Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Solidaritāte veselības jomā – nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES”

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2009. gada 20. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Solidaritāte veselības jomā — nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 23. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 462. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 28. un 29. aprīlī (29. aprīļa sēdē), ar 51 balsīm par un 1 balsi pret, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Princips “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” ir jāievēro visā ES politikā, kas nekādā gadījumā nedrīkst veicināt nevienlīdzību veselības jomā. Tāpēc Komisijai jānovērtē un jāpārbauda, vai visās politikas jomās izdodas sekmēt augsta veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un veselības jomā vērojamās nevienlīdzības mazināšanu.

1.2 EESK uzskata, ka ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis un Komisija atbilstošā laika posmā vienotos par salīdzināmiem rādītājiem un novērtējamiem mērķiem, kas ļautu valstu iestādēm novērtēt, cik efektīvi bijuši pūliņi mazināt nevienlīdzību veselības jomā, un sniegt atbalstu jomās, kurās Eiropas ierosmes varētu papildināt valstu centienus.

1.3 EESK aicina visas dalībvalstis atbalstīt Komisijas plānu uzlabot datu un zināšanu bāzi un mehānismus veselības jomā vērojamās nevienlīdzības līmeņa noteikšanai, kā arī uzraudzībai, novērtēšanai un ziņošanai.

1.4 EESK rosina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt gan jaunus rādītājus, kas ļautu uzraudzīt nevienlīdzību veselības jomā, gan metodes, kā novērtēt stāvokli dalībvalstīs, lai noteiktu svarīgākās jomas, kur vajadzīgi uzlabojumi un jāveicina paraugprakses apmaiņa.

1.5 EESK rosina dalībvalstis un Komisiju veidot vispārējas ekonomiskās un sociālās attīstības modeli, kas sekmē straujāku ekonomikas izaugsmi un vairo sociālo taisnīgumu, kā arī veicina ciešāku solidaritāti un kohēziju un uzlabo sabiedrības veselību. Šim mērķim jākļūst par prioritāti stratēģijā Eiropa 2020, turklāt jāņem vērā arī ES struktūrfondu būtiskā nozīme šī mērķa īstenošanā.

1.6 Komiteja rosina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus līdzekļus — it īpaši izglītības, pilsētplānošanas un pirktspējas paaugstināšanas jomā —, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, kas rada nevienlīdzību veselības jomā.

1.7 Ņemot vērā demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas, vairāk pūļu jāvelta, lai nevienlīdzību veselības jomā mazinātu lauku rajonos.

1.8 Komisijai būtu jānovērtē pastāvošo Eiropas forumu (tādās jomās kā uzturs, alkohols u.c.) ietekme uz mazāk aizsargātajām grupām.

1.9 Komiteja rosina Komisiju un dalībvalstis vēlreiz apsvērt EESK ieteikumus, kuri pausti iepriekš pieņemtos atzinumos par veselības un sociālajiem jautājumiem un kuru īstenošana sekmētu nevienlīdzības mazināšanu veselības jomā (1).

2.1 ES iedzīvotāji šobrīd caurmērā dzīvo ilgāk, un viņu veselība ir labāka, tomēr jānorāda, ka dažādās Eiropas Savienības vietās iedzīvotāju veselības stāvoklis ir ļoti atšķirīgs un šīs atšķirības palielinās. Minēto atšķirību palielināšanās rada bažas, un tā ir liela problēma. Stāvokli saasina arī finanšu un ekonomikas krīzes izraisītais bezdarba pieaugums. Komisija, publicējot paziņojumu, vēlas sākt debates, lai noteiktu, kādi ES īstenotie papildu pasākumi palīdzētu dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām valsts un reģionu līmenī rast risinājumus, kā nelabvēlīgo stāvokli uzlabot.

2.1.1 Viens no piemēriem, kas liecina par ES iedzīvotāju veselības stāvokļa atšķirībām dažādās dalībvalstīs, ir gadu vecu un jaunāku bērnu mirstības rādītāji, kas atšķiras līdz piecām reizēm. Vīriešu paredzamais mūža ilgums dalībvalstīs atšķiras par 14 gadiem, savukārt sieviešu — par 8 gadiem, un lielas atšķirības veselības jomā ir arī vērojamas, salīdzinot gan reģionus, gan lauku un pilsētu teritorijas.

