Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums “2008. gada ziņojums par konkurences politiku””

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2009. gada 23. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 15. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 464. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 14. un 15. jūlijā (2010. gada 14. jūlija sēdē), ar 111 balsīm par, 1 balsi pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija pirmo reizi ir veltījusi nodaļu jautājumam par patērētāju aizsardzību pretmonopola tiesību jomā, un atkārtoti norāda, ka jāizveido kolektīvo prasību mehānisms. Jāuzsver tomēr, ka konkurences un pretmonopola tiesības būtiski ietekmē arī citas Eiropas pilsoniskās sabiedrības un tautsaimniecības jomas. Par to turpmāk būtu jāsagatavo ziņojumi.

1.2. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas centienus panākt piešķirtā valsts atbalsta un garantiju atgūšanu, lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus visā Eiropas tirgū. EESK uzskata, ka tas ir ļoti svarīgs uzdevums, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos Eiropas tiesību aktiem konkurences jomā.

1.3. EESK rosina Komisiju veltīt daudz vairāk pūļu, lai informētu Eiropas iedzīvotājus par šo darbības virzienu.

1.4. EESK lūdz paskaidrot, vai un cik lielā mērā Komisija grozīs pašlaik spēkā esošos noteikumus un pamatnostādnes, pamatojoties uz pieredzi, ko tā guva, krīzes laikā atļaujot sniegt ārkārtas valsts atbalstu finanšu nozarei un reālajai ekonomikai. Komiteja vēlētos zināt, kā Komisija rīkosies attiecībā uz turpmāko valsts atbalstu nozarēm, kam ir sistēmiska nozīme (automobiļu ražošana un citas nozares).

Risinot ar konkurenci saistītus jautājumus, jāņem vērā globalizācija un ar to saistītās vajadzības.

1.5. EESK vēlreiz atkārto jau atzinumā par 2007. gada ziņojumu pausto aicinājumu, proti, Komisijai vajadzētu pievērst uzmanību sociālajam dempingam un tiesību aktu neievērošanai darba aizsardzības un citās jomās un ziņot par gūtajām atziņām. Īpaša uzmanība būtu jāvelta transporta nozarei.

2.1. Eiropas Komisija 2008. gada ziņojumā īpašu uzmanību pievērš karteļiem un patērētāju aizsardzībai. Aprakstot banānu karteļa un automobiļu stiklu ražotāju karteļa lietas (izskatītas 2008. gadā), Komisija norāda, ka ražotāju karteļi var negatīvi ietekmēt patērētājus un patēriņa cenas, kā arī nozaru spēju izstrādāt un ieviest jauninājumus.

Komisijas rīcība liecina, ka izveidotais instruments — soda naudas atlaišanas programma — ir efektīvs. Komisijas darba rezultātus pozitīvi ietekmējis arī cits instruments — pavērtā iespēja samazināt soda naudas lielumu, ja attiecīgā puse sadarbojusies karteļu atklāšanā. Komisijas dokumentā norādīts, ka, piemērojot augstus naudas sodus, palielinās konkurences noteikumu un komerctiesību normu vispārējā preventīvā ietekme.

2.2. Komisija 2008. gadā turpināja aktīvi cīnīties pret karteļiem. Komisija izskatīja septiņas karteļu lietas, un 34 uzņēmumiem piemēroto naudassodu apmērs sasniedza 2 271 miljardus euro.

Komisija 2008. gadā aprēķināja nodarīto kaitējumu. Veicot aprēķinus, tā izvērtēja 18 karteļus, par kuriem bija pieņēmusi lēmumus no 2005. gada līdz 2007. gadam. Pieņemot, ka par karteļa dalībnieku produktiem patērētāji pārmaksā no 5 % līdz 15 %, Komisija aprēķinājusi, ka karteļi radījuši no 4 miljardiem līdz 11 miljardiem euro lielu kaitējumu.

Saskaņā ar Lielbritānijas Godīgas tirdzniecības biroja (Office of Fair Trading — OFT) veiktajiem aprēķiniem, pēc katras atklātās karteļa lietas savu darbību neuzsāk vai vēl pirms atklāšanas pārtrauc pieci citi karteļi. No minētā izriet, ka 2005.–2007. gadā par 18 karteļiem pieņemtie lēmumi, ierēķinot arī preventīvo ietekmi, varētu būt novērsuši aptuveni 60 miljardu euro lielu kaitējumu patērētājiem.

3.1.1. Komisija 2008. gada 2. aprīlī pieņēma Balto grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu. Minētā Eiropas Komisijas ierosme pretmonopola un konkurences noteikumu jomā raisīja daudz diskusiju saistībā ar vienu no ierosinātajiem instrumentiem — individuālām prasībām pret konkurences noteikumu pārkāpējiem. EESK ir skaidri paudusi atbalstu Kopienas instrumentam, kas harmonizētu noteiktus individuālu un kolektīvu prasību aspektus saistībā ar tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies sakarā ar LESD 101. un 102. panta pārkāpšanu.

Lai apkarotu karteļus, Komisija ieviesusi arī izlīguma procedūru. Tās noteikumi, kas formulēti Komisijas regulās un Komisijas paziņojumos, stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem tiem karteļu dalībniekiem, kas “atzīstas” pēc tam, kad uzsākta procedūra un viņi iepazinušies ar lietas materiāliem, soda naudu var samazināt par 10 %. Tas liecina, ka procedūra patiešām ir vienkāršota.

3.1.2. Komisija 2008. gadā publicējusi skaidrojumus par to, kādas būs tās prioritātes, piemērojot 82. pantu, kas attiecas uz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tās ir analītiskas pamatnostādnes, kuras Komisija var izmantot, lai, pieņemot lēmumus, novērtētu un atspoguļotu patērētājiem nodarīto kaitējumu.

3.1.3. Komisija 2008. gadā ierosinājusi pārskatīt vai turpinājusi pārskatīt dažādas regulas — grupālā atbrīvojuma regulu, ko piemēro attiecībā uz vertikālām vienošanām, mehānisko transportlīdzekļu grupālā atbrīvojuma regulu un grupālā atbrīvojuma regulu apdrošināšanas nozarē.

3.1.4. Noteikumu piemērošana attiecībā uz autortiesībām, kas nav saistītas ar konkurences tiesībām

3.1.4.1. Komisija 2008. gadā aizliegusi Starptautiskajai autoru un komponistu sabiedrību konfederācijai turpmāk noteikt ierobežojumus, savstarpējos nolīgumos ietverot ekskluzīvas vienošanās, un tādā veidā saglabāt teritoriālus ierobežojumus.

3.1.4.2. Komisija rīkojusies arī, lai ierobežotu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un piespriedusi Microsoft 899 miljonu euro lielu naudas sodu, kas nav apstrīdams. Lietas izskatīšanu pabeidza 2009. gada decembrī.

3.2. Valsts pasākumi attiecībā uz valsts uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar ekskluzīvām un īpašām tiesībām

3.2.1. Saskaņā ar EK līguma 86. pantu Eiropas konkurences politika attiecas arī uz publisko sektoru.

Komisija pieņēmusi lēmumus, kas skar pasta pakalpojumu monopolu un enerģētikas nozari.

3.3. Uzņēmumu apvienošanās kontrole un ar to saistīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu uzraudzība

Komisija 2008. gada 22. oktobrī minētajā jomā publicējusi paziņojumu un īstenošanas regulu, kas attiecas uz uzņēmumu apvienošanās kontroli. Abu minēto dokumentu mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību un pazemināt cenas, piemēram, nosakot stingrākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu un to, ka jāsistematizē informācija, ko patērētājs saņem kopā ar produktu.

Komisija minējusi arī izmantotos patērētāju aizsardzības līdzekļus un īstenotos patērētāju aizsardzības pasākumus. Arī minētajā jomā Komisija 2008. gadā saņēmusi ļoti daudz ziņojumu (par 347 uzņēmumu apvienošanās un sadarbības lietām). Komisija pieņēmusi 340 galīgos lēmumus.

3.4. Valsts atbalsta kontrole un noteikumu izstrāde konkurences politikas jomā

3.4.1. Komisija 2008. gadā visvairāk pārmaiņu rosinājusi un pieprasījusi tieši minētajā jomā. Finanšu krīzes dēļ Komisija veltīja īpašas pūles, lai īstenotu Rīcības plānu valsts atbalsta jomā. Komisija publicējusi trīs paziņojumus par valsts atbalsta politikas nozīmi krīzes pārvarēšanas un atveseļošanās procesā.

3.4.2. Runājot par konkurences politikas noteikumu izstrādi kopumā, jāatzīmē, ka Komisija, kā iecerējusi, pieņēmusi grupālā atbrīvojuma regulas ieviešanas plānu.

3.4.3. Paziņojumos par valsts atbalstu garantiju veidā (OV C 155, 20.6.2008 un OV C 244, 25.09.2008) noteikts, kā jāaprēķina valsts atbalsts garantijas veidā, kā arī vienkāršoti noteikumi, kas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

3.4.4. Komisija arī 2008. gadā turpināja pūliņus, lai uzlabotu lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu izpildi un to ievērošanas kontroli. Informējot par piedziņas lēmumu īstenošanu un tos efektīvi un nekavējoties izpildot, Komisija centās apliecināt, ka tā vēlas un spēj ierobežot valsts atbalsta ietekmi.

Saskaņā ar minēto rīcības plānu Komisija piecos gadījumos, pamatojoties uz EK līguma 88. panta 2. punktu, un astoņos gadījumos, pamatojoties uz EK līguma 228. panta 2. punktu, sāka vairākas procedūras pret dalībvalstīm, kas nav pilnībā izpildījušas piedziņas lēmumus.

3.4.5. Kā liecina 2008. gada dati par valsts atbalstu, ES dalībvalstis ir ņēmušas vērā Komisijas lūgumu valsts atbalstu piešķirt mērķtiecīgāk. Dalībvalstis 2007. gadā 80 % no valsts atbalsta piešķīrušas horizontāliem mērķiem.

3.4.6. Saistībā ar Kopienas pamatprogrammu pētniecībai, attīstībai un inovācijai jāatzīmē, ka valsts atbalsta jautājumi bija Konkurences ĢD pārziņā (88 lietas).

Runājot par riska kapitāla finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jāatzīmē, ka Komisija atbilstoši Riska kapitāla pamatnostādnēm apstiprinājusi 18 riska kapitāla shēmas.

Komisija pievērsusi uzmanību koncentrācijai, kas vērojama enerģētikas nozarē, un risinājusi vides politikas jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, lai veicinātu pāreju uz enerģijas ražošanu, kura rada mazāku oglekļa dioksīda piesārņojumu. Enerģētikas Padome 10. oktobrī vienojusies par kompromisiem.

Veicot pretmonopola izmeklēšanu minētajā jomā, īpaša uzmanība pievērsta konkurences ierobežošanai, ļaunprātīgai stāvokļa izmantošanai un slepenām norunām. Gandrīz visās ES valstīs sāktas procedūras, kas saistītas ar pārvadu pieejamību jauniem enerģijas piegādātājiem.

4.2.1. Finanšu nozarei 2008. gadā sniegtais atbalsts ievērojami ietekmējis konkurenci finanšu pakalpojumu jomā.

Eiropas Komisijai valsts atbalsta kontrole minētajā jomā ir jāveic kopīgi ar dalībvalstīm.

4.2.2. Komisija publicējusi pamatnostādnes, kas attiecas uz valstu īstenotajiem pasākumiem. Komisija arī analizējusi, kādi finanšu iestāžu rekapitalizācijas pasākumi ir piemēroti, un noteikusi, kādi pasākumi ir obligāti jāveic, lai novērstu pārmērīgus konkurences traucējumus. Rīkojoties saskaņā ar minētajiem noteikumiem, Komisija atļāvusi vairāk nekā 16 Eiropas Kopienas valstīm un daudzām minēto valstu iestādēm īstenot īpašus pasākumus garantiju, individuālā atbalsta un likviditātes atbalsta jomā.

4.2.3. Komisija uzskata, ka tā ir rīkojusies savlaicīgi, lai atjaunotu tirgus dalībnieku uzticēšanos.

4.2.4. Īstenojot pasākumus, Komisija apliecinājusi, ka konkurences noteikumi ir efektīvs līdzeklis krīzes pārvarēšanai.

4.3.1. Komisija atļāvusi piešķirt valsts atbalstu, aizdevumu garantijas, subsidētos aizdevumus un riska kapitāla atbalstu “reālās ekonomikas” uzņēmumiem.

Komisija vienkāršojusi arī kārtību kā pierādāmi tirgus trūkumi, lai saņemtu atļauju piešķirt garantijas eksporta kredītiem.

4.4.1. Komisija rīkojusies, lai nodrošinātu pāreju no valsts monopola uz tirgu, kurā valda konkurence. Palielinājusies Komisijas 2007. gadā pieņemtā ieteikuma ietekme. Lielākajā daļā valstu regulējošās iestādes 2008. gadā atzinušas, ka valstu īpašās iezīmes minēto procesu nekavē.

4.4.2. Informācijas tehnoloģijas jomā vairākas apjomīgas procedūras ir pabeigtas vai ir tuvu pabeigšanai. Ziņojumā minēta arī pāreja no analogās apraides uz ciparu apraidi un kritiski vērtēta valsts atbalsta piešķiršana sabiedriskajām raidorganizācijām.

4.5.1. Komisijas ziņojumā minētas procedūras, kas attiecas uz dzelzceļa transportu un kombinēto transportu, fakts, ka spēkā stājušās Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem, kā arī uzņēmumu apvienošanās kontrole un pieņemtie lēmumi, lai vairākveidu pārvadājumos veicinātu dzelzceļa transporta izmantošanu. Komisija norāda, ka drīzumā pabeigs konkurences noteikumu reformu jūras transporta nozarē. Jūras transporta nozarē veikti īpaši pasākumi attiecībā uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tas pats darīts arī gaisa transporta nozarē.

4.5.2. Ziņojumā nav minēts, ka sociālo standartu ievērošana ietekmētu konkurenci transporta nozarē.

4.6.1. Komisija pārbaudījusi oficiālu un neoficiālu informāciju par norisēm minētajā nozarē. Īpašu uzmanību Komisija pievērsusi ģenētisko zāļu ienākšanai tirgū un secinājusi, ka jauninājumu izstrāde un ieviešana nozarē kopumā samazinājusies.

Komisija secina, ka jaunradi minētajā nozarē sekmētu vienota Kopienas patenta un vienotas patentu tiesas izveidošana. Komisija norāda, ka ir jāvienkāršo apstiprināšanas, cenu veidošanas un kompensācijas procedūras, kas dalībvalstīs ir atšķirīgas.

4.7.1. Komisija nav novērojusi koncentrāciju pārtikas un citās piegādes nozarēs. Par to liecina divi Komisijas izstrādātie paziņojumi par pārtikas cenām (COM(2008)321/F un COM(2008)821/F).

5.1 Konkurences ģenerāldirektorāts 2008. gadā izveidojis Nodaļu sadarbībai ar patērētājiem. Tā izplata informāciju, kas padziļina izpratni par tirgu. Nodaļā apkopo informāciju un pētījumu rezultātus par neatbilstošu tirgus darbību. Nodaļa sadarbībai ar patērētājiem guvusi panākumus, apspriežoties ar patērētāju apvienībām, un ir piedalījusies debatēs ar EESK, ka tā izstrādāja pašiniciatīvas atzinumu par tematu “Ekonomikas demokrātija iekšējā tirgū”, cerot, ka, tāpat sadarbojoties turpmāk, varēs panākt, ka konkurences politika sekmē patērētāju labklājību un pilsoniskās sabiedrības vērtību aizsardzību.

6.1. Dalībvalstu konkurences iestāžu un ES ģenerāldirektorāta sadarbība Eiropas konkurences tīklā 2008. gadā noritējusi bez sarežģījumiem, tādēļ Komisija uzskata, ka tā bijusi veiksmīga.

7.1. Komisija ziņojumā norāda, ka 2008. gadā sadarbojusies ar Ķīnu un Koreju. Komisija aktīvi darbojas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā un Starptautiskajā konkurences tīklā.

8.1. Konkurences ĢD uzsver, ka veiksmīga bijusi sadarbība ar Eiropas Parlamentu, Padomi un EESK.

9.1.1. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Konkurences ĢD vairāk uzmanības pievērsis patērētāju aizsardzības jautājumiem. Īpaši jāatzīmē Baltā grāmata par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu, kura guvusi EESK atbalstu. Vienlaikus Komiteja pauž nožēlu, ka vairāk nekā divos gados joprojām nav izveidots tiesisks kolektīvo prasību mehānisms patērētāju tiesību aizsardzībai, kas paredzēts baltajā grāmatā un kuru Komiteja atbalstījusi vairākos savos atzinumos.

9.1.2. Komiteja tomēr norāda — ciešāk sadarbojoties ar patērētāju aizsardzības organizācijām un līdzšinējā apjomā turpinot pasākumus minētajā jomā, nedrīkstam aizmirst vai ignorēt faktu, ka konkurences noteikumiem ir arī ar patērētāju aizsardzību nesaistīti mērķi, piemēram:

9.2.1. Komiteja atbalsta Komisijas centienus pārraudzīt to, kā dalībvalstis atgūst aizdevumus un garantijas, lai atkal panāktu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

9.2.2. Iepazinusies ar ziņojumiem par konkrētām lietām, EESK secina, ka Komisija ir sekmīgi izmantojusi jaunos instrumentus, kas saistīti ar jaunajām procedūrām, kuras ļauj karteļu lietas atrisināt ar izlīgumu. Tāpēc EESK uzskata, ka tieši procesuālie tiesību akti nepārtraukti ir jāpielāgo jaunajiem apstākļiem.

9.2.3. Turpmākajās desmitgadēs būs jāatjauno uzticība Eiropas tiesību aktiem, kas attiecas uz konkurenci finanšu jomā. Līdzvērtīgi konkurences apstākļi nav radīti. Eiropas iedzīvotāju uzticēšanās Eiropas Savienības iestādēm un tiesību aktiem būs atkarīga vienīgi no Komisijas rīcības.

9.2.4. EESK lūdz Komisiju, uzraugot valsts atbalstu finanšu nozarei un tā piešķiršanas noteikumus, nodrošināt, lai banku rekapitalizācija būtu saistīta ar naudas plūsmu un kredītu piešķiršanas mehānismu atjaunošanu. Publisko budžetu noslogošana ir pamatota vien tad, ja atbalsta saņēmēji palīdz īstenot reālās ekonomikas mērķus.

9.3. EESK lūdz Komisiju paskaidrot, vai un cik lielā mērā nevienādā pieeja un politiskā izdevīguma principa piemērošana, piešķirot atļauju sniegt valsts atbalstu finanšu nozarei, liecina par to, ka tā turpmāk neievēros līdzšinējos principus un noteikumus un saskaņā ar 107. pantu (2A3) tā varētu atļaut sniegt valsts atbalstu arī citām sistēmiski nozīmīgām nozarēm, piemēram, darba tirgum (automobiļu ražošanas nozarei).

9.4.1. Komiteja atbalsta Komisijas pūliņus nodrošināt patērētājiem izdevīgus elektroenerģijas un gāzes piegādes, kā arī tālruņu un transporta pakalpojumu sniegšanas noteikumus.

Atzinumā par 2007. gada ziņojumu Komiteja norādīja, ka transporta nozarē sociālo standartu ievērošana ir saistīta ar konkurenci.

9.5.2. EESK aicina pievērst vairāk uzmanības minētajam aspektam, jo tas ir transporta nozarē nodarbināto interesēs. Sociālie standarti transporta nozarē Eiropā joprojām pazeminās, tādā veidā traucējot konkurenci. Komiteja uzskata, ka Eiropas Komisijai minētajā jautājumā būtu stingrāk jāiestājas pret dalībvalstu rīcību.

9.6.1. EESK uzskata, ka svarīgas ir ne vien patērētāju intereses, bet arī demokrātija, pārredzamība un pilsoniskās sabiedrības vārda brīvība.

Būtu jāizvirza konkrētāki mērķi saistībā ar visu minēto interešu ievērošanu.

9.7.1. Komiteja atzinīgi vērtē Nodaļas sadarbībai ar patērētājiem izveidošanu un darbību, kā arī atbalsta tās paplašināšanu.

9.8.1. EESK secina, ka Eiropas Konkurences tīkls, kurā iesaistītas gan dalībvalstu konkurences iestādes, gan tiesu iestādes, darbojas efektīvi.

9.8.2. EESK uzskata, ka nav pietiekami novērtēta konkurences noteikumu starptautiskā nozīme.

9.8.3. EESK jau atzinumā par tematu “2007. gada ziņojums par konkurences politiku” skaidri norādīja, ka sociālais dempings un tiesību aktu neievērošana nodarbinātības un vides jomā ietekmē konkurenci. Komiteja savulaik aicināja Komisiju ziņot par minēto jautājumu. Tas nav darīts, un šī nepilnība ir jānovērš.

9.9.1. EESK ierosina, analizējot konkurences jautājumus, ņemt vērā arī globalizācijas aspektus, proti, Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un Pasaules tirdzniecības organizācijas pamatnostādnes.

9.9.2. EESK uzskata, ka 2008. gada ziņojumā par konkurenci vajadzēja arī analizēt, kā valstij piederošās kontrolakciju sabiedrības, arī tās, kas atrodas ārpus ES, kavē konkurenci. Bažas rada arī tas, ka Eiropas uzņēmumus pārpērk citu valstu, tostarp arī trešo valstu fondi, un tas, ka valstis īsteno savas stratēģiskās intereses ar līdzdalību uzņēmumu kapitālā.

10.1. Autortiesību jomā vairāk uzmanības jāpievērš konkurences aspektiem.

10.2. Taisnīga un brīva tirdzniecība ar autortiesību pārkāpējiem nav iespējama. Efektīvs instruments minētajā jomā ir arī konkurences tiesības, un Komisijai vajadzētu tam pievērst uzmanību.

11.1. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja labprāt sadarbosies ar visām iestādēm.

Briselē, 2010. gada 14. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI