23.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/18

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2009/C 315/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“QUESO DE FLOR DE GUÍA”/“QUESO DE MEDIA FLOR DE GUÍA”/“QUESO DE GUÍA”

EK Nr.: ES-PDO-005-0605-21.05.2007

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Queso de Flor de Guía”/“Queso de Media Flor de Guía”/“Queso de Guía”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids (kā II pielikumā)

1.3. grupa.

Siers

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Vispārīgs apraksts

Šo veidu siera ražošanai ir sezonāls raksturs, un sieru izgatavo pēc tradicionālas ražošanas sistēmas (laktācijas periods no janvāra līdz jūlijam, kad aizsargātajā apgabalā ir pieejamas ganības, un piena pārstrāde notiek sierotavās; sieru žāvē no augusta līdz decembrim – laikā, kad notiek ganāmpulka pārvietošana uz salas augstāko apgabalu, meklējot pieejamas ganības). Tās ir būtiskas īpašības, kas, ievērojot tradīciju, iezīmē ražošanas ciklu.

Aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Queso de Flor de Guía”/“Queso de Media Flor de Guía”/“Queso de Guía” attiecas uz šādu veidu sieru.

“Queso de Flor de Guía” – trekns vai pustrekns siers, ko ražo galvenokārt no Kanāriju salu aitu piena, taču pieļaujams arī aitu piena un citu sugu dzīvnieku piena maisījums ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šādas proporcijas:

—

piena maisījumā obligāti jābūt vismaz 60 % Kanāriju salu šķirnes aitu piena,

—

Kanāriju salu šķirnes govju un šīs šķirnes un citu šķirņu krustojumu govju piena daudzums nedrīkst pārsniegt 40 %,

—

jebkuras Kanāriju salu šķirnes kazas piena daudzums maisījumā nedrīkst pārsniegt 10 %.

Būtiska šā veida siera īpašība ir tā, ka piena sarecināšanu veic vienīgi ar augu valsts izcelsmes koagulantu, kuru iegūst no Cynara cardunculus [Spānijas artišoks jeb kardons] var. ferocissima un Cynara scolymus [īstais jeb asais artišoks] šķirņu artišoku kaltētām ziedkopām.

“Queso de Media Flor de Guía”: trekns vai pustrekns siers, ko ražo galvenokārt no Kanāriju salu šķirnes aitu piena. Pieļaujams arī aitu piena un citu sugu dzīvnieku piena maisījums ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šādas proporcijas:

—

piena maisījumā obligāti jābūt vismaz 60 % Kanāriju salu šķirnes aitu piena,

—

Kanāriju salu šķirnes govju un šīs šķirnes un citu šķirņu krustojumu govju piena daudzums nedrīkst pārsniegt 40 %,

—

jebkuras Kanāriju salu šķirnes kazas piena daudzums maisījumā nedrīkst pārsniegt 10 %.

Šā veida siera galvenā īpašība ir tā, ka piena sarecināšanu veic ar augu valsts izcelsmes koagulantu, kuru iegūst no Cynara cardunculus [Spānijas artišoks jeb kardons] var. ferocissima un Cynara scolymus [īstais jeb asais artišoks] šķirņu artišoku kaltētām ziedkopām un kura daudzums vienmēr pārsniedz 50 %.

“Queso de Guía” – trekns vai pustrekns siers, ko ražo galvenokārt no Kanāriju salu šķirnes aitu piena. Reizēm ir pieļaujams aitu piena un citu sugu dzīvnieku piena maisījums ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šādas proporcijas:

—

piena maisījumā obligāti jābūt vismaz 60 % Kanāriju salu šķirnes aitu piena,

—

Kanāriju salu šķirnes govju un šīs šķirnes un citu šķirņu krustojumu govju piena daudzums nedrīkst pārsniegt 40 %,

—

jebkuras Kanāriju salu šķirnes kazas piena daudzums maisījumā nedrīkst pārsniegt 10 %.

Šā veida siera izgatavošanai piena sarecināšanu veic, pievienojot dzīvnieku valsts izcelsmes himozīnu un/vai augu valsts izcelsmes koagulantu (Cynara cardunculus var. ferocissima, Cynara scolymus) un/vai citus atļautus fermentus.

Atkarībā no nogatavināšanas pakāpes ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto sieru iedala šādi:

—

“semicurado”, ja nogatavināšanas process ildzis 15–60 dienas,

—

“curado”, ja nogatavināšanas process ildzis vairāk nekā 60 dienas.

