Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam – IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē”

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2009. gada 20. augustā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam – IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 25. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 462. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 28. un 29. aprīlī (29. aprīļa sēdē), ar 168 balsīm par, 3 pret un 6 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1. EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par tematu “IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē” un tajā izklāstītās iniciatīvas. Komiteja norāda, ka pašreiz šis process ir tikai sācies un ka izvēlēties piemērotus instrumentus un rādītājus un tos ņemt vērā svarīgu politiku un stratēģiju pārvaldībā nebūs vienkārši.

1.2. Komisijai ir jāveic ļoti sarežģīts uzdevums, proti, jāizstrādā visaptveroša vides indeksa izmēģinājuma versija. Tam ir jābūt saliktam indeksam, kurā līdzvērtīgi jāņem vērā visu vides faktoru ietekme. Šā indeksa izstrādē jau no paša sākuma jāiesaista ieinteresētās puses.

1.3. Vēl sarežģītāk būs izstrādāt visaptverošu dzīves kvalitātes un sociālās kohēzijas indeksu. Šajā jomā būs jāīsteno izmēģinājuma projekti, un Komisijai vajadzētu noteikt, ka šī joma ir visa projekta būtiska sastāvdaļa. Tāpēc Komisijai šie izmēģinājuma projekti jāuzsāk pēc iespējas ātrāk.

1.4. Stratēģiju un politiku izstrādē svarīga nozīme ir pamatparametru ilgtermiņa attīstības tendencēm. Tāpēc parametri ir jāizvēlas, raugoties no šīs perspektīvas, un jānodrošina to uzraudzība reālajā laikā. Uz pārmaiņām jāreaģē pārdomāti un savlaicīgi.

1.5. Arī Eiropas Savienības līmenī rādītāju sistēma ir jāveido, apkopojot un izvērtējot valstīs pieejamos datus, tos iekļaujot precīzā un vienotā Eiropas sistēmā un izmantojot rādītāju un parametru izstrādē. Rādītāju izvērtēšanā jāpiemēro visaptveroša un holistiska pieeja, lai izvairītos no pretrunām dažādu instrumentu interpretācijās, kā arī no riska, kas saistīts ar šīm pretrunīgajām interpretācijām.

1.6. Novērtējot ilgtspējīgu attīstību, jānovērtē šādas divas pamattendences: (1) absorbcijas spēja un (2) sabiedrības pārvaldības attīstība. EESK vērtē atzinīgi, ka abi Komisijas paziņojumā minētie priekšlikumi (progresa rādītājs un piesārņojuma robežvērtības uzraudzība) ir solis šajā virzienā.

1.7. EESK atbalsta arī Komisijas centienus panākt, lai valstis savos pārskatos iekļautu arī vides un sociālos rādītājus. Paredzams, ka 2010. gada sākumā tiks ierosināts tiesiskais regulējums vides pārskatu jomā. Sociālie rādītāji, ko valstis jau iekļāvušas savos pārskatos, pašreiz vēl netiek pilnībā izmantoti. Tomēr, jo pilnīgāka un integrētāka kļūs pieeja progresa analizēšanai un novērtēšanai mainīgā pasaulē, jo šie rādītāji būs jāizmanto aizvien vairāk.

1.8. Šis gaidāmais pārmaiņu process nebūs ne ātrs, ne vienkāršs, un tāpēc īpaša uzmanība jāvelta katra instrumenta analītiskajai sagatavošanai un izpētei, pamatojoties uz pētījumiem par to mijiedarbību un padziļinātām konsultācijām ar iesaistītajām pusēm, lai atvieglotu to piemērošanu plašā starptautiskā mērogā.

1.9. Lai turpinātu darbu un strukturētu nākamos posmus, būs jāņem vērā visi iespējamie viedokļi un jāizmanto visi iespējamie projekti. Izšķirošajam kritērijam ir jābūt maksimālai objektivitātei, kā arī datu neatkarības un to kvalitātes prasību ievērošanai. EESK pauž gatavību iesaistīties nepieciešamo pārmaiņu izvērtēšanā un sekmēt, lai pilsoniskā sabiedrība atbalstītu šīs pārmaiņas.

