Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2009/C 108/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“FORMAGGIO DI FOSSA DI SOGLIANO”

EK Nr. IT-ACVN-0005-0580-22.12.2006

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Formaggio di Fossa di Sogliano”

2.   Dalībvalsts vai Trešā valsts:

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids (kā II pielikumā):

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Laižot tirdzniecībā ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano”, tam piemīt šādas īpašības. Gatava produkta virsmas krāsa var būt no ziloņkaula baltas līdz zeltaini dzeltenai.

Nogatavināšanas beigās katra ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” siera rituļa svars ir no 500 (pieci simti) līdz 1 900 (tūkstoš deviņi simti) gramiem. Sieram ir neregulāra forma, kas var būt gan noapaļota, gan izliekta, tā virsma galvenokārt ir mitra un taukaina, atsevišķos gadījumos var būt pārklāta ar sabiezējušu tauku kārtiņu un pelējumu, ko noņem, viegli noskrāpējot. Uz siera virsmas var būt arī nelielas plaisas un vairāk vai mazāk izteikti oranždzelteni plankumi. Sieram nav miziņas, vai arī tā ir ļoti plāna. Siera mīklas konsistence ir daļēji cieta, viegli irdena, gaiša dzintara vai bāli dzeltenā krāsā. Sieram ir tipiska un spēcīga, reizēm intensīva smarža, piesātināta ar aromātu, kas atgādina meža, pelējuma un trifeļu (sēņu) nianses.

Garša var būt dažāda atbilstīgi nogatavinātā siera sastāvam, to raksturo šādas īpašības:

ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” siera miziņa un mīkstums ir viendabīgi, tādēļ tos abus var lietot uzturā, neatdalot miziņu; tomēr, ja uz siera virsmas ir plankumi vai tauku sabiezējumi, tos jānoņem, viegli noskrāpējot.

Tauku saturs sausnā pārsniedz 32 %.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Izejvielas ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” siera ražošanai ir aitu piens un govju piens, kuru iegūst ierobežotajā ģeogrāfiskajā teritorijā esošajās saimniecībās. Govis no kurām iegūst pienu, pieder pie Frisona Italiana, la Bruna Alpina, la Pezzata Rossa šķirnes un attiecīgajiem šo šķirņu krustojumiem, turpretim aitu šķirnes ir Sarda, la Comisana, la Massese, la Vissana, la Cornella Bianca, la Fabrianese, la delle Langhe un la Pinzirita un šo šķirņu attiecīgie krustojumi.

Siera ražošanai paredzēto pienu iegūst no 2 (dienas) slaukumiem. Sieru ražo, izmantojot vienīgi šādus piena veidus vai to sajaukumus:

Piena īpašības ir šādas.

Siera ražošanai izmanto svaigu pienu, bet ir atļauts izmantot arī pasterizētu pienu. Aizliegts pievienot piedevas.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Mājlopus (govis un aitas) var turēt gan telpās, gan laist ganībās. Mājlopus, kurus audzē telpās, pamatā baro ar lopbarību, ko veido stiebrzāles un pākšaugi, kas iegūti no vienveidīgas floras, īpašas floras un daudzveidīgas floras pļavām, kuras atrodas 4. punktā noteiktajās reģionālajās teritorijās, kas klimata un augsnes īpašību dēļ ietekmē saražotā piena kvalitāti. Mājlopi ganībās uzņem uzturā tos pašus lopbarības augus, ko izmanto siena sagatavošanā, un daudzveidīgu floru, kurā dominē zālaugu, krūmāju un koku sugas. Papildus sienam vai svaigai zālei, kā arī pļavas zālei, lopus var barot arī ar vienkāršu lopbarību (viena veida graudiem) vai jauktu lopbarību (vairāku veidu graudiem), barībai var pievienot arī minerālvielas vai vitamīnus. Ja lopus baro arī ar lopbarību, tā nedrīkst pārsniegt 30 % no dienas uztura devas. Aizliegts lopiem izēdināt skābbarību.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” produkta ražošanai paredzētās piena ražošanas, siera gatavošanas un nogatavināšanas darbības jāveic 4. punktā minētajā ģeogrāfiskajā teritorijā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

Lai saglabātu produkta īpašības, ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” sieru pārdod šāda veida iepakojumos.

