Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2009/C 72/09)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“GRELOS DE GALICIA”

EK Nr. ES-AĢIN-0005-0469-13.06.2005.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šajā kopsavilkumā iekļauti galvenie produkta specifikācijas elementi informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

2.   Grupa:

3.   Produkta veids:

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums

“Grelos de Galicia”

4.2.   Apraksts

Produkts ar aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Grelos de Galicia” ir pārtikā lietojamā Brassica rapa L. sugas rapa varietātes auga (vispārpazīstams kā rāceņi) ēdamā daļa, kas iegūta no šķirnēm, kuras atbilst Santiago un Lugo ekotipiem, kā arī no šķirnēm, kuras reģistrētas ar tirdzniecības nosaukumu “Grelos de Santiago” un “Globo blanco de Lugo” un attiecīgi pieder pie minētajiem ekotipiem; šo rāceņu augu produkciju pārdod svaigu, saldētu un konservētu.

Auga botāniskais raksturojums ir šāds. Galvenā sakne apaļa, augšdaļā paresnināta un pievienota gludam stublājam, kas sazarojas no saknes kakliņa. Apakšējās lapas kātainas, sarainas, ar platām un mazām sānu daivām, kas pie virsotnes paplašinās. Stublāja augšējās lapas iegareni lancetiskas, ar divām lielām, ieapaļām, skaujošām plātnēm bez matiņiem.

Ar nosaukumu “grelos” (rāceņu laksti) apzīmē gan lapas, gan stublāju, ko ievāc visu veģetācijas perioda laiku un ko sauc arī par “nabizas” (jaunākie un maigākie laksti), gan arī lapas un stublāju, ko ievāc tieši pirms ziedēšanas sākuma un kas vairākās Galīcijas vietās pazīstami ar nosaukumu “cimos”.

Svaigos rāceņu lakstus laiž tirdzniecībā viendabīgās partijās atkarībā no izcelsmes un šķirnes; tradicionāli lakstus sasien saišķos pa 0,5 kg vai 1 kg, izmantojot augu stublājus vai citu Kvalitātes rokasgrāmatā [Manual de Calidad] reģistrētu atļautu materiālu.

Saldēšanai paredzētos rāceņu lakstus šķiro, mazgā, plaucē un, ja vajadzīgs, pirms sasaldēšanas sagriež gabalos; tos fasē tāda svara un materiāla iepakojumā, kāds atļauts ar spēkā esošajiem tiesību aktiem vai skaidri norādīts Kvalitātes rokasgrāmatā.

Rāceņu lakstus, ko tirdzniecībā laiž konservētus, sagatavo savā sulā, pievienojot tikai vārītu ūdeni un vārāmo sāli, bez skābinātājiem; tad lakstus fasē metāla kārbās vai stikla traukos tādā svarā, kāds atļauts saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem vai skaidri norādīts Kvalitātes rokasgrāmatā.

Organoleptiskās īpašības. Rāceņu lakstus nepatērē svaigus. Lai sagatavotu tos ēšanai, tie jāvāra noteiktu laiku atkarībā no tā, kādā veģetatīvās attīstības stadijā tie ievākti. Tādējādi organoleptiskās īpašības rāceņu lakstiem tiek noteiktas, kad tie ir gatavi patērēšanai, tas ir, novārīti, neatkarīgi no tā, vai tos vāra patērētājs vai rūpniecības uzņēmums.

Šīs īpašības ir šādas. Krāsa koši zaļa, kas, ziedēšanas laikam tuvojoties, kļūst vēl košāka. Garša viegli skābena ar rūgtenu piegaršu. Konsistence viegli šķiedraina, kas jūtamāka, ja attiecīgajai šķirnei ir šauras lapas un lakstos ir procentuāli vairāk kātiņu. Tie ir diezgan mīksti, jo tajos maz pārtikas šķiedru.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals

Ražošanas apgabalā ietilpst visas Galīcijas autonomā apgabala pašvaldību teritorijas. Produkcijas apstrādes un iepakošanas apgabals sakrīt ar ražošanas apgabalu.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums

Apzīmēt ar AĢIN “Grelos de Galicia” vai izmantot pārstrādei par rāceņu lakstu produktu, kas aizsargāts ar minēto AĢIN, drīkst tikai tādus lakstus, kas ievākti no rāceņiem, kuri saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem nosacījumiem un citiem spēkā esošiem noteikumiem izaudzēti platībās vai saimniecībās, kas pieder ražotājiem, kuri reģistrēti attiecīgajā reģistrā. Līdzīgā kārtā AĢIN “Grelos de Galicia” var attiecināt tikai uz tādiem rāceņu lakstiem, kuri apstrādāti un/vai kuri pārstrādāti ražotnēs, kas reģistrētas attiecīgajā reģistrā.

Visas fiziskās un juridiskās personas, kurām pieder reģistros ierakstītie īpašumi, kā arī apstādītās platības, noliktavas, rūpnīcas un produkti, pārbauda un kontrolē pārbaudes struktūra, lai pārliecinātos, vai produkti, kuri apzīmēti ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Grelos de Galicia”, atbilst specifikācijā un Kvalitātes rokasgrāmatā noteiktajām prasībām.

