12.8.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 236/187 |
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
Pārtikas produktu informācija patērētājiem ***I
P7_TA(2010)0222
Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (COM(2008)0040 – C6-0052/2008 – 2008/0028(COD))
2011/C 236 E/47
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0040),
ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0052/2008),
ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2008. gada 18. septembra atzinumu (1),
ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A7-0109/2010),
1. |
pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā; |
2. |
prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; |
3. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem. |
(1) OV C 77, 31.3.2009., 81. lpp.
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
P7_TC1-COD(2008)0028
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 16. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2010 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1924/2006 un Regulu (EK) Nr. 1925/2006 un atceļ Komisijas Direktīvu 87/250/EEK, Padomes Direktīvu 90/496/EEK, Komisijas Direktīvu 94/54/EK, Komisijas Direktīvu 1999/10/EK, Direktīvu 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK, Komisijas Direktīvu 2004/77/EK un Komisijas Regulu (EK) Nr. 608/2004
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību 169. pants paredz, ka Kopienai jāveicina augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšana, veicot 114. pantā noteiktos pasākumus. |
(2) |
Nekaitīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, kas ievērojami ietekmē gan iedzīvotāju veselību un labklājību, gan sociālās un saimnieciskās intereses. Ar šo regulu ne tikai tiek uzlabota iekšējā tirgus darbība, nodrošinot tiesību aktu vienkāršošanu, juridisko noteiktību un birokrātijas samazināšanu, bet tā atbilst arī iedzīvotāju interesēm, jo ar to par obligātu tiks padarīta precīza, saprotama un salasāma pārtikas produktu marķēšana. |
(3) |
Nolūkā sasniegt augstu patērētāju veselības aizsardzības līmeni un garantēt viņu tiesības uz informāciju jānodrošina patērētāju pienācīga informētība par uzturā lietotajiem pārtikas produktiem. Pirkuma izvēli inter alia var ietekmēt veselības, ekonomiski, vides, sociāli un ētiski apsvērumi. |
(4) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (3), nosaka, ka pārtikas aprites tiesību aktu mērķis ir nodrošināt patērētājiem pamatu apzinātas izvēles veikšanai attiecībā uz pārtiku, ko viņi lieto uzturā, un nepieļaut praksi, kas var maldināt patērētāju. |
(5) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (4), ietver noteiktus aspektus attiecībā uz informācijas sniegšanu patērētājiem, lai nepieļautu maldinošu praksi vai informācijas noklusēšanu. Negodīgas komercprakses vispārīgie principi jāpapildina ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. |
(6) |
Savienības pārtikas produktu marķēšanas noteikumi, kas attiecas uz visiem pārtikas produktiem, ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (5). Lielākā daļa minētās direktīvas noteikumu izstrādāti 1978. gadā, tāpēc tie ir jāatjaunina. |
(7) |
Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīva 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu (6) ietver noteikumus attiecībā uz informācijas par uzturvērtību saturu un noformējumu uz fasētu produktu iepakojuma. Šīs informācijas iekļaušana ir brīvprātīga, ja vien attiecībā uz pārtikas produktu nav norādes par tā uzturvērtību. Lielākā daļa minētās direktīvas noteikumu izstrādāti 1990. gadā, tāpēc tie ir jāatjaunina. |
(8) |
Galvenās marķēšanas prasības papildina vairāki noteikumi, ko piemēro visiem pārtikas produktiem īpašos apstākļos vai noteiktām pārtikas produktu kategorijām. Turklāt ir vairāki īpaši noteikumi, ko piemēro īpašiem pārtikas produktiem. |
(9) |
Lai gan līdzšinējo marķēšanas tiesību aktu sākotnējie mērķi un pamatelementi ir joprojām spēkā esoši, tie jāvienkāršo, lai ieinteresētajām personām atvieglotu piemērošanu un nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību , un jāatjaunina, lai pārtikas produktu informācijas jomā ņemtu vērā jaunākās attīstības tendences. |
(10) |
Sabiedrība interesējas par uztura un veselības saistību un par piemērota uztura izvēli individuālām vajadzībām. Komisijas 2007. gada 30 maija Baltajā grāmatā par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, ir uzsvērts, ka uzturvērtības marķējums ir viens no veidiem , kā informēt patērētājus par pārtikas produktu sastāvu un palīdzēt viņiem veikt apzinātu izvēli. Izglītošanas un informēšanas kampaņas ir nozīmīgs instruments, lai uzlabotu patērētāju izpratni par pārtikas produktu informāciju. Savienības Patērētāju politikas stratēģijā 2007.-2013. gadam uzsvērts, ka efektīvai konkurencei un patērētāju labklājībai ļoti nozīmīga ir patērētāju apzinātas izvēles iespēja. Uztura pamatprincipu zināšana un piemērotas pārtikas produktu informācijas pieejamība ievērojami palīdzētu patērētājiem izdarīt šādu apzinātu izvēli. Turklāt ir saprātīgi un pareizi, ka patērētāji dalībvalstīs var izmantot neitrālu informācijas avotu, lai noskaidrotu individuālus jautājumus par uzturu. Tāpēc dalībvalstīs būtu jāierīko attiecīgas palīdzības tālruņu līnijas, turklāt šo līniju finansēšanā varētu iesaistīties pārtikas nozare. |
(11) |
Lai veicinātu tiesisko noteiktību un nodrošinātu racionālu un konsekventu tiesību aktu piemērošanu, Direktīvas 90/496/EEK un 2000/13/EK jāatceļ un jāaizstāj ar vienu regulu, kas nodrošinātu noteiktību gan patērētājiem, gan nozarei un atvieglotu administratīvo slogu. |
(12) |
Skaidrības labad jāatceļ un šajā regulā jāiekļauj citi horizontālie tiesību akti, proti, Komisijas 1987. gada 15. aprīļa Direktīva 87/250/EEK par spirta tilpumkoncentrācijas norādi, marķējot alkoholiskos dzērienus pārdošanai galapatērētājam (7), Komisijas 1994. gada 18. novembra Direktīva 94/54/EK par tādu norāžu obligātu iekļaušanu dažu pārtikas produktu marķējumā, kas nav paredzētas Padomes Direktīvā 79/112/EEK (8), Komisijas 1999. gada 8. marta Direktīva 1999/10/EK, ar ko paredz atkāpes no Padomes Direktīvas 79/112/EEK 7. panta noteikumiem attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu (9), Komisijas 2002. gada 18. jūlija Direktīva 2002/67/EK par hinīnu saturošo un kofeīnu saturošo pārtikas produktu marķēšanu (10), Komisijas 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 608/2004 par tādas pārtikas un pārtikas sastāvdaļu marķēšanu, kam pievienoti fitosterīni, fitosterīnu esteri, fitostanoli un/vai fitostanolu esteri (11), un Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/77/EK, ar ko groza Direktīvu 94/54/EK attiecībā uz glicirizīnskābi un tās amonija sāli saturošu pārtikas produktu marķēšanu (12). |
(13) |
Jānosaka vienotas definīcijas, principi, prasības un procedūras, lai radītu skaidru ietvaru un kopēju pamatu Savienības un valstu pasākumiem, ko piemēro pārtikas produktu informācijai. |
(14) |
Lai nodrošinātu visaptverošu un evolucionāru pieeju pārtikas produktu informācijai, ko patērētājiem sniedz attiecībā uz uzturā lietoto pārtiku, jānosaka plašs formulējums attiecībā uz tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju, kas ietver vispārējus un īpašus noteikumus, un arī plašs formulējums attiecībā uz pārtikas produktu informāciju un izglītību , attiecinot to arī uz informācijas sniegšanu citā veidā, ne tikai ar marķējumu. |
(15) |
Savienības noteikumi būtu jāpiemēro vienīgi uzņēmumiem, kuru koncepcijā iekļauta noteikta darbības nepārtrauktība un noteikts organizācijas līmenis. Šī regula neattiecas uz tādām darbībām kā pārtikas produktu neregulāra piegāde trešām personām, ēdienu servēšana un pārtikas pārdošana , ko veic privātpersonas, piemēram, labdarības pasākumos, vietējas nozīmes gadatirgos un sanāksmēs , kā arī dažāda veida pārtikas produktu tiešā pārdošana, ko veic lauksaimnieki . Lai neradītu pārmērīgu slogu, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pārtikas tradicionālās ražošanas nozarē un pārtikas mazumtirdzniecībā, pie kuriem pieskaitāmi arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, obligātās marķēšanas prasības nevajadzētu attiecināt uz iepriekš nefasētiem produktiem. |
(16) |
Uz transporta uzņēmumu sniegtiem pārtikas piegādes pakalpojumiem šo regulu vajadzētu attiecināt tikai tad, ja minētos pakalpojumus nodrošina maršrutos, kas savieno divus punktus Savienības teritorijā. |
(17) |
Šī regula būtu jāattiecina uz pārtikas piegādes pakalpojumiem, ko sniedz kinoteātri, izņemot MVU, kur pārtiku tirdzniecības vietā fasē standarta iepakojumos, kuru tilpums ir iepriekš noteikts, šādi definējot un padarot izmērāmu pārtikas produktu vai dzērienu galīgo daudzumu un uzturvērtību. |
(18) |
Tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju jābūt pamatotiem arī uz patērētāju informācijas prasībām un jānodrošina , ka netiek kavēti jauninājumi pārtikas nozarē . Iespēja pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem brīvprātīgi sniegt papildu informāciju nodrošina papildu elastību. |
(19) |
Pārtikas produktu informācijas obligātas prasības ieviešanas mērķis ir ļaut patērētājiem izdarīt tādu apzinātu pirkuma izvēli, kas atbilst viņu individuālajām uztura vēlmēm un vajadzībām. |
(20) |
Lai nodrošinātu, ka tiesību akti par pārtikas produktu informāciju ir piemērojami patērētāju mainīgajām vajadzībām pēc informācijas un izvairītos no pārmērīga iesaiņojuma daudzuma, kas nonāk atkritumos, vajadzētu paredzēt, ka atbilstoši pārtikas produktu obligātajai marķēšanai sniedz tikai tādu informāciju, par kuras saņemšanu nopietnu interesi apliecinājusi lielākā daļa patērētāju. |
(21) |
Jaunas obligātas prasības attiecībā uz pārtikas produktu informāciju vai pārtikas produktu informācijas jauna veida norādēm būtu jānosaka tikai tad un tikai tajos gadījumos, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar subsidiaritātes, proporcionalitātes, pārredzamības un ilgtspējas principu. |
(22) |
Papildus pašreizējiem noteikumiem, kas vērsti pret maldinošu reklāmu, noteikumos par pārtikas produktu informāciju būtu jāaizliedz tādas informācijas sniegšana, kas var maldināt patērētāju , it īpaši attiecībā uz pārtikas produktu enerģētisko vērtību, izcelsmi vai sastāvu . Lai noteikumi būtu efektīvi, šim aizliegumam būtu jāattiecas arī uz pārtikas produktu reklamēšanu un noformējumu. |
(23) |
Par dažiem pārtikas produktiem apgalvo, ka tiem ir noteikta labvēlīga ietekme uz veselību. Šos apgalvojumus vajadzētu izteikt tādā veidā, kas nodrošina, lai šo produktu lietošanas ietekme būtu izmērāma un pierādāma. |
(24) |
Lai nepieļautu, ka noteikumi par pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku atbildību attiecībā uz nepatiesu, maldinošu vai nepilnīgu pārtikas produktu informāciju ir sadrumstaloti, ir būtiski nepārprotami noteikt pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku atbildību šajā jomā. Neskarot Regulas (EK) Nr. 178/2002 19. pantu, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri ir atbildīgi par mazumtirdzniecību vai izplatīšanu un nav saistīti ar pārtikas produktu informāciju, būtu steidzami jārīkojas, uzzinot, ka šāda informācija neatbilst minētās regulas noteikumiem. |
(25) |
Būtu jāizveido saraksts ar visu obligāto informāciju, kas jāsniedz ▐ par visiem pārtikas produktiem, kuri paredzēti galapatērētājiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Sarakstā būtu jāiekļauj informācija, ko jau paredz esošie tiesību akti, ņemot vērā, ka to parasti uzskata par vērtīgu acquis patērētāju informācijai. |
(26) |
Jaunajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām var būt liela nozīme, sniedzot patērētājiem papildinformāciju, jo šīs tehnoloģijas tiešām ļauj ātri un lēti sniegt informāciju. Var paredzēt, ka patērētāji saņem papildinformāciju no lielveikalos novietotiem termināļiem, kuri pēc produkta svītru koda nolasīšanas sniedz informāciju par šo produktu. Tāpat var paredzēt, ka papildinformācija būtu patērētājiem pieejama interneta vietnē. ▐ |
(27) |
Atsevišķas sastāvdaļas vai citas vielas, kas tiek izmantotas pārtikas produktu ražošanā un saglabājas to saturā, var izraisīt alerģiju vai nepanesību, un atsevišķos gadījumos var pat radīt apdraudējumu veselībai. Tāpēc ir svarīgi norādīt informāciju par pārtikas piedevu, pārstrādes palīglīdzekļu un citu vielu ar zinātniski pierādītu alergēnisku ietekmi vai tādu, kas var palielināt saslimšanas risku, klātbūtni, lai jo īpaši tādi patērētāji, kuriem pārtikas produktu alerģija vai nepanesība sagādā problēmas, varētu mērķtiecīgi izvēlēties sev drošu pārtiku . Jānorāda pat ļoti nelieli vielu daudzumi, lai patērētāji ar smagām alerģijām varētu veikt drošu izvēli. Šajā nolūkā vajadzētu izstrādāt kopīgus noteikumus. |
(28) |
Pārtikas produktu marķējumam vajadzētu būt skaidram un saprotamam, lai palīdzētu patērētājiem, kas vēlas veikt selektīvu izvēli attiecībā uz pārtikas produktiem un uzturu. Pētījumi liecina, ka laba salasāmība ir svarīgs faktors, lai iedzīvotāji varētu ņemt vērā informācijas norādes, un ka grūti salasāma informācija par produktiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc patērētāji nav apmierināti ar pārtikas produktu marķējumu. Tādēļ vienlaikus būtu jāapsver tādi aspekti kā šrifts, krāsa un kontrasts. |
(29) |
Lai nodrošinātu pārtikas produktu informācijas sniegšanu, šāda prasība jāattiecina arī uz pārdošanu, ko veic, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Lai gan ir skaidrs, ka jebkuram pārtikas produktam, kas tiek piegādāts, izmantojot tālpārdošanu, jāatbilst tām pašām prasībām, kas attiecas uz veikalā pārdotajiem pārtikas produktiem, jāprecizē, ka šādos gadījumos attiecīgajai obligātajai informācijai jābūt pieejamai arī pirms pirkuma veikšanas. |
(30) |
Lai patērētājiem nodrošinātu pārtikas produktu informāciju, kas nepieciešama apzinātas izvēles veikšanai, būtu jāsniedz informācija arī par jauktu alkoholisko dzērienu sastāvdaļām. |
(31) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 5. septembra rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai (13), Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komitejas 2008. gada 18. septembra atzinumu par pārtikas informācijas sniegšanu patērētājiem, Komisijas ieguldīto darbu un vispārējās sabiedrības bažas par alkohola radīto kaitējumu, it īpaši jauniešiem un neaizsargātiem patērētājiem, Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāievieš definīcija tādiem dzērieniem kā “alkopopi”, kuru mērķauditorija ir jauni cilvēki. Alkohola satura dēļ “alkopopiem”būtu jāpiemēro stingrākas marķēšanas prasības un veikalos tie būtu skaidri jānošķir no bezalkoholiskajiem dzērieniem. |
(32) |
Ir arīdzan svarīgi sniegt p atērētājiem informāciju par citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Īpaši Savienības noteikumi jau pastāv attiecībā uz vīnu marķējumu. Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (14) noteikts visaptverošs tehnisko standartu kopums, kas pilnībā ietver vīndarības praksi, ražošanas metodes un noformējuma līdzekļus, kā arī vīnu marķējumu, tādējādi nodrošinot, ka ir ietverti visi aprites posmi un ka patērētāji tiek aizsargāti un pienācīgi informēti. Jo īpaši šī regula precīzi un pilnīgi apraksta vielas, kuras varētu izmantot ražošanas procesā, kā arī to izmantošanas nosacījumus, to iekļaujot vīndarības prakses un apstrādes pozitīvajā sarakstā; prakse, kas nav ietverta šajā sarakstā ir aizliegta. Tādēļ šajā posmā ir atbilstīgi uz vīnu neattiecināt prasību uzskaitīt sastāvdaļas un sniegt paziņojumu par uzturvērtību. Attiecībā uz alu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas definēti 2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (15), un lai nodrošinātu konsekventu pieeju un atbilsmi attiecībā uz vīnu pieņemtajiem noteikumiem, jāpiemēro tāda paša veida atkāpes. Komisija piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā sagatavo ziņojumu un vajadzības gadījumā piedāvā īpašas prasības saistībā ar šo regulu. |
(33) |
Norāde par pārtikas produktu izcelsmes valsti vai ▐ vietu jāsniedz obligāti saskaņā ar 9. panta 1. punkta i) apakšpunktu un katru reizi, kad tā nenorādīšana var maldināt patērētājus attiecībā uz šā pārtikas produkta patieso izcelsmes valsti vai ▐ vietu. Pārējos gadījumos izcelsmes valsts vai ▐ vietas norādi jāsniedz tādējādi, lai tā nemaldina patērētāju, un pamatojoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem, kas nozarei nodrošina vienotus darbības noteikumus un uzlabo patērētāju izpratni par informāciju saistībā ar pārtikas produktu izcelsmes valsti vai ▐ vietu. Šos kritērijus nepiemēro attiecībā uz norādēm, kas saistītas ar pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka nosaukumu un adresi. |
(34) |
Ja pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki norāda , ka pārtikas produkta izcelsme ir Savienībā , lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei un Savienības ražošanas standartiem , šādām norādēm jāatbilst saskaņotajiem kritērijiem. Tas pats attiecas uz norādi par dalībvalsti. |
(35) |
Savienības nepreferenciālie tiesību akti par izcelsmi definēti Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (16) un tās īstenošanas noteikumos Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (17). Pārtikas produktu izcelsmes valsts noteikšana pamatojas uz šiem noteikumiem, kurus tirdzniecības dalībnieki un pārvaldes labi pazīst, un tas atvieglos īstenošanu. |
(36) |
Paziņojums par pārtikas produkta uzturvērtību ietver informāciju par pārtikas produktu enerģētisko vērtību un uzturvielu un sastāvdaļu saturu. Obligātās informācijas par uzturvērtību norādīšana iepakojuma priekšpusē un aizmugurē jāpapildina ar dalībvalstu pasākumiem, piemēram, rīcības plānu uztura jomā kā daļu no veselības aprūpes politikas, kurā tiktu iekļauti konkrēti ieteikumi sabiedrības izglītošanas par uzturu jomā un tiktu sekmēta apzināta pārtikas produktu izvēle . |
(37) |
Iepriekš minētajā Komisijas 2007. gada 30. maija Baltajā grāmatā, uzsvērtas atsevišķas uzturvielas, kas ir svarīgas sabiedrības veselībai. Tāpēc ir būtiski , lai obligātās informācijas par uzturvērtību norādes atbilstu Baltās grāmatas ieteikumiem . |
(38) |
Patērētāji parasti neapzinās, kāda ir iespējamā ar alkoholiskajiem dzērieniem uzņemtā enerģētiskā vērtība. Tāpēc būtu lietderīgi, ja tiktu noteikts, ka ražotājiem jāsniedz informācija par alkoholisko dzērienu enerģētisko vērtību . |
(39) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un Savienības tiesību aktu konsekvenci, brīvprātīgai uzturvērtības un veselīguma norādei uz pārtikas produktu marķējuma jābūt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (18). |
(40) |
Lai lieki neapgrūtinātu pārtikas ražotājus un tirdzniecības nozari, atsevišķas tādu pārtikas produktu kategorijas, kas nav apstrādāti vai kuriem informācija par uzturvērtību nav izšķirošais faktors patērētāju pirkuma izvēlē, vai arī kuru iepakojums vai etiķete ir pārāk mazi, lai uz tiem izvietotu obligāto marķējumu, jāatbrīvo no prasības par obligātu uzturvērtības norādi, ja vien šādas informācijas sniegšanu neparedz ar citiem Savienības tiesību aktiem. |
(41) |
▐ Sniegtajai informācijai vajadzētu būt viegli saprotamai vidusmēra patērētājam , lai tiktu ņemtas vērā vidusmēra patērētāju vajadzības un nodrošinātu informatīvo funkciju. Šķiet lietderīgi izvietot informāciju vienā un tajā pašā redzamības laukā, lai patērētāji, pērkot pārtikas produktus, bez piepūles var saskatīt būtisko informāciju par uzturvērtību. |
(42) |
Dažas dalībvalstis un pārtikas nozares organizācijas, kas lieto jaunākos sasniegumus paziņojumu par uzturvērtību izteiksmē, kas nav uz 100 g/100 ml/porciju, apgalvo, ka patērētājiem patīk šādas shēmas, jo tās palīdz ātri pieņemt lēmumus par pirkumu. Tomēr nav zinātnisku pierādījumu par visu Savienības teritoriju attiecībā uz to, kā vidusmēra patērētājs saprot un lieto citādas informācijas izteikšanas sistēmas. Tāpēc , lai būtu vieglāk salīdzināt pārtikas produktus, kas ir dažāda izmēra iesaiņojumos, ir lietderīgi saglabāt prasību par obligātu uzturvērtības norādi attiecībā uz 100 g vai 100 ml un vajadzības gadījumā ļaut papildu norādes attiecībā uz vienu porciju. Ja iesaiņota viena porcija kāda pārtikas produkta, tad obligātai vajadzētu būt arī porcijas uzturvērtības norādei. Lai izvairītos no maldinošiem datiem par porcijas uzturvērtību, konsultāciju procedūrā vajadzētu vienoties par porciju standartizētu lielumu visā Savienībā. |
(43) |
Jāapsver iespēja paziņojumu par uzturvielu daudzumu un salīdzinošos rādītājus norādīt vienā un tajā pašā redzamības laukā viegli atpazīstamā formā, lai dotu patērētājiem iespēju pilnībā novērtēt pārtikas produkta uzturīpašības kā paziņojuma par uzturvērtību sastāvdaļu, nevis kā atsevišķu norāžu grupu. |
(44) |
Pieredze liecina, ka daudzos gadījumos brīvprātīgi sniegta pārtikas produktu informācija traucē obligātās pārtikas produkta informācijas skaidrībai. Tāpēc jānosaka kritēriji, lai palīdzētu pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un izpildiestādēm līdzsvarot obligātās un brīvprātīgās pārtikas produktu informācijas sniegšanu. |
(45) |
Arī attiecībā uz neiesaiņotiem pārtikas produktiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumu informācija par iespējamiem alergēniem alerģijas slimniekiem ir ļoti būtiska. Tāpēc patērētājiem vienmēr vajadzētu būt iespējai saņemt šādu informāciju . |
(46) |
Dalībvalstis nedrīkstētu pieņemt noteikumus, kas nav noteikti šajā regulā un jomā, ko tā saskaņo, ja vien regula īpaši neparedz šādus gadījumus. Turklāt, tā kā dalībvalstu marķēšanas prasības var radīt šķēršļus preču brīvai apritei iekšējā tirgū, dalībvalstīm vajadzētu pierādīt šo pasākumu nepieciešamību un norādīt turpmākās darbības, ko tās veiks, lai šie pasākumi pēc iespējas mazāk kavētu tirdzniecību. |
(47) |
Noteikumiem par pārtikas produktu informāciju jābūt piemērojamiem ātri mainīgajai sociālajai, ekonomiskajai un tehnoloģiskajai videi. |
(48) |
Attiecībā uz noteiktiem pārtikas produktu informācijas aspektiem, kas dod iespēju attīstīt novatorisku un mūsdienīgu komercpraksi, jāveic pietiekami daudz eksperimentu un patērētāju pētījumu un jāuzrāda ticami pierādījumi par labākajām sistēmām. Tāpēc šādos gadījumos Savienības tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju būtu jāaprobežojas ar tādu obligāto būtisko prasību noteikšanu, kas nosaka patērētāju aizsardzības un informācijas līmeni, un jāpieļauj elastība šo prasību piemērošanā atbilstīgi iekšējā tirgus noteikumiem. |
(49) |
Lai nodrošinātu, ka laika gaitā un ņemot vērā paraugpraksi tiek izstrādātas un pieņemtas arvien precīzākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu informāciju, Savienības un valstu līmenī vajadzētu būt elastīgiem mehānismiem, kuru pamatā ir atvērta un caurskatāma sabiedriskā apspriešana un ilgtspējīga plaša ieinteresēto personu loka mijiedarbība. Šāda mehānisma rezultātā, pamatojoties uz padziļinātu patērētāju pētījumu un plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, var veidoties nesaistošas valsts shēmas. Vajadzētu būt mehānismiem, piemēram identifikācijas numuram vai simbolam, kas patērētājam ļauj atpazīt pārtikas produktus, kuri marķēti atbilstoši valsts shēmai. |
(50) |
Lai nodrošinātu dažādās dalībvalstīs sasniegto rezultātu saskaņotību, jāveicina pastāvīga savstarpēja paraugprakses un pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm un ar Komisiju un jāveicina ieinteresēto personu dalība šādā apmaiņā. |
(51) |
Dalībvalstīm jāveic oficiālas pārbaudes, lai īstenotu atbilstību šai regulai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (19). |
(52) |
Atsauces uz Direktīvu 90/496/EEK Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1924/2006 un Regulā (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (20) jāatjaunina, lai ņemtu vērā šo regulu. Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006. |
(53) |
Lai ieinteresētajām personām, jo īpaši MVU dotu iespēju uz saviem produktiem sniegt informāciju par uzturvērtību, pakāpeniski jāievieš pasākumi par obligātu uzturvērtības norādīšanu, piemērojot pagarinātu pārejas periodu un mikrouzņēmumiem paredzot papildu pārejas periodu. |
(54) |
Protams, arī pārtikas tradicionālās ražošanas izstrādājumos vai svaigos izstrādājumos, ko tieši pārdošanas vietā gatavo pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumos, var būt vielas, kas jutīgām personām izraisa alerģiju vai nepanesību. Tā kā iepriekš neiesaiņotus produktus pārdod tieši patērētājam, atbilstošās informācijas nodošana būtu jānodrošina, piemēram, pārdevēja un pircēja sarunā pirkuma brīdī, izmantojot skaidri saskatāmu norādi tirdzniecības vietā vai tajā izvietotus informatīvus materiālus. |
(55) |
Tā kā šīs regulas mērķus pietiekamā mērā nevar sasniegt dalībvalstu līmenī, bet tos labāk var sasniegt Savienības līmenī, Kopiena var pieņemt attiecīgus pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. ▐ |
(56) |
Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. |
(57) |
Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir ieviešanas pilnvaras, saskaņā ar kurām tā pieņem tehniskas pamatnostādnes par alerģiju vai nepanesību izraisošu sastāvdaļu saraksta interpretēšanu, lai noteiktu, kā norādīt minimālo derīguma termiņu un kā ņemt vērā dalībvalstu pieņemtos noteikumus. Saskaņā ar LESD 291. pantu normas un vispārīgus principus attiecībā uz dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas ieviešanas pilnvaru piemērošanu, paredz iepriekš, pieņemot regulu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Kamēr šī jaunā regula nav pieņemta un ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pieņemt un īstenot šo regulu, dalībvalstis īsteno kontroli saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (21), — izņemot regulatīvo kontroles procedūru, ko nepiemēro — tiktāl, ciktāl šie noteikumi atbilst grozītajiem Līgumiem. Tomēr atsauces uz šiem noteikumiem jāaizstāj ar atsaucēm uz jaunās regulas noteikumiem un principiem, tiklīdz šī regula stājas spēkā, ▐ |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
▐
1. Šī regula nosaka vispārīgos principus, prasības un atbildības, kas reglamentē pārtikas produktu informāciju un jo īpaši pārtikas produktu marķēšanu. Tā nosaka līdzekļus, kas garantē patērētāju tiesības uz informāciju, un procedūras pārtikas produktu informācijas sniegšanai, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekamu elastību, lai reaģētu uz turpmākajām izmaiņām un nepieciešamību pēc jaunas informācijas.
2. Šo regulu piemēro visos pārtikas aprites posmos saistībā ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu galapatērētājiem .
To piemēro attiecībā uz visiem fasētiem pārtikas produktiem, kas paredzēti piegādei galapatērētājam, kā arī uz pārtikas produktiem, kuri paredzēti piegādei sabiedriskās ēdināšanas iestādēm.
To nepiemēro pārtikas produktiem, ko iesaiņo tieši tirdzniecības vietā pirms nodošanas galapatērētājam.
Attiecība uz transporta uzņēmumu sniegtiem pārtikas piegādes pakalpojumiem šo regulu piemēro tikai tad, ja minētos pakalpojumus nodrošina maršrutos, kas savieno divus punktus Savienības teritorijā.
3. Šī regula neattiecas uz pārtikas produktiem, ja to gatavošana nav uzskatāma par uzņēmējdarbību, turklāt ar uzņēmējdarbību saprotot noteiktu darbības nepārtrauktību un noteiktu organizācijas līmeni. Šī regula neattiecas uz tādām darbībām kā privātpersonu neregulāra darbība ar pārtikas produktiem, to servēšana un pārdošana labdarības pasākumos, vietējas nozīmes gadatirgos un sanāksmēs.
4. Pārtikas produktus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, var izplatīt Eiropas Savienībā, līdzko tie atbilst šīs regulas prasībām.
5. Šo regulu piemēro, neskarot marķēšanas prasības, kas noteiktas atsevišķos Savienības tiesību aktos, kurus piemēro īpašiem pārtikas produktiem. Komisija līdz … (22) publicē visaptverošu un atjauninātu sarakstu ar marķēšanas prasībām, kas noteiktas konkrētos Savienības tiesību aktos, kurus piemēro īpašiem pārtikas produktiem, un nodrošina šā saraksta pieejamību internetā.
Komisija ne vēlāk kā … (23) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šo konkrēto marķēšanas prasību atbilstību šai regulai. Vajadzības gadījumā Komisija ziņojumam pievieno attiecīgu priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
terminu “pārtika”, “pārtikas aprites tiesību akti”, “pārtikas uzņēmums”, “pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks”, “mazumtirdzniecība”, “laišana tirgū” un “galapatērētājs” definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā un 3. panta 1., 2., 3., 7., 8. un 18. punktā; |
b) |
terminu “pārstrāde”, “neapstrādāti produkti” un “pārstrādāti produkti” definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (24) 2. panta 1. punkta m), n) un o) apakšpunktā; |
c) |
terminu “pārtikas piedevas” un “pārstrādes palīglīdzekļi” definīcijas, kas noteiktas Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (25), 1. panta 2. punktā un 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā; |
d) |
termina “aromatizētāji” definīciju, kas noteikta Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīvas 88/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai (26), 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā; |
e) |
terminu “gaļa” un “mehāniski atdalīta gaļa” definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (27) I pielikuma 1.1. un 1.14. punktā; |
f) |
terminu “norāde”, “uzturviela”, “cita viela”, “uzturvērtības norāde” un “veselīguma norāde” definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 1. līdz 5. apakšpunktā. |
2. Piemēro arī šādas definīcijas:
a) |
“pārtikas produkta informācija” ir informācija par pārtikas produktu un ir pieejama galapatērētājam ar marķējuma, citu pievienoto materiālu vai jebkuru līdzekļu, tostarp mūsdienu tehnoloģiju vai verbālas komunikācijas, starpniecību. Termins neietver komercziņojumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvā 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (28); ▐ |
b) |
“sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi” ir jebkurš uzņēmums (ieskaitot automātus, transportlīdzekļus vai stacionārus vai pārvietojamus stendus), piemēram, restorāni, ēdnīcas, skolas , slimnīcas vai ēdienu un dzērienu piegādes uzņēmumi, kuros notiek komerciāla pārtikas sagatavošana, lai to tieši varētu izmantot galapatērētājs ; |
c) |
“fasēti pārtikas produkti” ir jebkura atsevišķa vienība, kas ir gatava piegādei galapatērētājam un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un kas sastāv no pārtikas produkta vienā iepakojumā , ja šāds iepakojums pārtikas produktu aptver pilnībā vai daļēji tā, lai iepakojuma saturu nevarētu mainīt citādi, kā vien atverot vai nomainot iepakojumu; |
d) |
“nefasēti pārtikas produkti” ir pārtikas produkti, kurus galapatērētājam piedāvā neiesaiņotā veidā un vai nu neiesaiņo vispār vai iesaiņo tikai brīdī, kad tos pārdod galapatērētājam, kā arī pārtika un svaigi izstrādājumi, ko uz vietas fasē pārdošanas dienā tūlītējai pārdošanai; |
e) |
“amatnieciski ražots pārtikas produkts” ir pārtikas produkts, ko ražo tādā uzņēmumā, kurš saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības noteikumiem ir iekļauts valsts reģistros kā amatniecības uzņēmums, un ko ražo tieši patērētājam; |
f) |
“sastāvdaļa” ir jebkura viela, ieskaitot pārtikas piedevas un pārtikas fermentus, un jebkuras kombinētas sastāvdaļas sastāvdaļa , ko lieto pārtikas produktu ražošanas vai sagatavošanas procesā un ko, tostarp arī izmainītā veidā, satur arī gatavais pārtikas produkts ▐; |
g) |
“izcelsmes vieta” ir jebkura vieta, valsts vai reģions, kur pilnībā iegūti lauksaimniecības produkti vai sastāvdaļas, kā noteikts saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. panta 2. punktu ; |
h) |
“kombinēta sastāvdaļa” ir sastāvdaļa, kas pati par sevi ir pārtikas produkts ar vairāk nekā vienu sastāvdaļu; |
i) |
“etiķete” ir visu veidu birkas, zīmoli, atšķirības zīmes, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz pārtikas produkta iepakojuma vai ir tam piestiprināts; |
j) |
“marķējums” ir teksti, ziņas, preču zīmes, zīmolvārdi, attēls vai simbols, kas ir saistībā ar pārtikas produktu, atrodas uz jebkura iesaiņojuma, dokumentā, uzrakstā, uz etiķetes, aptveres vai uzlīmes un ir pievienots šādam pārtikas produktam vai attiecas uz to; |
k) |
“redzamības lauks” ir visas iepakojuma virsmas, kuras ir salasāmas no viena redzespunkta, nodrošinot ātru un vieglu piekļuvi marķējuma informācijai ▐; |
l) |
“salasāmība” ir tāds raksts, druka, iespiedums, marķējums, gravējums, zīmoga nospiedums utt., kas ļauj pircējam ar normālu redzi un bez optiskiem palīglīdzekļiem saskatīt tekstus, piemēram, pārtikas produktu etiķetes un marķējumus; salasāmība ir atkarīga no rakstu zīmju lieluma, rakstu veida, zīmju līnijas biezuma, atstatuma starp vārdiem, burtiem un rindiņām, attiecības starp burtu platumu un augstumu, kā arī kontrasta starp rakstu un fonu; ▐ |
m) |
“pieņemtais nosaukums” ir pārtikas produkta nosaukums, ko saprot un ko nav nepieciešamības sīkāk paskaidrot tās dalībvalsts patērētājiem, kurā produkts tiek pārdots; |
n) |
“aprakstošais nosaukums” ir nosaukums, kas apraksta pārtikas produktu un, ja nepieciešams tā lietošanai, ir pietiekami skaidrs, lai ļautu patērētājiem saprast produkta patieso būtību un atšķirt to no citiem produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt; ▐ |
o) |
“vienas sastāvdaļas produkts” ir jebkura pārtika, kurā, izņemot sāli, cukuru, garšvielas, ūdeni, piedevas, aromatizētājus vai fermentus, ir tikai viena sastāvdaļa; |
p) |
“pamatprasības” ir prasības, kas nosaka patērētāju aizsardzības līmeni un pārtikas produkta informāciju attiecīgajā lietā un kas ir ietvertas Savienības tiesību aktos ▐; |
q) |
“pārtikas produkta minimālais derīguma termiņš” ir datums, līdz kuram pārtikas produkts saglabā tam raksturīgās īpašības, ja tiek ▐ uzglabāts , kā norādīts, vai uzglabāts saskaņā ar īpašajām norādēm uz iepakojuma ; |
r) |
“pārtikas produkta “izlietot līdz” datums” ir datums, līdz kuram pārtikas produkts izlietojams; pēc šā datuma pārtikas produktu vairs nedrīkst nodot patērētājiem vai pārstrādāt tālāk; |
s) |
“ražošanas datums” ir datums, kurā produkti ir saražoti vai, attiecīgā gadījumā, iesaiņoti un sasaldēti; |
t) |
“paraugprakse” ir standarti, shēmas, pasākumi vai jebkuras citas darbības, ko veic kompetentas iestādes un kas atbilstīgi pieredzei un pētījumiem ir visefektīvākās attiecībā uz lielāko daļu patērētāju un tiek uzskatītas par paraugu, kam jāseko; |
u) |
“pārtikas produkta imitācija” ir pārtikas produkts, kas rada iespaidu, ka tas ir cits pārtikas produkts, kurā parasti izmantotās sastāvdaļas pilnībā vai daļēji jauc vai aizstāj ar citām sastāvdaļām. |
3. Šajā regulā pārtikas produkta izcelsmes valsts attiecas uz pārtikas produktu izcelsmi, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. līdz 26. pantā.
4. Piemēro arī I pielikumā sniegtās īpašās definīcijas.
II NODAĻA
PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJAS VISPĀRĪGIE PRINCIPI
3. pants
Vispārējie mērķi
1. Noteikumi par pārtikas produktu informāciju paredz nodrošināt augstu ▐ veselības ▐ aizsardzības līmeni , pārredzamību un pārtikas produktu salīdzināmību patērētāju interesēs un rada pamatu apzinātai pirkuma izvēlei un drošai pārtikas produktu lietošanai .
2. Pārtikas produktu marķējumam jābūt viegli atpazīstamam, salasāmam un saprotamam vidusmēra pircējam.
3. Tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju mērķis ir sasniegt Savienībā brīvu tādas pārtikas apriti, kas ir likumīgi ražota un tirgota ▐.
4. Ja tiesību akti par pārtikas produktu informāciju nosaka jaunas prasības, kas nav saistītas ar cilvēku veselības aizsardzību, pēc jauno prasību stāšanās spēkā tiek noteikts pārejas posms , kura laikā var tirgot pārtikas produktus ar etiķetēm, kas neatbilst jaunajām prasībām, un tādu pārtikas produktu krājumus, kuru tirdzniecība sākta pirms pārejas posma beigām, var tirgot, līdz tie ir pilnībā pārdoti. Jaunus pārtikas marķēšanas noteikumus ievieš vienotā piemērošanas datumā, kuru nosaka Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un interešu grupām.
4. pants
Principi, kas reglamentē obligāto pārtikas produktu informāciju
1. Ja tiesību aktos noteikts, ka pārtikas produktu informācija jāsniedz obligāti , tas jo īpaši attiecas uz informāciju, kura ietverta vienā no šīm kategorijām:
a) |
informācija par pārtikas produkta identitāti un sastāvu, daudzumu, īpašībām un citām pārtikas produkta pazīmēm; |
b) |
informācija par patērētāju veselības aizsardzību un drošu pārtikas produkta lietošanu. Ja īpaši tas attiecas uz informāciju par:
|
c) |
informācija par uzturvērtības īpašībām, kas dotu iespēju patērētājiem, tostarp ar īpašām uztura prasībām, veikt apzinātu izvēli. |
2. Ja tiek izvērtēta nepieciešamība piemērot obligāto pārtikas produktu informāciju, ņem vērā iespējamās izmaksas un priekšrocības ieinteresētajās personām (tostarp patērētājiem, ražotājiem un citiem), kas izriet no noteiktas informācijas sniegšanas ▐.
5. pants
Apspriešanās ar iestādi
Jebkurus tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju pasākumus, kam ir varbūtēja ietekme uz sabiedrības veselību, pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.
III NODAĻA
VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJU UN PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTO TIRGUS DALĪBNIEKU ATBILDĪBU
6. pants
Pamatprasība
Jebkuram pārtikas produktam, kas paredzēts piegādei galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, pievieno pārtikas produktu informāciju saskaņā ar šo regulu.
7. pants
Godīgas informēšanas prakse
1. Pārtikas produktu informācija ▐ nedrīkst būt maldinoša, jo īpaši:
a) |
tādējādi, ka apraksts un/vai pārtikas produkta attēls varētu patērētājus maldināt par šā pārtikas produkta pamatīpašībām, identitāti, rādītājiem, sastāvu, atsevišķajām sastāvdaļām un to daudzumu pārtikas produktā , derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, ražošanas vai izgatavošanas veidu; |
b) |
iepakojuma aprakstā vai attēlā iekļaujot norādi, kas liek saprast, ka pārtikas produktā ir konkrēti produkti vai sastāvdaļas, lai gan patiesībā produkts ar šādu iepakojumu ir attiecīgā pārtikas produkta imitācija vai arī pārtikas produktā parasti izmantojamās sastāvdaļas vietā izmantots tās aizstājējs. Šādos gadījumos uz labi redzamas pārtikas produkta iepakojuma daļas tā nosaukums jāpapildina, norādot, ka tā ir imitācija, vai arī jānorāda, ka “šis produkts ražots, (aizstātās vielas apzīmējums) vietā izmantojot (aizstājēja apzīmējums)”; |
c) |
attiecībā uz gaļas produktiem radot iespaidu, ka tas ir augušas gaļas gabals, lai gan šis produkts sastāv no saliktiem gaļas gabaliem. Šādos gadījumos produkta iepakojuma skata daļā jāsniedz norāde “formēta gaļa –no saliktiem gaļas gabaliem”; |
d) |
piedēvējot pārtikas produktam tādu iedarbību vai īpašības, kas tam nepiemīt; |
e) |
liekot saprast, ka pārtikas produktam piemīt īpašas pazīmes, lai gan faktiski šādas pazīmes piemīt visiem līdzīgiem pārtikas produktiem , vai arī īpaši uzsverot, ka nav noteiktu sastāvdaļu un/vai uzturvielu, kuras attiecīgais pārtikas produkts principā nesatur; |
f) |
izteikti reklamējot ar to, ka ir pazemināts cukura un/vai tauku saturs, ja vienlaikus nav atbilstoši samazināta enerģētiskā vērtība (kilodžoulos vai kilokalorijās); |
g) |
ar apzīmējumu “piemērots personām, kurām ir īpašas uztura vajadzības”, ja pārtikas produkts neatbilst Savienības noteikumiem attiecībā uz speciālam uzturam paredzētiem pārtikas produktiem; |
h) |
attiecībā uz pienu — apzīmējot to kā “svaigu”, kaut arī izlietošanas termiņš ir ilgāks par septiņām dienām pēc iepildīšanas. |
2. Pārtikas produkta informācijai jābūt precīzai, skaidrai un patērētājiem viegli saprotamai.
3. Ievērojot izņēmumus Savienības tiesību aktos, ko piemēro dabīgiem minerālūdeņiem un īpašas diētas pārtikas produktiem, sniedzot pārtikas produktu informāciju, nevienam pārtikas produktam nedrīkst piedēvēt spējas novērst, ārstēt vai izārstēt kādu cilvēka slimību vai atsaukties uz šādām spējām.
4. Šā panta 1. un 3. punkts attiecas arī uz:
a) |
reklāmu; |
b) |
pārtikas produktu pasniegšanas veidu, jo īpaši to formu, izskatu vai iesaiņojumu, izmantojamiem iesaiņošanas materiāliem, izvietojumu un apkārtni, kādā tie ir izstādīti. |
8. pants
Atbildība
1. Par pārtikas produktu informāciju atbildīgā persona nodrošina sniedzamo informāciju un tās satura precizitāti .
2. Par pārtikas produktu informāciju atbildīgā persona ir pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kas pirmo reizi laiž Savienības tirgū pārtikas produktu, vai attiecīgā gadījumā pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, ar kura vārdu vai kura uzņēmuma vārdu šo pārtikas produktu tirgo .
3. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, ciktāl to darbības ietekmē marķējumu šo dalībnieku kontrolē esošajā uzņēmumā, nodrošina , ka sniegtā informācija atbilst šīs regulas prasībām .
4. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kuri ir atbildīgi par mazumtirdzniecību vai izplatīšanu un nav saistīti ar pārtikas produktu informāciju, ievērojot nepieciešamo rūpību, savas attiecīgās darbības ietvaros palīdz nodrošināt atbilstību pārtikas produktu informācijas prasībām , jo īpaši nepiegādājot pārtikas produktus, par kuriem viņi zina vai pieņem, ka produkti neatbilst šiem noteikumiem , ņemot vērā viņu zināšanas un viņiem kā speciālistiem zināmo informāciju.
5. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka nefasētu pārtikas produktu informācija ir pieejama uzņēmumam, kas veic darbības ar pārtiku tās pārdošanai vai turpmākai apstrādei, lai dotu uzņēmumam iespēju attiecīga pieprasījuma gadījumā sniegt galapatērētājam obligāto pārtikas produktu informāciju, kas noteikta 9. panta 1. punkta a) līdz c), f) un g) apakšpunktā.
6. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka regulas 9. pantā noteiktās obligātās ziņas ir redzamas uz pārtikas produkta tirdzniecībai paredzētā ārējā iepakojuma vai pārtikas produktu pavaddokumentiem, ja var garantēt, ka šie dokumenti ir pievienoti attiecīgajam pārtikas produktam vai tika atsūtīti pirms pārtikas produktu piegādes vai vienlaicīgi ar to. Šis nosacījums jāievēro šādos gadījumos:
a) |
ja fasētais pārtikas produkts ir paredzēts galapatērētājam, bet tā tirdzniecība tiek sākta pirms pārdošanas galapatērētājam, un ja šajā posmā pārdošana sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam netiek veikta; |
b) |
ja fasētais pārtikas produkts ir paredzēts piegādei sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam turpmākai gatavošanai, pārstrādei, sadalīšanai vai sagriešanai. |
Neievērojot pirmo daļu, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki nodrošina, ka 9. panta 1. punkta a), e), f), g) un h) apakšpunktā noteiktās ziņas tiek parādītas arī uz pārtikas produkta tirdzniecībai paredzētā ārējā iepakojuma.
IV NODAĻA
OBLIGĀTĀ PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJA
1. IEDAĻA
SATURS UN NOFORMĒJUMS
9. pants
Obligāto ziņu saraksts
1. Saskaņā ar 11. līdz 33. pantu un ievērojot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus, norāda šādas obligātās ziņas:
a) |
produkta komercnosaukumu ; |
b) |
sastāvdaļu sarakstu; |
c) |
jebkuru sastāvdaļu, kas minēta II pielikumā un izraisa alerģiju vai nepanesību, un jebkuru no tās atvasināto vielu , pienācīgi ievērojot īpašos noteikumus par nefasētiem pārtikas produktiem ; |
d) |
dažu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju daudzums saskaņā ar VI pielikumu ; |
e) |
pārtikas produkta neto daudzums fasēšanas brīdī ; |
f) |
minimālais derīguma termiņš vai pārtikas produktiem, kas no mikrobioloģijas viedokļa ir ātrbojīgi, “izlietot līdz” datums; |
g) |
saldētiem produktiem — ražošanas datums; |
h) |
jebkuri īpaši glabāšanas un/ vai lietošanas nosacījumi; tostarp specifikācijas attiecībā uz produkta sasaldēšanas un uzglabāšanas nosacījumiem pirms un pēc iepakojuma atvēršanas, ja bez šīs informācijas nebūtu iespējams pienācīgi izmantot pārtikas produktu; |
i) |
lietošanas instrukcija, ja bez šādas pamācības nebūtu iespējams pienācīgi izmantot pārtikas produktu; |
j) |
Savienībā reģistrēta ražotāja vai iepakotāja, vai pārdevēja , vai importētāja, vai attiecīgā gadījumā pārtikas apritē iesaistīta tirgus dalībnieka, kura vārdā vai kura uzņēmuma vārdā pārtikas produkts tiek laists tirgū, vārds vai uzņēmuma nosaukums , vai reģistrēta preču zīme un adrese; |
k) |
izcelsmes valsts vai ▐ vieta attiecībā uz šādiem produktiem:
Attiecībā uz jebkuru citu pārtiku — izcelsmes valsts vai vieta , ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai ▐ vietu, jo īpaši, ja pārtikas produktam pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka pārtikas produktam ir cita izcelsmes valsts vai vieta; šādos gadījumos norādi nosaka, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 42. panta noteikumiem un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus; ▐ |
l) |
attiecībā uz dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2 tilpumprocenti, faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos; |
m) |
paziņojums par uzturvērtību. |
2. Panta 1. punktā minētās ziņas norāda ar vārdiem un skaitļiem ▐.
▐
10. pants
Izņēmumi attiecībā uz mikrouzņēmumiem
Prasības, kas noteiktas 9. panta 1. punkta 1m) apakšpunktā, neattiecina uz mikrouzņēmumos amatnieciski saražotiem izstrādājumiem. Arī prasības par informāciju, kas noteiktas 9. panta 1. punkta a) līdz l) punktā, uz šiem ražojumiem var neattiecināt, ja tos pārdod ražošanas vietā un tirdzniecības personāls pēc pieprasījuma var sniegt atbilstošu informāciju. Pretējā gadījumā norādes var izdarīt uz etiķetēm, kas piestiprinātas pie plauktiem.
11. pants
Papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām
1. Papildus 9. panta 1. punktā noteiktajam obligāto ziņu uzskaitījumam regulas III pielikums nosaka papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām.
2. Komisija var grozīt III pielikumu ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus .
▐
12. pants
Svars un mērvienības
Regulas 9. pants neskar konkrētākus Savienības noteikumus par svaru un mērvienībām. Jānodrošina atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/45/EK, ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem (29).
13. pants
Obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamība un izvietojums
1. Visu pārtikas produktu obligātā pārtikas produktu informācija ir norādīta un viegli pieejama saskaņā ar šo regulu.
2. Attiecībā uz fasētiem pārtikas produktiem obligāto pārtikas produktu informāciju norāda uz iepakojuma ▐.
▐
14. pants
Obligāto ziņu noformējums
1. Neskarot atsevišķus Savienības tiesību aktus, ko piemēro specifiskiem pārtikas produktiem attiecībā uz 9. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā minētajām prasībām, 9. panta 1. punktā minētās obligātās ziņas uzdrukā uz iepakojuma vai etiķetes , turklāt nodrošinot, lai tās būtu skaidri salasāmas . Jāņem vērā tādi kritēriji kā fonta lielums, fonta veids, kontrasts starp druku un fonu, rindas un rakstu zīmju slīpums.
Saistībā ar konsultāciju procedūru Komisija kopīgi ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp patērētāju organizācijām, ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus izstrādā saistošu koncepciju, kurā norāda pamatnostādnes par patērētāju informācijas salasāmību uz pārtikas.
2. Īpašam uzturam paredzētiem pārtikas produktiem, kas noteikti Komisijas 1999. gada 25. marta Direktīvā 1999/21/EK par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem (30), un zīdaiņu pārtikai, piebarošanas pārtikai un diversifikācijas pārtikai, kas paredzēta zīdaiņiem un bērniem un uz kuru attiecas Komisijas 2006. gada 22. decembra Direktīva 2006/141/EK par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem (31) un Komisijas 2006. gada 5. decembra Direktīva 2006/125/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (32), attiecībā uz kuriem Savienības tiesību akti paredz obligātu plašāku marķējumu nekā šīs regulas 9. panta 1. punktā minētās ziņas, marķējuma burtu lielumam jāatbilst prasībām, kas nodrošina, ka patērētāji šo marķējumu var salasīt, kā arī prasībām, kuras nosaka attiecībā uz papildu informāciju par šo ražojumu īpašo mērķi.
3. Regulas 9. panta 1. punkta a), e) un l) apakšpunktā minētās ziņas iekļauj vienā redzamības laukā.
▐
4. Panta 3. punktu nepiemēro 17. panta 1. un 2. punktā minētajiem pārtikas produktiem. Ja dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, šādam iesaiņojumam vai tarai var pieņemt īpašus attiecīgās dalībvalsts noteikumus.
5. Saīsinājumus, tostarp sākumburtus, nedrīkst izmantot, ja tie var maldināt patērētājus.
6. Obligāto pārtikas produktu informāciju norāda skaidri redzamā vietā tā, lai tā būtu viegli pamanāma, skaidri izlasāma un attiecīgā gadījumā neizdzēšama. Tā nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēpta, neskaidra vai apgrūtināta ar kādu citu tekstu, attēlu , jebkuru citu traucējošu materiālu vai ar pašu pārtikas produkta iesaiņojumu, piemēram, uzlīmi .
7. Obligāto ziņu norādīšana nepalielina pārtikas produktu iepakojuma vai taras izmērus un/vai svaru un nekā citādi nerada papildu slogu videi.
15. pants
Tālpārdošana
Neskarot 9. pantā noteiktās obligātās informācijas prasības attiecībā uz pārtikas produktiem, kurus piedāvā pārdošanai ar distances saziņas līdzekļu starpniecību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (33) 2. pantā:
a) |
regulas 9. un 29. pantā minētā pārtikas produktu informācija pēc patērētāja pieprasījuma ir pieejama pirms pirkuma veikšanas, un to var uzrādīt tālpārdošanai klātpievienotajos dokumentos vai norādīt citos atbilstošos veidos; |
b) |
regulas 9. panta 1. punkta f) un i) apakšpunktā noteikto ziņu sniegšana ir obligāta vienīgi piegādes brīdī. |
16. pants
Valodas prasības
1. Neskarot 9. panta 2. punktu, obligāto pārtikas produktu informāciju norāda valodā, ko viegli saprot patērētāji dalībvalstīs, kurās pārtikas produkts tiek tirgots.
2. Dalībvalstis, kurās pārtikas produkts tiek tirgots, var savā teritorijā pieprasīt, ka šīs ziņas jānorāda vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.
3. Beznodokļu zonā pārdodamo pārtiku var tirgot, norādot ziņas vienīgi angļu valodā.
4. Šā panta 1. un 2. punkts neizslēdz ziņu norādi vairākās valodās.
17. pants
Izņēmumi attiecībā uz noteiktu obligāto ziņu norādīšanu
1. Uz stikla pudelēm, kas paredzētas atkārtotai izmantošanai un kurām ir neizdzēšams marķējums, bet kam tādēļ nav etiķetes, uzlīmes vai aptveres, obligāti jānorāda tikai 9. panta 1. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā uzskaitītās ziņas.
2. Uz pakām vai taras, kuru lielākā apdrukājamā virsmas platība ir mazāka par 80 cm2 , uz iepakojuma vai etiķetes obligāti jānorāda tikai 9. panta 1. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā un 29. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītās ziņas. Citu ziņu sniegšana uz iepakojuma ir brīvprātīga. Ziņas, kas minētas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, jānodrošina citā veidā vai pēc patērētāju pieprasījuma.
3. Neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas paredz obligātu paziņojumu par uzturvērtību, 9. panta 1. punkta m) apakšpunktā minētais paziņojums par uzturvērtību nav obligāts IV pielikumā uzskaitītajiem pārtikas produktiem.
Regulas 9. un 29. pantā minēto ziņu norādīšana nav obligāta attiecībā uz nefasētiem produktiem, kā arī produktiem, ko piedāvā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
2. IEDAĻA
SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR OBLIGĀTAJĀM ZIŅĀM
18. pants
Pārtikas produkta nosaukums
1. Pārtikas produkta nosaukums ir tā ar likumu noteikts tirdzniecības nosaukums. Ja tāda nav, nosaukums atbilst tā pieņemtajam nosaukumam, vai, ja tāda nav vai tas netiek lietots, jāpiemēro pārtikas produkta aprakstošais nosaukums.
2. Īpaši noteikumi par pārtikas produkta nosaukuma lietošanu un par tam pievienojamajām ziņām izklāstīti V pielikumā.
19. pants
Sastāvdaļu saraksts
1. Pirms sastāvdaļu saraksta vai tā virsrakstā jābūt norādei, kurā ir vārds “sastāvdaļas”. Tas ietver visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas pārtikas produktu ražošanas procesā.
2. Ja produkts satur nanomateriālus, tas skaidri jānorāda, sastāvdaļu sarakstā izmantojot vārdu “nano”.
3. Sastāvdaļas nosaukumu norāda, minot tās īpašo nosaukumu saskaņā ar 18. panta un V pielikuma noteikumiem.
4. Panta 1. un 3. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi noteikti VI pielikumā.
20. pants
Vispārēji izņēmumi no sastāvdaļu saraksta prasības
Sastāvdaļu saraksts nav jāpievieno šādiem pārtikas produktiem:
a) |
svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, griezti vai līdzīgi apstrādāti; |
b) |
gāzētam ūdenim, ja tā aprakstā norādīts, ka tas ir gāzēts; |
c) |
raudzētam etiķim, kas iegūts no viena pamatprodukta, ja tam nav pievienotas citas sastāvdaļas; |
d) |
sieram, sviestam, raudzētam pienam un krējumam, ja tiem nav pievienotas citas sastāvdaļas, izņemot piena produktus, fermentus un siera izgatavošanai nepieciešamās mikroorganismu kultūras, vai sāls, kas nepieciešama siera ražošanā, izņemot svaigu sieru un kausētu sieru; |
e) |
dzērieniem, kas satur alkoholu. Komisija pēc … (34) sagatavo ziņojumu par šā punkta piemērošanu attiecībā uz šiem pārtikas produktiem, un šim ziņojumam var pievienot īpašus pasākumus, ar ko nosaka noteikumus patērētāju informēšanai par šo produktu uzturvērtību . Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus; |
f) |
pārtikas produktiem, kam ir viena sastāvdaļa, ja:
|
21. pants
▐
Par pārtikas produktu sastāvdaļām neuzskata :
a) |
sastāvdaļas elementi, ko uz laiku atdala ražošanas procesā un vēlāk atkal pievieno, nepārsniedzot to sākotnējo daudzumu; |
b) |
pārtikas produktu piedevas vai fermenti:
|
c) |
vielas, ko tikai vajadzīgā daudzumā izmanto par šķīdinātāju vai vidi uzturvielām, pārtikas piedevām, fermentiem vai aromatizētājiem; |
d) |
vielas, kas nav pārtikas produktu piedevas, bet kuras lieto tādā pašā veidā un nolūkā kā pārstrādes palīglīdzekļus, un kas ir galaproduktā, arī pārveidotā veidā; |
e) |
ūdens:
|
22. pants
Atsevišķu tādu vielu marķējums, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību
1. Uz visām sastāvdaļām, kas uzskaitītas II pielikumā, vai vielām, kas cēlušās no minētajā pielikumā uzskaitītajām sastāvdaļām, attiecas tajā noteiktie izņēmumi, un tās vienmēr norāda sastāvdaļu sarakstā tādā veidā, ka alerģijas vai nepanesības iespēja ir nekavējoties skaidri atpazīstama .
Šī norāde nav nepieciešama, ja:
a) |
pārtikas produkta nosaukumā skaidri minēta attiecīgā sastāvdaļa; vai |
b) |
šīs regulas II pielikumā uzskaitītā sastāvdaļa, no kuras viela cēlusies, jau iekļauta sastāvdaļu sarakstā; |
c) |
pārtikas produkti nav fasēti; šādā gadījumā tirdzniecības telpā vai uz ēdienkartēm nepārprotami redzamā veidā jānorāda, ka:
|
2. Komisija II pielikumā iekļauto sarakstu regulāri pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina, pamatojoties uz jaunākajām zinātniskajām un tehniskajām atziņām , ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus .
3. Saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru Komisija attiecīgi var izstrādāt tehniskas pamatnostādnes II pielikumā iekļautā saraksta interpretācijai.
23. pants
Sastāvdaļu daudzuma norāde
1. Sastāvdaļas daudzumu vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko izmanto, ražojot vai izgatavojot pārtikas produktu, uzrāda, ja:
a) |
attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu kategorija ir norādīta pārtikas produkta tirdzniecības nosaukumā vai nosaukumā, ar kuru patērētājs parasti to saista; vai |
b) |
attiecīgo sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju marķējumā izceļ ar vārdu, zīmējumiem vai grafiskiem simboliem; vai |
c) |
attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu kategorija būtiski raksturo pārtikas produktu un atšķir to no citiem produktiem, ar kuriem to var sajaukt nosaukuma vai izskata dēļ. |
▐
2. Šā panta 1. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi, ieskaitot īpašos gadījumus, kad dažu sastāvdaļu daudzums nav jānorāda, noteikti VII pielikumā.
24. pants
Neto masa
1. Fasēto pārtikas produktu neto masu norāda attiecīgi litros, centilitros, mililitros, kilogramos vai gramos:
a) |
tilpuma vienībās — šķidrumiem Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/339/EEK par pārtikā lietojamo šķidrumu taru (35) nozīmē ; |
b) |
masas vienībās — pārējiem produktiem. |
2. Komisija attiecībā uz dažiem īpašiem pārtikas produktiem var noteikt tādu neto masas norādīšanas veidu, kas atšķiras no 1. punktā noteiktā veida , ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus .
3. Šā panta 1. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi, ieskaitot īpašos gadījumus, kad neto masa nav jānorāda, noteikti VIII pielikumā.
25. pants
Minimālais derīguma termiņš, “izlietot līdz” datums un ražošanas datums
1. Pārtikas produktiem, kas no mikrobioloģijas viedokļa ir īpaši ātrbojīgi un tādēļ pēc īsa brīža var radīt tiešas briesmas cilvēka veselībai, minimālo derīguma termiņu aizvieto ar “izlietot līdz” datumu.
2. Attiecīgais datums ir viegli pamanāms un nav aizsegts . To norāda šādi:
a) |
minimālais derīguma termiņš:
|
b) |
“datums, līdz kuram produkts jāizlieto”:
|
c) |
ražošanas datums:
|
▐
26. pants
Lietošanas instrukcija
1. Lietošanas instrukcijas formulējumam jābūt tādam, lai pārtikas produktu varētu atbilstoši izmantot. Ja nepieciešams, sniedz norādījumus par atdzesēšanas un uzglabāšanas nosacījumiem un par laikposmu, kurā pārtikas produkts ir derīgs lietošanai pēc iepakojuma atvēršanas.
2. Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus var paredzēt noteikumus, kādā veidā sagatavojamas lietošanas instrukcijas atsevišķiem pārtikas produktiem. ▐
27. pants
Alkohola satura norāde
1. Normas attiecībā uz norādēm par alkohola tilpumkoncentrāciju produktiem, kas atbilst kopējā muitas tarifa pozīcijai Nr. 22.04 un 22.05, nosaka īpašie Savienības noteikumi, ko piemēro šiem produktiem.
2. Faktisko alkohola tilpumkoncentrāciju tiem dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, izņemot tos, kas minēti šā panta 1. punktā, norāda saskaņā ar šīs regulas IX pielikumu.
3. IEDAĻA
UZTURVIELU MARĶĒJUMS
28. pants
Saistība ar citiem tiesību aktiem
1. Šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz pārtikas produktiem, kam piemēro šādus tiesību aktus:
a) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (36); |
b) |
Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīva 80/777/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju (37). |
2. Šīs iedaļas noteikumos piemēro, neskarot Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvu 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem (38) un attiecīgās minētās direktīvas 4. panta 1. punktā minētās direktīvas.
29. pants
Saturs
1. Paziņojumā par uzturvērtību ietver šādu informāciju (turpmāk “obligātais paziņojums par uzturvērtību”):
a) |
enerģētiskā vērtība; |
b) |
tauku, piesātināto tauku, ▐ cukura un sāls daudzums; |
c) |
proteīna, ogļhidrātu, šķiedrvielu, dabisko un mākslīgo trans-taukskābju daudzums. |
Šis punkts neattiecas uz alkoholu saturošiem dzērieniem . Komisija pēc … (39) sagatavo ziņojumu par šā punkta piemērošanu attiecībā uz šiem pārtikas produktiem un šim ziņojumam var pievienot īpašus pasākumus, ar ko paredz noteikumus patērētāju informēšanai par šo produktu uzturvērtību un kas pieņemti ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus .
2. Paziņojumā par uzturvērtību papildus var arī norādīt daudzumu vienam vai vairākiem šādiem savienojumiem:
▐ a) |
mononepiesātinātās taukskābes; |
b) |
polinepiesātinātās tauksābes; |
c) |
polioli; |
d) |
holesterīns; |
e) |
ciete; ▐ |
f) |
jebkuras minerālvielas vai vitamīni, kas ir sastopami ievērojamā daudzumā saskaņā ar X pielikuma A daļas 1. punktu un atbilst vērtībām, kas norādītas X pielikuma A daļas 2. punktā; |
g) |
citas vielas XII pielikuma A daļas nozīmē un šo uzturvielu sastāvdaļas; |
h) |
citas vielas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1925/2006. |
3. Uzturvērtības norādes gadījumā ir obligāti jāuzskaita vielas, kas pieder vienai no šā panta 2. punktā minētajām uzturvielu kategorijām vai ietilpst tajā kā sastāvdaļas.
▐
30. pants
Aprēķins
1. Enerģētisko vērtību aprēķina, izmantojot XI pielikumā minētos pārrēķina koeficientus.
2. Lai varētu precīzāk aprēķināt pārtikas produkta enerģētisko vērtību, Komisija šīs regulas X pielikuma A daļas 1. punktā minētos pārrēķina koeficientus vitamīniem un minerālvielām nosaka un iekļauj šīs regulas XI pielikumā ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus .
3. Enerģētiskā vērtība un uzturvielu daudzums, kas minēts šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā, attiecas uz pārtikas produktu, ko piedāvā pārdošanā.
Šī informācija var attiekties uz pārtikas produktu pēc apstrādes, ja pievieno pietiekami sīkus apstrādes norādījumus un šī informācija attiecas uz pārtikas produktu, kas ir gatavs lietošanai uzturā.
4. Katrā atsevišķā gadījumā minētās vērtības ir vidējās vērtības minimālā derīguma termiņa beigās, ņemot vērā atbilstīgas pielaides, un šīs vērtības tiek noteiktas , pamatojoties uz:
a) |
ražotāja veikto pārtikas produktu analīzi; vai |
b) |
attiecīgā pārtikas produkta sastāvdaļu zināmo vai atzīto vidējo vērtību lietošanu aprēķinos; vai |
c) |
vispārēji noteiktu un pieņemtu lielumu izmantošanu aprēķinos. |
Īstenošanas noteikumus attiecībā uz paziņojumu par enerģētisko vērtību un uzturvērtību, jo īpaši attiecībā uz norādīto vērtību precizitāti, piemēram, atšķirībām starp norādītajiem un oficiālo pārbaužu laikā noteiktajiem rādītājiem, pieņem ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus pēc tam, kad Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir sniegusi savu atzinumu .
31. pants
Izteiksmes formas
1. Enerģētisko vērtību un uzturvielu vai to sastāvdaļu attiecības, kas minētas šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā, norāda, izmantojot šīs regulas XII pielikumā minētās mērvienības.
2. Iepakojuma priekšpusē novietotajā obligātajā paziņojumā par uzturvērtību iekļauj 29. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto enerģētisko vērtību kilokalorijās un 29. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto obligāti norādāmo uzturvielu daudzumu gramos.
Tās norāda vienkopus skaidri salasāmā formā šādā secībā: enerģētiskā vērtība, tauki, piesātinātie tauki, cukuri un sāls.
3. Iepakojuma aizmugurē novietotajā obligātajā paziņojumā par uzturvērtību iekļauj 29. panta 1. punktā minēto enerģētisko vērtību kilokalorijās un visas obligāti norādāmās uzturvielas, un vajadzības gadījumā 29. panta 2. punktā minētās brīvprātīgi norādāmās uzturvielas.
Attiecīgā gadījumā tās norāda XII pielikuma C daļā noteiktajā kārtībā gan 100 g/ml, gan vienai porcijai.
To norāda tabulas formā, sakārtojot skaitļus citu zem cita.
4. Obligāto paziņojumu par uzturvērtību attiecīgi izsaka procentos no X pielikuma B daļā noteiktajiem daudzumiem uz 100 g vai 100 ml, vai uz porciju. Paziņojums par vitamīniem un minerālvielām arī ir jāizsaka procentos no X pielikuma A daļas 1. punktā noteiktajiem daudzumiem.
5. Ja tiek sniegtas ziņas saskaņā ar 4. punktu, attiecīgās tabulas tiešā tuvumā informācija jāpapildina ar šādu tekstu: “Vidējais dienā nepieciešamais devas daudzums pusmūža sievietei. Jūsu personīgā dienā nepieciešamā deva var atšķirties.”.
6. Paziņojumu par poliolu un/vai cietes saturu, kā arī taukskābju tipu, izņemot 29. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās piesātinātās taukskābes un trans-taukskābes , norāda saskaņā ar XII pielikumu .
▐
32. pants
Uzturvērtības papildu norādīšanas veidi
Papildus 31. panta 2. līdz 4. punktā minētajiem norādīšanas veidiem un attiecīgos gadījumos citā vietā uz iepakojuma uzturvērtību var arī atkārtoti norādīt citos veidos, piemēram, grafiski vai ar simboliem, ja ievēro šādas pamatprasības:
a) |
šāds norādes veids nemaldina patērētāju vai nenovirza uzmanību no obligātā paziņojuma par uzturvērtību ; un |
b) |
uzturvērtību norāda noteiktiem daudzumiem atbilstoši X pielikuma B daļai vai pamatotām zinātniskām atziņām par enerģētisko vai uzturvērtību; |
c) |
ir zinātniski pierādījumi, kas liecina, ka vidusmēra patērētājs saprot uzturvērtības norādes saturu un lietošanu; un |
d) |
to pamato neatkarīgu patērētāju pētījumu rezultāti, kas parāda, ka vidusmēra patērētāji saprot šādu izteiksmes veidu. ▐ |
33. pants
Noformējums
1. Papildus paziņojumam par uzturvērtību saskaņā ar 29. un 30. pantu, enerģētiskās vērtības norāde, kas paredzēta 29. panta 1. punkta a) apakšpunktā un X pielikuma B daļā, atrodas iepakojuma priekšpuses labajā apakšējā stūrī, izmantojot 3 mm lielas rakstzīmes, un ir apvilkta ar kontūru.
2. Prasību enerģētiskās vērtības norādi atkārtot iepakojuma priekšpusē atbilstoši 1. punktam neattiecina uz dāvanu iepakojumiem.
3. Brīvprātīgi paplašinātu paziņojumu par uzturvērtību attiecībā uz 29. panta 2. punktā minētajām uzturvielām norāda attiecīgi šīs regulas XII pielikumā noteiktajā kārtībā. Šā panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.
4. Ja paziņojums par IV pielikumā minēto pārtikas produktu uzturvērtību ir obligāts, jo tiek sniegta uzturvērtības vai veselīguma norāde, paziņojums par uzturvērtību nav obligāti jāizvieto galvenajā redzamības laukā.
5. Šā panta 1. punkts neattiecas uz pārtikas produktiem, kas definēti Direktīvā 89/398/EEK un tās 4. panta 1. punktā minētajās īpašajās direktīvās.
6. Ja kāda elementa enerģētiskā vērtība vai uzturvērtība pārtikas produktā ir neliela, šo elementu paziņojumu par uzturvērtību var aizstāt ar tekstu “Satur nelielu daudzumu…” paziņojuma par uzturvērtību, ja tāds ir, tiešā tuvumā.
▐
7. Noteikumus attiecībā uz citiem paziņojuma par uzturvērtību noformējuma aspektiem Komisija var noteikt ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus.
8. Līdz … (40) Komisija iesniedz novērtējuma ziņojumu par 1. līdz 7. punktā aprakstīto noformējuma veidu.
V NODAĻA
BRĪVPRATĪGI SNIEGTA PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJA
34. pants
▐ Prasības
1. Brīvprātīgi sniedzamo informāciju izvieto tā, lai nesamazinātu obligātajai informācijai paredzēto vietu.
2. Visu attiecīgo informāciju par brīvprātīgām pārtikas informācijas shēmām, piemēram, to pamatā esošiem kritērijiem un zinātniskiem pētījumiem, dara pieejamu sabiedrībai.
3. Arī turpmāk atļauts brīvprātīgi sniegt papildu uzturvērtības informāciju attiecībā uz konkrētām mērķgrupām, piemēram, bērniem, ar nosacījumu, ka šīs konkrētās atsauces vērtības ir zinātniski pamatotas, nemaldina patērētāju un atbilst šajā regulā noteiktajām vispārējām prasībām.
4. Neskarot marķēšanu atbilstoši īpašiem Savienības tiesību aktiem, 3. un 4. punktu piemēro, ja pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta brīvprātīgi, lai patērētājus informētu, ka pārtikas produkta izcelsme ir Savienībā vai attiecīgajā valstī vai vietā.
▐
5. Attiecībā uz gaļu, izņemot liellopa gaļu, norādītā izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta var būt viena vieta tikai tad, ja lopi ir dzimuši, audzēti un nokauti vienā un tajā pašā valstī vai vietā. Citos gadījumos norāda katru atšķirīgo dzimšanas, audzēšanas un nokaušanas vietu.