1.10. Komisijai vajadzētu izstrādāt grafiku un noteikt datumus šīs sistēmas dažādu elementu ieviešanai. Īpaša uzmanība tai būtu jāvelta dažu jaunu pasākumu iekļaušanai jaunajā ES stratēģijā 2020. gadam un Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. Līdz 2011. gadam ir jāizveido sistēma, kas dotu iespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus par pasaules mērogā salīdzināmiem pasākumiem, lai tos iesniegtu ANO 2012. gada pasaules sammitā par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.

2.1. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir visplašāk pazīstamais rādītājs, ko izmanto makroekonomiskās darbības novērtēšanai (IKP= privātais patēriņš + investīcijas + valsts patēriņš + (eksports – imports)). IKP aprēķina sistēma un metodes noteiktas Eiropas valstu pārskatu sistēmā, kas lielā mērā atbilst ANO pārskatu sistēmai. IKP ir kļuvis par standarta rādītāju, ko izmanto politiķi visā pasaulē un uz ko bieži atsaucas publiskajās debatēs. IKP norāda uz visu saimniecisko monetāro darbību kopējo pievienoto vērtību. Šā rādītāja pamatā ir precīza metodika, kas dod iespēju veikt salīdzinājumus kādā laika posmā, starp valstīm un reģioniem.

2.2. IKP arī uzskata par sabiedrības kopējās attīstības un vispārējā progresa rādītāju. Tomēr IKP neatspoguļo stāvokli vides ilgtspējas vai sociālās integrācijas jomā, un šis aspekts jāņem vērā, izmantojot IKP datus politiskajā analīzē un politiskajās debatēs. Šīs nepilnības IKP rādītājā apskatītas Stiglitz/Sen/Fitoussi izstrādātajā dokumentā (2008) Komisijas ziņojums par saimnieciskās un sociālās attīstības novērtēšanu (http://www.minefe.gouv.fr/presse/dossiers_de_presse/090914mesure_perf_eco_progres_social/rapstiglitz_francais.pdf).

2.3. Kopš desmit gadiem šo jautājumu apspriež dažādos līmeņos, un 2008. gada oktobrī EESK pieņēma pašiniciatīvas atzinumu (1), kurā apskatītas un izskaidrotas pašreizējās tendences pētniecības jomā un pausts atbalsts centieniem izstrādāt papildu rādītājus, kas pilnīgāk atspoguļotu sabiedrības attīstību.

2.4. Komisijas paziņojumā ir izklāstīti dažādi pasākumi, ko var īstenot īstermiņā vai vidējā termiņā. Vispārējais mērķis ir izstrādāt pilnīgākus rādītājus, kas dod iespēju iegūt ticamāku informāciju, tādējādi uzlabojot sabiedrisko debašu un lēmumu pieņemšanas kvalitāti. Komisija pauž gatavību sadarboties ar ieinteresētajām pusēm un partneriem, lai izstrādātu starptautiskā līmenī atzītus un izmantojamus rādītājus.

3.1. Komisija ierosina īstenot piecus turpmāk minētos pasākumus. Tos varēs pārskatīt vai papildināt 2012. gadā plānotās pārskatīšanas ietvaros.

3.2. Papildināt IKP ar vides un sociālajiem rādītājiem. Rādītāji, ar kuru palīdzību apkopo datus svarīgās jomās, tos izsakot ar vienu skaitli, ir būtiski saziņas līdzekļi. IKP, bezdarba un inflācijas līmenis ir labs šādu apvienotu rādītāju piemērs. Tomēr tie neatspoguļo stāvokli tādās jomās kā vides vai sociālā nevienlīdzība. Lai šo trūkumu novērstu, Komisija plāno izstrādāt visaptverošu vides indeksu un pilnveidot dzīves kvalitātes rādītājus.