4.5.   Ražošanas metode

Sēklai drīkst izmantot tikai tādu materiālu, kas iegūts no Santiago un Lugo ekotipu augiem, kuri atbilst tirdzniecībā atļautajām šķirnēm 'Grelos de Santiago' un 'Globo blanco de Lugo', kā arī no to šķirņu augiem, kas atbilst šiem ekotipiem un kas ataudzēti pašā saimniecībā vai izaudzēti citos zemes gabalos, kuri reģistrēti aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Grelos de Galicia” platību uzskaites reģistrā. Sēj izkliedsējā sākot no augusta vidus, sējas datumu izvēloties atkarībā no apgabala un attiecīgās šķirnes agrīnuma. Ražu novāc ar rokām, priekšroku dodot vēsajām rīta stundām. Novācot ražu, jāievēro liela saudzība, lai nepieļautu lapu iebojājumus, jo citādi tās zaudē savu patīkamo izskatu un tiek pavērta iespēja slimību ierosinātāju mikroorganismu darbībai. Ja produkts paredzēts pārstrādes rūpniecībai, ražu var novākt arī ar mehāniskiem līdzekļiem. Rāceņu lakstus nogādā noliktavā apstrādāšanai vai, ja vajadzīgs, pārstrādes uzņēmumā jau pašā ražas novākšanas dienā, ievērojot vislielāko piesardzību, lai produktu neiebojātu.

Rāceņu lakstu apstrāde un iesaiņošana jāveic norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kā to prasa stingrie nosacījumi par apiešanos ar produktu un tā uzglabāšanu pēc ražas novākšanas. Tādēļ šīs darbības jāveic norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai

4.6.   Saikne

Pirmās dokumentētās ziņas par rāceņu iekļaušanu augu sekā datētas ar XIII gadsimtu un atrodamas dažādās vietējās pašpārvaldes uzskaites grāmatās un lauku saimniecību pirkšanas-pārdošanas aktos, kurus sauca par “nabales”. Šī ieraža ļāva pilnībā izmantot iekultivēto zemi, augu sekas rotāciju nodrošinot saskaņā ar šādu augsekas shēmu: vasarāju graudaugi–rāceņi–ziemāju graudaugi.

Rāceņi ir augi, kas pielāgojušies mitram klimatam un mērenām temperatūrām, un tie ir izturīgi pret salnām. Turklāt tiem vajadzīga auglīga augsne ar lielu organisko daļu, vidēju struktūrainību, augsnei jābūt dziļai un irdenai, neizmirkušai, bet ar augstu relatīvo mitrumu. Šādi klimatiskie un augsnes apstākļi sastopami lielās Galīcijas teritorijas platībās.

Rāceņu laksti ir zaļais dārzenis, kas ir neaizstājama tādu pazīstamāko Galīcijas ēdienu sastāvdaļa kā “Caldo” vai “Pote gallego”, “Cocido” un “Lacón con Grelos”, tādējādi atšķirot tos no citu reģionu tradicionālās virtuves.

Daudzās vēsturiska vai gastronomiska rakstura atsauces uz šo produktu liecina par to, cik dziļi šis dārzenis iesakņojies Galīcijas tautas kultūrā. Dažādi autori, kas raksta par etnogrāfiskiem vai gastronomiskiem jautājumiem, vienprātīgi uzsver rāceņu lakstu centrālo un īpašo nozīmi Galīcijas tradicionālajā ēdienkartē. Šādas atsauces atrodamas, piemēram, slavenā autora Ramón Otero Pedrayo rakstos (“Guía de Galicia”, 1926), kritiķa Ángel Muro gastronomijai veltītos darbos (“Almanaque y conferencias culinarias”, 1890–1905) vai rakstnieces Emilia Pardo Bazán (“La cocina española antigua”, 1912) un rakstnieku Manuel María Puga y Parga (“La cocina práctica”, 1905) un Álvaro Cunqueiro (“A cociña galega”, 1973) daiļradē.

Visbeidzot jāatzīmē, ka šis produkts kā tipisks Galīcijas dārzenis iekļauts Spānijas tradicionālo produktu sarakstā [“Inventario Español de Productos Tradicionales”], ko 1996. gadā publicējusi Spānijas Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija.

4.7.   Pārbaudes struktūra

4.8.   Marķējums

Rāceņu lakstiem, ko laiž tirdzniecībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Grelos de Galicia” pēc sertifikācijas jābūt marķētiem ar tirdzniecības etiķeti, kas atbilst katra attiecīgā ražotāja/iesaiņotāja markai. Tāpat jābūt arī īpašai etiķetei ar ģeogrāfisko norādi, secīgu burtu un ciparu kodu, kuru apstiprinājusi un izdevusi pārbaudes struktūra, un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes oficiālo logotipu.

Norādei Indicación Geográfica Protegida“Grelos de Galicia” jābūt gan uz tirdzniecības etiķetes, gan arī uz īpašās ģeogrāfiskās norādes etiķetes.

Uz etiķetes pēc vēlēšanās var noradīt arī auga veģetatīvās attīstības stadiju lakstu novākšanas brīdī, precizējot, vai tie ir “nabizas” vai “cimos”, kā izklāstīts punktā par produkta aprakstu.

Turklāt var atļaut, ka uz tādu rāceņu lakstu iesaiņojuma etiķetes, kuri apstrādāti ar atšķirīgiem paņēmieniem, nekā izklāstīts specifikācijā, norāda, ka tie iegūti no rāceņu lakstiem ar AĢIN “Grelos de Galicia”, ja vien izejviela atbilst specifikācijas prasībām un tiek ievēroti attiecīgi standarti, kas šim nolūkam paredzēti Kvalitātes rokasgrāmatā.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.