Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā”

COM(2010) 283 galīgā redakcija – 2010/0150 (COD)

2011/C 48/30

Ziņotājs: BUFFETAUT kgs

Eiropas Parlaments 2010. gada 15. jūnijā un ES Padome 2010. gada 23. jūnijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

COM(2010) 283 galīgā redakcija — 2010/0150 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 6. septembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 465. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 15. un 16. septembrī (2010. gada 15. septembra sēdē), ar 133 balsīm par, 2 balsīm pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta dokumenta vispārējo struktūru un Komisijas izvirzītos mērķus. Komiteja atzinīgi vērtē ideju izmantot Eiropas finansējumu kā daudzkāršojošu faktoru, lai paātrinātu ieguldījumus energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā. EESK uzskata, ka finanšu palīdzības sadale starp tehnisko palīdzību, aizdevumiem ar atvieglotiem nosacījumiem un finanšu iestāžu garantijām ir labāk jāpamato. Komiteja norāda, ka jāprecizē jēdziens tehniskā palīdzība.

1.2.   Komiteja izsaka cerību, ka Komisijas izstrādātie noteikumi tiks piemēroti un visi ieinteresētie finanšu starpnieki tiks pilnvaroti pārvaldīt finanšu instrumentu, bet projektu atlasi veiks finansējuma pārvaldības iestādes Komisijas uzraudzībā. EESK uzskata, ka jāprecizē fondu pārvaldības un pieejamības noteikumi, lai finanšu starpniekiem un projektu vadītājiem būtu skaidrība par to izmantošanu.

1.3.   EESK uzskata, ka tomēr ir nepieciešami un lietderīgi daži paskaidrojumi attiecībā uz šādiem punktiem.

1.3.1.   Pēc iespējas ātrāk (līdz 2010. gada beigām) jānoskaidro pieejamā finansējuma kopsumma (vai vismaz tās aplēse) papildus jau paziņotajiem 114 miljoniem euro, kas sadalījumā pa dalībvalstīm ir relatīvi ierobežota palīdzība. Taču jāņem vērā arī sviras efekts, ko radīs privāto investoru papildu finansējums un projektu un investīciju veicināšana, ja vien tehniskās palīdzības posmā tiks nodrošināts būtisks atbalsts.

1.3.2.   Termina “rentabli projekti” definēšana: piemēram, ēku, īpaši veco ēku, izolācija, kas ir būtisks energoefektivitātes faktors, energotaupības ziņā ir rentabla ilgtermiņā. Terminu “rentabls projekts” jāizprot šādi: tie ir finansējami projekti, ko nevarētu īstenot bez ES atbalsta. Terminu “rentabls projekts” regulā varētu skaidrot ar piebildi, ka tas ir “projekts, kura finansiālo līdzsvaru nodrošina ar Eiropas instrumentu atbalstu”.

1.3.3.   Atbilstības kritēriji:

1.4.   Komiteja saprot Komisijas vēlmi, ka iesaistītajām vietējām pašvaldībām “jāpauž politiska apņemšanās mazināt klimata pārmaiņas, ietverot precīzus mērķus”, tomēr brīdina par pārāk lielo uzticēšanos nostājai, kuru lielākā mērā raksturo politkorektas idejas un komunikācija, nevis konkrēti pasākumi, kas balstīti uz stabilām un inovatīvām metodēm vai efektīvām vadības sistēmām, kuras pārbaudītas energoefektivitātes, siltumtīklu vai atjaunojamo energoresursu jomā;

2.   Regulas, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā, pamats un principi.

2.1.   Eiropas enerģētikas programmai ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) piešķirti 3,98 miljardi euro. Saistības par gandrīz visu minēto summu bija paredzēts uzņemties jau sākot no 2010. gada. Taču 114 miljardi euro netiks sadalīti saskaņā ar EEPEA; ja projekti neatbildīs noteiktajām juridiskajām, finansiālajām un tehniskajām prasībām, šī summa var izrādīties lielāka.

2.2.   EEPEA regulas II nodaļā paredzētais, bet nesadalītais finansējums tiks izmantots, lai izveidotu mērķtiecīgu finanšu instrumentu, kas veicinātu energoefektivitāti un iniciatīvas atjaunojamo energoresursu jomā atbilstīgi priekšlikumam par ilgtspējīgas enerģijas finansēšanu.

3.   Vispārīgi principi.

3.1.   Šis finanšu instruments paredzēts, lai atbalstītu RENTABLU projektu izstrādi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā un veicinātu ieguldījumu finansēšanu minētajās jomās, īpaši pilsētvidē.

3.2.   Lai būtiski palielinātu decentralizētu ieguldījumu skaitu, finansējuma saņēmēji būs pašvaldību, vietējās un reģionālās valsts iestādes, tostarp publiskā un privātā sektora partnerības.

3.3.   Ilgtspējīgas enerģijas projekti, kas saņems finansējumu, ietver arī sabiedriskās un privātās ēkas, augstu energoefektivitātes koģenerāciju un centralizētus apkures/dzesēšanas tīklus, decentralizētus vietējos atjaunojamos energoresursus, ekoloģisku pilsētu transportu un vietējo infrastruktūru, piemēram, viedos tīklus, efektīvu ielu apgaismojumu un viedās mērierīces.

4.   Atlases un atbilstības kritēriji.

4.1.   Instrumenta ietvaros finansē tikai tos pasākumus, kam ir ātra, izvērtējama un būtiska ietekme uz Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanu un kuri palielina energoapgādes drošību un samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju.

4.2.   Salīdzinājumā ar iesaistīto pašvaldību vai uzņēmumu cita veida ieguldījumiem Kopienas finansējuma mērķis ir panākt sviras efektu atbilstīgi noteiktiem kritērijiem, kas saistīti, pirmkārt, ar pašvaldību īstenoto politiku un, otrkārt, ar projektu tehniskajiem un finansiālajiem aspektiem.

4.3.   Pašvaldībām izvirzītie noteikumi attiecas uz to iesaistīšanos cīņā ar klimata pārmaiņām, skaidri izvirzītiem mērķiem, izstrādāto stratēģiju veidu, to īstenošanas uzraudzību un publiskumu, kā arī rezultātiem.

4.4.   Tehniskie un finanšu noteikumi paredzēti, lai nodrošinātu pamatotu un tehniski piemērotu pieeju, stabilu finansējumu, lai Eiropas atbalsts sekmētu citus publisko vai privāto iestāžu ieguldījumus, saimniecisko un sociālo ietekmi, ietekmi uz vidi, projektu ģeogrāfisko līdzsvarotību un to gatavības pakāpi, lai iespējami ātrāk uzsāktu investīciju konkrētu īstenošanu.