[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.10.2009

COM(2009) 541 galīgā redakcija

2009/0153 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā

{SEC(2009)1347}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Padomes Regula (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā tika pieņemta 2007. gada 11. jūnijā. Ar to ir izveidota sistēma, kas reglamentē akvakultūras praksi attiecībā uz svešzemju sugām un vietējā areālā nesastopamām sugām, lai izvērtētu un pēc iespējas samazinātu šo sugu un ar tām saistītu sugu, kuras nav mērķsugas, iespējamo ietekmi uz ūdens dzīvotnēm. Regula nosaka, ka valsts līmenī ir izveidojama atļauju izdošanas sistēma.

Regulas 2. panta 7. punktā noteikts, ka uz ieviešanu un pārvietošanu, ko veic, lai sugas izmantotu “slēgtās akvakultūras platībās”, nākotnē var neattiecināt minētās regulas III nodaļā paredzēto prasību par atļauju, balstoties uz jaunu zinātnisku informāciju un konsultācijām.

Sestajā pamatprogrammā tika finansēta saskaņota rīcība ar nosaukumu “Svešzemju sugu ietekme uz vidi akvakultūrā” (projekts IMPASSE ). Tās virsmērķis ir izstrādāt vadlīnijas ekoloģiski pareizai ieviešanas un pārvietošanas praksei akvakultūrā. Bez tam īpaši rūpīgi jāizvērtē, vai mūsdienu slēgtās akvakultūras platības uz cietzemes ir uzskatāmas par bioloģiski drošām un cik lielā mērā pārvietošanu uz šīm platībām var nošķirt no pārvietošanas uz atklātām akvakultūras platībām saskaņā ar Kopienas normām.

Nesen iesniegtais nobeiguma ziņojums par projektu IMPASSE ir devis darba definīciju “slēgtām akvakultūras platībām”, kurās ievērojami var samazināt risku, kas saistīts ar svešzemju sugām, iespējams, pat līdz pieņemamam līmenim, ja transportēšanas laikā tiek pievērsta vērība audzējamo organismu un īpatņu, kas nepieder pie mērķsugas, iespējām nokļūt savvaļā un ja saņēmējā platībā tiek piemēroti pareizi definēti protokoli. Tas nozīmē, ka ieviešanu un pārvietošanu izmantošanai šādās platībās varētu ar zināmiem nosacījumiem atbrīvot no prasības iegūt atļauju. IMPASSE sniegtā “slēgtu akvakultūras platību” definīcija ir detalizētāka un stingrāka par līdzšinējo definīciju Padomes Regulas 708/2007 3. panta 3. punktā. IMPASSE definīcija nosaka galvenās iezīmes, kurām “slēgtai akvakultūras platībai” ir jāpiemīt, lai nodrošinātu tās bioloģisko drošību.

Saskaņā ar IMPASSE rezultātiem “slēgta sistēma” ir akvakultūras platība ar izvadu(-iem), kas nekādā veidā netiek pieslēgts(-i) atklātiem ūdeņiem pirms sijāšanas, filtrēšanas vai perkolācijas un apstrādes, kura novērš audzējamo krājumu vai ar tiem saistītu organismu nokļūšanu savvaļā.

Slēgtās turēšanas sistēmās ir barjeras tehnoloģija, kas nepieļauj nekādu saskari starp savvaļas un saimniecībā audzējamiem ūdens organismiem. Slēgtās platības parasti darbojas uz recirkulācijas sistēmas pamata. Šīm sistēmām ir ļoti niecīgs risks, ka organismi var nokļūt savvaļā ( Occhipinti et al. 2008 ), bet lielākās problēmas rodas pie to pārvietošanas uz audzētavu vai no tās.

Šīs sistēmas novērš: cieto atkritumu izvadīšanu ūdens vidē; mērķsugu un sugu, kas nav mērķsuga, organismu izkļūšanu no audzētavas; ir paredzams, ka tās novērsīs slimību un parazītu pārnešanu starp savvaļas un audzējamiem ūdens organismiem un saimniecības zaudējumus tādu vides faktoru dēļ kā applūšana, plēsīgi dzīvnieki (piem., plēsējputni), zādzības un vandālisms.