Iepriekšminētos ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” iepakojumus var sasvērt auduma maisos, iesaiņot papīrā vai ievietot koka vai kartona kastēs.

Siera sadalīšanas un iepakošanas darbības jāveic 4. punktā noteiktajā ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā tāpēc, ka pēc nogatavināšanas siera rituļi ir mitri un taukaini, jo siera miziņa un mīkla kļuvušas viendabīgas anaerobās fermentācijas dēļ, kas notiek šajā apstrādes posmā, un tādēļ tie nav aizsargāti pret žāvēšanas (sažūšanas) un sacietēšanas procesiem. Tādēļ produkts jāiesaiņo, pirms to laiž tirdzniecībā, lai novērstu plaisu un plīsumu veidošanos siera mīklā un lai saglabātu produkta īpašības.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz etiķetes papildus nosaukuma logotipam, Kopienas grafiskajam simbolam un attiecīgajām norādēm (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1898/2006 noteikumiem un tās turpmākajiem grozījumiem), kā arī informācijai, kas jāatveido atbilstīgi likumā noteiktajām prasībām, skaidriem un salasāmiem lielajiem burtiem jāatveido šādas norādes:

Nedrīkst pievienot nekādu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos. Tomēr ir atļauts lietot norādes, kurās izmantotas atsauces uz privātajiem zīmoliem, ja tām nav slavinošs vai patērētāju maldinošs raksturs.

ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” logotipu veido stilizētas alas attēls, kuras ārējās malas vienādsānu trapeces formā simbolizē smilšakmeni un iekšējās malas simbolizē sieru rituļus, kuri izvietoti virs vienādsānu trapeces pamatnes. Alas vidū atveidots ģimenes Malatesta dinastijas heraldisks simbols – mazs zilonītis. Zīmējums ir sarkanā krāsā uz gaiši dzeltena fona. Zem pusapļa, kas norobežo lielāko daļu trapeces, apakšā pirmajā rindā ir uzraksts FORMAGGIO DI FOSSA un otrajā rindā – uzraksts DI SOGLIANO D.O.P. Pusaplī, kas aptver stilizētās alas augšējo daļu, ir uzraksts “Sogliano al Rubicone, Talamello e Terre Malatestiane”, kurš norāda uz nepārtraukto saikni ar vēsturi un teritoriju.

Iepriekš aprakstītais identifikācijas logotips nedrīkst aizņemt mazāk nekā 25 % no etiķetes kopējās virsmas.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” ražošanas apgabals ietver provinču Forlì-Cesena, Rimini, Ravenna, Pesaro-Urbino, Ancona, Macerata, Ascoli Piceno visu teritoriju un daļu no Bologna provinces teritorijas, tostarp šādas pašvaldības: Borgo Tossignano, Casalfiumanese, Castel San Pietro Terme, Castel del Rio, Dozza, Fontanelice, Imola, Loiano, Monghidoro, Monterenzio, Pianoro.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” produkta ražošanas apgabals izvietojies gar Apenīnu kalnu grēdas nogāzēm starp provincēm Romagna un Marche. Ģeomorfoloģiskajā ziņā teritoriju raksturo māla un/vai smilšu augsnes, kas pieder pie agrīnā pliocēna vai pašreizējā kvartāra nogulumiem. Alas, kurās nogatavina sieru, ir izdobtas vizlas-laukšpata klintīs, kurās kopumā cementa saturs ir neliels, kuras ir dzelteni brūnā vai dzeltenīgā krāsā, to noslāņojuma biezums ir no 30 līdz 40 cm līdz aptuveni 1 m, klintīs pamīšus ir plāni mālu merģeļa pelēki un pelēkzili slāņi.