3.2.1. Visaptverošs vides indekss. Pašreiz nav neviena visaptveroša rādītāja, kas atspoguļotu situāciju vides jomā. Šādu funkciju varētu pildīt tādi rādītāji kā ekoloģiskā ietekme un oglekļa emisijas, bet to piemērošanas joma ir ierobežota. (Oglekļa emisiju rādītājs atspoguļo tikai siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Ekoloģiskās ietekmes rādītājā, piemēram, nav ņemta vērā ietekme uz ūdeni. Komisija tomēr izmanto šo rādītāju, tāpat kā citus rādītājus, lai pārraudzītu tematiskās stratēģijas dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un rīcības plāna bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai attīstību.). Komisijas dienesti plāno 2010. gadā iepazīstināt ar indeksa par ietekmi uz vidi izmēģinājuma versiju. Tajā būs iekļautas šādas svarīgākās vides politikas jomas:

3.2.2. Dzīves kvalitāte un labklājība. Ienākumi, sabiedriskie pakalpojumi, veselības aizsardzība, brīvā laika pavadīšana, labklājība, mobilitāte un nekaitīga vide ir līdzekļi minēto mērķu sasniegšanai un attiecīga dzīves līmeņa uzturēšanai. Komisija ir veikusi pētījumus par iespējamajiem labklājības rādītājiem un par patērētāju tiesību nostiprināšanu, un sadarbībā ar ESAO veikusi pētījumus par to, kas iedzīvotāju uztverē ir labklājība.

3.3. Informācija gandrīz reālajā laikā lēmumu pieņemšanai. IKP un bezdarba rādītāji parasti tiek publicēti dažu nedēļu laikā pēc atsauces perioda, un tas ļauj pieņemt lēmumus gandrīz reālajā laikā. Savukārt dati par vidi un sociālo jomu daudzos gadījumos vairs nav aktuāli un nesniedz operatīvu informāciju, piemēram, par gaisa un ūdens kvalitāti vai darba organizācijas modeļiem, jo šie rādītāji ātri mainās.

3.3.1. Tāpēc Komisija pastiprinās centienus nodrošināt vides un sociālās jomas datu atbilstību reālajai situācijai, lai labāk informētu lēmumu pieņēmējus visā ES. Satelīti, automātiskās mērījumu iekārtas un internets arvien labāk ļauj novērot vidi reālajā laikā, izmantojot INSPIRE direktīvā (Direktīva 2007/2/EK) paredzētos pasākumus un GMES sistēmu (globālā vides un drošības novērošana, skatīt COM(2009) 223 galīgā redakcija).

3.3.2. Ikreiz, kad tas būs iespējams un vajadzīgs, sociālās jomas dati tiks aktualizēti, piemēram, izmantojot jauno Eiropas sociālo statistikas apsekojumu moduļu sistēmu.

3.4. Precīzāki ziņojumi par sadalījumu un nevienlīdzību. Sociālā un ekonomiskā kohēzija ir Kopienas vispārējais mērķis. No valstu pārskatiem iegūtie dati, piemēram, par mājsaimniecību ienākumiem, vai dati no sociālajiem pētījumiem, piemēram, EU-SILC (ES statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem) jau tagad dod iespēju izanalizēt svarīgākos jautājumus saistībā ar sadalījumu.

3.5. Eiropas ilgtspējīgas attīstības progresa rādītāja izstrāde. ES ilgtspējīgas attīstības rādītāji (skatīt Eurostat statistikas grāmatu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu gūto panākumu novērtējums — 2007”) ir izstrādāti kopā ar dalībvalstīm un atspoguļoti Komisijas progresa ziņojumā, ko izstrādā katru otro gadu. Tomēr šis uzraudzības instruments neaptver jaunākās norises svarīgās jomās, par kurām nav pietiekamu oficiālās statistikas datu (piemēram, ilgtspējīga ražošana un patēriņš, pārvaldības jautājumi).

