Pieteikuma publikācija saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

2009/C 106/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 9. (1) pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

PADOMES REGULA (EK) Nr. 509/2006

“SKILANDIS”

EK Nr. LT-TSG-007-0032-15.6.2005

1.   Pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese:

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Lietuva

3.   Produkta specifikācija:

3.1.   Reģistrējamais(-ie) nosaukums(-i) (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 2. pants):

“Skilandis”

3.2.   Vai nosaukums:

Atsauces materiāls Lietuvas Brīvdabas muzejā Rumšišķos liecina, ka vārds “skilandis” ir minēts 16.–18. gadsimta pierakstos no vairākām Lietuvas Lielhercogistes vietām. Šis vārds atrodams Teodora Lepnera (Theodor Lepner) 1680. gada prūšu–lietuviešu vārdnīcā “Prūsų-lietuvių kalbų žodynas” un lietuviešu–vācu vārdnīcās, ko publicējis Philipp Ruhig 1747. gadā, Christian Moeleke 1800. un Friedrich Kurschat – 1883. gadā. To lieto produkta apzīmēšanai visā Lietuvā. Produkta nosaukums ir vienreizējs, tas izturējis laika pārbaudi un to joprojām izmanto.

3.3.   Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam:

3.4.   Produkta veids (kā II pielikumā):

3.5.   Tā lauksaimniecības produkta un pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 1. punkts):

“Skilandis” ir kūpināts gaļas produkts dabīgā apvalkā, kas nosiets ar auklu, tam ir nelīdzena raupja virsma un saspiesta piliena vai neliela kabača forma. Tā diametrs ir vismaz 80 mm, svars var būt dažāds. Kādreiz “skilandis” gatavoja, apvalkam izmantojot cūkas kuņģi, bet kopš 20. gadsimta sākuma par apvalku izmantoja cūkas pūsli vai liellopu aklo zarnu. Mājas apstākļos “skilandis” parasti gatavo tikai no cūkgaļas, bet gaļas pārstrādes uzņēmumi savos ražojumos izmanto gan cūkgaļu, gan liellopu gaļu.

“Skilandis” raksturīgo skābeno, pikanto, sāļo garšu un specifisko smaržu produkts iegūst nogatavināšanas un kūpināšanas laikā, šķērsgriezumā tā krāsa ir no sārtas līdz tumši sarkanai, un tuvāk malām krāsa var būt intensīvāka. Tam ir nesajaucama pikanta un viegla dūmu smarža. Tam ir stingra konsistence. Liesajā gaļā nevienmērīgi izkaisīti speķa gabaliņi, kas nav lielāki par 20 mm.

“Skilandis” ir šādas fizikālās un ķīmiskās īpašības.

“Skilandis” var piedāvāt tirdzniecībai arī pārgrieztu uz pusēm vai sagrieztu šķēlēs, vakuuma iepakojumā vai iepakojumā ar mainītu gaisa sastāvu.

3.6.   Tā lauksaimniecības produkta un pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 2. punkts):

Sastāvdaļas:

Ražošanas metode.

“Skilandis” gatavo ar tradicionālu metodi. Ieteicams izmantot pieaugušu dzīvnieku gaļu.

Dzesinātu cūkgaļu manuāli vai ar speciālām ierīcēm sagriež 10–30 mm gabaliņos, bet speķi sagriež 5–20 mm gabaliņos. Dzesinātu liellopu gaļu samaļ gaļasmašīnā, kuras diska caurumiņi ir 2–5 mm lieli.

