29.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/15

(1)

Ar šo lēmumu pieciem uzņēmumiem tiek uzliks naudas sods par līguma 81. panta pārkāpumu. Šie uzņēmumi no 1991. gada līdz 2002. gadam bija savstarpēji vienojušies saskaņot “iespiešanās” bitumena cenas Spānijas tirgū.

(2)

Lēmuma adresāti piedalījās vienotā un ilgstošā līguma 81. panta pārkāpumā, kas izpaudās kā tirgus sadalīšana un cenu saskaņošana “iespiešanās” bitumena tirgū. Pārkāpums būtībā ir ļoti nopietnu līguma 81. panta pārkāpumu.

(3)

Pārkāpums sākās vismaz 1991. gada martā un ilga vismaz līdz 2002. gada oktobrim. Tas aptvēra Spānijas teritoriju, izņemot Kanāriju salas.

(4)

Spānijas tirgū “iespiešanās” bitumena vērtība 2001. gadā (pārkāpuma pēdējā pilnā gadā) bija aptuveni 286 miljoni euro.

(5)

Lēmums attiecas uz šādiem uzņēmumiem (pieci uzņēmumi, 13 juridiskās personas) – Repsol, Proas-Cepsa, British Petroleum (“BP”), Nynäs un Petrogal-Galp. Pārkāpuma izdarīšanas laikā šie uzņēmumi kopā kontrolēja 90 % “iespiešanās” bitumena tirgus Spānijā.

(6)

Bitumens ir blakusprodukts, kas rodas, pārtvaicējot naftu. Aptuveni 85 % no ES ražotā bitumena izmanto ceļu būvē kā adhezīvu asfalta ražošanā, kad tas satur kopā akmeņus. Atlikušos 15 % izmanto citās būvniecības jomās, piemēram, tādām rūpnieciskām vajadzībām kā jumtu segumi. Aptuveni 80 % bitumena, ko izmanto ceļu būvniecībā, pēc tam nepārstrādā: tas ir tā saucamais “iespiešanās bitumens”. Atlikušos 20 % bitumena, ko izmanto ceļu būvniecībā, veido bitumens, kuru pēc tam pārstrādā – tās ir bitumena emulsijas un modificēts bitumens. Lēmums attiecas uz “iespiešanās bitumenu”, tas ir, ceļu būvniecībā izmantojamo bitumenu, kuru pēc tam nepārstrādā.

(7)

Lēmuma adresāti dažāda mērā piedalījās kartelī, kura ietvaros tie:

(8)

Cenas koordinēja, lai ievērotu vienošanos par tirgus sadalījumu, jo tas nodrošināja, ka dažādu piegādātāju cenu atšķirības neietekmēs pārdošanas apjoma un pircēju sadalījumu.

(9)

Apspriedes par tirgus sadalījumu un cenu izmaiņām tika rīkotas ap tā saukto “asfalta galdu”, kur karteļa dalībnieki piedalījās divpusējās vai daudzpusējās sarunās.

(10)

Apspriedes par tirgus sadalījumu tika rīkotas katru gadu, lai novērtētu un sadalītu tirgu nākošajam gadam. Dokumentu, kurš tika sagatavots pēc sarunām pie “asfalta galda” un atspoguļoja vienošanos par tirgus sadalījumu, katram dalībniekam piešķirot tirgus daļas un pircējus, tika saukts par “PTT” jeb “Petete”.

(11)

Par cenu izmaiņām un to īstenošanas brīdi parasti vienojās uzņēmumi Repsol un Proas, kas par pieņemtajiem lēmumiem informēja pārējos karteļa dalībniekus.

(12)

Lēmuma adresāti un to līdzdalības ilgums pārkāpumā bija šādi:

(13)

Pārkāpums attiecas uz vienu dalībvalsti, kas tomēr veido lielu iekšējā tirgus daļu. Lai gan nav iespējams noteikt faktisko pārkāpuma ietekmi uz tirgu, pārkāpumu pēc būtības uzskata par ļoti nopietnu.

(14)

Ņemot vērā atsevišķu karteļa dalībnieku apgrozījuma būtiskās atšķirības Spānijas bitumena tirgū, uzņēmumus iedala grupās, lai ņemtu vērā katra uzņēmuma reālo ekonomisko spēju kropļot konkurenci.

(15)

Tādēļ uzņēmumi ir sadalīti trijās kategorijās, ņemot vērā to bitumena tirgus daļu (kas balstās uz pārdotās produkcijas vērtību) Spānijā 2001. gadā, kas bija pēdējais pilnais pārkāpuma gads.

(16)

Lai noteiktu naudas sodu tādā apmērā, kas būtu pietiekami preventīvs, naudas sodiem tiek piemērots reizināšanas koeficients BP (1,8) un Repsol (1,2), ņemot vērā šo uzņēmumu lielumu.

(17)

Naudas sods tiek palielināts par attiecīgu procentu atkarībā no katras minētās juridiskās personas dalības pārkāpumā ilguma.

(18)

Uzņēmumi Repsol un Proas bija ievērojami karteļa virzītāji un bija tā līderi. Šis apstāklis pamato uzliktās naudas soda pamatsummas paaugstināšanu par 30 % abiem minētajiem uzņēmumiem līderības dēļ.

