11.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/5

(1)

Thales ir Francijas uzņēmums, kuru kopīgi kontrolē Francijas valsts (caur TSA) un uzņēmums Alcatel un kurš darbojas aizsardzības, aeronautikas un transporta rūpniecības, kā arī civilās drošības kritiskās informācijas sistēmu izstrādē un integrācijā.

(2)

Finmeccanica ir diversificēta Itālijas tehnoloģiju grupa, kuru tikai un vienīgi kontrolē Itālijas valsts un kura darbojas aerokosmiskajā, aizsardzības sistēmu, enerģētikas, sakaru, pārvadājumu un automatizācijas jomā.

(3)

AAS ir Francijas uzņēmums, ko kopīgi kontrolē Alcatel un Finmeccanica un kurš darbojas zemes un kosmosa sistēmu, tostarp satelītu un satelītu apakšsistēmu, projektēšanā un ražošanā. Telespazio ir Itālijas uzņēmums, ko kopīgi kontrolē Alcatel un Finmeccanica un kurš nodrošina pakalpojumus un tiešo lietotāju lietojumprogrammas, izmantojot satelītu risinājumus un ražojumus vai ir saistītas ar tiem.

(4)

Veicot ierosināto darījumu, Thales iegūs Alcatel akciju daļu uzņēmumos AAS un Telespazio  (1). Pēc apvienošanās Thales un Finmeccanica Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē kopīgi kontrolēs AAS un Telespazio, tostarp to darbības kosmosa jomā, ko Thales un Finmeccanica iegulda šajos divos kopuzņēmumos. Tādējādi darījums ir koncentrācija Apvienošanās regulas nozīmē.

(5)

Izskatot iepriekšējās lietas kosmosa nozarē, Komisija identificējusi divus galvenos segmentus — kosmosa segmentu un zemes segmentu —, kurus varētu sīkāk iedalīt šādi: (i) palaišanas iekārtas, (ii) kosmosa pārvadājumu un kosmosa infrastruktūra, (iii) satelīti.

(6)

Pašreizējā lieta jo īpaši skar komerciālo elektrosakaru satelītu tirgu un tirgu specifisko apakšsistēmu elektrosakaru satelītiem.

(7)

Komisija iepriekš ir noteikusi atšķirību starp satelītiem, ko izmanto militārām vajadzībām, komerciālām vajadzībām un institucionālām vajadzībām. Tirgus izpēte ir apstiprinājusi, ka komerciālie, institucionālie un militārie satelīti pieder atšķirīgiem konkrēto ražojumu tirgiem.

(8)

Komerciālos satelītus izmanto elektrosakaru nozarē (fiksētā telefonija, mobilā telefonija, internets utt.) un televīzijas apraidē, un tos iepērk privātie satelītu apsaimniekotāji, izmantojot konkurējošu piedāvājumu konkursu.

(9)

SVL ir elektroniski komponenti, ko izmanto, lai pastiprinātu satelīta saņemtos mikroviļņu (radio frekvences) signālus pirms to pārraidīšanas atpakaļ uz Zemi. Vienā pavadonī ir vairākas SVL (parasti 40-50, līdz pat 80 SVL). SVL ir pieejamas dažādās frekvencēs, kas nosaka satelīta radio frekvenci (piem., C-frekvenču josla, Ka-frekvenču josla, Ku-frekvenču josla, L-frekvenču josla). Jānorāda, ka bieži uz viena satelīta uzmontē dažādu frekvenču SVL.

(10)

No pieprasījuma viedokļa tirgus izpēte ir parādījusi, ka dažādu frekvenču SVL starpā vai nu nepastāv nemaz, vai ir ļoti zema aizvietojamība. Pieprasījumu pēc konkrētas frekvences SVL nosaka ne tikai satelīta īpašais uzdevums (dažādu frekvenču joslu SVL apkalpo dažādus tiešos izmantojumus), bet arī frekvenču koordinēšanas un orbītu sadalījuma jautājumi. No piedāvājuma viedokļa tirgus izpēte ir parādījusi, ka (i) pamata tehnoloģija ir viena un tā pati visām SVL frekvencēm; (ii) ražošanas iekārtas, ražošanas līnijas, testēšanas iekārtas un kvalificēts personāls ir kopīgi dažādām frekvencēm; un (iii) abiem esošajiem SVL piegādātājiem (meitasuzņēmumam TED, kas pilnībā pieder Thales, un L3) ir tehniskās zināšanas, lai ražotu visu frekvenču joslu un izejas jaudu SVL. Tādējādi Komisija secina, ka SVL piedāvājumā pastāv viens ražojumu tirgus, bet ar dažādiem segmentiem, pamatojoties uz SVL frekvenču joslām un izejas jaudām.