Sagriezto un samalto gaļu blenderī vai pārtikas dzirnaviņās sajauc ar vārāmo sāli un nātrija nitrītu, cukuru, garšvielām un pārtikas piedevām. Jaukšanu veic vismaz 10 minūtes. Šādi pagatavoto pildījumu vismaz sešas stundas nostāvina temperatūrā, kas nepārsniedz +4 °C. Ar pildītājiem gaļu iepilda dabīgos cūkas pūšļos vai liellopu aklajās zarnās, kuru diametrs ir lielāks nekā to apvalku diametrs, kurus parasti izmanto auksti kūpinātajām desām. Pildot gaļu pūslī vai aklajā zarnā, ir ļoti svarīgi nepieļaut gaisa iekļūšanu. Turpmākajā ražošanas posmā “skilandis” iekšējās daļas pamazām sažūst, un notiek intensīva fermentācija, kas rada “skilandis” raksturīgās organoleptiskās īpašības. Pildījums lēnām iekļūst apvalkā un tiek iespiests pūslī vai aklajā zarnā. Ar pildījumu iekļuvušo gaisu izspiež, saspiežot apvalku. Apvalks jāpiepilda tik cieši, lai kūpinot un žāvējot sarukušais pildījums neveidotu tukšumus starp apvalku un produkta virsmu.

Piepildīto pūsli vai aklo zarnu nosien ar dabīgu rupju diegu vai auklu. Pildīto produktu manuāli gareniski nosien ar auklu, sadalot produktu divās daļās. Ja pildīts aklajā zarnā, produkts papildus šķērseniski jānosien ik pēc 4–5 cm.

Nosietos “skilandis” iekarina rāmī tā, lai tie nesaskartos, un gatavina vismaz trīs dienas temperatūrā, kas nepārsniedz +4 °C. Šajā procedūrā pildījums apvalkā kļūst kompaktāks, produkta krāsa stabilizējas un notiek selektīva mikroorganismu attīstība, kas palīdz radīt apstākļus, kuri veido produkta specifisko garšu un smaržu.

Pēc nogatavināšanas “skilandis” kūpina 18–30 °C temperatūrā dūmos, kas radušies, dedzinot lapu koku (alkšņa, apses, bērza, dižskābarža, papeles, ozola) zāģu skaidas. Sākotnējo gatavināšanu un kūpināšanu var veikt klimata kamerās un dažādas konstrukcijas žāvētājos. “Skilandis” kūpina ar pārtraukumiem, ievērojot pauzes, kuru laikā to žāvē 18–28 °C temperatūrā. Kūpināšanas ilgums (ieskaitot pauzes) atkarīgs no izmantotās kūpināšanas iekārtas un “skilandis” lieluma, un tas var turpināties 2–15 dienas. Tas, cik ilgi “skilandis” ir kūpināts, nosaka tā krāsas intensitāti, un produkts procesa beigās iegūst raksturīgo dūmu smaržu.

Kūpināto “skilandis” žāvē 8–18 °C temperatūrā, ja relatīvais gaisa mitrums ir 90–75 %. Žāvēšanas laikā turpinās bioķīmiskie procesi, kurus izraisījusi mikroorganismu attīstība un noteiktu audu fermentu darbība, tādējādi “skilandis” iegūst specifisko garšu un smaržu. “Skilandis” žāvē vismaz 30 dienas, līdz panāk tam vajadzīgo mitruma daudzumu un tas iegūst tipiskās organoleptiskās īpašības.

“Skilandis” pakarinātu uzglabā telpās 0–15 °C temperatūrā.

3.7.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 3. punkts):

Svarīgākie “skilandis” īpašo pazīmju elementi ir šādi:

Izskats – “skilandis” ir kūpināts gaļas produkts dabīgā cūkas pūšļa vai liellopu aklās zarnas apvalkā, kas nosiets ar auklu, tam ir nelīdzena raupja virsma un saspiesta piliena vai neliela kabača forma. Tā diametrs ir vismaz 80 mm, un tas sver 0,4–2 kg.

Izskats šķērsgriezumā – šķēļu krāsa ir no sārtas līdz tumši sarkanai, un pie maliņām tā var būt intensīvāka. Liesajā gaļā nevienmērīgi izkaisīti speķa gabaliņi, kas nav lielāki par 20 mm. Var būt redzamas dažādās garšvielas.

Ražošanas metode – manuāli rupji sagriezta vai gaļasmašīnā samalta cūkgaļa un liellopu gaļa, kam pievienotas tradicionālās garšvielas un kas iepildīta dabīgā cūkas pūslī vai liellopu aklās zarnas apvalkā. Pēc kūpināšanas “skilandis” vairākas reizes žāvē lapkoku malkas dūmos, un pēc kūpināšanas to žāvē vismaz 30 dienas.

Garša un smarža – skābena, pikanta, stipra, sālīta garša un specifiska garša un smarža, kuru radījis īpašais fermentācijas process, kas norisinājies nogatavināšanas un žāvēšanas laikā, ir raksturīgas “skilandis” īpašības. Tam ir nesajaucama pikanta un viegla dūmu smarža. Minētie fermentācijas procesi ir būtiski atkarīgi no receptē iekļautajām sastāvdaļām, kas dominē Lietuvas klimatiskajā zonā.

Lietošanas tradīcijas – galvenokārt pasniedz svētkos, īpašos gadījumos, tikšanās reizēs un sezonas lielo darbu laikā. To griež plānās šķēlēs un ēd ar rupjmaizi.

3.8.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 4. punkts):

“Skilandis” Lietuvā uzskata par nacionālo ēdienu. Grāmatā “Lietuvos kulinarijos paveldas” (“Lietuvas kulinārais mantojums”) (publicēta: Baltos lankos, 2008, autore B. Imbrasienė) tas tiek minēts kā pirmais no nosauktajiem tradicionālajiem gaļas izstrādājumiem. Kopš seniem laikiem Lietuvas ciematos to glabāja lielo darbu sezonai (siena gatavošanai, rudzu novākšanai) vai viesiem. Lietuviešu rakstnieks Simonas Daukantas savā grāmatā “Būdas senovės lietuvių, kalnėnų ir žemaičių” (“Seno lietuviešu dzīvesveids, aukštaiši un žemaiši, publicēta 1845. gadā) raksta, ka “skilandis” bijis ēdiens, ko pasnieguši viesiem. Skilandis” minēts arī daudzos citos lietuviešu 19. un 20. gadsimta literatūras klasiķu darbos. Lietuviešu valodas atlanta kartē (“Lietuvių kalbos atlasas”, Vilnius, 1977), kur attēlota vārda “skilandis” izplatība, redzams, ka šā ēdiena nosaukums bijis pazīstams visā Lietuvā, izņemot tās ziemeļrietumu daļu.

Kādreiz “skilandis” gatavoja, apvalkam izmantojot cūkas kuņģi, bet kopš 20. gadsimta sākuma par apvalku izmantoja cūkas pūsli vai liellopu aklās zarnas. Mājas apstākļos “skilandis” parasti gatavo tikai no cūkgaļas, bet gaļas pārstrādes uzņēmumi savos ražojumos izmanto gan cūkgaļu, gan liellopu gaļu.

Lietuvas padomju enciklopēdijā (“Lietuviška tarybinė enciklopèdija”, Vilnius, 1983) “skilandis” raksturots šādi: “tas ir kūpinātas desas vai rupja griezuma gaļas izstrādājums. Produkts gatavots no vidēji treknas cūkgaļas (≈ 85 %) un liellopu gaļas (≈ 15 %). Gaļa sagriezta gabaliņos, kuru garums ir 2–3 cm un platums – 1,5 cm. Tai pievienots sāls (≈ 3,5 % no gaļas maisījuma), salpetris (nātrija nitrāts), cukurs, melnie pipari, Jamaikas pipari un ķiploki. Pildījumu iepilda cūkas kuņģa vai pūsļa vai liellopu taisnās vai aklās zarnas apvalkā. Parasti to žāvē. To ražo gaļas pārstrādes uzņēmumos vai gatavo mājas apstākļos.”

3.9.   Prasību minimums un procedūras specifisko iezīmju pārbaude (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 4. pants):

Pārbaudes attiecina uz

Kontroles institūcija veiks vajadzīgās pārbaudes, un tas jādara vismaz reizi gadā. Kontroles institūcija pārbaudīs ražotāja uzraudzības sistēmas, kritisko kontroles punktu pārbaudes un ražotāja dokumentāciju.

4.   Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai:

4.1.   Nosaukums un adrese:

Publiska  Privāta

4.2.   Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi:

Kontroles institūcija, kas minēta 4.1. punktā, ir atbildīga par visu specifikācijā noteikto kritēriju pārbaudi.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.