(19)

Uzņēmumi Nynäs un Petrogal apgalvoja, ka uz tiem attiecas atbildību mīkstinoši apstākļi, jo tie pasīvi sekojuši pārkāpuma līderiem. Lēmumā šis apgalvojums ir noraidīts, jo faktiski šie uzņēmumi katru gadu piedalījās apspriedēs par tirgus sadalījumu nākošajam gadam. Tomēr lēmumā uzņēmumiem Nynäs un Petrogal ir piemērots par 10 % mazāks naudas sods, jo dažos pārkāpuma aspektos, proti, uzraudzībā, kompensācijas mehānisma piemērošanā un cenu saskaņošanā, minētie uzņēmumi piedalījās mazāk regulāri un aktīvi nekā pārējie dalībnieki.

(20)

Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā minēto augstāko pieļaujamo robežu 10 % apmērā no pasaulē gūtā apgrozījuma vajadzības gadījumā piemēroja aprēķinātajiem naudas sodiem.

(21)

Šo lietu uzsāka, pamatojoties uz BP pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda saskaņā ar Paziņojumu par iecietību (2). Turklāt BP adresētajā iebildumu izklāstā Komisija provizoriski secināja, ka BP nav ievērojis Paziņojumā par iecietību 11. panta a) punktā minētās sadarbības saistības un ka galīgais lēmums par to, vai Komisija BP piešķirs atbrīvojumu no naudas soda, tiks pieņemts galīgajā lēmumā.

(22)

Ņemot vērā lietas apstākļus, lēmumā pausts secinājums, ka uzņēmums BP patiesi, pilnībā, nepārtraukti un nekavējoties sadarbojās visa administratīvā procesa laikā un nodrošināja Komisiju ar visiem tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, tādējādi izpildot Paziņojuma par iecietību 11. panta a) punkta noteikumus. BP arī izpildīja Paziņojuma par iecietību 11. panta b) punkta un c) punkta noteikumus, jo uzņēmums pārtrauca savu dalību pārkāpumā pirms pierādījumu iesniegšanas saskaņā ar Paziņojuma par iecietību 8. panta a) punktu un neveica pasākumus, lai piespiestu citus uzņēmumus piedalīties pārkāpumā.

(23)

Tādēļ lēmumā atzīts, ka uzņēmums BP ir ievērojis visas Paziņojuma par iecietību 11. punktā minētās saistības un tādējādi ir izpildījis prasības, lai būtu atbrīvots no naudas soda, kas citādi tam būtu piemērots.

(24)

Uzņēmumi Repsol un Proas aizpildīja pieteikumu par naudas soda samazināšanu saskaņā ar Paziņojumu par iecietību. Komisija piekrita naudas sodu šiem uzņēmumiem attiecīgi samazināt par 40 % un 25 %. Šo procentuālo samazinājumu aprēķināja, ņemot vērā, ka šie uzņēmumi: i) sniedza ievērojamu pievienoto vērtību, bet ii) sadarbojās tikai procedūras vēlākā posmā un tikai pēc Komisijas detalizētiem informācijas pieprasījumiem.

(25)

Turpmāk minētie uzņēmumi pārkāpa līguma 81. pantu, norādītajos periodos piedaloties vairākos nolīgumos un saskaņotās darbībās “iespiešanās” bitumena tirgū Spānijas teritorijā, izņemot Kanāriju salas. Uzņēmumi sadalīja tirgu savā starpā un vienojās par cenām.

Repsol YPF Lubricantes y Especialidades S.A., Repsol Petróleo S.A. un Repsol YPF S.A. – no 1991. gada 1. marta līdz 2002. gada 1. oktobrim;

Productos Asfálticos S.A. un Compañía Española de Petróleos S.A. – no 1991. gada 1. marta līdz 2002. gada 1. oktobrim;

BP Oil España S.A., BP España S.A. un BP plc – no 1991. gada 1. augusta līdz 2002. gada 20. jūnijam;

Nynäs Petróleo S.A. – no 1991. gada 1. marta līdz 2002. gada 1.oktobrim; AB Nynäs Petroleum – no 1991. gada 22. maija līdz 2002. gada 1. oktobrim;

Galp Energia España S.A. un Petróleos de Portugal S.A. – no 1995. gada 31. janvāra līdz 2002. gada 1. oktobrim; Galp Energia, SGPS, S.A. – no 1999. gada 22. aprīļa līdz 2002. gada 1. oktobrim.

(26)

Par pārkāpumiem tiek uzlikti šādi naudas sodi:

Repsol YPF Lubricantes y Especialidades S.A., Repsol Petróleo S.A. un Repsol YPF S.A. – solidāri atbildīgi par EUR 80 496 000 samaksu;

Productos Asfálticos S.A. un Compañía Española de Petróleos S.A. – solidāri atbildīgi par EUR 83 850 000 samaksu;

BP Oil España S.A., BP España S.A. un BP plc – solidāri atbildīgi par EUR 0 samaksu;

Nynäs Petróleo S.A. – EUR 10 642 500; no kuriem AB Nynäs Petroleum solidāri atbildīgs par EUR 10 395 000 samaksu; kā arī

Galp Energia España S.A. un Petróleos de Portugal S.A. – solidāri atbildīgi par EUR 8 662 500 samaksu; no kuriem Galp Energia, SGPS, S.A. – solidāri atbildīgs par EUR 6 435 000 samaksu.

(27)

Iepriekš minētajiem uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc pārkāpums, ja vien tas jau nav izdarīts, kā arī jāatturas no jebkuras lēmumā minētās rīcības vai darbības atkārtošanas un no tādas rīcības vai darbības atkārtošanas, kam ir tāds pats vai līdzīgs mērķis vai sekas.