[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 23.11.2009 COM(2009)648 galīgā redakcija 2008/0234 (CNS) Grozīts priekšlikums PADOMES LĒMUMS par sadarbības nolīguma noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē to finanšu interesēm, un lai nodrošinātu informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. Vispārēja informācija Komisija 2008. gada 10. decembrī pieņēma Padomes lēmuma projektu par sadarbības nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē to finanšu interesēm, kā arī Padomes lēmuma projektu par sadarbības nolīguma noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē to finanšu interesēm[1]. Šo priekšlikumu pieņēma pēc tam, kad Padome 2006. gada 7. novembrī bija devusi pilnvarojumu. 2. Grozītā priekšlikuma mērķis Pēc ECOFIN Padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem ir sagaidāms, ka Lihtenšteinai nolīgumā ar Eiropas Savienību paredzēs vismaz līdzīgu pienākumu apjomu tam, par kuru tā bija vienojusies ar trešām valstīm. Padome arī pilnvaroja Komisiju panākt izmaiņas, lai nodrošinātu efektīvu administratīvo palīdzību un piekļuvi informācijai saistībā ar visu veidu ieguldījumiem, jo īpaši fondiem un trestiem. Lihtenšteina, kurai sekoja citas valstis, nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, kurā tā atzīst ESAO sadarbības standartus saskaņā ar Paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu (2005. gads) 26. pantu. Pēc G20 2009. gada 2. aprīļa sanāksmes secinājumiem ESAO parauga standartu iekļaušana ir loģisks solis. Tādēļ Padomes secinājumi ir interpretējami, ņemot to vērā. Šādi standarti būtu jāattiecina ne tikai uz nodokļu nemaksāšanu, bet arī uz visu informācijas apmaiņu, tostarp, lai sadarbotos nodokļu jautājumos. Tādēļ Komisija 2009. gadā ciešā sadarbībā ar Padomi, jo īpaši veicot darbu EBTA jautājumu darba grupā un Nodokļu jautājumu darba grupā (tiešie nodokļi), apsprieda ar Lihtenšteinu vairākus jautājumus, tostarp šādus: - nolīguma vispārējā darbības joma ir jāattiecina arī uz sadarbību nodokļu jautājumos saskaņā ar ESAO 26. panta standartu; - vispārējā darbības joma ir jāpaplašina, lai pienācīgi atspoguļotu ESAO standartus, precizējot to, ka palīdzība pēc pieprasījuma, izmantojot informācijas apmaiņu, ietver informāciju, kas, kā paredzams, ir svarīga, lai noteiktu, aprēķinātu, piemērotu un iekasētu nodokļus, veiktu nodokļu prasījumu piedziņu vai īstenotu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu saistībā ar nodokļu jautājumiem; - ir jāiekļauj nodokļu nemaksāšana, tostarp tiesiskās prasības iesniegt nodokļu deklarāciju neievērošana, un ir nepieciešams precizējums par to, ko nozīmē nodokļu nemaksāšana, jo īpaši lai noteiktu palīdzības jomu saistībā ar izmeklēšanu; - pārskatītā nolīguma projektā būtu arī skaidrāk jāatspoguļo ESAO 26. panta standarta precīzs formulējums attiecībā uz informācijas apmaiņas ierobežojumiem; - lai nodrošinātu ESAO parauga 26. panta standarta pilnīgu piemērošanu, šķiet, ir nepieciešams noteikt pilnvaras, kuras ir pieprasījumu saņēmušā partnera administrācijas rīcībā; pusēm jo īpaši ir jānodrošina, ka to administratīvajām iestādēm ir pilnvaras iegūt un sniegt banku, uzņēmumu, līgumsabiedrību, trestu un fondu rīcībā esošu informāciju, jo īpaši par īpašumtiesībām un saņēmējiem, lai šo informāciju nodrošinātu pēc pieprasījuma; - nolīgums būtu jāpārskata, lai Apvienotajai komitejai piešķirtu papildu nozīmi attiecībā uz uzraudzību un novērtēšanu; - būtu jāprecizē palīdzības pieprasījumu veids un saturs, lai iekļautu palīdzības pieprasījuma satura aprakstu, kas atspoguļo noteikumus, par kuriem Lihtenšteina nesen vienojās ar trešām valstīm; - nolīgumā būtu jāparedz tā ātra īstenošana un jānosaka diferencēts režīms ar dažu ES kompetenču pagaidu piemērošanu, proti, attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem un dažiem informācijas apmaiņas noteikumu aspektiem. Šo sarunu kontekstā Lihtenšteinas Firstiste izvirzīja šādus galvenos jautājumus: - nolīguma konteksts Lihtenšteinai ir raksturīgs ar tās dalību EEZ un līdz ar to tās līdzdalību iekšējā tirgus brīvībās un tās parakstītajiem asociācijas nolīgumiem par Šengenas un Dublinas acquis ; - vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija ir pamatprincipi, un kā tādi tie būtu jāievēro visām dalībvalstīm attiecībās ar Lihtenšteinu; Lihtenšteinas mērķis ir arī panākt vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju attiecībā gan uz citām Eiropas trešām valstīm, gan nodokļu informācijas apmaiņas noteikumiem saskaņā ar nolīgumu; - Lihtenšteina saglabā iespēju noslēgt papildu divpusējās sadarbības nolīgumus nodokļu jautājumos ar atsevišķām dalībvalstīm to kompetences jomā. Šādi nolīgumi ar dažām dalībvalstīm jau ir noslēgti. Komisija ir regulāri sniegusi Padomei progresa ziņojumus par sarunām ar Lihtenšteinu. Padome 2009. gada 9. jūnijā, atgādinot Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumus, lūdza Komisiju steidzami sniegt rezultātus sarunām par nolīgumu ar Lihtenšteinu par cīņu pret krāpšanu un atzīmēja Komisijas nodomu iesniegt sarunu norādes nolīgumiem par cīņu pret krāpšanu ar Monako, Andoru, Sanmarīno un Šveici. Padomes darba grupās (EBTA jautājumu darba grupā un Nodokļu jautājumu darba grupā (tiešie nodokļi)) notikušās diskusijas palīdzēja sagatavot neformālu pārskatīto projektu, kurā Komisija pēc iespējas iestrādāja pieprasījumus un novērsa dalībvalstu bažas. Šo projektu iesniedza COREPER diskusijām 2009. gada 8. un 14. oktobrī. ECOFIN Padomes sanāksmē 20. oktobrī Padome secināja, ka tā atgriezīsies pie šā jautājuma decembrī. Grozītajā priekšlikumā šie nesenie notikumi ir ņemti vērā. Turklāt tajā ir ņemti vērā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību jaunie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz juridiskajiem pamatiem. Šim nolīgumam vajadzētu kalpot kā paraugam sarunās par nolīgumiem par cīņu pret krāpšanu ar citām trešām valstīm. 3. Ieviestās izmaiņas - Nolīguma virsraksts un 1. pants – „Mērķis” Virsrakstu un šo pantu groza, lai atspoguļotu nolīguma mērķa paplašināšanu (attiecinot to arī uz palīdzību, apmainoties ar informāciju, kas, kā paredzams, būs svarīga, lai noteiktu, aprēķinātu, piemērotu un iekasētu nodokļus). - 2. pants – „Vispārējā darbības joma” Šo pantu groza, lai atspoguļotu nolīguma darbības jomas paplašināšanu. Tālab ir pievienots 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumus un Lihtenšteinas 2009. gada 12. marta apņemšanos pieņemt ESAO standartu informācijas apmaiņai nodokļu jautājumos (ESAO Paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pants). Turklāt 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā pirms vārda „Pušu” svītro vārdu „visu”, jo tam nav nekādas pievienotās vērtības, un 2. panta 1. punkta b), e) un f) apakšpunktā ir svītrots vārds "krāpniecisku". Nolīguma 2. panta 4. punkta e) apakšpunktā ir izveidota jauna tiešo nodokļu definīcija; šī definīcija atbilst definīcijai ESAO Paraugnolīguma par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos 3. pantā. Ir grozīts 2. panta 4. punkta b) un d) apakšpunkts, lai iekļautu pareizu deklarāciju trūkumu un izvairīšanos no muitas nodokļu un netiešo nodokļu maksāšanas atbilstoši definīcijai 2. panta 4. punkta f) apakšpunktā attiecībā uz darbībām, pārkāpjot tiesību aktus, kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem. Nolīguma 2. panta 4. punkta g) apakšpunktā pievieno personas papildu definīciju. Šajā definīcijā ir ietverta definīcija, ko Zviedrijas prezidentūra kompromisa nolūkos ierosināja projektam direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Nolīguma 2. pantā iekļauj jaunu 5. punktu, lai precizētu, ka informācijas apmaiņa nav atkarīga no tā, vai persona, uz kuru attiecas informācija vai kuras rīcībā ir šī informācija, ir Puses rezidents, kā arī ko saprot ar Pušu iestādēm. Tas atbilst ESAO Paraugnolīguma par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos 2. pantam, kā arī saistībām, par kurām Lihtenšteina vienojusies ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV un Lihtenšteinas nolīguma 2. pants[2]). Visbeidzot, ir paredzēta tiesiskās prasības iesniegt nodokļu deklarāciju neievērošana (2. panta 4. punkta f) apakšpunkta vi) punkts). - 3. pants – „Mazāk svarīgi gadījumi” Šis pants ir grozīts, lai atceltu robežvērtību attiecībā uz informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos. - 4. pants – „Sabiedriskā kārtība” Šajā pantā izmaiņas nav veiktas. Tomēr ir jānorāda, ka šis noteikums ir jāinterpretē ļoti ierobežoti, lai saglabātu vienas puses būtiskās intereses. To nedrīkst interpretēt tā, ka tas ļautu traucēt nolīguma pienācīgu darbību. - 5. pants – „Informācijas un pierādījumu sniegšana” Nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir grozīts, pievienojot atsauci uz 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu. - 6. pants – „Konfidencialitāte” Šajā pantā grozījumi nav izdarīti. Šis noteikums ir jālasa, ņemot vērā 21. pantu par informācijas izmantošanu. - 7. pants – „Saistība ar citiem nolīgumiem” Šo pantu groza, lai precizētu, ka nolīgums ir jāinterpretē kā tāds, kurā paredzēts noteikumu minimums, un ka divpusējie nolīgumi (kā arī vienošanās) var pārsniegt šo minimumu, ciktāl tie ietver plašāku sadarbību administratīvās palīdzības jomā. - 8. pants – „Administratīvās palīdzības apmērs” Šo pantu groza, lai skaidri minētu administratīvo sadarbību, apmainoties ar informāciju nodokļu jomā, uz ko attiecas nolīgums. - 9. pants – „Noilgums” Ir pievienots pēdējais teikums, lai precizētu to, ka tas, ka ir beidzies pieprasījuma saņēmējas Puses nodokļu noilguma termiņš, neliedz pieprasījuma saņēmējai Pusei iegūt un sniegt prasīto informāciju. Tas atbilst saistībām, par kurām Lihtenšteina vienojusies ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV un Lihtenšteinas nolīguma 7. panta 5. punkts). - 10. pants – „Pilnvaras” Šo pantu pārskata atbilstoši Padomes 2009. gada februāra secinājumiem, lai panāktu līdzīgu saistību apjomu tam, par kuru Lihtenšteina vienojusies ar Amerikas Savienotajām Valstīm (5. panta 6. punkts), un 2002. gada ESAO Paraugnolīgumam par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos. Ir iekļautas divas zemsvītras piezīmes, lai norādītu, ka "iestādes” un „fondus” vācu valodā tulkos kā „Anstalten” un „Stiftungen”. Tiek izdarīta sasaiste ar 2. panta 4. punkta g) apakšpunktā doto jauno personas definīciju. - 11. pants – „Informācijas apmaiņas ierobežojumi” Pantu groza, pilnībā ņemot vērā ESAO 26. panta standartu (2. punkts). To arī groza, lai precizētu, ka informācijas pieprasījumu nenoraida tādēļ, ka nodokļa maksātājs apstrīd nodokļa saistības, kas ir pieprasījuma pamatā (jaunais 3. punkts), atbilstoši saistībām, par kurām Lihtenšteina vienojusies ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV un Lihtenšteinas nolīguma 7. panta 3. punkts). - 12. pants – „Izmaksas un pienākums pilnībā izmantot parastos informācijas avotus” Pirmais punkts ir aizstāts ar jaunu noteikumu par izmaksām, kas atbilst 2002. gada ESAO Paraugnolīgumam par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos (9. pants, saskaņā ar kuru „Par izmaksām, kas radušās, sniedzot palīdzību, vienojas Līgumslēdzējas Puses”, un komentārs). Otrajā punktā par pienākumu pilnībā izmantot parastos informācijas avotus ir pievienots izņēmuma gadījums, kad šādu līdzekļu izmantošana radītu nesamērīgus sarežģījumus. - 14. pants – „Informācijas pieprasījumi” Šā panta jaunais formulējums atbilst saistībām, par kurām Lihtenšteina vienojusies ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV un Lihtenšteinas nolīguma 5. pants) un kura pamatā ir 2002. gada ESAO Paraugnolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos. - 18.a pants – „Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes pilnvaroto darbinieku klātbūtne saistībā ar sadarbību nodokļu jautājumos” Šos jaunos noteikumus par sadarbību nodokļu jautājumos iekļauj līdz ar nolīguma darbības jomas paplašināšanu (jaunais 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts). Tas atbilst 2002. gada ESAO Paraugnolīgumam par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos (6. pants un komentārs, jo īpaši 66. – 70. punkts), un tā pamatā ir saistības, par kurām Lihtenšteina vienojusies ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV un Lihtenšteinas nolīguma 6. pants). - 20.a pants – „Palīdzības nodokļu jautājumos pieprasījuma forma un saturs” Šo pantu pārskata atbilstoši Padomes 2009. gada februāra secinājumiem, lai panāktu līdzīgu saistību apjomu tam, par kuru Lihtenšteina vienojusies ar Amerikas Savienotajām Valstīm (5. panta 2. punkts). Šis pants būtu jāinterpretē, ņemot vērā kopīgo deklarāciju par šo noteikumu, jo īpaši tad, ja konta turētāja identitāte nav zināma. - 21. pants – „Informācijas izmantošana” Šajā pantā izmaiņas nav veiktas. Tomēr jāatzīmē, ka šajā pantā minētā tiesvedība var attiekties gan uz civillietām, gan krimināllietām. - 24. pants – „Piedziņa” Papildus 2008. gada 10. decembrī pieņemto sākotnējo priekšlikumu paskaidrojuma rakstā sniegtajiem skaidrojumiem ir jāatzīmē, ka 24. panta 2. punkta noteikums vajadzības gadījumā neskar papildu prasības, kas paredzētas valstu tiesību aktos. - 25. pants – „Saistība ar citiem nolīgumiem” Kā norādīts 7. pantā, arī šo pantu groza, lai papildinoši precizētu, ka III sadaļas noteikumi nav šķērslis plašākai sadarbībai, pamatojoties uz citiem instrumentiem, jo īpaši divpusējiem nolīgumiem. - 31. pants – „Kratīšana un konfiskācija” Šajā pantā grozījumi nav izdarīti. Tomēr jāatzīmē, ka šajā pantā paredzētais pieprasījumu pieņemamības nosacījumu saraksts ir izsmeļošs. - 32. pants – „Banku un finanšu informācijas pieprasījumi” Nolīguma 32. panta 5. punkts ir pārstrādāts, lai labāk atspoguļotu ESAO standartu. Šajā punktā „Puse” nozīmē pieprasījuma saņēmēju Pusi. Papildus 2008. gada 10. decembrī pieņemto sākotnējo priekšlikumu paskaidrojuma rakstā sniegtajiem skaidrojumiem ir jāatzīmē, ka ierobežojumi informācijas pieprasījuma noraidījumam nedrīkstētu būt dažādi attiecībā uz administratīvo palīdzību un savstarpējo tiesisko palīdzību. - 33. pants – „Piegāžu kontrole” Šajā pantā izmaiņas nav veiktas. Tomēr jāatzīmē, ka šis noteikums ir jālasa, ņemot vērā 8. panta 2. punktu. - 38. pants – „Apvienotā komiteja” Nolīguma 38. panta 1. un 2. punkts ir mazliet grozīts, jo īpaši lai precizētu, ka lēmumiem, kas jāpieņem vienbalsīgi, ir jāattiecas uz praktiskajiem noteikumiem nolīguma īstenošanai papildus citā nolīguma pantā paredzētiem lēmumiem. Nolīguma 38. panta 2. punktā ir precizēts, ko saprot ar visām Pusēm. - 41. pants – „Stāšanās spēkā” Ņemot vērā precedentu ar Šveices Konfederāciju, iekļauj noteikumu, lai dažus konkrētus nolīguma noteikumus (I sadaļa un II sadaļa, ciktāl tās attiecas uz ienākumiem, kam piemērojami uzkrājumu nodokļi, un informācijas apmaiņu, kā arī savstarpēju palīdzību saistībā ar krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām Kopienas tradicionālo pašu resursu un Kopienas fondu jomā) darītu piemērojamus no brīža, kad Puses ir parakstījušas nolīgumu un Lihtenšteinas Firstiste ir paziņojusi par tā ratifikāciju. Eiropas Savienības tiesību sistēma pieļauj šādu pagaidu piemērošanu. Tradicionālie pašu resursi ir jāsaprot, ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu[3] (šis jēdziens attiecas uz 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā iekļauto sarakstu, izņemot PVN). - 43. pants – „Piemērošana laikā” Šo pantu groza, lai precizētu noteikumus piemērošanai laikā attiecībā uz palīdzību, apmainoties ar informāciju, lai noteiktu, aprēķinātu, piemērotu un iekasētu tiešos un netiešos nodokļus (jaunais 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts). Nolīguma 43. panta c) apakšpunkta formulējuma pamatā ir 2002. gada ESAO Paraugnolīguma par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos 15. pants. Šā jaunā noteikuma mērķis ir noteikt tādu piemērošanas laikā režīmu, kas atbilst nepieciešamībai pēc prognozējama tiesiskā regulējuma esošajām klientu attiecībām. Ja nolīgums tiktu parakstīts līdz 2009. gada beigām, pirmais nodokļu gads, uz kuru tas attiektos, būtu 2010. gads, un pirmā informācijas apmaiņa, pamatojoties uz šo konkrēto nodokļu gadu, notiktu 2011. gadā. 4. Secinājums Komisija priekšlikumā izdara šādas izmaiņas. 2008/0234 (CNS) Grozīts priekšlikums PADOMES LĒMUMS par sadarbības nolīguma noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē to finanšu interesēm, un lai nodrošinātu informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 325. panta 4. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4], ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[5], tā kā: (1) Padome 2006. gada 7. novembrī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas ar Lihtenšteinas Firstisti par nolīgumu, lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē valsts finanšu intereses, tostarp finanšu līdzekļus un izdevumus, jo īpaši dotācijas un nodokļus, un 2009. gada 10. februārī Padome lūdza iekļaut visas vajadzīgās izmaiņas, lai nodrošinātu efektīvu administratīvo palīdzību un piekļuvi informācijai saistībā ar visu veidu ieguldījumiem, jo īpaši fondiem un trestiem. (2) Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu [.../…]/ un, ņemot vērā nolīguma paredzamo noslēgšanu nākotnē, nolīgumu Eiropas Savienības vārdā parakstīja [...]. (3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija pārstāv Eiropas Savienību Apvienotajā komitejā, kuru izveido ar sadarbības nolīgumu. Nostājas, kas jāpieņem Eiropas Savienības vārdā, kad Apvienotā komiteja tiek aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, formulē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punktu. (4) Nolīgums ir jāapstiprina, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē to finanšu interesēm, un lai nodrošinātu informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos. Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam. 2. pants Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots izraudzīt personu, kurai ir tiesības Eiropas Savienības vārdā veikt nolīguma 41. panta 2. punktā paredzēto paziņošanas procedūru[6]. 3. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Briselē, Padomes vārdā – Priekšsēdētājs PIELIKUMS Sadarbības nolīgumsstarp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses,lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē to finanšu interesēm, un lai nodrošinātu informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos EIROPAS SAVIENĪBA, BEļģIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, Čehijas RepublikA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, Ungārijas Republika, Maltas Republika, NĪDERLANDES KARALISTE, Austrijas Republika, Polijas Republika, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RumānijA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, Zviedrijas KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, no vienas puses, un LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, no otras puses, turpmāk tekstā „Puses”, VĒLOTIES efektīvi cīnīties pret krāpšanu un jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas kaitē Pušu finanšu interesēm, un nodrošināt administratīvu sadarbību, lai noteiktu, aprēķinātu, piemērotu un iekasētu tiešos un netiešos nodokļus, ŅEMOT VĒRĀ, ka šajā nolīgumā ir ietverti ESAO standarti, kādi tie doti Paraugnolīgumā par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos, ŅEMOT VĒRĀ Lihtenšteinas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un tādējādi tās dalību četrās pamatbrīvībās, IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU. I SADAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants – Mērķis Šā nolīguma mērķis ir izvērst administratīvo palīdzību un savstarpējo tiesisko palīdzību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē to finanšu interesēm, kā minēts 2. pantā, un lai nodrošinātu administratīvu sadarbību, Pušu starpā apmainoties ar informāciju, kas, kā paredzams, būs svarīga, lai noteiktu, aprēķinātu, piemērotu un iekasētu nodokļus, uz kuriem attiecas šis nolīgums. 2. pants – Vispārējā darbības joma 1. Šo nolīgumu piemēro šādās jomās. 1. Krāpšanas un citu nelikumīgu darbību, kas apdraud Pušu attiecīgās finanšu intereses, administratīva un krimināltiesiska novēršana, atklāšana, izmeklēšana, kriminālvajāšana un sodīšana saistībā ar: 2. preču tirdzniecību, pārkāpjot tiesību aktus muitas un lauksaimniecības jomās, 3. tirdzniecību, pārkāpjot tiesību aktus, kas attiecas uz 4. punkta c) apakšpunktā minētajiem netiešajiem nodokļiem, 4. tādu līdzekļu aizturēšanu vai piesavināšanos (tostarp šo līdzekļu izmantošanu citos nolūkos nekā sākotnēji paredzēts), kas piešķirti no Pušu budžeta vai budžetiem, kurus Puses pārvalda vai kurus pārvalda to vārdā, piemēram, piešķīrumi vai kompensācijas, 5. Pušu piešķirto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām. 6. Tādu nelikumīgu darbību administratīva un krimināltiesiska novēršana, atklāšana, izmeklēšana, kriminālvajāšana un sodīšana, kas apdraud Eiropas Savienības dalībvalstu un Lihtenšteinas Firstistes attiecīgās finanšu intereses un kas veiktas, pārkāpjot tiesību aktus tiešo nodokļu jomā. 7. Administratīva sadarbība, apmainoties ar informāciju, kas, kā paredzams, ir svarīga, lai pārvaldītu un īstenotu Pušu valsts tiesību aktus attiecībā uz tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, tostarp apmainoties ar informāciju par nodokļu noteikšanu, aprēķināšanu, piemērošanu un iekasēšanu attiecībā uz personām, kam piemēro šādus nodokļus, kā arī par nodokļu prasījumu piedziņu un piemērošanu vai saistībā ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. 8. Nenomaksāto summu vai summu, kas nelikumīgi iegūtas to nelikumīgo darbību rezultātā, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, arests un piedziņa. 2. Sadarbību II sadaļas (administratīvā palīdzība) un III sadaļas (savstarpēja tiesiskā palīdzība) nozīmē nedrīkst atteikt, pamatojoties vienīgi uz to, ka pieprasījums attiecas uz pārkāpumu, kuru pieprasījuma saņēmēja Puse kvalificē kā pārkāpumu nodokļu jomā vai ka tās tiesību aktos nav noteikumu par tādu pašu nodokli, nodevu, maksājumu, izdevumu, piešķīrumu vai kompensāciju, vai ka tās tiesību aktos nav tādu pašu noteikumu par šāda veida pārkāpumu vai ka to juridiski nekvalificē tāpat kā pieprasījuma iesniedzējas Puses tiesību aktos. 3. Šā nolīguma darbības joma attiecas uz to līdzekļu legalizāciju, kas nelikumīgi iegūti 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību rezultātā, ar nosacījumu, ka uz līdzekļu legalizāciju attiecas Direktīvas 2005/60/EK darbības joma, kuru iekļāva EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komitejas 2006. gada 7. jūlija Lēmumu Nr. 87/2006, ar ko groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi), vai ka darbības, kas ir iepriekš plānotā pārkāpuma pamatā, saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas Puses un saņēmējas Puses tiesību aktiem ir sodāmas ar brīvības atņemšanu vai brīvību ierobežojošu piespiedu līdzekli, kura maksimālais ilgums pārsniedz sešus mēnešus. 4. Šajā nolīgumā lietotas šādas definīcijas. 9. "Krāpšana un citas nelikumīgas darbības", kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, ir kontrabanda, korupcija un to līdzekļu legalizācija, kas nelikumīgi iegūti 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību rezultātā saskaņā ar 3. punktu; 10. jēdzienu "preču tirdzniecība, pārkāpjot tiesību aktus muitas un lauksaimniecības jomās", kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, izmanto neatkarīgi no tā, vai preces skar citas Puses teritoriju (preces izvedot, ja Puses teritorija ir gala mērķis, vai arī ja preces šķērso Puses teritoriju tranzītā), un tas aptver pareizu deklarāciju trūkumu, izvairīšanos no muitas nodokļu maksāšanas, izmantojot apzināti nepatiesus, viltotus vai kļūdainus dokumentus, nepilnīgas nodokļu deklarācijas, kuras iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas, un kļūdainus uzņēmējdarbības dokumentus; 11. "netiešie nodokļi", kā minēts 1. punkta a) un c) apakšpunktā, ir visu veidu netiešie nodokļi, kādi ir parakstīšanas brīdī, tostarp muitas nodokļi, pievienotās vērtības nodoklis, īpaši patērētāju nodokļi un akcīzes nodokļi; nolīgumu piemēro arī visiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kurus pēc nolīguma parakstīšanas dienas uzliek papildus spēkā esošajiem nodokļiem vai to vietā; 12. jēdzienu "tirdzniecība, pārkāpjot tiesību aktus, kas attiecas uz netiešajiem nodokļiem", kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, izmanto neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi skar citas Puses teritoriju (tos izvedot, ja Puses teritorija ir gala mērķis, vai arī tie šķērso Puses teritoriju tranzītā), un tas aptver pareizu deklarāciju trūkumu, izvairīšanos no netiešo nodokļu maksāšanas, izmantojot apzināti nepatiesus, viltotus vai kļūdainus dokumentus, nepilnīgas nodokļu deklarācijas, kuras iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas, un kļūdainus uzņēmējdarbības dokumentus; 13. "tiešie nodokļi", kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ir visu veidu tiešie nodokļi, kādi ir parakstīšanas brīdī, tostarp ienākuma, peļņas un kapitāla nodokļi, kā arī nodokļi par neto aktīviem un īpašumu, mantojumu un dāvinājumu, neatkarīgi no to iekasēšanas veida, un kādus tos uzliek Puses vai Pušu politisko apakšstruktūru vai vietējo iestāžu vārdā; nolīgumu piemēro arī visiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kurus pēc nolīguma parakstīšanas dienas uzliek papildus spēkā esošajiem nodokļiem vai to vietā; 14. "darbības, kas veiktas, pārkāpjot tiesību aktus tiešo nodokļu jomā", kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, ir izvairīšanās no tiešo nodokļu maksāšanas, apzināti izmantojot nepatiesus, viltotus vai kļūdainus dokumentus, tostarp nepilnīgas personu iesniegtas nodokļu deklarācijas un kļūdainus uzņēmējdarbības dokumentus. "Darbība, kas veikta, pārkāpjot tiesību aktus tiešo nodokļu jomā", ir jebkura šāda darbība, kas izdarīta apzināti: (i) tādu dokumentu izstrāde, lēmuma par to izstrādi pieņemšana, parakstīšana vai iesniegšana, kas - atbilstoši tiesību aktiem jāiesniedz nodokļu iestādēs, lai pierādītu ar nodokli apliekamo ienākumu apmēru, - kalpo par pamatu, lai aprēķinātu nodokļu apmēru, un - kuros iekļauti nepatiesi dati attiecībā uz jebkuru aspektu, kas nepieciešams šo nodokļu aprēķināšanai; (ii) dubultā grāmatvedība; (iii) nepatiesu datu ievade vai nepatiesu izmaiņu veikšana, vai nepatiesu rēķinu vai dokumentu sagatavošana; (iv) grāmatvedības vai uzņēmējdarbības dokumentu iznīcināšana vai (v) aktīvu vai ienākumu avotu slēpšana, izmantojot nepatiesus, viltotus vai kļūdainus dokumentus, tostarp nepilnīgas personu iesniegtas nodokļu deklarācijas un kļūdainus uzņēmējdarbības dokumentus; (vi) tiesiskās prasības iesniegt nodokļu deklarāciju neievērošana; 15. "persona" ir fiziska vai juridiska persona, vai, ja spēkā esošajos tiesību aktos tā noteikts, – personu apvienība, kura atzīta par tiesīgu veikt juridiskas darbības, bet kurai nav juridiskas personas statusa, vai jebkurš cits jebkāda veida juridisks veidojums, kam ir juridiskas personas statuss vai kam tā nav, bet kam pieder aktīvi vai kas pārvalda aktīvus, uz kuriem (tostarp uz ienākumiem, kas no tiem gūti) attiecas jebkādi nodokļi, kas ir šā nolīguma darbības jomā. 5. Saskaņā ar šo nolīgumu informācijas apmaiņu veic pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentās iestādes neatkarīgi no tā, vai persona, uz kuru informācija attiecas vai kuras rīcībā informācija atrodas, ir attiecīgās Puses rezidents. Tomēr tas pieprasījuma saņēmējai Pusei neuzliek pienākumu sniegt informāciju, kuras nav ne tās iestāžu rīcībā (ar "iestādēm" saprotamas visas valsts aģentūras, politiskas apakšstruktūras un vietējās iestādes), ne arī to personu īpašumā vai kontrolē, uz kurām attiecas Puses teritoriālā jurisdikcija. 3. pants Mazāk svarīgi gadījumi 1. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde var atteikt sadarbības pieprasījumu, izņemot pieprasījumus saistībā ar informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos, ja nepiedzīto vai nesamaksāto nodokļu vai nodevu summa vai ļaunprātīgi izmantotās dotācijas vai kompensācijas summa nepārsniedz EUR 25 000 vai (attiecībā uz 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu apvienojumā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu) neatļauti eksportēto vai importēto preču paredzamā vērtība nepārsniedz EUR 100 000. Nepiedzīto vai nesamaksāto nodokļu vai nodevu minimālā summa vai ļaunprātīgi izmantotās dotācijas vai kompensācijas minimālā summa, vai iepriekš minēto preču minimālā vērtība var attiekties uz savstarpēji saistītiem darījumiem, kuri izpaužas ilgākā laikposmā un kuru kopējā finansiālā ietekme ir lielāka nekā robežvērtība, kaut arī robežvērtība netiek sasniegta, apskatot katru darījumu atsevišķi. Robežvērtības nepiemēro, ja lietas apstākļu vai aizdomās turētās personas dēļ pieprasījuma iesniedzēja Puse šo lietu uzskata par īpaši svarīgu. 2. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādi par sadarbības pieprasījuma atteikuma iemesliem. 4. pants Sabiedriskā kārtība Sadarbību var atteikt, ja pieprasījuma saņēmēja Puse uzskata, ka pieprasījuma izpilde, iespējams, apdraud tās suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas tās būtiskās intereses. 5. pants Informācijas un pierādījumu sniegšana 1. Uz informāciju un pierādījumiem, ko sniedz un saņem saskaņā ar šo nolīgumu, neatkarīgi no to veida, attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, un tos aizsargā tāpat kā tamlīdzīgu informāciju saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, kura tos saņēmusi, un saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, kurus piemēro Kopienas iestādēm. Informāciju un pierādījumus drīkst sniegt vienīgi tām personām, kurām, strādājot Savienības iestādēs, tās dalībvalstīs vai Lihtenšteinas Firstistē, šai informācijai un pierādījumiem jābūt zināmiem saistībā ar amata pienākumu pildīšanu, un tos nedrīkst izmantot nolūkos, uz kuriem neattiecas šā nolīguma darbības joma. Šīs personas izmanto informāciju un pierādījumus tikai minētajos nolūkos, izņemot gadījumus, kad pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentā iestāde ir skaidri atļāvusi šo informāciju un pierādījumus izmantot atšķirīgos nolūkos ar nosacījumu, ka saskaņā ar šīs Puses tiesību aktiem šādu informāciju un pierādījumus līdzīgos apstākļos varētu izmantot līdzīgos nolūkos. Šīs personas drīkst izpaust informāciju atklātās tiesas sēdēs vai saistībā ar tiesas lēmumiem. 2. Informāciju un pierādījumus, ko pieprasījuma iesniedzēja Puse saņēmusi saskaņā ar šo nolīgumu, var nosūtīt jebkurai citai Pusei, ja tā veic izmeklēšanu, attiecībā uz kuru sadarbība nav izslēgta, vai arī ja pastāv konkrētas norādes, ka šī Puse varētu lietderīgi veikt šādu izmeklēšanu. 16. Attiecībā uz palīdzību veikt darbības, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā apvienojumā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieprasījuma iesniedzēja Puse informē pieprasījuma saņēmēja Pusi par to, kurai citai šā nolīguma Pusei un kādos nolūkos informācija tiks sniegta. 17. Attiecībā uz palīdzību veikt darbības, kas minētas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā apvienojumā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pieprasījuma iesniedzēja Puse var sniegt informāciju un pierādījumus citai šā nolīguma Pusei, ja pieprasījuma saņēmēja Puse, kas nosūtīja informāciju, informācijas nosūtīšanas brīdī nav nepārprotami iebildusi pret šīs informācijas nosūtīšanu tālāk, vai saistībā ar administratīvo sadarbību, uz kuru attiecas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, – tikai ar pieprasījuma saņēmējas Puses, kura sniedza informāciju, piekrišanu. Šo nosūtīšanu drīkst veikt vienīgi šajā nolīgumā minētajos nolūkos. 3. Puse, kas sākotnēji saņēma pieprasījumu, nevar pārsūdzēt informācijas un pierādījumu, kas saņemti saskaņā ar šo nolīgumu, nosūtīšanu citai Pusei vai vairākām Pusēm. 4. Jebkura Puse, kura saņēmusi informāciju vai pierādījumus saskaņā ar 2. punktu, ievēro ierobežojumus, kurus pieprasījuma saņēmēja Puse, pirmajā reizē nosūtot informāciju vai pierādījumus, noteica pieprasījuma iesniedzējai Pusei attiecībā uz informācijas izmantošanu. 5. Lai informāciju un pierādījumus, ko kāda Puse saņēmusi saskaņā ar šo nolīgumu, nosūtītu trešai valstij, ir nepieciešama tās Puses atļauja, kas sākotnēji sniegusi šo informāciju un pierādījumus. 6. pants Konfidencialitāte Pieprasījuma iesniedzēja Puse var lūgt pieprasījuma saņēmējai Pusei nodrošināt, ka pieprasījums un tā saturs ir konfidenciāls, ja vien tas nav nesavienojami ar pieprasījuma izpildi. Ja pieprasījuma saņēmēja Puse nevar izpildīt konfidencialitātes prasību, tā par to iepriekš paziņo pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei. II sadaļa ADMINISTRATĪVA PALĪDZĪBA 1. nodaļa Vispārīgie noteikumi 7. pants Saistība ar citiem nolīgumiem Šī sadaļa neietekmē 18. noteikumus par palīdzību veikt darbības, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā apvienojumā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu, noteikumus par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, starp Pusēm noslēgtu vai vēl noslēdzamu divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu vai vienošanos noteikumus, ja tie paredz plašāku sadarbību administratīvās palīdzības jomā, nekā tas ir paredzēts šajā nolīgumā, kurā paredzēts noteikumu minimums informācijas apmaiņai un palīdzības sniegšanai visu Pušu starpā, īpaši EEZ līguma 11. protokolā par savstarpēju palīdzību muitas jomā, un 19. noteikumus par palīdzību saistībā ar darbībām, kas minētas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā apvienojumā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu, noteikumus par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, starp Pusēm noslēgtu vai vēl noslēdzamu divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu vai vienošanos noteikumus, ja tie paredz plašāku sadarbību administratīvās palīdzības jomā, nekā tas ir paredzēts šajā nolīgumā, kurā paredzēts noteikumu minimums informācijas apmaiņai un palīdzības sniegšanai visu Pušu starpā, īpaši Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli[7]. 8. pants Administratīvās palīdzības apmērs 1. Puses sniedz savstarpēju palīdzību, lai cīnītos pret krāpšanu un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, uz kurām attiecas šis nolīgums, un lai nodrošinātu administratīvu sadarbību, apmainoties ar informāciju par nodokļiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, jo īpaši novēršot un atklājot darījumus un citu darbību, un bezdarbību, kas ir pretrunā ar atbilstošajiem tiesību aktiem, un veicot attiecīgu izmeklēšanu. 2. Šajā sadaļā paredzētā palīdzība attiecas uz visām Pušu administratīvajām iestādēm, kas iesaistītas 2. panta darbības jomā un veic izmeklēšanu saskaņā ar administratīvajām vai kriminālvajāšanas pilnvarām, tostarp tajos gadījumos, kad šīs iestādes attiecīgās darbības veic pēc tiesu iestāžu pieprasījuma. Ja kriminālizmeklēšanu veic tiesu iestāde vai tās pakļautībā esoša iestāde, šī iestāde nosaka, vai attiecīgie savstarpējās palīdzības vai sadarbības pieprasījumi iesniegti atbilstoši noteikumiem, kurus piemēro savstarpējai palīdzībai krimināllietās, vai atbilstoši šai sadaļai. 9. pants Noilgums Nosakot, vai informāciju vai citu palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo sadaļu, var sniegt, atbildot uz pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja Puse piemēro noilguma termiņu, kas piemērojams atbilstoši pieprasījuma iesniedzējas Puses tiesību aktiem, nevis noilguma termiņu, kas piemērojams atbilstoši pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem. Nodokļu jomā tas, ka ir beidzies pieprasījuma saņēmējas Puses nodokļu noilguma termiņš, neliedz pieprasījuma saņēmējai Pusei iegūt un sniegt prasīto informāciju. 10. pants Pilnvaras 1. Neskarot 2. punktu, Pušu iestādes šīs sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar pilnvarām, kuras tām piešķirtas atbilstoši to valsts tiesību aktiem. Neviens no šīs sadaļas noteikumiem nav uzskatāms par tādu noteikumu, kas ietekmētu pilnvaras, kas Pušu iestādēm piešķirtas atbilstoši to valsts tiesību aktiem. Šīs iestādes darbojas tā, it kā tās darbotos savā vārdā vai pēc tās pašas Puses citas iestādes pieprasījuma. Lai izpildītu pieprasījumu, tās izmanto visas juridiskās pilnvaras, kuras tām piešķirtas atbilstoši to valsts tiesību aktiem. 2. Sakarā ar šā nolīguma 14. pantu katra Puse nodrošina, ka tā ir pilnvarota ar kompetentu iestāžu starpniecību iegūt un sniegt: a) informāciju, kas ir banku, citu finanšu iestāžu un jebkuras personas rīcībā, tostarp to pārstāvju un pilnvaroto rīcībā, kas darbojas aģentūras statusā vai kā fiduciārs; b) informāciju par uzņēmējsabiedrību un citu juridisku vienību juridiskajām un faktiskajām īpašumtiesībām, tostarp īpaši attiecībā uz iestādēm[8], aptverot informāciju par visām personām īpašumtiesību ķēdē; c) saistībā ar līgumsabiedrībām – informāciju par līgumsabiedrības dalībnieku identitāti; d) saistībā ar trestiem – informāciju par dibinātājiem, pilnvarotajiem, beneficiāriem un protektoru; e) saistībā ar fondiem[9] – informāciju par dibinātājiem, fonda padomes locekļiem un beneficiāriem; f) informāciju par visām 2. panta 4. punkta g) apakšpunktā minētajām personām. 11. pants Informācijas apmaiņas ierobežojumi 1. Neskarot 10. panta 2. punktu, administratīvā palīdzība attiecībā uz darbībām, kas minētas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, informācijas pieprasījuma saņēmējai Pusei neuzliek pienākumu veikt izmeklēšanu vai sniegt informāciju, ja tās tiesību akti vai administratīvā prakse šīs Puses kompetentajai administratīvajai iestādei neļauj veikt šādu izmeklēšanu vai ievākt pieprasīto informāciju. Šādas palīdzības gadījumā informāciju var atteikties sniegt tad, ja, šo informāciju sniedzot, tiktu izpausts komercnoslēpums, rūpniecisks vai dienesta noslēpums vai tiktu atklāta saimnieciska rakstura procedūra, vai ja informācijas atklāšana varētu būt pretrunā ar 4. pantu; Puses kompetentā iestāde var arī atteikties atklāt informāciju tad, ja pieprasījuma iesniedzēja Puse faktisku vai juridisku iemeslu dēļ nespēj sniegt tāda paša veida informāciju. 2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumi nav skaidrojami tā, lai ļautu Pusei atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka šī informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas aģentūras statusā vai kā fiduciārs, rīcībā vai arī tādēļ, ka tā ir saistīta ar īpašumtiesībām kādā juridiskā personā, vai tādēļ, ka tā nav ieinteresēta šādā informācijā. 3. Informācijas pieprasījumu nenoraida tādēļ, ka nodokļa maksātājs apstrīd nodokļa saistības, kas ir pieprasījuma pamatā. 12. pants Izmaksas un pienākums pilnībā izmantot parastos informācijas avotus 1. Izmaksas, kas radušās, sniedzot palīdzību, sedz pieprasījuma saņēmēja Puse, ja vien Pušu kompetentās iestādes nav vienojušās citādi ievērojamu grūtību dēļ. Pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzējas Puses kompetento iestādi par to, vai, sniedzot palīdzību konkrēta pieprasījuma gadījumā, ir paredzamas ievērojamas izmaksas. 2. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde var atteikt sadarbības pieprasījumu, ja tā viennozīmīgi konstatē, ka pieprasījuma iesniedzējas Puses iestāde nav pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, ko tā attiecīgajos apstākļos būtu varējusi izmantot, lai iegūtu vajadzīgo informāciju, neapdraudot vēlamā rezultāta sasniegšanu, ja vien šādu līdzekļu izmantošana neradītu nesamērīgus sarežģījumus. 13. pants Centrālie dienesti 1. Katra Puse izraugās vienu vai vairākus kompetentos centrālos dienestus, kas saskaņā ar šo sadaļu izskata administratīvās palīdzības pieprasījumus. Izpildot palīdzības pieprasījumu, šie dienesti vēršas pie jebkuras kompetentās administratīvās iestādes. 2. Centrālie dienesti savā starpā sazinās tieši. 3. Centrālo dienestu darbība, jo īpaši steidzamos gadījumos, neizslēdz tiešu sadarbību starp citām Pušu iestādēm, kas ir pilnvarotas rīkoties šā nolīguma piemērošanas jomās. Centrālos dienestus informē par jebkādām darbībām, kas saistītas ar šādu tiešu sadarbību. 4. Sniedzot 41. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, Puses paziņo, kuras iestādes uzskata par centrālajiem dienestiem šā panta nozīmē. 2. nodaļa Palīdzība pēc pieprasījuma 14. pants Informācijas pieprasījumi 1. Pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentā iestāde, saņēmusi pieprasījumu no pieprasījuma iesniedzējas Puses, sniedz informāciju tādos nolūkos, kas minēti šā nolīguma 1. pantā, un saskaņā ar tā turpmākajiem noteikumiem. 2. Saskaņā ar šo nolīgumu informāciju iegūst un ar to apmainās neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma saņēmējai Pusei savām vajadzībām šāda informācija ir nepieciešama un vai darbība, par kuru veic izmeklēšanu, būtu noziedzīgs nodarījums saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem, ja tāda darbība būtu veikta pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā. 3. Ja informācija, kas ir pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentās iestādes rīcībā, nav pietiekama, lai varētu atbildēt uz informācijas pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja Puse veic visus attiecīgos informācijas ieguves pasākumus, lai pieprasījuma iesniedzējai Pusei nodrošinātu prasīto informāciju, neatkarīgi no tā, ka tobrīd pieprasījuma saņēmējai Pusei, iespējams, šāda informācija savām nodokļu vajadzībām nav nepieciešama. Pieprasījuma saņēmēja Puse, pildot pieprasījumu, nepiemēro privilēģijas, kas atbilst pieprasījuma iesniedzējas Puses tiesību aktiem un praksei, un šādus jautājumus ļauts risināt pieprasījuma iesniedzējai Pusei. 4. Katra Puse veic vajadzīgos pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, un ja tas ir īpašs pieprasījums, tad informāciju sniedz tādā veidā, kādā to noteikusi pieprasījuma iesniedzējas Puses kompetentā iestāde, tostarp attiecībā uz liecinieku sniegtajām liecībām un oriģināldokumentu kopijām ar autentiskuma apstiprinājumu. Nosūtāmo informāciju papildina ar pieprasījuma saņēmējas Puses iestāžu rīcībā esošajiem ziņojumiem un citiem dokumentiem vai šo ziņojumu un dokumentu apliecinātām kopijām vai izrakstiem, uz kuriem šī nosūtāmā informācija ir balstīta vai kurus sagatavoja vai ieguva, lai izpildītu informācijas pieprasījumu. 5. Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei un pieprasījuma saņēmējas Puses iestādei par to vienojoties un ievērojot pieprasījuma saņēmējas Puses iestādes sīki izstrādātus norādījumus, pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes pilnvaroti darbinieki drīkst piekļūt pieprasījuma saņēmējas Puses iestāžu telpās uzglabātajiem dokumentiem un informācijai, kurai ir piemērojams 1. punkts un kura attiecas uz īpašām nelikumīgām darbībām, kas iekļautas šā nolīguma darbības jomā. Šie darbinieki ir tiesīgi izgatavot minēto dokumentu kopijas. 6. Saskaņā ar 38. pantu izveidotā Apvienotā komiteja nosaka termiņus, kādos pieprasījuma saņēmējas Puses iestādei jāapstiprina pieprasījuma saņemšana no pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes un nepieciešamības gadījumā jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei par pieprasījumā esošajiem trūkumiem, šķēršļiem pieprasītās informācijas iegūšanā vai par to, ka tā atsakās sniegt informāciju. 15. pants Pieprasījumi veikt novērošanu Pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde savu iespēju robežās novēro preču tirdzniecību, kas pārkāpj 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos noteikumus. Šo novērošanu var veikt attiecībā uz personām, ja ir nopietns pamats aizdomām, ka tās ir piedalījušās vai piedalās nelikumīgās darbībās vai veic sagatavošanas pasākumus ar nolūku izdarīt šādas nelikumīgas darbības, kā arī attiecībā uz vietām, transporta līdzekļiem un precēm, kurām ir saistība ar šādām darbībām. 16. pants Paziņošana un nosūtīšana pa pastu 1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem informē adresātu vai nodrošina tā informēšanu par visiem rīkojumiem vai lēmumiem, kurus pieņēmušas pieprasījuma iesniedzējas Puses kompetentās iestādes un uz kuriem attiecas šā nolīguma darbības joma. 2. Paziņojuma pieprasījumos, kuros konkrēti min paziņojamā rīkojuma vai lēmuma priekšmetu, norāda adresāta vārdu, uzvārdu un adresi, kā arī citu informāciju, kas varētu atvieglot adresāta identificēšanu, un pievieno tulkojumu pieprasījuma saņēmējas Puses oficiālajā valodā vai valodā, kas ir pieņemama šai Pusei. Pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei par savu atbildi uz paziņojuma pieprasījumu un jo īpaši par dienu, kurā adresātam paziņoja par lēmumu vai rīkojumu. 3. Puses var tieši pa pastu nosūtīt apliecinājumus par paziņošanu, informācijas pieprasījumus un dokumentus personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir citas Puses teritorijā. Ja šos apliecinājumus par paziņošanu un informācijas pieprasījumus nosūta personām, kas saistītas ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešajā un ceturtajā ievilkumā minētajām darbībām un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir citas Puses teritorijā, šīs personas var atbildēt uz pieprasījumiem un iesniegt attiecīgos dokumentus un informāciju tādā veidā, kādu paredz tie noteikumi un vienošanās, uz kuru pamata tika piešķirti finanšu līdzekļi. 4. Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka ar to atceļ Puses pienākumu nosūtīt dokumentus saskaņā ar saviem tiesību aktiem. 17. pants Pieprasījumi veikt izmeklēšanu 1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses lūguma saņēmēja Puse veic vai nodrošina, ka tiek veikta to darījumu vai rīcības lietderīga administratīva izmeklēšana, kas veido nelikumīgas darbības šā nolīguma izpratnē vai kas pieprasījuma iesniedzējai Pusei rada pamatotas aizdomas, ka tādas nelikumīgas darbības ir veiktas. 2. Pieprasījuma saņēmēja Puse izmanto visus saskaņā ar savu tiesību sistēmu pieejamos izmeklēšanas līdzekļus atbilstoši tiem pašiem nosacījumiem, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc citas savas iestādes pieprasījuma, tostarp iesaistot tiesu iestādes vai, vajadzības gadījumā, saņemot to atļauju. Šis noteikums neskar ekonomisko procesu dalībnieku pienākumu sadarboties, kā paredzēts 19. pantā. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde nosūta pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei šādas izmeklēšanas rezultātus. 14. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis . 3. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde, sniedzot palīdzību, bez papildu pieprasījuma šajā sakarībā attiecina savu palīdzību arī uz visiem apstākļiem, priekšmetiem un personām, kam ir acīmredzama saistība ar palīdzības pieprasījuma priekšmetu. Šaubu gadījumā pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde vispirms sazinās ar pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādi. 18. pants Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes pilnvaroto darbinieku klātbūtne 1. Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei un pieprasījuma saņēmējas Puses iestādei par to vienojoties, pieprasījuma iesniedzējas Puses pilnvaroti darbinieki var piedalīties iepriekšējā pantā minētajā izmeklēšanā. Šādai dalībai nav jāsaņem to personu vai ekonomisko procesu dalībnieku piekrišana, attiecībā uz kuriem veic izmeklēšanu. 2. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestādes darbinieki visu laiku vada izmeklēšanu. Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes darbinieki pēc savas iniciatīvas nedrīkst īstenot tās pilnvaras, kas piešķirtas pieprasījuma saņēmējas Puses iestādes darbiniekiem. Tomēr ar pieprasījuma saņēmējas Puses iestādes darbinieku starpniecību un vienīgi šīs izmeklēšanas vajadzībām viņiem ir piekļuve tām pašām telpām un dokumentiem, kam ir piekļuve pieprasījuma saņēmējas Puses iestādes darbiniekiem. 3. Var paredzēt nosacījumus atļaujas piešķiršanai. 4. Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei sniegto informāciju var izmantot kā pierādījumus vienīgi tad, kad ir saņemta atļauja nosūtīt ar izpildi saistītos dokumentus. 18.a pants Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes pilnvaroto darbinieku klātbūtne saistībā ar sadarbību nodokļu jautājumos 1. Attiecībā uz palīdzību saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, ja iepriekš dots pamatots paziņojums, pieprasījuma saņēmējas Puses iestādes var ļaut pieprasījuma iesniedzējas Puses amatpersonām ieceļot pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā, lai tādā mērā, kādā to pieļauj tās valsts tiesību akti, aptaujātu personas un pārbaudītu dokumentus, ja iepriekš saņemta attiecīgo personu rakstiska piekrišana. Pieteikuma iesniedzējas Puses kompetentā iestāde paziņo pieteikuma saņēmējas Puses kompetentai iestādei vietu un laiku, kad paredzēta tikšanās ar attiecīgajām personām. Pēc paziņojuma saņēmējas Puses izvēles šās Puses amatpersona var piedalīties šādā tikšanās reizē. 2. Pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses kompetentās iestādes lūguma, ja tas atļauts saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem, pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentā iestāde var ļaut pieprasījuma iesniedzējas Puses kompetentās iestādes pārstāvjiem piedalīties piemērotā nodokļu pārbaudes posmā pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā; šādā gadījumā pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentā iestāde, kas veic pārbaudi, pēc iespējas drīzāk paziņo pieprasījuma iesniedzējas Puses kompetentai iestādei pārbaudes laiku un vietu, iestādi vai personu, kas pilnvarota veikt pārbaudi, un procedūras un nosacījumus, ko pieprasījuma saņēmēja Puse izvirzījusi pārbaudes veikšanai. Visus lēmumus par pārbaudes veikšanu pieņem pieprasījuma saņēmēja Puse, kas veic pārbaudi. 19. pants Sadarbības pienākums Ekonomisko procesu dalībniekiem ir pienākums sadarboties administratīvās palīdzības pieprasījuma izpildē, nodrošinot piekļuvi savām telpām, transportlīdzekļiem un dokumentiem un sniedzot visu atbilstošo informāciju. Pieprasījuma iesniedzēja Puse var lūgt pieprasījuma saņēmēju Pusi nodrošināt šā pienākuma īstenošanu tādā apmērā, kā noteikts pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktos attiecībā uz tāda paša veida izmeklēšanu, kuru šīs Puses administratīvās iestādes veic, lai nodrošinātu šo tiesību aktu ievērošanu. 20. pants Palīdzības pieprasījumu forma un saturs 1. Palīdzības pieprasījumus sagatavo rakstiski. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi šo pieprasījumu izpildei. Steidzamos gadījumos ir pieņemami arī mutiski pieprasījumi, taču tos pēc iespējas ātrāk jāapstiprina rakstiski. 2. Pieprasījumiem pievieno šādu informāciju: 20. pieprasījuma iesniedzēja iestāde, 21. nepieciešamais pasākums, 22. pieprasījuma mērķis un pamatojums, 23. iesaistītie tiesību akti, noteikumi un citas tiesību normas, 24. pēc iespējas precīzi un pilnīgi dati par fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, 25. konkrēto faktu un jau veiktās izmeklēšanas kopsavilkums, izņemot 16. pantā minētos gadījumus. 3. Pieprasījumus sagatavo pieprasījuma saņēmējas Puses oficiālajā valodā vai valodā, kas pieņemama šai Pusei. 4. Nepareizus vai nepilnīgus pieprasījumus var labot vai papildināt. Tikmēr īsteno pieprasījuma izpildei vajadzīgos pasākumus. 5. Pieprasījumus, kas nosūtīti iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei. 20.a pants Pieprasījumu forma un saturs, lūdzot palīdzību nodokļu jautājumos Pieprasījumi, kas attiecas uz 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām, formulējami ar vislielāko iespējamo precizitāti, un tajos rakstiski jāsniedz šāda informācija: a) tās personas identitāte, uz kuru attiecas pārbaude vai izmeklēšana, b) laika posms, par kuru tiek prasīta informācija, c) prasītās informācijas saturs un forma, kādā pieteikuma iesniedzēja Puse to labprātāk saņemtu, d) saskaņā ar pieteikuma iesniedzējas Puses tiesību aktiem iesāktā lieta, attiecībā uz kuru tā vēlas iegūt informāciju, e) iemesli, kas liek domāt, ka prasītā informācija, kā paredzams, ir svarīga pieprasījuma iesniedzējas Puses nodokļu pārvaldībai un piemērošanai attiecībā uz personu, kas norādīta šā punkta a) apakšpunktā, f) pamatojums, kādēļ uzskata, ka prasītā informācija ir pieejama pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā vai ka tā ir tādas personas rīcībā vai kontrolē, uz kuru attiecas pieprasījuma saņēmējas Puses jurisdikcija, g) pēc iespējas visi zināmie personu vārdi un adreses, attiecībā uz kuriem pieņem, ka to rīcībā vai kontrolē ir prasītā informācija, h) deklarācija, ka pieprasījuma iesniedzēja Puse spētu iegūt un sniegt prasīto informāciju, ja pieprasījuma saņēmēja iestāde būtu iesniegusi līdzīgu pieprasījumu, i) deklarācija, ka pieprasījuma iesniedzēja puse, lai iegūtu informāciju, ir izmantojusi visus iespējamos līdzekļus, kas pieejami savā teritorijā, ja vien tas neradītu nesamērīgus sarežģījumus. 21. pants Informācijas izmantošana 1. Iegūto informāciju izmanto vienīgi šajā nolīgumā paredzētajos nolūkos. Ja Puse lūdz šādas informācijas izmantošanu citos nolūkos, tā informācijas sniedzējai iestādei lūdz iepriekšēju rakstisku piekrišanu. Uz šādu informācijas izmantošanu attiecas informācijas sniedzējas iestādes noteiktie ierobežojumi. 2. Šā panta 1. punkts neliedz izmantot informāciju tiesvedībā vai administratīvās lietās, kas ierosinātas sakarā ar administratīvās palīdzības pieprasījumā minēto tiesību aktu pārkāpumu, ja saistībā ar šīm lietām būtu pieejami tie paši palīdzības līdzekļi. Par šādu informācijas izmantošanu nekavējoties informē tās Puses kompetento iestādi, kas sniegusi attiecīgo informāciju. 3. Saskaņā ar šo nolīgumu iegūto informāciju un izskatītos dokumentus Puses var izmantot kā pierādījumus ziņojumos, liecībās, lietu izmeklēšanā un tiesvedībā. 3. nodaļa Īpaši sadarbības veidi 22. pants Kopīgas darbības 1. Ja preču importa, eksporta vai tranzīta gadījumā darījumu apjoms un no tā izrietošais risks attiecībā uz nodokļiem un dotācijām var radīt ievērojamus zaudējumus Pušu budžetam, tās var vienoties īstenot kopējas pārrobežu darbības, lai novērstu un apkarotu nelikumīgas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums. 2. Par pārrobežu darbību saskaņošanu un plānošanu atbild centrālais dienests vai tā izraudzīta struktūrvienība. 3. Ja vienas vai vairāku tādu personu nodokļu situācija, kurām ir nodokļu saistības, skar Pušu kopīgās vai papildu intereses, tās var vienoties veikt vienlaicīgas pārbaudes katra savā teritorijā, lai apmainītos ar iegūto informāciju ikreiz, kad šādas pārbaudes varētu būt efektīvākas nekā pārbaudes, ko Puse veic viena pati. 23. pants Kopīgas īpašās izmeklēšanas vienības 1. Vairāku Pušu iestādes, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu īpašās izmeklēšanas vienību, kuras atrašanās vieta ir kādā no Pusēm. 2. Kopīgā vienība izmeklē sarežģītas lietas, kurās piesaistāmi ievērojami līdzekļi, un saskaņo kopīgas darbības. 3. Dalība šādā vienībā nesniedz Puses iestāžu pārstāvjiem izmeklēšanas tiesības citas Puses teritorijā, kurā tiek veikta lietas izmeklēšana. 4. Ja vienas Puses ierēdņi, veicot darbības kādas citas Puses teritorijā, šo darbību rezultātā rada kaitējumu, Puse, kuras teritorijā kaitējums ir radīts, atlīdzina zaudējumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem tāpat, kā tā būtu to darījusi, ja kaitējumu būtu radījuši tās ierēdņi. Šī Puse saņems atlīdzību no tās Puses, kuras ierēdņi radīja kaitējumu, saņemot pilnā apmērā tās summas, ko tā izmaksājusi cietušajiem vai citām personām vai iestādēm, kas ir tiesīgas saņemt kompensāciju. 5. Neskarot savu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, un neatkarīgi no pienākuma atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar 4. punkta otro teikumu katra Puse 4. punkta pirmajā teikumā paredzētajā gadījumā atturas pieprasīt atlīdzināt tā kaitējuma summu, kuru nodarījusi cita Puse. 6. Uz ierēdņiem, kas nosūtīti īstenot pasākumus citas Puses teritorijā, pasākumu īstenošanas gaitā saistībā ar pārkāpumiem, kas veikti pret šiem ierēdņiem vai kurus veikuši šie ierēdņi, attiecas tie paši noteikumi kā uz šīs Puses ierēdņiem. 4. nodaļa Piedziņa 24. pants Piedziņa 1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses lūguma pieprasījuma saņēmēja Puse piedzen tos prasījumus, uz kuriem attiecas šā nolīguma darbības joma, tādā pašā veidā, kā piedzen prasījumus pieprasījuma saņēmējā Pusē. 2. Prasījuma piedziņas lūgumam pievieno pieprasījuma iesniedzējas Puses izsniegtā dokumenta, ar kuru atļauj piedziņas izpildi ( Vollstreckungstitel ), oficiālu kopiju vai apliecinātu kopiju un, vajadzības gadījumā, citus piedziņai nepieciešamos dokumentus vai to apliecinātas kopijas. 3. Lai nodrošinātu prasījuma piedziņu, pieprasījuma saņēmēja Puse veic piesardzības pasākumus. 4. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde pārskaita pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei piedzīto prasījuma summu. Vienojoties ar pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādi, pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde no šīs summas var atskaitīt procentuālu daļu, kas atbilst administratīvajiem izdevumiem, kas tai radušies. 5. Neskarot 1. punktu, uz piedzenamajiem prasījumiem ne vienmēr ir attiecināmas priekšrocības, kas attiecas uz līdzīgiem prasījumiem, kas radušies pieprasījuma saņēmējā Pusē. III sadaļa SAVSTARPĒJA TIESISKĀ PALĪDZĪBA 25. pants Saistība ar citiem nolīgumiem 1. Šīs sadaļas mērķis ir papildināt 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvenciju par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, kā arī 1990. gada 8. novembra Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, meklēšanu, arestu un konfiskāciju, un vienkāršot to piemērošanu starp Pusēm. 2. Šī sadaļa neliedz Pusēm veidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem. 26. pants Procedūras, kurās sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību 1. Savstarpēju tiesisko palīdzību sniedz arī: 26. tiesvedībā, ko sākušas administratīvās iestādes par rīcību, kas sodāma saskaņā ar vienas vai abu Pušu tiesību aktiem, jo ir pārkāptas tiesību normas, un ja uz lēmuma pamata var sākt tiesvedību tiesā, kurai jo īpaši ir jurisdikcija krimināllietās, 27. civilprasībās, kas saistītas ar krimināllietām, kamēr krimināltiesa krimināllietā vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, 28. tiesvedībā, ja par nodarījumiem vai pārkāpumiem pie atbildības var saukt pieprasījuma iesniedzējas Puses juridisko personu. 2. Tiesisko palīdzību arī sniedz izmeklēšanā un tiesvedībā, kuras mērķis ir arestēt un konfiscēt šajās nelikumīgajās darbībās izmantotos rīkus un šo darbību rezultātā iegūtos līdzekļus. 27. pants Pieprasījumu nosūtīšana 1. Pieprasījumus saskaņā ar šo sadaļu pieprasījuma iesniedzējas Puses iestāde iesniedz vai nu ar pieprasījuma saņēmējas Puses attiecīgās centrālās iestādes starpniecību, vai tieši tai Puses iestādei, kas atbild par iesniedzējas Puses pieprasījuma izpildi. Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestāde un, vajadzības gadījumā, pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde informācijas nolūkos pieprasījuma kopiju nosūta savai centrālajai iestādei. 2. Jebkuru dokumentu, kas attiecas uz pieprasījumu vai tā izpildi, var nosūtīt tādā pašā veidā. To vai vismaz tā kopiju nosūta tieši pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei. 3. Ja Puses iestādei, kas saņem pieprasījumu, nav pilnvaru, lai atļautu tiesisko palīdzību, tā šo pieprasījumu nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei. 4. Kļūdainus vai nepilnīgus pieprasījumus izpilda, ja tajos ir to izpildei nepieciešamā informācija, ņemot vērā, ka pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei tie vēlāk jāizlabo. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde par šiem trūkumiem nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei un nosaka termiņu pieprasījuma labošanai. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde nekavējoties nosūta pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei arī visus pārējos norādījumus, uz kuru pamata tā varētu papildināt savu pieprasījumu vai to paplašināt, attiecinot pieprasījumu arī uz citiem pasākumiem. 5. Sniedzot 41. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, Puses paziņo, kuras ir kompetentās centrālās iestādes šā panta nozīmē. 28. pants Piegāde pa pastu 1. Personām, kuras atrodas otras Puses teritorijā, tiesvedības dokumentus saistībā ar nelikumīgām darbībām, uz kurām attiecas šis nolīgums, Puses parasti tieši nosūta pa pastu. 2. Ja Puses iestādei, kura dokumentus ir izsniegusi, ir zināms vai tai ir pamats uzskatīt, ka adresāts saprot tikai kādu citu valodu, tad dokumentiem vai vismaz to svarīgākajām daļām pievieno tulkojumu šajā valodā. 3. Nosūtītājas Puses iestāde adresātu informē par to, ka tā otras Puses teritorijā nevar tieši piemērot nevienu piespiedu līdzekli vai sankciju. 4. Visiem tiesvedības dokumentiem pievieno norādi par to, ka adresāts sūtījumā norādītajā iestādē var iegūt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem saistībā ar šiem dokumentiem. 29. pants Pagaidu pasākumi 1. Ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus un savas pilnvaras, pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentā iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes lūguma nosaka vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai saglabātu esošo stāvokli, aizsargātu apdraudētās tiesiskās intereses vai saglabātu pierādījumus, ja vien tā savstarpējās palīdzības pieprasījumu neuzskata par acīmredzami nepieņemamu. 2. Preventīvo iesaldēšanu un arestu veic attiecībā uz rīkiem, kas izmantoti noziedzīgajos nodarījumos, kuru dēļ ir pieprasīta palīdzība, šo nodarījumu aktīviem un šo nodarījumu rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtie līdzekļi daļēji vai pilnībā vairs neeksistē, tādus pašus pasākumus veic attiecībā uz aktīviem, kas atrodas pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā un kuru vērtība atbilst attiecīgo līdzekļu vērtībai. 30. pants Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestāžu klātbūtne 1. Pieprasījuma saņēmēja Puse pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses lūguma var atļaut pēdējās minētās Puses iestāžu pārstāvjiem piedalīties savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījuma izpildē. Šādai klātbūtnei nav jāsaņem to personu piekrišana, attiecībā uz kurām veic pasākumu. Lūgumus par minēto pārstāvju klātbūtni nedrīkst noraidīt, ja ir sagaidāms, ka šīs klātbūtnes rezultātā palīdzības pieprasījuma izpilde labāk atbildīs pieprasījuma iesniedzējas Puses vajadzībām un tādēļ nebūs nepieciešami papildu palīdzības pieprasījumi. Var paredzēt nosacījumus atļaujas piešķiršanai. 2. Ar pieprasījuma saņēmējas Puses iestādes darbinieku starpniecību un vienīgi palīdzības pieprasījuma izpildes vajadzībām klātesošajām personām piešķir piekļuvi tām pašām telpām un dokumentiem, kuriem drīkst piekļūt pieprasījuma saņēmējas Puses darbinieki. Šīm personām jo īpaši var atļaut uzdot jautājumus un izteikt priekšlikumus par izmeklēšanas pasākumiem. 3. Šī klātbūtne nedrīkst radīt situāciju, kurā informāciju izpauž personām, kurām tam nav piešķirta atļauja saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, tādējādi pārkāpjot tiesvedības konfidencialitāti vai attiecīgās personas tiesības. Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādei sniegto informāciju var izmantot kā pierādījumus vienīgi tad, kad lēmums par to dokumentu nosūtīšanu, kas saistīti ar izpildi, ir ieguvis res judicata spēku. 31. pants Kratīšana un konfiskācija 1. Puses uzskata par pieņemamiem vienīgi tādus pieprasījumus veikt kratīšanu vai konfiskāciju, kuri atbilst šādiem nosacījumiem. 29. Nodarījums, kura dēļ iesniedz tiesiskās palīdzības lūgumu, saskaņā ar abu Pušu tiesību aktiem ir sodāms ar brīvības atņemšanu vai brīvību ierobežojošu piespiedu līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, vai saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem ir sodāms ar tādu pašu soda mēru un saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem — kā tiesību normu pārkāpums, par ko sodus piemēro administratīvās iestādes, uz kuru lēmuma pamata var sākt tiesvedību tiesā, kurai jo īpaši ir jurisdikcija krimināllietās. 30. Tiesiskās palīdzības pieprasījuma izpilde ir saderīga ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem. 2. Pieprasījumus veikt kratīšanu vai konfiskāciju 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās jomās izpilda arī Lihtenšteina, ja noziedzīgs nodarījums, kura dēļ iesniedz tiesiskās palīdzības lūgumu, saskaņā ar Lihtenšteinas tiesību aktiem ir sodāms kā nodokļu nemaksāšana un ja pieprasījuma iesniedzēja Puse arī izpilda šādus pieprasījumus attiecībā uz tā paša veida noziedzīgajiem nodarījumiem. 3. Pieprasījumi veikt kratīšanu un konfiskāciju saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu no 2. panta 3. punktā minētajām darbībām arī ir pieņemami ar nosacījumu, ka darbības, kas ir iepriekš plānotā noziedzīgā nodarījuma pamatā, saskaņā ar abu Pušu tiesību aktiem ir sodāmas ar brīvības atņemšanu vai brīvību ierobežojošu piespiedu līdzekli, kura maksimālais ilgums pārsniedz sešus mēnešus. 32. pants Banku un finanšu informācijas pieprasījumi 1. Ja ir izpildīti 31. pantā minētie nosacījumi, pieprasījuma saņēmēja Puse izpilda palīdzības pieprasījumus par banku un finanšu informācijas iegūšanu un nosūtīšanu, tostarp: 31. identifikācijas datus un informāciju par banku kontiem, kas atvērti tās teritorijā esošajās bankās un kuru īpašnieki, pilnvarotie vai pārvaldītāji ir personas, attiecībā uz kurām veic izmeklēšanu, 32. identifikācijas datus un informāciju par banku transakcijām un operācijām, kas veiktas no viena vai vairākiem bankas kontiem, uz šiem kontiem vai caur tiem, vai kuras veikušas konkrētas personas konkrētā laikposmā. 2. Tiktāl, ciktāl tas attiecībā uz līdzīgām lietām, ir atļauts saskaņā ar Puses kriminālprocesa normām, pieprasījuma saņēmēja Puse var noteikt novērošanu attiecībā uz banku operācijām, kas veiktas no viena vai vairākiem bankas kontiem, uz šiem kontiem vai caur tiem, vai kuras veikušas konkrētas personas konkrētā laikposmā, un nosūtīt novērošanas rezultātus pieprasījuma iesniedzējai Pusei. Lēmumu novērot transakcijas un nosūtīt novērošanas rezultātus pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentās iestādes pieņem katrā gadījumā atsevišķi, un tam jāatbilst šīs Puses tiesību aktiem. Par praktiskajiem jautājumiem saistībā ar novērošanu vienojas pieprasījuma iesniedzējas un pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentās iestādes. 3. Lai neiespaidotu novērošanas rezultātus, katra Puse veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu iestādes ne konkrētajam klientam, ne trešām personām nedara zināmu, ka pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses lūguma tik ilgi, cik tas nepieciešams, īsteno pasākumus vai veic izmeklēšanu. 4. Puses iestāde, kas iesniegusi pieprasījumu: 33. norāda iemeslus, pamatojoties uz kuriem, tā uzskata, ka pieprasītā informācija, ļoti iespējams, ir būtiska, izmeklējot pārkāpumu, 34. paziņo iemeslus, pamatojoties uz kuriem, tā uzskata, ka pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā esošajās bankās ir attiecīgie konti, un iespēju robežās norāda, kuras varētu būt attiecīgās bankas, 35. nosūta visu tās rīcībā esošo informāciju, kas varētu atvieglot pieprasījuma izpildi. 5. Puse nedrīkst noraidīt sadarbību saistībā ar savstarpēju tiesisku palīdzību, ko lūgusi otra Puse, vienīgi tādēļ, ka šī informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas aģentūras statusā vai kā fiduciārs, rīcībā vai arī tādēļ, ka tā ir saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm, vai tādēļ, ka tā nav ieinteresēta šādā informācijā. 33. pants Piegāžu kontrole 1. Attiecībā uz palīdzību veikt darbības, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā savienojumā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentā iestāde apņemas nodrošināt, ka tās teritorijā pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes pieprasījuma var atļaut piegāžu kontroli, veicot kriminālizmeklēšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem var piemērot izdošanu. 2. Lēmumu veikt piegāžu kontroli katrā gadījumā atsevišķi pieņem pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentās iestādes saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. 3. Piegāžu kontroli veic saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktos paredzētajām procedūrām. Tās kompetentajām iestādēm ir tiesības veikt darbības, tās vadīt un kontrolēt. 34. pants Nodošana konfiskācijas vai atgriešanas vajadzībām 1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses lūguma un, neskarot bona fide trešo personu tiesības, pieprasījuma saņēmēja Puse iesniedzējas Puses rīcībā var nodot priekšmetus, dokumentus, finanšu līdzekļus un citas vērtības, lai tos atdotu atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem. Pieprasījuma saņēmēja Puse nevar atteikt finanšu līdzekļu nodošanu, kā iemeslu minot vienīgi to, ka šie līdzekļi atbilst nodokļu vai muitas maksājumu parādam. 2. Pieprasījuma saņēmēja Puse pirms vai pēc priekšmetu, dokumentu, finanšu līdzekļu un citu vērtību nodošanas pieprasījuma iesniedzējai Pusei var atteikties no savām tiesībām saņemt tos atpakaļ, ja tādējādi tiek atvieglota šo priekšmetu, dokumentu, finanšu līdzekļu un citu vērtību atdošana to likumīgajam īpašniekam. Bona fide trešo personu tiesības tādējādi netiek skartas. 3. Ja pieprasījuma saņēmēja Puse atsakās no savām tiesībām saņemt atpakaļ priekšmetus, dokumentus, finanšu līdzekļus un citas vērtības pirms to nodošanas pieprasījuma iesniedzējai Pusei, tad pieprasījuma saņēmēja Puse attiecībā uz šiem pantiem neatsaucas uz drošības tiesībām vai citām tiesībām saistībā ar kompensācijas prasībām atbilstoši tiesību aktiem nodokļu vai muitas jomā. Atteikšanās saskaņā ar 2. punktu neskar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesības iekasēt nodokļus vai maksājumus no likumīgā īpašnieka. 35. pants Savstarpējās palīdzības paātrināšana 1. Pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde izpilda savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu, cik vien ātri iespējams, pēc iespējas ņemot vērā procesuālos termiņus un citus pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes norādītos termiņus. Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestāde izskaidro šādu termiņu iemeslus. 2. Ja pieprasījumu nevar izpildīt vai var izpildīt tikai daļēji atbilstoši pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes norādījumiem, pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde par to nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādi un norāda apstākļus, kādos pieprasījums būtu izpildāms. Abas iestādes vēlāk var vienoties par pieprasījuma turpmāku izpildi, vajadzības gadījumā saistot pieprasījuma izpildi ar iepriekš minēto apstākļu ievērošanu. Ja ir sagaidāms, ka pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes pieprasījumu nevarēs izpildīt tās noteiktajā termiņā, un ja 1. punkta otrajā teikumā minētie iemesli viennozīmīgi liecina, ka jebkura kavēšanās ievērojami kaitēs šīs iestādes veiktajai tiesvedībai, tad pieprasījuma saņēmējas Puses iestāde nekavējoties paziņo paredzamo pieprasījuma izpildes laiku. Pieprasījuma iesniedzējas Puses iestāde nekavējoties paziņo, vai pieprasījums tomēr paliek spēkā. Abas iestādes vēlāk var vienoties par pieprasījuma turpmāku izpildi. 36. pants Informācijas un pierādījumu izmantošana Papildus tās tiesvedības vajadzībām, saistībā ar kuru sniedza palīdzību, palīdzības sniegšanas gaitā nosūtīto informāciju un pierādījumus var izmantot šādiem mērķiem: 36. krimināllietās, kuras veic pieprasījuma iesniedzējas Puses teritorijā pret citām personām, kas piedalījās tā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, saistībā ar kuru sniedza palīdzību, ar nosacījumu, ka savstarpējo palīdzību būtu bijis iespējams sniegt arī attiecībā uz šīm citām personām. Šajā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja Puse informē pieprasījuma saņēmēju Pusi par šo izmantošanu; 37. ja pieprasījuma pamatā esošie fakti norāda uz citu noziedzīgu nodarījumu, saistībā ar kuru arī būtu jāsniedz palīdzība; 38. tiesvedībā par rīku, kas izmantoti noziedzīgos nodarījumos, saistībā ar kuriem būtu jāsniedz palīdzība, un šo nodarījumu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju, kā arī tiesvedībā par zaudējumu atlīdzināšanu tādu darbību dēļ, saistībā ar kurām ir sniegta palīdzība. 37. pants Nosūtīšana bez pieprasījuma 1. Saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un savām pilnvarām Puses tiesu iestādes var bez pieprasījuma nosūtīt otras Puses tiesu iestādēm informāciju un pierādījumus saistībā ar nelikumīgam darbībām, uz kurām attiecas šis nolīgums, ja šīs iestādes uzskata, ka šāda informācija un pierādījumi saņēmējas Puses iestādei varētu būt noderīgi, lai uzsāktu vai veiktu izmeklēšanas vai tiesvedības vai tādēļ, ka saņēmējas Puses iestāde uz šīs informācijas un pierādījumu pamata varētu iesniegt savstarpējas tiesiskās palīdzības pieprasījumu. 2. Tās Puses iestāde, kas nosūta informāciju, var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem izvirzīt saņēmējas Puses iestādei nosacījumus šīs informācijas izmantošanai. 3. Šie nosacījumi ir saistoši visām Pušu iestādēm. IV SADAĻA NOSLĒGUMA NOTEIKUMI 38. pants Apvienotā komiteja 1. Tiek izveidota Apvienotā komiteja, un tā ir atbildīga par šā nolīguma pareizu piemērošanu. Tālab tā sniedz ierosinājumus un pieņem lēmumus, kas paredzēti nolīgumā, vai ievieš praktiskus noteikumus nolīguma īstenošanai. Tā arī pārrauga nolīguma īstenošanu. 2. Apvienotajā komitejā ir visu Pušu pārstāvji, t. i., pārstāvji no Eiropas Savienības, dalībvalstīm un Lihtenšteinas Firstistes. Tā pieņem savu reglamentu, kurā ir iekļauti noteikumi par sanāksmju sasaukšanu, priekšsēdētāja iecelšanas kārtību un viņam piešķirtajām pilnvarām. Tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus vienprātīgi. 3. Apvienotās komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības, taču vismaz vienu reizi gadā. Katra Puse var lūgt sanāksmes sasaukšanu. 4. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kas sniegtu palīdzību tās uzdevumu veikšanā. 5. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus par tehniskiem pielāgojumiem, kas ataino Eiropas Savienības tiesību aktu attīstību savstarpējās administratīvās palīdzības jomā. Ja šāds lēmums kādai Pusei ir saistošs vienīgi pēc tam, kad tā ir izpildījusi savas konstitucionālās prasības, lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par minēto konstitucionālo prasību izpildi, ja vien Apvienotā komiteja nelemj citādi. 6. Ja kāda Puse vēlas grozīt šo nolīgumu, tā iesniedz Apvienotajā komitejā attiecīgu priekšlikumu, iekļaujot tajā ieteikumus, jo īpaši par sarunu uzsākšanu. 39. pants Strīdu izšķiršana 1. Katra Puse var iesniegt izskatīšanai Apvienotajā komitejā jautājumus par strīdiem, kas saistīti ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, jo īpaši, ja tā uzskata, ka cita Puse atkārtoti atsakās izpildīt tai adresētos sadarbības lūgumus. 2. Apvienotā komiteja cenšas atrisināt strīdu pēc iespējas ātrāk. Apvienotajai komitejai iesniedz visu attiecīgo informāciju, kas komitejai ļautu padziļināti izpētīt situāciju, lai rastu apmierinošu risinājumu. Tālab Apvienotā komiteja izskata visas iespējas turpināt šā nolīguma pareizu darbību. 40. pants Teritoriālā darbības joma Šo nolīgumu piemēro Lihtenšteinas Firstistes teritorijā, no vienas puses, un teritorijās, kurās ir piemērojami Līgumi, kuri ir pamatā Eiropas Savienībai, tajos paredzētajā kārtībā, no otras puses. 41. pants Stāšanās spēkā 1. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. 2. Puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par ratifikāciju vai apstiprināšanu. 3. Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā nolīguma depozitārs. 4. Ar nosacījumu, ka visas Puses ir parakstījušas nolīgumu, no pirmās dienas tajā mēnesī, kad Lihtenšteinas Firstiste ir paziņojusi par savu ratifikācijas instrumentu, līdz nolīguma spēkā stāšanās brīdim Eiropas Savienība un Lihtenšteinas Firstiste uz savstarpējības pamatiem provizoriski piemēro I sadaļu un II sadaļu tiktāl, ciktāl tās attiecas uz - ienākumiem, kam piemērojami uzkrājumu nodokļi, kā noteikts 2004. gada 7. decembrī parakstītajā Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, - informācijas apmaiņu un savstarpēju palīdzību saistībā ar krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām tradicionālo pašu resursu un Kopienas fondu jomā. 5. Pirms šā nolīguma stāšanās spēkā katra Puse, veicot 2. punktā paredzēto paziņošanas procedūru vai arī jebkurā laikā pēc tam, var deklarēt, ka tā piemēros šo nolīgumu savās attiecībās ar jebkuru citu Pusi, kas ir sniegusi tādu pašu deklarāciju. Šīs deklarācijas stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc paziņojuma saņemšanas dienas. 42. pants Denonsēšana Eiropas Savienība, darbojoties savā vārdā un visu tās dalībvalstu vārdā, vai Lihtenšteinas Firstiste var šo nolīgumu denonsēt, par savu lēmumu paziņojot otrai Pusei. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par denonsēšanu. 43. pants Piemērošana laikā Šā nolīguma noteikumus piemēro pieprasījumiem: 39. saistībā ar pasākumiem, kuri minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā apvienojumā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu un kuri attiecas uz nelikumīgām darbībām, kas veiktas vismaz sešus mēnešus pēc šā nolīguma parakstīšanas, un 40. saistībā ar pasākumiem, kuri minēti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā apvienojumā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un kuri attiecas uz nelikumīgām darbībām, kas veiktas vismaz vienu gadu pēc šā nolīguma parakstīšanas, 41. saistībā ar pasākumiem, kuri minēti 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un pilnu taksācijas periodu, kas sākas pēc nolīguma parakstīšanas. Pirmos pieprasījumus var iesniegt pēc 2011. gada 1. janvāra. 44. pants Nolīguma attiecināšana uz jaunajām ES dalībvalstīm 1. Jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, kļūst par šā nolīguma Pusi, iesniedzot rakstisku paziņojumu Padomes Sekretariātam. 2. Eiropas Savienības Padomes sagatavotā nolīguma teksta tās jaunās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura pievienojas nolīgumam, autentiskumu apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti. Šo tekstu uzskata par autentisku tekstu 45. panta nozīmē. 3. Attiecībā uz jebkuru jaunu Eiropas Savienības dalībvalsti, kas pievienojas šim nolīgumam, tas stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc attiecīgās valsts pievienošanās dokumenta saņemšanas vai šā nolīguma spēkā stāšanas dienā, ja tas vēl nav stājies spēkā brīdī, kad beidzas minētais deviņdesmit dienu termiņš. 4. Ja šis nolīgums vēl nav stājies spēkā brīdī, kad jaunā dalībvalsts, kas pievienojas nolīgumam, saņem savu pievienošanās dokumentu, tad attiecībā uz šo valsti piemēro 41. panta 4. punktu. 45. pants Autentiski teksti Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, īru, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski. Paraksti Pušu kopīgās deklarācijas Pušu kopīgā deklarācija par 17. panta 2. punktu Puses vienojas, ka termins "izmeklēšanas līdzekļi" nolīguma 17. panta 2. punktā attiecas uz personu nopratināšanu, telpu un transporta līdzekļu kratīšanu, dokumentu kopēšanu, informācijas pieprasīšanu un priekšmetu, dokumentu un vērtību konfiskāciju. Pušu kopīgā deklarācija par 18. panta 2. punktu Puses vienojas, ka nolīguma 18. panta 2. punkta otrā daļa arī nozīmē, ka klātesošajiem var jo īpaši atļaut uzdot jautājumus un ierosināt izmeklēšanas pasākumus. Pušu kopīgā deklarācija par 20.a pantu Puses vienojas, ka, piemērojot 20.a pantu par pieprasījumu formu un saturu, lūdzot palīdzību nodokļu jautājumos, kā interpretācijas avots ir izmantojams komentārs ESAO Paraugnolīgumā par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos. Šajā saistībā, lai gan 20.a panta a) – i) apakšpunkti satur svarīgas procedūras prasības, kas paredzētas, lai novērstu informācijas nepiedienīgu meklēšanu, tas ir jāinterpretē brīvi, lai netraucētu efektīvu informācijas apmaiņu. Jo īpaši tad, ja kāda Puse lūdz konta informāciju, bet konta turētāja identitāte nav zināma, tad saskaņā ar 20.a panta a) apakšpunktu ir pietiekami iesniegt konta numuru vai līdzīgu informāciju identifikācijas nolūkam. Pušu kopīgā deklarācija par 24. pantu Puses ar šo vienojas, ka pieprasījuma iesniedzējas Puses iestādes apstiprinās, ka to pieprasījums ir saistīts ar prasību, uz kuru attiecas šā nolīguma darbības joma. Noteikumus attiecībā uz šo apstiprinājumu un uz palīdzību piedziņas izpildē pieņems 38. pantā minētā Apvienotā komiteja. Pušu kopīgā deklarācija par 31. panta 2. punktu Puses ņem vērā, ka termins "nodokļu nemaksāšana" saskaņā ar Lihtenšteinas tiesību aktiem ir jāsaprot kā nodokļu nemaksāšana atbilstoši Lihtenšteinas 2000. gada 16. jūnija Likuma par pievienotās vērtības nodokli 75. pantam. Pušu kopīgā deklarācija par 38. panta 5. punktu Puses vienojas, ka jebkura Puse Apvienotajai komitejai var iesniegt lietderīgu informāciju par savas sadarbības ar trešām valstīm attīstību, kas skar turpmāko cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē valsts finanšu interesēm, un kuru Apvienotā komiteja var ņemt vērā, lai uzlabotu Pušu sadarbību. Pušu kopīgā deklarācija par 11. panta 2. punktu Papildus šā nolīguma darbības jomai Puses paziņo, ka tās ir gatavas izskatīt otras Puses pieprasījumus risināt sarunas par visaptverošiem divpusējiem nolīgumiem, lai novērstu dubultu nodokļu uzlikšanu. Neskarot šā nolīguma 39. pantu, Puses apsver iespējas risināt konfliktus tiešo nodokļu jomā. Pušu kopīgā deklarācija par 12. panta 1. punktu Puses vienojas, ka, piemērojot 12. panta 1. punktu par izmaksām, kā interpretācijas avots ir izmantojams ESAO Paraugnolīgumā par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos iekļautais komentārs. Izmaksas, kas rastos pieprasījuma saņēmējas Puses valsts tiesību aktu par nodokļiem parastā piemērošanas gaitā, parasti būtu jāsedz pieprasījuma saņēmējai Pusei, ja šādas izmaksas rodas, atbildot uz informācijas pieprasījumu. Šādas izmaksas parasti sedz ikdienas darbības, piemēram, dokumentu kopiju iegūšanu un izsniegšanu. Nolīguma 12. panta 1. punkts neskar esošos vai turpmākos dalībvalstu un Lihtenšteinas Firstistes divpusējos nolīgumus, ja šādi divpusēji nolīgumi neattiecas uz izmaksu dalīšanu vai satur atšķirīgus noteikumus. Pušu kopīgā deklarācija par pārskatīšanu Puses attiecīgā gadījumā pārskatīs šo nolīgumu, ņemot vērā sadarbību, kas panākta, noslēdzot nolīgumus starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un EBTA valstīm, kā arī Andoru, Monako un Sanmarīno, no otras puses. Pušu kopīgā deklarācija par nediskrimināciju Puses pauž apņēmību ievērot nediskriminācijas principu, kas izteikts Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, ņemot vērā sadarbības apmērus, lai sasniegtu 1. pantā noteikto mērķi.[pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic] [1] COM(2008) 839 galīgā redakcija. [2] Amerikas Savienoto Valstu valdības un Lihtenšteinas Firstistes nolīgums par sadarbību nodokļu jautājumos un informācijas apmaiņu saistībā ar nodokļiem. [3] OV L 163, 23.06.2007., 17. lpp. [4] OV C , , lpp. [5] OV C , , lpp. [6] Nolīguma spēkā stāšanās datumu Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . [7] OV L 379, 24.11.2004., 84. lpp. [8] Termina „iestāde” un līdzvērtīgo terminu tulkojuma pamatā visās nolīguma autentiskajās valodās ir nolīguma vācu valodas redakcijā sastopamā termina „Anstalt” tulkojums. [9] Termina „fonds” un līdzvērtīgo terminu tulkojuma pamatā visās nolīguma autentiskajās valodās ir nolīguma vācu valodas redakcijā sastopamā termina „Stiftungen” tulkojums.