3.5.1. Tāpēc Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm apzina iespējas, izstrādāt ilgtspējīgas attīstības progresa rādītāju. Šajā rādītājā, kura pamatā ir ES ilgtspējīgas attīstības rādītāju kopums, varētu iekļaut arī citu kvalitatīvu un kvantitatīvu publiski pieejamu informāciju.

3.5.2. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatmērķis ir ņemt vērā, ka planētas dabas resursi ir ierobežoti. Tas nozīmē, ka dabai ir ierobežotas iespējas nodrošināt atjaunojamus resursus un absorbēt piesārņojošās vielas. Pirms kritiskā līmeņa sasniegšanas ir svarīgi apzināt “riska zonas”. Tāpēc ir jānosaka galveno piesārņojošo vielu un atjaunojamo resursu robežvērtības, un tās regulāri jāatjaunina, lai informētu politisko debašu dalībniekus un veicinātu mērķu izvirzīšanu un politikas novērtēšanu.

3.6. Vides un sociālo aspektu iekļaušana valstu pārskatos. Eiropas valstu pārskatu sistēma ir galvenais instruments, ko izmanto ES tautsaimniecības statistikā, kā arī daudzu citu tautsaimniecības rādītāju, tostarp IKP, izstrādē. Eiropadome 2006. gada jūnija sanāksmes secinājumos aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis valstu pārskatos iekļaut ilgtspējīgas attīstības galvenos raksturlielumus. Komisija nodrošinās, lai šo darbu virzītu uz priekšu, turpmāk pārskatot starptautisko un Eiropas pārskatu sistēmu. Ilgtermiņā ir sagaidāms, ka integrētāka vides, sociālo un tautsaimniecības pārskatu sistēma būs pamatā jaunu aptverošu radītāju izstrādei.

3.6.1. Integrēta vides ekonomikas pārskatu sistēma. Komisija 1994. gada paziņojumā COM(1994) 670 nāca klajā ar pirmo stratēģiju par “zaļajiem pārskatiem”. Kopš tā brīža Eurostat un dalībvalstis sadarbībā ar ANO un ESAO ir izstrādājušas un pārbaudījušas uzskaites metodes, un vairākas dalībvalstis tagad regulāri iesniedz pirmos vides pārskatus. Ar vidi saistītus fiziskus aprēķinus varētu veikt arī attiecībā uz enerģijas patēriņu, atkritumu rašanos un apstrādi, kā arī aprēķināt vides jomā piešķirto subsīdiju apjomu naudas izteiksmē. Lai nodrošinātu minēto datu salīdzināmību, Komisija ir paredzējusi 2010. gada sākumā ierosināt tiesisko regulējumu vides pārskatu jomā.

3.6.2. Pastiprināt valstu sistēmās pastāvošo sociālo rādītāju izmantošanu. Eiropā pastāvošajā pārskatu sistēmā jau ir iekļauti rādītāji par svarīgiem sociāliem aspektiem, piemēram, mājsaimniecību ienākumi un precizētais mājsaimniecību ienākumu apjoms, kurā ņemtas vērā sociālās aizsardzības sistēmu atšķirības dažādās valstīs.

4.1. Jautājumam par saskaņotāku cilvēces progresa novērtējumu politikas veidotāji un plaša sabiedrība pievērš aizvien lielāku uzmanību. Jāizstrādā jaunas pieejas, lai atspoguļotu to, cik lielā mērā cilvēces demogrāfisko un ekonomisko attīstību var saskaņot ar planētas un tās resursu ierobežotību.

4.2. Lai labāk formulētu cilvēku kopienu, piemēram, Eiropas Savienības, stratēģisko redzējumu pašreizējā sociālajā vidē, kas kļūst arvien sarežģītāka, progresa novērtēšanai ir nepieciešama jauna pieeja un jaunas metodes. Tas ir svarīgas arī tādēļ, ka dod iespēju novērtēt resursus, kas nepieciešami stratēģisko mērķu, pirmkārt, ilgtspējīgas attīstības mērķa, sasniegšanai; lai to panāktu, viens no priekšnoteikumiem ir efektīva klimata aizsardzība un visu resursu taupīga izmantošana.