Svarīgākie elementi ir šādi: fiziska barjera starp savvaļas un saimniecībās audzētajiem organismiem; cieto atkritumu apstrāde; mirušo organismu piemērota izvākšana; ieplūstošā un izplūstošā ūdens uzraudzība un attīrīšana.

Definējot šīs sistēmas, jāatzīst, ka ūdens nav vienīgā vide, kurā var pārnest parazītus, slimības un citas sugas. To izplatīšanās mehānismi ir, piemēram, transporta sistēmas vai nepareiza atkritumu izvešana.

Tādēļ var uzskatīt, ka ar zināmiem nosacījumiem svešzemju vai vietējā teritorijā nesastopamu sugu pārvietošana izmantošanai precīzi definētās un bioloģiski drošās slēgtās akvakultūras platībās rada nelielu un pieņemamu risku un līdz ar to var tikt atbrīvota no atļaujas iegūšanas procedūras. Šā priekšlikuma mērķis ir izdarīt nepieciešamās tehniskās izmaiņas “slēgtu akvakultūras platību” definīcijā, lai ieviešanu un pārvietošanu izmantošanai šādās platībās atbrīvotu no Padomes Regulas (EK) Nr. 708/2007 III nodaļā noteiktās atļaujas iegūšanas prasības. Mērķis ir mazināt birokrātiju, reizē nodrošinot adekvātu vides aizsardzību svešzemju vai vietējā teritorijā nesastopamu sugu izmantošanā akvakultūrā.

- Vispārīgais konteksts

Sugu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības areāla strauji paplašinās, pieaugot satiksmei, tirdzniecībai, ceļošanai un tūrismam. Svešu sugu invāzija ir viens no vispāratzītiem pasaules bioloģiskās daudzveidības mazināšanās iemesliem. Tai var būt negatīva ekoloģiska, saimnieciska un sociāla ietekme. Svešzemju sugas var izplatīt jaunas slimības, mainīt ekosistēmas, sacensties ar vietējām sugām utt.

Padomes Regulā (EK) Nr. 708/2007 ir risināta tikai daļa problēmas. Runājot par vispārīgo kontekstu, jāņem vērā dažu neseno Kopienas projektu ( IMPASSE un DAISY ) dati. Pēc šiem datiem galvenie ceļi, pa kuriem Eiropas piekrastes jūrās un iekšējos ūdeņos var ieviesties svešzemju sugas, ir šādi: “kuģu balasta ūdens un izmeši” (30 % no visiem ieviešanās gadījumiem); “jūras un iekšzemes kanāli” (24 %) un “akvakultūras un audzēšanas darbības” — 20 %. Citi ceļi, kas tiek raksturoti kā dekoratīvo dzīvnieku turēšana, pētniecība u. c. vai nezināmi, aizņem 26 %. 2008. gada decembrī Komisija publicēja paziņojumu “Ceļā uz ES stratēģiju par invazīvajām sugām” ar mērķi izstrādāt visaptverošu ES līmeņa stratēģiju, kas risinātu invazīvo sugu negatīvās ietekmes jautājumus.

Kopienas “Stratēģijā Eiropas akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” (2002) jau bija atzīta vajadzība akvakultūrā mazināt ar svešo sugu ieviešanu saistīto risku. Rezultātā 2007. gada 11. jūnijā tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā. Tajā reizē tomēr netika pieņemts lēmums par “slēgtu akvakultūras platību” bioloģisko drošību. Dalībvalstu uzskati atšķīrās, un trūka zinātnes atziņu, ar kurām pamatot lēmumu. Šā iemesla dēļ iespējamais atbrīvojums no pienākuma iegūt atļauju ieviest un pārvietot izmantošanai šādās audzētavās tika atlikts.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Padomes Regula (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums saskan ar pārējo Eiropas Savienības politiku un mērķiem nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību videi, kā arī vienkāršot un mazināt administratīvo slogu.

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Par priekšlikuma tehnisko pamatu ir izmantoti projekta IMPASSE rezultāti. Saskaņoto rīcību veica 14 partneri, kurus koordinēja Hallas Universitāte. Projektā piedalījās arī FEAP — Eiropas Akvakultūras produktu ražotāju federācija. IMPASSE gaitā tika sarīkoti divi labi apmeklēti darbsemināri (2007. gadā Ungārijā un 2008. gadā Itālijā). Viens no aplūkotajiem tematiem bija jautājums par “slēgtām akvakultūras platībām”. 1. iedaļā apkopoto pārskatu un diskusiju rezultāti ļāva konsorcijam izstrādāt stingrāku definīciju “slēgtām akvakultūras platībām”.

- Ietekmes novērtējums un apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Padomes Regula (EK) Nr. 708/2007 attiecas uz visām akvakultūras platībām. Tomēr tās pieņemšanas reizē netika pieņemts lēmums par “slēgtu akvakultūras platību” bioloģisko drošību. Tomēr ievešana šajās platībās tiek šķirta no ievešanas citu veidu platībās un parasti tiek uzskatīta par “parastu transportēšanu”, kurai prasība iepriekš veikt vides izvērtējumu nav obligāta (2. panta 6. punkts).

Projekts IMPASSE ir devis “slēgtu akvakultūras platību” definīciju, kurā iekļautas iezīmes, kas nepieciešamas, lai šīs platības uzskatītu par bioloģiski drošām. Šī definīcija ir stingrāka un nodrošina labāku vides aizsardzību. Pārlabojot 3. panta 3. punktā doto līdzšinējo “slēgto akvakultūras platību” definīciju un uz IMPASSE rezultātu pamata nosakot jaunu definīciju, kļūs iespējams ieviešanu un pārvietošanu izmantošanai šādās platībās atbrīvot no atļaujas iegūšanas prasības. Taču tas nozīmē Padomes Regulā (EK) Nr. 708/2007 izdarīt grozījumu, kuru nevar panākt ar komitoloģijas procedūru. Tomēr projekta IMPASSE rezultāti attiecībā uz slēgtām akvakultūras platībām tika iesniegti Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejai, un daudzas dalībvalstis atbalstīja pašreizējās definīcijas uzlabošanu nolūkā pieļaut minēto atbrīvojumu. Tādēļ tika sagatavots šis priekšlikums izdarīt grozījumus Padomes Regulā (EK) Nr. 708/2007. Tā mērķis ir likvidēt birokrātiju, kas saistās ar atļauju procedūru tām “slēgtajām akvakultūras platībām”, kuras var uzskatīt par bioloģiski drošām.

Ierosinātais pārlabojums nav liela vai būtiska regulas izmaiņa. Ir vajadzīgas tehniskas korekcijas “slēgtas akvakultūras platības” definīcijā un ar to saistītajos noteikumos par paredzēto atbrīvojumu.

Padomes Regulas (EK) Nr. 708/2007 priekšlikumam bija pievienots tā Ietekmes novērtējums (SEC (2006)421). Projekta IMPASSE saskaņotā rīcība jau sniedz tehnisko pamatu lēmumam atbrīvot no atļaujas iegūšanas pienākuma ieviešanu un pārvietošanu izmantošanai “slēgtās akvakultūras platībās”. Pie tam priekšlikuma sekas ir stipri ierobežotas, jo tas attiecas tikai uz “slēgtām akvakultūras platībām”. Taču šīm platībām ierosinātā vienkāršošana būs ieguvums, jo tiks likvidētas laikietilpīgas atļaujas iegūšanas procedūras, kas sasaista resursus. Šis grozījums nodrošinās vides aizsardzības uzturēšanu un tajā pašā laikā palīdzēs panākt labvēlīgu sociālo un ekonomisko ietekmi, jo attiecīgās platības var atbrīvot no izmaksām, kas saistītas ar atļauju iegūšanas procedūru. Īpašs ietekmes novērtējums, kurā būtu skatīta ierobežotā regulas pārlabošana, tādējādi nedotu nekādu pievienoto vērtību, jo ir runa tikai par administratīvu lēmumu par tehnisku jautājumu ar marginālu ietekmi. Papildu enerģijas un laika ieguldījums formālā ietekmes novērtējumā būtu neproporcionāls.

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Padomes Regulas Nr. 708/2007 2. panta 7. punktā noteikts, ka uz ieviešanu un pārvietošanu, ko veic, lai sugas izmantotu “slēgtās akvakultūras platībās”, nākotnē var neattiecināt minētās regulas III nodaļā paredzēto prasību par atļauju, balstoties uz jaunu zinātnisku informāciju un konsultācijām.

Ierosinātās darbības mērķis ir atbrīvot bioloģiski drošas “slēgtas akvakultūras platības” no regulas III nodaļā noteiktās atļaujas iegūšanas procedūras. Ņemot vērā konsultācijas ar zinātniekiem, priekšlikumā ir iekļauts “slēgtu akvakultūras platību” pašreizējās definīcijas pārlabojums, pievienojot piemērotas iezīmes, kas garantē, ka šādas platības neļauj savvaļas vidē nokļūt mērķsugu un sugu, kas nav mērķsuga, organismiem. Bez tam ir iekļauts jauns noteikums par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu transportēšanu uz “slēgtām akvakultūras platībām”. Līdz ar to dalībvalstīm ir jāizveido slēgto akvakultūras platību saraksts. Saraksts publicējams un regulāri atjaunināms tīmekļa vietnē, kas izveidota ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 535/2008. Daži panti un I pielikums tiek attiecīgi grozīti, atspoguļojot jaunos noteikumus.

- Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. pants un 299. panta 2. punkts.

- Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ietilpst Kopējās zivsaimniecības politikas jomā, kas ir ekskluzīvā Kopienas kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Vides aizsardzība un akvakultūras nozares vajadzības pārlabojumā ir līdzsvarā. Ievešana “slēgtās akvakultūras platībās”, kas atbilst standartiem, kuri nodrošina adekvātu vides aizsardzību, ir jāatbrīvo no administratīvās nastas un izmaksām, kas saistās ar regulas ieviesto atļauju iegūšanas procedūru. Vienkāršošana un birokrātijas mazināšana ir svarīgi mērķi.

- Likumdošanas instrumentu izvēle

Padomes Regulas (EK) Nr. 708/2007 2. panta 7. punktā ir noteikts, ka lēmumu par to, vai svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu sugu pārvietošanu uz slēgtām akvakultūras platībām atbrīvot no regulas noteiktā atļaujas iegūšanas pienākuma, pieņems Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā (ar komitoloģijas procedūru). Taču iespēja atbrīvot šo pārvietošanu no atļaujas iegūšanas pienākuma liek pārlabot “slēgtas akvakultūras platības” definīciju un līdz ar to arī Padomes regulu, un komitoloģijas procedūrā to nevar izdarīt. Padomes regulu var grozīt tikai ar citu regulu.

IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

2009/0153 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu un 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

tā kā:

1. Ar Regulu (EK) Nr. 708/2007[4] ir izveidota sistēma, kas reglamentē akvakultūras praksi attiecībā uz svešzemju sugām un vietējā areālā nesastopamām sugām, lai izvērtētu un pēc iespējas samazinātu šo sugu un ar tām saistītu sugu, kuras nav mērķsuga, iespējamo ietekmi uz ūdens dzīvotnēm. Tās 2. panta 7. punktā ir noteikts, ka uz ieviešanu un pārvietošanu, ko veic, lai sugas izmantotu slēgtās akvakultūras platībās, nākotnē var neattiecināt minētās regulas III nodaļā paredzēto prasību par atļauju, balstoties uz jaunu zinātnisku informāciju un konsultācijām.

2. Kopienas finansētā saskaņotā rīcība “Svešzemju akvakultūras sugu ietekme uz vidi” ( IMPASSE ) ir sniegusi jaunu darba definīciju “slēgtām akvakultūras platībām”. Ar svešzemju un vietējā areālā nesastopamām sugām saistīto risku šādās platībās varētu pietiekami samazināt, ja transportēšanas laikā piegrieztu vērību audzējamo organismu un īpatņu, kas nepieder pie mērķsugas, iespējām nokļūt savvaļā un ja saņēmējā platībā piemērotu pareizi definētus protokolus. Ieviešanu un pārvietošanu izmantošanai slēgtās akvakultūras platībās var atbrīvot no prasības iegūt atļauju tikai tad, ja šie nosacījumi tiek ievēroti.

3. Tādēļ ir jāgroza “slēgtu akvakultūras platību” definīcija Regulas (EK) Nr. 708/2007 3. panta 3. punktā, to papildinot ar īpašām iezīmēm, lai garantētu šo platību bioloģisko drošību.

4. Dalībvalstīm ir jāizveido saraksts, kurā iekļaujamas to teritorijā esošās slēgtās akvakultūras platības. Pārredzamības labad šis saraksts publicējams un regulāri atjaunināms tīmekļa vietnē, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 535/2008[5].

5. Pēc šiem grozījumiem regulā ir vajadzīgi citi pārlabojumi.

6. Tādēļ Padomes Regula (EK) Nr. 708/2007 attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 708/2007 groza šādi.

(1) Regulas 2. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7. Regulas III–VI nodaļa neattiecas uz svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu sugu pārvietošanu turēšanai slēgtās akvakultūras platībās, ja pārvietošanu izdara apstākļos, kas novērš šo sugu un sugu, kas nav mērķsuga, nokļūšanu savvaļā.

Dalībvalstis izveido sarakstu, kurā iekļauj savā teritorijā esošās slēgtās akvakultūras platības, kas atbilst 3. panta 3. punkta definīcijai, un šo sarakstu regulāri atjaunina. Sarakstu publicē tīmekļa vietnē, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 535/2008 4. panta 2. punktu.”

(2) Regulas 3. pantu groza šādi.

a) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. “Slēgta akvakultūras platība” ir platība,

a) kurā akvakultūru praktizē tādā ūdens vidē, kur notiek ūdens recirkulācija un kam ir izvads(-i), kas nekādā veidā netiek pieslēgts(-i) atklātiem ūdeņiem pirms sijāšanas, filtrēšanas vai perkolācijas un apstrādes, kura novērš cieto atkritumu izvadīšanu ūdens vidē un tādu audzēto sugu vai sugu, kuras nav mērķsuga, īpatņu nokļūšanu savvaļā, kas varētu izdzīvot un pēc tam savairoties;

un

b) kurā ir novērsti saimniecības zaudējumi tādu vides faktoru dēļ kā applūšana, plēsīgi dzīvnieki (piem., plēsējputni), zādzības un vandālisms un ir nodrošināta mirušo organismu pienācīga izvākšana;”

b) panta 16. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“16. “parasta transportēšana” ir no izejmateriāla avota veikta ūdens organismu transportēšana, kas rada mazu iespējamību, ka var būt pārvietotas sugas, kuras nav mērķsuga un kuras, ņemot vērā to ūdens organismu īpašības un/vai akvakultūras metodi, ko paredzēts izmantot, neizraisa nelabvēlīgu ekoloģisku ietekmi;”

(3) Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“ 14. pants

Ielaišana akvakultūras platībās parastas ieviešanas gadījumā

Parastas ieviešanas gadījumā ūdens organismu ielaišana akvakultūras platībās ir atļauta bez karantīnas vai izmēģinājuma ielaišanas, ja vien — ārkārtas gadījumā — kompetentā iestāde nenolemj citādi, pamatojoties uz īpašu padomdevējas komitejas ieteikumu. Transportēšanu no slēgtas akvakultūras platības uz atklātu akvakultūras platību neuzskata par parastu transportēšanu.”

(4) Regulas I pielikumu groza šādi:

a) Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja vien iespējams, informācija ir pamatojama ar atsaucēm uz zinātnisko literatūru un norādēm uz personisku saziņu ar zinātniskajām iestādēm un zivsaimniecības ekspertiem.”

b) D iedaļu (Mijiedarbība ar vietējām sugām) groza šādi:

- iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Kādas ir ieviestā organisma iespējas izdzīvot un iedzīvoties, nokļūstot savvaļā?”

- iedaļas 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Vai ieviestie organismi izdzīvos un veiksmīgi vairosies ierosinātajā plānotajā ieviešanas teritorijā, vai arī katru gadu būs jāievieš jauni krājumi?”

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] , , lpp.

[2] , , lpp.

[3] , , lpp.

[4] OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.

[5] OV L 156, 14.6.2008., 6. lpp.