|
17.2.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 51/43 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Zaļā grāmata “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” ”
COM(2010) 183 galīgā redakcija
2011/C 51/09
Ziņotājs: Claudio CAPPELLINI kgs
Līdzziņotājs: Ion LENNARDT kgs
Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 304. pantu 2010. gada 27. aprīlī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Zaļā grāmata “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana””
COM(2010) 183 galīgā redakcija.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija savu atzinumu pieņēma 2010. gada 8. septembrī.
Tā kā Komitejas sastāvs tika atjaunots, pilnsapulcē nolēma, ka balsojums par šo atzinumu notiks oktobrī paredzētajā plenārsesijā, un, ievērojot Reglamenta 20. pantu, iecēla Joost van Iersel kgu par galveno ziņotāju.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 466. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 21. oktobrī, ar 71 balsi par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi
Ņemot vērā jautājumus, ko Eiropas Komisija risina Zaļajā grāmatā (COM(2010) 183 galīgā redakcija, 2010. gada 27. aprīlis), pamatojoties uz ieteikumiem, kurus jau izstrādājusi kultūras un radošo nozaru potenciāla platforma (Platform on the Potential of Cultural and Creative Industries), un balstoties uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) aizsākto iekšējo dialogu (tostarp arī īpašajās uzklausīšanas sanāksmēs), Komiteja pauž šādus konkrētus ieteikumus un priekšlikumus kultūras un radošo nozaru (KRN) atbalstam Eiropā.
1.1. Ieteikumi
EESK
|
a) |
aicina Komisiju turpināt darbu, lai pilnveidotu nozares definīciju un izveidotu atbilstošāku statistisko uzskaiti, sevišķu uzmanību pievēršot mākslas jomā strādājošo sociālajai un ekonomiskajai situācijai. Jēdzienam “kultūras un radošās nozares” pašlaik nav skaidras un vispārējas definīcijas, tomēr tā ir nepieciešama, lai
|
|
b) |
ierosina Komisijai ieguldīt vairāk pūļu, lai radītu “Eiropas radošuma telpu”, proti, izstrādātu normatīvo sistēmu, kuras pamatā ir šādi principi: vienlīdzīga piekļuve tirgum, brīva konkurence, cīņa pret dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un amatniecībai, kultūru daudzveidības veicināšana, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un pirātisma apkarošana, īpašu uzmanību pievēršot nozares digitālajām iespējām; |
|
c) |
aicina ieviest nodokļu atvieglojumus un veidot jaunus modeļus un instrumentus, lai veicinātu finansējuma piesaisti nozares projektiem un rosinātu veidot publiskā un privātā sektora partnerības ar iedzīvotāju piedalīšanos (“Participatory Public-Private Partnerships/PPPP”); citiem vārdiem sakot, šajā jomā jāpanāk iedzīvotāju tieša līdzdalība tradicionālajos publiskā un privātā sektora partnerības modeļos (1); |
|
d) |
uzsver, ka KRN darbība sekmē Eiropas kohēzijas stratēģisko mērķu īstenošanu, un iesaka vietējām pašvaldībām (vietējām administratīvajām teritorijām, reģioniem u.c.) sadarboties ar citām vietējām iestādēm (augstākās izglītības iestādēm, bankām, apvienībām, publisko un/vai privāto pakalpojumu sniedzējiem u.c.), lai atbalstītu kultūras un radošās nozares un palīdzētu tām iekļauties reģionālajā attīstībā; |
|
e) |
uzsver, ka vajadzīgi piemēroti pasākumi, lai uzlabotu nozares uzņēmumu (īpaši MVU) un mākslas jomā strādājošo stāvokli, kas ir nestabils, turklāt jānodrošina arī ieguldījumu “kritiskā masa”, lai nozarē veidotos t. s. “aglomerācijas ekonomika”, kas ļautu pretoties parādībai, ka tirgū iekļūst kultūras produkti, kuri veicina Eiropas kultūrai svešus uzvedības modeļus vai pat izraisa svešu kultūru pilnīgu dominēšanu; |
|
f) |
uzsver, ka jāpalielina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozīme (līdzīgi kā ES iniciatīvās saistībā ar “Nākotnes internetu”), jo IKT paver jaunas iespējas (piemēram, platjoslas tīkls vai pakalpojumi radošuma veicināšanai, kas ir sevišķi nozīmīgi nelabvēlīgā situācijā esošos reģionos vai reģionos ar zemiem ienākumiem) gan saistībā ar radošās nozares produktu ražošanu un pakalpojumu izveidi, gan ar minēto produktu un pakalpojumu izmantošanu un izplatīšanu galalietotājiem; |
|
g) |
norāda, ka pamatizglītības un profesionālās apmācības programmām ir jāveicina izpratne par kultūras un radošajām nozarēm; minētā vajadzība Eiropas līmenī uzsvērta jau Starptautiskajā Lietišķās mākslas hartā (“International Charter of Artistic Craftmanship”); |
|
h) |
