Otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs
P7_TC2-COD(2008)0237

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2010. gada 6. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2010 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienības rīcībai autobusu pārvadājumu jomā vajadzētu būt vērstai arī uz to, lai nodrošinātu pasažieriem augsta līmeņa aizsardzību, kas - neatkarīgi no galamērķa - ir salīdzināma ar citos pārvadājumu veidos piemērojamo aizsardzību. Turklāt būtu pilnībā jāņem vērā vispārējās patērētāju aizsardzības prasības.

(2)	Ņemot vērā to, ka autobusu pasažieris ir pārvadājuma līguma vājākā puse, visiem pasažieriem būtu jānodrošina minimālais aizsardzības līmenis.

(3)	Savienības pasākumos, lai uzlabotu pasažieru tiesības autobusu pārvadājumu nozarē, būtu jāņem vērā šīs nozares īpatnības, kuru galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi.

(4)

Ņemot vērā speciālo regulāro pārvadājumu un pašpārvadājumu īpašās iezīmes, šāda veida pārvadājumi nebūtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Speciālajiem regulārajiem pārvadājumiem būtu jāietver pakalpojumi, kas īpaši paredzēti personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai, strādnieku pārvadāšanai no mājām uz darbu un atpakaļ, skolēnu un studentu pārvadāšanai no dzīvesvietas uz mācību iestādi un atpakaļ.

(5)

Ņemot vērā pilsētas, piepilsētas un reģionālo regulāro pārvadājumu , kas pieder pie pilsētas un piepilsētas pārvadājumos integrētajiem pārvadājumiem, īpašās iezīmes, dalībvalstīm būtu jādod tiesības neattiecināt ▐ šīs regulas daļu uz šāda veida pārvadājumiem. Lai noteiktu, kuri ir šie pilsētas, piepilsētas un reģionālie regulārie pārvadājumi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā administratīvais iedalījums, ģeogrāfiskais novietojums, attālums, pārvadājumu biežums, paredzēto pieturu skaits, izmantoto autobusu veids, biļešu shēmas, pasažieru skaita svārstības starp maksimālas un zemas pakalpojumu slodzes periodiem, autobusu kodi un kustības saraksti.

(6)	Ja notiek nelaimes gadījumi, kuru rezultātā iestājas nāve vai tiek gūti ievainojumi, uz pasažieriem būtu jāattiecina noteikumi par atbildību, kas ir salīdzināmi ar citu transporta veidu pārvadājumos piemērojamajiem .

(7)	Pārvadātājiem būtu jāuzņemas atbildība par pasažieru bagāžas nozaudēšanu vai bojājumiem saskaņā ar noteikumiem, kas salīdzināmi ar citu transporta veidu pārvadājumos piemērojamajiem .

(8)

Papildus kompensācijai nāves vai miesas bojājumu gadījumā vai bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, pasažieriem saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem vajadzētu būt tiesībām saņemt palīdzību saistībā ar tūlītējām praktiskām un ekonomiskām vajadzībām pēc negadījuma. Šādā palīdzībā vajadzētu iekļaut, ja nepieciešams, pirmo palīdzību, izmitināšanu, pārtiku, apģērbu, transportu un bēru izdevumus. Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā pārvadātājs turklāt veic avansa maksājumus, lai nodrošinātu tūlītējas ekonomiskās vajadzības atbilstīgi notikušajam bojājumam, ja ir sākotnēji šķietami ticami pierādījumi par cēloņiem, kas piedēvējami pārvadātājam.

(9)

Autobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem būtu jāsniedz iedzīvotājiem vispārējs labums. Tādēļ personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas radušās invaliditātes, vecuma vai kādu citu faktoru dēļ, būtu jānodrošina tādas iespējas izmantot autobusu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir salīdzināmas ar pārējo iedzīvotāju iespējām. Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir tādas pašas tiesības saistībā ar brīvu pārvietošanos, brīvu izvēli un nediskriminēšanu kā visiem pārējiem iedzīvotājiem.

(10)

Ievērojot 9. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un lai personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu izmantot autobusu pārvadājumus tāpat kā citi iedzīvotāji, būtu jāparedz noteikumi par nediskriminēšanu un palīdzību brauciena laikā. Tādēļ šīs personas būtu jāpārvadā, un nedrīkstētu atteikties tās pārvadāt invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, izņemot tādu iemeslu dēļ, kuru pamatā ir drošības apsvērumi vai transportlīdzekļu vai infrastruktūras plānojums. Saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem par darba ņēmēju aizsardzību, personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzētu būt tiesībām saņemt palīdzību autoostās un transportlīdzekļos. Ņemot vērā sociālās integrācijas aspektus, šīm personām vajadzētu saņemt palīdzību bez maksas. Pārvadātājiem būtu jāizstrādā piekļuves nosacījumi, vēlams, izmantojot Eiropas standartizācijas sistēmu.

(11)

Lemjot par jaunu autoostu plānojumu, kā arī veicot ievērojamu pārbūvi, autoostu pārvaldītājiem vajadzētu bez izņēmuma un kā būtisku nosacījumu ņemt vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām , saskaņā ar “Projektēšana visiem” (“design for all”) prasībām . Jebkurā gadījumā autoostu pārvaldītājiem vajadzētu izveidot punktus, kur šādas personas var ziņot par savu ierašanos un nepieciešamību pēc palīdzības.

(12)	Tāpat arī pārvadātājiem šādas vajadzības būtu jāņem vērā, lemjot par jaunu un renovētu transportlīdzekļu projektēšanu.

(13)	Dalībvalstīm būtu jāuzlabo pastāvošā infrastruktūra, ja tas nepieciešams, lai pārvadātāji varētu nodrošināt personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi, kā arī sniegt atbilstošu palīdzību.

(14)

Lai apmierinātu personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības, personālam vajadzētu būt pienācīgi apmācītam. Lai atvieglotu transportlīdzekļu vadītāju valsts kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, apmācības jautājumos par invaliditātes izpratni varētu sniegt kā daļu no sākotnējās kvalifikācijas vai no periodiskām apmācībām, kā tas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (3). Lai nodrošinātu saskaņotību starp apmācības prasību ieviešanu un minētajā direktīvā noteiktajiem termiņiem, ierobežotā laikposmā būtu jāpieļauj atbrīvojuma iespēja.

(15)	▐ Būtu jākonsultējas ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai jāiesaista tās materiālu sagatavošanā apmācībām saistībā ar invaliditāti.

(16)

Autobusu pasažieru tiesībām būtu jāietver informācijas saņemšana attiecībā uz pakalpojumu pirms brauciena un tā laikā. Visai būtiskajai informācijai, kas tiek sniegta autobusu pasažieriem, vajadzētu tikt nodrošinātai arī alternatīvos formātos, kas pieejami personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām , piemēram, drukātai ar lieliem burtiem, vienkāršā valodā, Braila rakstā, elektronisku paziņojumu veidā, kuriem var piekļūt ar pielāgotu tehnoloģiju, un audioierakstu veidā .

(17)	Ar šo regulu nevajadzētu ierobežot pārvadātāju tiesības pieprasīt kompensāciju no kādas personas, tostarp trešām personām, saskaņā ar attiecīgās valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem.

(18)

Būtu jāmazina neērtības, kas pasažieriem rodas brauciena atcelšanas vai būtiskas aizkavēšanās dēļ. Tāpēc pasažieriem, kuri izbrauc no autoostas, būtu jānodrošina pietiekama aprūpe un informācija ikvienam pieejamā veidā . Pasažieriem arī vajadzētu būt iespējai braucienu atcelt, saņemot biļešu cenas atmaksājumu, turpināt ceļojumu vai mainīt maršrutu saskaņā ar viņus apmierinošiem nosacījumiem. Ja pārvadātāji nenodrošina pasažieriem nepieciešamo palīdzību, pasažieriem jābūt tiesībām saņemt finansiālu kompensāciju.

(19)

Iesaistoties ieinteresētajām personām, speciālistu apvienībām un apvienībām, kas pārstāv patērētājus, pasažierus, personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārvadātājiem būtu savās speciālistu apvienībās jāsadarbojas, lai pieņemtu reģionāla, valstu vai Eiropas līmeņa pasākumus, kas vērsti uz to, lai uzlabotu informācijas nodrošināšanu un rūpes par pasažieriem, jo īpaši brauciena atcelšanas un ilgas aizkavēšanās gadījumā.

(20)

Šī regula nedrīkstētu ietekmēt pasažieru tiesības, kas noteiktas ar Padomes Direktīvu 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (4). Šī regula nebūtu jāpiemēro, ja kompleksais ceļojums tiek atcelts tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar autobusu pārvadājumu pakalpojuma atcelšanu.

(21)	Pasažieriem vajadzētu būt pilnīgi informētiem par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu, lai viņi varētu efektīvi izmantot šīs tiesības.

(22)	Pasažieriem būtu jāspēj īstenot savas tiesības, izmantojot atbilstīgu sūdzību procedūru, ko ieviesuši pārvadātāji, vai, attiecīgā gadījumā, iesniedzot sūdzību struktūrai vai struktūrām, kuras šajā sakarā norīkojusi attiecīgā dalībvalsts.

(23)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstība šai regulai un jānorīko kompetenta struktūra vai struktūras uzraudzības un izpildes funkciju veikšanai. Tas neietekmē pasažieru tiesības vērsties tiesā, lai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem panāktu juridisku risinājumu.

(24)	Ņemot vērā dalībvalstu izstrādātās procedūras sūdzību iesniegšanai, sūdzības par palīdzību vislabāk būtu jāadresē struktūrai vai struktūrām, ko šīs regulas izpildei norīkojusi tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas iekāpšanas vai izkāpšanas vieta.

(25)	Dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas, kas jāpiemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, ka tās tiek piemērotas. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus - proti, visās dalībvalstīs autobusu pasažieriem nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzības un palīdzības līmeni - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības un iedarbības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(27)	Šai regulai nevajadzētu ierobežot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (5).

(28)

Šīs regulas īstenošanas pamatā vajadzētu būt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) (6). Tādējādi minētā regula būtu attiecīgi jāgroza.

(29)

Dalībvalstīm būtu jāpopularizē sabiedriskā transporta izmantošana un jāievieš savietojamas dažādu transporta veidu informācijas sistēmas, kas dotu iespēju saņemt informāciju par kustības sarakstu un cenām, ar iespēju iegādāties vairāku transporta veidu biļetes, lai optimizētu dažādu transporta veidu savietojamību. Šiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

(30)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, paturot prātā arī Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (7), un Padomes Direktīvu 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (8),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu autobusu pārvadājumu jomā paredz noteikumus par:

a)	nediskrimināciju attiecībā uz pārvadājuma nosacījumiem, ko pasažieriem piedāvā pārvadātāji;

b)	pasažieru tiesībām saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ un kas izraisījis nāvi vai miesas bojājumus vai bagāžas nozaudēšanu vai bojājumus;

c)	nediskrimināciju un obligātu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

d)	pasažieru tiesībām pārvadājuma atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā;

e)	obligāto informāciju, kas jāsniedz pasažieriem;

f)	sūdzību izskatīšanu;

g)	vispārīgiem izpildes noteikumiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro attiecībā uz pasažieriem, kas izmanto regulāros pārvadājumus:

a)	kuriem pasažieru iekāpšanas vieta atrodas dalībvalsts teritorijā; vai

b)	kuriem pasažieru iekāpšanas vieta atrodas ārpus dalībvalsts teritorijas un pasažieru izkāpšanas vieta atrodas dalībvalsts teritorijā.