(11)

ESK nodrošina strāvas piegādi SVL. ESK var būt atsevišķi, nodrošinot nepieciešamo enerģiju vienai SVL, vai duāli, nodrošinot nepieciešamo enerģiju divām SVL. No pieprasījuma viedokļa ESK izvēle nav atkarīga no SVL frekvenču joslas, bet gan no SVLP ieejas sprieguma un izejas jaudas, kā arī no satelītu platformas. No piedāvājuma viedokļa tirgus izpēte ir apstiprinājusi, ka šī tehnoloģija ir līdzīga visiem ESK. Tādējādi Komisija secina, ka attiecībā uz ESK piegādi pastāv vienots tirgus.

(12)

SVLP un ESK tiek integrēti, lai veidotu SVLP. Šī elektroniskā ierīce ir galvenais raidītājs satelītā, un to izmanto, lai pastiprinātu mikroviļņu signālu pirms pārraidīšanas atpakaļ uz Zemi. Linearizatori (LIN), kanālu pastiprinātāji (CAMP) un linearizētie kanālu pastiprinātāji (LCAMP) tiek pievienoti vairumam SVLP, lai uzlabotu mikroviļņu signālu linearitāti un kompresiju. Komisijas pētījumi ir apstiprinājuši, ka SVLP un turpmāk integrētie SVLP, kuriem ir pievienots linearizators un/vai kanālu pastiprinātājs (SVLP+), pieder pie viena ražojumu tirgus (2).

(13)

Atbilstīgi Komisijas pieejai iepriekšējās lietās tiek uzskatīts, ka tirgi attiecībā uz tādiem komerciālo elektrosakaru satelītiem un satelītu apakšsistēmām kā SVL, ESK un SVLP ir pasaules ģeogrāfiskie mērogi, jo komplektēšana un meklēšana notiek pasaules mērogā. Tomēr Komisija, veicot konkurences novērtējumu, ņem vērā to, ka pastāv dažādi segmenti, kuros attiecīgo apakšsistēmu piegādātāji un galvenie līgumslēdzēji saskaras ar dažādiem ierobežojumiem ASV Eksporta administrācijas noteikumu (EAR) un ASV Starptautiskās ieroču aprites noteikumu (ITAR) dēļ, kas liedz ASV piegādātājiem konkurēt par satelītu un satelītu apakšsistēmu piegādi uzņēmumiem dažās valstīs, kuras ir melnajā sarakstā.

(14)

Ierosinātā koncentrācija rada vertikālas attiecības starp SVL, ko ražo TED, — meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder Thales, — un SVL pakārtotajiem tirgiem divos līmeņos: (i) SVLP un (ii) komerciālie elektrosakaru satelīti. Padziļinātā Komisijas izpētē tika pārbaudīts, vai Thales kā jaunais AAS mātesuzņēmums varētu norobežot TED un AAS pakārtotos konkurentus šajos divos tirgos (3).

(15)

Komisija 1. posmā identificēja nopietnas briesmas konkurencei un pieņēma viedokli, ka dalībnieku piedāvātie rīcības pasākumi nav iezīmēti pietiekami skaidri, lai tās pilnībā novērstu. Tomēr Komisija atzina, ka izskatāmā lieta ir sarežģīta vertikāla lieta, un savā lēmumā jau norādīja uz vajadzību uzsākt padziļinātu izpēti, lai rūpīgi pārbaudītu ierobežojumus jaunā uzņēmuma spējai un motivācijai norobežot savus pakārtotos konkurentus.