norāda, ka jānosaka piemērotākie instrumenti, lai atvieglotu radošo uzņēmumu un nozares profesionāļu piekļuvi kredītiem, pirmkārt, mudinot uzņēmumus pievērst lielāku uzmanību projektu/darbu ekonomiskajai un finansiālajai ilgtspējai, un, otrkārt, pilnveidojot kredītiestāžu spējas novērtēt kultūras un radošo projektu ekonomisko un finansiālo potenciālu; |
|
i) |
noslēgumā uzsver, ka ES iestādēm ir vairāk jāpievēršas radošuma klasteru attīstības sociālajai ietekmei un nozares dalībnieku darba apstākļu uzlabošanu. |
1.2. Priekšlikumi
Ņemot vērā iepriekš minēto, KRN atbalstam EESK ierosina Komisijai kopumā (ne tikai tās specializētajām nodaļām), kā arī citām ES iestādēm šādus pasākumus:
|
a) |
uzsākt strukturētu dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm un, sadarbojoties visām iesaistītajām ES iestādēm, uzsākt diskusijas un izpratnes veicināšanas kampaņu par KRN nozīmi “Eiropas teritorijā”, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošajiem reģioniem un reģioniem, kuros īsteno kohēzijas politiku. EESK ir gatava atbalstīt minēto strukturēto dialogu un sadarboties ar citām ES iestādēm, un piedāvā savas tehniskās zināšanas un tās rīcībā esošo kontaktu tīklu; |
|
b) |
izmantojot dažos Savienības reģionos uzsāktos izmēģinājuma projektus, izveidot neformālas tikšanās un izmēģinājumu vietas (pēc “zinātnes veikalu” (science shops), nākotnes centru, multivides parku u.c. parauga), kuras spēj veicināt mērķgrupu (iedzīvotāju/lietotāju/apvienību) un organizētas pilsoniskās sabiedrības tiešu līdzdalību. Radošās nozares potenciāla attīstībā jāiesaista visi ES reģioni, ne tikai lielpilsētas, kuras bieži vien uzskata par vienīgajām radošās attīstības procesu veicinātājām. Tādējādi vietējās un reģionālās pašvaldības, MVU apvienības un amatnieki var būtiski sekmēt KRN iekļaušanu reģionālajā attīstībā (atbilstoši Eiropas “Mazās uzņēmējdarbības akta” principam “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”); |
|
c) |
attīstīt radošuma “iekšējo tirgu”, veicinot
|
|
d) |
pastiprināt augstākās izglītības mācību iestāžu dialogu ar MVU, amatniecības uzņēmumiem un atbilstošajām tos pārstāvošajām apvienībām; pilnveidot studentu datorprasmes un tehniskās iemaņas; uzsākt iniciatīvas saistībā ar jaunu uzņēmumu dibināšanu nozarē, izmantojot arī savstarpējas apmācības veidus; |
|
e) |
sekmēt finansējuma piesaisti radošajām nozarēm, gan, izstrādājot ES pamatnostādnes uzņēmējdarbības plāniem, kas saistīti ar radošu un kultūras projektu/pakalpojumu/darbu īstenošanu, kā arī īpašus ekonomiskās un finansiālās darbības rādītājus, lai atvieglotu nozarē veikto ieguldījumu tehnisko un ekonomisko novērtēšanu, gan, piedāvājot kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem, MVU paredzētus kopīgus publisko un privāto garantiju fondus un apgrozības fondus, kā arī veicinot jauna veida apvienību un partnerību veidošanos starp dažādām iesaistītajām pusēm, kas darbojas attiecīgajās nozarēs (piemēram, IKT, izdevējdarbība, filmu ražošana, mūzika, u.c.). |
2. Kas ir kultūras un radošās nozares?
2.1. Stratēģijā “Eiropa 2020” atzīts, ka Eiropas kultūras un radošās nozares ir ļoti svarīgas izaugsmei, konkurētspējai, kā arī ES un tās iedzīvotāju nākotnei. Tās stimulē inovāciju, nodrošina jaunas darba vietas un veicina mijiedarbību starp dažādajām rūpniecības nozarēm. Kultūras un radošajās nozarēs veidojas daudz augstāka pievienotā vērtība nekā citās nozarēs, un tās virza vietējo attīstību un rūpniecības pārmaiņas.
2.2. EESK uzsver, ka KRN ir ļoti nozīmīgas Eiropas sabiedrībā — tās veicina plurālismu un kultūras daudzveidību un veido Eiropas identitāti. Tās palīdz uzlabot dzīves kvalitāti, vairo toleranci un mazina cilvēka cieņu pazemojošu rīcību, kā arī veicina integrāciju un gatavību uzņemt citu valstu iedzīvotājus.
2.3. Šā atzinuma vērienīgais mērķis ir parādīt kopējo potenciālu, kas piemīt kultūras un radošajām nozarēm, kuras — kā uzsvērusi arī Eiropadome — ir jaunās stratēģijas “Eiropa 2020” stūrakmens un galvenais faktors pārmaiņām Eiropas rūpniecībā. Tāpēc vispirms ir vajadzīgas atbilstošas zināšanas par pētāmo tematu, savstarpēji nošķirot koncepciju, ražošanas procesu un patēriņa analīzi un pārvaldību.
2.4. Pat runājot par KRN vispārīgi, ir jānošķir “kultūra” un “radošums”. Kopumā ar “kultūru” saprotam zināšanu, ieražu, kā arī mākslinieciskās un zinātniskās attīstības līmeni noteiktā laika posmā vai sociālajā grupā (2); savukārt “radošums” precīzāk nozīmē spēju novatoriski domāt, t.i., radīt jaunas idejas, kas iepriekš nepieredzētā veidā kombinē realitātes elementus (piemēram, procesus, priekšmetus, zināšanas u.c.). Savukārt abus minētos jēdzienus nedrīkst sajaukt ar terminu “inovācija”, kas vispārīgi attiecas uz produktiem un procesiem, kuri rodas zināšanu, tehniku un instrumentu izmantošanas rezultātā (3).
Šāda nošķiršana ir būtiska, jo, no vienas puses, tā ļauj nodalīt jēdzienus, kas sarunvalodā bieži vien tiek jaukti; no otras puses, tā parāda ciešo kultūras, radošuma un inovācijas saikni (sk. arī Eiropas Savienības Padomes 2010. gada 29. aprīļa secinājumus par kultūras ieguldījumu reģionālajā un vietējā attīstībā).
2.5. Kultūras un radošuma daudzdimensionālā rakstura dēļ ir grūti noteikt tikai vienu analītisko pieeju: viena galējība ir uzskatīt, ka radošums aprobežojas ar kultūras pasākumiem, bet otra — ka visas nozares pēc būtības ir radošas. Tādēļ, nosakot t. s. “radošās nozares”, ir risks pieļaut zināmu patvaļu, kas varētu negatīvi ietekmēt to politikas jomu efektivitāti, kuras paredzētas stratēģijas “Eiropa 2020” atbalstam.
2.6. Nozares robežu definēšanas problēma ir saistīta arī ar “uztveri”, gan ar “iekšējo uztveri” (nozares dalībnieki neuztver sevi kā noteiktas nozares sastāvdaļu), kā arī “ārējo uztveri” (dažās sabiedrībās neatzīst raksturīgās pazīmes, kas piemīt kultūras un radošajās nozarēs nodarbinātajām personām).
3. KRN kopaina Eiropā
3.1. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm KRN kopējais ieguldījums veido aptuveni 2,6 % no ES 27 valstu IKP un nodrošina darba vietas aptuveni 5 miljoniem cilvēku (avots: Zaļā grāmata COM(2010) 183 galīgā redakcija). Citi avoti norāda uz vēl lielāku ietekmi. Statistikas datu daudzveidība neapšaubāmi liecina arī par to, cik atšķirīgi tiek vērtētas KRN definīcijā iekļautās nozares grupas (sk. ieteikumu 1.1. a) punktā).
3.2. ES 27 valstu tirdzniecības bilance 2007. gadā liecināja, ka galvenajās ar radošumu saistītajās nozarēs ir 3 miljardu euro liels pārpalikums. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (Unctad) 2008. gada ziņojumu (“Creative economy report”) izaugsmes aspektā radošās nozares joprojām ir viena no galvenajām pasaules tirdzniecības jomām. No 2000. līdz 2005. gadam ar radošumu saistīto preču un pakalpojumu tirdzniecība pasaules mērogā ir augusi par gandrīz 9 %, apstiprinot labvēlīgas izaugsmes perspektīvas ilgtermiņā.
3.3. Nozarei raksturīgas profesiju grupas ir mākslinieki, ideju nesēji, producenti, izdevēji, aktieri; joprojām nozīmīgas ir arī gan no tehniskā, gan no uzņēmējdarbības aspekta tradicionālas profesijas, piemēram, amatnieki. Tomēr jānorāda uz atbilstošu nozares tiesību aktu trūkumu, kā arī nozares profesionālās kompetences īpašas atzīšanas un minētajām profesiju kategorijām paredzētās sociālās aizsardzības trūkumu (piemēram, aizsardzība saistībā ar ļoti īsiem līguma termiņiem vai atbalsts starptautiskai mobilitātei).
3.4. Neraugoties uz to, kultūras un radošajām nozarēm piemīt ievērojams potenciāls ES izaugsmes un nodarbinātības jomā. Radošumu vispārīgi uzskata par ilgtspējīgas, viedas un iekļaujošas izaugsmes virzītājspēku, tāpat kā kultūrai ir svarīga loma informācijas un zināšanu sabiedrības attīstībā. Radošums un kultūra ir ne tikai instrumenti ar kuriem veido konkurētspējīgāku un strukturētāku piedāvājumu; tie stimulē pieprasījumu pēc satura, izglīto par kultūras daudzveidību un vienlaikus palīdz apkarot atstumtību un diskrimināciju.
3.5. Radošums ir svarīgs arī saistībā ar starptautisko konkurētspēju, jo tas piešķir “nemateriālu vērtību”“produktiem” un pārveido tos par īpašu pieredzes veidu. Taču pašlaik arvien vairāk uzņēmumu, kurus nevar uzskatīt par radošo nozaru uzņēmumiem, piešķir aizvien vairāk resursu radošajām darbībām, kas saistītas ar produktu izstrādi. Radošās nozares ir būtiskas ne tikai uzņēmumu starptautiskajai konkurētspējai, tās labvēlīgi ietekmē arī visu pārējo ekonomiku (4).
3.6. Vēl viens nozīmīgs aspekts, kuru nedrīkst novērtēt pārāk zemu, ir nozares attīstības pozitīvā ietekme uz dzīves kvalitāti attiecīgajā teritorijā: tā ietekmē izglītības sistēmu, jauniešu uzvedības modeļus un vairo interesi par kultūru, kuru popularizē KRN īstenotie kultūras pasākumi, tādējādi veicinot dinamiku pilsētās un apdzīvotajās vietās.
3.7. Visbeidzot īpaši jāuzsver iespējas, ko sniedz jauno tehnoloģiju pielietošana nozarē; piemēram, tā sauktie sociālie plašsaziņas līdzekļi, kas ļauj lietotājiem apmainīties ar tekstiem, attēliem, video un audio ierakstiem. Tā ir vide, kurā vienlaikus var rasties interesantas idejas, noritēt konstruktīvi dialogi un auglīgas tikšanās (piemēram, “vikinomika” (wikinomics)), bet tajā ir arī pārvaldības grūtības, piemēram, saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, kas attiecas uz satura apmaiņu. Jaunās tehnoloģijas var palīdzēt apkarot arī digitālo pirātismu.
3.8. Tomēr nozare joprojām ir ļoti neaizsargāta. No vienas puses, tajā pārsvarā darbojas MVU, no otras puses, to skar oligopolu veidošanās, kas iznīcina konkurenci (t. s. “bestsellera efekts”); šajā sakarā jāmin multivides vai reklāmas uzņēmumi, kuri darbojas pasaules mērogā.
3.9. Tomēr MVU nozīme nozarē joprojām ir būtiska. Minētie uzņēmumi uzņemas risku saistībā ar netehnoloģiskiem jauninājumiem, ieguldījumiem jaunajos talantos un jaunās estētiskās formās, kā arī mēģinājumiem nodrošināt patērētājiem plašu un daudzveidīgu piedāvājumu. Tomēr pastāv problēma saistībā ar ieguldījumu “kritisko masu”, proti, ar ieguldījumiem, kuri ir pietiekami, lai nepieļautu tādu produktu iekļūšanu Eiropas tirgū, kuri veicina Eiropas kultūrai svešus uzvedības modeļus un vērtības. Tādēļ būtu lietderīgi īstenot pasākumus, ar kuriem atbalsta vietējās MVU sistēmas un veicina reģionālo klasteru un “aglomerācijas ekonomikas” veidošanos.
3.10. Eiropā politika attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm joprojām nav viendabīga. Dažās dalībvalstīs nozarē veic apjomīgus publiskos ieguldījumus, savukārt citās valstīs ieguldījumi ir galvenokārt privāti (5). Pat neizvērtējot minēto pasākumu efektivitāti, nav noliedzams, ka šajā nozarē piemērojamo tiesību aktu sadrumstalotība un ievērojamās atšķirības starp valstu tirgiem faktiski kropļo konkurenci Eiropas iekšējā tirgū. Zaļajā grāmatā norādīts, ka jāiegulda vairāk pūliņu, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju šajā nozarē, tādējādi veicinot kultūru daudzveidību. Lai atbalstītu Eiropas rīcībpolitikas minētajās nozarēs, vajadzīgi piemēroti stimuli salīdzinošajai novērtēšanai.
3.11. ES līmenī gan Komisija (“Paziņojums par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos”, 2007. gada 10. maijs), gan Padome (“Darba plāns kultūras jomā no 2008. gada līdz 2010. gadam”, 2008. gada 10. jūnijs), gan Eiropas Parlaments (“Rezolūcija par radošajām nozarēm”, 2008. gada 10. aprīlis) ir izvirzījuši mērķi labāk izmantot KRN un jo īpaši MVU iespējas. Viens no plānotajiem pasākumiem, ko sāks īstenot 2011. gadā, ir “Eiropas radošo nozaru alianse” (6), kuru īstenos Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas (Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas daļas) ietvaros. Citi paredzētie pasākumi ir šādi: KRN darba grupas izveide, kurā ietilpst dalībvalstu eksperti, pētījumu izstrāde par kultūras ieguldījumu radošumā, par kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības aspektiem un par kultūras ieguldījumu vietējās un reģionālās ekonomikas attīstībā, kā arī zaļās grāmatas par KRN sagatavošana.
4. Diskusiju temati un apspriedēs ar ieinteresētajiem dalībniekiem noteiktās prioritātes
4.1. Ar zaļās grāmatas publicēšanu 2010. gada 27. aprīlī Komisija aizsāka debates par KRN izaugsmes iespējām. Komisija uzsvēra kultūras daudzveidības, globalizācijas un digitalizācijas lomu procesa virzīšanā, vajadzību nodrošināt nozares uzņēmumiem piemērotus instrumentus (piemēram, iespēja eksperimentēt un ieguldīt, atvieglojot piekļuvi kredītam), kā arī veicināt to attīstību ar teritoriālo rīcībpolitiku pārorientēšanu.
4.2. Komisija vēlas koncentrēt darbību trijās galvenajās politikas jomās: “Digitālā programma Eiropai”, kas ir viena no septiņām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, kuru īstenojot, Komisija paredz izveidot tiešsaistē pieejamā satura un pakalpojumu vienoto tirgu; īpaši pasākumi, lai palielinātu KRN kā inovācijas un strukturālo pārmaiņu katalizatora lomu saistībā ar pamatiniciatīvu “Inovācijas Savienība”; stratēģija intelektuālā īpašuma jautājumā, lai palīdzētu izveidot vajadzīgo līdzsvaru starp jaunu uzņēmējdarbības modeļu aizsardzību un izplatīšanu.
4.3. Tomēr zaļajā grāmatā ir izvirzīti arī neatbildēti jautājumi, lai rosinātu plašu diskusiju ar visām Eiropas radošumā (plašā nozīmē) ieinteresētajām personām. Ar šo atzinumu EESK vēlas sniegt ieguldījumu Komisijas sāktajās debatēs, piedāvājot konkrētus ierosinājumus un darbības priekšlikumus. Šajā sakarā EESK galvenā atsauce arī turpmāk ir kultūras un radošo nozaru potenciāla platformas ierosinātie ieteikumi. Ieinteresēto personu dialogā un Komitejas rīkotajās īpašajās uzklausīšanas sanāksmēs ir atklājušies vēl citi aspekti.
4.4. Radošuma fiziskā telpa, klasteri un to nozīme teritoriālajā attīstībā
4.4.1. Pirmais zaļajā grāmatā norādītais diskusijas temats ir “jaunas iespējas eksperimentēt, radīt inovācijas un nodarboties ar uzņēmējdarbību kultūras un radošajās nozarēs”, kā arī jauno informācijas tehnoloģiju loma. Praksē tas nozīmē radīt tikšanās vietas starpdisciplīnu sadarbības sekmēšanai, kas ir piemērotas arī eksperimentiem ar radošo nozaru novatoriskākiem risinājumiem un kurās kopā ar iedzīvotājiem/lietotājiem tiktu pētītas jaunas valodas un izteiksmes veidi, piemēram, digitālo māksliniecisko saturu multisensoriska izmantošana (radošo nozaru produktu un pakalpojumu nākotnes un/vai darījumu centri, virtuālā realitāte un multivides parki).
4.4.2. Šāda veida fiziskās telpas, kurām raksturīga “tiekšanās pēc pārmaiņām”, var būt arī stimuls, lai novērstu dažu reģionu marginalizāciju salīdzinājumā ar radošās attīstības lieliem pilsētu centriem (vispārīgi par svarīgākajiem Eiropas radošuma klasteriem tiek uzskatītas lielās pilsētu aglomerācijas, piemēram, Ildefransa, Londona (inner London), Milānas province, Amsterdama, Madride u.c. (7) (sk. European Cluster Observatory ziņojumu “Priority Sector Report: Creative and Cultural Industrie”).
4.4.3. Ir virkne faktoru, kas sekmē “radošu” rūpniecības klasteru veidošanos, piemēram, pilsētu un reģionu ekonomiskā attīstība, uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas attīstība, radošais tūrisms, ražošanas ķēžu efektivitāte, inovācijas vispusīgā ietekme u. c. Ņemot vērā minētās atziņas, būtu jāuzsāk īpaši projekti, lai veicinātu šādu klasteru paplašināšanu un izplatību visā Savienības teritorijā, kā arī Eiropas mēroga tīklu veidošanu.
4.4.4. Tas ir saistīts ar radošo nozaru, to tīklu un klasteru svarīgo lomu, jo tie sniedz ieguldījumu reģionālajā attīstībā (sk. ES Padomes 2010. gada 29. aprīļa secinājumus). Eiropas Klasteru novērošanas centra (European Cluster Observatory) ziņojumā “Priority Sector Report: Creative and Cultural Industries” ir empīriski pierādīta tieša saikne starp radošo nozaru atrašanās vietu un teritoriālo attīstību. Problēma ir izvēlēties vispiemērotākos sadarbības veidus, lai veicinātu KRN iekļaušanu stratēģiskajā reģionālajā attīstībā.
4.4.5. Kultūras un radošuma klasteru svarīga iezīme ir atkarība no publiskajiem atbalsta pasākumiem (sevišķi darbības sākumposmā), kā arī vajadzība pēc pozitīviem integrācijas pasākumiem, kas spēj iesaistīt teritoriālo dalībnieku kopumu: publisko pārvaldi, uzņēmējus, izglītības (arī augstākās izglītības) iestādes, kultūras dalībniekus, intelektuālo profesiju pārstāvjus un pilsonisko sabiedrību. Pienācīgi jānovērtē arī šādu klasteru saikne ar to vietējo izcelsmes kopienu. Klasteri ir sakņoti konkrētas vietas kopīgajās zināšanās un ir nesaraujami saistīti ar labvēlīgu, neatdarināmu vidi, veicinot inovāciju un pārmaiņas (sk. Bilbao, Valensijas, Amsterdamas, Rūras apgabala u.c. gadījumus).
4.4.6. Tāpēc vietējām pašvaldībām (vietējām administratīvajām teritorijām, reģioniem u.c.) sadarbībā ar citām vietējām iestādēm (augstākās izglītības iestādēm, bankām, apvienībām, publiskiem un/vai privātiem satura sniedzējiem u.c.) ir liela nozīme KRN iekļaušanā reģionālajā attīstībā, lai panāktu nozares stratēģisko mērķu īstenošanu. ES kohēzijas politikā ir atzīts, piemēram, KRN daudzpusīgais ieguldījums stratēģiskajos mērķos (konverģence, konkurētspēja, nodarbinātība, teritoriālā sadarbība un sabiedrības visneaizsargātāko grupu iekļaušana), lai gan KRN konkrēto ietekmi ir grūti noteikt.
