un jauktu izmantojuma veidu attīstība;

7. atgādina, ka divdesmitā gadsimta beigās radās steidzama nepieciešamība pārstrukturēt pilsētas, veicot mērķtiecīgākus, daudznozaru pasākumus. Sarežģīto problēmu dēļ bija jāizvēlas daudzpusīga pieeja, kas savukārt radīja vajadzību izstrādāt pilsētvides reģenerācijas programmas, kurās mērķu noteikšanā, metožu un īstenošanas instrumentu izvēlē pieņemta pēc iespējas integrēta pieeja, ņemot vērā plašāku ģeogrāfisko situāciju un apjomradītus ietaupījumus. Komiteja uzskata, ka grūtībās esošās pilsētu zonas nedrīkst un nevar atstāt novārtā, jo tās ir neizmantotu talantu avots un liecina par resursu izšķērdēšanu, jo cilvēkkapitāls un fiziskais kapitāls tur nav izmantots, kaut gan to varētu produktīvi izmantot un sekmēt vispārējo ekonomikas izaugsmi;

Vietējo un reģionālo pašvaldību loma pilsētvides reģenerācijā un minētā jautājuma nozīme Reģionu komitejai

8. norāda, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām vajadzētu uzņemties izšķirīgo un galveno lomu, izstrādājot, īstenojot, pārraugot, sekmējot un novērtējot integrētas pilsētvides reģenerācijas stratēģijas un vispārēji uzlabojot pilsētvidi. Tā kā Eiropas mazās un lielās pilsētas ir daudzveidīgas, jāizstrādā vietēji risinājumi, bet jo īpaši nepieciešama rīcība vietējā līmenī. Īstenojot daudzās ES programmas un iniciatīvas, gan Eiropas līmenī, gan katrā atsevišķā pilsētā ir uzkrātas bagātīgas zināšanas par pilsētu attīstību. Komiteja uzskata, ka vietējās pašvaldības vajadzētu iedrošināt izmantot visas šīs Eiropas līmenī uzkrātās zināšanas un jo īpaši tiesību aktus par pilsētām (urban acquis);

9. uzskata, ka pilsētvides reģenerācijas atbalsta iespēju ir daudz un ka šīs jomas stratēģijās jāņem vērā ļoti daudzi faktori, kas nosaka dažās pilsētu zonās risināmos uzdevumus. Pēdējos gados notikusī ekonomikas lejupslīde proporcionāli varētu būt vairāk ietekmējusi dažus pilsētu rajonus, kuri to sociālekonomiskās struktūras dēļ pielāgojas lēnāk nekā citas pilsētas daļas. Pilsētvides reģenerācijas programmās vajadzētu paredzēt novatoriskus veidus, kā centrālu pilsētvides teritoriju aglomerācijas efektu padarīt izdevīgu vietējiem iedzīvotājiem;

10. uzskata, ka pilsētām, cieši sadarbojoties ar apkārtējām teritorijām, ir būtiskas priekšrocības, ko var izmantot iedzīvotāji un uzņēmumi, jo tās ir ne tikai ekonomikas dzinējspēks un apmaiņas un tirdzniecības centri, bet arī sniedz iespējas sekmēt personas brīvību un ir radošuma, pētniecības un izcilības telpas. No otras puses, pilsētas saskaras ar problēmām, ko izraisa arī izmaiņas dzīvesveidā un demogrāfiskās pārmaiņas, bet vēl biežāk — neatbilstīgi pilsētu attīstības modeļi. Pilsētvides reģenerācija un pilsētu ilgtspējīga attīstība patlaban īpaši nodarbina daudzas ES vietējās un reģionālās pašvaldības, kas meklē veidus, kā apvienot ilgtspējīgu izaugsmi un modernas infrastruktūras (īpašu uzmanību veltot tehnoloģiskajai infrastruktūrai), uzņēmējdarbībai pievilcīgus apstākļus un nodrošināt tīru un veselīgu vidi;

11. uzskata, ka jau pastāv daudz labas prakses piemēru, bet tie netiek pietiekami izplatīti vai piemēroti. Tāpēc Komiteja atkārti aicina izveidot virtuālu tīklu labas prakses izplatīšanai Eiropas pilsētās un reģionos. Komiteja ir bijusi cieši iesaistīta tādās iniciatīvās kā Pilsētu mēru pakts un Eiropas Zaļās pilsētas balva, un ES dalībvalstu pilsētu attīstības grupas darba ietvaros tā piedalījusies Leipcigas hartas par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām uzraudzības pasākumos. Turklāt Komiteja nesen pieņēmusi atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar izskatāmo tematu, piemēram, par to, kā pilsētas un reģioni var palīdzēt īstenot Eiropas mērķus klimata un enerģētikas jomā, energoefektivitātes sekmēšanai nepieciešamos pasākumus un Eiropas rīcības plānu mobilitātes veicināšanai pilsētās;

12. uzskata, ka, neraugoties uz to, ka ES līgumos nav nepārprotami paredzēts īstenot pilsētvides politiku, kopš 1990. gada līdz mūsdienām ir noticis ievērojams progress pilsētu attīstības jomā gan saistībā ar plānošanu, gan ar zinātību par pasākumiem pilsētās. Minētajā laikposmā pilsētas ir bijušas eksperimentālas, atklātas laboratorijas un ir sasniegušas ievērojamus rezultātus, kaut gan to rīcībā esošie resursi ir bijuši ierobežoti;

13. uzsver, ka ES var būt būtiska nozīme, atbalstot pilsētvides reģenerācijas stratēģijas. Komisiju vajadzētu mudināt, lai, pamatojoties uz tiesību aktiem par pilsētām, tā saskaņoti un strukturēti nodotu vietējā līmeņa rīcībā visu pilsētu attīstības jomā uzkrāto pieredzi un atbalsta pasākumus. Tajos būtu jāietver visas Eiropas politikas, kas tieši ietekmē pilsētu attīstību, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš pasākumiem kohēzijas, nodarbinātības, sociālajā, vides, platjoslas interneta un transporta jomā;

14. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas Starpdienestu grupas pilsētu attīstības jautājumos nesen publicēto rokasgrāmatu par pilsētu dimensiju Kopienas politikās laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam un aicina Komisiju izskatīt iespēju aktualizēt un oficiāli pieņemt Eiropas pilsētu darba kārtību, kuru pievienot jaunai rīcības sistēmai vai rīcības plānam pilsētu attīstības jomā, kurā viena no galvenajām prioritātēm būtu integrēta pilsētvides reģenerācija un kurā vienlaikus būtu ņemti vērā dažādie apstākļi, kuros minētās koncepcijas būtu piemērojamas;

15. atbalsta visas esošās iniciatīvas, kas sekmē pilsētu ilgtspējīgu attīstību un jo īpaši integrētu pilsētvides reģenerāciju, īstenojot kohēzijas politiku, proti, pilsētām paredzētos struktūrfondu līdzekļus, Pilsētvides novērtēšanu (Urban Audit), Pilsētu atlantu, programmu Urbact un iniciatīvu Jessica. Tomēr Komiteja aicina Komisiju rūpīgi analizēt to, kādi rezultāti ir Kopienas iniciatīvas URBAN iekļaušanai ERAF rīcības programmās, un sagatavot attiecīgu vidusposma novērtējumu. Ņemot vērā minēto novērtējumu, nākamajā plānošanas posmā varētu būt jānostiprina struktūrfondos paredzēto pilsētvides reģenerācijas iniciatīvu īpašais raksturs un jāuzlabo to saskaņotība ar citām politikām Eiropas pilsētu darba kārtībā;

16. atzinīgi vērtē jauno pilsētvides reģenerācijas iniciatīvu finansēšanas koncepciju iniciatīvā Jessica, īpaši tādēļ, ka ar to izveidota nepārprotama saikne starp finansējumu un nepieciešamību izstrādāt integrētus pilsētu attīstības plānus. Komiteja tomēr uzsver, ka arī subsīdijas ir lietderīgs un nepieciešams instruments, lai saistībā ar pilsētu attīstību labotu tirgus nepilnības. Komiteja arī pauž bažas par Jessica atpazīstamību, par vietējo un reģionālo pašvaldību izpratnes līmeni un konstatētajām īstenošanas problēmām dalībvalstīs;

17. uzskata, ka noteikti jāatbalsta Struktūrfondu regulā ieviestās izmaiņas saistībā ar tiesībām uz mājokļu energoefektivitātei uz atjaunīgajai enerģijai paredzētajiem ieguldījumiem. Taču plašāk jāinformē par atbalsta pasākumiem mājokļu jomā, kas paredzēti ERAF regulas pēdējā grozījumā par mājokļu intervenci nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu atbalstam, kā arī stingri jāraugās, lai šie pasākumi atbilstu integrētajai pilsētu attīstības programmai. Tādēļ Komiteja ierosina no struktūrfondu līdzekļiem nodrošināt atbalstu arī mājokļiem ļoti nelabvēlīgos rajonos. Kvalitatīvs mājoklis ir būtisks pilsētvides reģenerācijas programmu sekmīguma priekšnosacījums. Finansiālu atbalstu vajadzētu sniegt tikai integrētu programmu ietvaros un, ievērojot stingrus noteikumus, lai nodrošinātu, ka tas ir lietderīgs vietējiem iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams, un ka tas nesekmē šo rajonu ģentrifikāciju;