(16)

Iepriekš jānorāda, ka vertikālā integrācija, ko izraisa apvienošanās, ir tikai daļēja (tā kā Thales piederēs tikai 67 % akciju uzņēmumā AAS) un netieša (jo TED un AAS būs māsasuzņēmumi un paliks kā atsevišķi uzņēmumi ar atšķirīgu akcionāru struktūru un dažādām un neatkarīgām lēmējinstitūcijām).

(17)

Tirgū pastāv seši galvenie komerciālo elektrosakaru satelītu piegādātāji: Boeing Space Systems (Boeing) ([20–25 %]* tirgus daļa laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam), Lockheed Martin Commercial Space Systems (Lockheed Martin) ([20–25 %]*), Alcatel Alenia Space (AAS) ([15–20 %]*), Space Systems Loral (Loral) ([10–15 %]*), EADS Astrium (Astrium) ([5–10 %]*) un Orbital Sciences Corporation (Orbital) ([0–5 %]*). Japānas galvenie ražotāji (Melco un Mitsubishi) ir ievērojami mazāki. Parādās arī jauni dalībnieki Indijā (ISRO), Ķīnā (CAST), Krievijā (NPO PM un Krievijas Satelītsakaru uzņēmums (RSCC)) un Izraēlā (IAI).

(18)

Tā kā pētniecībai un attīstībai ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, šo nozari raksturo noteikta specializācijas un koncentrācijas pakāpe. Šis aspekts īpaši tiek uzsvērts Eiropā, kur kosmosa uzņēmumi ir attīstījuši īpašu kompetenci kā iekārtu ražotāji, komerckravu piegādātāji un risinājumu nodrošinātāji.

(19)

Satelītu apsaimniekotāji ir satelītu tiešie klienti. Luksemburgā bāzētais SES GLOBAL ir lielākais uzņēmums. Intelsat (ASV), Eutelsat (Francija), PanAmSat (ASV), JSAT (Japāna), Telesat (Kanāda) un Hispasat ir savirknēti dilstošā secībā.

(20)

Satelītu un satelītu apakšsistēmu tirgi ir izsoļu tirgi. Pasūtot jaunu elektrosakaru pavadoni, apsaimniekotājs parasti pieprasa cenu piedāvājumus no vairākiem galvenajiem līgumslēdzējiem. Pirms iesniegt savu cenu piedāvājumu apsaimniekotājam galvenā līguma slēgšanai un lai to varētu izdarīt, galvenie līgumslēdzēji iepriekš pieprasa vissvarīgāko iekārtu cenu piedāvājumus.

(21)

Īpaši attiecībā uz SVL(P) (4) satelītu ražotāji pieprasa cenu piedāvājumus (i) vai nu atsevišķi par SVL, ESK un citiem komponentiem, vai (ii) par SVLP. Ja satelītu ražotājs izvēlas integrētu SVLP, SVLP integrators, kurš ir uzaicināts solīt, savukārt pieprasa SVL cenu piedāvājumu no SVL piegādātāja (vai nu TED, vai L3). SVLP integrators, kurš ir uzvarējis konkursā, tad arī samontēs un savienos SVL ar ESK un testēs iegūto SVLP (AIT), un nodrošinās tā piegādi galvenajam līgumslēdzējam iebūvēšanai pavadonī saskaņā ar noteikto integrēšanas plānu. Ja satelīta ražotājs izvēlas atsevišķi sagādāt SVL, ESK+AIT, tas arī atsevišķi pieprasa SVL un pārējos komponentus. SVL savienošanu ar ESK, izveidojot SVLP, var veikt pats satelīta ražotājs — ja ražotājam ir iekšējā ESK ražošana (5) — vai trešā persona — SVLP integrators, kā Tesat vai L3. Pēdējā gadījumā galvenais līgumslēdzējs sagādā SVL un nogādā to SVLP integratora telpās AIT izveidei ar paša SVLP integratora ESK palīdzību. Tādā gadījumā SVLP ražotājs pārdod ESK+AIT un iesniedz rēķinu par savu peļņu par šiem komponentiem/pakalpojumiem. Pēc tam SVLP pēc grafika tiek piegādāts satelīta galvenajam līgumslēdzējam iebūvēšanai pavadonī.

(22)

Ir svarīgi uzsvērt to, ka tirgus pieprasījums ir attīstījies integrēto ražojumu virzienā. Attiecībā uz apmēram 70 % no pašreizējiem satelītu pasūtījumiem galvenie līgumslēdzēji tagad drīzāk pieprasa un iepērk SVLP vai vēl vairāk integrētus ražojumus, nevis nosaka atsevišķas cenas par SVL un ESK. Tirgus izpēte ir parādījusi, ka integrēto SVLP iepirkšana galvenajiem līgumslēdzējiem ir ievērojami izdevīgāka (īpaši izmaksu samazināšana un iepirkšanas procesa vienkāršošana, nododot atbildību par visas SVLP+ apakšsistēmas darbspēju SVLP apakšuzņēmējam). Šķiet, ka pašlaik tikai AAS — un daudz mazākā mērā arī Loral — turpina atsevišķi pasūtīt SVL un ESK+AIT.

(23)

Visā pasaulē ir tikai divi SVL piegādātāji: TED un ASV uzņēmums L3 Communications Electron Technologies, Inc ETI (L3). Trīs gadu laikā TED ir vidēji saražojis aptuveni 75 % no SVL, un atlikušos 25 % ir saražojis L3. Tomēr L3 daļa SVL ražošanā 2006. gadā ir palielinājusies līdz vairāk nekā 35 %.

(24)

Komisijas izpēte ir parādījusi, ka L3 ir ticams TED konkurents attiecībā uz visparastākajām komerciālo frekvenču joslām, jo īpaši C-frekvenču un Ku-frekvenču joslām, kur uzņēmuma L3 SVL pašreiz ir daudz konkurētspējīgākas nekā TED SVL (attiecīgi 21 % un 34 % no tirgus). Šobrīd uzņēmumam L3 nav piemērotu SVL ar pietiekamu lidojuma pieredzi komerciālajam tirgum L-frekvenču joslai (7 % no tirgus), augstas jaudas Ku-frekvenču joslai (12 %) un Ka-frekvenču joslai. Tomēr L3 ir kompetents un pietiekami zinošs uzņēmums, lai izstrādātu un ražotu SVL visās frekvenču joslās, un jau ir piemērojis 32 GHz Ka-frekvenču joslu SVL institucionālām vajadzībām. Neņemot vērā faktu, ka L3 ir mazliet mazāk lidojuma pieredzes nekā TED, lielākā daļa no satelītu galvenajiem līgumslēdzējiem uzskata, ka L3 ir veiksmīgāka alternatīva SVL frekvencēm, kur tas var piedāvāt savus ražojumus.

(25)

Visā pasaulē ir tikai divi ESK piegādātāji: Tesat (EADS/Astrium meitasuzņēmums) un L3. Pārējiem ar kosmosu saistītiem uzņēmumiem ir iespējas ražot ESK iekšējām vajadzībām, bet tie nedarbojas attiecīgajos tirgos kā, piemēram, Lockheed Martin vai AAS meitasuzņēmums ETCA.

(26)

Gan L3, gan Tesat ir liela ražošanas jauda, plašs ražojumu klāsts, tostarp duālie ESK, plaša lidojuma pieredze un nostiprinātas pozīcijas attiecīgajā tirgū. Kā pretstatu varētu minēt ETCA, kam ir daudz ierobežotāka ražošanas jauda un kas ražo tikai atsevišķus ESK, un ir integrējis lielāko daļu no saviem ESK, lai apgādātu savu mātesuzņēmumu AAS. Lielākie līgumslēdzēji (izņemot AAS) ESK sakarā veic darījumus tikai ar Tesat un L3, un ETCA ESK ražojumi tiem nav pazīstami.

(27)

Komisija ir padziļināti izpētījusi ETCA ESK ražošanas iespējas, jo tas ir būtiski konkurences novērtējumam. Komisijas izpēte ir parādījusi, ka (i) ETCA ir moderns un konkurētspējīgs vidējas jaudas atsevišķais ESK, kuram tomēr trūkst pietiekami ilgas lidojuma pieredzes; (ii) ETCA ir vecākas paaudzes lieljaudas atsevišķais ESK, kurš nav konkurētspējīgs no tehniskās darbspējas un ražošanas izmaksu viedokļa; (iii) konkurētspējīgu duālo ESK 2009. gadā varētu piemērot ETCA, kurš līdz 2012. gadam varētu būt ieguvis lidojuma pieredzi; un (iv) konkurētspējīgu lieljaudas ESK 2010. gadā varētu piemērot ETCA, kurš varētu būt ieguvis lidojuma pieredzi līdz 2013. gadam.

(28)

Pateicoties savai stiprajai pozīcijai ESK līmenī, L3 un Tesat ir divi vadošie ESK integratori pasaulē. Tie ir divi vienīgie integratori, kuriem ir vēra ņemamas montāžas un testēšanas iekārtas, satelītos ierīkota SVLP bāze ar plašu/ilgu lidojuma pieredzi un ievērojama klātbūtne attiecīgajā tirgū. ETCA un TED ir ierobežojuši SVLP integrācijas darbības, būtībā ETCA ir apgādājis savu mātesuzņēmumu AAS ar institucionālajiem satelītiem, un TED ir apgādājis galvenos līgumslēdzējus no Indijas un Ķīnas.

(29)

Komisija ir izpētījusi, vai jaunais uzņēmums būs spējīgs un tam būs motivācija SVL piegādē diskriminēt konkurējošos SVLP integratorus, lai veicinātu savas pakārtotās darbības SVLP tirgū un, ja tā, vai tas būtiski negatīvi ietekmēs pastāvošo konkurenci SVLP tirgū. Komisijas padziļinātā izpēte ir atklājusi, ka jaunā uzņēmuma iespējas un motivācija norobežot konkurējošos integratorus tiks nopietni ierobežota vairāku iemeslu dēļ.

(30)

Pirmkārt, lai norobežotu Tesat no SVLP tirgus, jaunajam uzņēmumam jāiegūst pieeja ESK, lai tos savienotu ar savām SVL. Komisijas padziļinātā izpēte ir atklājusi, ka (i) AAS meitasuzņēmumam ETCA pieder tikai ierobežots ESK daudzums; (ii) ETCA ESK pagātnē ir bijušas būtiskas kvalitātes problēmas, un (iii) ETCA darbību ierobežo arī tās nelielās ESK un AIT ražošanas iespējas. Otrkārt, galvenie līgumslēdzēji un satelītu apsaimniekotāji ir konservatīvi attiecībā uz iepirkšanu un galvenokārt dod priekšroku Tesat un L3 ražotajiem ESK un SVLP. Treškārt, tirgus pētījumi ir atklājuši, ka peļņas norma ir ievērojami zemāka SVL līmenī, ko raksturo lielāks konkurences spiediens nekā SVLP līmenī. Ceturtkārt, tā kā uzņēmums iegūs 67 % no AAS akciju paketes, Thales piederēs tikai 67 % no papildu peļņas, ko tas iegūst ar SVLP (ko integrēs AAS meitasuzņēmums ETCA), turpretī tas iegūst pilnu peļņu no SVL.

(31)

Ņemot vērā šos ierobežojumus, jaunā uzņēmuma varbūtējā iesaiste norobežošanas procesā prasa detalizētu analīzi, kas ņemtu vērā (i) dažādos SVLP ieejas komponentus un (ii) galveno līgumslēdzēju un tā potenciālās priekšrocības. Uz šādu tirgus segmentu izvērtējuma bāzes Komisija ir noteikusi, ka norobežošana, visticamāk, attieksies tikai uz nelielu tirgus segmentu, ko ierobežo ITAR un kur ETCA varētu apmierināt AAS ESK pieprasījumu, un kas aizņem 4 % no SVLP tirgus. Komisija ir arī secinājusi, ka norobežošana ir iespējama, bet ne tādā mērā, lai uzskatītu, ka tā būtu sagaidāma tirgus segmentā, kurā darbojas jaunais uzņēmums (atsevišķais ESK) un kurš pašreiz nesaskaras ar konkurences spiedienu no uzņēmuma L3 ražotajām SVL (lieljaudas Ku-frekvenču joslas, L-frekvenču joslas un Ka-frekvenču joslas). Kopā šie tirgus segmenti aizņem 13 % no SVLP tirgus. Komisija ir arī noteikusi, ka norobežošana nav iespējama tirgus segmentos, kuros pastāv (i) pieprasījums pēc duāliem ESK, (ii) konkurences spiediens no uzņēmuma L3 ražotajām SVL vai kuros (iii) galvenie līgumslēdzēji dod priekšroku L3 vai Tesat. Kopā tie aizņem lielāko daļu no SVLP tirgus (t. i., vairāk nekā 82 %).

(32)

Pamatojoties uz šo novērtējumu, ir aprēķināts, ka jaunā uzņēmuma norobežošanas stratēģija varētu ļaut tai īsā laikā pārņemt 4 % no SVLP tirgus (it īpaši tirgus segmentus, ko ierobežo ITAR). Jaunā uzņēmuma ieiešanu SVLP tirgū un tā 13 % pārņemšanu arī var uzskatīt par iespējamu, lai gan jaunajam uzņēmumam vajadzēs pierādīt, ka tas ir uzticams SVLP piegādātājs, kurš spēj apmierināt satelītu ražotāju kvalitātes prasības un izpildīt piegādes termiņus, kas savukārt prasītu ievērojamus ieguldījumus. Turpretī SVLP tirgus galvenajā daļā norobežošana diezin vai notiks un varētu sākties tikai tad, ja jaunais uzņēmums iegūs tādu ESK ražojumu klāstu, ko varētu salīdzināt ar Tesat un L3 ražojumu klāstu (t. i., labākā scenārija gadījumā līdz 2012. gadam).

(33)

Jebkurā gadījumā jaunā uzņēmuma ienākšana šajos segmentos SVLP tirgū, kas līdz šim bija sadalīts starp Tesat un L3, tuvākajā nākotnē pati par sevi varētu palielināt ticamo konkurentu skaitu tirgū no 2 līdz 3, tādējādi palielinot konkurenci.

(34)

Tādēļ Komisija secina, ka šī koncentrācija neizraisa ievērojamus konkurences traucējumus SVLP tirgū.

(35)

Komisija ir izpētījusi, vai jaunajam uzņēmumam būs iespējas un motivācija SVL piegādē diskriminēt galvenos konkurējošos līgumslēdzējus, lai iegūtu priekšrocības konkursos par komerciālajiem elektrosakaru satelītiem, un, ja tā, vai tas būtiski negatīvi ietekmēs pastāvošo konkurenci komerciālo elektrosakaru satelītu tirgū.

(36)

Vispirms Komisija norāda, ka jaunā uzņēmuma iespējas un motivācija iesaistīties norobežošanā galveno līgumu slēgšanas līmenī ir noteikti saistīta ar situāciju tirgū SVLP starplīmenī, jo lielākā daļa galveno līgumslēdzēju, izņemot AAS, arvien vairāk iepērk SVLPU (it īpaši SVLP+). Kā jau iepriekš izskaidrots, norobežošana SVLP līmenī tomēr ir maz ticama. Tas pats par sevi nopietni liek domāt, ka norobežošanas stratēģija attiecībā uz SVL tiešo piegādi galvenajiem līgumslēdzējiem nevar būt efektīva.

(37)

Otrkārt, darījums faktiski nostādīs Thales/AAS satelītu galvenajā līgumu tirgū tādā pozīcijā, kādā bija Astrium/Tesat (t. i., kā SVLP piegādātājs, kurš darbojas galveno līgumu līmenī) pirms darījuma. Tomēr netiek apgalvots, ka Astrium būtu iesaistījies SVLP norobežošanas stratēģijā (ar Tesat kontrolēšanas palīdzību), lai gūtu priekšroku galvenajos konkursos. Tas apstiprina to, ka tādai stratēģijai nav motivācijas, it īpaši kosmosa rūpniecībā, ko raksturo sarežģītas savstarpējas atkarības, un ka tāda stratēģija ir maz ticama pēc apvienošanās.