Fizikālās un organoleptiskās īpašības

Aprakstīto veidu sieram ir šādas fizikālās un organoleptiskās īpašības.

“Queso de Flor de Guía” –

forma

:

cilindriska;

cilindra augstums

:

4–6 cm;

cilindra diametrs

:

15–30 cm;

masa

:

0,5–5 kg;

miza

:

sieram ar īsu nogatavināšanas laiku ārējā miza ir diezgan plāna, elastīga un mīksta, tā ir blāvā ziloņkaula baltā krāsā, un šādam sieram lielākoties ir plāceņa forma. Ilgāk nogatavinātam sieram miza ir cietāka, izteiktāka, un tā ir tumši kastaņbrūnā krāsā. Abos gadījumos mizas apakšējā daļā ir veidnes nospiedumi; audekla nospiedumi ir skaidri un ar gludām malām;

siera masa

:

“semicurados” sieram mīkstā masa ir krēmkrāsā, tai ir ļoti mīksta konsistence, griežot tā ir blīva, tai ir izteikti krēmveidīga konsistence un tās garša ir skābena un rūgtena, taču ļoti aromātiska, savukārt “curados” sieram mīkstā masa ir brūngani dzeltena un konsistence cieta. Siera masu pārgriežot, izplatās patīkama smarža, sieram ir rūgtena un pikanta garša;

smarža

:

intensitāte vidēja, atgādina pienu, augus (kardons un rieksti);

aromāti

:

intensitāte vidēja, ar tādām pašām īpašībām kā smaržai;

pamata garšas

:

rūgtena, sāļa, skābena;

ar trīszaru nervu uztvertā sajūta

:

viegli dedzinoša un savelkoša;

pēcgarša

:

vidēji noturīga;

aromāta noturība

:

vidēja;

konsistence

:

bieza, blīva un mīklveidīga.

“Queso de Media Flor de Guía” –

forma

:

cilindriska;

cilindra augstums

:

4–8 cm;

cilindra diametrs

:

15–30 cm;

masa

:

0,5–5 kg;

miza

:

krāsa un biezums atšķiras atkarībā no nogatavināšanas pakāpes. Sieram, kas nogatavināts īsu laiku, miza ir plāna, tā ir ziloņkaula krāsā, savukārt ilgāk nogatavinātam sieram (“curados”) miza ir biezāka, un tā ir kastaņbrūnā krāsā. Mizai ir gludas malas, un uz apakšējās virsmas ir veidnes nospiedumi;

siera masa

:

mīkstā masa ir ziloņkaula baltā vai dzeltenā krāsā atkarībā no nogatavināšanas pakāpes, griežot blīva, krēmveidīga vai ļoti cieta konsistence atkarībā no nogatavināšanas, ar skābenu garšu un nedaudz pikanta;

smarža

:

intensitāte vidēja, atgādina pienu, augus (kardons un rieksti), dzīvniekus (himozīns) un reizēm ziedus vai grauzdējumus;

aromāti

:

intensitāte vidēja un ar tādām pašām īpašībām kā smaržai, ir jūtami fermentu aromāti;

pamata garšas

:

rūgtena un sāļa, nedaudz skābena;

ar trīszaru nervu uztvertā sajūta

:

viegli dedzinoša, pikanta un savelkoša;

pēcgarša

:

vidēji zema noturība;

aromāta noturība

:

vidēji zema;

konsistence

:

bieza, blīva un reizēm lipīga un krēmveidīga.

“Queso de Guía” –

forma

:

cilindriska;

cilindra augstums

:

4–8 cm;

cilindra diametrs

:

15–30 cm;

masa

:

0,5–5 kg;

miza

:

gan mizas biezums, gan krāsa ir atkarīga no nogatavināšanas ilguma, tādēļ “semicurados” sieram ārējā miza ir diezgan plāna, un tā ir ziloņkaula krāsā, savukārt ilgāk gatavinātam sieram miza ir bieza, un iepriekšējie visu nianšu dzeltenie toņi pakāpeniski pārgājuši tumši kastaņbrūnā krāsā. Mizas apakšējā daļā ir redzams veidnes nospiedums, kurā parasti ir attēlots simetrisks zieds;

siera masa

:

mīkstās masas krāsa var mainīties no ziloņkaula baltas līdz dzeltenai, konsistence var būt no mīkstas līdz cietai, tomēr visbiežāk siers griežot ir blīvs un biezs. Dominē sāļa un skābena garša, reizēm ir sajūtama rūgtena un pikanta garša;

smarža

:

intensitāte vidēja, pārsvarā atgādina pienu, nedaudz mazāk – dzīvniekiem piemītošu smaržu;

aromāti

:

intensitāte vidēja ar tādām pašām īpašībām kā smaržai, lielākoties atgādinot pienu;

pamata garšas

:

lielākoties sāļa un skābena, reizumis jūtams neliels rūgtenums;

ar trīszaru nervu uztvertā sajūta

:

lielākoties savelkoša sajūta, pēc kuras rodas dedzinoša sajūta, taču šo abu sajūtu intensitāte ir no vidējas līdz zemai;

pēcgarša

:

vidēji noturīga;

aromāta noturība

:

vidēji zema un zema;

konsistence

:

bieza, blīva un reizēm krēmveidīga.

Ķīmiskās īpašības

Ķīmiskās īpašības atšķiras atkarībā no nogatavināšanas pakāpes, un minimālās vērtības ir šādas.

“Queso Flor de Guía” –

proteīni

:

22,50 % (sausnā),

tauki

:

29,50 % (sausnā),

sausna

:

56,50 %;

“Queso de Media Flor de Guía” –

proteīni

:

23,50 % (sausnā),

tauki

:

27,50 % (sausnā),

sausna

:

55,50 %;

“Queso de Guía” –

proteīni

:

24,10 % (sausnā),

tauki

:

27,50 % (sausnā),

sausna

:

57,00 %.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Izejvielas, kas izmantotas visu šo veidu siera gatavošanai, ir šādas:

piena maisījumā obligāti jābūt vismaz 60 % Kanāriju salu šķirnes aitu piena,

Kanāriju salu šķirnes govju un šīs šķirnes un citu šķirņu krustojumu govju piena daudzums nedrīkst pārsniegt 40 %,

jebkuras Kanāriju salu šķirnes kazas piena daudzums maisījumā nedrīkst pārsniegt 10 %.

Piena sarecināšanu veic ar augu valsts izcelsmes koagulantu, kuru iegūst no Cynara cardunculus (Spānijas artišoks jeb kardons) var. ferocissima un Cynara scolymus (īstais jeb asais artišoks) šķirņu artišoku kaltētām ziedkopām un kura minimālais daudzums ir minēts iepriekš.

Piena sastāvdaļu minimālais daudzums ir šāds.

Aitu piens –

proteīni (masas procentos)

:

vismaz 3,90 %;

taukvielas (masas procentos)

:

vismaz 6,50 %;

sausna kopā

:

vismaz 15,15 %.

Govs piens –

proteīni (masas procentos)

:

vismaz 3,20 %;

taukvielas (masas procentos)

:

vismaz 3,20 %;

sausna kopā

:

vismaz 13,00 %.

Kazas piens –

proteīni (masas procentos)

:

vismaz 3,40 %;

taukvielas (masas procentos)

:

vismaz 4,30 %;

sausna kopā

:

vismaz 14,00 %.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Aitas uzņem barību galvenokārt ganībās, kuras izceļas ar šim apgabalam raksturīgu augu valsts daudzveidību un lielu skaitu endēmu, kas piešķir sieram sevišķas organoleptiskās īpašības. Līdztekus ganāmpulka pārvietošanai tā ir viena no raksturīgākajām ar šo ACVN apzīmētā siera īpašībām.

Ganības, kurās plūc zāli aitu ganāmpulks, ir ļoti daudzveidīgas un bagātas ar autohtonu augu valsti. Šo ganību vidū ir izšķiramas ganību pļavas, kas vēsturiski ir intensīvi un produktīvi izmantotas ganībām, kur plašās platībās aug Poetea bulbosae tipa augi [augi, kas aug sārmainās un kramzemes (ar silīcija dioksīdu bagātās) augsnēs], kur dominē graudaugi, kas pazīstami ar nosaukumu Poa bulbosa (L.) [sīpolainā skarene], kā arī dažādu varietāšu pazemes āboliņš, kas līdztekus Poa pitardina aug plašās šā apgabala teritorijās.

Aitu ganāmpulks uzturā izmanto arī krūmāju audzes, taču mazākā daudzumā; tās ir augu grupas, kuras veido lopbarībā izmantojamas pākšaugu sugas ar augstu uzturvērtību, jo īpaši Cytisus proliferus [kazāboliņa suga] un slotveida irbulene [Genista scoparius jeb Cytisus scoparius] (šīs divas sugas pieder pie Kanāriju salu autohtonās floras).

Sliktos laika apstākļos barības uzņemšanu ganībās var papildināt ar koncentrātiem. Aitas papildu barību saņem vienīgi laktācijas periodā un cietstāvēšanas perioda beigās, kad dzīvniekus slauc vienu reizi dienā; papildbarībā dod vienīgi koncentrātus, jo šķiedrvielām bagātu barību tie saņem ganību laikā. Šo papildbarību lielākoties veido kukurūza, lai gan reizēm tiek pievienoti arī graudi, auzas un bietes.

Ganāmpulka pārvietošanas laikā, kad aitas ir aizlaistas ciet (cietstāvēšana), – parasti laikā no augusta līdz decembrim – tās tiek pārvietotas uz plašāku teritoriju, lai izmantotu ganības. Laikā, kad ar ACVN apzīmēto sieru neražo, ganāmpulku pārvieto uz vietām ārpus apgabala, uz kuru attiecas ACVN. Tādējādi, lai sieru varētu apzīmēt ar ACVN, tas ir jāizgatavo no janvāra līdz jūlijam, kad aitas ganās aizsargātajā apgabalā.

Liellopu barošana notiek intensīvi, taču vienīgi ar audzētāja novāktiem augiem. Tādējādi

a)

no maija līdz oktobrim dzīvniekus baro ar audzētāja sētām kultūrām (kukurūzu, sorgo, graudiem un lopbarības kultūrām). Dzīvnieki barojas arī ar to, kas šajā gadalaikā aug laukos un ko audzētājs nopļauj (piemēram, niedrēm, kastaņu zariem, slotveida irbuleni, lopbarībā izmantojamiem krūmu pākšaugiem);

b)

no oktobra līdz aprīlim tie barojas ar svaigi uzziedējušiem augiem, kas parādās līdz ar lietu (piemēram, “miscleras”, kardons, žodzene, slotveida irbulene, kazāboliņš), kā arī ar visa veida zālaugiem, kas šajā laikā aug laukos.

Šo barību papildina koncentrāti, kurus pievieno visa gada garumā, un to daudzums un kvalitāte pastiprinās laikā, kad notiek visintensīvākā ražošana vai kad ganības ir visnabadzīgākās. Šo papildbarību galvenokārt veido lini, soja, kukurūza, lopbarības milti un bietes.

Kazu barību nodrošina intensīvās vai daļēji ekstensīvās zemnieku saimniecības.

Šķiedrvielām bagāto barību šai dzīvnieku sugai iegūst aizsargātajā apgabalā, un to veido

—

lopbarība, ko lopkopji audzē savā lauksaimnieciski izmantojamajā zemē un izbaro kazām kūtī. Audzētās sugas ir norādītas lejupejošā secībā, sākot ar svarīgāko: vīķi, auzas, kukurūza, lopbarības kāposti, dedestiņas, rudzi, sorgo u. c.,

—

krūmi un lopbarība, ko audzētāji nopļauj laukos atkarībā no gadalaika un kas ir tāda pati kā tā, kas jau minēta attiecībā uz aitām,

—

barība, ko dzīvnieki uzņem dabīgajās ganības nožogotās platībās, kurās dzīvnieki laiku pa laikam ganās, un kas ir tāda pati, kāda jau aprakstīta attiecībā uz aitām.

Koncentrātus kā papildu barību izmanto vienīgi laktācijas un slaukšanas periodā. Tos pārsvarā veido kukurūza, graudu klijas, auzas un bietes. Koncentrātus norādītajā laika periodā dod vienu reizi dienā.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visi “Queso de Flor de Guía”/“Queso de Media Flor de Guía”/“Queso de Guía” ražošanas posmi notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas ACVN, ievērojot apgabala tradicionālo praksi.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Ja aizsargātais siers gatavots no ražotājam piederošu dzīvnieku svaigpiena, tad to var norādīt uz marķējuma, izmantojot apzīmējumu “artesano” (pašdarināts).

