17.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 276/8

1.

Komisija 2009. gada 10. jūnijā pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs” (1). EDAU sniedz atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. pantu.

2.

Pirms Paziņojuma pieņemšanas Komisija ar 2009. gada 19. maija vēstuli neoficiāli apspriedās ar EDAU. EDAU uz to atbildēja 2009. gada 20. maijā, nosūtot neoficiālus komentārus, kuru nolūks bija papildus uzlabot Paziņojuma tekstu. Bez tam EDAU aktīvi piedalījās Policijas un tiesiskuma jautājumu darba grupas 2009. gada 14. janvāris vēstules gatavošanā par daudzgadu programmu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā (2).

3.

Paziņojumā (1. punktā) uzsvērts, ka Eiropas Savienībai “ir vajadzīga jauna daudzgadu programma, kas, ņemot vērā sasniegto progresu un gūstot pieredzi no pašreizējiem vājajiem punktiem, virzās uz nākotni ar tālejošiem mērķiem. Jaunajā programmā būtu jānosaka prioritātes nākamajiem pieciem gadiem”. Šī daudzgadu programma (kas jau zināma ar nosaukumu “Stokholmas programma”) būs turpinājums Tamperes un Hāgas programmām, kuras deva spēcīgu politisku stimulu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstībai.

4.

Paziņojums ir iecerēts kā pamats jaunajai daudzgadu programmai. Šajā sakarā EDAU norāda – kaut arī daudzgadu programmas nav saistoši dokumenti, tās būtiski ietekmē politiku, ko iestādes izstrādās attiecīgajā jomā, jo šāda programma ir pamats daudzām ar tiesību aktu izstrādi saistītām, kā arī ar to nesaistītām darbībām.

5.

Tādēļ Paziņojums ir jāskata šādā gaismā. Tas ir nākamais solis debatēs, kuras pēc būtības aizsākās ar šādiem diviem 2008. gada jūnijā iesniegtiem ziņojumiem, kurus sagatavoja tā dēvētās “nākotnes grupas”, kuras Padomes prezidentvalsts izveidoja, lai radītu idejas, – “Brīvība, drošība, privātās dzīves aizsardzība – Eiropas iekšlietas atvērtā pasaulē” (3) un “Ierosinātie risinājumi ES tieslietu programmai nākotnē” (4).

6.

Šajā atzinumā ir izklāstīta ne tikai nostāja par Paziņojumu, bet arī sniegts EDAU ieguldījums vispārīgākās debatēs par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nākotni, kas būs pamats jaunai stratēģiskai darba programmai (Stokholmas programmai), par ko paziņojusi ES prezidentvalsts Zviedrija (5). Šajā atzinumā arī apskatīti daži blakus apstākļi iespējamai Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

7.

III daļā izklāstīti atzinuma galvenie aspekti, savukārt IV daļā sniegts vispārīgs Paziņojuma izvērtējums.

8.

V daļā apskatīts jautājums par to, kā risināt vajadzību nodrošināt nepārtrauktu privātās dzīves un personas datu aizsardzību, ņemot vērā, ka arvien pieaug apmaiņa ar personas datiem. Galvenā uzmanība tiks pievērsta Paziņojuma 2.3. punktam par personas datu un privātās dzīves aizsardzību, kā arī vispārīgāk – vajadzībai pēc turpmākas rīcības tiesību aktu izstrādes jomā un ar to nesaistītās jomās, ar mērķi uzlabot datu aizsardzības sistēmu.

9.

VI daļā apspriestas vajadzības un iespējas saistībā ar informācijas uzglabāšanu, piekļuvi tai un apmaiņu kā darba līdzekļiem tiesībaizsardzības jomā jeb kā teikts Paziņojumā – “Eiropai, kas aizsargā”. Paziņojuma 4. punktā, proti 4.1.2. punktā (Informācijas kontrole), 4.1.3. punktā (Nepieciešamo tehnoloģijas līdzekļu mobilizēšana) un 4.2.3.2. punktā (Informācijas sistēmas) minēti vairāki mērķi saistībā ar informācijas plūsmu un tehnoloģijas līdzekļiem. Šajā sakarā Eiropas informācijas modeļa izstrāde (4.1.2. punkts) uzskatāma par visgrūtāko priekšlikumu. EDAU atzinumā šis priekšlikums ir analizēts padziļināti.

10.

VII daļā īsumā apskatīts īpašs temats saistībā ar datu aizsardzību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, proti, piekļuve tiesai un e-tiesiskumam.

11.

Šajā atzinumā Paziņojuma izpēte un vispārīgāk – brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nākotnes analīze, kāda tā iecerēta jaunajā daudzgadu programmā, – ir veikta, galveno uzsvaru liekot uz vajadzību aizsargāt pamattiesības. Izpētes pamatā būs arī EDAU ieguldījums ES politikas izstrādē šajā jomā, kurš galvenokārt veic padomdevēja funkcijas. Līdz šim EDAU ir pieņēmis vairāk nekā trīsdesmit atzinumus un komentārus par ierosmēm saistībā ar Hāgas programmu un tie visi ir pieejami EDAU tīmekļa vietnē.

12.

Izvērtējot minēto Paziņojumu, EDAU jo īpaši ir ņēmis vērā četrus turpinājumā izklāstītus aspektus, kas ir būtiski brīvības, drošības un tiesiskuma nākotnei. Arī Paziņojumā tiem visiem ir piešķirta būtiska nozīme.

13.

Pirmais aspekts ir digitālas informācijas plūsmas arvien lielākā intensitāte iedzīvotāju ikdienā, attīstoties informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (6). Sabiedrība attīstās tā nereti dēvētās “izsekojamas sabiedrības” virzienā, kurā katrs iedzīvotāju veikts elektronisks darījums un gandrīz katra darbība atstāj digitālas pēdas. Jau pašlaik strauji attīstās tā dēvētais “lietiskais internets”un “datorizēta vide”, izmantojot radiofrekvenču identifikācijas birkas (RFID tags). Arvien vairāk tiek izmantoti elektroniski cilvēka ķermeņa dati (biometriski dati). Šāda attīstība virzās uz arvien saistītāku pasauli, kurā valsts drošības organizācijas var piekļūt milzīgam daudzumam iespējami noderīgas informācijas, kas tiešā veidā var ietekmēt attiecīgo personu dzīvi.

14.

Otrais aspekts ir darbību starptautiskā rakstura pieaugums. No vienas puses, digitālā laikmeta datu apmaiņu neierobežo Eiropas Savienības ārējās robežas, bet no otras puses, aizvien pieaug starptautiskas sadarbības nepieciešamība visās ES darbību jomās saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, proti – cīņa pret terorismu, policijas un tiesu sadarbība, civiltiesības un robežkontrole ir tikai daži piemēri.

15.