5.2.   Produkta specifika:

“Formaggio di Fossa di Sogliano” atšķiras no citiem tās pašas tirdznieciskās kategorijas produktiem ar savu īpašo un spēcīgo, reizēm intensīvo smaržu, kurai ir piesātināts aromāts, kas atgādina meža, pelējuma un trifeļu (sēņu) smaržu nianses. Šādas īpašības ir cieši saistītas ar ražošanas metodi, kurā nogatavināšanas posms, ko veic alā, katrā ziņā ir specifisks elements. Pirms nogatavināšanas alas atbilstīgi sagatavo, izmantojot šādu metodi: periodā, kad alu neizmanto, to aiztaisa ar koka pārsegu, tam virsū uzberot smiltis vai uzliekot akmeņus; ja ala ir jāizmanto, to atver un izvēdina, pēc tam dezinficē ar uguni un dūmiem, alas iekšienē aizdedzinot nelielus salmu kūlīšus. Kad uguns ir nodzisusi, alu iztīra, pilnībā atbrīvojot to no pelniem; alas pamatnē no neapstrādāta koka materiāla izveido platformu, uz kuras novieto sieru, tādējādi ļaujot notecēt taukainajam šķidrumam, kas veidojas nogatavināšanas periodā; alas sienas izklāj ar vismaz 10 cm biezu salmu kārtu, to nostiprinot ar vertikālu niedru nožogojumu; alu līdz malām piepilda ar siera maisiņiem; pēc nogatavināšanas perioda, kas nepārsniedz 10 dienas, alā var ievietot papildu siera maisiņus, ja tajā ir atbrīvojusies vieta; kad ala ir piepildīta, to pārsedz ar nekrāsotu audumu, kas piemērots pārtikas produktu iesaiņošanai, un/vai ar salmiem, lai alā saglabātu gaisa apmaiņu. Alu aiztaisa, tai uzliekot koka vāku, ko noslēdz, izmantojot ģipsi vai kaļķakmens javu. Turklāt ir atļauts vāku pārsegt arī ar akmeņiem, smilšakmens pulveri, smiltīm un/vai plāksnēm. No šā brīža sākas siera nogatavināšana. Visā nogatavināšanas perioda laikā alai jābūt aiztaisītai. Nogatavināšana ilgst vismaz 80 dienas, bet ne ilgāk kā 100 dienas.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

ACVN “Formaggio di Fossa di Sogliano” pieteikuma reģistrācijas pamatā ir ražošanas procesa unikālās īpašības, un tas bieži vien ir saistīts ar specifisko ģeoloģisko vidi un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī ar gadsimtu gaitā konstanti ievērotajām vietējām tradīcijām, ko pārzina tikai vietējie siera nogatavinātāji, kuri ir no paaudzes paaudzē nodevuši zināšanas un pieredzi. Tradīcija nogatavināt sieru alās radās viduslaikos, ātri vien kļūstot par svarīgu zemnieku dzīves daļu teritorijā, kas plešas no Rubicone un Marecchia ielejām līdz pat upei Esino, aptverot Romagna un Marche reģionus. Siera nogatavināšana alās bija saistīta ar vajadzību produktu uzglabāt, kā arī aizsargāt to no cilšu un karaspēku iebrukumiem, kuri gadsimtu gaitā mēģināja iekarot minēto teritoriju. Alas izdoba dabiskajās smilšakmens klintīs un atstāja neapstrādātas. Tā kā šādas darbības vēlāk kļuva par ierastām, tām piemēroja precīzus noteikumus. Pirmie dokumenti, kuros minētas alas un siera nogatavināšana alās, reģistrēti jau XIV gadsimtā un attiecas uz arhīviem par Malatesta ģimeni, kuras īpašumā atradās minētā teritorija. Sākot no 1350 gada Malatesta dinastija nodibināja Compagnia dell’Abbondanza (pārpilnības saimniecība) koloniju saimniecības mūra iežogotās teritorijās, muižās un tumbae visā teritorijā. Alas izmantoja graudaugu un dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai, slēpšanai un glabāšanai, kā arī siera nogatavināšanai, lai sagatavotos aplenkumam, epidēmijai, badam un lai izvairītos no stingrajiem noteikumiem, kurus piemēroja koloniju saimniecībās. Gadsimtu gaitā šo tradīciju nemainīgi saglabāja, ievērojot noteikumus, kurus ieviesa Malatesta dinastijas valdīšanas laikā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Ražošanas specifikācijas konsolidētā versija ir pieejama tīmekļa vietnē:

www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop%20Igp%20e%20Stg

vai

tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē), un visbeidzot uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE (Reg CE 510/2006)”.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.