2.   Turklāt šo regulu, izņemot 11. līdz 18. pantu un IV līdz VI nodaļu, piemēro pasažieriem, kas izmanto neregulāros pārvadājumus, kuros sākotnējā pasažieru iekāpšanas vieta vai galīgā izkāpšanas vieta atrodas dalībvalsts teritorijā.

3.   Šo regulu nepiemēro speciāliem regulāriem pārvadājumiem un pašpārvadājumiem.

4.   Izņemot 4. panta 2. punktu, 7., 9., 11. pantu un 12. panta 1. punktu, 13. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, 18. pantu, 19. panta 1. un 2. punktu, 21., 25., 27., 28. un 29. pantu dalībvalstis var šo regulu nepiemērot regulāriem pilsētas un piepilsētas pārvadājumiem , kā arī regulāriem reģionāliem pārvadājumiem, ja tie pieder pie pilsētas un piepilsētas pakalpojumos integrētajiem pārvadājumiem, tostarp šāda veida pārrobežu pārvadājumiem.

▐

5.   Dalībvalstis informē Komisiju par dažādiem pakalpojumu veidiem, kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 4. punktu, …  (9). Komisija attiecīgi rīkojas, ja šāds atbrīvojums ir uzskatāms par neatbilstīgu šā panta noteikumiem. Līdz … (10) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar šā panta 4. punktu .

6.   Nekas šajā regulā nav interpretējams kā pretrunīgs spēkā esošajiem tiesību aktiem par tehniskām prasībām attiecībā uz autobusiem vai infrastruktūru ▐ autobusu pieturās un autoostās.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“regulāri pārvadājumi” ir tādi braucieni, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus ar autobusu noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās;

b)	“speciāli regulāri pārvadājumi” ir regulāri pārvadājumi neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs, kuri nodrošina tikai noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumus ar autobusu, neietverot pārējos pasažierus;

c)

“pašpārvadājumi” ir pārvadājumi, ko fiziska vai juridiska persona veic ar autobusu nekomerciālos un bezpeļņas nolūkos, kur: — attiecīgos pārvadājumus šī fiziskā vai juridiskā persona veic tikai kā palīgpakalpojumus; un — izmantojamie transportlīdzekļi ir fiziskās vai juridiskās personas īpašums, vai šī persona ir tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tie ir ilgtermiņa nomas līguma priekšmets, un to vadītāji ir fiziskās vai juridiskās personas darbinieki vai pati fiziskā persona, vai personāls, kas nodarbināts attiecīgajā uzņēmumā vai kas atbilstīgi līgumsaistībām nodots attiecīgā uzņēmuma rīcībā;

d)	“neregulāri pārvadājumi” ir pārvadājumi, kas neatbilst regulāro pārvadājumu definīcijai un kuru galvenā pazīme ir tas, ka tajos ar autobusu pārvadā pasažieru grupas, kuras izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas;

e)	“pārvadājuma līgums” ir pārvadājuma līgums, kas noslēgts starp pārvadātāju un pasažieri par vienu vai vairākiem regulāriem vai neregulāriem pārvadājumu pakalpojumiem;

f)	“biļete” ir derīgs dokuments vai cits pierādījums, kas apliecina pārvadājuma līguma esamību;

g)	“pārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura nav ceļojumu rīkotājs , ceļojumu aģents vai biļešu pārdevējs un kura iedzīvotājiem piedāvā regulārus vai neregulārus pārvadājumu pakalpojumus;

h)	“faktiskais pārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas nav pārvadātājs un kas faktiski veic visu pārvadājumu vai tā daļu;

i)	“biļešu pārdevējs” ir jebkurš starpnieks, kas noslēdz pārvadājuma līgumus pārvadātāja vārdā;

j)	“ceļojumu aģents” ir jebkurš starpnieks, kas rīkojas pasažiera vārdā, noslēdzot pārvadājuma līgumus;

k)	“ceļojumu rīkotājs” ir organizators ▐, kas nav pārvadātājs, Direktīvas 90/314/EEK 2. panta 2. ▐ punkta nozīmē;

l)

“persona ar invaliditāti” vai “persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām” ir ikviena persona, kuras pārvietošanās spējas, izmantojot transportlīdzekļus, ir ierobežotas kādas fiziskas (sensoriskas vai kustību, pastāvīgas vai īslaicīgas) invaliditātes, garīgas invaliditātes vai traucējumu vai jebkādu citu invaliditātes iemeslu, vai vecuma dēļ un kuras stāvoklis prasa atbilstīgu uzmanību un visiem pasažieriem pieejamo pakalpojumu pielāgošanu šīs personas vajadzībām;

m)	“piekļuves nosacījumi” ir atbilstīgi standarti, pamatnostādnes un informācija, kas attiecas uz to, kā personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļūst autobusiem un/vai norādītām autoostām, tostarp to aprīkojumam;

n)	“rezervācija” ir autobusa sēdvietas rezervēšana konkrētam regulārā pārvadājuma atiešanas laikam;

o)	“autoosta” ir autoosta ar apkalpojošo personālu, kur atbilstīgi konkrētam grafikam paredzēta regulārā pārvadājuma autobusa apstāšanās pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai un kurā ir tādas telpas kā reģistrācijas punkts, uzgaidāmās telpas pasažieriem vai biļešu kases;

p)	“autobusa pietura” ir jebkura vieta, kas nav autoosta un kur atbilstīgi konkrēti norādītam maršrutam paredzēta regulārā pārvadājuma autobusa apstāšanās pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai;

q)	“autoostas pārvaldītājs” ir dalībvalsts organizatoriska vienība, kura ir atbildīga par norādītās autoostas pārvaldību;

r)	“atcelšana” ir tāda regulāra pārvadājuma neveikšana, kurš ir bijis iepriekš plānots;

s)	“aizkavēšanās” ir starpība starp publiskotajā autobusu sarakstā norādīto atiešanas laiku un faktisko atiešanas laiku.

4. pants

Biļetes un nediskriminējoši līguma noteikumi

1.   Pārvadātāji pasažierim nodrošina biļeti, ja vien tiesības uz pārvadājumu nesniedz citi dokumenti. Biļeti var izsniegt elektroniskā formātā.

2.   Neskarot sociālos tarifus, līguma noteikumus un pārvadātāju piemērotos tarifus piedāvā sabiedrībai, nedz tieši, nedz netieši nediskriminējot tiešos patērētājus saistībā ar viņu valstspiederību vai ar to vietu Savienībā, kur pārvadātāji vai biļešu pārdevēji veic uzņēmējdarbību.

5. pants

Citas iesaistītās puses

1.   Ja šajā regulā noteikto pienākumu veikšana uzticēta faktiskajam pārvadātājam, biļešu pārdevējam vai jebkurai citai personai, pārvadātājs, ceļojumu aģents, ceļojumu rīkotājs vai autoostas pārvaldītājs, kas uztic šādus pienākumus, tomēr ir atbildīgs par minētās iesaistītās puses darbībām un bezdarbību.

2.   Turklāt personai, kurai pārvadātājs, ceļojumu aģents, ceļojumu rīkotājs vai autoostas pārvaldītājs uztic pienākumu veikšanu, attiecībā uz šīs personas veikto pienākumu daļu arī piemēro šīs regulas noteikumus.

6. pants

Saistību nepildīšanas izslēgšana

1.   Šajā regulā noteiktās tiesības un pienākumus nedrīkst ierobežot vai atcelt, jo īpaši paredzot atkāpi vai ierobežojošu noteikumu pārvadājuma līgumā.

2.   Pārvadātāji var pasažierim piedāvāt līguma nosacījumus, kas ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētie nosacījumi.

II     nodaļa

Kompensācija un palīdzība saistībā ar negadījumiem

7. pants

Atbildība pasažieru ievainojumu vai nāves gadījumā

1.    Saskaņā ar šo nodaļu pārvadātāji ir atbildīgi par zaudējumiem vai kaitējumu, ko izraisījusi pasažiera nāve vai viņam radīts miesas bojājums tādu nelaimes gadījumu rezultātā, kas notikuši, sniedzot transporta pakalpojumus, un laikā, kad pasažieris atradies transportlīdzeklī, kā arī iekāpšanas vai izkāpšanas laikā .

2.    Pārvadātāju nelīgumiskajai atbildībai par kaitējumu nav piemērojami nekādi finansiāli ierobežojumi neatkarīgi no tā, vai tie noteikti likumā, konvencijā vai līgumā .

3.     Pārvadātājs neizslēdz un neierobežo tā atbildību par jebkādām prasībām līdz EUR 220 000 apmērā par vienu pasažieri, pierādot, ka tas veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus atbilstoši 4. punkta a) apakšpunktam, ja vien kopējais izrietošās prasības apmērs nepārsniedz summu, par kādu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (11) obligātā apdrošināšana ir paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ir autobusa parastā atrašanās vieta. Šādā gadījumā atbildība ir ierobežota līdz minētajai summai.

4.     Saskaņā ar 1. punktu pārvadātājs nav atbildīgs:

a)	ja nelaimes gadījumu izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu, un no kura pārvadātājs nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, vai kura sekas tas nav spējis novērst;

b)	ciktāl nelaimes gadījumā vainojams pats pasažieris, vai tas noticis tā nolaidības rezultātā.

Nekas šajā regulā:

a)	nenorāda, ka pārvadātājs būtu vienīgā puse, kas atbildīga par kaitējuma atlīdzināšanu; vai

b)	neierobežo jebkādas pārvadātāja tiesības pieprasīt atlīdzinājumu no jebkuras citas puses atbilstoši dalībvalstī piemērojamajiem tiesību aktiem .

8. pants

Kaitējuma atlīdzināšana

1.     Pasažiera nāves gadījumā atbildība par kaitējuma atlīdzināšanu, ko paredz 7. pants, ietver:

a)	jebkādas radušās izmaksas pēc pasažiera nāves, jo īpaši mirušā pārvešanas izmaksas un bēru izdevumus;

b)	ja nāve neiestājas uzreiz — atlīdzināšanu, kas paredzēta šī panta 2. punktā.

2.     Ja pasažierim radušies miesas bojājumi vai nodarīts jebkāds cits fizisks vai garīgs kaitējums, kaitējuma atlīdzināšana ietver

a)	jebkādas radušās izmaksas, jo īpaši tās, kas radušās ārstēšanas un pārvešanas gaitā;

b)	kompensāciju par finansiālajiem zaudējumiem, kas radušies pilnīgas vai daļējas darba nespējas vai pieaugušu vajadzību dēļ.

3.     Ja pasažiera nāves gadījumā persona, kuru šim pasažierim bija vai būtu bijis juridisks pienākums uzturēt, zaudē atbalstu, tad arī minētajai personai ir jāatlīdzina par zaudējumu.

9. pants

Pasažiera tūlītējas praktiskas un ekonomiskas vajadzības

Saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, pārvadātājs nodrošina ▐ palīdzību attiecībā uz pasažiera tūlītējām praktiskām vajadzībām pēc negadījuma. Šādā palīdzībā, ja vajadzīgs, iekļauj pirmo palīdzību, izmitināšanu, pārtiku, apģērbu, transportu un bēru izdevumus. Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā pārvadātāji turklāt veic avansa maksājumus, lai nodrošinātu tūlītējas ekonomiskās vajadzības atbilstīgi notikušajam bojājumam, ja ir sākotnēji šķietami ticami pierādījumi par cēloņiem, kas piedēvējami pārvadātājam. Maksājuma veikšana vai palīdzības sniegšana nenozīmē atbildības atzīšanu.

10. pants

Atbildība par nozaudētu un bojātu bagāžu

1.     Pārvadātāji ir atbildīgi par tiem uzticētās bagāžas nozaudēšanu vai bojājumiem. Maksimālā kompensācija ir EUR 1 800 vienam pasažierim.

2.     Autobusu transporta uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas rezultātā notikušā negadījumā pārvadātājs ir atbildīgs par pasažiera rokas bagāžā esošo vai līdzi paņemto personiskās lietošanas priekšmetu nozaudēšanu vai bojājumiem. Maksimālā kompensācija ir EUR 1 300 vienam pasažierim.

3.     Pārvadātājs nav atbildīgs par nozaudēšanu vai bojājumiem saskaņā ar 1. un 2. punktu:

a)

ja zaudējumu vai bojājumu izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu, un no kura pārvadātājs nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, vai kura sekas tas nav spējis novērst;

b)	ciktāl nozaudēšana vai bojājumi notikuši pasažiera vainas vai nolaidības dēļ.

III   nodaļa

Personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības

11. pants

Tiesības uz pārvadājumu

1.   Pārvadātāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji nevar atteikties pieņemt rezervāciju, izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti vai ļaut iekāpt personām, par iemeslu minot invaliditāti vai ierobežotas pārvietošanās spējas.

2.   Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju un biļetes piedāvā bez papildu maksas.

12. pants

Izņēmumi un īpaši nosacījumi

1.   Neskarot 11. panta 1. punktu, pārvadātāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji var atteikties pieņemt rezervāciju vai izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti, vai atteikt iekāpšanu personai, par iemeslu minot invaliditāti vai ierobežotas pārvietošanās spējas:

a)	lai ievērotu piemērojamās drošības prasības, kas noteiktas ar starptautiskiem, Savienības vai attiecīgās valsts tiesību aktiem, vai lai ievērotu veselības un drošības prasības, ko nosaka kompetentās iestādes;

b)	ja transportlīdzekļa uzbūves dēļ vai infrastruktūras dēļ, tostarp autobusa pieturu vai autoostu dēļ, ir fiziski neiespējama personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām droša un praktiska iekāpšana, izkāpšana vai pārvadāšana.

2.   Atsakoties pieņemt rezervāciju vai izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti 1. punktā minēto iemeslu dēļ, pārvadātāji, ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji ▐ iesaistīto personu informē par pieņemamu alternatīvu pakalpojumu, ko nodrošina pārvadātājs.

3.   Ja personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurai ir rezervācija vai biļete un kura atbilst 16. panta 1.punkta a) apakšpunkta prasībām, iekāpšana tomēr ir bijusi liegta invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, minētajai personai un jebkurai personai, kas viņu pavada, saskaņā ar šā panta 4. punktu piedāvā tiesības izvēlēties:

a)	saņemt biļetes cenas atlīdzinājumu un, attiecīgā gadījumā, bez maksas pēc iespējas drīzāku atpakaļbraucienu uz sākotnējo izbraukšanas vietu saskaņā ar pārvadājuma līgumu; un

b)	izņemot gadījumus, ka tas nav iespējams, turpināt braucienu līdz pārvadājuma līgumā noteiktajam galamērķim vai mainīt maršrutu ar atbilstīgiem alternatīviem pārvadājumu pakalpojumiem.

Tas, ka nav veikta paziņošana atbilstīgi 16. panta 1. punkta a)apakšpunktam, neietekmē tiesības saņemt par biļeti samaksātās summas atlīdzinājumu.

4.    Ja pārvadātājs, ceļojumu aģents vai ceļojumu rīkotājs atsakās pieņemt rezervāciju, izsniegt vai kā savādāk nodrošināt biļeti, vai uzņemt transportlīdzeklī personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām šā panta 1. punktā minēto iemeslu dēļ, vai gadījumā, ja transportlīdzekļa apkalpē ir tikai viens cilvēks, kurš vada transportlīdzekli un nevar nodrošināt personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām visu palīdzību, kas noteikta I pielikuma b daļā, personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var pieprasīt, lai tās pavada cita persona, kura var sniegt palīdzību, kas vajadzīga šai personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minēto pavadošo personu pārvadā par brīvu, un, ja iespējams, tā sēž blakus personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

5.   Ja pārvadātāji, ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji atsaucas uz 1. punktu, tie nekavējoties informē personu ar invaliditāti vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par šādas rīcības iemesliem un pēc pieprasījuma informē attiecīgo personu rakstiski piecās darbadienās pēc pieprasījuma saņemšanas.

13. pants

Pieejamība un informēšana

1.   Sadarbojoties ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji vajadzības gadījumā ar savu organizāciju palīdzību izveido vai īsteno nediskriminējošus piekļuves nosacījumus personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadājumiem.

2.   Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji 1. punktā paredzētos piekļuves nosacījumus dara publiski pieejamus pieejamā formātā un tajās pašās valodās, kurās informāciju parasti sniedz visiem pasažieriem. Sniedzot minēto informāciju, īpašu uzmanību velta personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

3.     Pārvadātāji pēc pieprasījuma nekavējoties dara pieejamas to starptautisko, Savienības vai valsts tiesību aktu eksemplārus, kas nosaka drošības prasības, uz kurām balstīti nediskriminējošas piekļuves noteikumi. Tie jāsniedz pieejamā formātā.

4.   Ceļojumu rīkotāji dara pieejamus 1. punktā paredzētos piekļuves nosacījumus, kas piemērojami braucieniem, kas ietverti kompleksos ceļojumos, kompleksās brīvdienās un kompleksās ekskursijās, ko tie organizē, pārdod vai piedāvā pārdošanai.

5.   Informāciju par piekļuves nosacījumiem, kas minēti 2. un 4. punktā, fiziski izplata pēc pasažiera lūguma.

6.   Pārvadātāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji nodrošina, ka visa attiecīgā vispārējā informācija par ceļojumu un pārvadājuma nosacījumiem, tostarp rezervēšana un informācija internetā, ir pieejama personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbilstošā un saprotamā veidā. Informāciju fiziski izplata pēc pasažiera lūguma.

14. pants

Autoostu norādīšana

Dalībvalstis norāda autoostas, kur sniedz atbalstu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Dalībvalstis par to informē Komisiju. Komisija izveido internetā pieejamu norādīto autoostu sarakstu.

15. pants

Tiesības saņemt palīdzību norādītajās autoostās un autobusos

1.   ▐ Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji atbilstīgi savām kompetences jomām dalībvalstu norādītajās autoostās bez maksas sniedz palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vismaz tādā mērā, kā noteikts I pielikuma a) daļā.

2.   ▐ Pārvadātāji autobusos bez maksas sniedz palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vismaz tādā mērā, kā noteikts I pielikuma b) daļā.

16. pants

Palīdzības sniegšanas nosacījumi

1.   Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji sadarbojas, lai sniegtu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu organizētāji vismaz 24 stundas iepriekš ir informēti par to, ka personai ir vajadzīga šāda palīdzība; un

b)

attiecīgās personas ierodas norādītajā vietā: i) pārvadātāja iepriekš noteiktā laikā, kas nevar būt ilgāks par 60 minūtēm pirms publiskotā atiešanas laika , izņemot gadījumus, ja starp pārvadātāju un pasažieri ir panākta vienošanās par īsāku laika posmu ; vai ii) vēlākais, 30 minūtes pirms publiskotā atiešanas laika, ja laiks nav iepriekš noteikts.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam, personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, veicot rezervāciju vai biļetes iepriekšēju iegādi - ar nosacījumu, ka tajā laikā tas ir zināms - paziņo pārvadātājam par savām īpašajām vajadzībām attiecībā uz sēdvietu.

3.   Pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji veic visus nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu veidu, kā saņemt personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām sniegto paziņojumu par vajadzību pēc palīdzības. Šis pienākums attiecas uz visām norādītajām autoostām un to tirdzniecības punktiem, tostarp pārdošanu pa telefonu un pārdošanu internetā.

4.   Ja netiek sniegts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā paredzētais paziņojums, pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji dara visu iespējamo, lai sniegtu palīdzību personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai tā varētu iekāpt izbraucošajā transportlīdzeklī, mainīt to uz atbilstošu transportlīdzekli vai izkāpt no atbraukušā transportlīdzekļa, braucienam par kuru šī persona ir iegādājusies biļeti.

5.   Autoostu pārvaldītāji nosaka vietu autoostā vai ārpus tās, kurā personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var paziņot par ierašanos un lūgt palīdzību. Šīs vietas nepārprotami apzīmē, un tajās pieejamā formātā sniedz svarīgāko informāciju par autoostu un piedāvāto palīdzību.

17. pants

Informācijas nosūtīšana trešai personai

Ja ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji saņem 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu, tie parastajā darbalaikā nekavējoties pārsūta šo informāciju pārvadātājam vai autoostas pārvaldītājam.

18. pants

Apmācība

1.   Pārvadātāji un, attiecīgā gadījumā, autoostu pārvaldītāji izstrādā ar invaliditāti saistītu apmācību procedūras, tostarp norādījumus, un nodrošina, ka:

a)	to darbinieki - tostarp tie, ko nodarbina citas iesaistītas puses - kuri nav transportlīdzekļa vadītāji un kuri nepastarpināti sniedz palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ir apmācīti vai instruēti, kā aprakstīts II pielikuma a) un b) daļā; un

b)	to darbinieki, tostarp transportlīdzekļa vadītāji, kuriem ir tieša saskare ar pasažieriem vai jautājumiem, kas saistīti ar pasažieriem, ir apmācīti vai instruēti, kā aprakstīts II pielikuma a) daļā.

2.   Dalībvalsts var, ilgākais, uz diviem gadiem no … (12) piešķirt atbrīvojumu no 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

19. pants

Kompensācija par ratiņkrēsliem un citām pārvietošanās palīgierīcēm

1.   Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji ir atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, ja ir nozaudēti ratiņkrēsli, citas pārvietošanās palīgierīces vai palīdzības aprīkojums vai ja tiem ir radīti bojājumi. Zaudējumus vai bojājumus kompensē par to radīšanu atbildīgais pārvadātājs vai autoostas pārvaldītājs.

2.   Šā panta 1. punktā minētā kompensācija ir līdzvērtīga nozaudētās vai bojātās ierīces vai aprīkojuma aizstāšanas vai labošanas izmaksām.

3.   Vajadzības gadījumā tiek darīts viss, lai ātri nodrošinātu pagaidu rezerves aprīkojumu vai ierīces. Šiem ratiņkrēsliem, citām pārvietošanās palīgierīcēm vai palīdzības aprīkojumam, ja iespējams, piemīt tādas tehniskas un funkcionālas iezīmes, kuras ir līdzīgas nozaudētajam vai bojātajam aprīkojumam vai ierīcēm.

▐

IV   nodaļa

Pasažieru tiesības pārvadājumu atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā

20. pants

Brauciena turpināšana, maršruta maiņa un atlīdzināšana

1.   Ja pārvadātājam ir iespējams paredzēt, ka regulārais pārvadājums tiks atcelts vai atiešana no autoaļaostas aizkavēsies par ilgāk nekā 120 minūtēm vai virsrezervējuma gadījumā , pasažierim nekavējoties piedāvā šādas izvēles iespējas:

a)	turpināt braucienu vai mainīt maršrutu līdz galamērķim bez papildu maksas, izmantojot pēc iespējas drīzāku pārvadājumu ar nosacījumiem, kas pielīdzināmi pārvadājuma līgumā izklāstītajiem;

b)	saņemt biļetes cenas atlīdzību un, attiecīgā gadījumā, bez maksas pēc iespējas drīzāku atpakaļbraucienu ar autobusu uz sākotnējo izbraukšanas vietu saskaņā ar pārvadājuma līgumu;

c)

papildus atlīdzinājumam, kas minēts b) apakšpunktā, izmantot tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas, ja pārvadātājs nespēj piedāvāt pārvadājuma turpinājumu vai maršruta maiņu, lai būtu iespējams nokļūt līdz galamērķim, kā norādīts a) apakšpunktā. Kompensāciju izmaksā viena mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas.

2.     Ja autobuss sabojājas, pasažieriem piedāvā transportu no vietas, kur tas sabojājies, līdz piemērotai gaidīšanas vietai vai autoostai, no kurienes ir iespējams turpināt braucienu.

3.   Ja regulārais pārvadājums ir atcelts vai atiešana no autobusu pieturas aizkavējas par ilgāk nekā 120 minūtēm, pasažieriem ir tiesības saņemt no pārvadātāja attiecīgu brauciena turpinājumu, maršruta maiņu vai biļetes cenas atlīdzību.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā paredzēto atlīdzību izmaksā 14 dienās pēc piedāvājuma sniegšanas vai lūguma saņemšanas. Maksājums sedz pilnu biļetes pirkuma cenu par to brauciena daļu vai daļām, kas nav veiktas, un par jau veikto daļu vai daļām, ja braucienam vairs nav jēgas attiecībā uz pasažiera sākotnējo brauciena plānu. Attiecībā uz braukšanas kartēm vai braukšanas biļetēm uz noteiktu laiku maksājums atbilst proporcionālajai daļai no pilnas biļetes maksas. Atlīdzinājumu izmaksā naudā, ja vien pasažieris nepieņem cita veida atlīdzību.

21. pants

Informācija

1.   Ja regulārais pārvadājums tiek atcelts vai aizkavējas tā atiešanas laiks, pārvadātājs vai, attiecīgā gadījumā, autoostas pārvaldītājs pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 30 minūtes pēc publiskotā atiešanas laika informē pasažierus, kuri izbrauc no autoostām, par situāciju un par paredzamo atiešanas laiku, tiklīdz tāda informācija ir pieejama.

2.   Ja pasažieri brauciena atcelšanas vai aizkavēšanās dēļ nokavē saistītu pārvadājumu pakalpojumu, pārvadātājs vai, attiecīgā gadījumā, autoostas pārvaldītājs veic samērīgus pasākumus, lai informētu attiecīgos pasažierus par alternatīvām pārsēšanās iespējām.

3.   Pārvadātājs vai, attiecīgā gadījumā, autoostas pārvaldītājs nodrošina, ka personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām saņem 1. un 2. punktā minēto nepieciešamo informāciju pieejamā formātā.

22. pants

Palīdzība atiešanas atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā

1.   Ja brauciens, kura ilgums paredzēts lielāks nekā trīs stundas, tiek atcelts vai tā atiešana no autoostas aizkavējas ilgāk par vienu stundu , pārvadātājs pasažierim bez maksas piedāvā:

a)	uzkodas, maltītes un atspirdzinājumus apjomā, kas pamatoti atbilst gaidīšanas vai aizkavēšanās laikam, ja tie ir pieejami autobusā vai autoostā vai ja tos iespējams saprātīgā veidā sagādāt;

b)	▐ viesnīcas istabu vai cita veida izmitināšanu , kā arī palīdzību, lai noorganizētu pārvadāšanu starp autoostu un izmitināšanas vietu gadījumos, kad vajadzīgs tur uzturēties vienu vai vairākas naktis.

2.   Piemērojot šo pantu, pārvadātājs pievērš īpašu uzmanību vajadzībām, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un viņus pavadošajām personām.

23. pants

Citas prasības

Nekas šajā nodaļā neliedz pasažieriem valstu tiesās saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem prasīt atlīdzināt kaitējumu, kas radies regulāra pārvadājuma atcelšanas vai aizkavēšanās dēļ.

24. pants

Papildu pasākumi pasažieru labā

Pārvadātāji sadarbojas un kopīgi ar ieinteresētajām personām, profesionālajām asociācijām un patērētāju, pasažieru un personu ar invaliditāti asociācijām pieņem dalībvalstu vai Eiropas līmeņa pasākumus. Šie pasākumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu rūpes par pasažieriem, jo īpaši ilgstošas kavēšanās un pārtraukta vai atcelta brauciena gadījumā, īpašu uzmanību pievēršot rūpēm par tiem pasažieriem, kuriem ir īpašas vajadzības tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte, ierobežotas pārvietošanās spējas, slimība, vecums, ka arī grūtniecība, tostarp arī pavadošajiem pasažieriem un pasažieriem ar maziem bērniem.

V   nodaļa

Vispārīgi noteikumi par informāciju un sūdzībām

25. pants

Tiesības uz informāciju par braucienu

Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās no rezervācijas brīža un visa brauciena laikā sniedz pasažieriem atbilstīgu informāciju pieejamā formātā un saskaņā ar sabiedriskā transporta datu un sistēmu kopēju konceptuālo modeli .

26. pants

Informācija par pasažieru tiesībām

1.   Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās nodrošina to, ka pasažieriem rezervācijas laikā un ne vēlāk kā pirms izbraukšanas sniedz pienācīgu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu. Informācija ir saņemama pieejamos formātos saskaņā ar sabiedriskā transporta datu un sistēmu kopēju konceptuālo modeli autoostās un, attiecīgā gadījumā, internetā. ▐ Šī informācija ietver kontaktinformāciju attiecībā uz izpildstruktūru vai izpildstruktūrām, ko dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar šīs regulas 29. panta 1. punktu.

2.   Lai izpildītu 1. punktā minēto informēšanas prasību, pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji var izmantot šīs regulas noteikumu kopsavilkumu, ko Komisija sagatavo visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās un kas tiem darīts pieejams.

27. pants

Sūdzības

Pārvadātāji izveido vai izmanto jau pastāvošu sūdzību izskatīšanas mehānismu attiecībā uz šajā regulā izklāstītajām tiesībām un pienākumiem.

28. pants

Sūdzību iesniegšana

Ja pasažieris, uz ko attiecas šī regula, vēlas iesniegt pārvadātājam sūdzību ▐, viņš to iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kad regulārais pārvadājums tika veikts vai kad to vajadzēja veikt. Pārvadātājs viena mēneša laikā no sūdzības saņemšanas paziņo pasažierim, vai viņa sūdzība ir atzīta par pamatotu, noraidīta vai vēl tiek izskatīta. Galīgās atbildes sniegšanas laiks nevar būt ilgāks par diviem mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas.

VI   nodaļa

Izpilde un valstu izpildstruktūras

29. pants

Valstu izpildstruktūras

1.   Katra dalībvalsts norīko ▐ jau izveidotu struktūru vai struktūras vai, ja nav jau izveidotas struktūras — jaunu, kas ir atbildīga par šīs regulas izpildi. Katra struktūra veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Katra struktūra organizatoriski, lēmumos par finansējumu, juridiskā formā un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, ceļojumu rīkotājiem un autoostu pārvaldītājiem.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par struktūru vai struktūrām, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu.

3.   Par šīs regulas varbūtēju pārkāpumu ikviens pasažieris ▐ var iesniegt sūdzību attiecīgajai struktūrai, kas norīkota saskaņā ar 1. punktu, vai kādai citai dalībvalsts norīkotai atbilstīgai struktūrai.

Dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka pasažieris sūdzību ▐ vispirms iesniedz pārvadātājam; šajā gadījumā valsts izpildstruktūra vai jebkura cita dalībvalsts norīkota atbilstīga struktūra darbojas kā apelācijas instance, kas izskata sūdzības, kuras nav atrisinātas saskaņā ar 28. pantu.

30. pants

Ziņojums par izpildi

Saskaņā ar 29. panta 1. punktu norīkotās izpildstruktūras līdz … (13) 1. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem publicē ziņojumu par savu darbību iepriekšējos divos kalendārajos gados, jo īpaši aptverot darbības, kas veiktas, lai īstenotu šo regulu un statistiku par sūdzībām un piemērotām sankcijām.

31. pants

Izpildstruktūru sadarbība

Valstu izpildstruktūras, kas minētas 29. panta 1. punktā, vajadzības gadījumā apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem, un praksi. Komisija tām palīdz veikt šo uzdevumu.

32. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis līdz … (14) informē Komisiju par šiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties ziņo tai par visiem turpmākiem to grozījumiem.

VII   nodaļa

Nobeiguma noteikumi

33. pants

Ziņojums

Komisija līdz … (15) ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un ietekmi. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, ar ko paredz šīs regulas noteikumu detalizētāku īstenošanu vai tās grozīšanu.

34. pants

Regulas (EK) Nr. 2006/2004 grozījums

Regulas (EK) Nr. 2006/2004 pielikumam pievieno šādu punktu:

35. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no … (19).

---

(1)  OV C 317, 23.12.2009., 99. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa nostāja (OV C 184 E, 8.7.2010., 312. lpp.), Padomes 2010. gada 11. marta nostāja (OV C 122 E, 11.5.2010., 1. lpp.), un Eiropas Parlamenta 2010. gada 6. jūlija nostāja.

(3)  OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.

(4)  OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.

(5)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(6)  OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

(7)  OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(8)  OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.

(9)   OV: lūdzu, ievietojiet datumu - trīs mēnešu laikā no šīs regulas piemērošanas dienas.

(10)  OV: lūdzu, ievietojiet datumu - piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(11)   OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.

(12)  OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas piemērošanas datumu.

(13)  OV: lūdzu, ievietojiet datumu - divus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(14)  OV: lūdzu, ievietojiet datumu - šīs regulas piemērošanas diena.

(15)  OV: lūdzu, ievietojiet datumu - trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(16)  OV … ()

(17)  OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas publikācijas atsauci.”.

(18)  OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas numuru un pieņemšanas dienu.

(19)  OV: lūdzu, ievietojiet datumu - divus gadus pēc šīs regulas publicēšanas dienas.