Trešais aspekts ir datu izmantošana tiesībaizsardzības nolūkiem – sekas nesenajiem draudiem sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar terorismu, ir tādas, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir (prasības nodrošināt) vairāk iespēju ievākt, uzglabāt personas datus un veikt to apmaiņu. Daudzos gadījumos aktīvi tiek iesaistīti privāti dalībnieki, kā inter alia apliecināts datu saglabāšanas direktīvā (7) un dažādos ar pasažieru datu reģistru (PDR) saistītos dokumentos (8).

16.

Ceturtais aspekts ir brīva pārvietošanās. Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pakāpeniskai attīstībai vajadzīga turpmāka iekšējo robežu un iespējamu brīvas pārvietošanās šķēršļu likvidēšana. Jaunos dokumentos saistībā ar šo telpu nekādā gadījumā nevajadzētu paredzēt šādu šķēršļu atjaunošanu. Brīva pārvietošanās šajā noteiktajā gadījumā, no vienas puses, ietver personu brīvu pārvietošanos, un, no otras puses, (personas) datu brīvu apriti.

17.

Minētie četri aspekti parāda, ka apstākļi, kādos informācija tiek izmantota, strauji mainās. Šādā sakarā nevar būt šaubu, ka ir svarīgi izveidot spēcīgu mehānismu pilsoņu pamattiesību aizsardzībai un jo īpaši privātās dzīves un datu aizsardzībai. Tieši šo iemeslu dēļ EDAU ir izvēlējies datu aizsardzības nepieciešamību par pētījuma galveno aspektu, kā minēts 11. punktā.

18.

Paziņojums un Stokholmas programma ir izstrādāta, lai precizētu ES plānus nākamajiem pieciem gadiem, un to ietekme, iespējams, izpaudīsies vēl ilgākā laikposmā. EDAU norāda, ka Paziņojums no Lisabonas līguma viedokļa ir sagatavots neitrāli. EDAU pilnībā saprot, kāpēc Komisija ir izvēlējusies šādu pieeju, bet vienlaikus pauž nožēlu, ka Paziņojumā nevarēja pilnīgi izmantot Lisabonas līgumā sniegtās papildu iespējas. Šajā atzinumā Lisabonas līguma perspektīvai tiks pievērsta lielāka uzmanība.

19.

Paziņojums sagatavots, ņemot vērā ES iepriekšējo gadu rīcības rezultātus brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Šos rezultātus varētu raksturot kā tādus, kas bijuši atkarīgi no konkrētiem notikumiem, pastiprinot pasākumus, ar kuriem paplašina tiesībaizsardzības iestāžu pilnvaras, un kuri neizbēgami skar pilsoņus. Tā tas ir jomās, kurās intensīvi izmanto personas datus un apmainās ar tiem un kurās datu aizsardzība tādēļ ir būtiska. Rezultāti kļuva atkarīgi no notikumiem no brīža, kad tādi ārēji notikumi kā uzbrukums 11. septembrī un bumbu sprādzieni Madridē un Londonā deva spēcīgu pamudinājumu tiesību aktu izstrādes darbībām. Piemēram, pasažieru datu pārsūtīšana Amerikas Savienotajām Valstīm vērtējama kā sekas 11. septembra notikumiem (9), savukārt bumbu sprādzieni Londonā noveda pie datu saglabāšanas Direktīvas 2006/24/EK (10) pieņemšanas. Uzsvars tika likts uz piespiedu pasākumiem, jo ES likumdevēja vara pievērsās pasākumiem, kuri sekmē datu izmantošanu un apmaiņu, bet pasākumi, kuru mērķis ir garantēt personas datu aizsardzību, tika apspriesti mazāk steidzamā kārtā. Galvenais pieņemtais datu aizsardzības pasākums bija Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (11), ko Padomē apsprieda trīs gadus. Iznākumā tika pieņemts Padomes pamatlēmums, kurš nav pilnībā apmierinošs (skatīt 29.–30. punktu).

20.

Pēdējo gadu pieredze liecina, ka pirms jaunu dokumentu pieņemšanas, ir jāanalizē, kā tie ietekmēs tiesībaizsardzības iestādes un Eiropas pilsoņus. Šādā analīzē būtu pienācīgi jāņem vērā, kādā mērā tiks skarta privātā dzīve, kā arī dokumenta lietderība tiesībaizsardzībai, turklāt tas būtu jādara ne tikai jauna dokumenta ierosināšanas un apspriešanas posmā, bet arī pēc tam, kad dokuments jau ir ieviests, proti – veicot periodisku pārskatīšanu. Ir svarīgi šādu analīzi sagatavot arī izstrādājot jaunu daudzgadu programmu, kurā tiks izklāstītas galvenās ierosmes tuvākai nākotnei.

21.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka Paziņojumā ir ņemta vērā pamattiesību aizsardzība un jo īpaši personas datu aizsardzība, kā viens no galvenajiem jautājumiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nākotnei. Paziņojuma 2. punktā ES ir nosaukta par unikālu telpu, kurā pamattiesību aizsardzība balstās uz kopīgām vērtībām. Atzinīgi vērtējams arī tas, ka Paziņojumā pievienošanās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ir minēta kā prioritārs uzdevums – pat kā pirmais prioritārais uzdevums. Pievienošanās (šai konvencijai) ir nozīmīgs solis virzībā uz to, lai nodrošinātu saskaņotu un vienotu sistēmu pamattiesību aizsardzībai. Turklāt datu aizsardzības jautājumiem Paziņojumā ir atvēlēta centrālā vieta.

22.

Šādi uzsvari Paziņojumā liecina par apņēmīgu ieceri nodrošināt pilsoņu pamattiesības un, darot to, – īstenot līdzsvarotāku pieeju. Valdībām ir vajadzīgi atbilstīgi instrumenti, lai garantētu pilsoņu drošību, tomēr mūsu Eiropas sabiedrībā tām ir pilnībā jāievēro pilsoņu pamattiesības. Pilsoņu interešu aizstāvībai (12) vajadzīga Eiropas Savienība, kas nodrošinātu šādu līdzsvaru.

23.

Pēc EDAU domām, Paziņojumā ir pienācīgi ņemta vērā vajadzība pēc šāda līdzsvara, tostarp personas datu aizsardzības nepieciešamība. Tajā atzīts, ka jāmaina uzsvari. Tas ir svarīgi, jo brīvības, drošības un tiesiskuma telpā politikai nevajadzētu sekmēt pakāpenisku virzību uz “izsekojamu sabiedrību”. EDAU cer, ka Padome īstenos tādu pašu pieeju arī Stokholmas programmā, turklāt atzīstot šā atzinuma 25. punktā minētos ievirzes jautājumus.

24.

Tas ir īpaši svarīgi, jo brīvības, drošības un tiesiskuma telpa ir vieta, kura “veido pilsoņu dzīves apstākļus, jo īpaši viņu atbildības privāto telpu, kā arī personiskā un sociālā nodrošinājuma apstākļus, ko aizsargā pamattiesības”, kā pavisam nesen uzsvērusi Vācijas Konstitucionālā tiesa 2009. gada 30. jūnija spriedumā saistībā ar Lisabonas līgumu (13).

