Padomes secinājumi par Eiropas partnerību starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā

ATGĀDINOT vispārējo saistību ar Eiropas Pētniecības telpas (ERA) īstenošanu un īpaši Komisijas 2007. gada 4. aprīļa Zaļo grāmatu (1), Eiropadomes prezidentvalsts 2007. gada 14. decembra secinājumus un Padomes secinājumus par “Ļubļanas procesa” sākšanu — lai pilnībā īstenotu Eiropas Pētniecības telpu (ERA) (2008. gada 30.maijs) (2), kur “Eiropas Pētniecības telpas plaša atvērtība pārējai pasaulei” ir viena no šajā saistībā noteiktajām ierosmēm, un ATSAUCOTIES uz “Eiropas Pētniecības telpas 2020. gada redzējumu” (2008. gada 2. decembris) (3).

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA straujā globalizācija rada iespējas palielināt zinātnisko izcilību un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi, un tā kā, lai rastu risinājumu lielajām planētas mēroga problēmām (tām, kas jau ir konstatētas, piemēram, klimata pārmaiņas, nabadzība, infekcijas slimības, enerģētiski apdraudējumi, ūdensapgāde, pārtikas nodrošinājums, iedzīvotāju drošība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī tīklu drošība un digitālā plaisa, kā arī citām problēmām, kas varētu rasties), pasaules mērogā jāpadara intensīvāka sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā;

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma (Septītā pamatprogramma) dod iespējas piedalīties trešām valstīm un tajā ietverti vairāki jauni instrumenti starptautiskas sadarbības veicināšanai;

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA spēkā ir liels skaits divpusēju un daudzpusēju sadarbības nolīgumu zinātnes un tehnoloģiju jomā, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm, un tā kā vēl nav izveidota Eiropas līmeņa stratēģija, lai apmainītos ar svarīgu informāciju par darbībām, kuru pamatā ir šie daudzie nolīgumi, un lai vajadzības gadījumā nodrošinātu piemērotu šo darbību koordinācijas pakāpi;

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas vēlmi, kas formulēta “Eiropas Pētniecības telpas 2020. gada redzējumā”, spēt izteikt savu viedokli zinātnes un tehnoloģiju jomā saskaņoti ar saviem svarīgākajiem partneriem un darīt to atbilstīgos starptautiskos forumos;

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA starptautiskas darbības zinātnes un tehnoloģiju jomā būtu jābalsta uz savstarpējības, taisnīguma un abpusēja izdevīguma principiem un praksi, kā arī uz atbilstīgu intelektuālā īpašuma aizsardzību;

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA darbībām zinātnes un tehnoloģiju sadarbības jomā ir būtiska nozīme attīstībā, zināšanu kopīgā lietojumā un izplatīšanā visā pasaulē un tā kā tā ir būtisks līdzeklis, lai veicinātu pētnieku mobilitāti un “smadzeņu apriti”;

PIELIKUMS

CREST pilnvaras attiecībā uz stratēģisko forumu starptautiskajai sadarbībai ZT jomā

Mērķis:

Atvieglināt Eiropas Pētniecības telpas starptautiskās dimensijas turpmāku attīstību un īstenošanu, kopīgi izmantojot informāciju un apspriežoties ar partneriem (dalībvalstīm un Komisiju), lai noteiktu kopīgas prioritātes, ko varētu izvērst saskaņotās vai kopējās ierosmēs, un saskaņot darbības un nostājas starptautiskās organizācijās attiecībās ar trešām valstīm.

Darba metodes

CREST izveidotā struktūra (Stratēģiskais forums starptautiskajai sadarbībai ZT jomā) tiksies ar dalībvalstu un Komisijas augsta līmeņa pārstāvjiem. Ja šķiet vajadzīgi, šo CREST izveidoto struktūru var atbalstīt piemērota darba grupa. To vadīs viens no tās locekļiem, kas pārstāv dalībvalsti, kura ir izvēlēta uz diviem gadiem. Tajā pēc vajadzības varēs piedalīties pamatprogrammu asociētās valstis.

Galvenās darbības

—	sistemātiski dalīties ar informāciju un strukturēt informāciju par dažādu partneru ZT sadarbības darbībām un mērķiem (notiekošiem vai plānotiem);

—	apkopot atbilstīgas zināšanas par trešām valstīm, it īpaši to resursu un spēju izvērtējumu ZT jomā;

—	nodrošināt regulāras partneru apspriedes, lai noteiktu to attiecīgos mērķus un kopīgas prioritātes ZT sadarbības jomā ar trešām valstīm (“ko un ar kuru?”);

—	vajadzības gadījumā (ievērojot “mainīgas ģeometrijas” principu) koordinēt līdzīgas darbības, ko īsteno dalībvalstis un Kopiena;

—	Vajadzības gadījumā ierosināt iniciatīvas, kas īstenojamas piemērotā veidā un ar piemērotiem līdzekļiem;

—	svarīgākajās trešajās valstīts veidot dalībvalstu un Komisijas zinātnisko padomnieku sadarbības tīklu.

Ziņojumu sniegšana:

Ikgadējs Padomei un Komisijai sniedzams ziņojums par gūtajiem panākumiem, īstenojot partnerības mērķus, kurā attiecīgi iekļauts:

—	ģeogrāfisks pārskats par starptautiskas sadarbības darbībām (notiekošām vai plānotām) starp ES un trešām valstīm;

—	dažādu ES darbību piemērošanas jomas, saskaņotības un papildināmības analīze;

—	kopīgu prioritāšu noteikšana un priekšlikumi par īstenojamām darbībām;

—	vispārīgs ES darbību ietekmes novērtējums par starptautisko sadarbību ZT jomā.