2.1.2 Atkarībā no izglītības līmeņa un sociālā un ekonomiskā stāvokļa paredzamais mūža ilgums dzimšanas brīdī vīriešiem atšķiras par desmit gadiem un sievietēm — par sešiem gadiem. Fiziska vai vienveidīga darba veicējiem veselības stāvoklis parasti ir sliktāks nekā citām iedzīvotāju grupām. Jāmin arī būtisks aspekts, kas saistīts ar dzimumu, proti, sievietes dzīvo ilgāk kā vīrieši, bet pavada vairāk laika slimojot.

2.1.3 Nevienlīdzību veselības jomā izraisa sociālā nevienlīdzība, kas saistīta ar dzīves apstākļiem, uzvedības veidu, izglītības līmeni, nodarbinātību un ienākumiem, veselības aprūpi, slimību profilakses un veselības veicināšanas pakalpojumiem, kā arī publiskā sektora īstenotajiem pasākumiem, kas ietekmē minēto faktoru kvantitāti, kvalitāti un izplatību. Būtiski faktori ir nevienlīdzība, kas vērojama tādā jomā kā izglītības, nodarbinātības un veselības aprūpes pieejamība, kā arī nevienlīdzība, kuras pamatā ir piederība noteiktam dzimumam un rasei. Nabadzība un citi neaizsargātību veicinoši faktori (piemēram, bērnība vai vecums, invaliditāte vai piederība mazākumtautībai) vēl vairāk palielina ar veselību saistītus riskus.

2.1.4 Sociālie un ekonomiskie faktori ietekmē dzīves apstākļus un veselības stāvokli, piemēram, ne visiem ES iedzīvotājiem pieejami atbilstoši ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi.

2.1.5 Piekļuvi veselības aprūpei kavē apdrošināšanas (it īpaši obligātās veselības apdrošināšanas) trūkums, ārstēšanas augstās izmaksas, nepietiekamā informētība par sniegtajiem pakalpojumiem, valodas un kultūras barjeras, turklāt iedzīvotāji no trūcīgākām sabiedrības grupām veselības aprūpes pakalpojumus izmanto retāk.

2.1.6 Nevienlīdzība veselības jomā ir novēršama. Būtiska ietekme ir katram cilvēkam, iestādēm, ieinteresētajām personām un iedzīvotāju grupām, un šo nevienlīdzību var novērst, īstenojot attiecīgus pasākumus un attiecīgi rīkojoties. Cilvēka rīcība, kas ietekmē viņa veselību, nav galvenais nevienlīdzības iemesls. Tās galvenais cēlonis ir sociālie, ekonomiskie, sanitārie un politiskie apstākļi attiecīgajā valstī un to mijiedarbība, kas ietekmē cilvēkus visas dzīves garumā.

3.1 Komisijas paziņojuma mērķis ir sākt debates par to, kā ES varētu atbalstīt dalībvalstu un citu ieinteresēto personu īstenotos pasākumus, kas mazinātu nevienlīdzību veselības jomā.

3.2 Eiropas Savienība jau nākusi klajā ar ierosmēm, kas sekmē nevienlīdzības mazināšanu veselības jomā ES teritorijā (2), taču Komisija uzskata, ka tā varētu vēl vairāk atbalstīt dalībvalstu pūliņus mazināt to faktoru ietekmi, kuri izraisa nevienlīdzību veselības jomā.

Ikvienai no minētajām rīcības prioritātēm pievienots saraksts ar ES līmeņa pasākumiem, kas jāīsteno Komisijai un dalībvalstīm.

4. Vispārīgas piezīmes — pasākumi nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā.

4.1 EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, jo Komiteja uzskata, ka veselības jomā vērojamā lielā nevienlīdzība starp dažādiem ES reģioniem un starp sociāli aizsargātajiem un sociāli neaizsargātajiem ES iedzīvotājiem ir problēma, un piekrīt viedoklim, ka šāda nevienlīdzība neļauj sasniegt ES izvirzītos mērķus veicināt solidaritāti, sociālo un ekonomisko kohēziju, cilvēktiesību ievērošanu un iespēju vienlīdzību.

4.2 Komisijas paziņojums tapis, rīkojot plašu apspriešanos, taču tas nav visaptverošs. Diemžēl, paziņojumā tikai garāmejot minēti vai pat vispār nav minēti vairāki svarīgi jautājumi. Vairāki neminētie jautājumi ir dalībvalstu kompetencē, tomēr Komisija dažu jautājumu risināšanā varētu tās atbalstīt.

4.3 Paziņojumā noteiktas svarīgākās ES politikas jomas (sociālās aizsardzības politika, vides politika, izglītības politika utt.), kas ir saistītas ar nevienlīdzību veselības jomā un cita citu ietekmē. EESK tāpēc uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm noteikti ir jānovērtē VISOS līmeņos — vietējā, reģionālajā un Eiropas līmenī — īstenoto pasākumu ietekme uz sabiedrības veselības stāvokli. EESK atgādina — nevienlīdzība veselības jomā nemazināsies, ja netiks pieņemti politiski lēmumi.

4.4 EESK uzskata, ka Komisijai pēc iespējas labāk jāizmanto pieejamie instrumenti (piemēram, atklātā koordinācijas metode, ietekmes novērtējumi, pētniecības programmas, rādītāji, sadarbība ar starptautiskajām organizācijām) un kopā ar dalībvalstīm jāmeklē jaunas metodes, lai nodrošinātu, ka ES politika un īstenotie pasākumi mazina to faktoru ietekmi, kas Eiropas Savienībā izraisa vai veicina nevienlīdzību veselības jomā. Komisijai, veicot dalībvalstu atbalsta pasākumus, tomēr jāievēro subsidiaritātes princips un pamatlīgumi.

4.5 EESK atbalsta Komisijas pūliņus koordinēt ES politiku un pasākumus, nodrošināt politikas saskaņotību, veicināt informācijas un zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm, apzināt un popularizēt paraugpraksi un sekmēt tādu pasākumu plānošanu, kas ļautu atrisināt noteiktu sabiedrības grupu īpašās problēmas. Komiteja pauž cerību, ka ES un starptautiskajā līmenī ciešāka kļūs sadarbība ar ieinteresētajām personām, tai skaitā ar EESK.

4.6 EESK tomēr vēlas norādīt, ka tieši dalībvalstu uzdevums ir nodrošināt visaptverošu, kvalitatīvi augstvērtīgu un visiem pieejamu individuālo veselības aprūpi vietējā līmenī, jo šāda veselības aprūpe ir svarīgs faktors centienos mazināt nevienlīdzību veselības jomā. Tas īpaši attiecas uz bērniem, pacientiem ar hroniskām slimībām, pacientiem, kas vienlaikus cieš no vairākām slimībām, un vecāka gadagājuma pacientiem, kuru atlabšanu veicinātu pazīstama vide un saikne ar ģimeni, draugiem un paziņām. Nav pieļaujams, ka iedzīvotāji un it īpaši — mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, lai izvairītos no nevienlīdzības aprūpes pieejamībā, spiestas pārcelties uz dzīvi citviet, kur ir augstāka veselības aprūpes iestāžu koncentrācija.

4.7 EESK uzsver, ka dalībvalstis ir atbildīgas par veselības aprūpes nodrošināšanu. Apspriežot jautājumus, kas saistīti ar nevienlīdzību veselības jomā, noteikti ir jāņem vērā dalībvalstu valdību uzdevums izveidot sociālās aizsardzības sistēmas un nodrošināt, ka vietējā līmenī netrūkst labi apmācītu darbinieku, kas sniedz pakalpojumus, un attālo rajonu iedzīvotāji un mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas nenonāk vēl nelabvēlīgākā stāvoklī.

4.8 Veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēma var mazināt veselības problēmas, kuras galvenokārt izraisa ar veselības aprūpi nesaistīti faktori. Tomēr dažkārt jauninājumi veselības aprūpes sistēmās var saasināt nevienlīdzību veselības jomā (3). Jaunas tehnoloģijas nedrīkst palielināt nevienlīdzību.

4.9 Īpaši svarīgi ir vairot jaunās paaudzes izpratni, ka veselīgs dzīvesveids mazina saslimšanas risku. Ja šāda izpratne būs jauniešiem, kas pēc noteikta laika kļūs par vecākiem, tas var būtiski ietekmēt viņu bērnus un nākamās paaudzes.

5.1 Vienlīdzīgu veselības iespēju nodrošināšana kā daļa no vispārējiem sasniegumiem sociālajā un tautsaimniecības jomā.

5.1.1 Nevienlīdzība veselības jomā ietekmē arī Lisabonas procesu, jo gan ražošanas apjoma samazināšanās, gan ārstēšanas izmaksas un sociālās izmaksas var vājināt ekonomiku un sociālo kohēziju.

5.1.2 EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir svarīgi izveidot vispārējas ekonomiskās un sociālās attīstības modeli, kas sekmē straujāku ekonomikas izaugsmi un vairo sociālo taisnīgumu, kā arī veicina ciešāku solidaritāti un kohēziju un uzlabo sabiedrības veselību. Šim mērķim jākļūst par prioritāti stratēģijā Eiropa 2020, un, lai varētu analizēt tās ietekmi uz sociālo attīstību, stratēģijā jāiekļauj rādītājs, kas ļauj novērtēt nevienlīdzību veselības jomā. Jāņem vērā arī ES struktūrfondu būtiskā nozīme šī mērķa īstenošanā.

5.1.3 EESK atgādina dalībvalstīm, ka sociāla veselības aizsardzība, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes jomai piešķirtais finansējums ir būtiski priekšnosacījumi, lai nodrošinātu vienlīdzību veselības jomā. Ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās attīstības tendences Eiropas Savienībā, tas ir ļoti svarīgs uzdevums.

5.1.4 Lai nodrošinātu vienlīdzīgas veselības aprūpes iespējas, veselības aprūpes sistēmā noteikti jānodrošina un jāpaplašina sociālā aizsardzība, proti, tādi veselības aprūpes finansēšanas mehānismi kā sociālā apdrošināšana, valsts veselības apdrošināšana vai no nodokļu ieņēmumiem finansētas sistēmas, finansējumu piešķirot solidāri un apdrošinātājiem dalot risku. Vērtējot iespējas piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem, jāņem vērā gan to cenas, pieejamība un kvalitāte, gan finansiālā aizsardzība un informācija par būtisko pakalpojumu klāstu (4).

5.1.5 Nevienlīdzība veselības jomā ir jāmazina, īstenojot pragmatisku stratēģiju ar mērķi nodrošināt vispārēju un efektīvu piekļuvi pakalpojumiem, proti, kā tas minēts iepriekš, jāsaskaņo veselības aprūpes finansēšanas sistēmas (sociālā un privātā apdrošināšana, sociālās palīdzības sistēmas, valsts veselības aprūpes sistēmas utt.), lai novērstu nepilnības, kas ierobežo, piemēram, trūcīgo iedzīvotāju un minoritāšu, piemēram, migrantu — lai kāds būtu viņu administratīvais statuss —, mazākumtautību vai reliģisko grupu piekļuvi pakalpojumiem, kā arī mazinātu nevienlīdzību, kas saistīta ar dzimumu vai vecumu.

5.1.6 Jāveic atbilstošas reformas, kas nodrošinātu tiesībpamatotu pieeju, kuras pamatā ir sociālais dialogs, jo tā var panākt plašu vienprātību un tādējādi arī finanšu risinājumu ilgtspējību un pieņemamus darba apstākļus — gan apdrošinātajiem, gan veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem. EESK uzskata, ka, turpinot privatizāciju, panāksim tieši pretējo un veidosies veselības aprūpes sistēma, kuras pamatā nav solidaritāte, bet gan konkurence.

5.2 Datu un zināšanu bāzes uzlabošana un noteikšanas, uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas mehānismi.

5.2.1 EESK ir vienisprātis ar Komisiju, ka veselības jomā vērojamās nevienlīdzības līmeņa noteikšana ir īpaši nozīmīga, lai nodrošinātu efektīvu rīcību, uzraudzību un attīstību.

5.2.2 EESK tāpēc aicina VISAS dalībvalstis atbalstīt Komisijas plānu uzlabot datu un zināšanu bāzi un mehānismus veselības jomā vērojamās nevienlīdzības līmeņa noteikšanai, kā arī uzraudzībai, novērtēšanai un ziņošanai (arī par ekonomisko un sociālo ietekmi). Svarīgi, lai dalībvalstis apņemtos savlaicīgi sniegt salīdzināmus datus.

5.2.3 Tā kā dati ir ļoti svarīgi un šobrīd tie ir nepilnīgi, EESK rosina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt jaunus rādītājus veselības jomā vērojamās nevienlīdzības uzraudzībai un metodes, kā novērtēt stāvokli dalībvalstīs, lai varētu noteikt jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi un jāsekmē paraugprakses apmaiņa.

5.2.4 EESK atbalsta ieceri attīstības rādītāju vidū iekļaut datus, kas iegūti, novērtējot un uzraugot, cik efektīva ir piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem un cik visaptveroša ir sociālā aizsardzība veselības jomā, un uzskata, ka ir svarīgi arī vākt datus par katru dzimuma atsevišķi, par iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās un dažādos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos un par stāvokli dažādos reģionos. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis mācīties no Pasaules veselības organizācijas, ILO, Dublinas fonda un ES Pamattiesību aģentūras pieredzes, kas uzkrāta šajā jomā.

5.2.5 Runājot par pētniecību un zināšanu bāzi, EESK atzīmē, ka ES pētniecības pamatprogrammā vairāk uzmanības jāvelta gan ar veselību saistītiem, gan sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem. Nākamajā budžeta periodā arī jāparedz, ka viena no ES veselības programmas prioritātēm ir cīņa pret nevienlīdzību veselības jomā.

5.2.6 Komisijai arī jāizveido instrumenti un sistēma, kas ļautu dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par pētījumu rezultātiem un pētniecības jomā jārada iespējas apvienot dalībvalstu resursus.

5.2.7 EESK atzīmē, ka nevienlīdzības mazināšana veselības jomā ir ilgstošs process. Paziņojumā paredzētie pasākumi iezīmē stratēģiskās pamatnostādnes, kas šajā jomā īstenojamas ilgākā termiņā, un EESK ar interesi iepazīsies ar pirmo novērtēšanas ziņojumu, kurš jāsagatavo 2012. gadā.

5.3.1 EESK atzinīgi vērtē Komisijas ieceri, sadarbojoties ar dalībvalstīm un Eiropas un valstu līmenī apspriežoties ar ieinteresētajām personām,

5.3.2 EESK uzsver, ka plašas sabiedrības iesaistīšana šajos centienos nav atkarīga vienīgi no valdībām, bet arī no pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanas. Ieinteresētās personas ir jāiesaista gan apspriešanās procesā, gan politikas izstrādē un īstenošanā Eiropas, valsts un vietējā līmenī, un EESK uzskata, ka nav izmantotas visas iespējas, lai vēl vairāk paaugstinātu efektivitāti minētajās jomās, veidotu partnerību un plašāk izplatītu labas prakses piemērus. Lai novērtētu paveikto, dalībvalstīs ir jāizveido precīzas uzraudzības un novērtēšanas programmas.

5.3.3 Efektīvāka sadarbība ar ieinteresētajām personām sekmēs pasākumus, kas saistīti ar dažādiem sociālajiem faktoriem, un palīdzēs mazināt nevienlīdzību veselības jomā. Piemēram, ieinteresētās personas var būtiski sekmēt centienus uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību un atbilstību, veicināt migrantu, mazākumtautību un citu mazāk aizsargātu grupu veselības un profilaktisko aprūpi, veicināt informācijas un zināšanu apmaiņu, apzinot un izplatot paraugpraksi, un īpašu pasākumu izstrādi, lai risinātu konkrētus jautājumus, kas nozīmīgi dalībvalstīm un/vai noteiktām sabiedrības grupām. Ieinteresētās personas var arī palīdzēt centienos novērtēt ar veselību saistīto nevienlīdzību, kas izpaužas darba vietā, brīvajā laikā un noteiktā kopienā, kā arī atbalstīt veselības aprūpes un citu nozaru darbiniekus zināšanu apguves un apmācības procesā.

5.3.4 EESK pauž cerību, ka apspriešanās ar mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām turpmāk būs efektīvāka. EESK atzinīgi vērtētu iespēju kopīgi ar Komisiju apsvērt minēto jautājumu.

5.4.1 Jāatceras, ka pašreizējā krīze vispirms skars mazāk aizsargātās grupas, ietekmējot gan veselību, gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

5.4.3 EESK iesaka nevienlīdzību veselības jomā un mazāk aizsargātās grupas (arī tādu grupu kā cilvēki ar invaliditāti) aplūkot saistībā ar tādiem vispārējiem jautājumiem kā vienlīdzība un diskriminācija. Viens no piemēriem ir dzimuma aspekts vecumdienās. Sievietes parasti dzīvo ilgāk, tomēr viņām ir sliktāka veselība, un, tā kā viņu darba mūžs kopumā ir īsāks, viņas saņem arī mazāku pensiju, kas tieši ietekmē iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un iegādāties zāles. Īpaša uzmanība jāvelta arī emigrējušo sieviešu stāvoklim, proti, izglītošanai veselības jautājumos un aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

5.4.4 Profilaktiskā veselības aprūpe un profilaktisko pārbaužu programmas, veselības veicināšana un izglītošana veselības jautājumos (veselīgs dzīvesveids, piekļuve ārstēšanai, pacientu tiesības utt.) ir ļoti svarīga, īpaši iedzīvotāju grupām, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī. EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm rosināt kampaņas un pakalpojumus, kas paredzēti dažādām mazāk aizsargātajām grupām. Veselības jomā rīkotās kampaņas, lai informētu visu sabiedrību, reti sasniedz nelabvēlīgā stāvoklī esošās grupas. Rīkojot mērķtiecīgas kampaņas, jāpanāk, ka nelabvēlīgā stāvoklī esošās iedzīvotāju grupas spēj definēt, kādas ir to vajadzības, un izplatīt informāciju.

5.4.5 Tādēļ Komisijai būtu jānovērtē pastāvošo Eiropas forumu (tādās jomās kā uzturs, alkohols u.c.) ietekme uz mazāk aizsargātajām grupām. EESK ierosina izveidot pacientu organizāciju forumu, kas sekmētu pieredzes apmaiņu un informācijas izplatīšanu.

5.4.6 EESK uzskata, ka viens no līdzekļiem, kā novērst nevienlīdzību veselības jomā nākamajās paaudzēs, ir pirmsskolas izglītības kvalitāte un pieejamība. Dažādu bērnu aprūpes veidu pieejamība ir būtisks sociālās attīstības un ekonomikas attīstības elements, kam ir īpaša nozīme mazāk attīstītajos rajonos un kas ir ļoti svarīgs nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām un ģimenēm, kuras nedzīvo šādos rajonos. Bērnu aprūpes iestādes var palīdzēt šādām nelabvēlīgākā stāvoklī esošām ģimenēm risināt sociālus, ekonomiskus un ar veselību saistītus jautājumus un veicināt atstumto grupu sociālo integrāciju (5). Tā kā nevienlīdzību veselības jomā bieži izraisa nevienlīdzība izglītības jomā, EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt līdztiesīgu piekļuvi skolām un kvalitatīvi augstvērtīgai izglītībai, lai ikviens varētu apgūt zināšanas, kuras palīdz dzīves laikā pieņemt apzinātus lēmumus.

5.5.1 EESK rosina dalībvalstis noteikt, ka nevienlīdzības mazināšana veselības jomā ir prioritāte, un, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu un informācijas izplatīšanu visā Eiropas Savienībā, labāk koordinēt, uzraudzīt un novērtēt pasākumus, kas ietekmē problēmu risināšanu sociālajā, ekonomikas un veselības jomā.

5.5.2 Jāanalizē dažādu ES līmenī īstenoto pasākumu ietekme uz iedzīvotāju veselību.

5.5.3 Eiropas Savienība varētu veltīt lielākas pūles, lai mazinātu nevienlīdzību veselības jomā, piemēram, rūpīgāk analizējot politikas ietekmi uz veselību un ciešāk integrējot tādas politikas jomas kā izglītība, darba apstākļi, teritoriālā attīstība, vides politika, transporta politika utt. Tomēr Komisijai visupirms jānodrošina, lai ierosinātie pasākumi — īpaši tie, kas ietekmē mazāk aizsargātās grupas — neizraisītu jaunu nevienlīdzību (6).

5.5.4 Lisabonas līgumā noteikts, ka augsta veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir tikpat svarīgs mērķis kā vienotā tirgus darbības veicināšana; līgums arī nosaka, ka ES uzdevums ir atbalstīt dalībvalstu centienus nodrošināt ES iedzīvotāju labklājību. EESK pauž cerību, ka Lisabonas līgums sekmēs principa “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” ievērošanu. Pašlaik ES līmenī tas ir tikai tukšs sauklis, ko lieto, lai novērstu uzmanību no fakta, ka vienotajam tirgum veltīta daudz lielāka uzmanība.

5.5.6 EESK arī rosina dalībvalstu darba programmās paredzēt, ka jānovērš nevienlīdzība veselības jomā, un izstrādāt atbilstošas starpnozaru stratēģijas.

5.5.7 EESK atbalsta Komisijas ierosinājumu palīdzēt dalībvalstīm efektīvāk koordinēt pasākumus un analizēt to saikni un veselības jomā sasniegtos rezultātus, kas ir būtiski dažādām iedzīvotāju grupām visās dalībvalstīs. Nevienlīdzību veselības jomā jācenšas arī mazināt, vairāk izmantojot ES kohēzijas politikas pavērtās iespējas, palielinot informētību par kohēzijas fondiem un uzlabojot koordināciju, palielinot dalībvalstu resursus, lai veiktu ieguldījumus veselības un sociālās aprūpes nozarē, un paverot šādas iespējas ES lauku attīstības un kopējā lauksaimniecības politikā.

5.5.8 Šādi rīkojoties, Komisija tomēr nedrīkst aizskart dalībvalstu tiesības organizēt un finansēt veselības aprūpes sistēmas, it īpaši tiesības noteikt un panākt atbilstošāko veselības aizsardzības līmeni (Līguma 168. pants).

5.5.9 Ņemot vērā demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas, vairāk pūļu jāvelta, lai nevienlīdzību veselības jomā mazinātu lauku rajonos. Jāapzinās arī, ka tieši nelielie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji (galvenokārt pašnodarbinātie medicīnas darbinieki) vietējā līmenī nodrošina visaptverošu un pacienta vajadzībām atbilstošu ārstēšanu, un tādēļ tie ir īpaši jāatbalsta.

Briselē, 2010. gada 29. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI

(2) Jāmin Padomes ieteikumi vēža agrīnai diagnosticēšanai, iniciatīvas tādās jomās kā psihiskā veselība, smēķēšana un HIV/AIDS, Eiropas paraugprakses apkopošana, datu vākšana un dalībvalstu un ieinteresēto personu sadarbības tīkla izveide. Dalībvalstu centienus atbalsta arī ar izpētes pamatprogrammu un rīcības programmām, programmu “Progress”, pētījumiem un novatoriskiem pasākumiem. Veselības saglabāšanu veicina arī ES tiesību akti par nodarbinātību, drošību un veselības aizsardzību darbā, kopējā lauksaimniecības politika, vides un tirgus politika. Kohēzijas fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai palīdz mazināt reģionu atšķirības.

(3) Piemēram, Francijā piekļuve antiretrovirālai terapijai ir ierobežota, tāpēc ir palielinājusies ar HIV inficēto pacientu nevienlīdzība veselības jomā.

(4) Konvencijas, valsts līmeņa un starptautiski mērķi, maternitātes pabalsti, tostarp slimības, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas un noteikumi par sociālo aizsardzību veselības jomā, tostarp ILO 130. konvencija par medicīnisko aprūpi un ILO 102. konvencija, kur īpaša uzmanība pievērsta sociālajam nodrošinājumam, it īpaši sociālajam nodrošinājumam veselības jomā. Minēto konvenciju parakstījušas daudzas valstis, kā pēdējās — arī Rumānija un Bulgārija. ES nevar ratificēt konvenciju, jo to nav parakstījušas divas Baltijas valstis un Somija (iebilst pret formulējumiem, kas nav korekti no dzimumu līdztiesības viedokļa).

(5) “Aprūpe un izglītība agrā bērnībā” (pašiniciatīvas atzinums) - Herczog kdze.

(6) Īpaši neaizsargāto grupu veido cilvēki, kas slimības dēļ nespēj pārvietoties, aktīvi nemeklē labākās ārstēšanas iespējas, nezina tās valsts valodu, kurā vēlas saņemt ārstēšanu, kam nav finanšu līdzekļu, lai samaksātu par specializētu ārstēšanu vai ārstēšanu ārvalstīs, vai kas nevēlas meklēt ārstēšanas iespējas ārvalstīs vai ārstēšanas iestādē, kura atrodas tālu no viņu dzīvesvietas. Jaunas problēmas veselības aprūpes jomā radīs arī demogrāfiskās pārmaiņas.

(7) Lai arī bieži paredzēts, ka jāveic tiesību aktu ietekmes novērtējums, parasti netiek novērtēts, vai izvirzītie mērķi patiešām efektīvi sasniegti. Tas ir īpaši svarīgi, jo pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze arvien vairāk ietekmē nodarbinātību un veselības aprūpes sistēmu finansēšanu un netieši — arī sabiedrības veselību.