4.4.7. Kā vienu no konkrētiem piemēriem kultūras un radošuma apvienošanas un salīdzināšanas vietai ārpus lieliem pilsētu centriem, bieži vien nelabvēlīgā situācijā esošajos un/vai pārrobežu reģionos EESK vēlas norādīt uz kopējo Valensijas pieredzi un nesen izveidotajām Apūlijas reģiona “pilsētu laboratorijām”: visā reģionā pamestas ēkas (skolu ēkas, vēsturiskas celtnes, klosterus, lopkautuves, kazarmas u.c.) ar reģiona atbalstu pārveido un aprīko, lai veidotu īstus jauniešu kultūras un radošuma centrus.
4.5. “Eiropas radošuma telpa”: tiesiskais regulējums
4.5.1. Cits būtisks temats saistībā ar “marginalizācijas” novēršanu ir mākslinieku un radošajās nozarēs nodarbināto mobilitāte. Joprojām ir vajadzīga paraugprakses apmaiņa, lai pavērtu jaunas perspektīvas un motivētu Eiropas iedzīvotājus labāk iepazīt un izprast citam cita kultūru.
4.5.2. Tomēr mobilitātei ir daudz šķēršļu, kuri vairumā gadījumu ir saistīti ar vīzu regulējumu, nodokļu politiku un citiem administratīvajiem šķēršļiem saistībā ar nozarei piemērojamajām tiesību normām, kas atšķiras dalībvalstu un bieži arī reģionu vidū.
4.5.3. Priekšlikumi mobilitātes veicināšanas pasākumiem ir šādi: sekmēt Eiropas kopražojumus un/vai pieredzes un prasmju apmaiņu gan ražošanas, gan projektēšanas posmā nozares un starpnozaru līmenī; nodrošināt līdzekļus tulkojumiem mazāk lietotās Eiropas valodās vai trešo valstu valodās; atbalstīt īpašus pasākumus saistībā ar darbības, profesionālās kvalifikācijas un sertificētu kompetenču savstarpējo atzīšanu; parakstīt līgumus, lai novērstu dubultu aplikšanu ar nodokļiem. Intelektuālo profesiju pārstāvji veicina kultūras un radošuma ekonomiku; viņi var sniegt ieguldījumu sadarbības tīkla izmēģinājumprojektā, kas piesaistītu radošas idejas arī no trešām valstīm.
4.5.4. Šajā jomā IKT sniedz jaunas iespējas gan attiecībā uz radošās nozares produktu izgatavošanu, gan uz to izmantošanu un izplatīšanu galalietotājiem. Eiropas Komisija 2010. gada maijā iepazīstināja ar vērienīgo “Digitālo programmu Eiropai” (pirmā no septiņām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām). Programmai ir septiņi mērķi; tajā ir paredzēts izveidot jaunu vienoto tirgu, lai izmantotu digitālā laikmeta priekšrocības, ievērojami palielināt Eiropas iedzīvotāju iespējas piekļūt ātram un īpaši ātram internetam, kā arī nodrošināt visiem Eiropas iedzīvotājiem digitālo prasmju apguvi un piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem.
4.5.5. Tomēr galvenais šķērslis nozares digitālo iespēju palielināšanai ir tas, ka nav normatīvās sistēmas, lai aizsargātu kultūras un radošā digitālā satura īpašumtiesības (pašreizējie noteikumi bieži vien ir vērsti tikai uz lielo pakalpojumu sniedzēju vajadzībām), kā arī trūkst piekļuves tiesību, lai saturam varētu piekļūt visi lietotāji/iedzīvotāji un MVU, sevišķi tie, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā esošajos reģionos (bieži vien viņiem jāpieņem ierobežojoši un patvaļīgi piekļuves nosacījumi).
4.5.6. Intelektuālā īpašuma tiesību jautājums ir jāskata kopā ar pirātisma un viltošanas problēmu, kas saskaņā ar aplēsēm tikai 2008. gadā vien radošajai nozarei (kino, daudzsēriju TV filmas, mūzikas ieraksti un programmatūra) radījusi ieņēmumu zaudējumus aptuveni 10 miljardu euro apmērā un likusi samazināt darba vietas par 185 000 (sk. konsultāciju uzņēmuma TERA veikto pētījumu “Ceļā uz digitālo ekonomiku: nodarbinātības līmeņa saglabāšanas nozīme radošajās nozarēs ES”). Digitālais pirātisms ir noziedzīgs nodarījums, kas nodara kaitējumu kā lieliem, tā maziem uzņēmumiem, tādēļ Eiropas līmenī vajadzīgi saskaņoti, stingrāki pasākumi, lai veicinātu lietotāju aizsardzību un efektīvāk vērstos pret nelikumīgiem ražojumiem.
4.5.7. Šajā sakarā ir jānovērtē “atklātā avota” (open source) paradigmas un “vikinomikas” iespējas, ņemot vērā to īpašo spēju novērtēt mazo dalībnieku darbību, kurai raksturīgi sadrumstaloti ražošanas procesi, izteiktu individualitāšu radošie ieguldījumi, mainīgi ražošanas cikli un ierobežoti finanšu līdzekļi.
4.5.8. Ziņojumā “CReATE project report on ICT and CI” (8) norādītas četras galvenās tendences, ar kuru starpniecību informācijas un komunikācijas tehnoloģija var veicināt KRN ekonomisko attīstību: digitālā izplatīšana, lai atvieglotu satura kopējo izmantošanu tīklā; vizuālās pieredzes uzkrāšana; “barjeras” efekta samazināšana un jaunu uzņēmējdarbības veidu ilgtspējīga attīstīšana, sevišķi nelabvēlīgā situācijā esošajos ES reģionos; spēja pielāgot darba organizāciju reģionā “izkaisītiem” resursiem, ko, pamatojoties uz publiskā un privātā sektora partnerību ar iedzīvotāju piedalīšanos, savstarpēji saista tikai tehnoloģija un satura sniedzēji.
4.5.9. Otrs Komisijas izvirzītais jautājums skar mākslas un dizaina izglītības iestāžu un uzņēmumu (īpaši amatniecības nozares uzņēmumu) sadarbības veicināšanu, kā arī digitālo prasmju attīstīšanu, sevišķi tur, kur to nav vai tās vēl ir nepilnīgas. Jau 2009. gada “ES radošuma manifestā” uzsvērts, ka ir vajadzīga “jauna izglītība”, lai “sagatavotu kognitīvu sabiedrību”. Tomēr specifiska problēma ir izglītības un uzņēmējdarbības jomu integrācijas trūkums, jo sevišķi saistībā ar radošuma, t.s. e-prasmju attīstību un, vispārīgāk, spēju pielāgot cilvēkresursus nozares neparasti straujajai attīstībai.
4.5.10. Darbības priekšlikumi saistībā ar minēto ir šādi:
|
a) |
pamatizglītības posmā veicināt plašākas zināšanas par radošajām nozarēm; veicināt lielāku “radošu uzņēmējdarbību”, tostarp sekmējot pamatizglītības un mākslas un dizaina izglītības iestāžu sadarbības iespējas (piemēram, prakses un semināri); |
|
b) |
ieviest konkursus un balvas jaunajiem talantiem un tām iestādēm, kas veicina atbilstošas prasmes; |
|
c) |
pamatizglītības un vidējās izglītības programmās atbalstīt māksliniecisko un kultūras izglītību un, vispārīgāk, interesi par darbu radošajās nozarēs un to produktiem; |
|
d) |
atbalsta pasākumi, piešķirot finansiālus atvieglojumus tieši augstākās izglītības iestāžu beidzējiem, kas apguvuši attiecīgās nozares specialitāti, vai uzņēmumiem, kas viņus nodrošina ar darbu; |
|
e) |
atbalstīt nodarbinātības iespējas, nodrošinot mūžizglītību un atzīstot kvalifikāciju Eiropas līmenī; |
|
f) |
pilnveidot mākslas un dizaina izglītības iestāžu studentu datorprasmes un tehniskās iemaņas; |
|
g) |
Eiropas Savienībā veidot partnerības ar MVU un amatnieku apvienībām, lai efektīvi sekmētu zināšanu nodošanu, rosinātu vēlmi veikt uzņēmējdarbību un popularizētu visas tās “nemateriālās” vērtības, kas ir radošās attīstības pamatā. |
4.6. Radošuma finansēšana
4.6.1. Trešais Komisijas izvirzītais jautājums ir radošuma finansēšana, proti, kā stimulēt privātos ieguldījumus, publiskā un privātā sektora partnerības ar iedzīvotāju piedalīšanos (PPPP) un uzlabot KRN piekļuvi kredītam. Šajā sakarā jāuzsver: pirmkārt, ja uzņēmumi pievērstu lielāku uzmanību projektu/darbu ekonomiskajai un finanšu ilgtspējai, tas neapšaubāmi sekmētu piekļuvi kredītam; otrkārt, kredītiestādes tikpat kā nespēj novērtēt “jaunu ideju” ekonomiskās un finansiālās sekas.
4.6.2. Konkrēti priekšlikumi ir šādi:
|
a) |
izstrādāt pamatnostādnes uzņēmējdarbības plāniem, kas saistīti ar radošu un kultūras projektu/pakalpojumu/darbu īstenošanu, kā arī īpašus procesu kvalitātes un ekonomiskās un finansiālās darbības rādītājus, lai atvieglotu nozarē veikto ieguldījumu tehnisko un ekonomisko novērtēšanu (nepieļaujot nevajadzīgu finansiālo un administratīvo slogu MVU); |
|
b) |
ieviest vērtētāju atbilstošu apmācību, izstrādāt rīcībpolitikas un programmas KRN atbalstam, izmantojot holistisku pieeju; |
|
c) |
neieguldot lielus līdzekļus, nodrošināt atvieglotu piekļuvi finansējumam, kas paredzēts projektu plānošanai un uzsākšanai vai projektu īstenošanas iespējamības un ilgtspējas iepriekšējai pārbaudei (piemēram, īstenošanas iespējas sertifikācijai), lai piesaistītu papildu resursus ražošanas posmam un rezultātu izplatīšanai iespējami plašākam ieinteresēto uzņēmumu lokam; |
|
d) |
ieviest nodokļu sistēmas, kas nerada KRN nelabvēlīgu situāciju, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (gan individuālajiem, gan kolektīvajiem), iekļaujot tajās nodokļu atlaides un/vai atbrīvojumus no nodokļiem (piemēram, varētu samazināt nodokli, kas jāmaksā par nozares ražojumiem (arī tiešsaistes ražojumiem) — tā tas noticis ASV); |
|
e) |
piedāvāt kredītus ar atvieglotiem noteikumiem, izmantojot MVU paredzētus kopīgus publisko un privāto garantiju fondus (Eiropas MVU krājaizdevu sabiedrību tīkls) un apgrozības fondus; |
|
f) |
veicināt jauna veida apvienību un partnerību veidošanos starp dažādām iesaistītajām pusēm, kas darbojas attiecīgajās nozarēs (piemēram, IKT, mūzika un izdevējdarbība). |
4.6.3. Ar iepriekš minēto ir saistīts jautājums par Eiropas atbalstu ieguldījumiem nozarē. Eiropas rīcībpolitikām, kas paredzētas nozares atbalstam, jāsekmē arī valstu un reģionālo noteikumu, kā arī nozares atbalsta pasākumu saskaņošana attiecībā uz publisko atbalstu un piekļuvi gan privātam, gan atvieglotam kredītam, lai veidotu partnerības un projektus, kuros iesaistīti reģioni ar atšķirīgu attīstības līmeni (sk. konsultāciju uzņēmuma KEA ziņojumu “Business Innovation Support Services for Creative Industries”) (9).
