[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.10.2009

COM(2009)524 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam un par šā nolīguma provizorisku piemērošanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

POLITISKAIS UN JURIDISKAIS PAMATS

Eiropas Savienības Padome 1999. gada 18. maijā noslēdza ar Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti nolīgumu par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā.

Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija 2004. gada 26. oktobrī noslēdza nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā.

2006. gada 21. jūnijā parafēja protokolu starp Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā. Protokolu parakstīja 2008. gada 28. februārī, un to paredzēts noslēgt 2009. gadā.

Lai nodrošinātu efektivitāti un izvairītos no vajadzības risināt atsevišķas sarunas, Lihtenšteina ir iesaistīta sarunās par tās dalību fondā, pirms vēl ir noslēgts protokols. Lihtenšteinai šo nolīgumu piemēros tikai tad, kad protokols būs stājies spēkā.

Atbilstoši 11. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumā Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”[1] (turpmāk – „Lēmums”), valstis, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā, fondā piedalās saskaņā ar Lēmuma noteikumiem. Turklāt tiek noslēgtas vienošanās, ar kurām precizē šādai dalībai vajadzīgos papildu noteikumus, tostarp iekļaujot nosacījumus, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas revīzijas pilnvaras.

Nolīgumam jānodrošina noteikumu piemērošana atbilstoši Norvēģijas, Īslandes, Šveices un Lihtenšteinas jurisdikcijai, ļaujot Komisijai uzņemties galīgo atbildību par fonda budžeta izpildi šajās valstīs. Nedz Līgums, nedz iepriekš minētie Šengenas asociācijas nolīgumi nenodrošina šādu noteikumu pamatu. Pēc tam, kad Padome 2007. gada 20. decembrī pilnvaroja Komisiju, notika sarunas ar Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti. Sarunas pabeidza 2009. gada 30. jūnijā, kad tika parafēts nolīguma projekts.

Līgumslēdzējas puses ir vienojušās, ka nolīgumu provizoriski piemēro no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas, neskarot konstitucionālās prasības. Šā principa izņēmums attiecas uz 6. panta piemērošanu (finansiālo saistību izpildāmība), kam vajadzīgi īpaši likumdošanas pasākumi asociētajās valstīs.

Dalībvalstis tika informētas un ar tām notika apspriedes Padomes Robežu jautājumu darba grupā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) darba grupā.

Nolīguma juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 62. panta 2. punkts saistībā ar 300. pantu.

Šis priekšlikums un ar to saistītais priekšlikums ir juridiskie instrumenti nolīguma parakstīšanai un noslēgšanai. Padome pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punktu par nolīguma noslēgšanu oficiāli jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu.

SARUNU IZNāKUMS

Komisija uzskata, ka Padomes sarunu direktīvās noteiktie mērķi ir sasniegti un nolīguma projekts Kopienai ir pieņemams.

Nolīguma projekta galīgo saturu var apkopot šādi.

Mērķis un darbības joma

Saistībā ar noteikumiem, kas ļauj Komisijai uzņemties galīgo atbildību par fonda budžeta izpildi šajās valstīs, nolīgums attiecas uz šādiem finanšu pārvaldības un fonda kontroles aspektiem: pareizas finanšu pārvaldības princips, interešu konflikta novēršanas princips, vajadzīgie pasākumi, kas izriet no ES līdzekļu izmantošanas deleģēšanas asociētajām valstīm, finansiālo saistību izpilde, Kopienu finanšu interešu aizsardzība pret kāpšanu, pārbaudes un apskates uz vietas, Revīzijas palāta un publiskais iepirkums.

Turklāt nolīgumā ir izklāstīti noteikumi par finanšu iemaksām, ko šīs valstis veic fonda budžetā. Nolīgumā ir noteiktas šo iemaksu fiksētas summas 2009.–2013. gadā. Fiksētu summu priekšrocība ir tāda, ka tās atvieglina fondam pieejamo gada apropriāciju kopsummas aprēķina procesu. Tomēr uz fiksētām summām attiecina korekcijas mehānismu, kas jāpiemēro daudzgadu programmas pēdējā gadā, ņemot vērā uz IKP balstītas aprēķina metodes, kā noteikts atbilstošajos Šengenas asociācijas nolīgumos. Turklāt ir iespējami pielāgojumi gadījumā, kad mainās Lēmuma 13. panta 1. punktā minētā kopējā pamatsumma vai tekstā paredzētās gada apropriācijas. Ņemot vērā paredzamo šā nolīguma noslēgšanas brīdi, iemaksas par 2009. gadu izņēmuma kārtā jāveic tikai 2010. gadā. Līdzīgā veidā piešķīrumi, kas paredzēti asociētajām valstīm par 2009. gadu, izņēmuma kārtā tiks izmaksāti tikai 2010. gadā, kā paziņots 2008. gada jūlijā. Nolīgumā noteikts arī šo apropriāciju izmaksas grafiks.

Visbeidzot, nolīgumā iekļauti daži īpaši, asociētās valstis skaroši noteikumi par programmu un ziņojumu iesniegšanu, ņemot vērā kavēšanos, uzsākot šo valstu dalību fondā.

Deklarācijas

Nolīgumam pievienota viena kopīgā deklarācija par Lihtenšteinas lēmumu nepiedalīties fondā, neskarot Lihtenšteinas saistības veikt finanšu iemaksas fondā, jo tas ir izveidots, lai sadalītu slogu un finansiāli atbalstītu Šengenas acquis īstenošanu ārējo robežu un vīzu politikas jomā.

Turklāt starp Norvēģiju un Eiropas Kopienu ir notikusi deklarāciju apmaiņa par Eiropas Kopienas lēmumu tiešās izpildāmības principa piemērošanu. Šīs deklarāciju apmaiņas pamatā ir deklarācija, kas pievienota Šengenas asociācijas nolīgumam ar Norvēģiju.

SECINāJUMI

Ņemot vērā iepriekš minētos rezultātus, Komisija Padomei ierosina:

- lemt par nolīguma parakstīšanu Kopienas vārdā un pilnvarot Padomes priekšsēdētāju iecelt attiecīgi pilnvarotu(-as) personu(-as) tā parakstīšanai Kopienas vārdā;

- pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu apstiprināt pievienoto nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam un par šā nolīguma provizorisku piemērošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1. Atbilstoši 11. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumā Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”[2], trešās valstis, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā, fondā piedalās saskaņā ar Lēmuma noteikumiem. Lai precizētu šādai dalībai vajadzīgos papildu noteikumus, noslēdz vienošanās, kurās iekļauj noteikumus Kopienas finanšu interešu aizsardzības un Revīzijas palātas revīzijas pilnvaru nodrošināšanai.

2. Saskaņā ar pilnvarām, kas 2007. gada 20. decembrī tika piešķirtas Komisijai, 2009. gada 30. jūnijā noslēdza sarunas ar Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti un parafēja nolīgumu.

3. Ņemot vērā nolīguma iespējamo noslēgšanu nākotnē, tas jāparaksta un provizoriski jāpiemēro.

4. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums papildina Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem un saskaņā ar minētā protokola 5. pantu, Dānija sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi šo lēmumu, izlemj, vai tā to transponēs savos tiesību aktos.

5. Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[3] un vēlāko Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2004/926/EK par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem[4]. Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav Apvienotajai Karalistei saistošs un nav jāpiemēro.

6. Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[5]. Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav Īrijai saistošs un nav jāpiemēro,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina nolīguma starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam un pievienoto deklarāciju parakstīšanu, ņemot vērā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma un saistīto dokumentu teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo tiek pilnvarots norīkot personu(-as), kas tiesīga(-as) parakstīt nolīgumu Eiropas Kopienas vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Līdz nolīguma oficiālai noslēgšanai vajadzīgo procedūru pabeigšanai to provizoriski piemēro saskaņā ar nolīguma 13. panta 5. punktu.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Nolīgums

starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam

EIROPAS KOPIENA, turpmāk – „Kopiena”,

un

ĪSLANDES REPUBLIKA, turpmāk – „Īslande”,

NORVĒĢIJAS KARALISTE, turpmāk – „Norvēģija”,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk – „Šveice”, un

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, turpmāk –„Lihtenšteina”,

turpmāk – „asociētās valstis”,

turpmāk – „Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu, ko Eiropas Savienība noslēdza ar Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā (turpmāk – „asociācijas nolīgums ar Norvēģiju un Īslandi”),

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā (turpmāk – asociācijas nolīgums ar Šveici),

ŅEMOT VĒRĀ protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā (turpmāk – „asociācijas protokols ar Lihtenšteinu”),

TĀ KĀ:

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK Eiropas Kopiena izveidoja laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (turpmāk – „Fonds”).

(2) Minētais Lēmums ir Šengenas acquis attīstīšana asociācijas nolīguma ar Norvēģiju un Īslandi, asociācijas nolīguma ar Šveici un asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē.

(3) Minētā Lēmuma 11. pantā ir noteikts, ka trešās valstis, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā, Fondā piedalās saskaņā ar Lēmuma noteikumiem un ka šādai dalībai vajadzīgos papildu noteikumus precizē, noslēdzot vienošanās, kurās iekļauj noteikumus, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas revīzijas pilnvaras.

(4) Fonds ir īpašs Šengenas acquis instruments, kas izveidots, lai sadalītu slogu un finansiāli atbalstītu Šengenas acquis īstenošanu ārējo robežu un vīzu politikas jomā dalībvalstīs.

(5) Lai atvieglinātu to gada apropriāciju aprēķināšanu, kuras piešķir valstīm, kas piedalās Fondā, kā arī lai atvieglinātu asociētajām valstīm daudzgadu programmu plānošanu, ar šo nolīgumu asociēto valstu ikgadējām finanšu iemaksām nosaka fiksētas summas, uz kurām attiecina korekcijas mehānismu, kas jāpiemēro daudzgadu programmas pēdējā gadā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

Šajā nolīgumā ir noteikti papildu noteikumi, kas vajadzīgi, lai asociētās valstis piedalītos Fondā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (turpmāk – „Lēmums”).

2. pants

Finanšu pārvaldība un kontrole

7. Asociētās valstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību ar noteikumiem, kas attiecas uz finanšu pārvaldību un kontroli un ir iekļauti Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā (turpmāk – „EK līgums”) un sekundārajos Kopienas tiesību aktos.

8. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ir šādi:

9. EK līguma 248. panta 1.–3. punkts, 256. un 274. pants, kā arī 280. panta 1.–3. punkts;

10. Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[6] (turpmāk – „Finanšu regula”) 27. pants, 28.a pants, 52. pants, 53.b pants, 72. panta 2. punkts un 95. panta 2. punkts;

11. atbilstošie noteikumi Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[7];

12. Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[8], un

13. Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ).

14. Puses var nolemt grozīt šo sarakstu, savstarpēji vienojoties.

15. Asociētās valstis savā teritorijā piemēro 2. punktā minētos noteikumus saskaņā ar šo nolīgumu.

3. pants

Pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana

Asociēto valstu teritorijā izlietotās apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

4. pants

Interešu konflikta novēršanas principa ievērošana

Visiem finanšu dalībniekiem un visām citām iesaistītām personām, kuras asociēto valstu teritorijā iesaistītas budžeta izpildē, pārvaldē, revīzijā vai kontrolē, aizliegts veikt jebkādas darbības, kas varētu radīt konfliktu starp viņu pašu un Kopienu interesēm.

5. pants

Pienākumi, kas izriet no izpildes deleģēšanas

Asociētās valstis veic visus likumdošanas, regulatīvos un administratīvos vai citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu Kopienas intereses saskaņā ar pienākumiem, kas noteikti Finanšu regulas 53. panta b) punktā un 95. panta 2. punktā.

6. pants

Izpilde

Komisijas pieņemtie lēmumi, ar kuriem uzliek finansiālās saistības personām, kas nav valstis, ir izpildāmi asociēto valstu teritorijā.

Izpildi reglamentē civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Izpildes rīkojumu pievieno lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic valsts iestāde, kuru asociēto valstu valdības izrauga šim nolūkam un par ko tās informē Komisiju.

Kad pēc Komisijas lūguma šīs formalitātes ir izpildītas, tā var uzsākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, vēršoties tieši kompetentajā iestādē.

Izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu. Tomēr sūdzības par nepareizu izpildi ir attiecīgās valsts tiesu jurisdikcijā.

7. pants

Kopienu finanšu interešu aizsardzība pret krāpšanu

16. Saskaņā ar EK līguma 280. pantu asociētās valstis

17. apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, veicot pasākumus, kuri attur no šādas rīcības, kā arī nodrošina efektīvu aizsardzību;

18. lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses, un

19. koordinē ar dalībvalstīm un Komisiju savu rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt Kopienas finanšu intereses.

20. Šajā nolūkā asociētās valstis pieņem pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko Kopiena ir pieņēmusi saskaņā ar EK līguma 280. panta 4. punktu un kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī.

Puses, savstarpēji par to vienojoties, var nolemt pieņemt pasākumus, kas ir līdzvērtīgi jebkādiem vēlākiem pasākumiem, ko pieņem Kopiena saskaņā ar šo pantu.

8. pants

Pārbaudes un apskates uz vietas, ko veic Komisija

Neskarot Komisijas tiesības, kas izriet no Lēmuma 35. un 47. panta, Komisija ( OLAF ) saistībā ar Fondu ir pilnvarota veikt pārbaudes un apskates uz vietas asociēto valstu teritorijā atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kas iekļauti 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām.

Asociēto valstu iestādes atvieglina pārbaudes un apskates uz vietas, kuras var veikt kopīgi, ja šīs iestādes to vēlas.

9. pants

Revīzijas palāta

Kā noteikts EK līguma 248. panta 3. punktā un Finanšu regulas 1. daļas VIII sadaļas 1. nodaļā, saskaņā ar EK līgumu izveidotā Revīzijas palāta var jo īpaši veikt revīzijas uz vietas telpās, kas pieder jebkurai struktūrai, kura Kopienas vārdā pārvalda ieņēmumus vai izdevumus asociēto valstu teritorijā saistībā ar Fondu, tostarp tādu fizisku vai juridisku personu telpās, kas saņem maksājumus no budžeta.

Revīzijas palāta revīziju asociētajās valstīs veic saziņā ar valstu revīzijas iestādēm vai, ja tām nav vajadzīgo pilnvaru, ar kompetentajiem valstu dienestiem. Revīzijas palāta un asociēto valstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, vienlaikus saglabājot savu neatkarību. Minētās iestādes vai dienesti informē Revīzijas palātu, vai tās plāno piedalīties revīzijā.

Revīzijas palātai ir vismaz tās pašas tiesības, kas pienākas Komisijai saskaņā ar Lēmuma 35. un 47. pantu un šā nolīguma 8. pantu.

10. pants

Publiskais iepirkums

21. Norvēģija, Īslande un Lihtenšteina piemēro savu tiesību aktu noteikumus par publisko iepirkumu saskaņā ar EEZ līguma XVI pielikumu.

22. Šveice piemēro savus tiesību aktus par publisko iepirkumu saskaņā ar PTO Nolīgumu par publisko iepirkumu ( GPA ).

Šveice iesniedz Komisijai savu publiskā iepirkuma procedūru aprakstu kopā ar pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu.

Turklāt Šveice katrā noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu iekļauj informāciju par piemērotajām publiskā iepirkuma procedūrām.

11. pants

Finanšu iemaksas un piešķīrumi

23. Asociētās valstis veic gada maksājumus Fonda budžetā saskaņā ar turpmākajām tabulām.

Tūkstošos euro | 2009. |

Gada apropriācijas (EK budžets) | 185 500 |

Norvēģija | 5100 |

Īslande | 260 |

Šveice | 5565 |

Maksājumus par 2009. gadu veic uz negrozāmu, fiksētu summu pamata[9].

Tūkstošos euro | Indekss[10] | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. |

Paredzētās gada apropriācijas (EK budžets) | % | 207 500 | 253 500 | 349 100 | 481 200 |

Norvēģija | 2,61 | 5408 | 6607 | 9099 | 12 542 |

Īslande | 0,04 | 79 | 96 | 132 | 183 |

Šveice | 3,35 | 6943 | 8483 | 11 682 | 16 102 |

Lihtenšteina | 0,03 | 62 | 76 | 105 | 144 |

Maksājumus par 2010.–2013. gadu veic uz šajā tabulā norādītā indeksa pamata, ņemot vērā 4. punktu.

24. Maksājumus 2011.–2013. gadā veic līdz 15. februārim attiecīgajā budžeta gadā pēc tam, kad Komisija līdz iepriekšējā gada 15. decembrim ir izdevusi iekasēšanas rīkojumus.

25. Iemaksas, kas paredzētas 2009. gadam, izņēmuma kārtā veic 2010. gadā. Tās iemaksā līdz 2010. gada 15. februārim kopā ar iemaksām par 2010. gadu. Šveice veic iemaksas vēlākais viena mēneša laikā pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas.

Piešķīrumus, kas paredzēti attiecīgajām asociētajām valstīm par 2009. gadu un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar Lēmuma 14. un 15. pantu, Kopiena izņēmuma kārtā izmaksā 2010. gadā šādi:

Norvēģijai – 1 611 049 euro,

Īslandei – 62 148 euro,

Šveicei – 2 282 112 euro.

Gan 2010. gadam paredzētie piešķīrumi, gan šie izņēmuma kārtā izmaksājamie piešķīrumi tiks iekļauti vienā gada programmā (2010. gads).

Sākot no 2010. gada, asociētajām valstīm paredzētos piešķīrumus aprēķina katru gadu saskaņā ar Lēmuma 14. un 15. pantu.

26. Puses koriģē no katras asociētās valsts saņemtās iemaksas par 2010., 2011., 2012. un 2013. budžeta gadu, pamatojoties uz jaunākajiem, 2012. gada 1. maijā pieejamajiem datiem par ikgadējo IKP. Korekciju(-as) attiecina uz iemaksām par 2013. gadu.

Lai veiktu korekcijas, attiecīgās asociētās valsts IKP procentuālo īpatsvaru aprēķina šādi.

Norvēģijas un Īslandes gadījumā katras valsts IKP procentuālo īpatsvaru aprēķina attiecībā pret visu iesaistīto valstu IKP, kā tas noteikts asociācijas nolīguma ar Norvēģiju un Īslandi 12. panta 1. punktā.

Šveices gadījumā tās IKP procentuālo īpatsvaru aprēķina attiecībā pret visu iesaistīto valstu IKP, kā tas noteikts asociācijas nolīguma ar Šveici 11. pantā.

Lihtenšteinas gadījumā tās IKP procentuālo īpatsvaru aprēķina attiecībā pret visu iesaistīto valstu IKP, kā tas noteikts asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantā.

27. Puses koriģē 1. punkta tabulā iekļautos skaitļus, ja mainās Lēmuma 13. panta 1. punktā minētā kopējā pamatsumma vai ja mainās 1. punkta tabulā paredzētās, faktiskās gada apropriācijas, kuras nolēmusi EK budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar 37. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[11] Eiropas Savienības 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas kontekstā.

Katrs pielāgojums ir proporcionāls kopējās pamatsummas vai attiecīgo gada apropriāciju izmaiņām, un to piemēro izmaiņu skartajam(-iem) budžeta gadam(-iem).

Šajā nolūkā Komisija asociētajām valstīm adresētā vēstulē paziņo šo valstu finanšu iemaksu pielāgojumu apjomu, kā arī pasākumus, kas jāievēro saistībā ar atbilstošajiem maksājumiem vai atmaksājumiem.

28. Lihtenšteinas iemaksas aptver tikai gadus pēc 13. panta 6. punktā minētās dienas.

29. Komisija katru gadu var izmantot līdz 300 000 euro no asociēto valstu maksājumiem, lai finansētu administratīvos izdevumus saistībā ar darbiniekiem vai ārštata darbiniekiem, kas ir nepieciešami, lai atbalstītu Lēmuma un šā nolīguma īstenošanu asociētajās valstīs.

30. Attiecībā uz 2009. un 2010. gadu Komisija izstrādā Kopienas budžeta saistības konkrētajam budžeta gadam, pamatojoties uz summām, ko Komisija piešķīrusi asociētajām valstīm saskaņā ar Lēmuma 14. un 15. pantu.

12. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar šo nolīgumu paziņotā vai iegūtā informācija, lai kādā formā tā arī būtu, ir profesionāls noslēpums un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju, ko aizsargā Kopienas iestādēm piemērojamie noteikumi un asociēto valstu tiesību akti. Šādu informāciju drīkst izpaust tikai tām personām Kopienas iestādēs, dalībvalstīs vai asociētās valstīs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to drīkst izmantot tikai tam, lai nodrošinātu Pušu finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

13. pants

Stāšanās spēkā

31. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā nolīguma depozitārijs.

32. Eiropas Kopiena, Norvēģija, Īslande, Šveice un Lihtenšteina apstiprina šo nolīgumu atbilstoši savām procedūrām.

33. Lai šis nolīgums stātos spēkā, Eiropas Kopienai un vismaz vienam parakstītājam tas ir jāapstiprina.

34. Šis nolīgums stājas spēkā attiecībā uz jebkuru Pusi pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad attiecīgā Puse apstiprinājuma dokumentu ir nodevusi depozitārijam.

35. Eiropas Kopiena, Norvēģija, Īslande un Šveice šo nolīgumu, izņemot tā 6. pantu, provizoriski piemēro no nākamās dienas pēc nolīguma parakstīšanas, neskarot konstitucionālās prasības.

36. Eiropas Kopiena un Lihtenšteina šo nolīgumu provizoriski piemēro no dienas, kad noteikumi, kas minēti asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 2. pantā, stājas spēkā saskaņā ar minētā protokola 10. pantu.

14. pants

Programmu izstrāde

37. Asociētās valstis ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šā nolīguma parakstīšanas paziņo Komisijai iestādes, kas norīkotas šo valstu daudzgadu programmas un gada programmu īstenošanai.

38. Asociētās valstis ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā nolīguma parakstīšanas iesniedz Komisijai savu daudzgadu programmu projektus 2010.–2013. gadam.

39. Asociētās valstis ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc šā nolīguma parakstīšanas iesniedz Komisijai savu 2010. gada programmu projektus.

40. Asociētās valstis ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā nolīguma parakstīšanas iesniedz Lēmuma 34. panta 2. punktā minēto pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu.

41. Komisija apstiprina daudzgadu programmu trīs mēnešu laikā pēc tās oficiālās iesniegšanas un 2010. gada programmu viena mēneša laikā pēc tās oficiālās iesniegšanas saskaņā ar Lēmumā paredzētajām procedūrām ar nosacījumu, ka Komisija atbilstoši Lēmuma 34. pantā noteiktajai procedūrai ir pārliecinājusies, ka asociētās valstis ir izveidojušas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst Lēmuma 26.–32. pantam.

42. Asociētajām valstīm nav jāiesniedz Lēmuma 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais izvērtējuma ziņojums.

15. pants

Spēkā esamība un izbeigšana

43. Kopiena vai asociētā valsts var izbeigt šo nolīgumu, paziņojot par savu lēmumu pārējām Pusēm. Nolīgumu pārtrauc piemērot trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma. Projektus un darbības, kas norisinās šā nolīguma izbeigšanas laikā, turpina saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem. Puses, savstarpēji vienojoties, atrisina visus citus jautājumus saistībā ar šā nolīguma izbeigšanas sekām.

44. Norvēģijas un Īslandes gadījumā šo nolīgumu izbeidz, ja attiecīgais asociācijas nolīgums ar Norvēģiju un Īslandi tiek izbeigts saskaņā ar tā 8. panta 4. punktu, 11. panta 3. punktu vai 16. pantu.

Šveices gadījumā šo nolīgumu izbeidz, ja asociācijas nolīgums ar Šveici tiek izbeigts saskaņā ar tā 7. panta 4. punktu, 10. panta 3. punktu vai 17. pantu.

Lihtenšteinas gadījumā šo nolīgumu izbeidz, ja asociācijas protokols ar Lihtenšteinu tiek izbeigts saskaņā ar protokola 5. panta 4. punktu, 11. panta 1. punktu vai 11. panta 3. punktu.

14. pants

Valodas

Šo nolīgumu, kā arī tam pievienotās deklarācijas, sagatavo vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru, īslandiešu un norvēģu valodā; visi minētie teksti ir vienlīdz autentiski.

Eiropas Kopienas un Lihtenšteinas kopīgā deklarācija par Lihtenšteinas dalību Ārējo robežu fondā, piemērojot Lēmumu Nr. 574/2007/EK

Eiropas Kopiena un Lihtenšteina,

ņemot vērā Lihtenšteinas ģeogrāfisko stāvokli, kā rezultātā tai nav ārējo robežu un konsulārā tīkla, kas varētu būt pamats, lai izstrādātu Fonda īstenošanas programmu,

atzīstot Lihtenšteinas apņemšanos īstenot Šengenas acquis mērķus un atzīstot Lihtenšteinas solidaritāti ar valstīm, kas piemēro Šengenas noteikumus pie ārējām robežām,

vienojas, ka Lihtenšteina var nepiedalīties Fonda īstenošanā, ja tā veic finanšu iemaksas Fondā saskaņā ar 11. pantu nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. Atbilstoši tam Lihtenšteina veiks iemaksas Fondā, bet atteiksies no tiesībām saņemt piešķīrumus no Fonda saskaņā ar Lēmuma 574/2007/EK 14. un 15. pantu.

Ja Lihtenšteina vēlāk vēlēsies piedalīties, tā savlaicīgi informē Komisiju, un praktiskie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Lēmuma Nr. 574/2007/EK, īstenošanas noteikumu un šā nolīguma piemērošanu, tiek noteikti vēstuļu apmaiņas ceļā.

Norvēģijas valdības deklarācija par Eiropas Kopienas iestāžu to lēmumu tiešu izpildāmību, ar kuriem uzliek finansiālās saistības uzņēmumiem, kas atrodas Norvēģijā

Līgumslēdzēju pušu uzmanība tiek pievērsta faktam, ka šobrīd spēkā esošā Norvēģijas konstitūcija nenodrošina Eiropas Kopienas iestāžu to lēmumu tiešu izpildāmību, ar kuriem uzliek finansiālās saistības uzņēmumiem, kas atrodas Norvēģijā. Norvēģija atzīst, ka šādi lēmumi arī turpmāk tieši jāadresē šiem uzņēmumiem un ka tiem ir jāpilda savas saistības atbilstoši pašreizējai praksei. Minētos konstitucionālos ierobežojumus, kas attiecas uz Eiropas Kopienas iestāžu to lēmumu tiešu izpildāmību, kuri saistīti ar finansiālām saistībām, nepiemēro meitasuzņēmumiem vai aktīviem, kas atrodas Kopienas teritorijā un pieder uzņēmumiem, kas atrodas Norvēģijā. Grūtību gadījumā Norvēģija ir gatava uzsākt apspriedes un panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu.

Eiropas Kopienas deklarācija

Komisija pastāvīgi uzraudzīs Norvēģijas vienpusējā deklarācijā minēto situāciju. Komisija var jebkurā laikā uzsākt apspriedes ar Norvēģiju, lai rastu apmierinošus risinājumus šādām problēmām.

[1] OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

[2] OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

[3] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[4] OV L 395, 31.12.2007., 70. lpp.

[5] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[6] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

[7] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).

[8] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[9] Balstoties uz 2007. gada IKP.

[10] Indeksa skaitļi ir noapaļoti.

[11] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.