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Tāda piena ražošanas apgabals, kas paredzēts produktiem, uz kuriem attiecas aizsargātais cilmes vietas nosaukums, ir tāds pats kā ražošanas un nogatavināšanas apgabals, un tajā ietilpst trīs Grankanārijas salas ziemeļrietumu reģiona pašvaldības, proti,

Gáldar: 67,6 km2, šīs teritorijas perimetrs ir līdzīgs ļoti neregulāram trīsstūrim ar smailu virsotni, kas pavērsta uz salas iekšieni, tās augstums ir vairāk nekā 1 500 metri virs jūras līmeņa;

Moya: nošķirta teritorija Grankanārijas ziemeļu centrālajā daļā, tās platība ir 36,3 km2;

Santa María de Guía: tās platība ir 37,72 km2, tā atrodas 1 500 metru augstumā virs jūras līmeņa, bet uz krasta pusi līmenis pakāpeniski pazeminās, un līmeņu starpība ir lielāka par 11,5 %.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

“Queso de Flor de Guía”/“Queso de Media Flor de Guía”/“Queso de Guía” ražo tikai trīs attiecīgā reģiona pašvaldību teritorijās. Ir apstiprinājies, ka Kanāriju šķirņu dzīvnieki triju minēto pašvaldību teritorijā ganīti jau pirms 1526. gada. Vēsturnieki, kuri stāsta par šeit pastāvošajām siera gatavošanas tradīcijām, atzīst, ka iedzīvotāji tradicionāli nodarbojušies ar lopkopību pārtikas sagādes un tirdzniecības vajadzībām.

Mūsdienās siera gatavošanas un lopkopības tradīcijas turpinās trīs pašvaldībās, kurās ir aptuveni 100 lopkopju, kas paši ar savā rīcībā esošajām ražošanas iekārtām pēc tradicionālām metodēm izgatavo pašdarinātu sieru.

“Queso de flor” izgatavošanas metode ir aizgūta no senajiem kastīliešiem, kas dzīvojuši reģionā, kurš tagad pazīstams ar nosaukumu “Altos de Guía” un kurā atrodas nozīmīgas Galdaras (Gáldar) teritorijas zemes platības vidējā augstumā virs jūras līmeņa. Lopkopības un siera ražošanas tradīciju noslēpums ir saglabājies, pateicoties izolētībai, kādā gadsimtiem ilgi atradās šā apgabala iedzīvotāji transporta līdzekļu nepietiekamības dēļ, un dzelzceļš gandrīz līdz pat šā gadsimta sākumam bija praktiski vienīgais pārvietošanās līdzeklis; šādi apstākļi veicināja noslēgtību un apgrūtināja saziņu. Turklāt noslēgtību vēl vairāk palielināja “queso de flor, de media flor y de cujao” ražotāju nevēlēšanās izpaust siera izgatavošanas noslēpumu – tas tika rūpīgi glabāts kā vērtība, ko tie novēlēja vienīgi saviem bērniem.

Apgabala stāvais reljefs un tādu ceļu trūkums, kas savienotu amatniecības centrus ar citiem ciematiem, izņemot Guía, 19. gadsimta beigās ļāva šajā vietā izveidoties nelielam lauksaimniecības tirgum, kurā savus izstrādājumus pārdeva tuvāko apvidu lauksaimnieki un siera ražotāji, pārsvarā no Altos de Guía, Moya un Gáldar.

5.2.   Produkta specifika:

Galvenā īpašība, kas produktu dara specifisku, ir dažādu vietējo šķirņu mājlopu piena proporcija:

—

vismaz 60 % veido Kanāriju salu šķirnes aitu piens,

—

ne vairāk kā 40 % – Kanāriju liellopu šķirnes govs piens, taču atļauts izmantot arī no attiecīgo šķirņu krustojumiem izaudzēto govju pienu,

—

ne vairāk kā 10 % – vietējās šķirnes kazas piens.

Otrā īpašība, kas nosaka produkta specifiskumu, ir aitu ganīšanas prakses īpatnības, jo siera ražošanā izmantotajā pienā procentuāli visvairāk ir aitu piens. Šīs ganīšanas prakses obligāta prasība ir tāda, lai aitas barotos ar Kanāriju salu autohtono sugu augiem, kas siera gatavošanā izmantotajam pienam piešķir sevišķas un neatkārtojamas organoleptiskās īpašības.

Turklāt, lai gan kazas un govis parasti netiek ganītas, audzētājs ražošanas apgabalā novāc ganību zāli un lopbarību, ko šīm sugām izmanto kā pamata barību. Tieši šīs barības dēļ pienam, kuru tās ražo, ir īpašas organoleptiskās īpašības.

Trešā īpašība, kas nosaka produkta specifiskumu, ir augu valsts izcelsmes koagulanta izmantošana “queso de flor” un “queso de media flor” ražošanā; šo recinātāju iegūst no ražošanas apgabalā savvaļā augošā Cynara cardunculus var. ferocissima un Cynara scolymus.

Šie faktori nosaka, ka sieram ir sevišķas un neatkārtojamas organoleptiskās īpašības: konsistence, garša un aromāts.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Tas, ka Spānijas artišoka jeb kardona ziedus un augu valsts izcelsmes recinātāju izmanto tikai šajā salas daļā, padara reģionā ražoto “Queso de Flor de Guía” sieru stipri atšķirīgu. Šāda veida koagulantu iegūst no šeit plaši pazīstamā kardona ziediem – iepriekš minētajā reģionā atrodamās savvaļas artišoka kaltētām ziedkopām; tas ir par pamatu cēloniskai saiknei starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām.

Lai gan ražošanas ģeogrāfiskais apgabals reljefa īpatnību dēļ ir samērā neliels, tajā vērojama liela mikroklimatiskā dažādība. Pirmā no apgabalā esošajām teritorijām ir līdzīga ļoti neregulārām trīsstūrim ar smailu virsotni, kas pavērsta uz salas iekšieni, tās augstums pārsniedz 1 500 metru virs jūras līmeņa, kas ir vēl viens būtisks klimatiskais faktors.

Santa María de Guía pašvaldības teritorijā klimatiskos apstākļus nosaka tās atrašanās salas ziemeļdaļā, turklāt tajā ir trīs dažādi apvidi, kas stipri atšķiras pēc augstuma virs jūras līmeņa; savukārt Moya pašvaldības teritoriju ietekmē tās atrašanās vējainā apvidū, turklāt vidējā augstumā un augstākajā daļā tur ir mitrāks un lietaināks; Gáldar pašvaldības teritorijā, kas ir zemāk par 400 metriem virs jūras līmeņa, ir ievērojami sausāks. Reģionā vērojamās mikroklimata atšķirības piešķir sieram specifiskas īpašības.

Šo pašvaldību teritorijā savvaļā aug aptuveni tūkstoš augu sugu, no kurām aptuveni simts ir endēmiskas un kuru izplatībai atšķirīgā mikroklimata un ar augstumu saistīto īpatnību dēļ tajā ir labvēlīgi apstākļi. Daudzas no šīm sugām, kas aug savvaļā, ir autohtoni lopbarības augi, piemēram, kazāboliņš, “miscleras”, savvaļas artišoki, žodzene, slotveida irbulene u. c., un tie veido pamata barību ganību dzīvniekiem laika periodā no janvāra līdz jūlijam, kad tie atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā pirms pārvietošanas laikposmā no augusta līdz decembrim, un tas aizsargātajam sieram piešķir organoleptiskās un smaržas un garšas īpašības, kas to atšķir no citiem un saista ar vidi, kurā tas ir ražots.

Kopumā var teikt, ka īpašības, kas aizsargātos sierus atšķir no citiem, ir cieši saistītas ar ražošanas ģeogrāfisko apgabalu, kam raksturīgs vairāku unikālu faktoru apvienojums, piemēram

a)

vietējās šķirnes: Kanāriju salu govju šķirne, Kanāriju salu aitu šķirne un visas Kanāriju salu kazu šķirnes (Majorera, Palmera vai Tinerfeña), kuras ir tīras un autohtonas Kanāriju salu šķirnes, kas atzītas tiesību aktos, un šo šķirņu dzīvnieki dod pienu, ko izmanto siera ražošanai;

b)

bagāta un daudzveidīga augu valsts, kurā ir endēmiskas sugas un ļoti daudz pļavu;

c)

svarīga lopkopības tradīcija, kas radusies 15. gadsimtā un ko iedzīvotāji ir uzturējuši, saglabājot šo nodarbošanos kā vienu no galvenajiem iztikas avotiem un ražojot sieru pēc tradicionālā paņēmiena, kas, pārmantots no paaudzes paaudzē, tiek lietots arī mūsdienās;

d)

iepriekš minētā reģiona specifiskais ģeogrāfiskais novietojums un reljefa īpatnības, kas nosaka lielu mikroklimata dažādību, sniedzot dzīvniekiem iespēju ganīties visa gada garumā;

e)

īpaša ainava, ko veido plašas ganības un lauku apvidi, kas saistīti ar šo saimniecisko darbību;

f)

zemnieku saimniecību sistēma, kas pierāda, ka šā produkta ieguve ir cieši saistīta ar teritoriju, klimatu un ražotāju integrēšanos vidē. Arī tad, kad dzīvnieki tiek turēti kūtīs, tos baro ar lopbarību, ko lopkopis audzējis un novācis aizsargātajā apgabalā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

http://www.gobiernodecanarias.org/boc/2007/065/008.html