1. pauž gandarījumu par Eiropas Komisijas iniciatīvu – Zaļo grāmatu “Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība”;

2. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas Zaļajā grāmatā “Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība” ieinteresētās personas aicinātas paust viedokli par šo tematu;

3. atgādina Reģionu komitejas svarīgo lomu un iepriekšējos atzinumus, kuros ņemtas vērā vietējo un reģionālo pašvaldību intereses attiecībā uz iespējām un alternatīviem risinājumiem, kas skar iekšējā tirgus darbību, pārredzamību, informācijas apmaiņu un administratīvā sloga vienkāršošanu kā vietējā, tā arī reģionālajā līmenī;

4. atbalsta Eiropas Komisijas nostāju, ka uzņēmējdarbības reģistriem (1) šajā procesā ir būtiska nozīme — tajos tiek reģistrēta, pārbaudīta un uzglabāta informācija par uzņēmumiem, piemēram, to juridisko statusu, juridisko adresi, kapitālu un likumīgajiem pārstāvjiem, un arī nodrošināta šīs informācijas pieejamība sabiedrībai;

5. piekrīt Eiropas Komisijai, ka Direktīvā par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (2), Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtos (3) un Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtos (4) tiek nepārprotami pieprasīta uzņēmējdarbības reģistru pārrobežu sadarbība;

6. uzskata: lai arī Eiropas tiesību aktos ir noteikti pamatpakalpojumu obligātie standarti, valstu uzņēmējdarbības reģistri var piedāvāt atšķirīgus papildu pakalpojumus, tādējādi paplašinot uzņēmējsabiedrību darbību ārpus valsts robežām un dodot uzņēmumiem iespēju noformēt uzņēmuma juridisko statusu vienā dalībvalstī, bet uzņēmējdarbību daļēji vai pilnībā veikt citā dalībvalstī; līdz ar to ir radusies lielāka vajadzība pēc publiski pieejamas informācijas par pārrobežu uzņēmējsabiedrībām;

7. uzsver, ka informācija par uzņēmējsabiedrībām ir pieejama dalībvalstī, kurā reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese, taču tās pašas informācijas iegūšana citā dalībvalstī var būt apgrūtināta tehnisku, juridisku, lingvistisku u.c. iemeslu dēļ;

8. uzskata, ka ar uzņēmējdarbības reģistru brīvprātīgu sadarbību vien nepietiks un ir jāpanāk efektīvāka reģistru pārrobežu sadarbība; sadarbības ietvaros īpaši svarīgi ir reģistros iekļautās informācijas pieejamību starpvalstu līmenī, tās pārredzamību, tiesisko noteiktību un ticamību;

9. uzsver, ka pašreizējā finanšu krīze vēlreiz ir apliecinājusi, cik svarīga ir finanšu tirgu pārredzamība. Saistībā ar finansiālās atveseļošanas pasākumiem piekļuves uzlabošana aktuālai un oficiālai un uzticamai informācijai par uzņēmumiem uzskatāma par līdzekli, kā atjaunot uzticību tirgiem visā Eiropā.

10. atzīst pārrobežu uzņēmējdarbības reģistru būtisko nozīmi iekšējā tirgus efektīvas darbības nodrošināšanā, sniedzot ticamu un aktuālu informāciju komerciāliem mērķiem vai vienkāršojot tiesiskās aizsardzības pieejamību visiem dalībniekiem visās dalībvalstīs;

11. atzīst, ka lielākai uzņēmumu mobilitātei ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē, un tāpēc iesaka ieviest pilnībā integrētu sistēmu, kas nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi informācijai visā Eiropas Savienībā;

12. atzīmē, ka piekļuve informācijai par pārrobežu apvienošanu, juridiskās adreses maiņu vai filiāļu izveidošanu citā dalībvalstī ir ikdienas nepieciešamība, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību;

13. atzinīgi vērtē brīvprātīgās sistēmas dalībnieku centienus izveidot efektīvu informācijas apmaiņas platformu un vienlaikus aicina Eiropas Komisiju ierosināt tiesisku regulējumu uzņēmējdarbības reģistru sadarbībai Eiropas mērogā, lai aizstātu esošo brīvprātīgo sistēmu ar pilnībā integrētu, uz IKT balstītu reģistru;

14. atgādina MVU būtisko nozīmi Eiropas ekonomikā un aicina dalībvalstis pieņemt Eiropas privātā uzņēmuma statūtus, kas apvienojumā ar efektīvu uzņēmējdarbības reģistru sadarbības sistēmu sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu darbības paplašināšanos vienotā tirgū;

15. aicina ieviest virtuālo Eiropas uzņēmējdarbības reģistru, kurā uzņēmumu reģistru savienojumi balstīti uz tālejošiem IT risinājumiem;

16. aicina pārskatīt attiecīgās uzņēmējdarbības direktīvas, lai pielāgotu to noteikumus plaši pieejamiem tehniskiem līdzekļiem, īpaši IT sistēmu izmantošanai;

17. piekrīt viedoklim, ka uzņēmējdarbības reģistru sadarbība jāveido, balstoties galvenokārt uz rezultātiem, kas līdz šim gūti saistībā ar Eiropas Biznesa reģistru (EBR) un BRITE projektu; attiecībā uz uzņēmējdarbības reģistru tīkla procesuālās sadarbības reglamentējošo daļu (apvienošana, juridiskās adreses maiņa, filiāles u.c.), acīmredzot, jāpiekrīt Komisijai, ka visvienkāršāk būtu šo sistēmu izveidot, balstoties uz pašreizējo BRITE projektu.

18. atgādina, ka pēdējos 10 gados Tiesas praksē (īpaši Centros (C-212/97), Überseering (C-208/00) un Inspire Art (C-167/01) lietās) ir apstiprinātas uzņēmumu tiesības uz pārrobežu darbību un juridiskās adreses maiņu;

19. uzsver, ka šīs tiesības daudzos gadījumos tomēr netiek īstenotas praksē. Taču tam par iemeslu nav vis sadarbības trūkums starp uzņēmējdarbības reģistriem, bet tas, ka dalībvalstu iekšējais regulējums uzņēmējdarbības un reģistrēšanas tiesību jomā neveicina pārrobežu juridiskās adreses maiņu un citas pārrobežu darbības, un arī Savienības tiesībās nav skaidri noteikts, ka šāds regulējums būtu nepieciešams;

20. uzskata, ka šo problēmu nevar atrisināt vienīgi ar uzņēmējdarbības reģistru sadarbību; šajā sakarā būtu jāizstrādā materiālo tiesību un procesuālo tiesību normas par uzņēmumu juridiskās adreses maiņu, kas regulētu arī uzņēmējdarbības reģistru sadarbību;

21. pauž pārliecību, ka iespējas trūkums uzņēmumiem mainīt juridisko adresi ES robežās ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē valstu un reģionu patiesu konkurenci uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanā, jo šobrīd juridiskās adreses maiņa ir pārāk sarežģīta;

22. atzīst, ka uzņēmējdarbības reģistru sadarbība vienkāršos uzņēmēju piekļuvi informācijai par sadarbības partneriem, un tas vērtējams atzinīgi. Šajā nolūkā uzņēmējdarbības reģistru sadarbības sistēma jāveido kā vienota meklētājsistēma ar standartizētiem datiem, vienlaikus garantējot reģistru sniegtās informācijas pareizību. Turklāt būtu jācenšas standartizēt reģistros iekļaujamās informācijas saturu;

23. uzskata, ka zaļajā grāmatā ierosinātais pārvaldības nolīgums, šķiet, nav piemērots instruments tīkla veidošanai. Ja izvirzīts mērķis — no katras dalībvalsts uzņēmējdarbības reģistra standartizētā veidā iegūt standartizētu informāciju — topošā sistēma būtu jāreglamentē, piemēram, pārskatot Pārredzamības direktīvu vai kādā citādā veidā;

24. norāda, ka drīzāk būtu jāorientējas uz to, lai pārrobežu informācija, kas iegūta ar topošās sistēmas palīdzību, un valstu uzņēmējdarbības reģistru informācija būtu pieejama tīmeklī bez maksas vai par pieņemamu cenu, jo būtībā informācijas vākšanas procesā, iekasējot valsts nodevas, tiek segti ar to saistītie izdevumi, un valsts iestādēm nevajadzētu tirgot publiskus datus. Pretējā gadījumā, atsaucoties uz topošo direktīvu, konkurencei tiks pakļauti uzņēmumi, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus;

25. piekrīt, ka Pārredzamības direktīvas noteikumu saikne ar topošo tīklu ir pamatota. Tāpēc atbilstīgi noteikumi būtu drīzāk jānosaka ar direktīvu vai pat regulu;

26. norāda, ka vienota uzņēmējdarbības reģistra trūkums līdz šim nav bijis būtisks šķērslis uzņēmumu pārrobežu darbībai. Ar piemērotiem elektroniskiem risinājumiem (kādus savstarpēji piemēro Igaunija, Portugāle un Somija) jau tagad ir iespējama ļoti plaša sadarbība: pat neizbraucot no valsts var reģistrēt uzņēmējdarbību citā valstī;

27. uzsver, ka uzņēmumu pārrobežu darbību kavē Eiropas elektroniskās identifikācijas dokumenta trūkums. Šāds dokuments varētu būt, piemēram, ES elektroniskā identitātes karte, kas ļautu ieviest elektronisko parakstu un savstarpēju atzīšanu; tas būtu viens no pamatelementiem uzņēmējdarbības reģistru sadarbības jomā, un tās izstrāde būtu jāuzsāk nekavējoties;

28. visbeidzot, ierosina visās iniciatīvās ņemt vērā subsidiaritātes, proporcionalitātes un labāka tiesiskā regulējuma pamatprincipus.

Briselē, 2010. gada 9. jūnijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO

(1) Zaļajā grāmatā izmantotā vārdkopa “uzņēmējdarbības reģistrs” aptver visus centrālos reģistrus, komercreģistrus un uzņēmumu reģistrus Pirmās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas (68/151/EEK) 3. panta nozīmē.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.).

(3) Padomes 2001. gada 8. oktobra Regula (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.).

(4) Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.).