18.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/9

1.

SESAR Kopuzņēmumu izveidoja 2007. gada februārī (1), lai vadītu SESAR (vienotas Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpēte) projekta pasākumus. Tas atrodas Briselē.

2.

SESAR projekta mērķis ir modernizēt gaisa satiksmes pārvaldību (ATM) Eiropā, un tajā ir trīs fāzes:

3.

Kopuzņēmums ir veidots kā publiskā un privātā sektora partnerība. Kopuzņēmumu dibināja Eiropas Kopiena, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija, kuru pārstāv tās aģentūra. Kad tika publicēts uzaicinājums izteikt ieinteresētību, pieteicās piecpadsmit publiskie un privātie uzņēmumi aeronavigācijas nozarē, kuri kandidē uz dalību Kopuzņēmumā. Tie pārstāv aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, lidostu aprīkojuma un aerokosmisko izstrādājumu ražotājus, lidaparātu ražotājus, lidostu pārstāvjus un lidaparātu iekārtu ražotājus.

4.

SESAR projekta izstrādes fāzei atvēlētais budžets ir 2,1 miljards EUR, un to vienādās daļās veidos Kopienas, Eurocontrol, kā arī projektā iesaistīto publiskā un privātā sektora partneru finansējums. Kopienas ieguldījumu finansē no Septītās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai un no Eiropas Transporta tīklu transporta programmas. Apmēram 90 % no Eurocontrol un citu ieinteresēto personu līdzdalības būs ieguldījums natūrā.

5.

SESAR Kopuzņēmums sāka autonomu darbību 2007. gada 10. augustā.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

16.

Pamata Finanšu regulā ir noteikts, ka budžetā iekļautās apropriācijas var izmantot finanšu gada laikā, proti, no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Kopuzņēmuma statūtos ir apstiprināts, ka finanšu gads atbilst kalendāra gadam.

17.

Tomēr Kopuzņēmuma finanšu noteikumu 5. pantā ir noteikts, ka pirmais finanšu pārskata periods sākas tad, kad Kopuzņēmums sāk autonomu darbību 2007. gadā, un beidzas 2008. gada 31. decembrī. Valde 2008. gada aprīlī apstiprināja galīgo budžetu laikposmam no 2007. gada augusta līdz 2008. gada decembrim. Šis lēmums neņem vērā gada pārskata principu, kas noteikts pamata Finanšu regulā un Kopuzņēmuma statūtos.

18.

Valdes 2008. gada aprīlī pieņemtais galīgais budžets paredzēja saistību apropriācijām 1 463 miljonus EUR un maksājumu apropriācijām – 38 miljonus EUR. Tā kā līdz 2008. gada beigām bija uzsāktas tikai nedaudzas ar projektu saistītas darbības, paredzētais budžets izrādījās pavisam tālu no realitātes. To apliecina saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis – attiecīgi 1 % un 17 %.

19.

Lai gan maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija ļoti zems, gada ieņēmumi bija 124,2 miljoni EUR, bet depozīti banku kontos gada beigās bija sasnieguši 116 miljonus EUR. Nebija ievērots budžeta līdzsvara princips.

20.

Saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem valdei bija jāpieņem štatu saraksts kopā ar budžetu. Tomēr tas netika izdarīts laikposmam no 2007. līdz 2008. gadam.

21.

Kopuzņēmums tikai sāk savu darbību un līdz 2008. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēmas. Ar Kopuzņēmuma darbību saistītie uzņēmējdarbības procesi nebija oficiāli noformēti, un tos nebija apstiprinājis galvenais grāmatvedis atbilstoši Kopuzņēmuma finanšu noteikumos paredzētajai prasībai.

22.

Kopuzņēmumam vēl nav finanšu sistēmas, kurā būtu integrēta vispārējā un budžeta grāmatvedība. Pilnīgu finanšu informācijas sistēmu ir plānots ieviest tikai 2009. gada beigās.

23.

Līgumu slēgšanas un iepirkumu nodaļa vēl nav izstrādājusi atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas. Kopuzņēmums vēl nav izstrādājis ne negadījuma seku novēršanas plānu, ne datu aizsardzības politiku.

24.

Saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem tam ir jāizveido iekšējās revīzijas dienests, kura darbība atbilstu attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Tomēr šī svarīgā iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa vēl nebija izveidota līdz 2009. gada janvārim.

25.

Pārbaudot revīzijai atlasītu 36 darījumu paraugu, Palāta konstatēja vairākus gadījumus, kad iekšējie kontroles mehānismi nebija darbojušies pienācīgi. Piemēram, sešos gadījumos Kopuzņēmums uzņēmās budžeta saistības tikai tad, kad jau bija uzņēmies juridiskās saistības. Turklāt darbinieku apdrošināšanas līgumus parakstīja bez normatīvos noteiktās iepirkuma procedūras rīkošanas. Arī šajos gadījumos Kopuzņēmums uzņēmās budžeta saistības pēc tam, kad bija uzņēmies juridiskās saistības, un līgumus apstiprināja ierēdnis, kuram nebija vajadzīgo pilnvaru.

26.

Kopuzņēmumam pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, ko saskaņā ar nolīgumiem, kuri noslēgti ar dalībniekiem, Kopuzņēmums rada vai ko tam nodod SESAR projekta izstrādes fāzē (9).

27.

Tomēr Kopuzņēmums vēl nav izstrādājis grāmatvedības politiku attiecībā uz aktīviem, kas varētu rasties projekta izstrādes fāzē. Nav izveidota arī vadības informācijas sistēma ne izmaksu sadalīšanai konkrētiem darbu kompleksiem, ne pamatdarbības izmaksām paredzēto finansējuma avotu noteikšanai. Tas neļauj pareizi novērtēt aktīvus. Lai gan šīs nepilnības neiespaido 2008. gada pārskatus, jo pamatdarbības bija ierobežotas, tam būs nozīmīga ietekme, sākot ar 2009. gadu un turpmāk.

28.

Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem, ko valde pieņēma 2007. gada jūlijā, jāatbilst pamata Finanšu regulai, kuru piemēro Kopienas struktūrām. Sevišķi svarīgi ir pilnveidot noteikumus par budžeta izpildi un pārskatu izklāstu, par iepirkuma procedūrām un iekšējās revīzijas nodrošināšanu. Kopuzņēmums nav pieņēmis savu finanšu noteikumu īstenošanas kārtību.

29.

Saskaņā ar Statūtiem Kopuzņēmuma dibinātāji pārskaita obligāto iemaksu 10 miljonu EUR apmērā gada laikā pēc tā dibināšanas. Eurocontrol to samaksāja 2008. gada 21. augustā, lai gan Kopuzņēmumu nodibināja 2007. gada 3. martā. Komisija savu maksājumu veica jau 2007. gada 1. augustā.

30.

Saskaņā ar Kopuzņēmuma Statūtu 7. un 16. pantu un saskaņā ar 40. pantu pamata Finanšu regulā, kuru piemēro Kopienas struktūrām, izpilddirektora pienākums ir sagatavot gada darbības pārskatu. Tajā jāatspoguļo SESAR projekta virzība, it īpaši saistībā ar termiņu ievērošanu, izmaksām un rezultātiem. Pārskatā jāietver galvenā finanšu un vadības informācija un jānorāda Kopuzņēmuma veikto darbību rezultāti salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītie riski, piešķirto resursu izlietojums, kā arī iekšējās kontroles sistēmas produktivitāte un efektivitāte. Ne vēlāk kā finanšu gadam sekojošā gada 15. jūnijā valde nosūta kredītrīkotāja sagatavotā gada pārskata analīzi un novērtējumu budžeta lēmējiestādei un Revīzijas palātai.

31.

Palāta saņēma gada darbības pārskatu 2009. gada maijā. Tas sniedz finanšu informāciju un ziņas par Kopuzņēmuma darbību, tomēr neatbilst visām prasībām, kas formulētas piemērojamos tiesību aktos. Paskaidrojumos par projekta virzību nav iekļauts detalizēts rezultātu novērtējums salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem un termiņiem. Nav arī novērtējuma par iekšējās kontroles sistēmas produktivitāti un efektivitāti, kā noteikts pamata Finanšu regulā.