4.3. Vēl viena nozīmīga joma ir Kopienas svarīgāko politiku izstrāde, ņemot vērā visus skaitliskā izteiksmē novērtējamus rezultātus un sekas, to savstarpējo mijiedarbību un, protams, šo politiku īstenošanas novērtējumu.

4.4. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par tematu “IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē” un tajā ierosinātās iniciatīvas. Lai arī daudzi projekti un darbības jau uzsāktas, Komiteja norāda, ka šis process ir tikai sācies un ka nebūs vienkārši izvēlēties piemērotus instrumentus un rādītājus un ņemt tos vērā galveno politiku un stratēģiju pārvaldībā.

4.5. Lai jebkurš instruments būtu efektīvs, tam jābūt iespējami vienkāršam un viegli izmantojamam. Instrumenti nedos vēlamos rezultātus, ja tie lietotājam nav pilnībā piemēroti un nav vispāratzīti. Lai jaunus instrumentus akceptētu kā progresa rādītājus, būs vajadzīgs zināms laiks. Neviens no instrumentiem tomēr nevar būt pašmērķis; ir jāatbrīvojas no visiem neefektīvajiem instrumentiem.

4.6. Protams, ka vienkāršākais attīstās un kļūst sarežģītāks; tomēr sarežģītība nedrīkstētu apdraudēt plānotos rezultātus. Arī Eiropas Savienības līmenī rādītāju sistēma jāveido, apkopojot un izvērtējot valstīs pieejamos datus, tos iekļaujot precīzā un vienotā Eiropas sistēmā un izmantojot rādītāju un parametru izstrādē.

4.7. Vienlaikus jānorāda, ka, parametrus apkopojot Kopienas līmenī, varētu pieņemt arī saskaņotas un savstarpēji saderīgas stratēģijas un politikas gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, stingri ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Kopienas līmenī būs īpaši svarīgi darboties saskaņā ar attīstības tendencēm, un ar izvēlēto instrumentu palīdzību būtu savlaicīgi būtu jāiegūst uzticama informācija un jāidentificē pat visnenozīmīgākās pazīmes, kas varētu izraisīt bīstamas pārmaiņas.

4.8. Neraugoties uz zināmajām IKP nepilnībām, tas ir unikāls kopējs instruments, kas pietiekami ātri reaģē uz pārmaiņām. Arī jaunajam instrumentam vajadzētu būt kopējam rādītājam, kurā ņemti vērā sociālie un vides aspekti, bet tas nebūs viegli. Tāpēc EESK uzskata, ka jānosaka kritēriji, kas politiku izstrādes procesā dotu iespēju izvērtēt dažādus parametrus atšķirīgās jomās un veicinātu pasaules sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.

4.9. EESK pauž pārliecību, ka individuāla pieeja iespējama tikai atsevišķu instrumentu izstrādē. Savukārt šo instrumentu izvērtēšanā un efektīvā piemērošanā nepieciešama vispārēja un holistiska pieeja, lai pēc iespējas ierobežotu iespējamās pretrunas atsevišķu instrumentu un parametru novērtēšanā, jo pretējā gadījumā tās var apdraudēt politisko un stratēģisko lēmumu līdzsvarotību.

4.10. Gaidāmais pārmaiņu process nebūs ne ātrs, ne vienkāršs, un tāpēc īpaša uzmanība jāvelta katra instrumenta analītiskajai sagatavošanai un izpētei, pamatojoties uz pētījumiem par to mijiedarbību un padziļinātām konsultācijām ar iesaistītajām pusēm.

4.11. Šī procesa ietvaros jānosaka nākamo posmu prioritātes un termiņus; Komisijas paziņojumā šie jautājumi ir izklāstīti ļoti vispārīgi. Komiteja aicina Komisiju šos jaunos pasākumus savlaicīgi iekļaut jaunās Eiropas stratēģijas 2020. gadam mērķos un tajā paredzēt attiecīgus pārskata mehānismus, kā arī iekļaut Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ilgtermiņa mērķos. EESK arī aicina plānošanas procesa sākumposmā iesaistīt citas ieinteresētās puses, piemēram, attiecīgos Eiropas Komisijas tautsaimniecības ģenerāldirektorātus. Tik būtiskas pārmaiņas nevar panākt, ja ieguldījumu sniegs tikai Vides ģenerāldirektorāts, Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Kopienu Statistikas birojs.

4.12. Lai turpinātu darbu un strukturētu nākamos posmus, būs jāņem vērā visi iespējamie viedokļi un jāizmanto visi iespējamie projekti, arī “Komisijas ziņojums par saimnieciskās un sociālās attīstības novērtēšanu” (tā dēvētais Štiglica ziņojums; http://www.stiglitz-sen-fitoussi.fr/en/index.htm), TEEB ziņojumi “Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika” (TEEB, http://www.teebweb.org/, angļu valodā), Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Eiropas Kopienu Statistikas biroja iniciatīvu rezultāti, kā arī ieguldījums, ko sniedz citas puses, kas veicina šī sarežģītā un visaptverošā Eiropas projekta virzību. Izšķirošajam kritērijam ir jābūt datu neatkarības un to kvalitātes prasību saglabāšanai, kā arī vispārējam akceptam par instrumenta spēju sniegt skaidrojumu.

4.13 ANO Ģenerālā asambleja nesen nolēma, ka 2012. gadā tiks rīkota pasaules konference, lai novērtētu sasniegumus ilgtspējīgas attīstības jomā divdesmit gadus pēc 1992. gadā Riodežaneiro notikušā pasaules sammita. Protams, ka viens no galvenajiem tematiem šai konferencē būs jautājums, kā nodrošināt ekoloģiskāku pasaules tautsaimniecību, kas rada mazāk oglekļa emisiju. Būtu vēlams, lai līdz 2011. gadam Eiropā tiktu izveidota skaidra ES sistēma šā progresa novērtēšanai, lai tā 2012. gadā starptautiskajā līmenī varētu iesniegt konkrētus priekšlikumus.

5.1. Īpašajās piezīmēs ir apskatītas piecas galvenās darbības jomas un ar tām saistītie aspekti tādā secībā, kā minēts atzinuma 3. punktā.

5.2. Komisijai ir jāveic ļoti sarežģīts uzdevums, proti, jāizstrādā visaptveroša vides indeksa izmēģinājuma versija. Komisija ir apņēmusies nākt klajā ar šo indeksu jau 2010. gadā. Tas būs kopīgs indekss, kuru izvērtējot jāņem vērā tas, vai tajā ir līdzvērtīgi ņemta vērā visu vides faktoru ietekme. Ekoloģiskās ietekmes un oglekļa emisiju pašreizējie rādītāji aptver atsevišķus vides un resursu izmantošanas aspektus. Lai arī klāt ir nākuši arī jauni jēdzieni, piemēram, “ietekme uz ūdeni” un “ietekme uz mežiem”, jaunajam indeksam jābūt aptverošākam. Jaunā indeksa izstrādē jau no paša sākuma jāiesaista ieinteresētās puses un ļoti rūpīgi jāizvērtē tas, kāds īpatsvars šajā indeksā būs atsevišķiem faktoriem.

5.3. Tikpat sarežģīti būs izstrādāt dzīves kvalitātes un labklājības rādītājus (2), lai gan šajā jomā jau ir veikti pētījumi un priekšizpēte; minētie rādītāji lielā mērā balstīti uz subjektīvu viedokli, nevis uz precīziem faktiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka arī IKP nav pilnīgi objektīvs rādītājs.

5.4. Lai nodrošinātu vides kvalitātes “operatīvu pārvaldību” un korektīvus pasākumus sociālajā jomā, nepieciešama informācija, kas ļauj pieņemt lēmumus gandrīz reālā laikā. Savukārt stratēģiju un politiku izstrādē svarīgāk ir apzināties pamatparametru ilgtermiņa attīstības tendences. Ņemot vērā šīs atšķirības, jāizvēlas reālajā laikā novērojamie rādītāji, lai lēmumu pieņemšanu lieki netraucētu pārlieku detalizēta informācija. No šāda viedokļa raugoties, ļoti svarīgi ir uz pārmaiņām reaģēt pārdomāti un savlaicīgi. Novērošanu ar GMES sistēmām (globālā vides un drošības novērošana) galvenokārt izmantos operatīvajā pārvaldībā. Neapšaubāmi, ka ar šo sistēmu palīdzību iegūto informāciju par ilgtermiņa tendencēm varētu izmantot arī politikas veidošanai.

5.5. Lai veidotu Kopienas politiku, ir nepieciešami kopīgi centieni, un šajā procesā ir svarīgi iegūt precīzu informāciju par atšķirībām un nelīdzsvarotību gan valstu, gan reģionālajā līmenī. Būtiskākās atšķirības ir jāizlīdzina, veidojot atbilstošu politiku; šai procesā precīzai informācijai ir izšķiroša nozīme. Politikas panākumi ir atkarīgi no tā, vai tai ir vispārējs atbalsts un vai to akceptē; panākumi gandrīz nav iespējami, kamēr pastāv uzskats, ka attiecīgā politika ir netaisnīga. Tas, cik sekmīgs būs politikas veidošanas process, ietekmēs to, kā Kopienu nākotnē uztvers tās iedzīvotāji.

5.6. Ilgtspējīgas attīstības novērtēšana ir ļoti sarežģīts jautājums. Ilgtspējīga attīstība ir visaptveroša ilgtermiņa stratēģija, un tai principā nav un nevar būt konkrētu mērķu ar konkrētiem termiņiem. Jau pēc būtības, šādas stratēģijas mērķus ir jāformulē pietiekami vispārīgi. Novērtējot ilgtspējīgu attīstību, jānovērtē šādas divas pamattendences: (1) ekosistēmu absorbcijas spēja un atjaunojamo un neatjaunojamo resursu izmantošana un (2) sabiedrības pārvaldības attīstība kopumā. Šo pamata faktoru attīstība ietekmēs to, vai starptautiskās sabiedrības un līdz ar to arī Eiropas Kopienas attīstība būs ilgstpējīga, vai nē. Komisijas paziņojumā minētie priekšlikumi (progresa rādītājs un piesārņojuma sliekšņu uzraudzība) ir solis šajā virzienā, un EESK to vērtē atzinīgi.

5.7. EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas centienus panākt, lai valstis savos pārskatos iekļautu arī vides un sociālos rādītājus. No šiem pārskatiem iegūstot uzticamu un labi strukturētu informāciju, var lielā mērā atvieglot ārējo izmaksu vēlamo racionālo internalizāciju tādās jomās, par kurām pietiekamā daudzumā būs pieejami uzticami dati un kurās nebūs izjaukts tirgus līdzsvars. Valstu pārskatos jau ir vērtīgi dati, tomēr to salīdzināmība starp dažādām valstīm var izrādīties problemātiska. Tāpēc ir svarīgi, lai iesaistītās puses censtos veidot optimālu datu apkopošanas un datu vākšanas sistēmu, ņemot vērā nepieciešamību veikt ar vidi saistītus fiziskus aprēķinus. Šajā sakarā Komisija ir uzņēmusies grūtu uzdevumu — 2010. gada sākumā ierosināt tiesisko regulējumu par vides pārskatiem. Sociālie rādītāji, ko valstis jau iekļāvušas savā aprēķinu sistēmā, pašreiz vēl netiek pilnībā izmantoti. Tomēr, jo apverošāka un integrētāka kļūs pieeja progresa analizēšanai un novērtēšanai mainīgā pasaulē, jo vairāk palielināsies nepieciešamība izmantot šos rādītājus.

Briselē, 2010. gada 29. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI