15.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/155


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Zaļā grāmata “Meža aizsardzība un meža informācija ES – gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām” ”

COM(2010) 66 galīgā redakcija

2011/C 48/27

Ziņotājs: Seppo KALLIO kgs

Līdzziņotājs: Brendan BURNS kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 17. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Zaļā grāmata “Meža aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām” ”

COM (2010) 66 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2010. gada 31. augustā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 465. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 15. un 16. septembrī (15. septembra sēdē), ar 121 balsi par, 2 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.

EESK norāda, ka:

mežs ir atjaunojams dabas resurss, dažādu ekosistēmu pakalpojumu nodrošinātājs un cilvēka labklājībai nepieciešams faktors, un sagaidāms, ka nākamajās desmitgadēs tā nozīme palielināsies;

paredzams, ka klimata pārmaiņas ietekmēs arī ekosistēmas pamatfunkcijas un tādējādi mežu sniegtos ekoloģiskos pakalpojumus;

paredzams, ka klimata pārmaiņas palielinās nenoteiktību un dažādu tādu parādību un apdraudējumu gadījumus, kuru ietekme uz vidi sniedzas pāri valstu robežām, piemēram, kaitēkļi, slimības, sausums, plūdi, vētras un mežu ugunsgrēki;

lai attiecīgi pielāgotu mežu apsaimniekošanā un pētniecībā pieņemtos lēmumus, arvien lielāka nozīme ir aktuālai informācijai par mežiem.

1.2.

EESK uzsver, ka:

jāpiemēro līdzsvarota pieeja attiecībā uz dažādajām meža funkcijām un uzsvars nevar būt tikai uz mežu aizsardzību;

lai saglabātu uz to balstītas ekosistēmas un ekoloģiskos pakalpojumus un nodrošinātu citu sabiedrisko labumu sniegšanu, nepieciešami finanšu stimuli un informācija mežu īpašniekiem un citiem operatoriem, piemēram, mežsaimniecības uzņēmumiem un koksnes izmantotājiem — tiem, kas praksē pieņem lēmumus par mežiem;

klimata pārmaiņu netiešo un daudzkārtējo ietekmi var mazināt ar preventīviem pasākumiem un iepriekš sagatavojoties krīzes situācijām,

valstu un uzņēmumu sadarbībai ir liela nozīme pārrobežu parādību kontrolē un meža informācijas uzlabošanā.

1.3.

EESK ierosina, ka mežu un uz meža izmantošanu balstītās nozares būtiskā nozīme ekoloģiskajā ekonomikā atbilstīgi stratēģijai “ES 2020” būtu jāņem vērā dažādās ES politikas jomās:

ar mežu apsaimniekošanu saistītajās ES politikas jomās, tostarp ES mežsaimniecības stratēģijā un rīcības plānā būtu jāatbalsta aktīva mežu apsaimniekošana un izmantošana un tas, lai tiktu izmantots arī koksnes un koksnes izstrādājumu ilgtspējīgas un videi draudzīgas izmantošanas konkurētspējas faktors;

ar mežsaimniecību saistītu jautājumu saskaņošana ar citām nozarēm un politikas jomām, kas tos ietekmē, būtu jārisina, citastarp nostiprinot Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas un citu ar mežu saistīto konsultatīvo grupu un komiteju (1) lomu ES lēmumu par mežiem pieņemšanā;

dažādu ekosistēmu pakalpojumu un sabiedrisko labumu tarifikācija jāņem vērā ES lauku attīstības politikā.

1.4.

EESK iesaka Komisijai:

sniegt piemēru dalībvalstīm attiecībā uz to, kā ar mežsaimniecību saistītus jautājumus saskaņot ar citām nozarēm, politikām, kaimiņvalstīm un citiem operatoriem attiecībā uz to, kā paredzēt attīstību un riskus un pārvarēt krīzes;

atbalstīt objektīvas informācijas nodrošināšanu mežsaimniecības nozarē, piemēram, “Starptautiskā mežu gada 2011” ietvaros, lai uzlabotu mežu īpašnieku, patērētāju un sabiedrības priekšstatu par mežsaimniecības nozari;

atbalstīt informācijas nodrošināšanu attiecībā uz koksnes un tās izstrādājumu īpašībām, piemēram, pozitīvo ietekmi uz klimatu, lai sekmētu ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu;

pasūtīt pētījumu par dažādiem operatoriem, kas iesaistīti informācijas par mežiem vākšanā, kā arī par viņu apkopoto informāciju;

izstrādāt meža informācijas un plānošanas sistēmas, kā arī uz tām pamatotu labu praksi, sadarbojoties ar mežsaimniecības nozares tehnoloģiju forumu, pētniecības centriem, valstu organizācijām un dažādiem operatoriem mežsaimniecības nozarē, lai palīdzētu identificēt pēkšņas pārmaiņas, piemēram, katastrofas, un reaģēt uz tām;

vairāk atbalstīt dalībvalstis un citas iesaistītās puses, lai ieviestu un pārraudzītu ilgspējīgu mežsaimniecību, nodrošinātu nepieciešamo informāciju un saskaņotu informācijas ieguvi.

2.   Vispārīga informācija un atzinuma mērķis.

2.1.

Zaļās grāmatas mērķis ir visā ES veicināt sabiedriskas debates un apkopot viedokļus par turpmāko politiku meža aizsardzības un meža informācijas jomā, kā arī sniegt argumentus ES mežsaimniecības stratēģijas iespējamai atjaunināšanai, īpaši ņemot vērā klimata jautājumus. Zaļajā grāmatā izskatītie jautājumi ir saistīti ar Komisijas iepriekšējo Balto grāmatu “Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (2).

2.2.

Zaļajā grāmatā ir analizēts vispārējais ES mežu stāvoklis un to nozīme, norādot uz mežu īpašajām iezīmēm, funkcijām un problēmām, ar ko tie saskaras. Tajā ir arī analizēts apdraudējums, ko klimata pārmaiņas rada mežiem, un izklāstīti pieejamie meža aizsardzības instrumenti un analizētas pastāvošās meža informācijas sistēmas.

2.3.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu meža politikas jautājumi galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. ES galvenais uzdevums ir pievienot vērtību valstu projektiem un programmām meža politikas jomā, piemēram, rosinot dalībvalstis apzināties turpmākās problēmas un izstrādāt ieteikumus savlaicīgiem pasākumiem ES līmenī.

2.4.

Šajā atzinumā galvenokārt ir analizēts jautājums par to, kā klimata pārmaiņu ietekmē Eiropā mainīsies meža apsaimniekošana un aizsardzība un kā būtu jāveido ES politika, lai labāk atbalstītu dalībvalstu meža politikas iniciatīvas. Atzinumā ir arī analizēts, kā Eiropas Savienība varētu sniegt ieguldījumu turpmāko problēmu risināšanā un kāda papildu informācija ir vajadzīga. Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Savienībai, īstenojot meža aizsardzības politiku, jānodrošina, ka meži arī nākotnē pilda visas savas produktīvās, sociāli ekonomiskās un ekoloģiskās funkcijas.

3.   Dažādu meža funkciju uzturēšana, līdzsvarošana un veicināšana (1. jautājums).

3.1.

ANO konvencijās ir atzīta meža nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām (3) un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā (4). Eiropas līmenī un saskaņā ar ES Mežsaimniecības stratēģiju dalībvalstis pašas ir apņēmušās pieņemt līdzsvarotu pieeju dažādajām mežsaimniecības funkcijām, pamatojoties uz meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un daudzfunkcionalitāti (5). Eiropas Savienības līmenī ES Mežsaimniecības stratēģijā un ES Mežu rīcības plānā, kā arī paziņojumā par koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību ņemtas vērā mežu dažādās funkcijas (6). Valstu un reģionālajā līmenī mežu funkcijas tiek pārvaldītas, izmantojot arī mežu programmas. Tādējādi mežsaimniecības nozares pašas politika ļauj efektīvi atbalstīt meža dažādo funkciju uzturēšanu, līdzsvarošanu un nostiprināšanu. Savukārt papildu centieni ir vajadzīgi, lai ar mežu saistītos pasākumus saskaņotu ar citām nozarēm un politikām, kas tos ietekmē. Piemēram, vajadzīgās spējas, lai to veiktu, ir Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai (PMK), citām konsultatīvajām grupām un komitejām, kas nodarbojas ar mežsaimniecības jautājumiem (7), un Komisijas Starpdienestu grupai mežsaimniecības jautājumos. PMK nozīme ES lēmumu par mežsaimniecības jautājumiem pieņemšanā būtu jāpastiprina. Arī valstu līmenī jānodrošina efektīvāka nozaru koordinācija ar mežu saistītos jautājumos. Valstu operatoriem daudz ko nozīmē Komisijas piemērs, kura pamatā ir perspektīvas starpnozaru pieejas īstenošana.

3.2.

Meži ir atjaunojams dabas resurss, dažādu ekosistēmu pakalpojumu sniedzējs un cilvēka labklājībai nepieciešams faktors, un sagaidāms, ka nākamajās desmitgadēs tā nozīme palielināsies. Piemēram, atbildīgu patērētāju grupai (8) jau ir ievērojams īpatsvars daudzu Eiropas valstu patēriņa tirgū. Meža dažādota un ilgtspējīga izmantošana un mežsaimniecības produkcija un pakalpojumi, tā atbilstoša apsaimniekošana ir faktori, kas rada darba vietas, ienākumus un labklājību dažādos līmeņos un dažādās jomās. Mežiem un mežsaimniecības nozarēm, koksnes un citu mežsaimniecības produktu ražošanai, kā arī meža tūrismam ir īpaša nozīme vietējo kopienu dzīvē. Atbilstīgi stratēģijai “ES 2020” ir svarīgi nodrošināt atbilstošus darbības apstākļus mežu īpašniekiem, uzņēmējiem un koksnes pārstrādes nozarēm, jo arvien pieaug pieprasījums pēc zemes, ko var izmantot koksnes ražošanai, un pēc koksnes, kuru var pārstrādāt produktos un izmantot kā enerģijas avotu. Lielu nozīmi iegūst arī ar informāciju saistītās prasmes. “Starptautiskais mežu gads 2011” sniedz iespēju uzlabot patērētāju un sabiedrības priekšstatu par mežsaimniecības nozari un uzsvērt ilgtspējīga patēriņa un ilgtspējīgas ražošanas nozīmi, apliecinot koksnes un koksnes izstrādājumu priekšrocības ar klimata pārmaiņām saistīto jautājumu risināšanā (oglekļa dioksīda uzglabāšana, viegli iegūstama enerģija, siltumefektivitāte u.c.) salīdzinājumā ar citiem materiāliem.

3.3.

Ekoloģiskus mežu aizsardzības un saglabāšanas pasākumus parasti nodrošina, izvirzot stratēģiskus mērķus un izstrādājot noteikumus, pamatnostādnes un ieteikumus šo mērķu sasniegšanai. Pēdējos gados atbildība par ekosistēmu pakalpojumiem un citiem sabiedriskiem ieguvumiem arvien vairāk gulstas uz mežu īpašniekiem un uzņēmējiem. Lai risinātu vides jautājumus, viņiem nepieciešamas jaunas zināšanas un informācija par dažādām rīcības iespējām, piemēram, kopīgiem projektiem, lai uzlabotu rentabilitāti, un par finanšu iniciatīvām. Risināmie jautājumi ietver ekonomiskas vērtības piešķiršanu bioloģiskās daudzveidības un upju baseinu aizsardzībai, ar atpūtu saistītām funkcijām un oglekļa uzkrāšanai.

3.4.

Mežiem, koksnei un koksnes izstrādājumiem ir svarīga nozīme klimata regulēšanā. Īpaši svarīga ir to spēja uzkrāt oglekļa dioksīdu. Koksnes izstrādājumus var izmantot, lai aizstātu izstrādājumus, ko ražo no citiem materiāliem, kas ir mazāk efektīvi ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanā. Piemēram, būvniecībā, telpu iekšējā apdarē un mēbeļu ražošanā izmantojot koksnes izejvielas, var ilgtermiņā pazemināt oglekļa līmeni. Zināmā mērā no koksnes iegūtu bioenerģiju var izmantot no fosilajiem avotiem iegūtās enerģijas aizstāšanai. Cīņā pret klimata pārmaiņām var izvirzīt politiskus mērķus un izstrādāt politiskus pasākumus, lai sekmētu videi draudzīgu materiālu, piemēram, koksnes un tās produktu, izmantošanu.

3.5.

Sakarā ar pēdējos gados notikušajām vētrām un mežu ugunsgrēkiem un to izraisītajiem zaudējumiem arvien vairāk apspriež klimata pārmaiņu ietekmi uz meža ekosistēmu un līdz ar to uz darbību, kas saistīta ar mežu. Mežiem dažādos reģionos ir atšķirīga nozīme vietējā un reģionālā klimata regulēšanā un augsnes aizsardzībā. Pēdējos gados to būtisko nozīmi apzinās aizvien vairāk, jo palielinājusies izpratne par ūdens ciklu un gūta lielāka pieredze saistībā ar sausuma problēmu.

4.   Klimata pārmaiņu ietekme uz mežiem un mežsaimniecības nozari (2. jautājums).

4.1.

Paredzams, ka klimata pārmaiņas palielinās nenoteiktību un risku, ko rada dažādi vides faktori, piemēram, kaitēkļi, slimības, sausums, vētras un mežu ugunsgrēki. Vēl viena problēma ir globalizācija un ar to saistītais koksnes izstrādājumu un meža reproduktīvā materiāla transports, kas, piemēram, paātrina kaitēkļu izplatību ārpus to dabiskās dzīves telpas. Ja vides riski, kas ietekmē mežus un mežsaimniecības nozari, īstenosies, tas daudzējādi ietekmēs sociālo jomu un tautsaimniecību. Saimnieciskā ietekme var būt saistīta ar izmaiņām aktīvu vērtībā un uzņēmumu darbības nosacījumos. Sociālā ietekme var būt gan tieša, piemēram, dzīves vides maiņa meža iznīcināšanas dēļ, gan netieša, piemēram, sociālā ietekme, kas attiecīgajā reģionā saistīta ar pārmaiņām uzņēmumu saimnieciskajā stāvoklī. Vides risku pēkšņā iedarbība rada īpašas problēmas, piemēram, saistībā ar tirgiem un loģistiku. Vajadzīgas labākas zināšanas par iespējamajiem iemesliem un ietekmi, lai samazinātu nenoteiktību un pārvaldītu risku vides pārmaiņu apstākļos.

4.2.

Pateicoties mežu resursu bagātīgumam un mežu apsaimniekošanas efektivitātei, Eiropas meži var pielāgoties dažādām pārmaiņām. Tomēr Eiropā pastāv ievērojamas reģionālās atšķirības dažādo dabas un sabiedrisko apstākļu dēļ. Piemēram, sagaidāms, ka Vidusjūras reģiona sausajos apgabalos ievērojami palielināsies mežu ugunsgrēku risks klimata pārmaiņu un cilvēka darbības kopīgās ietekmes dēļ. Ja sausuma periodi citviet Eiropā kļūs biežāki, tas var nelabvēlīgi ietekmēt, piemēram, reģionus, kuros galvenokārt aug egļu meži. Ja ziemas kļūs maigas un zeme nesasals, dažu meža darbu loģistika būs apgrūtināta. Palielinās arī sēnīšu slimību un kaitēkļu radītā kaitējuma risks. Apgabaliem, kuros ir samazinājusies izciršana, var kaitēt vētras un pēc tam kaitēkļi. Tam var būt ievērojama ekonomiska ietekme uz mežu īpašniekiem un vietējo tautsaimniecības sistēmu, un var samazināties mežu daudzveidība. Mainīgie uzņēmējdarbības apstākļi var izmainīt dažādu reģionu relatīvās priekšrocības, un tas savukārt var ietekmēt darbaspēka sadali starp reģioniem un sociālos apstākļus.

4.3.

Klimata pārmaiņu vairākkārtējo kaitīgo ietekmi var mazināt, tām iepriekš attiecīgi sagatavojoties. Sistemātiska prognozēšana ir lietderīga, lai novērstu nevēlamu ietekmi un paredzētu pēkšņas pārmaiņas un dabas katastrofas. Arvien svarīgāka nozīme ir pielāgošanās pasākumu un preventīvu pasākumu plānošanai, pamatojoties uz dažādos līmeņos veiktām prognozēm. Tāpat ir svarīgi, lai ES politikas jomās, kas saistītas ar mežu, un struktūrās, piemēram, mežsaimniecības tehnoloģiju forumā, tiktu atbalstīta aktīva meža apsaimniekošana un izmantošana un uzlabots tādu videi draudzīgu materiālu kā koksne ilgtspējīgas izmantošanas konkurētspējas faktors.

4.4.

Klimata pārmaiņu netiešo un daudzkārtējo ietekmi var mazināt ar preventīviem pasākumiem un iepriekš sagatavojoties krīzes situācijām, piemēram, izstrādājot reaģēšanas mehānismus — krīzes pārvaldības plānus, iegādājoties aprīkojumu un analizējot labu praksi. Pārejas un krīzes apstākļos ir īpaši svarīgi risināt drošības jautājumus, tostarp saistībā ar darba vietu drošību.

5.   Meža aizsardzībai pieejamie instrumenti (3. jautājums).

5.1.

Lai nodrošinātu meža aizsardzību, valstu un ES līmenī ir izstrādāts stabils juridiskais pamats un pastāv virkne instrumentu. Papildus ierastajiem meža aizsardzības pasākumiem ir paredzēti arī dažādi apsaimniekošanas vai atļauju saņemšanas ierobežojumi. Mežsaimniecības nozarē spēkā esošie noteikumi un instrumenti tomēr ir sadrumstaloti, un tas rada pārklāšanos un iespējamas pretrunas.

5.2.

Brīvprātīgi ieviesti aizsardzības pasākumi ir izrādījušies izmaksu ziņā efektīvi, īpaši mazos meža īpašumos. Tomēr, lai šādu pieeju piemērotu, mežu īpašniekiem jāpalīdz apgūt attiecīgās prasmes un iegūt informāciju, un pilnībā jāsedz ar brīvprātīgām aizsardzības iniciatīvām saistītās izmaksas un negūtie ienākumi.

5.3.

Pašreiz vislielākā nenoteiktība ir saistīta ar neaizsargātās teritorijās esošo mežu daudzveidības saglabāšanu, jo par tiem nav pietiekamas informācijas. Turklāt mērķis pastiprināti izmantot biomasu kā atjaunojamās enerģijas avotu var ietekmēt meža apsaimniekošanu un izciršanas praksi un tādējādi arī daudzveidību.

6.   Mežu apsaimniekošana un izmantošana (4. jautājums).

6.1.

Eiropas mežsaimniecības nozari raksturo garš rotācijas cikls. Piemēram, jaunu meža apsaimniekošanas metožu ietekmi varēs izvērtēt tikai pēc vairākiem desmitiem gadu. Sociālie un tautsaimnieciskie apstākļi komerciālajos mežos liek izmantot jaunas mežsaimniecības un meža izmantošanas tehnikas, piemēram, enerģijas ražošanai paredzēta īsa rotācijas perioda mežu vai nobrieduša meža retināšanu. Arī paši ekoloģiskie apstākļi, piemēram, klimata pārmaiņas, var pastiprināt jauno meža apsaimniekošanas tehniku ietekmi uz vidi. Mežu stāvokli un pārmaiņas tajos pastāvīgi uzrauga, lai pēc iespējas labāk un mērķtiecīgāk pielāgotu meža apsaimniekošanu. Lēmumus par meža apsaimniekošanu un izmantošanu pieņem mežu īpašnieki, kam ir vajadzīga informācija par pieejamajām apsaimniekošanas metodēm un to iespējamo ietekmi. Viena no iespējamajām turpmākajām pieejām ir mežu īpašnieku iesaistīšana mežu plānošanā.

6.2.

Lai atbalstītu centienus saglabāt meža reproduktīvā materiāla ģenētisko daudzveidību un nodrošinātu tā pielāgošanos klimata pārmaiņām, piemēram, var izstrādāt īpašu sistēmu, kas ietver ilgtspējīgas mežsaimniecības kritērijus un rādītājus.

7.   Meža informācijas atbilstība (5. jautājums).

7.1.

Informāciju par Eiropas mežiem vienlaikus izstrādā trīs galvenās iesaistītās puses:

Komisija, aģentūras un to finansētie projekti,

valstu pētniecības un statistikas iestādes,

mežsaimniecības nozares uzņēmumi un operatori.

7.2.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm parasti ir kompetence jautājumos, kas uz tām attiecas, un ES uzdevums ir sniegt pievienoto vērtību, īstenojot kopīgus pasākumus. Valstu pētniecības un statistikas iestādes, piemēram, publiskās meža uzskaites struktūras un statistikas biroji, pārvalda plānošanai un valstu mežsaimniecības politikas īstenošanai nepieciešamās informācijas izstrādāšanu. Patlaban Eiropas Savienībā informācija par mežiem ietver datus par mežu stāvokli, tostarp mežu ugunsgrēkiem, un dažos gadījumos, par koksnes ražošanu un izmantošanu, piemēram, datus par koksnes izstrādājumiem. Minētās valstu struktūras ir atbildīgas arī par dažu veidu starptautisko statistiku. Eurostat atbild par statistiku attiecībā uz ES mežsaimniecības resursiem un koksnes ražošanu un Eiropas ieguldījumu vispasaules statistikā, piemēram, par valstu sniegto datu apkopošanu un saskaņošanu (9). Komisija ir arī sniegusi atbalstu valstu struktūrām datu standartizēšanā, ņemot vērā starptautiskās saistības (10). Standartizējot statistiku, jāņem vērā gan prasības nodrošināt saskaņotus statistikas datus, gan tas, ka valstīs un reģionos datu saturs ir atšķirīgs (piemēram, attiecībā uz daudzveidības rādītājiem). Komisija ir izveidojusi sistēmas, lai uzraudzītu parādības ar pārrobežu ietekmi, piemēram, mežu veselību (11) un mežu ugunsgrēkus (12), un tā ir izveidojusi arī kopējas Eiropas informācijas un komunikācijas sistēmas (13).

7.3.

Mežu īpašnieki un citi mežsaimniecības nozares dalībnieki informāciju, kas attiecas uz viņu pasākumiem vai kas vajadzīga to atbalstam, parasti saņem no valstu pētniecības un statistikas struktūrām vai privātā sektora. Datus vāc arī mežu īpašnieki un citi mežsaimniecības nozares dalībnieki, un tos saglabā savās reālā laika informācijas sistēmās. Aktualizētai meža informācijai ir vēl jo lielāka nozīme, ņemot vērā mainīgos uzņēmējdarbības apstākļus un nepieciešamos pielāgojumus meža apsaimniekošanā.

7.4.

Meža informācijas pilnīgums, precizitāte un aktualitāte dalībvalstīs atšķiras. Vairums valstu var gandrīz ik gadu ziņot par savu mežu stāvokli. Dažas valstu struktūras spēj izstrādāt arī detalizētus un uzticamus ikgadējus ziņojumus par savu mežu veselību un stāvokli, ražošanas spēju, stāvokli oglekļa ziņā, meža reproduktīvajām funkcijām, pakalpojumiem un mežu dzīvotspēju (14). Dažās ES valstīs informācijas saturs, precizitāte un aktualitāte nav pilnā mērā apmierinoša. Lai starptautisko statistiku standartizētu, Komisija finansē pētniecības un izstrādes projektus un sadarbības tīklus (15). Vislielākie trūkumi meža aizsardzībā un cīņā pret klimata pārmaiņām vērojami šādās jomās: neaizsargātās teritorijās esošo mežu daudzveidības saglabāšana, bioenerģijas resursu ilgtspējīga izmantošana, oglekļa uzkrāšana un samazināšana, tajā skaitā ar koksnes produktu starpniecību, un katastrofu skarto teritoriju ātra lokalizācija. Atbalsts valsts līmeņa mežsaimniecības nozares dalībniekiem un meža informācijas apkopošana un standartizācija ir jāuzlabo.

7.5.

Standartizētas meža informācijas nodrošināšanu ES līmenī apgrūtina lielais skaits tās ieguvē iesaistīto dalībnieku. Tādēļ ir svarīgi veikt visaptverošu pētījumu par to, kas vāc datus un kādi dati tiek vākti.

Briselē, 2010. gada 15. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI


(1)  Mežsaimniecības un korķa ražošanas padomdevēja grupa, Padomdevēja komiteja jautājumos, kas attiecas uz Kopienas mežsaimniecības un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību politiku; Komisijas 1997. gada 9. decembra Lēmums 97/837/EK, ar ko groza Lēmumu 83/247/EEK, OV L 346, 1997. gada 17. decembris, 95.–96. lpp.

(2)  COM(2009) 147 galīgā redakcija.

(3)  ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC).

(4)  Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD).

(5)  Forest Europe – Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (MCPFE).

(6)  COM(2008) 113 galīgā redakcija.

(7)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(8)  Veselīgs un ilgtspējīgs dzīvesveids (Lifestyles of Health and Sustainability, LOHAS).

(9)  Piemēram, ikgadējā Kopējā mežsaimniecības nozares aptauja (Joint Forest Sector Questionnaire, JFSQ) sadarbībā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), Starptautisko Tropu kokmateriālu organizāciju (ITTO) un ANO Eiropas Ekonomikas komisiju (UNECE).

(10)  Piemēram, COST E43 (Eiropas publisko meža uzskaites struktūru standartizācija: kopējās ziņošanas metodes).

(11)  Kopienas sistēma meža uzraudzībai (Forest Focus Community Scheme) 2003–2006/7.

(12)  Eiropas meža ugunsgrēku informācijas sistēma (EFFIS).

(13)  Eiropas Meža datu centrs (EFDAC) un Eiropas Meža informācijas un komunikācijas forums (EFICP).

(14)  Eiropas meži vai reģionālais ieguldījums pasaules mežu resursu novērtējumā (GFRA).

(15)  Projekts “ES meža uzraudzības sistēmas turpmākā attīstība un ieviešana” (FUTMON), ko līdzfinansē no LIFE+ programmas; JRC pamatlīgums platformai “E-Forest”; COST tīkls “Uzlabot datus un informāciju par koksnes resursu iespējamo piegādi: Eiropas pieeja, pamatojoties uz datiem, ko sniedz valstu meža uzskaites struktūras” (Improving Data and Information on the Potential Supply of Wood Resources: A European Approach from Multisource National Forest Inventories (USEWOOD)).