(38)

Tomēr Komisija ir novērtējusi jaunā uzņēmuma iespējas un motivāciju norobežot konkurējošos galvenos līgumslēdzējus pēc apvienošanās, pieņemot, ka tādu norobežošanu varētu izdarīt ar tiešo SVL piegāžu palīdzību neatkarīgi no norobežošanas stratēģijas sekmēm SVLP līmenī.

(39)

Tomēr Komisija ir identificējusi virkni nopietnu ierobežojumu, ar ko saskartos jaunais uzņēmums, ja tam būtu jāiesaistās norobežošanas procesā. Pirmkārt, attiecībā uz AAS iespējām pastāvēt neatkarīgi no tā ESK vajadzībām Komisijas izpēte ir parādījusi, ka (i) ETCA neražo duālos ESK, kuri aizņemtu aptuveni pusi no tirgus, un nav sagaidāms, ka tas līdz 2012.–2013. gadam sāktu piemērot šādus ESK ar pietiekami ilgu lidojuma pieredzi; (ii) ETCA nav konkurējošu lieljaudas atsevišķo ESK (darbspējas un izmaksu ziņā), un nav sagaidāms, ka tas līdz 2012.–2013. gadam varētu sākt piemērot šādus ESK; (iii) galvenie līgumslēdzēji ETCA vēl neuzskata par uzticamu un konkurējošu ESK piegādātāju; un (iv) L3 nav motivēts piegādāt ESK uzņēmumam AAS, ja tas var pārdot integrētus SVLP. Attiecībā uz jaunā uzņēmuma iespējām iesaistīties SVL norobežošanā Komisijas izpēte ir parādījusi, ka (i) L3 ir uzticams un konkurētspējīgs SVL piegādātājs frekvenču diapazoniem, kur tas var piedāvāt piemērotu ražojumu, un ka (ii) izmantojot norobežošanas stratēģiju, pastāv risks, ka tā var novest pie ievērojami lieliem SVL pārdošanas apjomu zaudējumiem tieši attiecībā uz TED, ja galvenie līgumslēdzēji, reaģējot uz to, vēršas pie L3. Attiecībā uz motivāciju Komisija ir konstatējusi, ka TED SVL pārdošanas apjomi ir ļoti ienesīgi pašreiz spēcīgās TED pozīcijas dēļ, lai gan nebūt nav zināms, vai SVL norobežošanas stratēģija ļautu jaunajam uzņēmumam būt izšķirīgi daudz konkurētspējīgākam par visiem tā konkurējošiem galvenajiem līgumslēdzējiem.

(40)

Attiecībā uz SVLP līmeni Komisija ir veikusi novērtēšanu galveno līgumu līmenī, pamatojoties uz dažādiem tirgus segmentiem un atšķirībām konkurences apstākļos, lai izskatītu visdažādākos norobežošanas scenārijus. Pamatojoties uz šādu tirgus novērtēšanu katram segmentam, Komisija ir secinājusi, ka, visticamāk, jaunajam uzņēmumam būs gan iespējas, gan motivācija norobežot galvenos konkurējošos līgumslēdzējus tikai tajos tirgus segmentos, kuri aizņem 10 % no kopējā tirgus. Maz ticams, ka jaunajam uzņēmumam būs gan iespējas, gan motivācija norobežot tos no atlikušās tirgus daļas.

(41)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pat ja norobežošana notiks tikai dažos tirgus segmentos, jaunā uzņēmuma norobežošanas stratēģija būtiski neietekmēs konkurenci komerciālo satelītu nozarē. It īpaši norobežošanas stratēģija, visticamāk, neietekmēs galveno konkurējošo līgumslēdzēju spēju konkurēt ar AAS vairumā ar satelītiem saistīto programmu.

(42)

Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ir maz ticams, ka apvienotajam uzņēmumam būs iespējas un motivācija norobežot konkurentus kādā no piegādes ķēdes līmeņiem un ka ierosinātais darījums rezultātā varētu būtiski ietekmēt pastāvošo konkurenci. Tādēļ Komisija paziņo, ka ierosinātā apvienošanās ir saderīga ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību.