[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.9.2009

COM(2009) 439 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Baltijas jūrā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

110

- Priekšlikuma mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt dalībvalstu zvejas iespējas attiecībā uz komerciāli vissvarīgākajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2010. gadā.

120

- Vispārīgais konteksts

Atbilstīgi Padomes 2002. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku KZP mērķis ir nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu ilgtspējīgos ekonomiskajos, vides un sociālajos apstākļos. Tāpēc ir svarīgi katru gadu noteikt zvejas iespējas, izsakot tās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kvotu un zvejas piepūles limitu veidā.

Lai ar KPN un kvotu noteikšanu saistītie gadskārtējie lēmumi kļūtu vienkāršāki un skaidrāki, kopš 2006. gada zvejas iespējas Baltijas jūrā tiek noteiktas ar atsevišķu regulu, un pirmā no tām bija Padomes 2005. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 52/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā.

Starptautiskā Jūras pētniecības padome ( ICES ) 2009. gada maijā un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2009. gada jūnijā sniedza zinātniskos ieteikumus par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2010. gadā.

Priekšlikumam ir trīs daļas, kas ir svarīgas Baltijas zvejniecību pārvaldībai 2010. gadā: pirmajā daļā noteiktas KPN un kvotas, otrajā daļā — zvejas piepūles ierobežojumi un trešajā daļā paredzēti ar tiem saistītie tehniskie pasākumi.

- 130 Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Zvejas iespējas un veids, kā tās iedalāmas dalībvalstīm, katru gadu tiek noteikti no jauna. Jaunākais tiesību akts ir Padomes 2008. gada 28. novembra Regula (EK) Nr. 1322/2008, ar ko 2009. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā.

Uz Baltijas jūras zvejniecības pārvaldību attiecas arī Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98.

Padomes 2007. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97, ir noteikti kontroles un monitoringa pasākumi attiecīgo mencas krājumu atjaunošanai. Turklāt tajā ir paredzēts, kā noteikt KPN mencas rietumu un austrumu krājumam un saistītos zvejas piepūles ierobežojumus.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un atbilst Kopienas ilgtspējīgas attīstības politikai.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Zinātniskās organizācijas, ar kurām apspriedās, ir Starptautiskā Jūras pētniecības padome ( ICES ) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

Katru gadu Kopiena lūdz ICES un ZZTEK sniegt zinātniskos ieteikumus par svarīgu zivju krājumu stāvokli. Saņemtie ieteikumi attiecas uz visiem Baltijas jūras krājumiem, kuriem ierosināta KPN, izņemot jūras zeltpleksti un reņģi 31. apakšrajonā, par kuru krājumiem ieteikumi šogad nav sniegti. Ierosinātās KPN tiek noteiktas, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, taču šos ieteikumus ne vienmēr ievēro burtiski. Ņemot vērā Komisijas nolūku nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus saglabājot zvejas iespēju stabilitāti, KPN izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedrīkst pārsniegt 15 %, ja vien krājuma stāvokļa dēļ nav vajadzīgi stingrāki pasākumi. Ja ir izstrādāts krājuma pārvaldības plāns, ierosinātā KPN ir saskaņā ar šo plānu.

Ierosinot mencas krājumu KPN, ir ņemta vērā pakāpeniskā pieeja, kura piemērota daudzgadu plānā mencu krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Šā plāna galvenais elements ir zvejas piepūles pakāpeniska samazināšana, ilgtermiņā panākot noturīgu līmeni, kas nodrošinās krājumu atjaunošanos un lielus un stabilus ieguves apjomus.

Attiecībā uz laša krājumiem Baltijas jūrā ir vajadzīgi papildu pārvaldības pasākumi jūrās un iekšējos ūdeņos, lai vajadzības gadījumā veicinātu krājumu efektīvu atjaunošanos. Laša krājumu pārvaldības plāns patlaban ir sagatavošanā.

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Priekšlikuma daļas, kurās paredzēti zvejas piepūles ierobežojumi un ar tiem saistītie tehniskie pasākumi, ir saskaņā ar 2006. gada decembra Padomē pieņemtajiem lēmumiem par Padomes 2006. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 1941/2006, ar ko 2007. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā, un Padomes 2007. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Abas regulas 2005. un 2006. gadā ir apspriestas ar ieinteresētajām personām, proti, nozares pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, kuras nodarbojas ar zvejniecības jautājumiem, un attiecīgajām dalībvalstīm.