4.7. Radošuma sociālā dimensija
4.7.1. Nobeigumā ir jāuzsver radošuma klasteru attīstības sociālās ietekmes jautājums. KRN attīstības pazīme ir cieša saikne starp ekonomisko izaugsmi un attiecīgo kopienu sociālo izaugsmi. Tādējādi nozare ir nesaraujami saistīta ar apkārtējo vidi, proti, klasteru pamatā ir vietējās sociāli ekonomiskās attiecības, kuras nevar atdarināt citur; nozares dalībniekiem ir raksturīga teritoriālā iesakņošanās un cieša saikne ar vispārējo izglītību un profesionālo apmācību. Tāpēc ir vajadzīgs KRN un vietējās administrācijas strukturēts dialogs un ar mērķtiecīgas apmācības un vietējo kopienu aktīvas iesaistīšanās palīdzību jāpielāgo institucionālās/administratīvās kompetences.
4.7.2. Tāpēc EESK uzsver, ka ES iestādēs ir jārosina strukturēts dialogs par radošuma klasteru attīstības sociālo ietekmi, kā arī par nozares dalībnieku darba apstākļu uzlabošanu. Nozarē ir vajadzīgi mērķtiecīgi sociālās aizsardzības pasākumi, ņemot vērā nozares īpatnības, piemēram, nozarē ir izplatītas nestabilas darba attiecības, līgumi uz īsu un ļoti īsu laiku, intelektuālā īpašuma tiesību atbilstošas aizsardzības trūkums, tiesību aktu trūkums darba ņēmēju, brīvo profesiju pārstāvju un mākslinieku brīvas pārvietošanās veicināšanai.
Briselē, 2010. gada 21. oktobrī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
Staffan NILSSON
(1) Sk. citā sakarā atzinumu par tematu “Uzlabot “publiskā un privātā sektora partnerības līdzdalības” modeļus, izvēršot visiem pieejamus e-pakalpojumus ES 27 dalībvalstīs” (TEN/402, pieņemts EESK 2010. gada septembra plenārsesijā, vēl nav publicēts OV).
(2) Sk. EESK atzinumu par tematu “Kultūras nozares Eiropā” (OV C 108, 30.04.2004., 68. lpp.).
(3) Sk. EESK atzinumu par tematu “Eiropas potenciāla atbrīvošana un stiprināšana pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā” (OV C 325, 30.12.2006., 16. lpp.; sevišķi sk. 4.12. punktu un 55. zemsvītras piezīmi).
(4) Vienā no konsultāciju uzņēmuma “KEA” pētījumiem, kas veikts pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma, (http://www.keanet.eu/report/BISScreativeindustries.pdf) uzsvērts, ka radošajās nozarē ir trīs pamatkanāli: saikne ar vietējo/reģionālo attīstību, starpnozaru attiecības (piemēram, starp radošo saturu un IKT vai starp kultūru un tūrismu) un “radošo” un “neradošo” nozaru savstarpējās saiknes. Minēto pētījumu izstrādāja saistībā ar Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD rīkoto darbsemināru Amsterdamā, kur izstrādāja arī Amsterdamas deklarāciju (http://www.europe-innova.eu/creative-industries).
(5) Protams, lai rūpīgi izpētītu katras dalībvalsts īstenoto nozares politikas modeli, vajadzētu kopīgu un skaidru KRN definīciju. Publisko finansējumu gan pārsvarā novirza, lai atbalstītu kultūras nozari (teātri, kino, vizuālo mākslu, fondus utt.), bet tas, savukārt, būtiski ietekmē nozari kopumā, jo ieguldījumi kultūrā ir cieši saistīti ar KRN attīstību.
(6) Minētā pasākuma budžets ir 7,5 miljoni euro; prognozē, ka, īstenojot minēto ierosmi, trīs gadu laikā veidosies 100 miljonu euro ieguvums.
(7) Šāda “teritoriālā koncentrācija” attiecas galvenokārt uz konkrētām apakšnozarēm, piemēram, datorizēti plašsaziņas līdzekļi, skaņu ieraksti, video ieraksti.
(8) Sīkāka informācija par projektu “CReATE” pieejama tiešsaistē (http://www.lets-create.eu/).
(9) Sk. 4. zemsvītras piezīmi.