25.

EDAU uzsver, ka šādā telpā:

26.

EDAU atbalsta stratēģisko pieeju, proti, Paziņojumā piešķirt datu aizsardzībai centrālo vietu. Patiešām daudzas ierosmes saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu balstās uz personas datu izmantošanu un, lai tās sekmīgi īstenotu, laba datu aizsardzība ir būtiska. Privātās dzīves neaizskaramība un datu aizsardzība nav tikai aizvien pieaugošs juridisks pienākums ES mērogā, tas, kā liecina Eurobarometer  (15) pētījuma dati, ir arī Eiropas pilsoņiem būtisks jautājums. Turklāt būtiski ir arī ierobežot piekļuvi personas datiem, tādējādi nodrošinot tiesībaizsardzības iestāžu uzticību tiem.

27.

Paziņojuma 2.3. punktā ir teikts, ka ir vajadzīgs visaptverošs datu aizsardzības režīms, kas attiektos uz visām ES kompetences jomām (16). EDAU pilnībā atbalsta šo mērķi, neatkarīgi no tā, vai Lisabonas līgums stāsies spēkā. Viņš arī norāda, ka šāds režīms nenozīmē, ka visam apstrādes procesam būtu jāpiemēro tikai viena juridiska sistēma. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošiem līgumiem iespējas pieņemt vienu visaptverošu juridisku sistēmu, ko piemērotu visam apstrādes procesam, ir ierobežotas, jo pastāv pīlāru struktūra un tas, ka vismaz pirmajā pīlārā tādu datu aizsardzībai, ko apstrādā Eiropas iestādes, ir atsevišķs juridisks pamats (EK līguma 286. pants). Tomēr EDAU norāda, ka dažus uzlabojumus ir iespējams veikt, pilnībā izmantojot iespējas, ko sniedz šobrīd spēkā esoši līgumi, kā to ir uzsvērusi Komisija paziņojumā “Hāgas programmas īstenošana – turpmāka rīcība” (17). Kad Lisabonas līgums būs stājies spēkā, Līguma par ES darbību 16. pants nodrošinās vajadzīgo juridisko pamatu vienai visaptverošai juridiskai sistēmai, ko piemēros visam datu apstrādes procesam.

28.

EDAU norāda, cik svarīgi jebkurā gadījumā ir nodrošināt konsekvenci juridiskajā sistēmā attiecībā uz datu aizsardzību, vajadzības gadījumā veicot dažādu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā piemērotu juridisko instrumentu saskaņošanu un apvienošanu.

29.

Pirmais solis tika sperts pavisam nesen, pieņemot Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (18). Tomēr šo juridisko instrumentu nevar noteikt par visaptverošu sistēmu pēc būtības, jo tā noteikumi nav vispārēji piemērojami. Tie nav piemērojami vienas valsts iekšējā gadījumā, proti, ja personas datu izcelsme ir tajā dalībvalstī, kura tos izmanto. Šāds ierobežojums nenovēršami mazinātu Padomes pamatlēmuma papildu vērtību, ja vien visas dalībvalstis nenolemj iekļaut šādus iekšējus gadījumus valsts īstenošanas tiesību aktos, kas ir maz ticams.

30.

Otrs iemesls, kāpēc EDAU uzskata, ka Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI nesatur ilgtermiņā apmierinošu datu aizsardzības sistēmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, ir tas, ka vairāki noteikumi nesaskan ar Direktīvu 95/46/EK. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošiem līgumiem otrais solis varētu būt Padomes pamatlēmuma darbības jomas paplašināšana un saskaņošana ar Direktīvu 95/46/EK.

31.

Papildu stimulu visaptveroša datu aizsardzības režīma izveidei varētu dot, nosakot skaidru un ilgtermiņa redzējumu. Šādā redzējumā varētu iekļaut vispārēju un saskaņotu pieeju, lai definētu datu iegūšanu un apmaiņu, kā arī esošo datu bāzu izmantošanu, un vienlaikus – datu aizsardzības garantijas. Šāda redzējuma esamība ļautu izvairīties no instrumentu (un līdz ar to personas datu apstrādes) pārklāšanās un dublēšanās. Tam arī vajadzētu sekmēt ES politikas virzienu saskaņotību šajā jomā, kā arī uzticību tam, kā valsts iestādes rīkojas ar pilsoņu datiem. EDAU iesaka Padomei Stokholmas programmā paziņot, ka ir vajadzīgs skaidrs ilgtermiņa redzējums.

32.

EDAU iesaka arī novērtēt un iekļaut plānos pasākumus, kas šajā jomā jau ir pieņemti, kā arī konkrētu to īstenošanu un efektivitāti. Šādā novērtējumā būtu pienācīgi jāņem vērā tas, kādā mērā tiks skarta privātā dzīve, kā arī lietderība tiesībaizsardzībai. Ja vērtējot noskaidrojas, ka daži pasākumi nenes paredzētos rezultātus vai nav proporcionāli noteiktajam mērķim, būtu jāapsver šādas darbības:

EDAU iesaka iekļaut Stokholmas programmā atsauci uz esošo pasākumu vērtēšanas sistēmu.

33.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, būtu vērst īpašu uzmanību labākai esošo aizsargmehānismu īstenošanai atbilstīgi Komisijas paziņojumam par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Darba programmu labākai Datu aizsardzības direktīvas īstenošanai (19) un EDAU ieteikumiem, kas izklāstīti viņa atzinumā par minēto paziņojumu (20). Diemžēl trešajā pīlārā Komisijai trūkst iespēju sākt pienākumu neizpildes procedūru.

34.

Lisabonas līgums sniedz iespēju izveidot īstu visaptverošu datu aizsardzības sistēmu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 2. punktā noteikts, ka Padome un Eiropas Parlaments paredz noteikumus par datu aizsardzību attiecībā uz Savienības iestāžu un struktūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saistībā ar Savienības tiesību aktu darbības jomu, un datu apstrādi, ko veic privāti tiesību subjekti.

35.

EDAU saprot Paziņojumā likto uzsvaru uz visaptverošu datu aizsardzības režīmu kā Komisijas mērķi ierosināt jaunu sistēmu, kuru piemērotu visām datu apstrādes darbībām. Viņš pilnīgi atbalsta šo mērķi, kas uzlabos sistēmas saskaņotību, nodrošinās juridisku noteiktību un tādējādi uzlabos datu aizsardzību. Tas jo īpaši ļautu nākotnē izvairīties no grūtībām noteikt pīlārus atdalošo robežu gadījumos, kad privātajā sektorā komerciāliem mērķiem ievākti dati tiek vēlāk izmantoti tiesībaizsardzības nolūkā. Kā liecina svarīgi Tiesas spriedumi saistībā ar PDR (21) un datu saglabāšanu (22), šāda pīlārus atdaloša robeža nav pilnībā atbilstoša realitātei.