18. secina, ka ES pilsētas tiek aicinātas atbalstīt Savienības centienus pārvarēt ekonomikas un finanšu krīzi, kā arī darboties tā, lai padziļinātu Eiropas integrāciju. Trīs dimensijas, kuras prezidentvalsts Spānija noteikusi kā pamatu pārdomām par pilsētvides reģenerācijas lomu pilsētu attīstībā, ir ilgtspējīgas attīstības pīlāri. Īstenojot pilsētvides reģenerācijas programmas, tās vajadzības gadījumā būtu jāpapildina ar tematiskām prioritātēm, lai minēto jautājumu risinātu, ņemot vērā pašreizējos sociālekonomiskos apstākļus. Konkrētāk Komiteja uzskata, ka galvenajiem darba kārtībā jābūt tādiem jautājumiem kā pilsētu pārvaldība un vietējo un reģionālo pašvaldību loma, pilsētvides reģenerācijas finansēšana, telemātikas tehnoloģiju izmantošana pilsētvides reģenerācijā, vietējo pašvaldību sistēmas un darbības nozīme pilsētvides reģenerācijas plānu izstrādē un ieviešanā, inovācijas nozīme pilsētvides reģenerācijā un visbeidzot tās ieguldījums ārējo attiecību veidošanā un pilsētu internacionalizācijā. Tādējādi ir skaidrs, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma pilsētvides reģenerācijas darbā, sākot no zemes izmantojuma un beidzot ar pilsētplānošanu un plānu īstenošanu, jo reģenerācija ir svarīgāka par jaunu pilsētas rajonu veidošanu un esošo pilsētas zonu uzlabošana — svarīgāka salīdzinājumā ar pilsētas paplašināšanu;

Pilsētvides reģenerācijas saimnieciskā dimensija — ieguldījums gudrā izaugsmē

19. uzsver, ka jo īpaši ekonomikas internacionalizācijas dēļ pēdējos gados notikušās pārmaiņas ekonomikā proporcionāli var ietekmēt senākos vai centrālos pilsētu rajonus, kas to sociālekonomiskās struktūras dēļ pielāgojas lēnāk nekā citas pilsētas daļas. Šajā ziņā kohēzijas politikas pasākumu pamatā ir doma, ka ģeogrāfiski nelīdzsvarota izaugsme ne tikai apdraud sociālo kohēziju, bet arī ierobežo iespējamo saimniecisko izaugsmi. Minētais secinājums vēl vairāk attiecas uz vietējo līmeni un nesen ir atkārtoti uzsvērts, piemēram, Barca ziņojumā;

20. uzsver nepieciešamību atbalstīt novatorisku saimniecisku darbību, nodrošinot piemērotu vidi un stimulus, mūsdienīgu infrastruktūru un labi apmācītu cilvēkkapitālu, pamatojoties uz mūžizglītību;

21. uzskata, ka gan materiālā, gan nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzība, atjauninot pilsētas centru un maksimāli respektējot vēsturisko un arhitektonisko mantojumu, uzlabo pilsētas tēlu, palielina tās prestižu un piesaistītspēju, kā arī sekmē kultūras daudzveidību, kurai saimnieciskajā ziņā ir svarīga nozīme uz zināšanām balstītas ekonomikas un radošo nozaru attīstībā; vienlaikus tā veicina arī attīstību vietējā līmenī, atbalstot specializētu darba vietu izveidi, kurās bieži nepieciešams augsts specializācijas līmenis;

22. norāda, ka ar pilsētvides reģenerācijas projektiem saistītām procedūrām un rezultātiem vajadzētu radīt, ietvert un izplatīt zinātību un jauninājumus;

23. uzsver, ka pilsētvides reģenerācijas stratēģijās jāņem vērā daudzi faktori, kas izraisījuši dažu pilsētu rajonu saimniecisko lejupslīdi un no kuriem visuzskatāmākie ir ēku funkcionālā novecošana, nolietota infrastruktūra un piekļuves problēmas. Daudzi uzņēmumi pamet pilsētu, cenšoties samazināt darbības izmaksas un iegūt vairāk telpas; daudzi darbinieki tiem seko, cerot uz labāku dzīves kvalitāti (sociālie, transporta pakalpojumi) vai mazāku dzīves dārdzību (zemāka īres maksa, izdevīgākas nekustamā īpašuma cenas). Lai ņemtu vērā to uzņēmumu prasības, kas vēlas apmesties reģenerētās pilsētas zonās, pilsētvides reģenerācijas programmās jācenšas piedāvāt novatoriskus pieejamās telpas izmantošanas veidus un uzlabot pilsētas piedāvātos pakalpojumus, tādējādi centrālo pilsētu rajonu aglomerācijas efektu izmantojot kā priekšrocību;

24. atgādina, ka mobilitātes problēmas, visbiežāk satiksmes sastrēgumi, negatīvi ietekmē daudzas Eiropas pilsētu teritorijas. Šīs problēmas nevar atrisināt, tikai būvējot labāku infrastruktūru vai piešķirot vairāk līdzekļu publiskā transporta uzņēmumiem. Mobilitāte pilsētās vairo iedzīvotājiem un uzņēmējiem piedāvātās iespējas un ir gan saimnieciskās konkurētspējas faktors, gan sociālās kohēzijas virzītājspēks. Komiteja uzsver, ka visiem iedzīvotājiem jābūt iespējai izmantot efektīvu sabiedrisko transportu par pieejamām cenām, jo tam ir būtiska nozīme, lai pārvarētu nelabvēlīgo rajonu nošķirtību. Komiteja uzsver: ņemot vērā kaitējumu, kas tiek radīts videi pilsētās, ir jāpastiprina pasākumi, kas vērsti uz videi draudzīgu pilsētu transportlīdzekļu veicināšanu (pētniecības un demonstrējumu projekti saistībā ar transportlīdzekļiem, kuri rada mazāk emisiju vai nerada tās vispār, pasākumi, lai veicinātu citus transporta veidus, piemēram, auto koplietošanas un velosatiksmes popularizēšana pilsētās). Komiteja vēlreiz apliecina savu atbalstu pilsētvides ilgtspējīgas mobilitātes plānu izstrādāšanai vismaz lielpilsētās; atbalsta veicinošu pasākumu īstenošanu ES līmenī, nodrošinot, ka Eiropas finansējumam, ko piešķir pilsētas transporta projektiem, jābūt atkarīgam no tā, vai ir izstrādāti pilsētvides mobilitātes plāni un noslēgti publiskās un privātās partnerības nolīgumi mobilitātes jomā;

25. uzsver nepieciešamību rīkoties, lai nostiprinātu vietējo uzņēmējdarbību, motivējot konkrētas iedzīvotāju grupas, izveidojot iestādes uzņēmējdarbības atbalstam un organizējot piemērotus pasākumus; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt sievietes uzņēmējas, lai ar viedas izaugsmes palīdzību sekmētu ekonomikas attīstību;

Pilsētvides reģenerācijas vides dimensija — ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā

26. norāda, ka saistībā ar pilsētvides reģenerācijas vides dimensiju par būtiski prioritāriem vajadzētu izvirzīt trīs galvenos jautājumus: klimata pārmaiņas, cīņu ar dabas resursu piesārņojumu, ko rada cilvēka darbība (un plašākā nozīmē — to rentablu izmantošanu), kā arī dzīvotņu aizsardzību;

27. ir pārliecināta, ka pat apstākļos, kad Eiropa ir jau ļoti urbanizēta, var paredzēt, ka dažos rajonos pilsētu zonu paplašināšanas tendence turpināsies, jo īpaši visdinamiskākajās lielajās un vidējās aglomerācijās. Pilsētām izplešoties, var tikt iznīcināti daži no resursiem un pasliktināties augsnes un ūdens kvalitāte. Tāpēc Komiteja uzsver, ka ar integrētas pilsētvides reģenerācijas plāniem, aizkavējot neierobežotu pilsētu izaugsmi un atjauninot pilsētvidi, šo tendenci var apturēt vai pat pavērst atpakaļ;

28. norāda, ka, no otras puses, šā gadsimta laikā cilvēka radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes dēļ paredzams, ka pastiprināsies klimata pārmaiņas un celsies jūras līmenis. Minētā perspektīva nozīmē aizvien lielāku izaicinājumu, jo sevišķi piekrastes pilsētu teritorijām, kurām radīsies lieli izdevumi, jo ir vajadzīgi apjomīgi finanšu resursi, tostarp, lai īstenotu pasākumus krastu aizsardzībai un aizsardzībai pret plūdiem. Šī perspektīva pastiprina tā darba nozīmi, ko veic dalībvalstu pilsētvides attīstības grupa, kas izstrādā ilgtspējīgām Eiropas pilsētām piemērojamu pamatprincipu kopumu, kurā tiktu ietverti ne tikai parastie ar pilsētu teritorijām saistītie apsvērumi, bet arī klimata pārmaiņu jautājumi un problēmas, ko rada to ietekmes mazināšana un pielāgošanās to ietekmei;

29. uzskata, ka pilsētvides reģenerācijā augsti prioritāra ir cīņa ar dabas resursu piesārņošanu cilvēka darbības rezultātā, īpaši uzsverot pasākumus piesārņojuma novēršanai; Komiteja vēlas vēlreiz uzsvērt, ka turpmāk ir svarīgi aprēķināt un ierobežot dabas videi kaitīgu materiālu patēriņu, veicot novērtējumu par visu aprites ciklu (ražošana, izmantošana, iznīcināšana);

30. uzsver, ka jau esošo ēku modernizēšana, lai uzlabotu to energoefektivitāti, ir viens no ekonomiski izdevīgākajiem veidiem, lai izpildītu Kioto protokolā noteiktās saistības klimata pārmaiņu jomā; tiek lēsts, ka ēku radītās CO2 emisijas un ar enerģiju saistītās izmaksas iespējams samazināt par 42 %;

31. norāda, ka pilsētas ir atbildīgas par 70 % siltumnīcefekta gāzu emisiju un tāpēc Leipcigas hartā izskan aicinājums samazināt pilsētu oglekļa pēdas nospiedumu, saglabāt to resursus un bioloģisko daudzveidību, taupīt enerģiju un sekmēt galveno publisko pakalpojumu pieejamību. Tādēļ Komiteja atzīmē, ka jāveic tūlītēji pasākumi, lai samazinātu enerģijas patēriņu pilsētās, pirmkārt, labi pārvaldot energoresursus, un, otrkārt, enerģijas ražošanā izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus. Atbilstoši pasākumi jāveic arī mājokļu jomā, sekmējot to energoefektivitāti;

32. atzinīgi vērtē Pilsētu mēru paktu, kurā piedalās gandrīz 3 000 Eiropas pilsētu, apņemoties pārsniegt trīs 20 % mērķus, proti, obligātās ES prasības, kas jāizpilda līdz 2020. gadam. Minēto iniciatīvu tāpat kā Eiropas Zaļās galvaspilsētas balvu iedibinājusi Eiropas Komisija un to atbalsta un sekmē Reģionu komiteja, kas vēlas paplašināt Paktu, attiecinot to arī uz reģionālo līmeni;

33. atzīst zaļo zonu un ūdens tilpņu nozīmi pilsētvides reģenerācijas programmās. To ieguldījums, lai uzlabotu klimatu pilsētās, ir būtisks, jo tām ir “dzesējoša” ietekme uz pilsētām, tajās nodrošinot svaigu gaisu, filtrējot piesārņojumu un mazinot troksni. Turklāt zaļās atpūtas zonas palīdz padarīt dzīvi pilsētās patīkamāku, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju. Zaļākas pilsētas būtu jāizvirza par vispārēju mērķi;

34. vērš uzmanību uz pieejamo ūdens resursu samazināšanos visā pasaulē un aicina pilsētvides reģenerācijas programmās paredzēt ūdens (jo īpaši dzeramā ūdens) krājumu aizsardzību un efektīvu to apsaimniekošanu, kā arī alternatīvus ūdens izmantošanas veidus. Tāpat jāsamazina pilsētu ūdens pēdas nospiedums;

35. uzskata, ka apbūvētās vides estētiskā kvalitāte ir izšķirīgs faktors, lai pilsētas sekmīgi konkurētu starptautiskā mērogā, būtu pievilcīgas un nodrošinātu iedzīvotājiem dzīves kvalitāti; Komiteja ierosina veikt pasākumus, kas virzīti uz arhitektonisko un māksliniecisko radošumu;

36. atzīst biotopu vērtību un par īpašu prioritāti uzskata pilsētu tuvumā esošo vai tās aptverošo biotopu apsaimniekošanu, jo tie apvienojumā ar izpratnes par vidi veicināšanas pasākumiem un iedzīvotāju informēšanu ir ievērojams pilsētvides reģenerācijas faktors;

37. norāda, ka pilsētām ir ciešas saiknes ar apkārtējiem reģioniem, jo īpaši ar dinamiskajām piepilsētām, kā arī to, ka šīs saiknes ir jāuztur;

Pilsētvides reģenerācijas sociālie aspekti — ieguldījums vērienīgā izaugsmē

38. uzskata, ka sociāli demogrāfiskās pārmaiņas ir likušas daudzu pilsētu iedzīvotājiem atstāt savu vidi senākā pilsēttelpā un pārcelties uz dzīvi jaunos dzīvojamos rajonos tālāk no pilsētu centriem, urbanizētās teritorijās pie pilsētu robežām vai vienkārši jaunās pilsētās lielu pilsētkopu tuvumā. Daži no iemesliem, kas ir šādas migrācijas pamatā, ir lētāks un pievilcīgāks mājoklis, labāka dzīves kvalitāte un plašāks pakalpojumu klāsts. Cilvēki, kuru ienākumi pārsniedz vidējos un kuri pēdējo gadu desmitu laikā atstājuši pilsētas, tajās atgriežas lēni, pateicoties dažu pilsētvides reģenerācijas programmu panākumiem. Tāpēc Komiteja uzsver, ka tur, kur pilsētvide pasliktinājusies, būtu jāpanāk, lai pilsētas atgūtu pievilcību un spēju piepildīt cilvēku cerības neatkarīgi no viņu ienākumiem;

39. uzsver, ka mājokļu būvniecība vienmēr ir bijusi un arī šobrīd ir viens no svarīgākajiem jautājumiem pilsētvides reģenerācijā, kuras galvenais uzdevums ir uzlabot visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošās iedzīvotāju daļas dzīves apstākļus;

40. uzskata, ka vairumā pilsētu teritoriju būtiska risināma problēma ir sociālās nevienlīdzības saasināšanās. Atšķirības starp pilsētu rajoniem rada sociālģeogrāfisku izolāciju, kuras iemesls dažreiz ir nepiemērota mājokļu politika un pakalpojumu nodrošināšana tikai turīgajās pilsētas daļās, nepievēršoties nelabvēlīgajām priekšpilsētām. Tādēļ Lisabonas līgumā paredzētajam jaunajam teritoriālās kohēzijas mērķim vajadzētu stimulēt visus pārvaldības līmeņus ņemt vērā minētās atšķirības visās pilsētu nozaru politikās, kas pilsētā tiek pieņemtas integrētu pilsētvides reģenerācijas stratēģiju ietvaros. Tāpēc Komiteja uzsver, ka ilgtspējīgas pilsētas pamatā jābūt solidaritātei pilsētā, kā arī aktīvai atstumtības un diskriminācijas apkarošanai, stiprinot dzīvojamo kvartālu, sociālprofesionālo grupu, dzimumu un dažādas izcelsmes iedzīvotāju sociālo kohēziju. Pilsētas iekšējai solidaritātei jāatspoguļo vēlme veidot iekļaujošāku un saliedētāku eiropeisku sabiedrību;

41. uzskata, ka vajadzētu veltīt īpašas pūles imigrantu efektīvai integrēšanai pilsētas dzīvē, jo tas ir veids, kā risināt attiecīgās problēmas;

42. uzsver, ka pilsētvides reģenerācijas programmās noteikti jāiesaista plaša sabiedrība, privātais un bezpeļņas sektors un minēto partnerattiecību centrā jābūt vietējām pašvaldībām. Lai gan pilsētvides reģenerācija vienmēr ir attīstībā esošs, nebeidzams process, tā gaitā nav iespējams piemērot visiem derīgus risinājumus; plaša ieinteresēto dalībnieku iesaiste ļaus mācīties no citu sekmīgās pieredzes un novērst kļūdu atkārtošanos. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme, lai pulcētu dažādos ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus un paredzētu mērķtiecīgus pasākumus. Ar teritoriālo un pilsētplānošanu saistītos dokumentus var izmantot kā iespēju visām administratīvajām iestādēm apkopot un saskaņot savu politiku;

43. uzskata, ka pārejai no pilsētvides renovācijas, kur uzsvars ir uz dabisko un cilvēka veidoto vidi, uz pilsētvides reģenerācijas programmām jānotiek nākamajā plānošanas posmā. Būs jāveic pasākumi daudzās jomās, nosakot vairākas tematiskās prioritātes. Lai atbilstu iedzīvotāju vēlmēm, Eiropas nākotnes pilsētām būs jānodrošina infrastruktūra un vide, kurā pilnībā izmantotas strādājošo zināšanas un profesionālās iemaņas, ilgtspējīgi un pievilcīgi mājokļi, darba un atpūtas apstākļus, visiem bez izņēmuma piedāvājot maksimālas iespējas, dabas resursus izmantojot ar vislielāko piesardzību, lai pilsētu dzīve noritētu konkurētspējīgā ekonomikā ar zemu oglekļa emisiju;

44. uzsver, ka pilsētvides reģenerācija jāuzskata par nemitīgu un integrētu procesu, kura pamatā ir ilgtermiņa redzējums par ilgtspējīgu pilsētas attīstību. Pilsētvides reģenerācijas programmu laba pārvaldība jāsāk ar analīzes posmu. Vispirms no uzticamiem avotiem jāievāc pārliecinoši dati par attiecīgo teritoriju ekonomiku, sociālajām iezīmēm un vidi, izmantojot pārdomātus un salīdzināmus rādītājus. Šajā sakarā īpaša nozīme ir Eiropas Komisijas Vides revīzijas grupas darbam un pasākumiem saistībā ar ilgtspējīgām Eiropas pilsētām paredzētu pamatprincipu kopuma izstrādi;

45. norāda, ka ir nepieciešami jauni pilsētu politikas organizēšanas veidi, nosakot pilsētvides reģenerācijas koncepcijas un darbību vietējā un reģionālā līmenī ar valsts un Eiropas līmeņa atbalstu. Komiteja uzskata, ka vietējām pašvaldībām jāuzņemas vadošā loma kohēzijas, integrācijas un sadarbības politiku izstrādē, tādējādi savā pašvaldībā nodrošinot dabas resursu saglabāšanu un ekoloģiski efektīvu attīstību, vienlaikus sekmējot un atbalstot dažādus daudzveidīgu kultūru dialoga veidus. Lai publiskā politika būtu pēc iespējas efektīvāka, daudzas vietējās un reģionālās pašvaldības jau izstrādājušas jaunas pilsētas pārvaldības metodes, pilsētvides reģenerācijas programmas tuvinot faktiskajām vajadzībām. Pateicoties dažādiem līdzdalības mehānismiem, integrētā pilsētas politikā ir iesaistīti partneri, kas bieži vien ir ne tikai publiskās pārvaldes iestādes, bet arī attiecīgo rajonu iedzīvotāji; dažas valstīs sadarbības veids ir līgumi vai vienošanās. Komiteja ir pārliecināta, ka pastiprināta plašas sabiedrības līdzdalība un pilsētu pašvaldībām piešķirtā nozīme liecina par centieniem radīt sociālo kapitālu, kas nepieciešams, lai pilsētu attīstības politikas būtu sekmīgas;

46. uzskata, ka pilsētvides reģenerācijas programmās iespējami vairāk jāizmanto visi pieejamie, gan iespiestie, gan elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, lai izplatītu informāciju un popularizētu attiecīgās programmas un veidus, kā tajās līdzdarboties (vietējie referendumi, sanāksmes, e-demokrātija utt.). Pilsētvides reģenerācijas programmām būtu jākļūst par daļu no zināšanu apguves procesa, kas saistīts ar ES pilsētu attīstību, un tās jāizmanto, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par pilsētu problēmām un perspektīvām;

47. atzīst, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu pilsētu reģenerācijas un attīstības jautājumi visefektīvāk tiek risināti vietējā līmenī. Komiteja tomēr uzskata, ka ES atbalsts var sniegt nenoliedzamas priekšrocības pilsētu attīstības jomā, ja noskaidrots, ka atbalsts vajadzīgs, lai efektīvāk risinātu problēmas, kas kavē ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tādēļ Komiteja uzskata, ka pilsētu reģenerācijas un attīstības politikas jāīsteno, pamatojoties uz “Eiropas pilsētu acquis”, kurā iekļauta virkne pašreizējo juridisko instrumentu, politiskas iniciatīvas un pilsētu pieredzes un labas prakses apmaiņas mehānismi. Komiteja norāda, ka šajā jomā izstrādātajās politikās jāņem vērā arī proporcionalitātes princips un jāapzinās plašāks teritoriālais konteksts;

48. norāda, ka ES finansējums var būt īpaši lietderīgs, ja vietējās pašvaldības tiek rosinātas sadarboties funkcionālā pilsētvides reģionā. Tas nozīmē, ka visā reģionā var kopīgi uzņemties atbildību par iedzīvotāju grupām un pilsētu rajoniem, kam draud atstumtība. Lai funkcionāli pilsētvides reģioni varētu saņemt ES instrumentu finansējumu, jāizvirza nosacījums, ka tiem efektīvi jāsadarbojas, piešķirot savus resursus;

49. norāda, ka attīstības plānošanas mērķis drīzāk ir apmierināt noteiktas vajadzības, nevis veidot nākotni. Pilsētvides reģenerācijas programmām paredzēti finanšu resursi jāapspriež diskusijās kā būtisks faktors, kas sekmēs programmu ilgtspēju un efektivitāti. Jāizskata tādi jautājumi kā valsts un vietējo līdzekļu kombinēšana, programmu finansēšanas veids, kas var būt sistemātisks finansējums vai finansējums katrā atsevišķā gadījumā, publiskā un privātā finansējuma kopīga izmantošana, vietējie nodokļi, aizņēmumu izsniegšana, renovācijas darbu lietderīguma novērtējums un attiecīgo izdevumu sadale starp dažādiem lietotājiem un labuma guvējiem, finansējuma avoti un valsts subsīdiju stratēģiskā vērtība un nozīme. Īpaši būs jāpievēršas pilsētvides reģenerācijas programmu finansēšanas un īstenošanas mehānismiem. Kaut arī paredzams, ka šajā saistībā varēs izmantot tādus mehānismus kā Pilsētu attīstības fondi (UDFs) vai “trīs J” (Jessica, Jeremie un Jaspers), ir pāragri izdarīt secinājumus par to specializāciju un izmantošanas efektivitāti;

50. uzskata, ka brīvprātīgo darba ieguldījums pilsētvides reģenerācijas programmās vēl nav pienācīgi novērtēts, un visbeidzot attiecībā uz turpmākiem pasākumiem norāda, ka atsevišķa joma, kurā būtu jāveic izpēte, ir uzņēmējdarbības koncepcijas izstrāde un nostiprināšana gan pašvaldību līmenī, gan pilsētvides reģenerācijas programmās;

51. uzskata par vispārpieņemtu secinājumu, ka komunikācijas un informācijas revolūcija ir ievērojami ietekmējusi Eiropas pilsētu organizāciju, darbību un uzbūvi. Ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai pilsētvides reģenerācijas programmās būtu paredzēts atbalsts kvalitatīvu tehnisko infrastruktūru attīstībai informātikas un komunikācijas jomā un tādu lietotājprogrammu un satura izstrādei, kas ļauj uzlabot iedzīvotāju dzīvi un publiskos pakalpojumus, paaugstina privātā sektora sniegto pakalpojumu līmeni un minēto instrumentu izmantošanu dara pievilcīgu;

52. uzskata, ka iespēju izmantošana nenovēršami saistīta arī ar risku. Lietotājprogrammu un darījumu drošība un aizsardzība, personas datu aizsardzība un iedzīvotāju privātās dzīves un personas neaizskaramība ir būtiski jautājumi, kuru risināšanai jāvelta vēl vairāk darba. Vienlaikus telemātikas tehnoloģiju izmantošana pilsētu drošības jomā izvirza daudzus jautājumus par to, kā darbojas demokrātija. Pilsētvides reģenerācijas ceļvedī jāiekļauj debates par minēto jautājumu un jāatrod attiecīgo problēmu risinājumi;

53. secina, ka, izmantojot vadu un bezvadu infrastruktūras, vismūsdienīgākās telemātikas lietotājprogrammas ļauj izveidot virtuālo vidi (apkārtējā pilsētvide, digitālā pilsēta, visuresošā pilsēta), iedzīvotājiem piedāvājot savstarpējas darbības un apmaiņas telpu. Digitālā pilsēta ir paralēla pasaule, kas jāņem vērā pilsētvides reģenerācijas plānā;

54. uzskata, ka, atbalstot jauninājumus, var uzlabot pilsētu efektivitāti un sekmēt to saimniecisko ilgtspēju. Tādēļ pilsētvides reģenerācijas programmās būtu jāpiedāvā vide, infrastruktūra un stimuli, kas veicina inovāciju;

55. tāpat uzskata, ka pilsētvides reģenerācijas stratēģiskai prioritātei jābūt tādu mācību iestāžu izveidei, kas aktīvi piedalās pilsētas saimnieciskajā dzīvē;

56. ir arī pārliecināta, ka pilsētas reģenerācija ļauj stiprināt saites starp mācību iestādēm, uzņēmumiem, pētniecību un inovāciju un atbalstīt jaunus, novatoriskus uzņēmumus;

Vietējo pašvaldību organizācijas un darbības ietekme pilsētvides reģenerācijas programmu izstrādē un īstenošanā

57. uzskata, ka, lai noteiktu, vai nepieciešams īstenot pilsētvides reģenerācijas programmu, to izstrādātu, uzraudzītu tās izpildi, pēc vajadzības pārskatītu un, visbeidzot, novērtētu, visās vietējās un reģionālajās pašvaldībās ir vajadzīgs pārvaldes aparāts, kam piemīt noteiktas administratīvas un pārvaldes spējas. Tas ir priekšnosacījums, kura dēļ pilsētvides reģenerācijas programmās jāietver vietējo pašvaldību spēju stiprināšanas pasākumi. Piemēram, var minēt tādus pasākumus kā vadības informācijas sistēmu un ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) izstrāde, jo tās atvieglo pasākumu īstenošanu un uzlabo lēmumu pieņemšanas procedūras. Tas pats attiecas uz apstiprinātām procedūrām (Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO), Kopienas vides pārvaldības un audita sistēma (EMAS)), kas ļauj novērtēt iedzīvotājiem piedāvāto pakalpojumu kvalitātes līmeni. Pilsētvides reģenerācijas plānošanā par galvenajiem būtu jānosaka pasākumi, kas nodrošina to, ka vietējo pašvaldību darbība ir vērsta uz iedzīvotājiem. Vietējo un reģionālo pašvaldību procedūru pilnveidošana ir gan izaicinājums, gan arī priekšnosacījums pilsētvides reģenerācijas programmu īstenošanai, tāpēc tas ir jāiekļauj pilsētvides reģenerācijas jomā;

Pilsētvides reģenerācija un tās ieguldījums ārējo attiecību attīstībā

58. secina, ka pilsētas tēla popularizēšana (city marketing) un tās identitātes apliecināšana (city branding) ir neatņemama vietējo un reģionālo pašvaldību darbības daļa. Arvien globalizētākā pasaulē pilsētām arvien vairāk jāsacenšas, lai piesaistītu kapitālu, ieguldījumus un kvalificētu darbaspēku. Pilsētas dara zināmus savus attīstības plānus, lai varētu pieprasīt resursus un līdzekļus iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai. Pilsētu savstarpējā konkurence, lai organizētu vērienīgus sporta, tirdzniecības un kultūras pasākumus, ir tikai viens, lai arī visuzskatāmākais, pilsētu konkurences piemērs;

59. konstatē, ka līdztekus konkurencei attīstās arī pilsētu sadarbība. Eiropas Savienībā, pateicoties Savienības mērķiniciatīvām (Urbact, Interact, Pilsētu sadraudzība u.c.) un pamatojoties uz tematiskiem vai ģeogrāfiskiem apsvērumiem, īpaši attīstās pilsētu tīkli. Labas prakses apmaiņa ir kļuvusi par īpaši lietderīgu instrumentu. Pilsētvides reģenerācijas programmās kā atsevišķa joma būtu jāiekļauj pasākumi, kas sekmē Eiropas pilsētu starptautisko raksturu;

60. uzskata, ka Eiropas Savienībai, izstrādājot stratēģiskās pieejas nākamajam plānošanas posmam (2014–2020), vajadzēs atzīt pilsētu reģenerācijas stratēģisko nozīmīgumu un stiprināt pilsētu dimensiju visās politikas jomās, lai pilsētas atkal kļūtu par pētniecības laboratorijām, bet šoreiz būtu jāpieņem izvērstāka dienaskārtība, kas Eiropai palīdzēs pārvarēt ekonomikas un finanšu krīzi;

61. ierosina ieviest iniciatīvu ar nosaukumu “Pilsētvides reģenerācija, veidojot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas pilsētas”. Eiropas pilsētas var kļūt par Komisijas Paziņojumā “Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2) izvirzīto septiņu pamatiniciatīvu īstenošanas vietām;

62. uzskata, ka ir pienācis laiks pieņemt attiecīgu lēmumu. Debatēs gan par nākamā plānošanas posma budžetu, gan par pašreizējā plānošanas posma budžeta grozījumiem noteikti jāiekļauj jautājums par finansējumu pilsētvides reģenerācijai.

Briselē, 2010. gada 9. jūnijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO

(1) Pilsētu reģioni (kā pilsētu un to apkārtējo pašvaldību konurbācijas) ir jāņem vērā visā atzinumā.