Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/M.5335 – Lufthansa/SN Airholding

(Saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci (OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.))

2009/C 295/09

No lēmuma projekta izriet šādi apsvērumi.

Ievads

Komisija 2008. gada 26. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) (Apvienošanās regula) 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kuras rezultātā uzņēmums Deutsche Lufthansa AG (“LH”, Vācija) ir iecerējis iegūt vienpersonisku kontroli pār uzņēmumu SN Airholding SA/NV (“SN”), iegādājoties akcijas. SN Airholding SA/NV ir uzņēmuma SN Brussels Airlines kontrolakciju sabiedrība.

Procedūras II fāze

Komisija 2009. gada 26. janvārī sāka šīs lietas izskatīšanu, pamatojoties uz to, ka koncentrācija radīja nopietnas šaubas par tās saderību ar kopējo tirgu (2). Pēc tam 2009. gada 24. martā uzņēmumam Lufthansa tika nosūtīts iebildumu izklāsts un 2009. gada 25. martā tika dota piekļuve Komisijas lietas materiāliem. Komisija iebildumu izklāstā secināja, ka koncentrācija izraisa pamatotas šaubas par konkurenci attiecībā uz šādiem maršrutiem: Brisele–Frankfurte, Brisele–Minhene, Brisele–Berlīne, Brisele–Hamburga un Brisele–Cīrihe.

Lufthansa atbildēja uz iebildumu izklāstu un lūdza mutisku uzklausīšanu, kas notika 2009. gada 15. aprīlī. Ziņotāja puse formāli bija pārstāvēta mutiskajā uzklausīšanā, bet uzņēmums SN nebija pārstāvēts. Tomēr daži SN pārstāvji piedalījās uzklausīšanā Lufthansa delegācijas sastāvā.

Vēlāk kļuva skaidrs, ka Komisija nav informējusi SN par iebildumiem tieši, bet gan drīzāk caur ziņotājas puses juridiskajiem pārstāvjiem, kas vienlaicīgi pārstāvēja arī SN. Minētie pārstāvji sniedza SN iebildumu izklāsta nekonfidenciālu versiju. SN arī netika formāli noteikts termiņš, līdz kuram tas var sniegt piezīmes vai lūgt mutisku uzklausīšanu. Lai gan faktiski SN deva ieguldījumu uzņēmuma Lufthansa rakstiskajā atbildē un tas bija pārstāvēts mutiskajā uzklausīšanā, uzdevumu informēt un sniegt piezīmes par iebildumu izklāstu nevar deleģēt ziņotājai pusei. Pašai Komisijai ir jāizpilda savas juridiskās saistības attiecībā pret citām iesaistītajām pusēm saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 802/2004 (3) (Īstenošanas regula) 13. panta 2. punktu. Komisija situāciju laboja 2009. gada 29. aprīlī, nosūtot uzņēmumam SN iebildumu izklāsta nekonfidenciālu versiju un papildu iebildumu izklāstu (skatīt turpmāk) un dodot uzņēmumam iespēju iesniegt piezīmes līdz 2009. gada 6. maijam.

Lufthansa atbilde uz iebildumu izklāstu, cita starpā, izvirzījusi divus procedūras jautājumus.

Pirmkārt, tika atklātas atšķirības Lufthansa un Komisijas tirgus izmeklēšanas rezultātu interpretācijā. Izrādījās, ka daļēji šo atšķirību iemesls ir kļūdaina ziņotājas puses atbilžu interpretācija. Tomēr dažas domstarpības radušās, jo Lufthansa neguva pilnīgu piekļuvi dažām atbildēm materiālu konfidencialitātes dēļ. Pārbaudot atbildes, Komisija 2009. gada 29. aprīlī deva Lufthansa piekļuvi nekonfidenciālām Excel lapām, kurās Komisija apkopojusi visas atbildes.

Cits jautājums ir saistīts ar nolīguma par kopīgu kodu izmantošanu saskaņā ar EK līguma 81. pantu izvērtēšanu, ko veikusi Komisija kā daļu no apvienošanās procesa. Lufthansa apšaubīja šādas analīzes iespējamību. Tādēļ radās jautājums par to, vai nolīguma par kopīgu kodu izmantošanu pusēm, t. i., Lufthansa meitasuzņēmumam un SN, nevajadzētu izteikties par Komisijas secinājumiem. Lai nodrošinātu tieši iesaistītu pušu tiesības uz aizstāvību, Komisija 2009. gada 20. aprīlī nosūtīja SN un Swiss (Lufthansa meitasuzņēmums) iebildumu izklāsta fragmentu, kurā minēts nolīguma par kopīgu kodu izmantošanu sākotnējais novērtējums, un deva uzņēmumiem iespēju iesniegt savus novērojumus (4). Uzņēmumi SN un Swiss atbildēja tiem dotajā termiņā.

Komisija 2009. gada 28. aprīlī uzņēmumam Lufthansa nosūtīja papildu iebildumu izklāstu par Briseles–Cīrihes maršrutu. Komisija deva piekļuvi lietas materiāliem nākamajā dienā. Ziņotāja puse atbildēja uz papildu iebildumu izklāstu 2009. gada 5. maijā.

Ir notikušas pārrunas par saistībām starp ziņojošo pusi un Komisiju kontroles procedūras sākumā. Tomēr 2009. gada 16. aprīlī piedāvātās saistības tika uzskatītas par neatbilstošām un tādēļ netika pārbaudītas tirgū. Vēlāk Lufthansa iesniedza papildu saistību kopumu 2009. gada 24. un 29. aprīlī. Šīs saistības sākotnēji pieņēma, un pēc tam Komisija tās pārbaudīja tirgū. Saistību galīgo variantu (neietekmējot 29. aprīļa varianta būtību) Lufthansa iesniedza 2009. gada 28. maijā.

Lēmuma projekts

Lēmuma projekts no ieteikumu izklāsta atšķiras trīs aspektos. Pirmkārt, Komisija vēl nenosaka, vai pasažieri, kuriem ļoti svarīgs ir laiks, vai arī pasažieri, kuriem laiks nav svarīgs, veido divus atšķirīgus produktu tirgus.

Otrkārt, Komisija vairs neredz vajadzību novērtēt nolīguma par kopīgu kodu izmantošanu atbilstību saskaņā ar 81. pantu. Treškārt, Komisija secina, ka bažas par konkurenci attiecībā uz maršrutu Brisele–Berlīne tika kliedētas apvienošanās procedūras laikā. Lufthansa un SN konkurents EasyJet nolēma palielināt lidojumu skaitu no viena līdz diviem lidojumiem dienā, paredzot lidojumus turp un atpakaļ tajā pašā dienā. Attiecībā uz atlikušajiem četriem maršrutiem lēmuma projektā ir paredzēts, ka darījuma rezultātā neradīsies būtisks kaitējums efektīvai konkurencei, ja tiks īstenotas ziņotāja iesniegtās saistības.

Ziņotājs, citas ieinteresētās puses vai trešā puse nav iesniegušas nekādus jautājumus vai apsvērumus. Ņemot vērā iepriekš minēto un paustos apsvērumus, uzskatu, ka ir ievērotas pušu tiesības tikt uzklausītām šajā lietā.

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  Saskaņā ar Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(3)  OV L 133, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  PIT 2007. gada 11. jūlija nolēmums, T-170/06, Alrosa.