36.

EDAU ierosina Stokholmas programmā uzsvērt šo visaptveroša datu aizsardzības režīma apstākli. Tas parāda, ka šāds režīms nav tikai vienkārša vēlme, bet gan vajadzība, kuru nosaka mainīgā datu izmantošanas prakse. Viņš iesaka iekļaut Stokholmas programmā prioritāti – vajadzību pieņemt jaunu juridisku sistēmu, ar kuru inter alia aizstātu Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI.

37.

EDAU uzsver, ka uz vispārīgas juridiskas sistēmas balstīta visaptveroša datu aizsardzības režīma jēdziens neizslēdz iespēju pieņemt papildu noteikumus par datu aizsardzību policijas un tiesu nozares vajadzībām. Tādos papildu noteikumos varētu ņemt vērā īpašas vajadzības no tiesībaizsardzības viedokļa, kā paredzēts Lisabonas līgumam pievienotajā 21. deklarācijā (23).

38.

Paziņojumā minēts, ka tehnoloģiju izmaiņas maina saziņu starp iedzīvotājiem un valsts un privātām organizācijām. Pēc Komisijas domām, tādēļ būtu jāpārskata virkne datu aizsardzības pamatprincipu.

39.

EDAU pauž gandarījumu par šīm Paziņojumā minētajām iecerēm. Ņemot vērā tehnoloģiju izmaiņas, šo principu efektivitātes novērtējums būtu ļoti lietderīgs. Pirmkārt, ir svarīgi atzīmēt, ka datu aizsardzības principu pārskatīšanai un atkārtotai apstiprināšanai ne vienmēr ir jābūt tieši saistītai ar tehnoloģijas attīstību. Tā varētu būt vajadzīga arī, ņemot vērā citus aspektus, kas minēti III daļā, proti, starptautiskās nozīmes palielināšanās, pieaugoša datu izmantošana tiesībaizsardzības jomā un datu brīva aprite.

40.

Turklāt, pēc EDAU domām, šādu novērtēšanu var iekļaut atklātās konsultācijās, par ko Komisija paziņoja konferencē “Personas dati – plašāks izmantojums, lielāka aizsardzība?”, kas notika 2009. gada 19. un 20. maijā. Šādas atklātas konsultācijas varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu (24). EDAU ierosina Padomei Stokholmas programmā un Komisijai publiskajās deklarācijās par konsultācijām uzsvērt saikni starp Paziņojuma 2.3. punktā minētajām iecerēm un atklātām konsultācijām par datu aizsardzības nākotni.

41.

Kā piemērs tam, ko varētu iekļaut šādā novērtēšanā, ir doti šādi punkti:

42.

Vērtējot būtu papildus jāpievēršas iespējām uzlabot datu aizsardzības principu piemērošanas efektivitāti. Šajā sakarā varētu būt lietderīgi pievērsties instrumentiem, ar kuriem var pastiprināt datu kontrolieru pienākumus. Tādos instrumentos ir jāparedz pilnīga datu kontrolieru atskaitīšanās par datu vadību. Šajā sakarā “datu pārvaldība” ir praktisks jēdziens. Tas ietver visus juridiskus, tehniskus un organizatoriskus līdzekļus, ar kuriem organizācijas nodrošina pilnīgu atbildību par rīcību ar datiem, piemēram, plānošanu un kontroli, atbilstošu tehnoloģiju izmantošanu, pienācīgu darbinieku apmācīšanu, atbilstības revīzijas, u. c.

43.

EDAU ir gandarīts, ka Paziņojuma 2.3. punktā ir minēta privātuma sertificēšana. Tai papildus varētu iekļaut atsauci uz “konstrukcijā iekļautu privātās dzīves neaizskaramību” un vajadzību apzināt labākās pieejamās metodes, kas atbilst ES datu aizsardzības sistēmai.

44.

EDAU uzskata, ka “konstrukcijā iekļauta privātās dzīves neaizskaramība” un privāto dzīvi neskarošas tehnoloģijas varētu būt noderīgi rīki, lai nodrošinātu labāku aizsardzību, kā arī efektīvāku informācijas izmantošanu. EDAU ierosina divus, viens otru neizslēdzošus, darbības virzienus:

EDAU ierosina Stokholmas programmā minēt šos iespējamos turpmākas attīstības virzienus.

45.

Paziņojumā iekļauts arī tāds temats kā starptautisku datu aizsardzības standartu izstrāde un veicināšana. Šobrīd tiek īstenotas daudzas darbības, lai izstrādātu izpildāmus standartus, ko piemērotu starptautiskā mērogā; to veic, piemēram, Privātās dzīves neaizskaramības un datu aizsardzības komisāru starptautiskā konference (International Conference of Privacy and Data Protection Commissioners). Tuvākajā nākotnē šādu darbību rezultātā var tikt panākta starptautiska vienošanās. EDAU ierosina Stokholmas programmā paust atbalstu šīm darbībām.

46.

Paziņojumā arī minēta divpusēju nolīgumu noslēgšana, pamatojoties uz panākumiem, kas gūti kopīgi ar Amerikas Savienotajām Valstīm. EDAU piekrīt uzskatam, ka vajadzīga skaidra juridiska sistēma datu nosūtīšanai trešām valstīm, un tādēļ atzinīgi vērtēja ES un ASV iestāžu kopīgo darbu augsta līmeņa kontaktgrupā saistībā ar iespējamu transatlantisku instrumentu datu aizsardzības jomā, vienlaikus aicinot nodrošināt lielāku skaidrību un uzmanību īpašiem jautājumiem (27). Raugoties no šāda skatu punkta, būtu arī interesanti ņemt vērā iekšlietu ziņojumā minētās idejas saistībā ar Eiroatlantiskās telpas sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, par kuru saskaņā ar minēto pārskata ziņojumu ES būtu jāpieņem lēmums līdz 2014. gadam. Šādas Eiroatlantiskās telpas izveide nav iespējama bez pienācīgām garantijām datu aizsardzībai.

47.

Pēc EDAU domām, Eiropas standartos datu aizsardzības jomā, kuru pamatā ir Eiropas Padomes 108. konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi (28), kā arī Eiropas Kopienu tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, būtu jānosaka aizsardzības pakāpe, kas jāparedz vispārīgā nolīgumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm par datu aizsardzību un datu apmaiņu. Šāds vispārīgs nolīgums varētu būt pamats konkrētiem mehānismiem personas datu apmaiņai. Tas ir vēl svarīgāk, ja ņemam vērā Paziņojuma 4.2.1. punktā minēto ieceri, proti, ka Eiropas Savienībai, ja nepieciešams, ir jānoslēdz nolīgumi policijas sadarbības jomā.

48.

EDAU pilnībā saprot vajadzību uzlabot starptautisku sadarbību, turklāt dažos gadījumos arī ar valstīm, kuras nenodrošina pamattiesību aizsardzību. Tomēr (29) ir ļoti svarīgi ņemt vērā to, ka šādas starptautiskas sadarbības rezultātā palielinās iegūtu datu apjoms un to starptautiska apmaiņa. Tādēļ ir būtiski godprātīgas un likumīgas apstrādes principus – kā arī taisnīga procesa principus vispār – piemērot personas datu apkopošanai un nodošanai ārpus Savienības robežām, un personas datus nodot trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām tikai tad, ja attiecīgās trešās personas garantē piemērotu aizsardzības līmeni vai attiecīgus aizsardzības pasākumus.

49.

Nobeigumā EDAU iesaka Stokholmas programmā uzsvērt to, cik nozīmīgi ir vispārīgi nolīgumi ar Savienotajām Valstīm un citām trešām valstīm par datu aizsardzību un datu apmaiņu, kas balstītos uz ES teritorijā garantētu aizsardzības pakāpi. Veroties plašāk, EDAU norāda uz to, cik svarīgi ir aktīvi sekmēt pamattiesību ievērošanu un jo īpaši datu aizsardzības nodrošināšanu attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām (30). Turklāt Stokholmas programmā varētu iekļaut vispārīgu norādi, ka personas datu apmaiņai ar trešām valstīm ir vajadzīgs atbilstošs aizsardzības līmenis vai citi pienācīgi aizsardzības pasākumi tādās trešās valstīs.

50.

Labāka informācijas apmaiņa Eiropas Savienībai ir būtisks politikas mērķis brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Paziņojuma 4.1.2. punktā ir uzsvērts, ka drošība Eiropas Savienībā balstās uz efektīviem mehānismiem informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm un Eiropas līmeņa dalībniekiem. Šāds uzsvars uz informācijas apmaiņu ir loģisks, ņemot vērā, ka nepastāv Eiropas mēroga policijas spēki, Eiropas krimināltiesību sistēma un robežkontrole Eiropā. Tādēļ ar informāciju saistīti pasākumi ir nozīmīgs Eiropas Savienības ieguldījums, kas sniedz dalībvalstu iestādēm iespēju efektīvi cīnīties pret pārrobežu noziedzību un praktiski aizsargāt ārējās robežas. Tomēr tādi pasākumi sekmē ne tikai pilsoņu drošību, bet arī viņu brīvību – personu brīva pārvietošanās tika minēta kā viens no šā atzinuma uzdevumiem –, un tiesiskumu.

51.

Tieši šo iemeslu dēļ Hāgas programmā tika iekļauts pieejamības princips. Tā būtība ir šāda – informācijai, kas vajadzīga cīņā pret noziedzību, būtu jāšķērso ES iekšējās robežas bez jebkādiem šķēršļiem. Jaunākā pieredze liecina, ka minētā principa īstenošana tiesību aktos nenorit viegli. Padome nepieņēma Komisijas 2005. gada 12. oktobra priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par informācijas apmaiņu saskaņā ar pieejamības principu (31). Dalībvalstis nebija gatavas pieņemt informācijas pieejamības principa sekas visā tā apmērā. Tā vietā tika pieņemti šaurāk piemērojami instrumenti (32), piemēram, Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (Prīmes lēmums) (33).

52.

Kaut arī pieejamības princips bija viens no Hāgas programmas pamatelementiem, pašlaik šķiet, ka Komisija īsteno pieticīgāku pieeju. Tā paredz turpināt veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, izveidojot Eiropas informācijas modeli. ES prezidentvalsts Zviedrija domā tāpat (34). Tā izstrādās priekšlikumu informācijas apmaiņas stratēģijai. Padome jau ir sākusi darbu pie vērienīgā Eiropas Savienības informācijas pārvaldības stratēģijas projekta, kas ir cieši saistīta ar Eiropas informācijas modeli. EDAU ar interesi ņem vērā šos notikumus un uzsver, ka šajos projektos uzmanība būtu jāpievērš datu aizsardzības elementiem.

53.

Iesākumā būtu jāuzsver, ka tehnoloģijām nevajadzētu būt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstības virzītājspēkam, proti, gandrīz neierobežotās jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas vajadzētu vienmēr samērot ar attiecīgiem datu aizsardzības principiem un izmantot tās tiktāl, ciktāl tās atbilst šādiem principiem.

54.

EDAU norāda, ka Paziņojumā informācijas modelis raksturots ne tikai kā tehnisks modelis: tas balstās vienlaicīgi uz stratēģiskās analīzes spēju stiprināšanu un operatīvās informācijas apkopošanas un apstrādes uzlabošanu. Tajā arī atzīts, ka, nodrošinot datu aizsardzības principu ievērošanu, būtu jāņem vērā ar politiku saistīti aspekti, piemēram, kritēriji informācijas iegūšanai, apmaiņai un apstrādei.

55.

Informācijas tehnoloģijas un juridiski nosacījumi ir un būs nozīmīgi. EDAU atzinīgi vērtē Paziņojuma daļu, kas sākas ar pieņēmumu, ka Eiropas informācijas modeli nedrīkst izstrādāt, balstoties uz tehniskiem apsvērumiem. Ir ļoti svarīgi, lai informāciju iegūtu, ar to dalītos un apstrādātu tikai pamatojoties uz konkrētām drošības vajadzībām un ņemot vērā datu aizsardzības principus. EDAU arī pilnīgi atbalsta vajadzību definēt turpmāku pasākumu mehānismu, lai izvērtētu, kā notiek informācijas apmaiņa. Viņš ierosina Padomei sīkāk izstrādāt šos elementus Stokholmas programmā.

56.

Šajā sakarā EDAU uzsver, ka datu aizsardzību, kuras mērķis ir aizsargāt pilsoņus, nevajadzētu vērtēt kā šķērsli efektīvai datu pārvaldībai. Tā nodrošina svarīgus rīkus informācijas uzglabāšanas, piekļuves un apmaiņas uzlabošanai. Datu pārvaldības sistēmās esošo datu precizitāti var paaugstināt arī datu subjekta tiesības būt informētam par to, kāda informācija par viņu tiek apstrādāta, kā arī labot kļūdainu informāciju.

57.

Pēc būtības datu aizsardzības tiesību aktos paredzēts šādi – ja dati ir vajadzīgi īpašam un likumīgam nolūkam, tos drīkst izmantot; ja tie nav vajadzīgi pienācīgi noteiktam mērķim, tad tādus personas datus nevajadzētu izmantot. Pirmajā gadījumā, lai nodrošinātu pietiekamus aizsargmehānismus, var būt vajadzīgi papildu pasākumi.

58.

Tomēr EDAU kritiski vērtē to Paziņojuma daļu, kurā “metodes turpmāko vajadzību noteikšanai” ir minētas kā daļa no informācijas modeļa. Viņš uzsver, ka arī nākotnē, izstrādājot informācijas sistēmas, pamatā vajadzētu būt mērķa ierobežojuma principam (35). Tas ir viens no būtiskākajiem nodrošinājumiem, ko datu aizsardzības sistēma sniedz pilsoņiem: cilvēkam ir jābūt iespējai laikus zināt, kādam mērķim tiek iegūti ar viņu saistīti dati un ka tie, jo īpaši nākotnē, tiks izmantoti tikai attiecīgajam mērķim. Šāda garantija pat ir iekļauta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā – 8. pantā. Mērķa ierobežojuma princips pieļauj izņēmumus, kuri ir īpaši svarīgi brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, taču šiem izņēmumiem nevajadzētu noteikt sistēmas uzbūvi.

59.

Visa sākums ir pareizas informācijas apmaiņas uzbūves izvēle. Paziņojumā ir atzīts pareizas informācijas sistēmas uzbūves svarīgums (4.1.3. punkts), bet diemžēl tikai saistībā ar savstarpēju izmantojamību.

60.

EDAU uzsver citu aspektu – Eiropas informācijas modelī datu aizsardzības prasībām vajadzētu būt neatņemamai visa sistēmas izstrādes procesa sastāvdaļai un tās nevajadzētu uzlūkot tikai kā nosacījumu, kas vajadzīgs, lai piešķirtu sistēmai likumību (36). Būtu jāizmanto jēdzieni “konstrukcijā iekļauta privātās dzīves neaizskaramība” un vajadzība apzināt labākās pieejamās metodes (37), kas minēti šā atzinuma 43. punktā. Eiropas informācijas modelis būtu jāizstrādā, balstoties uz šiem jēdzieniem. Proti, tas nozīmē, ka informācijas sistēmas, kuras tiek plānotas sabiedrības drošības mērķiem, vienmēr ir jāizstrādā saskaņā ar principu “konstrukcijā iekļauta privātās dzīves neaizskaramība”. EDAU iesaka Padomei iekļaut šos elementus Stokholmas programmā.

61.

EDAU uzsver, ka savstarpēja izmantojamība nav tikai tehnisks jautājums, tā dod ieguldījumu arī pilsoņu aizsardzībā, jo īpaši datu aizsardzībā. Raugoties no datu aizsardzības viedokļa, sistēmu savstarpēja izmantojamība, ja tā tiek pareizi organizēta, nodrošina skaidras priekšrocības, proti, nav jādublē datu uzglabāšana. Tomēr ir arī acīmredzams, ka padarot piekļuvi datiem vai to apmaiņu tehniski iespējamu, daudzos gadījumos tas kļūst par spēcīgu virzītājspēku faktiski piekļūt šādiem datiem vai veikt to apmaiņu. Citiem vārdiem sakot, savstarpēja izmantojamība ietver īpašu risku, ka starp datubāzēm, kurām ir dažādi mērķi, var veikt starpsavienojumu (38). Tādējādi var pārkāpt stingros ierobežojumus izmantot datubāzes tikai tām noteiktajiem mērķiem.

62.

Tātad, tas, ka ir tehniski iespējams veikt digitālas informācijas apmaiņu starp savstarpēji izmantojamām datubāzēm vai apvienot šādas datubāzes, nav attaisnojums, lai piemērotu izņēmumu no mērķa ierobežojuma principa. Savstarpējai izmantojamībai katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu būt balstītai uz skaidru un rūpīgu politikas izvēli. EDAU ierosina precizēt šo aspektu Stokholmas programmā.

63.

Paziņojumā nav tieši apskatīta viena no svarīgākajām pēdējo gadu tendencēm, proti, privātajā sektorā komerciāliem mērķiem ievāktu datu izmantošana tiesībaizsardzības vajadzībām. Šī tendence ir saistīta ne tikai ar informāciju par elektronisko sakaru datu plūsmu un uz (dažām) trešām valstīm lidojošu personu pasažieru datiem (39), bet arī ar finanšu nozari. Kā piemērs jāmin Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (40). Cits labi zināms un daudz apspriests piemērs ir saistīts ar personas datu apstrādi, ko veic Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication (SWIFT)  (41), jo īpaši tādu datu apstrādi, kas vajadzīgi ASV Valsts kases teroristu finansējuma izsekošanas programmas vajadzībām.

64.

EDAU uzskata, ka Stokholmas programmā šīm tendencēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tās var uzskatīt par atkāpšanos no mērķa ierobežojuma principa un bieži par tādām, kas būtiski skar privāto dzīvi, jo izmantojot šos datus var atklāties plašas ziņas par personu rīcību. Ierosinot šādus pasākumus, ir jābūt ļoti spēcīgiem pierādījumiem, ka šādi privāto dzīvi skaroši pasākumi ir vajadzīgi. Ja šādi pierādījumi tiek sniegti, tad ir jānodrošina pilnīga iedzīvotāju tiesību aizsardzība.

65.

EDAU uzskata, ka komerciāliem mērķiem ievāktu personas datu izmantošana tiesībaizsardzības vajadzībām būtu atļaujama tikai paredzot stingrus nosacījumus, piemēram:

66.

Pēdējo gadu laikā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā ir ievērojami pieaudzis informācijas sistēmu skaits, kuru izveide ir noteikta ES tiesību aktos. Dažreiz tiek pieņemti lēmumi izveidot sistēmu, kuri paredz centralizētu datu uzglabāšanu Eiropas līmenī, bet citos gadījumos tiesību aktos ir tikai paredzēts veikt informācijas apmaiņu starp valstu datubāzēm. Šengenas Informācijas sistēma iespējams ir labākais piemērs sistēmai ar centralizētu datu uzglabāšanu. No datu aizsardzības viedokļa Padomes Lēmums 2008/615/TI (Prīmes lēmums) (44) ir svarīgākais piemērs sistēmai bez centralizētas datu uzglabāšanas, jo šajā lēmumā ir paredzēta apjomīga biometrisko datu apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm.

67.

Paziņojumā norādīts, ka jaunu sistēmu izveides tendence turpināsies. Pirmais piemērs, kas ņemts no Paziņojuma 4.2.2. punkta, ir informācijas sistēma, kas paplašinātu Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), iekļaujot tajā trešo valstu valstspiederīgos. Komisija jau ir uzdevusi veikt pētījumu par Eiropas rādītāju par sodītiem trešo valstu valstspiederīgajiem (European Index for Convicted Third Country Nationals – EICTCN), kā rezultātā, iespējams, tiks izveidota centralizēta datubāze. Otrs piemērs ir informācijas apmaiņa par personām, kas iekļautas citu dalībvalstu maksātnespējas reģistros, saistībā ar e-tiesiskumu (Paziņojuma 3.4.1. punkts) un bez centralizētas datu uzglabāšanas.

68.

No datu aizsardzības viedokļa, decentralizētai sistēmai būtu zināmas priekšrocības. Tā dod iespēju neveikt divkāršu datu uzglabāšanu dalībvalsts iestādē un centralizētajā sistēmā, turklāt ir skaidra atbildība par datiem, jo dalībvalsts iestāde ir kontrolieris, un kontrole, ko veic tiesu iestādes un datu aizsardzības iestādes, var notikt dalībvalstu līmenī. Tomēr šādai sistēmai ir arī trūkumi saistībā ar datu apmaiņu ar citām jurisdikcijām, piemēram, nodrošināt, lai informācija būtu atjaunināta gan izcelsmes valstī, gan valstī, uz kuru to nosūta, kā arī nodrošināt efektīvu kontroli abās pusēs. Vēl sarežģītāk ir nodrošināt atbildību par tehnisko sistēmu, ko izmanto datu apmaiņai. Minētos trūkumus var atrisināt, izvēloties centralizētu sistēmu, un atbildību, vismaz par noteiktām sistēmas daļām (piemēram, tehnisku infrastruktūru), uzticēt Eiropas struktūrām.

69.

Šajā sakarā varētu būt noderīgi izstrādāt būtiskus kritērijus izvēlei starp centralizētu un decentralizētu sistēmu, nodrošinot skaidru un rūpīgu politikas izvēli konkrētos gadījumos. Tādi kritēriji var sekmēt sistēmu darbību, kā arī pilsoņu datu aizsardzību. EDAU ierosina iekļaut Stokholmas programmā nodomu izstrādāt tādus kritērijus.

70.

Paziņojuma 4.2.3.2. punktā īsumā izklāstīta liela mēroga informācijas sistēmu nākotne, vairāk uzsverot Šengenas Informācijas sistēmu (ŠIS) un Vīzu informācijas sistēmu (VIS).

71.

Tajā pašā punktā minēta arī elektroniskas dalībvalstu robežu šķērsošanas reģistrācijas sistēmas izveide, kā arī reģistrētu ceļotāju programmu izstrāde. Pēc Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Frattini ierosmes Komisija bija paziņojusi, ka šī sistēma ir daļa no “robežu pasākumu kopuma” (45). Sākotnējos komentāros (46) EDAU pauda diezgan kritisku viedokli par minēto ierosinājumu, jo netika pietiekami pamatota vajadzība pēc šādas privāto dzīvi skarošas sistēmas papildus jau esošām liela mēroga sistēmām. EDAU neredz citu papildu pamatojumu, ka šāda sistēma būtu vajadzīga, un tādēļ iesaka Padomei neiekļaut šo ideju Stokholmas programmā.

72.

Šajā sakarā EDAU vēlas atsaukties uz saviem atzinumiem par dažādām ierosmēm ES informācijas apmaiņas jomā (47), kuros viņš sniedzis vairākus ieteikumus un piezīmes par to, kā datu aizsardzība ietekmē lielu datubāzu izmantošanu ES līmenī. Papildus citiem jautājumiem viņš vērsa īpašu uzmanību uz to, ka ir vajadzīgi spēkā esoši spēcīgi un individuāli pielāgoti aizsargmehānismi, kā arī samērīgi un vajadzīgi ietekmes novērtējumi pirms jebkādu pasākumu ierosināšanas vai īstenošanas šajā jomā. EDAU ir vienmēr aizstāvējis pareizu un datu aizsardzības prasībām atbilstošu līdzsvaru starp drošības prasībām un sistēmās minētu iedzīvotāju privātās dzīves aizsardzību. Tādu pašu nostāju viņš pauda būdams sistēmu centrālo daļu uzraudzītājs.

73.

Bez tam EDAU vēlētos izmantot iespēju un uzsvērt, ka ir vajadzīga saskanīga pieeja ES informācijas apmaiņai kopumā, lai būtu juridiska, tehniska un uzraudzības saskaņotība starp sistēmām, kuras jau darbojas, un tām, kuras vēl tiek izstrādātas. Patiešām, mūsdienās vairāk nekā jebkad iepriekš, ir noteikti vajadzīgs drosmīgs un visaptverošs redzējums par to, kādai būtu jāizskatās ES informācijas apmaiņai un liela mēroga informācijas sistēmu nākotnei. Tikai balstoties uz šādu redzējumu varētu būt iespējams atkārtoti apsvērt elektroniskas dalībvalstu robežu šķērsošanas reģistrācijas sistēmas izveidi.

74.

EDAU ierosina iekļaut Stokholmas programmā atsauci uz nodomu izstrādāt šādu redzējumu, kurā vajadzētu ietvert analīzi par iespējamu Lisabonas līguma stāšanos spēkā un tā ietekmi uz sistēmām, kuras balstās uz pirmā un trešā pīlāra juridisko pamatu.

75.

Visbeidzot, Paziņojumā minēta jaunas aģentūras izveide, kuras kompetencē saskaņā ar Paziņojumu būtu elektroniska robežu šķērsošanas reģistrācijas sistēma. Vienlaikus Komisija pieņēma priekšlikumu izveidot šādu aģentūru (48). EDAU principā atbalsta šo priekšlikumu, jo tas varētu padarīt šo sistēmu darbību, tostarp datu aizsardzību efektīvāku. Viņš laikus sniegs atzinumu par šo priekšlikumu.

76.

Eiropola loma Paziņojumā ir minēta vairākās vietās, un tajā kā prioritārs jautājums ir uzsvērts, ka Eiropolam ir jāuzņemas centrālā loma koordinēšanas, informācijas apmaiņas un speciālistu apmācību jomā. Tāpat Paziņojuma 4.2.2. punktā ir minētas nesenās izmaiņas Eurojust un Eiropola sadarbības juridiskajā sistēmā un paziņots, ka tiks turpināta Eurojust stiprināšana, jo īpaši saistībā ar pārrobežu organizētās noziedzības izmeklēšanu. EDAU pilnīgi atbalsta šos mērķus, ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi nodrošināti datu aizsardzības aizsargmehānismi.

77.

Šajā sakarā EDAU pauž gandarījumu par jauna nolīguma projektu, par ko Eiropols un Eurojust nesen vienojās (49), un kura mērķis ir uzlabot un pilnveidot abu struktūru savstarpēju sadarbību un radīt apstākļus efektīvai informācijas apmaiņai starp tām. Tas ir darbs, kurā efektīvai un praktiskai datu aizsardzībai ir būtiska nozīme.

78.

EDAU norāda, ka Paziņojumā nav skatīts jautājums par arvien pieaugošu biometrisku datu izmantošanu, kas paredzēta dažādos Eiropas Savienības juridiskos instrumentos par informācijas apmaiņas izmantošanu, tostarp instrumentos, ar ko izveido liela mēroga informācijas sistēmas. Par to var paust tikai nožēlu, zinot, ka no datu aizsardzības un privātās dzīves viedokļa, tas ir īpaši svarīgs un delikāts jautājums.

79.

Kaut arī EDAU atzīst biometrisku datu izmantošanas priekšrocības, viņš ir vairākkārt uzsvēris, ka šādu datu izmantošana būtiski ietekmē personu tiesības, un rosinājis katrā sistēmā noteikt stingrus aizsargmehānismus saistībā ar biometrisku datu izmantošanu. Nesenajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā S. and Marper pret Apvienoto Karalisti (50) sniegti noderīgi norādījumi šajā sakarā, jo īpaši par biometrisku datu izmantošanas pamatojumu un ierobežojumiem. Jo īpaši izmantojot DNS informāciju, var atklāties slepena informācija par personām, turklāt ņemot vērā, ka arvien paplašinās tehniskas iespējas iegūt informāciju no DNS. Plaši izmantojot biometriskus datus informācijas sistēmās, pastāv problēma saistībā ar sākotnējām neprecizitātēm biometrisku datu ieguvē un salīdzināšanā. Šo iemeslu dēļ ES likumdevējam vajadzētu rīkoties atturīgi attiecībā uz šādu datu izmantošanu.

80.

Cits pēdējos gados atkārtoti izskatīts jautājums ir bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku pirkstu nospiedumu izmantošana, un tas saistīts ar biometrisko sistēmu nepilnībām attiecībā uz šādām vecuma grupām. EDAU lūdza veikt padziļinātu pētījumu, lai pienācīgi noskaidrotu sistēmu precizitāti (51). Viņš ierosināja noteikt vecuma ierobežojumu bērniem – 14 gadi, ja vien pētījumā netiks pierādīts citādi. EDAU iesaka pieminēt šo jautājumu Stokholmas programmā.

81.

Tādēļ EDAU ierosina, ka būtu lietderīgi izstrādāt būtiskus kritērijus biometrisku datu izmantošanai. Tādiem kritērijiem vajadzētu nodrošināt, ka datus izmanto vienīgi gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, piemēroti un samērīgi, un ja likumdevējs ir norādījis skaidru, precīzu un likumīgu mērķi. Precīzāk sakot, biometriskus datus, un jo īpaši DNS datus, nevajadzētu izmantot, ja tādu pašu rezultātu iespējams sasniegt, izmantojot citu mazāk delikātu informāciju.

82.

Tehnoloģijas izmantos arī kā līdzekli, lai uzlabotu tiesu sadarbību. Paziņojuma 3.4.1. punktā e-tiesiskums tiek skaidrots kā līdzeklis, kas sniegs pilsoņiem vieglāku piekļuvi tiesu iestādēm. To veido informācijas portāls un videokonferences kā daļa no tiesvedības. Turklāt juridiskas procedūras tajā varēs veikt tiešsaistes režīmā, kā arī paredzēta valstu reģistru, piemēram, maksātnespējas reģistru, savstarpēja savienošana. EDAU norāda, ka Paziņojumā nav minētas jaunas ierosmes par e-tiesiskumu, bet gan sniegts šobrīd notiekošu darbību kopsavilkums. EDAU ir iesaistīts dažās no šīm darbībām, lai nodrošinātu turpmāku rīcību pēc viņa 2008. gada 19. decembra atzinuma par Komisijas paziņojumu “Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju” (52).

83.

E-tiesiskums ir vērienīgs projekts, kuram vajadzīgs pilns atbalsts. Tas var efektīvi uzlabot Eiropas tiesu sistēmu un pilsoņu tiesisko aizsardzību. Tas ir liels solis uz priekšu ceļā uz Eiropas tiesiskuma telpu. Paturot prātā šādu labvēlīgu vērtējumu, būtu jāsniedz dažas piezīmes:

84.

EDAU atbalsta Paziņojumā uzsvērto pamattiesību aizsardzību un jo īpaši personas datu aizsardzību, kā vienu no galvenajiem jautājumiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nākotnei. EDAU uzskata, ka Paziņojumā pareizi pausts atbalsts līdzsvaram starp vajadzību rast atbilstīgus instrumentus pilsoņu drošības garantēšanai un viņu pamattiesību aizsardzību. Tajā atzīts, ka lielāka uzmanība būtu jāvelta personas datu aizsardzībai.

85.

EDAU pilnīgi atbalsta Paziņojuma 2.3. punktu, kurā aicināts izstrādāt visaptverošu datu aizsardzības režīmu, kas attiektos uz visām ES kompetences jomām, neatkarīgi no tā, vai Lisabonas līgums stāsies spēkā. Šajā sakarā viņš iesaka:

86.

EDAU pauž gandarījumu par Komisijas nodomu nostiprināt datu aizsardzības principus, un šis process ir jāiekļauj atklātās konsultācijās, par ko Komisija paziņoja konferencē “Personas dati – plašāks izmantojums, lielāka aizsardzība?”, kas notika 2009. gada 19. un 20. maijā. Pēc būtības EDAU uzsver to, cik liela nozīme ir mērķa ierobežojuma principam, kas ir datu aizsardzības tiesību aktu stūrakmens, kā arī to, cik svarīgi ir pievērsties iespējām uzlabot datu aizsardzības principu piemērošanas efektivitāti instrumentos, ar kuriem var pastiprināt datu kontrolieru pienākumus.

87.

Principu “konstrukcijā iekļauta privātās dzīves neaizskaramība” un privāto dzīvi neskarošas tehnoloģijas varētu sekmēt, paredzot:

88.

Attiecībā uz ārējiem datu aizsardzības aspektiem, EDAU iesaka:

89.

EDAU ar interesi ņem vērā notikumus saistībā ar Eiropas Savienības informācijas pārvaldības stratēģijas un Eiropas informācijas modeļa izstrādi un uzsver, ka šajos projektos uzmanība būtu jāpievērš datu aizsardzības elementiem, kuri sīkāk jāizklāsta Stokholmas programmā. Informācijas apmaiņas uzbūves pamatā vajadzētu būt “konstrukcijā iekļautai privātās dzīves neaizskaramībai” un labākajām pieejamajām metodēm.

90.

Tas, ka ir tehniski iespējams veikt digitālas informācijas apmaiņu starp savstarpēji izmantojamām datubāzēm vai apvienot šādas datubāzes, nav attaisnojums, lai piemērotu izņēmumu no mērķa ierobežojuma principa. Savstarpējai izmantojamībai katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu būt balstītai uz skaidru un rūpīgu politikas izvēli. EDAU ierosina precizēt šo aspektu Stokholmas programmā.

91.

EDAU uzskata, ka komerciāliem mērķiem ievāktu personas datu izmantošana tiesībaizsardzības vajadzībām būtu atļaujama tikai paredzot stingrus nosacījumus, kā minēts šā atzinuma 65. punktā.

92.

Citi ieteikumi par personas informācijas izmantošanu:

93.

EDAU atbalsta e-tiesiskumu un ir sniedzis dažas piezīmes par to, kā šo projektu uzlabot (skatīt 83. punktu).