PARLAMENTA GROZĪJUMI (2)

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšana un fondētās pensijas)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (4),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru  (6),

tā kā:

(1)

Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no finanšu globalizācijas un integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas starptautiskā mērogā. Krīze ir atklājusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(1a)

Eiropas Parlaments jau ilgi pirms finanšu krīzes regulāri aicināja stiprināt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem Savienības līmenī iesaistītajiem dalībniekiem, vienlaikus norādot uz būtiskām kļūdām Savienības arvien plašāk integrētu finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcijā par Komisijas paziņojumu “Finanšu tirgus sistēmas īstenošana: rīcības plāns” (7), 2002. gada 21. novembra rezolūciju par konsultatīvās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (8), 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam — Baltā grāmata (9), 2008. gada 23. septembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem (10), 2008. gada 9. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu — uzraudzības struktūra nākotnē (11), 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (12) un 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kredītvērtējuma aģentūrām (13).

(2)

2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa (de Larosjēra ziņojumā), secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Speciālistu grupa ieteica īstenot Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Ziņojumā ietvertie ieteikumi atbilst minimālajam izmaiņu līmenim, kādu eksperti atzinuši par vajadzīgu, lai novērstu līdzīgu krīzi nākotnē.

(3)

Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) , un 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru , taču neiekļāva tajā visus Larosjēra ziņojumā minētos ieteikumus .

(4)

Eiropadome 2009. gada 19. jūnija secinājumos ieteica izveidot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, kurā būtu trīs jaunas Eiropas uzraudzības iestādes. Sistēmas mērķim būtu jābūt uzlabot valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, stiprināt pārrobežu grupu uzraudzību un pieņemt vienotu Eiropas noteikumu kopumu, kas piemērojams visām vienotā tirgus finanšu iestādēm. Tā uzsvēra, ka Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, un aicināja Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz to, kā nodrošināt to, ka Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmai ir nozīmīga loma krīzes situācijās, uzsverot, ka Eiropas uzraudzības iestāžu pieņemtie lēmumi nedrīkstētu skart dalībvalstu fiskālos pienākumus.

(4a)

Pēc G-20 Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmes pasūtījuma veiktajā Starptautiskā Valūtas fona (SVF) 2010. gada 16. aprīļa ziņojumā “Finanšu nozares taisnīgs un būtisks ieguldījums” konstatēts, ka “finanšu nozares neveiksmju izmaksas jāierobežo un jāsedz finansiālās stabilitātes ieguldījumam (FSI), kas piesaistīts ticamam un efektīvam noregulējuma mehānismam”. Ja noregulējuma mehānismi būs pareizi definēti, tie valdībām dos iespēju izvairīties no tādām situācijām nākotnē, kad tās būtu spiestas glābt iestādes, kas ir pārāk svarīgas, pārāk lielas vai pārāk cieši savstarpēji saistītas, lai būtu pieļaujams to bankrots.”

(4b)

Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020” teikts arī, ka izšķirīga īstermiņa prioritāte būtu “labāk novērst un vajadzības gadījumā pārvaldīt iespējamās finanšu krīzes un, ņemot vērā finanšu nozares konkrēto atbildību pašreizējās krīzes laikā, raudzīsies, lai finanšu nozare sniegtu atbilstošu ieguldījumu”.

(4c)	Eiropadome 2010. gada 25. martā skaidri norādīja, ka “virzība jo īpaši vajadzīga tādās jomās kā sistēmiskas iestādes, krīzes pārvarēšanas finanšu instrumenti.”

(4d)	Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā visbeidzot secināja, ka “dalībvalstīm vajadzētu izveidot finanšu iestāžu nodevu sistēmu, lai nodrošinātu godīgu sloga sadali un stimulētu ierobežot sistēmiskos riskus. Šādām nodevām vajadzētu būt daļai no uzticamas noregulējuma sistēmas”.

(5)

Finanšu un ekonomiskā krīze ir radījusi reālus un nopietnus draudus finanšu sistēmas un iekšējā tirgus stabilitātei. Stabilas un uzticamas finanšu sistēmas atjaunošana un saglabāšana ir absolūts priekšnoteikums, lai iekšējā tirgū saglabātu uzticēšanos un konsekvenci un tādējādi saglabātu un uzlabotu nosacījumus pilnībā integrēta un darbotiesspējīga finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei. Turklāt dziļāk un plašāk integrēti finanšu tirgi rada labākas iespējas finansējuma un risku dažādošanai un tādējādi veicina tautsaimniecības spēju absorbēt satricinājumus.

(6)

Savienība ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām ▐. Savienībā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu starpā nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Eiropas līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Finanšu uzraudzības iestāžu sistēma (EFUS) būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu Savienības finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Savienības tīklā.

(7)

EFUS jāveido integrētam dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē. Iestādei būtu jāpiešķir galvenā loma uzraudzības iestāžu kolēģijās, kas uzrauga pārrobežu finanšu iestādes, un tām būtu jānosaka skaidrākas uzraudzības normas. Iestādei vajadzētu pievērst īpašu uzmanību finanšu iestādēm, kuras var radīt sistēmisku risku, jo gadījumā, ja dalībvalsts iestāde nav īstenojusi savas pilnvaras, to darbības traucējumi var apdraudēt visas Savienības finanšu sistēmas stabilitāti. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā . Papildus Iestādei nepieciešams izveidot Eiropas Uzraudzības iestādi (banku darbība) un Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīri un tirgi), kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (Apvienoto komiteju). ESRK vajadzētu būt daļai no EFUS.

(8)

Eiropas Uzraudzības iestādei jāaizstāj Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (14), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (15) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (16), un jāuzņemas visi šo komiteju uzdevumi un pilnvaras , tostarp vajadzības gadījumā jāturpina to iesāktais darbs un projekti . Nepieciešams skaidri noteikt katras iestādes darbības jomu. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā institucionālus iemeslus vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktos pienākumus, arī Komisijai jāiesaistās uzraudzības tīkla darbībā.

(9)

▐ Iestādei jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses ▐ un finanšu iestāžu atšķirīgo raksturu . Iestādei būtu jāaizsargā tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas stabilitāte, tirgu un finanšu produktu pārredzamība un noguldītāju un ieguldītāju aizsardzība. Iestādei būtu arī jānovērš regulējuma arbitrāža, jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāstiprina starptautiskās uzraudzības koordināciju ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darba ņēmējiem. Tās uzdevumos jāietilpst arī uzraudzības konverģences veicināšanai un ES iestāžu konsultēšanai par apdrošināšanu, pārapdrošināšanu, fondētajām pensijām un starpniecību apdrošināšanas jomā, kā arī uzņēmumu vadības, revīzijas un finanšu pārskatu jautājumiem. Iestādei būtu jāuztic arī vispārējās pārraudzības pienākums attiecībā uz esošajiem un jaunajiem finanšu produktiem un darījumu veidiem.

(9a)	Iestādei būtu pienācīgi jāņem vērā tās darbību ietekme uz konkurētspēju un inovāciju iekšējā tirgū, Savienības konkurētspēju pasaulē, finansiālo integrāciju un Savienības jaunajām stratēģijām darbavietu un izaugsmes jomā.

(9b)	Lai varētu izpildīt savus uzdevumus, Iestādei būtu jābūt juridiskas personas statusam, kā arī administratīvai un finansiālai autonomijai. Iestādei būtu jāpiešķir “pilnvaras, lai risinātu jautājumus attiecībā uz atbilstību tiesību aktiem, īpaši attiecībā uz sistēmisko risku un pārrobežu riskiem”.

(9c)

Starptautiskās iestādes (SVF, Finanšu stabilitātes padome (FSP) un Starptautiskā Norēķinu banka (SNB)) sistemātisko risku ir definējušās kā “finanšu pakalpojumu pārtraukuma risku, i) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās, un ii) kas potenciāli var nopietni negatīvi ietekmēt reālo ekonomiku. Visa veida finanšu starpniekiem, tirgiem un infrastruktūrai piemīt potenciāls, lai tie sistemātiski varētu atstāt konkrētu ietekmi”.

(9d)

Šo iestāžu izpratnē jēdzienā “pārrobežu risks” ietilpst jebkāds risks, ko visā Savienībā vai tās daļās rada ekonomikas nelīdzsvarotība vai finanšu neveiksmes, kurām ir potenciāli nopietna negatīva ietekme uz darījumiem starp divu vai vairāku dalībvalstu uzņēmējiem, iekšējā tirgus darbību vai Savienības vai kādas dalībvalsts valsts finansēm.

(10)

Eiropas Savienības Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04, Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi, atzina: “Nekas EKL 95. panta [tagad LESD 114. pants] tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi faktiski varētu izrādīties nepieciešams paredzēt kādas Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.” Iestādes mērķis un uzdevumi — palīdzēt valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Savienības noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti — ir cieši saistīti ar Savienības acquis noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādējādi Iestāde jāveido, pamatojoties uz LESD 114. pantu .

(11)

Dalībvalstu uzraudzības iestāžu uzdevumus, tostarp attiecībā uz savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Komisiju, nosaka šādi tiesību akti: (17) Padomes 1964. gada 25. februāra Direktīva 64/225/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārapdrošināšanas un retrocesijas jomā (18), Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (19), Padomes 1973. gada 24. jūlija Direktīva 73/240/EEK, ar ko atceļ ierobežojumus attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību tiešās apdrošināšanas jomā, kas nav dzīvības apdrošināšana (20), Padomes 1976. gada 29. jūnija Direktīva 76/580/EEK, ar ko groza Direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (21), Padomes 1978. gada 30. maija Direktīva 78/473/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju Kopienas līdzapdrošināšanas jomā (22), Padomes 1984. gada 10. decembra Direktīva 84/641/EEK, ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz palīdzību tūristiem, Padomes Pirmo direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (23), Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīva 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu (24), Padomes 1988. gada 22. jūnija Otrā direktīva 88/357/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem Direktīvā 73/239/EEK (25), Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (26), Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/78/EK par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (27), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīva 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu (28), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (29), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību (30) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (31).

(12)

Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Eiropas Savienības tiesību akti ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (32), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (33), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (34) un attiecīgās daļas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (35), ▐ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu (36) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvā 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (37).

(12a)

Vēlams, lai Iestāde veicinātu konsekventu pieeju noguldījumu garantiju jomā, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi pret noguldītājiem Savienībā. Tā kā noguldījumu garantiju sistēmas ir pakļautas attiecīgo dalībvalstu, nevis regulatīvai uzraudzībai, ir lietderīgi noteikt, ka Iestāde var izmantot tai saskaņā ar šo regulu piešķirtās pilnvaras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu un tās pārvaldītāju. Iestādes pienākumus jāpārskata, tiklīdz tiek izveidots Eiropas Noguldījumu garantiju fonds.

(13)

Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu regulatīvo standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Savienībā . Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt regulatīvo standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šie regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku.

(14)

Regulatīvo tehnisko standartu projektu varēs grozīt tikai ļoti ierobežotos ārkārtas apstākļos ar noteikumu, ka Iestāde ir tā, kurai ir ciešs kontakts ar finanšu tirgiem un kas atzīst tās ikdienas darbību. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja, piemēram, regulatīvo standartu projekts būtu nesaderīgs ar Savienības tiesību aktiem, tajā nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Komisijai nevajadzētu grozīt Iestādes sagatavoto tehnisko standartu saturu, to iepriekš nesaskaņojot ar Iestādi. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.

(14a)

Komisijai būtu jābūt pilnvarām īstenot juridisko saistošus aktus, kā noteikts LESD 291. pantā. Regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos vajadzētu ņemt vērā proporcionalitātes principu, t.i., šo standartu prasībām vajadzētu būt samērīgām ar attiecīgās finanšu iestādes uzņēmējdarbības risku veidu, apmēru un sarežģītību.

(15)

Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvie tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot ▐ pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums publiskot šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus , lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu pilnīgu pārredzamību .

(16)

Pareiza un pilnīga Savienības tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Savienībā . Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties ▐ nepiemērošanas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos, kas ir Savienības tiesību aktu pārkāpums . Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Savienības tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.

(17)

Lai pienācīgi reaģētu uz gadījumiem, kad neprecīzi vai nepietiekami tiek piemēroti Savienības tiesību akti, jāizmanto trīs posmu mehānisms. Pirmajā posmā Iestādei jāpiešķir pilnvaras izmeklēt iespējamos gadījumus, kad valstu iestādes uzraudzības darbā neprecīzi vai nepietiekami piemēro Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, un nobeigumā sagatavot ieteikumu. Ja valsts kompetentā iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai, ņemot vērā Iestādes ieteikumu, vajadzētu būt pilnvarotai nākt klajā ar oficiālu atzinumu, ar kuru lūdz kompetento iestādi veikt darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu ievērošanu.

(18)

Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu Iestādes noteiktajā termiņā , ▐ Iestādei nekavējoties jāadresē lēmums attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar LESD 258. pantu .

(19)

Lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Šīs pilnvaras ir izmantojamas tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresēto oficiālo atzinumu un kad Savienības tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām ES regulām. Tādēļ Eiropas Parlaments un Padome gaida uz Komisijas 2010. gada programmas īstenošanu, īpaši attiecībā uz priekšlikumu veikt Kapitāla prasību direktīvas reformu.

(20)

Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Eiropas Savienībā , ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Paturot prātā jautājuma delikātumu, pilnvaras izsludināt ārkārtas situāciju būtu jāpiešķir Komisijai, kas to varētu darīt pēc savas iniciatīvas vai pēc Padomes, Eiropas Parlamenta, ESRK vai Iestādes pieprasījuma. Ja Eiropas Parlaments, Padome, ESRK vai Eiropas uzraudzības iestādes uzskata, ka varētu sākties ārkārtas situācija, tām vajadzētu sazināties ar Komisiju. Šajā procesā ārkārtīgi svarīga ir pienācīgas konfidencialitātes ievērošana. Ja Komisija nosaka ārkārtas situāciju, tai vajadzētu pienācīgi informēt Eiropas Parlamentu un Padomi.

(21)

Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dažādu dalībvalstu uzraudzības iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Ja šāda vienošanās netiek panākta, Iestāde vajadzētu izvirzīt attiecīgajām kompetentajām iestādēm prasību veikt īpašu darbību vai atturēties darbības, lai nokārtotu jautājumu un nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, un šīs prasības izpilde ir saistoša attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās.

(21a)

Krīze ir pierādījusi, ka ar dalībvalstu iestāžu sadarbību, kuru jurisdikcija beidzas uz valsts robežas, nepavisam nepietiek, lai uzraudzītu finanšu iestādes ar pārrobežu darbību.

(21b)

Turklāt “pašreizējie pasākumi, kuros apvienotas nozaru atļauju tiesības, uzraudzība savā valstī un noguldījumu apdrošināšana konkrētā valstī, nav pietiekami stabils pamats Eiropas pārrobežu privātklientu banku darbības reglamentēšanai un uzraudzībai nākotnē” (A. Turner pārskats).

(21c)

Kā teikts A. Turner pārskata secinājumos, “stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas nozīmētu vienotā tirgus mazāku atvērtību, vai arī panākt dziļāku Eiropas integrāciju”.

(21d)

Īstenojot risinājumu, kurā paredz lielākas pilnvaras dalībvalstij, uzņēmēja valsts var noteikt ārvalstu iestādēm pienākumu darboties, izmantojot tikai meitasuzņēmumus, nevis filiāles, un pārraudzīt šajā valstī strādājošo banku kapitālu un likviditāti, palielinot protekcionismu.

(21e)

Īstenojot risinājumu, kurā lielākas pilnvaras ir Eiropai, palielina Iestādes pilnvaras Uzraudzības iestāžu kolēģijā un pastiprina to finanšu iestāžu uzraudzību, kuras var radīt sistēmisku risku.

(22)

Uzraudzības iestāžu kolēģijām ir liela nozīme efektīvas, konstruktīvas un konsekventas pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā. Iestādei vajadzētu uzņemties galveno lomu un tai vajadzētu piešķirt neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās ar nolūku racionalizēt kolēģiju darbību un informācijas apmaiņas procesu kolēģijās un veicināt kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Kā norādīts Larosjēra ziņojumā, “jāizvairās no atšķirīgu uzraudzības pasākumu radītiem konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, jo tas var apdraudēt finansiālo stabilitāti, cita starpā mudinot izvēlēties finansiālo darbību veikšanai valstis, kurās ir vāja uzraudzība. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu.”

(22a)

Iestādei un dalībvalstu uzraudzības iestādēm vajadzētu pastiprināt sistēmiskā riska kritērijiem atbilstoši finanšu iestāžu uzraudzību, jo viņu darbības traucējumu gadījumā var tikt apdraudēta Savienības finanšu sistēmas stabilitāte un nodarīts kaitējums reālajai ekonomikai.

(22b)

Sistēmiskais risks jākonstatē, ņemot vērā starptautiskus standartus, jo īpaši Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskā Valūtas fonda, Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas un G-20 standartus. Sistēmiskā riska identificēšanā visbiežāk izmanto tādus kritērijus kā iesaistītība, neaizvietojamība un zaudējumu izplatības ātrums.

(22c)

Jāizveido sistēma darbībām ar grūtībās nonākušām iestādēm, lai stabilizētu vai likvidētu tās, jo “ir skaidri atklājies, ka banku krīzes likmes ir augstas valdībai un sabiedrībai kopumā tādēļ, ka šāda situācija var potenciāli ietekmēt finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku (Larosjēra ziņojums). Komisijai vajadzētu nākt klajā ar piemērotiem priekšlikumiem jaunas finanšu krīzes vadības sistēmas izveidei. Krīzes pārvaldības pamatelementi ir kopīgs reglaments un finansiālo problēmu risināšanas līdzekļi (administrēšana un finansēšana krīzes gadījumiem lielās iestādēs, pārrobežu iestādēs un/vai savstarpēji saistītās iestādēs)”.

(22d)

Lai nodrošinātu pārrobežu finanšu iestāžu līdzatbildību, aizsargātu Eiropas apdrošinājuma ņēmēju intereses un mazinātu sistēmiskās finanšu krīzes radītos izdevumus nodokļu maksātājiem, izveido Eiropas Finanšu aizsardzības fondu (Fonds). Eiropas Apdrošināšanas garantiju sistēmu (Fonds) būtu jāizveido, lai finansētu tādu grūtībās nonākušu pārrobežu finanšu iestāžu sistemātisku pienācīgu likvidāciju vai atveseļošanu, kuru ietekme apdraud Eiropas vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti, un lai internalizētu šādu pasākumu izmaksas, ja ar šo iestāžu iemaksām valstu apdrošināšanas garantiju shēmās nepietiek. Fonda finansējums būtu jāveido no šo iestāžu iemaksām, Fonda izdotām obligācijām vai — ārkārtējos apstākļos — no grūtību skarto dalībvalstu iemaksām saskaņā ar iepriekš pieņemtiem kritērijiem (pārstrādātu saprašanās memorandu). Iemaksas Fondā aizstāj iemaksas valstu apdrošināšanas garantiju shēmās.

(22e)

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju stabilitātes fonds ir jāizveido, lai finansētu tādu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu pienācīgu likvidāciju vai atveseļošanu, kuras varētu apdraudēt Eiropas vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Fonda darbība jāfinansē no apdrošināšanas un fondēto pensiju nozares atbilstīgām iemaksām. Ar iemaksām Fondā būtu jāaizstāj iemaksas dalībvalstu noguldījumu garantiju fondos.

(23)

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu , īpaši tām finanšu iestādēm, kam nav Savienības mēroga . Tāpēc šai regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestādei — iestādei, kurai pienākums deleģēts, — būtu patstāvīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem Iestādes vietā vai citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale būtu nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu slēgt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Tai būtu jāapzina un jāizplata labākā prakse deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā.

(24)	Iestādei aktīvi jāveicina uzraudzības konverģence Eiropas Savienībā ar nolūku izveidot kopēju uzraudzības kultūru.

(25)

Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī kompetento iestāžu neatkarībai. Salīdzinošās novērtēšanas rezultāti ir jāpublisko un jāapzina, un jāpublisko arī labākā prakse.

(26)

Iestādei aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Eiropas Savienībā , jo īpaši , lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Eiropas Savienībā . Ņemot vērā Iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, tai jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija EFUS . Veicot pasākumus, Iestādei jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp valstu uzraudzības iestādēm.

(27)

Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un ESRK . Iestādei jāierosina un jāveic arī Savienības līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes. Iestādei jāveic tirgu ekonomiskā analīze un jānovērtē potenciālās tirgus attīstības ietekme, lai Iestādes pienākumu izpildei nodrošinātu nepieciešamo informāciju.

(28)	Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmību, Iestādei jāpārstāv Eiropas Savienība, veicot dialogu un sadarbību ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs .

(29)	Iestāde savā kompetences jomā ir neatkarīga padomdevēja iestāde Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Tai jāsniedz atzinumi par apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK.

(30)

Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju , kas saistīta ar šādu konsultatīvu uzraudzību . Lai izvairītos no finanšu iestāžu ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un iestādēm , ņemot vērā jau esošos statistikas datus . Tomēr , ja citu iespēju nav, Iestādei vaja dzētu būt iespējai nosūtīt pienācīgi pamatotu informācijas lūgumu tieši finanšu iestādei ▐ , ja valsts uzraudzības iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē. Šajā sakarībā liela nozīme ir darbam pie vienotu informācijas sniegšanas formātu izstrādes.

(30a)

Informācijas vākšanas pasākumiem nevajadzētu skart Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) tiesisko regulējumu statistikas jomā. Tādēļ šai regulai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (38) vai Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (39).

(31)

Cieša sadarbība starp Iestādi un ESRK ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu ESRK darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei un ESRK savā starpā jāapmainās ar būtisku informāciju . Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, Iestādei jānodrošina turpmākie atbilstīgie pasākumi.

(32)

Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par regulatīviem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvo standartu projekta, pamatnostādņu vai ieteikumu pieņemšanas Iestādei jāveic pētījums par to ietekmi. Efektivitātes nodrošināšanas labad šādam nolūkam jāizveido Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, kurā būtu proporcionāli pārstāvētas Savienības finansiālās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (tostarp pēc vajadzības institucionālie ieguldītāji un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), arodbiedrības, akadēmiķi, patērētāji un citi privātie apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju pakalpojumu lietotāji, tostarp MVU. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citām finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(32a)

Salīdzinājumā ar nozares pārstāvju labo finansējumu un sakariem bezpeļņas organizācijām ir daudz vājākas pozīcijas debatēs par turpmākajiem finanšu pakalpojumiem un attiecīgo lēmumu pieņemšanas procesā. Šī nelabvēlīgā situācija jākompensē ar pienācīgu finansējumu to pārstāvjiem Ieinteresēto personu grupā.

(33)

Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību , lai nodrošinātu saskaņotu krīzes pārvaldību un saglabātu finanšu stabilitāti krīzes situācijās , jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. To rīcībai vajadzētu būt cieši saskaņotai ar Eiropas Monetārās savienības sistēmu un principiem. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst ievērojami skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.

(33a)

Pamatojoties uz iegūto pieredzi, triju gadu laikā no brīža, kad spēkā stājusies regula, ar kuru šādu mehānismu izveido, Komisijai Savienības līmenī ir jānosaka skaidras un pamatotas pamatnostādnes attiecībā uz apstākļiem, kādos dalībvalsts piemēro aizsargpasākumus. Drošības klauzulas piemērošana būtu jāizvērtē saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

(33b)

Neskarot dalībvalstu konkrētos pienākumus krīzes situācijās, ir skaidrs, ka, ja dalībvalsts izvēlas izmantot aizsargpasākumus, Eiropas Parlaments jāinformē vienlaikus ar Iestādi, Padomi un Komisiju. Turklāt dalībvalstij ir jānorāda iemesli, kādēļ tā vēlas izmantot aizsargpasākumus. Iestādei sadarbībā ar Komisiju jāizstrādā turpmāk veicamie pasākumi.

(34)

Lēmumu pieņemšanas procedūrās Iestādei jāievēro Kopienas tiesību akti un vispārēji principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Pilnībā jānodrošina to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām Iestāde adresējusi savus lēmumus. Iestādes pieņemtie noteikumi ir Savienības tiesību aktu neatņemama sastāvdaļa.

(35)

Iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai ir jābūt Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada Iestādes priekšsēdētājs. Novērotāju statusā jāpiedalās Komisijas, ESRK , Eiropas Uzraudzības iestādes (bankas) un Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgi) pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un jārīkojas tikai Savienības interesēs. Attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar regulatīvo standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, būtu atbilstoši piemērot LESD 16. pantu par kvalificētu vairākumu, bet pārējo lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm jāizskata komisijai ar ierobežotām funkcijām.

(35a)

Parasti Uzraudzības padomei vajadzētu pieņemt lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka vienam loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz darbībām, kas ir saistītas ar tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot noteikumus par kvalificētu vairākumu, kas izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienību, LESD un tam pievienotajā protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm būtu jāizskata objektīvai komisijai ar ierobežotām funkcijām, ko veido locekļi, kuri nav attiecīgajā strīdā iesaistīto kompetento iestāžu pārstāvji un kuriem nav nekādas intereses attiecīgajā konfliktā, nedz arī tiešu saišu ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm. Komisijas sastāvam vajadzētu būt atbilstīgi līdzsvarotam. Komisijas pieņemtie lēmumi būtu jāapstiprina Uzraudzības padomei ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka vienam loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem komisijas ierosinātos lēmumus var noraidīt locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un LESD pievienotā protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā.

(36)

Valdei, kuru veido Iestādes priekšsēdētājs, valstu uzraudzības iestāžu un Komisijas pārstāvji, jānodrošina, ka Iestāde pilda savus pienākumus un veic tai uzticētos uzdevumus. Valdei jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, lai tā cita starpā varētu ierosināt ikgadējo un daudzgadu darba programmu, īstenot noteiktas budžeta pilnvaras, apstiprināt Iestādes personāla politikas plānu, pieņemt īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem un pieņemt gada pārskatu.

(37)

Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam , ko izvēlas Eiropas Parlaments pēc tam, kad Komisija rīkojusi atklātu konkursu un izveidojusi pretendentu sarakstu . Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.

(38)

Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas ar Apvienotās Eiropas uzraudzības iestāžu komitejas (Apvienotās komitejas) starpniecību un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai ▐ Komitejai būtu jākoordinē triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbs attiecībā uz finanšu konglomerātiem . Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas uzraudzības iestādes (bankas) vai Eiropas uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgi) kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt ESRK priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt pastāvīgam sekretariātam ar personālu, kas nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbiniekiem veidotos kopēja darba kultūra.

(39)

Ir jānodrošina, lai personas, kuras skar Iestādes pieņemtie lēmumi, varētu izmantot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus. Lai efektīvi aizsargātu personu tiesības un procesuālās ekonomijas dēļ, gadījumos, kad Iestādei ir piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, personām jānodrošina tiesības vērsties Apelācijas padomē. Lai nodrošinātu efektivitāti un konsekvenci, Apelācijas padomei jābūt visu trīs Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotai struktūrvienībai, kas ir neatkarīga no to administratīvajām un regulatīvajām struktūrām. Apelācijas padomes lēmumu ir iespējams pārsūdzēt Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā.

(40)

Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Iestādei piešķirtajam Savienība finansējumam būtu jābūt saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (IN). (40) 47. punktam. Ir jāpiemēro Savienības budžeta procedūra ▐. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu būtu jāattiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai.

(41)

Iestādei jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).  (41). Iestādei arī jāpievienojas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).  (42).

(42)	Lai nodrošinātu atvērtu un pārredzamu nodarbinātības kārtību un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, Iestādes darbiniekiem jāpiemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (43).

(43)	Ir būtiski aizsargāt komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Tās informācijas konfidencialitāte , kura atklāta Iestādei un ar kuru apmainās uzraudzības iestāžu tīklā , būtu jāreglamentē ar stingriem un efektīviem konfidencialitātes noteikumiem .

(44)

Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (44) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (45), kuras ir pilnībā piemērojamas šīs regulas vajadzībām.

(45)	Lai nodrošinātu Iestādes darbības pārredzamību, Iestādei jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (46).

(46)	Valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, jāļauj piedalīties Iestādes darbībā atbilstīgi attiecīgiem nolīgumiem, kas jānoslēdz Savienībai .

(47)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulējuma un uzraudzības līmeni, noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu un starptautiskās uzraudzības koordināciju, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, un rīcības mēroga dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Eiropas Savienība var noteikt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(48)

Iestāde pārņem visus Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas (EAFPK) pašreizējos uzdevumus un pilnvaras, tāpēc jāatceļ Komisijas 2009. gada 23. janvāra Lēmums 2009/79/EK, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju, un attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums 716/2009/EK, ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā (47).

(49)	Ir lietderīgi noteikt termiņu šīs regulas piemērošanai, lai nodrošinātu, ka Iestāde ir pienācīgi sagatavojusies darbības uzsākšanai, un lai nodrošinātu netraucētu EAFPK aizstāšanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

IZVEIDE UN JURIDISKAIS STATUSS

1. pants

Izveide un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi) (turpmāk “Iestāde”).

2.    Iestāde rīkojas saskaņā ar šīs regulas darbības jomu un Direktīvu 2009/138/EK, Direktīvu 2002/92/EK, Direktīvu 2003/41/EK, Direktīvu 2002/87/EK un tiktāl, ciktāl šie akti attiecas uz apdrošināšanas uzņēmumiem, pārapdrošināšanas uzņēmumiem, uzņēmumiem, kas izveidoti fondēto pensiju uzkrāšanai, apdrošināšanas starpniecības uzņēmumiem un to pārraugošajām kompetentajām iestādēm, saskaņā ar attiecīgajām Direktīvas 2005/60/EK un Direktīvas 2002/65/EK daļām, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem , kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem , ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

2a.     Iestāde darbojas arī apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu, uzņēmumu, kas izveidoti fondēto pensiju uzkrāšanai un apdrošināšanas starpniecības uzņēmumu darbības jomā, tostarp saistībā ar uzņēmumu vadību, revīziju un finanšu pārskatiem, ar nosacījumu, ka šāda Iestādes rīcība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu.

3.   Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši LESD 258. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4.   Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde veicina :

(i)	iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu , efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni; ▐

(iii)

finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu; ▐

(v)	starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;

(va)	regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;

(vb)	apdrošināšanas un pensiju risku pienācīgas regulācijas un uzraudzības nodrošināšanu;

(vc)	augstāka patērētāju aizsardzības līmeņa nodrošināšanu.

Šajā nolūkā Iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu iepriekš tekstā 2. punktā minēto Eiropas Savienības leģislatīvo aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai , kā arī veicot tirgu ekonomikas analīzi, lai veicinātu Iestādes darbības mērķa sasniegšanu .

5.    Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, Iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada tirgus iestādes, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Veicot šajā regulā minētos pienākumus, Iestāde rīkojas neatkarīgi un objektīvi tikai Savienības interesēs.

▐

1.a pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma

1.     Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk — EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju pietiekamu aizsardzību.

2.     Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ir šādas iestādes:

(a)	Eiropas Sistēmisko risku komiteja, pildot uzdevumus, kas precizēti Regulā (ES) Nr. …/2010 (par ESRK) un šajā regulā;

(b)

Iestāde;

(c)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. …/2010 [EBI];

(d)	Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. …/2010 [EVTI];

(e)	Eiropas Uzraudzības iestādes (Apvienotās komitejas) (turpmāk – Apvienotā komiteja), pildot uzdevumus, kas minēti 40. līdz 43. pantā;

(f)	dalībvalstu iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr …/2010 [EBI], Regulas (ES) Nr …/2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr …/2010 [EVTI] 2. panta 2. punktā;

(g)	Komisija —, lai veiktu 7. un 9. pantā minētos uzdevumus.

3.     Ar Apvienotās komitejas starpniecību Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju, kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), nodrošina darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

4.     Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar patiesu savstarpēju cieņu un uzticību, īpaši, nodrošinot starp tām atbilstošu un drošu informācijas plūsmu.

5.     Tām uzraudzības iestādes, kas ietilpst EFUS, ir pienākums saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā.

1.b pants

Pārskatatbildība Eiropas Parlamentam

Regulas 1.a panta 2. punktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)

“finanšu iestādes” ir ▐ uzņēmumiem , iestādes un fiziskas vai juridiskas personas, uz kurām attiecas kāds no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, izņemot tās, uz kurām attiecas Direktīva 2005/60/EK, “finanšu iestādes” tās izpratnē ir apdrošināšanas uzņēmumi un apdrošināšanas starpnieki, kā definēts minētajā direktīvā;

(2)

“ kompetentās iestādes” ir: (i) uzraudzības iestādes, kā definēts Direktīvā 2009/138/EK, un uzraudzības iestādes, kā definēts Direktīvā 2003/41/EK un Direktīvā 2002/92/EK; (ii) attiecībā uz direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt 1. punktā minēto finanšu iestāžu atbilstību šo direktīvu prasībām.

3. pants

Juridiskais statuss

1.   Iestāde ir Eiropas Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu.

2.   Visās dalībvalstīs Iestādei ir visplašākā tiesībspēja, ko dalībvalstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.   Iestādi pārstāv tās priekšsēdētājs.

4. pants

Sastāvs

Iestādi veido:

(1)	Uzraudzības padome, kura veic 28. pantā noteiktos uzdevumus;

(2)	valde, kura veic 32. pantā noteiktos uzdevumus;

(3)	priekšsēdētājs, kurš veic 33. pantā noteiktos uzdevumus;

(4)	izpilddirektors, kurš veic 38. pantā noteiktos uzdevumus;

(5)	Apelācijas padome, kā noteikts 44. pantā, kura veic 46. pantā noteiktos uzdevumus.

5. pants

Mītne

Iestādes mītne ir Frankfurtē.

Tai var būt pārstāvniecības nozīmīgākajos Eiropas Savienības finanšu centros.

II   NODAĻA

IESTĀDES UZDEVUMI UN PILNVARAS

6. pants

Iestādes uzdevumi un pilnvaras

1.   Iestādes uzdevumi ir:

a)

veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu tehnisko un uzraudzības tehnisko standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Eiropas Savienības iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un regulatīvo tehnisko un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;

b)

veicināt Eiropas Savienības leģislatīvo aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulējuma arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus cita starpā ārkārtas situācijās;

c)	stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

d)	cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;

e)	organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, tostarp sniegt konsultācijas, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f)	uzraudzīt un novērtēt tirgus norises savā kompetences jomā;

fa)	veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai nodrošinātu Iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;

fb)	sekmēt apdrošinājuma ņēmēju un saņēmēju aizsardzību;

fc)	palīdzēt pārvaldīt tādas pārrobežu iestāžu krīzes, kuras var radīt 12.b pantā minēto sistēmisko risku, un ar 12.c pantā minētās Apdrošināšanas un fondēto pensiju noregulējuma vienības starpniecību piemēro šādām iestādēm agrīnās iejaukšanās, noregulējuma vai maksātnespējas procedūras;

g)	veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos Eiropas Savienības leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;

ga)	uzraudzīt tās finanšu iestādes, kas nav pakļautas kompetento iestāžu uzraudzībai;

gb)	savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu, jo īpaši tās kompetences jomā — informāciju par reģistrētajām finanšu iestādēm, lai sabiedrībai nodrošinātu viegli pieejamu informāciju;

gc)	pēc vajadzības pārņemt visus pašreizējos un iesāktos uzdevumus no Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzības iestāžu komitejas;

2.   Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, Iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši ▐:

a)	izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu 7. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

aa)	izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu 7.e pantā noteiktos īpašos gadījumos;

b)	pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 8. pantā;

c)	sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 9. panta 3. punktā;

d)	īpašos gadījumos, kas noteikti 10. un 11. pantā, pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus;

e)	īpašos gadījumos, kas noteikti 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus;

f)	sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 19. pantā ;

fa)	vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 20. pantā;

fb)	izstrādāt vienotas metodes, ar kurām novērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību;

fc)	nodrošināt to reģistrēto finanšu iestāžu datubāzi, kuras darbojas Iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti, to darīt centralizēti;

fd)

izveidot regulatīvu standartu, kurā noteikts, kāda informācija par darījumiem un tirgus dalībniekiem obligāti jāiesniedz Iestādei, kā jāveic informācijas ieguves koordinēšana un kā savstarpēji jāsasaista pastāvošās dalībvalstu datubāzes, lai nodrošinātu, ka Iestādei vienmēr ir iespējams piekļūt atbilstīgai un svarīgai informācijai par darījumiem un tirgu, kas nepieciešama, lai pildītu pienākumus, ko tai uzliek šī regula;

fe)	veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos Savienības leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus.

3.   Iestāde īsteno visas ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras pār iestādēm Eiropas Savienībā vai ekonomiskām darbībām Eiropas Savienībā , kas tai piešķirtas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

3.a     Lai īstenotu savas 3. punktā minētās ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras, Iestādei tiek piešķirtas atbilstīgas izmeklēšanas un tiesību piemērošanas pilnvaras, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos, kā arī tiesības iekasēt maksu. Lai veiktu savus uzdevumus, Iestāde cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un izmanto to zināšanas, infrastruktūru un pilnvaras.

6.a pants

Uzdevumi, kas saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību un finansiālo darbību

1.     Lai sekmētu apdrošinājuma ņēmēju un saņēmēju aizsardzību, Iestāde uzņemas vadošo lomu, veicinot finanšu produktu un pakalpojumu pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā vienotajā tirgū, tostarp:

i)	vācot un analizējot informāciju par patēriņa tendencēm, un ziņojot par to,

ii)	pārskatot un koordinējot finanšu lietpratības un izglītības iniciatīvas,

iii)	izstrādājot apmācības standartus nozarei,

iv)	atbalstot vienotu noteikumu par datu nodošanu atklātībai izstrādi, un

v)	īpaši izvērtēt apdrošināšanas piekļūstamību, pieejamību un izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, jo sevišķi MVU.

2.     Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti, kā arī regulatīvās prakses konverģenci.

3.     Iestāde var arī brīdināt gadījumos, kad finansiāla darbība nopietni apdraud 1. panta 4. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

4.     Iestāde izveido finanšu jomas jauninājumu Komiteju, kas ir Iestādes vienota daļa, kura sadarbojas ar visām kompetentajām iestādēm, lai panāktu koordinētu pieeju regulatīvajām un pārraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un konsultē Padomi, Eiropas Parlamentu un Komisiju.

5.     Iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot dažus finansiālo darbību veidus, kas apdraud finanšu tirgu normālu darbību un integritāti vai Eiropas Savienības visas finanšu sistēmas, vai tās daļas stabilitāti gadījumos, kas minēti, un ievērojot nosacījumus, kas noteikti leģislatīvajos aktos, kuri minēti 1. panta 2. punktā vai ārkārtas situāciju gadījumā atbilstīgi nosacījumiem, kas noteikti 10. pantā. Iestāde var arī īstenot šādu aizliegumu vai ierobežojumu, pieņemot regulatīvu tehnisko standartu saskaņā ar 7. pantu.

Šo lēmumu Iestāde regulāri un laicīgi pārskata.

7. pants

Regulatīvie tehniskie standarti

1.    Eiropas Parlaments un Padome var deleģēt komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos. Šie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti. Regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādā Iestāde un iesniedz to Komisijai apstiprināšanai.

Ja termiņos, kas noteikti leģislatīvajos aktos, kuri minēti 1. panta 2. punktā, Iestāde neiesniedz Komisijai projektu, Komisija var pieņemt regulatīvo tehnisko standartu.

1.a     Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde organizē regulatīvo tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un izvērtēšana nav nesamērīga attiecībā pret konkrēto regulatīvo tehnisko standartu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajām ieinteresēto personu grupām.

1.b     Komisija, saņemot regulatīvā tehniskā standarta projektu no Iestādes, nekavējoties to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.c     Trīs mēnešu laikā pēc tā saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par regulatīvo tehnisko standartu projekta pieņemšanu. Komisija pieņem regulatīvos tehniskos standartus, izmantojot regulas vai lēmumus. Ja Komisija neplāno pieņemt standartu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī paskaidro nepieņemšanas iemeslus.

7.a pants

Regulatīvo standartu projekta neapstiprināšana vai grozīšana

1.     Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt regulatīvos tehniskos standartus vai apstiprināt tos daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta standartu projektu atpakaļ Iestādei, ierosinot pamatotus grozījumus.

2.     6 nedēļu laikā Iestāde var grozīt regulatīvo tehnisko standartu projektu, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, un to vēlreiz iesniegt Komisijai apstiprināšanai. Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par tās pieņemtajiem lēmumiem.

3.     Ja Iestāde nepiekrīt Komisijas lēmumam noraidīt vai grozīt tās sākotnējo priekšlikumu, Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā var sasaukt atbildīgās Eiropas Parlamenta vai Padomes komitejas ad hoc sanāksmi, uzaicinot atbildīgo komisāru un Iestādes priekšsēdētāju izklāstīt savus atšķirīgos apsvērumus.

7.b pants

Pilnvarošana

1.     Šīs regulas 7. pantā minētās pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus Komisijai piešķir uz 4 gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz tikpat ilgu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 7.c pantu.

2.     Līdzko Komisija pieņem regulatīvo tehnisko standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.     Iestādes priekšsēdētājs 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajiem regulatīvajiem standartiem un kompetentajām iestādēm, kas tos nav ievērojušas.

7.c pants

Iebildumi pret regulatīvajiem tehniskajiem standartiem

1.     Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret regulatīvo tehnisko standartu trīs mēnešos no dienas, kad to paziņojusi Komisija. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt vēl par trijiem mēnešiem.

2.     Regulatīvo tehnisko standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tam būtu jāstājas spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu nepaust iebildumus. Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret regulatīvo tehnisko standartu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.     Eiropas Parlaments un Padome tūlīt pēc tam, kad Komisija ir nosūtījusi projektu, var pieņemt deklarāciju par to, ka tam nav iebildumu, kura stājas spēkā tad, kad Komisija pieņem regulatīvo standartu, neizdarot izmaiņas projektā.

4.     Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret regulatīvo tehnisko standartu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar LESD 296. pantu iestāde, kura pauž iebildumus pret regulatīvo tehnisko standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.

7.d pants

Deleģējuma atsaukšana

1.     Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 7. pantā.

2.     Līdz ar lēmuma par atsaukšanu pieņemšanu deleģējums zaudē spēku.

3.     Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras regulatīvo tehnisko standartu pilnvaras varētu tikt atsauktas.

7.e pants

Īstenošanas tehniskie standarti

1.     Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar LESD 291. pantu, tad gadījumos, kad nepieciešami vienoti nosacījumi Savienības tiesību aktu īstenošanai jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tiek ievērots sekojošais:

a)	Iestādes izstrādātie īstenošanas tehnisko standartu projekti saskaņā ar iepriekšminētajiem tiesību aktiem, kas jāiesniedz Komisijai, ir tehniski, tie nav politiski motivēti un tie nosaka vienīgi nosacījumus juridiski saistošu Savienības tiesību aktu piemērošanai.

b)	Ja Iestāde neiesniedz projektu Komisijai termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, vai termiņā, kas norādīts pieprasījumā, ko Komisija nosūtījusi Iestādei saskaņā ar 19. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktu.

2.     Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde organizē īstenošanas tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un izvērtēšana nav nesamērīga attiecībā pret konkrēto tehnisko standartu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību.

Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajai ieinteresēto personu grupai.

3.     Iestāde iesniedz īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai, lai to apstiprinātu saskaņā ar LESD 291. pantu, un vienlaikus arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.     Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehnisko standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par īstenošanas standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Eiropas Savienības intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Visos gadījumos, kad Komisija apstiprina īstenošanas tehnisko standartu, izdarot grozījumus Iestādes iesniegtajā īstenošanas tehniskā standarta projektā, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.     Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Pamatnostādnes un ieteikumi

1.    Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm.

1.a     Iestāde attiecīgā gadījumā organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajām ieinteresēto personu grupām. Šādas konsultācijas, viedokļu izvērtēšana un ieteikumu sniegšana ir samērīgas ar pamatnostādnes vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi.

2.     Kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus. Divu mēnešu laikā kopš pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas katra kompetentā iestāde apstiprina, ka tā plāno ievērot šīs pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentā iestāde nolemj attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu neievērot, tā šo lēmumu paziņo Iestādei, minot iemeslus. Iestāde šos iemeslus publisko.

Ja kompetentā iestāde nepiemēro pamatnostādnes vai ieteikumus, Iestāde šo nepiemērošanu publisko.

Katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, Iestāde var pieņemt lēmumu šos kompetentās iestādes minētos pamatnostādnes vai ieteikuma nepiemērošanas iemeslus publiskot. Pirms publiskošanas kompetentā iestāde saņem attiecīgu paziņojumu.

Ja to pieprasa pamatnostādne vai ieteikums, finanšu iestādes katru gadu sniedz skaidru un sīki izstrādātu ziņojumu par to, vai tie ievēro pamatnostādni vai ieteikumu.

2.a     Šīs regulas 28. panta 4.a punkta minētajā pārskatā Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, norādot, kura kompetentā iestāde tos nav ievērojusi, un ieskicējot, kā tiek plānots nodrošināt, ka turpmāk tā Iestādes pamatnostādnes un ieteikumus ievēros.

9. pants

Savienības tiesību aktu pārkāpums

1.   Ja kompetentā iestāde ▐ nav piemērojusi vai ir piemērojusi leģislatīvos aktus ▐ , kas minēti 1. panta 2. punktā ▐ tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvie tehniskie un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 7. un 7.e pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.

2.   Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Komisijas , Eiropas Parlamenta, Padomes, vai ieinteresēto personu grupu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt ▐ gadījumus , kad, iespējams, pārkāpti vai nav piemēroti Savienības tiesību akti .

2.a    Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

3.   Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

3.a    Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4.   Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var sniegt oficiālu atzinumu , pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. Komisijas oficiālajā atzinumā ņem vērā Iestādes ieteikumu.

Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

▐

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

5.    Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā oficiālā atzinuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas oficiālo atzinumu .

6.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš ▐ neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas izdots saskaņā ar 4. punktu.

7.   Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums , kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.

7.a     Šīs regulas 28. panta 4.a punktā minētajā pārskatā Iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu iestādes nav ievērojušas 4. un 6. punktā minētos lēmumus.

10. pants

Rīcība ārkārtas situācijās

1.   Tādu nelabvēlīgu notikumu gadījumā, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā saskaņo visus pasākumus, ko veic attiecīgās dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes .

Lai pildītu starpnieka un koordinatora pienākumus, Iestādei jāsaņem informācija par visiem attiecīgajiem attīstības virzieniem, tā jāielūdz piedalīties novērotāja statusā jebkurās dalībvalstu attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu sanāksmēs.

1.a     Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, ESRK vai Iestādes pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību. Komisija ik pēc mēneša pārskata šo lēmumu un tiklīdz iespējams paziņo par ārkārtas situācijas pārtraukšanu.

Ja Komisija nosaka ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

2.   Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1.a punktu un ārkārtas apstākļos, kad valsts iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz negatīviem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus , nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

3.   Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar LESD 258. pantu , ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4.   Saskaņā ar 3. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 2. vai 3. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

11. pants

Strīdu izšķiršana starp kompetentajām iestādēm

1.   Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie leģislatīvie akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma uzņemas iniciatīvu, palīdzot iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

2.   Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā Iestāde darbojas kā vidutājs.

3.   Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde saskaņā ar 29. panta 1. punkta trešajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu izšķirt strīdu un pieprasīt tām veikt īpašus pasākumus saskaņā Savienības tiesību aktiem , nosakot, ka šī lēmuma izpilde attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistoša .

4.   Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem leģislatīvajiem aktiem, Iestāde pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4.a     Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

4.b     Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā ziņojumā priekšsēdētājs norāda domstarpības, kas radušās kompetentajām iestādēm, panāktās vienošanās un lēmumus, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.

11.a pants

Strīdu izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm

Apvienotā komiteja saskaņā ar 11. un 42. pantā noteikto procedūru, risina domstarpības, kas var rasties starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm, kas noteiktas šīs regulas, Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI] 2. panta 2. punktā.

12. pants

Uzraudzības iestāžu kolēģijas

1.   Iestāde palīdz veicināt un uzraudzīt efektīvu , konstruktīvu un konsekventu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību , kā minēts Direktīvā 2006/48/EK , un veicina Savienības tiesību aktu saskaņotu piemērošanu kolēģijās. Iestādes personāls var piedalīties jebkuros pasākumos, tostarp pārbaudēs uz vietas, kuras kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

2.   Attiecīgā gadījumā Iestāde vada uzraudzības iestāžu kolēģiju darbu . Šim nolūkam Iestādi uzskata par “ kompetento iestādi ” attiecīgo tiesību aktu izpratnē. Tā veic vismaz šādus pasākumus:

a)

apkopo visu būtisko informāciju un apmainās ar to parastās situācijās un ārkārtas situācijās, lai sekmētu uzraudzības iestāžu kolēģijas darbu un lai izveidotu un pārvaldītu centralizētu sistēmu, kas nodrošina šādas informācijas pieejamību kompetentajām iestādēm, kuras ir uzraudzības iestāžu kolēģiju locekles;

b)	uzsāk un koordinē Savienības līmeņa spriedzes pārbaudes, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši tiem, kas norādīti 12.b pantā, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes;

c)	plāno un vada uzraudzības darbu gan parastās, gan ārkārtas situācijās, tostarp novērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai varētu būt pakļautas, kā arī

d)	pārrauga uzdevumus, ko veic kompetentās iestādes.

3.a     Iestāde var izdot regulatīvos un īstenošanas standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar 7., 7.e un 8. pantu, lai saskaņotu uzraudzības darbības un labāko praksi, ko pieņēmušas uzraudzības iestāžu kolēģijas. Lai nodrošinātu visu kolēģiju kopīgu darbību, iestādes apstiprina katras kolēģijas darbības kārtību, kas izklāstīta rakstiski.

3.b     Pildot juridiski saistošo vidutāja pienākumu, Iestādei saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru jāizšķir dalībvalstu kompetento iestāžu strīdi. Ja attiecīgā uzraudzības iestāžu kolēģija nespēj panākt vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumus par uzraudzību, kas būtu tieši piemērojami attiecīgajai iestādei.

12.a pants

Vispārējie noteikumi

1.     Iestāde sevišķu uzmanību pievērš finanšu pakalpojumu pārtraukuma riskiem un to risināšanai, proti, riskam, i) kuru rada finanšu sistēmas vai tās daļu novājināšanās un ii) kurš potenciāli var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku (sistēmiskais risks). Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra var zināmā mērā atstāt sistemātisku ietekmi.

2.     Iestāde sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju izstrādā vienotu kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju kopumu (riska paneli), kurš veidos pamatu 12.b pantā minēto pārrobežu iestāžu uzraudzības novērtējumam. Šo novērtējumu regulāri pārskata, ņemot vērā iestādes riska profila materiālās izmaiņas. Uzraudzības iestāžu novērtējums iestādei ir būtisks elements lēmuma pieņemšanā attiecībā uz grūtībās nonākušas iestādes tiešu uzraudzību vai intervenci.

3.     Neskarot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, Iestāde vajadzības gadījumā ierosina papildu regulatīvo un īstenošanas standartu projektu, kā arī pamatnostādnes un ieteikumus 12.b pantā minētajām iestādēm.

4.     Iestāde veic to pārrobežu iestāžu uzraudzību, kuras var radīt sistēmisku risku, kā noteikts 12.b pantā. Šādos gadījumos Iestāde darbojas, izmantojot kompetento iestāžu starpniecību.

5.     Iestāde izveido Noregulējuma vienību, kuru pilnvaro īstenot skaidri definētu krīzes pārvaldību un atrisināšanu, sākot no agrīnas intervences un turpinot līdz noregulējumam un maksātnespējas procesam, un kura vada šādas procedūras.

12.b pants

Tādu pārrobežu iestāžu noteikšana, kas var radīt sistēmisku risku

1.     Uzraudzības padome pēc apspriešanās ar ESRK var saskaņā ar 29. panta 1. punktā paredzēto procedūru noteikt pārrobežu iestādes, kurām ir jānosaka tieša Iestādes uzraudzība vai kuras jānodod Noregulējuma vienības pārziņā, kā minēts 12.c pantā, tāpēc ka tās var radīt sistēmisku risku.

2.     Kritēriji šādu finanšu iestāžu noteikšanai ir atbilstīgi Finanšu stabilitātes padomes (FSP), SVF un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieviestajiem kritērijiem.

12.c pants

Noregulējuma vienība

1.     Noregulējuma vienība saglabā finanšu stabilitāti un ierobežo 12.b pantā norādīto grūtībās nonākušo iestāžu izraisītu domino efektu attiecībā uz pārējo sistēmu vai uz ekonomiku kopumā, kā arī samazina nodokļu maksātāju izmaksas, ievērojot proporcionalitātes principu, kreditoru hierarhiju un garantējot vienlīdzīgu attieksmi pārrobežu gadījumos.

2.     Noregulējuma vienībai ir pilnvaras veikt 1. pantā noteiktos uzdevumus, lai panāktu finanšu grūtību skarto iestāžu atveseļošanos vai izlemtu par dzīvotnespējīgu iestāžu likvidāciju (kas ir būtiski morālā kaitējuma novēršanai). Cita starpā, tā varētu prasīt veikt pielāgojumus saistībā ar kapitālu vai likviditāti, pielāgot uzņēmējdarbības kombināciju, uzlabot procesus, iecelt vai mainīt vadītājus, ieteikt garantijas, aizdevumus un likviditātes palīdzību, veikt pilnīgu vai daļēju pārdošanu, izveidot labo un slikto banku vai pagaidu banku (“bridge bank”), mazināt parādus, izdodot akcijas (ar attiecīgām diskonta likmēm), vai iestādi uz laiku nacionalizēt.

3.     Noregulējuma vienībā ietilpst Iestādes Uzraudzības padomes iecelti eksperti, kuriem ir zināšanas un pieredze finanšu iestāžu pārstrukturēšanā, glābšanā un likvidācijā.

12.d pants

Eiropas Valstu Apdrošināšanas garantiju shēmu sistēma

1.     Iestāde atbalsta Eiropas Valstu apdrošināšanas garantiju sistēmu izveidošanu, rīkojoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu ka valstu apdrošināšanas garantiju sistēmas saņem pienācīgu finansējumu no attiecīgām finanšu iestādēm, tostarp tām finanšu iestādēm, kas strādā un pieņem noguldījumus Savienībā, bet kuru mītne ir citā dalībvalstī vai ārpus Savienības, un tās spēj nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību visiem apdrošinājuma ņēmējiem visā Savienībā saskaņotā sistēmā.

2.     8. pants par Iestādes pilnvarām pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus attiecas arī uz apdrošināšanas kompensāciju sistēmām.

3.     Komisija var pieņemt regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar procedūru, kas noteikta šīs regulas 7. līdz 7.d pantā.

12.e pants

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju stabilitātes fonds

1.     Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju stabilitātes fondu (Stabilitātes fonds) izveido, lai stiprinātu finanšu sistēmas izmaksu internalizāciju, tostarp fiskālo izmaksu pilnīgu atgūšanu, kā arī lai palīdzētu pārvarēt krīzi grūtībās nonākušajām pārrobežu finanšu iestādēm. Finanšu iestādēm, kuras darbojas tikai vienā dalībvalstī, ir iespēja pievienoties fondam. Stabilitātes fonds pieņem atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to, ka atbalsta pieejamība rada morālo kaitējumu.

2.     Stabilitātes fonda darbību finansē no visu 12.b pantā norādīto finanšu iestāžu tiešajām iemaksām. Šīs iemaksas ir proporcionālas riska līmenim un katras iestādes sistēmiskā riska īpatsvaram, kā arī kopējā riska līmeņa variācijām laika gaitā, kā norāda riska panelis. Nosakot iemaksu apjomu, ņem vērā plašākus ekonomiskus nosacījumus un to, ka finanšu iestādēm ir nepieciešams saglabāt kapitālu citu regulatīvu un uzņēmējdarbības prasību izpildei.

3.     Stabilitātes fondu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus izvēlas no valstu iestāžu ieteikto darbinieku vidus. Stabilitātes fonds izveido arī Konsultatīvo padomi, kurā apvienotas Fondā iesaistījušās finanšu iestādes bez balsstiesībām. Stabilitātes fonda valde var ierosināt Iestādei uzticēt Stabilitātes fonda likviditātes pārvaldību iestādēm ar labu reputāciju (piemēram, EIB), šos finanšu līdzekļus iegulda drošos un likvīdos instrumentos.

4.     Ja grūtību pārvarēšanai nepietiek ar uzkrātajiem līdzekļiem no finanšu iestāžu iemaksām, Stabilitātes fonds var palielināt savus līdzekļus, izmantojot obligāciju emisiju vai citus finanšu mehānismus.

13. pants

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana

1.    Kompetentās iestādes ▐ , ar deleģēto piekrišanu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus Iestādei vai citai kompetentai iestādei, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus . Dalībvalstis var izstrādāt īpašus pienākumu deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro vēl pirms to kompetentās iestādes noslēdz šādus nolīgumus, kā arī var ierobežot deleģējamo pienākumu jomu, attiecinot deleģējumu tikai uz tādiem uzdevumiem un pienākumiem, kas ir vajadzīgi konstruktīvai pārrobežu finanšu iestāžu vai grupu uzraudzībai.

2.   Iestāde stimulē un veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu vidū, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot labāko praksi.

2.a     Pienākumu deleģēšanu veic, pārdalot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu kompetences. Uz procedūru, izpildi, kā arī administratīvo un juridisko uzraudzību saistībā ar deleģētajiem pienākumiem attiecas deleģējošās iestādes tiesību akti.

3.    Kompetentās iestādes informē Iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas Iestādi.

Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas Iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.

Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.

14. pants

Kopējā uzraudzības kultūra

1.   Iestāde aktīvi piedalās kopējas Eiropas uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā un vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Eiropas Savienībā un veic vismaz šādus pasākumus:

a)	sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm;

b)	veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos;

c)	sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu izstrādi , kā arī starptautisko grāmatvedības standartu izstrādi saskaņā ar 1. panta 2.a punktu ;

d)	pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo tehnisko un īstenošanas tehnisko standartu, Iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus;

e)	izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus risinājumus.

2.   Attiecīgā gadījumā Iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

15. pants

Kompetento iestāžu salīdzinošā novērtēšana

1.   Iestāde periodiski organizē un veic kompetento iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā Iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu novērtēšanu un salīdzināšanu. Veicot salīdzinošos novērtējumus, ņem vērā dotajā brīdī pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi.

2.   Veicot salīdzinošo novērtēšanu, cita starpā tiek novērtēti šādi aspekti:

a)	kompetentās iestādes resursu un pārvaldības pasākumu ▐, jo īpaši attiecībā uz 7. un 7.e pantā minēto regulatīvo tehnisko un īstenošanas tehnisko standartu un 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;

b)

panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 7. un 8. pantu pieņemto regulatīvo tehnisko un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;

c)	atsevišķu kompetento iestāžu izstrādāta laba prakse, kuru būtu lietderīgi pieņemt citām kompetentajām iestādēm ;

d)	efektivitāte un konverģences līmenis, kas panākts attiecībā uz to noteikumu piemērošanu, kas pieņemti Savienības tiesību aktu īstenošanai, tostarp attiecībā uz administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas vērstas pret personām, kuras atbildīgas par to, ka noteikumi nav tikuši pildīti.

3.   Pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, Iestāde saskaņā ar 8. pantu var sniegt pamatnostādnes un ieteikumus ▐ kompetentajām iestādēm. Iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 7. līdz 7.e pantu, ņem vērā salīdzinošās novērtēšanas rezultātus. Kompetentās iestādes cenšas ievērot Iestādes sniegtos padomus . Ja kompetentā iestāde neievēro padomus, tā paziņo Iestādei par iemesliem.

Iestāde publisko salīdzinošās novērtēšanas gaitā atklātos labākās prakses piemērus. Turklāt visus pārējos salīdzinošo novērtējumu rezultātus var publiskot, ja ir saņemta tās kompetentās iestādes piekrišana, par kuru ir veikts attiecīgais salīdzinošais novērtējums.

16. pants

Koordinācijas funkcija

1.    Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, tostarp situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Eiropas Savienībā .

2.    Iestāde veicina saskaņotu Eiropas Savienības rīcību, cita starpā:

(1)	veicinot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;

(2)	nosakot informācijas jomu un , ja iespējams un vajadzīgs, izvērtējot tādas informācijas uzticamību, kurai būtu jābūt pieejamai visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

(3)	neskarot 11. panta noteikumus, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot nesaistošas starpnieka funkciju;

(4)	nekavējoties informējot ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām ;

(4.a)

pieņemot jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu attiecīgo kompetento iestāžu darbības koordināciju, ja parādās tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus darbību.

(4.b)

centralizējot informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar 12. un 20. pantu, sakarā ar regulatīvo ziņošanas pienākumu, kas noteikts iestādēm, kuras darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Iestāde dalās šajā informācijā ar citām attiecīgām kompetentajām iestādēm.

17. pants

Tirgus norišu novērtējums

1.   Iestāde uzrauga un novērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) , Eiropas uzraudzības iestādi (Vērtspapīru un finanšu tirgu iestādi), ESRK, Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde novērtējumos ietver to tirgu ekonomisko analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un iespējamo tirgus norišu ietekmes uz tām novērtējumu.

1.a    Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk veikt un koordinē Eiropas Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā Iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:

a)	vienotas metodes, kas ļauj novērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;

b)	vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu noturības novērtējumu rezultātu paziņošanai ;

ba)	vienotas metodes, ar kurām novērtē konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli, kā arī uz apdrošināšanas ņēmējiem, saņēmējiem un patērētāju informēšanu.

2.   Neskarot Regulā (ES) Nr. …/2010 [ESRK] noteiktos ESRK uzdevumus, Iestāde ne retāk kā vienu reizi gadā un, vajadzības gadījumā, biežāk sniedz tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu novērtējumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK.

Šajos novērtējumos Iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

3.   Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) , ar Apvienotās komitejas starpniecību Iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

18. pants

Starptautiskās attiecības

1.    Neskarot Eiropas Savienības iestāžu un dalībvalstu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvas nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Šie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar trešām valstīm.

2.    Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

3.     Pārskatā, kas minēts 28. panta 4.a punktā, Iestāde norāda administratīvos nolīgumus un lēmumus par atbilstību, par kuriem panākta vienošanās ar starptautiskām organizācijām vai trešo valstu valdību administrācijām, kā arī sniegto palīdzību, sagatavojot lēmumus par atbilstību.

19. pants

Citi uzdevumi

1.   Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Iestāde var sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.

1.a     Ja Iestāde neiesniedz regulatīvā tehniskā vai īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, vai termiņš nav bijis noteikts, Komisija var pieprasīt šādu projektu un noteikt termiņu tā iesniegšanai.

Komisija, ņemot vērā jautājuma steidzamību, var pieprasīt, ka regulatīvā tehniskā vai īstenošanas tehniskā standarta projekts tiek iesniegts pirms termiņa, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos. Šādos gadījumos Komisija sniedz attiecīgu pamatojumu.

2.   Attiecībā uz to apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtējumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2009/138/EK darbības joma un kuri saskaņā ar minēto direktīvu ir jāapspriež divu vai vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm , Iestāde ▐, pamatojoties uz jebkuras iesaistītās kompetentās iestādes iesniegumu, var pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības novērtējumu. Atzinumu pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms novērtējuma perioda beigām saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK. Piemēro 20. pantu tām jomām, par kurām Iestāde var pieņemt atzinumu .

20. pants

Informācijas apkopošana

1.   Pēc Iestādes pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes ▐ sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus , ja adresātam ir likumīga piekļuve attiecīgajiem datiem un ja informācijas pieprasījums ir samērīgs ar konkrētā pienākuma raksturu .

1.a    Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri. Šajos pieprasījumos iespēju robežās izmanto vienotu ziņojumu formātu.

1.b     Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma Iestāde var sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus pienākumus, saskaņā ar dienesta noslēpumu ievērošanas pienākumu, kas noteikts nozaru tiesību aktos un 56. pantā.

1.c     Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu, un lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās, Iestāde vispirms ņem vērā visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi, izplatījusi un izstrādājusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.

2.   Ja informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes ▐ to nesniedz laikus, Iestāde var adresēt pilnīgi dibinātu un pamatotu pieprasījumu citām uzraudzības iestādēm, Finanšu ministrijai, kuras rīcībā ir uzraudzības informācija, attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai vai statistikas birojam .

2.a     Ja informācija nav pieejama vai tā nav laikus sniegta saskaņā ar 1. un 2. punktu, Iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu tieši attiecīgajām finanšu iestādēm. Pamatotajā pieprasījumā paskaidro, kādēļ ir vajadzīgi dati par katru attiecīgo finanšu iestādi.

Iestāde informē iesaistītās kompetentās iestādes par pieprasījumiem saskaņā ar 2. un 2.a punktu.

Pēc Iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes ▐ palīdz Iestādei iegūt šādu informāciju.

3.   Iestāde var izmantot ▐ saskaņā ar šo pantu saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi.

21. pants

Attiecības ar ESRK

1.   ▐ Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.

2.   Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [ESRK] [15.] pantu. Iestādes rīcībā, sadarbojoties ar ESRK, ir atbilstīgas iekšējās procedūras konfidenciālas informācijas nosūtīšanai, jo īpaši attiecībā uz atsevišķām finanšu iestādēm.

3.   Saskaņā ar 4. un 5. punktu Iestāde nodrošina pienācīgus pasākumus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. …/2010 [ESRK] [16.] pantā minēto ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem.

4.   Saņemot Iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Iestāde nekavējoties sasauc Uzraudzības padomes sanāksmi un novērtē šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi.

Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem, atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.

Ja iestāde nerīkojas saskaņā ar ieteikumu, tā paskaidro Eiropas Parlamentam, Padomei un ESRK savas rīcības iemeslus.

5.   Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.

Ja ieteikuma saņēmējs nevēlas ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.

Informējot Padomi un ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [ESRK] [17.] pantu, kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.

6.   Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, Iestāde maksimāli ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.

22. pants

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa

1.   Lai veicinātu apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa (“ieinteresēto personu grupas”). Ar ieinteresēto personu grupām apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 7. pantu attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, un tādā mērā, ka tas neskar atsevišķas finanšu iestādes, arī par 8. panta jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, ieinteresēto personu grupām informāciju sniedz, tiklīdz tas ir iespējams.

Ieinteresēto personu grupas tiekas ne retāk kā četras reizes gadā vienā laikā un vietā un informē viena otru par jautājumiem, kurus tās ir apspriedušas atsevišķi.

Vienas ieinteresēto personas grupas locekļi var būt arī otras grupas locekļi.

2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas ▐ nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv ▐ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumus un apdrošināšanas starpniecības uzņēmumus, kas darbojas Savienībā un pensiju fondus, to darbiniekus, kā arī patērētājus un apdrošināšanas, pārapdrošināšanas ▐ pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus . Ne mazāk kā 5 locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Desmit locekļi pārstāv finanšu iestādes, un trīs no tiem pārstāv kooperatīvos un savstarpējos apdrošinātājus vai pārapdrošinātājus.

2a.     Fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, kas darbojas Savienībā, to darbinieku pārstāvjus, kā arī patērētājus, fondēto pensiju pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus. Ne mazāk kā 5 locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Desmit locekļi pārstāv finanšu iestādes.

3.   ▐ Ieinteresēto personu grupu locekļus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto personu ierosinājumiem. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Eiropas Savienībā .

Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome nodrošina, ka visi locekļi, kuri nepārstāv profesionālus tirgus dalībniekus vai to darbiniekus, dara zināmus visus iespējamos interešu konfliktus.

3.a    Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju un nodrošina ieinteresēto personu grupām pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem ieinteresēto personu grupu locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas, nosaka pienācīgu ceļa izdevumu kompensāciju.Par tehniskiem jautājumiem Grupas var izveidot darba grupas.

4.   ▐ Ieinteresēto personu grupu locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.

5.   ▐ Ieinteresēto personu grupas var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar Iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas noteikti 7. līdz 7.e, 8., 14., 15. un 17. pantā .

6.   ▐ Ieinteresēto personu grupas pieņem savu reglamentu ar balsu vairākumu, par ko vienojas divas trešdaļas locekļu .

7.   Iestāde publicē ▐ ieinteresēto personu grupu atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus.

23. pants

Aizsargpasākumi

1.   Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 11. pantu pieņemts lēmums tieši un būtiski skar tās fiskālos pienākumus, tā desmit darba dienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei informē Iestādi, Komisiju un Eiropas Parlamentu . Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un ietekmes novērtējumu, norādot, cik lielā mērā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

2.    Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.

3.    Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā vai ja tā maina savu lēmumu, Padome pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts. Lēmumu par Iestādes lēmuma palikšanu spēkā pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu par Iestādes lēmuma atcelšanu pieņem ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu. Nevienā no šiem gadījumiem netiek ņemts vērā attiecīgo dalībvalstu balsojums.

3a.    Ja Padome nepieņem lēmumu desmit darba dienu laikā attiecībā uz 10. pantu un viena mēneša laikā attiecībā uz 11. pantu, Iestādes lēmums paliek spēkā.

3b.     Ja no lēmuma, ko pieņem saskaņā ar 10. pantu, izriet to fondu izmantošana, kas izveidoti atbilstīgi 12.d vai 12.e pantam, dalībvalstis var nevērsties Padomē, lai Iestādes lēmumu atstātu spēkā vai atceltu.

24. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1.   Pirms šajā regulā minēto lēmumu pieņemšanas Iestāde informē lēmumu visus minētos adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību , sarežģītību un iespējamās sekas . To, kā minēts 9. panta 4. punktā, atbilstoši piemēro attiecībā uz ieteikumiem.

2.   Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, uz kuriem šie lēmumi ir pamatoti.

3.   Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

4.   Pieņemot lēmumu saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu, Iestāde šādu lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

5.   Iestādes saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pieņemtos lēmumus publicē, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā ar finanšu iestāžu likumīgajām interesēm to profesionālo noslēpumu aizsardzībā vai ja tā var nopietni apdraudēt finanšu tirgu parasto darbību un integritāti vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti .

III   NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

1.   sadaļa

URAUDZĪBAS PADOME

25. pants

Sastāvs

1.   Uzraudzības padomi veido:

(a)	priekšsēdētājs, kam nav balsstiesību;

(b)	par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās 2. panta 1. punktā minētās publiskas iestādes vadītājs katrā dalībvalstī, kuri tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā ;

(c)	viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

(d)	viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;

(e)	pa vienam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.

1a.     Uzraudzības padome ar ieinteresēto personu grupām rīko kopīgas sanāksmes vismaz divas reizes gadā.

2.   Katra kompetentā ▐ iestāde ▐ atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no savas iestādes ▐, kurš var aizvietot 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja šī persona nevar ierasties.

2a.     Dalībvalstīs, kurās uzraudzību saskaņā ar šo regulu veic vairāk nekā viena iestāde, šīs iestādes savā starpā vienojas par to, kā īstenot pārstāvību, tostarp par balsošanu saskaņā ar 29. pantu.

3.   Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.

Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.

26. pants

Iekšējās komitejas un darba grupas

1.   Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas vai darba grupas īpašu Uzraudzības padomes noteikto uzdevumu veikšanai un paredzēt konkrētu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām vai darba grupām, valdei vai priekšsēdētājam.

2.   Šīs regulas 11. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, kurai ir proporcionāls locekļu sastāvs, lai atvieglotu objektīvu strīda risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas strīdā, un kam šajā konfliktā nav nekādu interešu, ne arī tiešas saistības ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm .

2a.     Saskaņā ar 11. panta 2. punktu darba grupa izstrādā lēmuma priekšlikumu, kas galīgajā redakcijā jāpieņem Uzraudzības padomei, ievērojot 29. panta 1. punkta trešajā daļā izklāstīto procedūru.

2b.     Uzraudzības padome pieņem 2. punktā minētās darba grupas reglamentu.

27. pants

Neatkarība

1.    Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

2.     Dalībvalstis, ES iestādes un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem veicot savus pienākumus.

28. pants

Uzdevumi

1.   Uzraudzības padome sniedz norādījumus Iestādes darbu un ir atbildīga par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu.

2.   Uzraudzības padome pieņem viedokļus, ieteikumus un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas.

3.   Uzraudzības padome ieceļ priekšsēdētāju.

4.   Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz valdes priekšlikumu, apstiprina Iestādes darba programmu nākamajam gadam un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu sabiedrībai.

4a.     Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem Iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 38. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Pārskats ir publiski pieejams.

5.   Uzraudzības padome pieņem Iestādes daudzgadu darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Daudzgadu darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu sabiedrībai.

6.   Uzraudzības padome pieņem budžetu ▐ saskaņā ar 49. pantu.

7.   Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru un var atbrīvot viņus no amata saskaņā attiecīgi ar 33. panta 5. punktu vai 36. panta 5. punktu.

29. pants

Lēmumu pieņemšana

1.   ▐ Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu saskaņā ar principu, ka katram loceklim ir viena balss . ▐

Par 7. un 8. pantā minētajām darbībām, kā arī pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar VI nodaļu, un atkāpjoties no pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 3. pantu.

Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 11. panta 3. punktu, konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem darba grupas ierosinātu lēmumu uzskata par pieņemtu, ja to apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien to nenoraida locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 3. pantā.

Attiecībā uz citiem lēmumiem saskaņā ar 11. panta 3. punktu darba grupas ierosinātus lēmumus pieņem ar Uzraudzības padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka katram loceklim ir viena balss.

2.   Uzraudzības padomes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās biedru.

3.   Uzraudzības padome pieņem un publicē savu reglamentu.

4.   Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, tostarp nepieciešamības gadījumā noteikumus par kvorumiem. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, un novērotāji, izņemot priekšsēdētāju un izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 61. pantā vai 1. panta 2. punktā minētajos likumdošanas aktos nav paredzēts citādi.

2.   sadaļa

VALDE

30. pants

Sastāvs

1.   Valdi veido priekšsēdētājs un seši citi Uzraudzības padomes locekļi , kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.

Katram loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas var aizvietot valdes locekli, ja konkrētā persona nevar ierasties.

Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Termiņu drīkst pagarināt vienu reizi. Uzraudzības padomes sastāvs ir līdzsvarots un proporcionāls, kā arī atspoguļo visu Eiropas Savienību kopumā. Pilnvaras pārklājas, un tiek veikti attiecīgi pasākumi rotācijas nodrošināšanai.

2.   Valdes lēmumus pieņem, pamatojoties uz klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 49. pantā minētajiem jautājumiem.

Valde pieņem un publicē savu reglamentu.

3.   Valdes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu.

Valde sanāksmi organizē vismaz pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik to uzskata par nepieciešamu . Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā ▐ sesijā.

4.   Atbilstīgi reglamentam valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās valdes apspriedēs par atsevišķām finanšu iestādēm.

31. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopīgajās interesēs, nelūdzot un nepieņemot Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Dalībvalstis, Eiropas Savienības iestādes vai struktūras un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus.

32. pants

Uzdevumi

1.   Valde nodrošina, ka iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

2.   Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3.   Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 49. un 50. pantu.

4.   Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 54. panta 2. punktu nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā — Personāla noteikumi) ieviešanas pasākumus.

5.   Saskaņā ar 58. pantu valde pieņem īpašus noteikumus par piekļuves tiesībām iestādes dokumentiem.

6.   ▐ Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai un tālākai nosūtīšanai Eiropas Parlamentam priekšlikumu par Iestādes ikgadējo darbības ziņojumu , tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 38. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu ▐.

7.   Valde pieņem un publicē savu reglamentu.

8.   Saskaņā ar 44. panta 3. punktu un 44. panta 5. punktu valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

3.   sadaļa

PRIEKŠSĒDETĀJS

33. pants

Iecelšana un uzdevumi

1.   Iestādi pārstāv priekšsēdētājs, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un valdes sanāksmes.

2.   Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru , ko organizē un vada Komisija, ieceļ Uzraudzības padome , pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sarakstu ar trim labākajiem kandidātiem. Pēc šo kandidātu uzklausīšanas Eiropas Parlaments no viņu vidus izraugās vienu kandidātu. Šādi izraudzīto kandidātu apstiprina Uzraudzības padome.

Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Šis vietnieks nav Valdes loceklis.

3.   Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4.   Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

(a)	pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

(b)	nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā novērtējumu, Uzraudzības padome, ja tā saņem Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, var vienreiz pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.

5.   Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata tikai Eiropas Parlaments , pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

Priekšsēdētājam nav tiesību aizliegt Uzraudzības padomei apspriest jautājumus, kas saistīti ar priekšsēdētāju, īpaši attiecībā uz nepieciešamību atbrīvot viņu no amata, un viņš nedrīkst iesaistīties pārrunās par šo jautājumu.

34. pants

Neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes nemēģina ietekmēt priekšsēdētāju pienākumu pildīšanā.

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz amatu un labumu pieņemšanu.

35. pants

Pārskats

1.   Eiropas Parlaments un Padome var uzaicināt priekšsēdētāju vai viņa vai viņas vietnieku regulāri sniegt ziņojumu ▐, pilnībā respektējot viņa neatkarību. Priekšsēdētājs uzstājas ar ziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem, kad vien tas nepieciešams .

2.   ▐ Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms uzstāšanās ar šā panta 1. punktā minēto paziņojumu Eiropas Parlamentam sniedz rakstisku pārskatu par Iestādes veiktajiem pasākumiem .

2a.     Papildus 7.a līdz 7.e, 8., 9., 10., 11.a un 18. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī attiecīgu informāciju, ko ad hoc kārtībā pieprasījis Eiropas Parlaments.

4.   sadaļa

IZPILDDIREKTORS

36. pants

Iecelšana

1.   Iestādi vada izpilddirektors, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

2.   Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

3.   Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4.   Deviņu mēnešu posmā pirms izpilddirektora piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome veic izvērtēšanu.

Izvērtēšanas laikā Uzraudzības padome īpaši izvērtē:

(a)	pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

(b)	nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā novērtējumu, Uzraudzības padome var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu.

5.   Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

37. pants

Neatkarība

1.    Neskarot valdes un Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz izpilddirektora uzdevumiem, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas, kas nav piederīga iestādei, norādījumus.

2.     Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes nemēģina ietekmēt izpilddirektoru pienākumu pildīšanā.

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem izpilddirektors pēc pienākumu pildīšanas beigām turpina izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz atsevišķu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

38. pants

Uzdevumi

1.   Izpilddirektors atbild par iestādes vadību un sagatavo valdes darbu.

2.   Izpilddirektors atbild par iestādes ikgadējās darba programmas ieviešanu, ko vada Uzraudzības padome un kontrolē valde.

3.   Saskaņā ar šo regulu izpilddirektors veic nepieciešamos pasākumus, īpaši pieņem iekšējos administratīvos norādījumus un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes funkcijas.

4.   Izpilddirektors sagatavo daudzgadu darba programmu, kā norādīts 32. panta 2. punktā.

5.   Katru gadu līdz 30. jūnijam izpilddirektors sagatavo darba programmu nākamajam gadam, kā noradīts 32. panta 2. punktā.

6.   Izpilddirektors sastāda provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 49. pantu un izpilda iestādes budžetu saskaņā ar 50. pantu.

7.   Katru gadu izpilddirektors sagatavo gada ziņojuma projektu, kurā viena sadaļa ir veltīta iestādes normatīvajām un pārraudzības darbībām un viena — finanšu un administratīviem jautājumiem.

8.   Izpilddirektors īsteno 54. pantā noteiktās pilnvaras attiecībā uz iestādes personālu un risina personāla jautājumus.

IV   NODAĻA

EIROPAS FINANŠU UZRAUDZĪBAS SISTĒMA ▐

2.   sadaļa

EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀDES APVIENOTĀ KOMITEJA

40. pants

Izveide

1.   Ar šo regulu izveido Eiropas uzraudzības iestādi ▐ ( Apvienoto komiteju ).

2.   Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar pārējām EUI un nodrošina starpnozaru konsekvenci , jo īpaši attiecībā uz :

—	finanšu konglomerātiem;

—	grāmatvedību un revīziju;

—	mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi;

—	privāto klientu ieguldījumu projektiem;

—	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, kā arī

—	informācijas apmaiņu ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju un attiecību veidošanu ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju un Eiropas uzraudzības iestādēm.

3.    Apvienotajai komitejai ir specializēti darbinieki, ko nodrošina trīs Eiropas uzraudzības iestādes un šie darbinieki funkcionē kā sekretariāts. Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus ▐, lai segtu personāla, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumus.

40.a pants

Uzraudzība

Ja finanšu iestāde darbojas dažādās nozarēs, Apvienotā komiteja atrisina domstarpības saskaņā ar šīs regulas 42. pantu.

41. pants

Sastāvs

1.   Apvienoto komiteju veido Eiropas ▐ uzraudzības iestāžu priekšsēdētāji un, vajadzības gadījumā, saskaņā ar 43. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties ▐ apvienotās komitejas, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.

3.   ▐ Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāju vidus. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs, kas iecelts atbilstīgi šā panta 3. punktam, tiek iecelts arī par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku.

4.   ▐ Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

▐ Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos mēnešos.

42. pants

Kopējās nostājas un kopēji tiesību akti

Šīs regulas II nodaļā noteikto uzdevumu ietvaros un īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, Iestāde nepieciešamības gadījumā vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

Tiesību aktus atbilstīgi šīs regulas 7., 9., 10. vai 11. pantam attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK un citu tādu 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu, kas ietilpst arī Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kompetencē, attiecīgajā gadījumā līdztekus pieņem Iestāde, Eiropas Banku iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

43. pants

Apakškomitejas

1.    Šīs regulas 42. panta nolūkā izveido ▐ Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

2.    Šo apakškomiteju veido 41. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.

3.    Apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no tās locekļu vidus, un priekšsēdētājs ir arī ▐ Apvienotās komitejas loceklis.

4.    Apvienotā komiteja var izveidot vēl citas apakškomitejas.

3.   sadaļa

APELĀCIJAS PADOME

44. pants

Sastāvs

1.   Apelācijas padome ir apvienota triju Eiropas uzraudzības iestāžu struktūra.

2.   Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kas ir personas ar labu slavu un kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas un darba pieredzi, tostarp uzraudzības jomā, pietiekami augstā līmenī banku, apdrošināšanas, vērtspapīru tirgus nozarē vai citu finanšu pakalpojumu jomā , izņemot kompetento iestāžu vai citu valsts vai Eiropas Savienības iestāžu pašreizējo personālu, kas ir iesaistīts Iestādes darbībās. Būtiskam Apelācijas padomes locekļu skaitam ir jābūt ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu Iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likuma ietvaros.

Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.

Apelācijas padome lēmumus pieņem pēc vairākuma principa — vismaz ar četrām no sešām locekļu balsīm. Ja pārsūdzētais lēmums ir šīs regulas darbības jomā, tad vismaz vienam loceklim šādā četru locekļu vairākumā ir jābūt vienam no tiem diviem Apelācijas padomes locekļiem, kurus iecēlusi Iestāde.

Apelācijas padomi sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības.

3.    Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

Pārējos locekļus ieceļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/2010 [EBI] un Regulu (EK) Nr. …/2010 [EVTI].

4.   Apelācijas padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var pagarināt vienu reizi.

5.   Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi Iestādes valde, nevar atbrīvot no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

6.   ▐ Eiropas banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ar Apvienotās komitejas palīdzību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.

45. pants

Neatkarība un objektivitāte

1.   Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, tās valdē vai Uzraudzības padomē.

2.   Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties apelācijas procedūrā, ja viņi ir personīgi ieinteresēti tajā vai arī ir iepriekš pārstāvējuši vienu no procedūrā iesaistītajām pusēm, vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.

3.   Ja viena no 1. un 2. punktā minēto iemeslu vai jebkura cita iemesla dēļ Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka cits loceklis nedrīkst piedalīties kādā apelācijas procedūrā, šis loceklis attiecīgi informē par to Apelācijas padomi.

4.   Jebkura apelācijas procedūrā iesaistītā puse drīkst iebilst pret kāda Apelācijas padomes locekļa dalību, atsaucoties uz 1. un 2. punktā norādīto pamatojumu, vai arī ja ir aizdomas par neobjektivitāti.

Iebilduma pamatā nedrīkst būt locekļu tautība, kā arī nav pieņemams, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas procedūrā iesaistītā puse ir veikusi procesuālu darbību, kas nav iebildumu izteikšana pret Apelācijas padomes sastāvu.

5.   Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, kā rīkoties 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības.

Lai pieņemtu šādu lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa vietnieku, ja vien vietnieks neatrodas līdzīgā situācijā. Ja tā ir, priekšsēdētājs ieceļ aizvietotāju no pieejamo vietnieku vidus.

6.   Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

Šajā nolūkā viņi pieņem paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, norādot tādu interešu neesību, kuras var uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai, vai tiešu vai netiešu interešu neesību, kuras varētu uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai.

Šos paziņojumus katru gadu publicē rakstiski.

V   NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

46. pants

Apelācijas

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 9., 10. un 11. pantā minētās Iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, kuru Iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

2.   Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz rakstiski Iestādē divu mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāds datums neeksistē, divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā Iestāde publicēja lēmumu.

Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelāciju divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.

3.   Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu.

Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to attaisno, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4.   Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā ▐ aicina apelācijas procedūrā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās izdotajiem paziņojumiem vai citu apelācijas procedūrā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas procedūrā iesaistītās puses ir tiesīgas sniegt informāciju mutiski.

5.   Apelācijas padome var vai nu apstiprināt kompetentās iestādes pieņemto lēmumu, ▐ vai arī nodot lietu Iestādes kompetentajai struktūrai. Apelācijas padomes lēmums ir saistošs šai struktūrai, un šī struktūra attiecībā uz konkrēto lietu pieņem grozītu lēmumu .

6.   Apelācijas padome pieņem un publicē savu reglamentu.

7.   Apelācijas padomes pieņemtie lēmumi ir pamatoti, un Iestāde nodrošina to publisku pieejamību.

47. pants

Prasības ▐Vispārējā tiesā un Tiesā

1.   Saskaņā ar LESD 263. pantu prasību var iesniegt ▐ Vispārējā tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, Iestādes pieņemtu lēmumu.

1a.     Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par Iestādes lēmumiem var iesniegt tiešu pārsūdzību Tiesā.

2.   Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja Iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, ▐ Vispārējā tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.

3.   Iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu ▐ Vispārējās tiesas vai Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu.

VI   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

48. pants

Iestādes budžets

1.   Iestādes , kura saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantu ir Eiropas iestāde, ieņēmumus īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām :

(a)	to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība , un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD ;

(b)	▐ Eiropas Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa); Savienība finansē Iestādi saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos, kas paredzēta 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 47. punktā;

(c)	jebkura Iestādei iemaksātā nodeva Eiropas Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.

2.   Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras , profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.

3.   Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

4.   Visu Iestādes ieņēmumu un izdevumu aprēķinus sagatavo katram finanšu gadam atbilstīgi kalendārajam gadam, un tos atspoguļo Iestādes budžetā.

49. pants

Budžeta izstrāde

1.   Līdz katra gada 15. februārim izpilddirektors izstrādā ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta šo provizorisko budžeta projektu valdei un Uzraudzības padomei kopā ar štata plānu. Katru gadu Uzraudzības padome , pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto un valdes apstiprināto provizorisko projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Līdz 31. martam Uzraudzības padome nosūta Komisijai šo tāmi, kā arī štata plāna projektu. Pirms tāmes pieņemšanas Valde apstiprina izpilddirektora sagatavoto projektu.

2.   Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk tekstā — “budžeta lēmējinstitūcija”) tāmi kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizorisko projektu.

3.   Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štata plānam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu .

4.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Iestādes štata plānu. Budžeta lēmējinstitūcija atļauj Iestādes subsīdiju apropriāciju.

5.   Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome . Tas kļūst par galīgo budžetu pēc tam, kad ir pieņemts Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgais variants. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.

6.   Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi. Tā attiecīgi informē Komisiju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas filiālēm ir iecerējusi sniegt atzinumu, tā divu nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par projektu informē Iestādi par savu nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja netiek saņemta atbilde, Iestāde var turpināt iecerētās darbības veikšanu.

6a.     Pirmajā Iestādes darbības gadā, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī, budžetu apstiprina 3. līmeņa komitejas locekļi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam to nosūta apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei.

50. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda Iestādes budžetu.

2.   Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada noslēguma Iestādes grāmatvedis nosūta Komisijas kredītrīkotājam un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus, kam pievienots ziņojums par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi. Vēl Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomei, Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

Tad Komisijas kredītrīkotājs konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (48) (turpmāk “Finanšu regula”).

3.   Pēc Revīzijas palātas novērojumu saņemšanas par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu regulas 129. panta noteikumiem, izpilddirektors, uzņemoties atbildību, izstrādā Iestādes galīgos pārskatus un nosūta tos valdei viedokļa saņemšanai.

4.   Valde izsaka viedokli par Iestādes galīgajiem pārskatiem.

5.   Izpilddirektors līdz 1. jūlijam pēc finanšu gada noslēguma nosūta galīgos pārskatus, kā arī valdes atzinumu Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.   Gala pārskatus publicē.

7.   Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem. Izpilddirektors nosūta šīs atbildes kopiju arī valdei un Komisijai.

8.   Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 146. panta 3. punktu jebkuru informāciju, kas nepieciešama raitai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam.

9.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes (tostarp Iestādes visas izmaksas un ieņēmumus) apstiprinājumu N finanšu gada budžeta izpildei.

51. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (49) noteikumiem, ja vien to nenosaka vajadzības veikt specifiskas darbības, kas nepieciešamas Iestādes funkcionēšanai, un tikai saņemot iepriekšēju Komisijas piekrišanu.

52. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelegālas darbības, Iestādei bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus.

2.   Iestāde pievienojas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (50), un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus attiecībā uz visu iestādes personālu.

3.   Lēmumi un nolīgumi par finansējumu un no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt iestādes izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla, pārbaudes uz vietas.

VII   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

53. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Iestādei un tās personālam piemēro Eiropas Kopienu Protokolu par privilēģijām un imunitāti.

54. pants

Personāls

1.   Uz Iestādes personālu, tostarp izpilddirektoru tās priekšsēdētāju , attiecas Personāla noteikumi, Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumi un Eiropas Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie piemērošanai paredzētie noteikumi.

2.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

3.   Attiecībā uz personālu Iestāde īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai saskaņā ar Personāla noteikumiem un institūcijai, kura ir tiesīga noslēgt līgumus saskaņā ar Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumiem.

4.   Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam Iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.

55. pants

Iestādes atbildība

1.   Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

2.   Iestādes personāla personīgo finanšu atbildību un disciplināro atbildību pret Iestādi regulē attiecīgi noteikumi, kuri attiecas uz Iestādes personālu.

56. pants

Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums

1.   Uz Uzraudzības padomes un Valdes locekļiem, izpilddirektoru un Iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu apstiprinātajām pagaidu amatpersonām un visām citām personām, kas uz līguma pamata pilda Iestādes uzdevumus , attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma par LESD 339. pantu un attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi pat pēc pienākumu veikšanas beigām.

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem, darbiniekiem joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņa pilnvaras ir beigušās.

Dalībvalstis, Eiropas Savienības iestādes vai struktūras un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Iestādes darbiniekus.

2.   Neskarot krimināllikumā noteiktos gadījumus, konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņēmušas, veicot amata pienākumus, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķas finanšu iestādes.

Turklāt 1. punktā un šā punkta pirmajā apakšpunktā noteiktais pienākums neliedz Iestādei un valsts uzraudzības iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu izpildei un īpaši tiesvedībai attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

3.   Atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem Iestādei nav aizliegts apmainīties ar informāciju ar valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo regulu un citām finanšu iestādēm piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

Šai informācijai piemēro 1. un 2. punktā norādītos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.

4.   Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom (51).

57. pants

Datu aizsardzība

Šī regula neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK vai Iestādes saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, veicot tās pienākumus.

58. pants

Dokumentu pieejamība

1.   Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Valde līdz 2011. gada 31. maijam pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.   Par lēmumiem, kurus Iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību tiesībsargam vai, ja nepieciešams, iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā pēc apelācijas iesniegšanas Apelācijas padomei saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

59. pants

Valodu lietojums

1.   Iestādei piemēro Padomes Regulas Nr. 1 (52) noteikumus.

2.   Valde pieņem lēmumu par iekšējo valodu lietojumu Iestādē.

3.   Tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami Iestādes darbības nodrošināšanai, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

60. pants

Mītnes līgums

Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Iestādei paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, Iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka Mītnes līgumā starp Iestādi un dalībvalsti, kas noslēgts pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

Šī dalībvalsts nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai gādātu par atbilstīgu Iestādes darbību, tostarp daudzvalodu, uz Eiropu orientētu apmācību un piemērotus transporta savienojumus.

61. pants

Trešo valstu dalība

1.    Iestādes darbā var piedalīties valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību , saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus Iestādes kompetences jomā saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

1a.     Iestādes var ļaut piedalīties trešām valstīm, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās Iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 216. pantu.

2.    Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, īpaši attiecībā uz šo valstu iesaistīšanās būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem Iestādes darbā, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību — kā novērotājiem — Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.

VIII   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

Article 62

Sagatavošanas darbības

-1.	Laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pirms Iestādes izveidošanas EAFPK cieši sadarbojas ar Komisiju, lai sagatavotos tam, ka Iestāde aizstāj EAFPK.

1.

Kad Iestāde ir izveidota , līdz brīdim, kad Iestāde ieceļ izpilddirektoru, Komisijas pienākums ir nodrošināt Iestādes administratīvu izveidi un sākotnēju administratīvu darbību. ▐ Šajā nolūkā Komisija var uz ierobežotu laiku iecelt vienu amatpersonu izpilddirektoru funkciju veikšanai līdz brīdim, kad izpilddirektors uzņemas pienākumu veikšanu pēc tam, kad viņu iecēlusi Uzraudzības padome saskaņā ar 36. pantu. Šis periods ilgst kamēr Iestāde ir administratīvi spējīga pati izpildīt savu budžetu.

2.	Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar kredītiem, kuri iekļauti Iestādes budžetā, pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas un var slēgt līgumus, tostarp darba līgumus pēc Iestādes štata plāna pieņemšanas.

3.	Šā panta 1. un 2. punkts neskar Uzraudzības padomes un valdes pilnvaras.

3a.

Iestāde tiek uzskatīta par EAFPK tiesību pārņēmēju. Visus EAFPK aktīvus un pasīvus un visas tās nepabeigtās darbības var nodod Iestādei. Neatkarīgs revidents izstrādā pārskatu, kurā ir norādīts EAFPK galīgais aktīvu un pasīvu stāvoklis nodošanas dienā. Pirms notiek aktīvu un pasīvu nodošana, šo pārskatu revidē un apstiprina EAFPK locekļi un Komisija.

63. pants

Pārejas noteikumi par personālu

1.   Atkāpjoties no 54. panta, visus darba līgumus un norīkojuma līgumus , kurus noslēgusi EAFPK vai tās sekretariāts un kas ir spēkā šīs regulas piemērošanas dienā, īsteno līdz to beigu termiņam. Šos līgumus nedrīkst pagarināt.

2.   Visiem 1. punktā minētajiem personāla locekļiem ▐, piedāvā noslēgt pagaidu līgumus saskaņā ar Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumu 2. panta a) apakšpunktu atbilstīgi Iestādes štata plānā noteiktajām dažādajām kategorijām.

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas minēti 1. punktā un kas ir noslēguši līgumu ar EAFPK vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic Iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pieņemšanas darbā.

3.   Atkarībā no veicamo funkciju tipa un līmeņa sekmīgajiem kandidātiem piedāvā pagaidu darbinieka līgumu, kura darbības termiņš atbilst vismaz laikposmam, kas atlicis saskaņā ar iepriekšējo līgumu.

4.   Attiecīgos valstu tiesību aktus par darba līgumiem un citiem atbilstīgajiem instrumentiem turpina piemērot tiem darbiniekiem, ar kuriem iepriekš līgumi nav noslēgti, kas izvēlas nekandidēt uz pagaidu darbinieka līguma noslēgšanu vai kuriem netiek piedāvāts pagaidu darbinieka līgums saskaņā ar 2. punktu.

63.a pants

Valsts noteikumi

Dalībvalstis paredz attiecīgus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.

64. pants

Grozījumi

Ar šo tiek grozīts Padomes un Parlamenta lēmums Nr. 716/2009/EK, ar ko nosaka Kopienas programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un auditu jomā, ciktāl EAFPK tiek izslēgta no šā lēmuma pielikuma B sadaļā minētā līdzekļu saņēmēju saraksta.

65. pants

Atcelšana

Ar šo, sākot no 2011. gada 1. janvāra tiek atcelts Komisijas Lēmums 2009/79/EK, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju.

66. pants

Pārskatīšanas klauzula

-1.	Līdz … (53) Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam vajadzīgos regulu priekšlikumus, kas pastiprinātu to iestāžu uzraudzību, kas var radīt 12.b pantā paredzēto sistēmisko risku, un jaunas finanšu krīžu pārvarēšanas sistēmas izveidošanu, tostarp arī finansēšanas pasākumu noteikšanu.

1.

Līdz … (54) un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamos priekšlikumus, lai izveidotu uzticamas noregulējuma sistēmas, tostarp finanšu iestāžu ieguldījumu shēmas sistēmisko risku novēršanai, un publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta Iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Pārskatā cita starpā novērtē: (a) kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību konverģences līmeni; (b) uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību; (c) panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, aptverot arī Eiropas finansējuma mehānismus; (d) to, vai, jo īpaši ņemot vērā panākto progresu attiecībā uz c) punktā minētajiem jautājumiem, būtu jānostiprina iestādes loma to finanšu tirgu dalībnieku uzraudzība, kas rada potenciālu sistēmisko risku, un vai šai iestādei būtu jāīsteno paplašinātas uzraudzības pilnvaras pār minētajiem tirgus dalībniekiem; (e) 23. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu.

1a.

Šā panta 1. punktā minētajā pārskatā novērtē arī to : (a) vai ir ieteicams pārvietot iestādes uz vienu vietu, lai panāktu labāku koordināciju starp tām; (b) vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un fondēto pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi; (c) vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei; (d) vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību EUI vidū; (e) vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai; (f) vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība; (g) vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publiskošanas prasībām ir adekvāta; (h) to, vai Iestādes atrašanās vieta ir pienācīgi atbilstoša. (i) vai izveidot apdrošināšanas jomas stabilitātes fondu ES līmenī, kas būtu labākā aizsardzības pret konkurences izkropļojumiem un visefektīvākais veids, ka risināt pārrobežu institūcijas trūkumu.

2.	Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

67. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra , izņemot 62. pantu un 63. panta 1. un 2. punktu, kurus piemēro no spēkā stāšanās dienas . Iestāde tiek izveidota regulas piemērošanas datumā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.