▐
6. Terminu “veģetārs” neattiecina uz pārtikas produktiem, kas ir dzīvnieki vai kas ir ražoti no produktiem vai izmantojot produktus, kuri iegūti no dzīvniekiem, kas ir nobeigušies vai nokauti, vai kas nobeidzas apēšanas rezultātā. Terminu “vegāns” neattiecina uz pārtikas produktiem, kas ir dzīvnieki vai dzīvnieku produkti (tostarp produkti no dzīviem dzīvniekiem), vai kas ražoti no tiem vai izmantojot tos.
▐ VI NODAĻA
VALSTS NOTEIKUMI
35. pants
Princips
Dalībvalstis pieņem noteikumus attiecībā uz pārtikas produktu informāciju tikai šajā regulā noteiktajos gadījumos.
36. pants
Valsts noteikumi par papildu obligātajām ziņām
Papildus 9. panta 1. punktā un 11. pantā minētajām obligātajām ziņām dalībvalstis var saskaņā ar 39. pantā noteikto procedūru noteikt papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām, pamatojoties uz:
a) |
sabiedrības veselības aizsardzību; |
b) |
patērētāju aizsardzību; |
c) |
krāpšanas novēršanu; |
d) |
rūpniecisko un komerciālo īpašumtiesību, reģionālās izcelsmes norāžu, reģistrēta izcelsmes apzīmējuma aizsardzību un negodīgas konkurences novēršanu. |
Šādi pasākumi nerada šķēršļus preču brīvai apritei iekšējā tirgū.
37. pants
Piens un piena produkti
Dalībvalstīs ir pieļaujamas atkāpes no 9. panta 1. punkta un 11. panta 2. punkta attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas pildīti atkārtotai izmantošanai paredzētās stikla pudelēs.
Tās nekavējoties dara zināmu Komisijai jebkuru šādu pasākumu tekstu.
▐
38. pants
▐ Nefasēti pārtikas produkti
1. Attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem sniedz 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās ziņas.
2. Citas 9. un 11. pantā minētās ziņas nav jāsniedz obligāt.
3. Dalībvalstis var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz veidu, kā jāsniedz 1. un 2. punktā minētā informācija.
4. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai jebkuru 1. un 3. punktā minēto pasākumu tekstu.
39. pants
Paziņošanas procedūra
1. Ja tiek veikta atsauce uz šo pantu, dalībvalsts, kura uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunus tiesību aktus par pārtikas produktu informāciju, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par paredzētajiem pasākumiem un to pamatojumu.
2. Komisija apspriežas ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu, ja tā uzskata, ka šāda apspriešanās būtu noderīga vai to pieprasa dalībvalsts. Komisija arī ievieš oficiālu paziņošanas procedūru visām ieinteresētajām personām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs) ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (41).
3. Attiecīgā dalībvalsts var veikt šādi paredzētus pasākumus tikai trīs mēnešus pēc 1. punktā minētā paziņojuma un ar noteikumu, ka Komisija nesniedz negatīvu atzinumu.
4. Ja Komisijas atzinums ir negatīvs, tā sāk 41. panta 2. punktā paredzēto procedūru pirms iepriekšminētā termiņa beigām, lai noskaidrotu, vai paredzētos pasākumus var īstenot. Komisija vajadzības gadījumā var prasīt atbilstīgas izmaiņas paredzētajos pasākumos. Attiecīgā dalībvalsts var veikt paredzētos pasākumus vienīgi pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu.
▐
VII NODAĻA
ĪSTENOŠANA, GROZĪŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
40. pants
Tehniskie pielāgojumi
Komisija var grozīt pielikumus atbilstīgi noteikumiem attiecībā uz grozījumiem II un III pielikumā, kas minēti šīs regulas 11. panta 2. punktā un 22. panta 2. punktā. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42. pantu un ievērojot 43. un 44. panta nosacījumus .
41. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
▐
42. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Šīs regulas 9. panta 1. punkta k) apakšpunktā, 11. panta 2. punktā, 14. panta 1. punktā, 20. panta e) apakšpunktā, 22. panta 2. punktā, 24. panta 2. punktā, 26. panta 2. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 2. un 4. punktā, 33. panta 7. punktā un 40. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem pēc… (42). Komisija par piešķirtajām pilnvarām sagatavo ziņojumu, ko iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvau deleģēšanu automātiski pagarina par tādiem pašiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 43. pantu.
2. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 43. un 44. pantā izklāstītos nosacījumus.
43. pants
Deleģēšanas atsaukšana
1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 9. panta 1. punkta k) apakšpunktā, 11. panta 2. punktā, 14. panta 1. punktā, 20. panta e) apakšpunktā, 22. panta 2. punktā, 24. panta 2. punktā, 26. panta 2. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 2. un 4. punktā, 33. panta 7. punktā un 40. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.
2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru deleģēšanas atsaukšanu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas cenšas par to laikus informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu atsaukt, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.
3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esamību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
44. pants
Iebildumi pret deleģētajiem aktiem
1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.
Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
2. Ja pēc minētā laikposma ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un deleģētais akts stājas spēkā dienā, kas noteikta minētajā aktā.
Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.
3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas iebilst pret deleģēto aktu, paskaidro iebildumu iemeslus.
45. pants
Regulas (EK) Nr. 1924/2006 grozījumi
Regulas (EK) Nr. 1924/2006 7. panta pirmo un otro punktu aizstāj ar šādu tekstu:
“Pienākumus un kārtību, saskaņā ar kuriem sniedz informāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. … IV nodaļas 3. iedaļai (43), veicot uzturvērtības un/vai veselīguma norādi, piemēro, mutatis mutandis, izņemot vispārīgas reklāmas gadījumus.
Turklāt un atkarībā no apstākļiem informācija par tās vielas daudzumu, uz ko attiecas uzturvērtības vai veselīguma norāde un kas neparādās uzturvērtības marķējumā, atrodas tuvu pie paziņojuma par uzturvērtību un ir norādīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. … 30. līdz 31. pantu.
46. pants
Regulas (EK) Nr. 1925/2006 grozījumi
Regulu (EK) Nr. 1925/2006 groza šādi
1. |
6. panta 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “6. Vitamīna vai minerālvielas pievienošanu pārtikas produktiem veic tā, lai šis vitamīns vai minerālviela pārtikas produktā ir vismaz pietiekamā daudzumā, ja tāds noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. … XI pielikuma A daļas 2. punktu (44). Īpašiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām minimālos daudzumus, tostarp jebkurus daudzumus, kas ir mazāki par iepriekš minēto pietiekamo daudzumu, nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību. |
2. |
7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “3. Uzturvērtības marķējums ir obligāts tiem pārtikas produktiem, kuriem pievienoti vitamīni un minerālvielas un uz kuriem attiecas šī regula. Marķējumā norāda Regulas (EK) Nr. … 29. panta 1. punktā uzskaitītos datus, kā arī pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu”. |
47. pants
Atcelšana
1. Direktīvu 2000/13/EK, 87/250/EEK, 94/54/EK, 1999/10/EK, 2002/67/EK, 2004/77/EK un Regulu (EK) Nr. 608/2004 at ceļ no … (45).
2. Direktīvu 90/496/EEK atceļ no …. (46).
3. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
48. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 14. panta 1. punkts stājas spēkā no … (47).
Šīs regulas 29. līdz 33. pants stājas spēkā no… (47), izņemot to pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku marķētos pārtikas produktus, kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā nodarbina mazāk par 100 cilvēkiem un kuru gada apgrozījums un/vai ikgadējā bilance nepārsniedz EUR 5 miljonus ; šādiem uzņēmumiem minēto pantu noteikumus sāk piemērot no… (48).
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
…,
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
(1) OV C 77, 31.3.2009., 81. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. jūnija nostāja.
(3) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(4) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.
(5) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.
(6) OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp.
(7) OV L 113, 30.4.1987., 57. lpp.
(8) OV L 300, 23.11.1994., 14. lpp.
(9) OV L 69, 16.3.1999., 22. lpp.
(10) OV L 191, 19.7.2002., 20. lpp.
(11) OV L 97, 1.4.2004., 44. lpp.
(12) OV L 162, 30.4.2004., 76. lpp.
(13) OV C 187E, 24.7.2008., 160. lpp.
(14) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.
(15) OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.
(16) OV L 302, 19.10.1993., 1. lpp.
(17) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
(18) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.
(19) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.
(20) OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.
(21) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(22) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.
(23) 18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(24) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.
(25) OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.
(26) OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.
(27) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.
(28) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
(29) OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.
(30) OV L 91, 7.4.1999., 29. lpp.
(31) OV L 401, 30.12.2006., 1. lpp.
(32) OV L 339, 6.12.2006., 16. lpp.
(33) OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.
(34) 5 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(35) OV L 176, 6.7.1985., 18. lpp.
(36) OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.
(37) OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp.
(38) OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp.
(39) Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(40) OV: Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(41) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.
(42) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.
(43) OV L …”.
(44) OV L …”.
(45) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.
(46) 5 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(47) Mēneša pirmajā datumā 36 mēnešus pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā.
(48) Mēneša pirmajā datumā 60 mēnešus pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā.
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
I PIELIKUMS
ĪPAŠAS DEFINĪCIJAS,
kā paredzēts šīs regulas 2. panta 4. punktā
1. |
“paziņojums par uzturvērtību” vai “uzturvērtības marķējums” ir jebkura informācija, kurā norāda:
|
2. |
“tauki” ir kopējais lipīdu saturs, ieskaitot fosfolipīdus; |
3. |
“piesātinātās taukskābes” ir taukskābes, kas nesatur divkāršo saiti; |
4. |
“trans-taukskābes” ir taukskābes ar vismaz vienu nesaistītu (proti, ar vismaz vienu metilēna grupas iestarpinājumu) oglekļa-oglekļa dubultsaitēm trans-konfigurācijā; |
5. |
“mononepiesātinātās taukskābes” ir taukskābes ar vienu divkāršo cis-saiti; |
6. |
“polinepiesātinātās taukskābes” ir taukskābes ar cis, cis-metilēna divkāršās saites iestarpinājumiem; |
7. |
“ogļhidrāti” ir visi ogļhidrāti, ietverot poliolus, ko cilvēka organisms pārstrādā vielmaiņas ceļā; |
8. |
“cukuri” ir visi monosaharīdi un disaharīdi, ko satur pārtikas produkti, izņemot poliolus , izomaltozi un D-tagatozi; |
9. |
“polioli” ir spirti, kas satur vairāk nekā divas hidroksilgrupas; |
10. |
“proteīni” ir proteīnu saturs, kas aprēķināts pēc formulas: proteīni = pēc Kjeldāla metodes noteikts kopējais slāpeklis × 6,25 vai pēc Kjeldāla metodes noteikts kopējais slāpeklis × 6,38 piena proteīnu gadījumā; |
11. |
“sāls” ir sāls saturs, kas aprēķināts pēc formulas: sāls = nātrijs × 2,5; |
12. |
“Pārtikā lietojamās zelta plāksnītes” ir ēdams pārtikas produktu un dzērienu rotājums no aptuveni 0,000125 mm biezām zelta plāksnītēm pārslu vai pulvera veidā; |
13. |
“vidējā vērtība” ir rādītājs, kas vislabāk raksturo uzturvielas daudzumu, ko satur konkrēts pārtikas produkts, un atspoguļo iespējamas sezonālas atšķirības, patēriņa modeli un citus faktorus, kuri var ietekmēt rādītāja faktisko lielumu; |
14. |
“iepakojuma priekšpuse” ir tā pārtikas produktu iepakojuma puse vai virsma, par kuru ir vislielākā varbūtība, ka tā tiks izrādīta vai būs redzama parastos vai ierastos pārdošanas vai lietošanas apstākļos. |
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
II PIELIKUMS
PĀRTIKAS SASTĀVDAĻAS, KAS VAR IZRAISĪT ALERĢIJU VAI NEPANESĪBU
1. |
Labība, kas satur kviešu lipekli (t.i., kvieši, rudzi, mieži, auzas, speltas kvieši, triticum turgidum polonicum vai to hibridizēti celmi), un tās produkti, izņemot:
|
2. |
Vēžveidīgie un to produkti. |
3. |
Olas un to produkti. |
4. |
Zivis un to produkti, izņemot:
|
5. |
Zemesrieksti un to produkti. |
6. |
Sojas pupas un to produkti, izņemot:
|
7. |
Piens un tā produkti (ieskaitot laktozi), izņemot:
|
8. |
Rieksti, t.i., mandeles (Amygdalus communis L.), lazdu rieksti (Corylus avellana), valrieksti (Juglans regia), Indijas rieksti (Anacardium occidentale), pekanrieksti (Carya illinoiesis (Wangenh.) K. Koch), Brazīlijas rieksti (Bertholletia excelsa), pistāciju rieksti (Pistacia vera), makadāmijas rieksti un Queensland rieksti (Macadamia ternifolia), un to produkti, izņemot:
|
9. |
Selerijas un to produkti. |
10. |
Sinepes un to produkti. |
11. |
Sezama sēklas un to produkti. |
12. |
Sēra dioksīds un sulfīti, ja to koncentrācija pārsniedz 10 mg/kg vai 10 mg/l, izteikts kā SO2 , pārtikai paredzētajā produktā . |
13. |
Lupīna un tās produkti. |
14. |
Gliemji un to produkti. |
(1) Un to produktus, ja vien to apstrādes procesā nevar palielināties alergēniskuma līmenis, ko attiecīgā iestāde izvērtējusi atbilstošajam produktam, no kura tie iegūti.
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
III PIELIKUMS
TO PĀRTIKAS PRODUKTU SARAKSTS, KURU MARĶĒJUMĀ JĀIEKĻAUJ VIENA VAI VAIRĀKAS PAPILDU NORĀDES
PĀRTIKAS PRODUKTA VEIDS VAI KATEGORIJA |
NORĀDES |
||||||||||||||||||
1. PĀRTIKAS PRODUKTI, KAS IEPAKOTI, IZMANTOJOT ĪPAŠAS GĀZES |
|||||||||||||||||||
|
“iepakots aizsargatmosfērā” |
||||||||||||||||||
2. GAĻAS PRODUKTI, KAS IEGŪTI NO ĪPAŠĀ VEIDĀ NOKAUTIEM DZĪVNIEKIEM |
|||||||||||||||||||
|
“Bez apdullināšanas nokauta dzīvnieka gaļa” |
||||||||||||||||||
3. PĀRTIKAS PRODUKTI, KAS SATUR SALDINĀTĀJU |
|||||||||||||||||||
|
“ar saldinātāju”; šo norādi pievieno pārtikas produkta nosaukumam galvenajā redzamības laukā. |
||||||||||||||||||
|
“ar cukuru un saldinātāju”; šo norādi pievieno pārtikas produkta nosaukumam |
||||||||||||||||||
|
“satur aspartāmu” |
||||||||||||||||||
|
“pārmērīga lietošana var izraisīt diareju” |
||||||||||||||||||
4. PĀRTIKAS PRODUKTI, KAS SATUR GLICIRIZĪNSKĀBI VAI TĀS AMONIJA SĀLI |
|||||||||||||||||||
|
Ja vārds “lakrica” nav iekļauts produkta sastāvdaļu sarakstā vai tā nosaukumā, sastāvdaļu saraksta beigās iekļauj vārdus “satur lakricu”. Ja sastāvdaļu sarakstu nenorāda, minēto informāciju norāda blakus produkta nosaukumam |
||||||||||||||||||
|
Sastāvdaļu sarakstu papildina ar šādu paziņojumu: “satur lakricu — cilvēkiem, kuriem ir hipertonija, jāizvairās no produkta pārmērīgas lietošanas”. Ja sastāvdaļu sarakstu nenorāda, minēto informāciju norāda blakus produkta nosaukumam |
||||||||||||||||||
|
Sastāvdaļu sarakstu papildina ar šādu paziņojumu: “satur lakricu — cilvēkiem, kuriem ir hipertonija, jāizvairās no produkta pārmērīgas lietošanas”. Ja sastāvdaļu sarakstu nenorāda, minēto informāciju norāda blakus produkta nosaukumam |
||||||||||||||||||
5. PĀRTIKAS PRODUKTI, KAS SATUR GLUTAMĪNSKĀBES VAI TĀS SĀĻUS |
|||||||||||||||||||
|
“satur apetīti veicinošas sastāvdaļas” |
||||||||||||||||||
6. GAĻA, KAS SASTĀV NO SAVIENOTIEM GAĻAS GABALIEM |
|||||||||||||||||||
|
uzrakstu “sastāv no savienotiem gaļas gabaliem” norāda papildus pārtikas produkta nosaukumam |
||||||||||||||||||
7. DZĒRIENI AR AUGSTU KOFEĪNA SATURU |
|||||||||||||||||||
|
Uz etiķetes tajā pašā redzamības laukā, kur norādīts produkta nosaukums, ir jānorāda paziņojums “augsts kofeīna saturs”, kam iekavās un saskaņā ar šīs regulas 14. panta 4. punktu seko norāde par kofeīna saturu, kas izteikts mg/100 ml |
||||||||||||||||||
8. PĀRTIKAS PRODUKTI VAI PĀRTIKAS SASTĀVDAĻAS AR FITOSTERĪNU, FITOSTERĪNA ESTERU, FITOSTANOLU UN FITOSTANOLA ESTERU PIEDEVU |
|||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||
9. GAĻAS UN PUTNU GAĻAS PRODUKTI |
|||||||||||||||||||
|
Ja tiek izmantoti liellopu vai cūkgaļas proteīni, tas vienmēr ir skaidri jānorāda uz iepakojuma. |
(1) Šo līmeni piemēro produktiem, kas ir gatavi lietošanai pārtikā vai atjaunoti saskaņā ar ražotāju norādījumiem.
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
IV PIELIKUMS
PĀRTIKAS PRODUKTI, UZ KURIEM NEATTIECAS OBLIGĀTĀ UZTURVIELU MARĶĒJUMA PRASĪBA
— |
svaigi augļi un dārzeņi, kā arī neapstrādāti produkti, kas sastāv no vienas sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas; |
— |
apstrādāti produkti, kuru vienīgais apstrādes veids ir bijis kūpināšana vai nogatavināšana, ar vienu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju; |
— |
dabīgais minerālūdens vai cits ūdens, kas paredzēts lietošanai uzturā, tostarp ūdens, kura vienīgā pievienotā sastāvdaļa ir oglekļa dioksīds un/vai aromatizētāji; |
— |
garšaugi, garšvielas, garšvielu piedevas un to maisījumi; |
— |
sāls un sāls aizstājēji; |
— |
cukurs un jauna veida cukuri; |
— |
miltu veidi; |
— |
pārtikas produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvā 1999/4/EK par kafijas ekstraktiem un cigoriņu ekstraktiem (1), veselas vai maltas kafijas pupiņas un veselas vai maltas kafijas pupiņas ar samazinātu kofeīna daudzumu; |
— |
zāļu uzlējums, tēja, tēja ar samazinātu kofeīna daudzumu, šķīstošā vai beznosēduma tēja vai tējas ekstrakts, tēja ar samazinātu kofeīna daudzumu, šķīstošā vai beznosēduma tēja vai tējas ekstrakts, kas nesatur pievienotas sastāvdaļas; |
— |
raudzēts etiķis vai etiķa aizstājēji, ieskaitot tos, kuros vienīgā pievienotā sastāvdaļa ir aromatizētāji; |
— |
aromatizētāji; |
— |
pārtikas piedevas; |
— |
pārstrādes palīgvielas; |
— |
pārtikas fermenti; |
— |
krāsojoši pārtikas produkti; |
— |
pārtikā lietojamās zelta plāksnītes; |
— |
želatīns; |
— |
cietināšanas sastāvdaļa; |
— |
raugs; |
— |
košļājamās gumijas izstrādājumi; |
— |
pārtikas produkti, kas veidoti vai iesaiņoti kā sezonas prece, greznumlieta vai dāvana; |
— |
sezonas konditorejas izstrādājumi un konfekšu un šokolādes izstrādājumi figūru veidā; |
— |
jauktu produktu iepakojumi; |
— |
asorti; |
— |
pārtikas produkti iepakojumā vai traukā, kura lielākā virsma ir mazāka nekā 75 cm2; pārtikas produkta enerģētisko vērtību, kā tas noteikts 29. panta 1. punkta a) apakšpunktā, norāda galvenajā redzamības laukā; |
— |
pārtikas produkti, ko pārdod privātpersonas, kuri ar to nodarbojas neregulāri un neveic uzņēmējdarbību ar regularitātes un noteiktas organizētības pazīmēm; |
— |
nefasēti pārtikas produkti, ieskaitot sabiedrisko ēdināšanu, kas paredzēti tiešajam patēriņam; |
— |
amatnieciski ražoti produkti; |
— |
pārtikas produkti, ko tieši pārdod lauksaimniecības produktu ražotājs; |
— |
pārtikas produkti, kurus nelieli uzņēmumi mazos daudzumos tieši piegādā galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tos tieši piegādā galapatērētājiem; |
— |
pārtikas produkti iekšējā iepakojumā, kas nav paredzēti pārdošanai ārējā iepakojumā (uzturvērtības informāciju norāda uz ārējā iepakojuma, izņemot, ja produkts pieder tai pārtikas produktu kategorijai, uz ko attiecas šajā pielikumā minētie izņēmumi); |
— |
pārtikas produkti, kuru daudzums ir mazāks par 5 g/ml; |
— |
neizdzēšami marķētas stikla pudeles. |
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
V PIELIKUMS
PĀRTIKAS PRODUKTA NOSAUKUMS UN ĪPAŠI PIEVIENOJAMĀS ZIŅAS
A. DAĻA. PĀRTIKAS PRODUKTA NOSAUKUMS
1. |
Noieta dalībvalstī ir atļauts izmantot arī produkta nosaukumu, ar kuru to legāli izgatavo un pārdod ražotāja dalībvalstī. Tomēr, ja citu šīs regulas noteikumu piemērošana, jo īpaši 9. pantā noteikto, neļauj patērētājiem noieta dalībvalstī uzzināt pārtikas produkta īsto raksturu un atšķirt to no pārtikas produktiem, ar kuriem to var sajaukt, nosaukumam pievieno informatīvu papildaprakstu, kam jābūt tajā pašā redzamības laukā blakus šā pārtikas produkta nosaukumam un kas jāraksta skaidriem un viegli salasāmiem burtiem . |
2. |
Izņēmuma gadījumos noieta dalībvalstī neizmanto ražotājas dalībvalstī izmantoto nosaukumu, ja pārtikas produkts, ko tas apzīmē, tik ļoti atšķiras pēc sava sastāva vai izgatavošanas no pārtikas produkta, kas pazīstams ar šādu nosaukumu, ka 1. punkta noteikumi patērētājiem noieta dalībvalstī nevar pietiekami nodrošināt precīzu informāciju. |
3. |
Pārtikas produkta nosaukumu, ko aizsargā kā intelektuālo īpašumu, nedrīkst aizstāt ar preču zīmi vai izdomātu nosaukumu. |
B. DAĻA. PĀRTIKAS PRODUKTA NOSAUKUMAM PIEVIENOJAMĀS OBLIGATĀS ZIŅAS
1. |
Produkta nosaukums ietver sevī vai tam pievieno norādes par pārtikas produkta fizisko stāvokli vai īpašo apstrādi, kam tas bijis pakļauts (piemēram, pulverī, atkārtoti saldēts, liofilizēts, iesaldēts, ātri sasaldēts, atkausēts , koncentrēts, kūpināts), visos gadījumos, kad šādas informācijas nepieminēšana varētu maldināt pircējus. |
2. |
Jebkura ar jonizējošo starojumu apstrādāta pārtikas produkta marķējumā norāda: “apstarots” vai “apstrādāts ar jonizējošo starojumu”. |
3. |
Gaļas produktiem sagrieztas gaļas, gaļas ar kauliem, šķēlēs sagrieztas gaļas, porcijās sadalītas gaļas vai liemeņa veidā, kā arī zivju produktiem pārtikas produkta nosaukumā ir jānorāda jebkādas citas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas pievienotas sākotnējam dzīvniekam. |
4. |
Pārtikas produkta nosaukumā uz jebkura tāda gaļas produkta etiķetes, kas ir sagrieztas gaļas, gaļas ar kauliem, šķēlēs sagrieztas gaļas, porcijās sadalītas gaļas vai liemeņa veidā, vai uz sālītas gaļas etiķetes norāda:
|
5. |
Pārtikas produkta nosaukumā uz jebkura tāda zivju produkta etiķetes, kas ir sagrieztas zivs, filejas, šķēlēs sagrieztas zivs vai porcijās sadalītas zivs veidā, norāda:
|
C. DAĻA. ĪPAŠIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ APZĪMĒJUMU “MALTĀ GAĻA”
1. |
Sastāva kritēriji, kurus pārbauda, pamatojoties uz dienas vidējo rādītāju:
|
2. |
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV nodaļas V iedaļas noteikumiem, uz marķējuma jābūt arī šādam tekstam:
|
3. |
Dalībvalstis var atļaut tādas maltās gaļas tirdzniecību savā tirgū, kas neatbilst šīs daļas 1. punktā minētajiem kritērijiem, piemērojot valsts apzīmējumu, kas nedrīkst radīt sajukumu ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. panta 1. punktā paredzētajiem apzīmējumiem. |
D. DAĻA. ĪPAŠIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ APZĪMĒJUMU “DESU APVALKI”
Sastāvdaļu sarakstā desu apvalkus norāda šādi:
— |
“dabīgais desu apvalks”, ja desu ražošanai izmanto apvalku, kas iegūts no pārnadžu zarnu trakta; |
— |
“mākslīgais desu apvalks” pārējos gadījumos. |
Ja mākslīgais desu apvalks nav ēdams, tas ir jānorāda.
E. DAĻA. OFICIĀLS APZĪMĒJUMS PĀRTIKAS PRODUKTIEM, KURI LĪDZINĀS CITIEM PĀRTIKAS PRODUKTIEM (TURPMĀKAJĀ SARAKSTĀ IR PIEMĒRI)
Pārtikas produktus, kuri līdzinās citiem pārtikas produktiem vai kuros kāda sastāvdaļa ir aizstāta ar atdarinājumu, marķē šādi:
Atkāpes no produktu veida, kvalitātes un sastāva |
Oficiāls apzīmējums |
Salīdzinot ar sieru, piena taukvielu pilnīga vai daļēja aizstāšana ar augu taukvielām |
“Siera imitācija” |
Salīdzinot ar šķiņķi, mainīts sasmalcinātu sastāvdaļu sastāvs, tās satur daudz mazāk gaļas |
“Šķiņķa imitācija” |
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
VI PIELIKUMS
SASTĀVDAĻU NORĀDĪŠANA UN APZĪMĒŠANA
A. DAĻA. ĪPAŠIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ SASTĀVDAĻU NORĀDĪŠANU DILSTOŠĀ MASAS SECĪBĀ
Sastāvdaļas kategorija |
Norāde pēc masas |
||
|
Uzskaita secīgi pēc to svara galaproduktā; ūdens piedevas lielumu kā pārtikas sastāvdaļu aprēķina, atskaitot no kopējā galaprodukta daudzuma pārējo izmantoto sastāvdaļu kopējo daudzumu. Šo daudzumu neņem vērā, ja tas nepārsniedz 5 % no galaprodukta svara. |
||
|
Var uzskaitīt secīgi pēc masas, kas reģistrēta pirms to koncentrēšanas vai atūdeņošanas. |
||
|
Var uzskaitīt secīgi pēc to satura atjaunotajā produktā ar noteikumu, ka sastāvdaļu uzskaitījumam pievieno tādu vārdkopu kā “atjaunota produkta sastāvdaļas” vai “lietošanai gatava produkta sastāvdaļas”. |
||
|
Sastāvdaļu sarakstā var sadalīt grupās ar nosaukumu “augļi”, “dārzeņi” vai “sēnes”, kam seko frāze “mainīgās proporcijās” un uzreiz aiz tās ir saraksts ar sastāvā esošajiem augļiem, dārzeņiem vai sēnēm. Šādos gadījumos maisījums jāiekļauj sastāvdaļu sarakstā saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punktu, pamatojoties uz sastāvā esošo augļu, dārzeņu vai sēņu kopējo svaru. |
||
|
Var uzskaitīt citā secībā ar noteikumu, ka šim sastāvdaļu uzskaitījumam pievieno vārdkopu “mainīgās attiecībās”. |
||
|
Var uzskaitīt dažādā secībā pēc pārējām sastāvdaļām. |
||
|
Var būt minētas sastāvdaļu sarakstā, izmantojot frāzi “satur … un/vai …”, ja vismaz viena no ne vairāk kā divām sastāvdaļām ir gala produkta sastāvā. Šis noteikums neattiecas uz piedevām vai sastāvdaļām, kas uzskaitītas šā pielikuma C daļā. |
B. DAĻA. SASTĀVDAĻU KATEGORIJAS, KURU SASTĀVDAĻAS VAR APZĪMĒT AR KATEGORIJAS NOSAUKUMU, NEVIS AR KONKRĒTU NOSAUKUMU
Sastāvdaļas, kas pieder vienai no turpmāk minētajām pārtikas produktu kategorijām un ir citu pārtikas produktu sastāvā, jāuzrāda, tikai apzīmējot šo kategoriju.
Pārtikas produkta kategorijas definīcija |
Apzīmējums |
||||||||||||
|
“Eļļa”, kopā ar apzīmētāju “dzīvnieku” (vai tās konkrētās dzīvnieku izcelsmes norādi), vai attiecīgā gadījumā tās konkrētās augu izcelsmes norādi. Gadījumos, kad nevar garantēt, ka eļļas sastāvā nav noteiktu augu eļļas, jālieto norāde “Var saturēt…”. Hidrogenētai eļļai nosaukumā jāpievieno apzīmētājs “hidrogenēta” ▐. |
||||||||||||
|
“Tauki”, kopā ar konkrētu norādi par augu vai dzīvnieku izcelsmi. Hidrogenētiem taukiem nosaukumā jāpievieno apzīmētājs “hidrogenēti”, izņemot, ja piesātināto taukskābju un trans-taukskābju saturs ir iekļauts uzturvērtības norādē |
||||||||||||
|
“Milti”, kam seko to graudaugu uzskaitījums, no kuriem tie iegūti, lejupejošā secībā pēc masas |
||||||||||||
|
“Ciete” |
||||||||||||
|
“Zivis” |
||||||||||||
|
“Siers” |
||||||||||||
|
“Garšvielas” vai “jauktas garšvielas” |
||||||||||||
|
“Garšaugi” vai “jaukti garšaugi” |
||||||||||||
|
“Gumijveidīgs pamats” |
||||||||||||
|
“Rīvmaize” vai “sausiņi” (atkarībā no apstākļiem) |
||||||||||||
|
“Cukurs” |
||||||||||||
|
“Dekstroze” |
||||||||||||
|
“Glikozes sīrups” |
||||||||||||
|
“Piena proteīni” |
||||||||||||
|
“Kakao sviests” |
||||||||||||
|
“Krāsojošs pārtikas produkts” |
||||||||||||
|
“Vīns” |
||||||||||||
|
“…gaļa” un dzīvnieku sugas nosaukums (1) (%) |
||||||||||||
|
|
||||||||||||
Ja šie maksimāli pieļaujamie daudzumi ir pārsniegti, bet citi “gaļas” definīcijā noteiktie kritēriji ir izpildīti, sastāvdaļa “…gaļa” attiecīgi jāsamazina un sastāvdaļu sarakstā bez termina “…gaļa” jāmin tauku un/vai saistaudu daudzums. |
|
||||||||||||
|
“mehāniski atdalīta gaļa” un dzīvnieku sugas nosaukums (1), kuru gaļa tā ir |
C. DAĻA. SASTĀVDAĻU KATEGORIJAS, KURAS JĀAPZĪMĒ AR SAVAS KATEGORIJAS NOSAUKUMU, TAM PIEVIENOJOT SASTĀVDAĻAS KONKRĒTO NOSAUKUMU VAI EK NUMURU
Pārtikas piedevas un fermenti, kas nav minēti 21. panta b) apakšpunktā un pieder vienai no šajā pielikumā minētajām kategorijām, jāapzīmē ar šīs kategorijas nosaukumu, aiz tā norādot konkrētu nosaukumu vai EK numuru. Ja sastāvdaļa pieder vairāk nekā vienai kategorijai, uzrāda kategoriju, kas skar minētā pārtikas produkta pamatfunkciju. Tomēr apzīmējumam “pārveidota ciete” ikreiz papildus jānorāda tās konkrētā auga izcelsme, ja šī sastāvdaļa var saturēt lipekli.
|
Skābe |
|
Skābuma regulētājs |
|
Pretsalipes viela |
|
Pretputu viela |
|
Antioksidants |
|
Apjoma palielinātājs |
|
Krāsviela |
|
Emulgators |
|
Emulģējošie sāļi (3) |
|
Fermenti (4) |
|
Cietinātājs |
|
Garšas pastiprinātājs |
|
Miltu apstrādes līdzeklis |
|
Recinātājs |
|
Glazētājviela |
|
Mitrumuzturētājs |
|
Modificēta ciete (4) |
|
Celulozes ekstrakts (4) |
|
Konservants |
|
Pildviela |
|
Izcēlājviela |
|
Stabilizētājviela |
|
Saldinātājs |
|
Biezinātājs |
D. DAĻA. AROMATIZĒTĀJU APZĪMĒŠANA SASTĀVDAĻU SARAKSTĀ
1. |
Aromatizētājus apzīmē ar vārdu “aromatizētājs” vai lieto konkrētu aromatizētāja nosaukumu vai aprakstu. |
2. |
Hinīnu un/vai kofeīnu, ko lieto kā aromatizētāju pārtikas produkta ražošanā vai pagatavošanā, apzīmē ar nosaukumu un norāda sastāvdaļu sarakstā uzreiz aiz termina “aromatizētājs”. |
3. |
Vārdu “dabisks” vai jebkuru citu vārdu ar būtībā tādu pašu nozīmi var pievienot tikai tiem aromatizētājiem, kuru aromatizējošais komponents satur vienīgi aromatizētājvielas, kā tas noteikts Padomes Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un/vai aromātiskiem preparātiem, kā tas noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
4. |
Ja aromatizētāja nosaukums satur atsauci uz ietilpstošo vielu augu vai dzīvnieku dabu vai izcelsmi, vārdu “dabisks” vai jebkuru citu vārdu ar būtībā tādu pašu nozīmi nedrīkst lietot, ja vien aromātiskais komponents nav izdalīts, izmantojot attiecīgos fiziskos paņēmienus, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos paņēmienus vai ierastos ēdienu gatavošanas paņēmienus, tikai vai gandrīz tikai no attiecīgā pārtikas produkta vai aromātiskās izejvielas. |
E. DAĻA. KOMBINĒTU SASTĀVDAĻU APZĪMĒŠANA SASTĀVDAĻU SARAKSTĀ
1. |
Kombinētu sastāvdaļu var iekļaut sastāvdaļu sarakstā, izmantojot tās nosaukumu, ja vien to nosaka tiesību akti vai iedibināts paradums, saskaņā ar tās absolūto masu — ar noteikumu, ka pēc tās uzreiz seko sastāvdaļu uzskaitījums. |
2. |
Pirmajā punktā minētais saraksts nav obligāts:
|
(1) Uz etiķetes angļu valodā šo apzīmējumu var aizstāt ar vispārīgu attiecīgās dzīvnieku sugas sastāvdaļas nosaukumu.
(2) Saistaudu saturu aprēķina, par pamatu ņemot kolagēna un gaļas proteīna satura attiecību. Kolagēna saturs ir hidroksiprolīna saturs, reizināts ar 8.
(3) Tikai kausētiem sieriem un produktiem, kuru pamatā ir kausēti sieri.
(4) Konkrētais nosaukums vai EK numurs nav jānorāda.
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
VII PIELIKUMS
SASTĀVDAĻU DAUDZUMA NORĀDE SASTĀVDAĻU SARAKSTĀ
1. |
Sastāvdaļu daudzuma apzīmēšana nav obligāta:
|
2. |
Šīs regulas 23. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumus nepiemēro šādos gadījumos:
|
3. |
Sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu apzīmējums:
|
4. |
Atkāpjoties no šī pielikuma 3. punkta noteikumiem:
|
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
VIII PIELIKUMS
NETO DAUDZUMA UZRĀDĪŠANA
1. |
Neto daudzuma norāde nav obligāta pārtikas produktiem:
|
2. |
Ja Savienības noteikumi vai, ja tādu nav, valsts noteikumi pieprasa norādīt noteikta tipa daudzumu (piemēram, nominālo daudzumu, minimālo daudzumu, vidējo daudzumu), šis daudzums šajā regulā uzskatāms par neto daudzumu. |
3. |
Ja fasētā prece sastāv no divām vai vairākām atsevišķām fasētām vienībām, kas satur vienāda produkta vienādu daudzumu, neto daudzumu uzrāda, minot neto daudzumu katrā atsevišķā iesaiņojumā un šādu iesaiņojumu kopējo skaitu. Šīs norādes tomēr nav obligātas, ja atsevišķo iesaiņojumu kopējo skaitu var skaidri saredzēt un viegli saskaitīt no ārpuses un ja vismaz vienu neto daudzuma norādi, kas ietilpst katrā atsevišķā iesaiņojumā, var skaidri saredzēt no ārpuses. |
4. |
Ja fasētā prece sastāv no divām vai vairākām atsevišķām vienībām, kas nav uzskatāmas par realizācijas vienībām, neto daudzumu uzrāda, minot kopējo neto daudzumu un atsevišķo iesaiņojumu kopējo skaitu. |
5. |
Ja cietais pārtikas produkts atrodas uzlietajā šķidrumā, marķējumā norāda arī pārtikas produkta sauso tīrsvaru. Šajā punktā “uzlietais šķidrums” nozīmē šādus produktus, iespējams, maisījumā, kā arī saldētā vai iesaldētā veidā, ja vien šis šķidrums ir tikai pamatkomponentu papildinājums šajā izstrādājumā un tādējādi nav izšķirošais pirkuma faktors: ūdens, sāļi ūdens šķīdumā, sālījums, pārtikas skābes ūdens šķīdumā, etiķis, cukurs ūdens šķīdumā, pārējie saldinātāji ūdens šķīdumā, augļu un dārzeņu sulas augļu un dārzeņu gadījumā. ▐ |
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
IX PIELIKUMS
SPIRTA TILPUMKONCENTRĀCIJA
Faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas skaitlis to dzērienu marķēšanā, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %, jānorāda ne vairāk kā līdz vienai zīmei aiz komata. Pēc skaitļa jāuzrāda simbols “tilp. %”, un pirms tā var norādīt vārdu “spirts” vai abreviatūru “alc.”.
Spirta koncentrācija jānosaka 20oC.
Pozitīvās un negatīvās pielaides normas robežās attiecībā uz spirta tilpumkoncentrāciju, izteiktas absolūtos skaitļos, ir uzskaitītas nākamajā tabulā. Pielaides piemērojamas, neņemot vērā pielaides, kas izriet no spirta koncentrācijas noteikšanai lietotās metodes.
Dzēriena apraksts |
Pozitīva vai negatīva pielaide |
||
|
0,5 tilp. % |
||
|
1 tilp. % |
||
|
1,5 tilp. % |
||
|
0,3 tilp. % |
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
X PIELIKUMS
DEVAS
A DAĻA. VITAMĪNU UN MINERĀLVIELU DIENNAKTS DEVAS (PIEAUGUŠIE)
1. Vitamīni un minerālvielas, kuras drīkst uzskaitīt marķējumā, un to ieteicamās diennakts devas (IDD)
A vitamīns (μg) |
800 |
D vitamīns (μg) |
5 |
E vitamīns (mg) |
12 |
K vitamīns (μg) |
75 |
C vitamīns (mg) |
80 |
Tiamīns ( B1 vitamīns ) (mg) |
1,1 |
Riboflavīns (mg) |
1,4 |
Niacīns (mg) |
16 |
B6 vitamīns (mg) |
1,4 |
Folijskābe (μg) |
200 |
B12 vitamīns (μg) |
2,5 |
Biotīns (μg) |
50 |
Pantotēnskābe (mg) |
6 |
Kālijs (mg) |
2 000 |
Hlorīds (mg) |
800 |
Kalcijs (mg) |
800 |
Fosfors (mg) |
700 |
Dzelzs (mg) |
14 |
Magnijs (mg) |
375 |
Cinks (mg) |
10 |
Varš (mg) |
1 |
Mangāns (mg) |
2 |
Fluorīds (mg) |
3,5 |
Selēns (μg) |
55 |
Hroms (μg |
40 |
Molibdēns (μg)) |
50 |
Jods (μg) |
150 |
|
|
2. Vitamīnu un minerālvielu ievērojams daudzums
Spriežot par to, kas ir uzskatāms par ievērojamu daudzumu, parasti būtu jāņem vērā 15 % no ieteicamās diennakts devas, kas norādīta šī pielikuma 1. punktā un ietilpst 100 g vai 100 ml produkta vai vienā iepakojumā, ja tas satur tikai vienu porciju.
B DAĻA. ENERĢĒTISKĀS UN UZTURVĒRTĪBAS DIENNAKTS DEVAS, IZŅEMOT VITAMĪNUS UN MINERĀLVIELAS (PIEAUGUŠIE) (1)
Enerģētiskā vai uzturvērtība |
Deva |
Enerģētiskā vērtība |
▐2 000 kcal ▐ |
Proteīns |
80 g |
Kopējie tauki |
70 g |
Piesātinātie tauki |
20 g |
Ogļhidrāti |
230 g |
Cukuri |
90 g |
Sāls |
6 g |
(1) Atsauces devas ir indikatīvi lielumi; tās precīzāk noteiks Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
XII PIELIKUMS
PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI
PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI ENERĢĒTISKĀS VĒRTĪBAS APRĒĶINĀŠANAI
Uzrādāmo enerģētisko vērtību aprēķina, izmantojot šādus pārrēķina koeficientus:
|
4 kcal/g ▐ |
||
|
2,4 kcal/g ▐ |
||
|
4 kcal/g ▐ |
||
|
9 kcal/g ▐ |
||
|
6 kcal/g ▐ |
||
|
7 kcal/g ▐ |
||
|
3 kcal/g ▐ |
Trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs
XIII PIELIKUMS
UZTURVĒRTĪBAS IZTEIKŠANA UN NORĀDĪŠANA
A DAĻA. UZTURVĒRTĪBAS NORĀDES MĒRVIENĪBAS
Uzturvērtību norāda skaitliski, izmantojot šādas mērvienības:
|
kJ un kcal |
||
|
gramos (g) |
||
|
|||
|
|||
|
|||
|
|||
|
XI pielikuma A daļas 1. punktā minētās mērvienības |
||
|
katrai atsevišķajai vielai atbilstīga mērvienība |
B DAĻA. OGĻHIDRĀTU UN TAUKU SATURA NORĀDĪŠANA
1. |
Norādot poliolu un/vai cietes saturu, šo informāciju iekļauj uzreiz aiz ogļhidrātu satura norādes šādā veidā:
|
2. |
Norādot taukskābju daudzumu un/vai tipu, šo informāciju iekļauj uzreiz aiz kopējo tauku satura norādes šādā veidā:
|
C DAĻA. ENERĢĒTISKĀS UN UZTURVĒRTĪBAS NORĀDĪŠANAS KĀRTĪBA UZTURVĒRTĪBAS NORĀDĒ
Norādot enerģētisko un uzturvērtību, jāievēro šāda kārtība:
enerģētiskā vērtība |
▐ kcal |
tauki |
g |
▐ |
|
piesātinātās taukskābes |
g |
cukurs |
g |
sāls |
g |
proteīns |
g |
ogļhidrāti |
g |
▐ |
|
šķiedrvielas |
g |
dabīgās trans-taukskābes |
g |
mākslīgās trans-taukskābes |
g |
mononepiesātinātās taukskābes |
g |
polinepiesātinātās taukskābes |
g |
polioli |
g |
holesterīns |
g |
ciete |
g |
vitamīni un minerālvielas |
XI pielikuma A daļas 1. punktā minētās mērvienības |
citas vielas |
katrai atsevišķajai vielai atbilstīga mērvienība |