Apspriešanās ar Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi (BJRKP) notika Bentiskās un pelaģiskās zvejas darba grupas sanāksmēs un izpildu komitejas sanāksmē 2009. gada jūnijā, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu „Apspriešanās par zvejas iespējām 2010. gadam”. Priekšlikuma zinātnisko pamatojumu nodrošināja ICES un ZZTEK. Par pamatu ņemot minēto politikas paziņojumu, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts iepazīstināja ar noteikumiem, pēc kuriem tas plāno vadīties, nosakot KPN un kvotas 2010. gadam. Izstrādājot šo priekšlikumu, tika izvērtēti un pienācīgi ņemti vērā minētajās sanāksmēs izteiktie provizoriskie viedokļi un pēc tam rakstveidā sniegtie saistošie ieteikumi par visiem attiecīgajiem zivju krājumiem.

BJRKP atbalsta daudzgadu plāna īstenošanu attiecībā uz mencu, taču nepiekrīt KPN koriģēšanai, lai panāktu ilgtermiņā noturīgu apjomu, tajos gadījumos, kad BJRKP uzskata krājuma stāvokli par stabilu vai pastāv uz to, ka lielāku labumu no attiecīgā krājuma vai citiem krājumiem var gūt, saglabājot līdzšinējās KPN vai tās nosakot lielākas nekā nāktos, ja piemērotu ieguves apjoma kontroles noteikumus, kas definēti paziņojumā „Apspriešanās par zvejas iespējām 2010. gadam”.

- Ietekmes novērtējums

Ja ierosinātie pasākumi tiks īstenoti, nozvejas apjoma ziņā Kopienas kuģu zvejas iespējas Baltijas jūrā kopumā samazināsies par aptuveni 10 % (visām attiecīgajām sugām). Vairākiem reņģes krājumiem un brētliņai noteiktā samazinājuma iemels ir tas, ka krājuma stāvoklis nav precīzi zināms un krājums ir papildinājies sliktāk nekā parasti. Ekonomiskās ietekmes ziņā lielākais KPN samazinājums skar reņģes krājumu Baltijas jūras rietumu daļā; tas noteikts tāpēc, ka krājums ir pārzvejots, turklāt pēdējos gados tas papildinājies slikti un nu gaidāma strauja šā krājuma sarukšana. Baltijas jūras mencas rietumu un austrumu krājuma KPN saskaņā ar daudzgadu plānu ir palielināta.

Priekšlikumā atspoguļoti ne tikai īstermiņa problēmjautājumi, bet arī ilgtermiņa pieeja, saskaņā ar kuru zvejas apjoms pakāpeniski jāsamazina līdz ilgtermiņā noturīgam apjomam.

Tāpēc priekšlikumā iestrādātās pieejas rezultātā vidējā līdz ilgā termiņā samazināsies zvejas piepūle, toties ilgtermiņā tiks iegūtas stabilas vai pieaugošas kvotas. Paredzams, ka šīs pieejas rezultātā ilgtermiņā tiks panākta mazāka ietekme uz vidi (tas saistīts ar zvejas piepūles samazināšanu un ierobežojumiem nozvejas jomā, proti, mazāku skaitu kuģu un/vai mazāku kuģa vidējo zvejas piepūli) un nemainīgi vai lielāki izkrāvumi. Zvejas darbību ilgtspējība ilgtermiņā palielināsies.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 un jo īpaši tās 20. pants; Padomes Regula (EK) Nr. 847/1996 un jo īpaši tās 2. pants; Padomes Regula (EK) Nr. 1098/2007 un jo īpaši tās 5. pants un 8. panta 3. punkts.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

- Sīkāks skaidrojums

Priekšlikumā 2010. gadam noteiktas konkrētu zivju krājumu vai krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītie nosacījumi dalībvalstīm, kas zvejo Baltijas jūrā.

Dalībvalstīm iedalītās KPN un kvotas ir norādītas I pielikumā. Priekšlikumā minēto skaitļu pamatā ir zinātniskie ieteikumi, apspriešanās ar Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi (BJRKP) un KPN un kvotu noteikšanas sistēma, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā „Apspriešanās par zvejas iespējām 2010. gadam”. Abiem mencas krājumiem paredzētās KPN un kvotas ir cieši saistītas ar zvejas piepūles limitiem, kas noteikti II pielikumā. Tehniskie pasākumi, kas norādīti III pielikumā, ir pārejas posma pasākumi plekstes un akmeņplekstes zvejniecības pārvaldībā.

Visām sugām, uz kurām attiecas nozvejas kvota, noteikts augstākas izmēra kategorijas zivju atlasījumu aizliegums. Tas darīts galvenokārt tādēļ, lai samazinātu izmetumus. Praktiski šis aizliegums nozīmē to, ka nedrīkst izmest jūrā tādu sugu zivis, kurām ir noteikta nozvejas kvota un kuras ir likumīgi zvejojamas un izkraujamas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti zivsaimniecības jomā.

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Baltijas jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/1996, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[2], un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto[3], un jo īpaši tās 5. pantu un 8. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantā paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī ievērojot visus ieteikumus, ko sniegusi Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome (BJRKP).

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jānosaka zvejas iespēju limiti katrai zvejniecībai vai zvejniecību grupai un jāiedala šīs iespējas dalībvalstīm.

(3) Lai nodrošinātu zvejas iespēju faktisku pārvaldību, ir jāparedz konkrēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek veiktas zvejas darbības.

(4) Lai dalībvalstis varētu nodrošināt ar to karogu peldošo kuģu pārvaldību, Kopienas līmenī jānosaka zvejniecības pārvaldības principi un konkrētas procedūras.

(5) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā ir noteiktas ar zvejas iespēju sadali saistītās definīcijas.

(6) Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādi regulā minētie pasākumi.

(7) Zvejas iespējas jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar Komisijas 1987. gada 20. maija Regulu (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju[4], Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju[5], Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai[6], Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām[7], Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības[8], Padomes 1991. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3880/91 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā[9], Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā[10], Padomes 2007. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto[11], un Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju[12].

(8) Lai nodrošinātu, ka ikgadējās zvejas iespējas tiek noteiktas tādā apmērā, kas atbilst mērķim nodrošināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu vides, ekonomiskajā un sociālajā aspektā, ir ņemti vērā KPN noteikšanas pamatprincipi, kas izklāstīti 4., 5. un 7.–9. punktā Komisijas paziņojumā “Apspriešanās par zvejas iespējām 2010. gadam”[13].

(9) Lai samazinātu izmetumu apjomu, ir lietderīgi attiecībā uz visām sugām, kuru nozveju regulē ar kvotām, aizliegt augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanu, un praksē tas nozīmētu aizliegumu izmest jūrā tādu sugu zivis, kurām ir noteikta nozvejas kvota un kuras ir likumīgi zvejojamas un izkraujamas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti zivsaimniecības jomā.

(10) Lai labāk saglabātu zivju krājumus, 2010. gadā jāīsteno daži papildu pasākumi par zvejas tehniskajiem nosacījumiem.

(11) Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju sākt 2010. gada 1. janvārī. Ņemot vērā lietas steidzamību, izņēmuma kārtā nav jāpiemēro astoņu nedēļu termiņš, kas minēts I(4). punktā Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA Darbības joma un definīcijas

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā un saistītos nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas izmantojamas.

2. pants Darbības joma

Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (Kopienas kuģi), kas darbojas Baltijas jūrā.

3. pants Definīcijas

Papildus Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta definīcijām šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ( ICES ) zonas ir definētas Regulā (EK) Nr. 2187/2005;

(b) “Baltijas jūra” ir ICES 22.–32. apakšrajons;

(c) “kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu drīkst iegūt no katra krājuma;

(d) “kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai, dalībvalstij vai trešai valstij;

(e) “diena ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad kuģis neatrodas ostā.

II NODAĻAZvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi

4. pants Nozvejas limiti un to sadalījums

Nozvejas limiti, šādu limitu sadalījums dalībvalstīm un papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir noteikti šīs regulas I pielikumā.

5. pants Īpaši noteikumi par sadalījumu

1. Šīs regulas I pielikumā noteiktais nozvejas limitu sadalījums dalībvalstīm neskar:

(a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

(b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu;

(c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

(d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

(e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 338/2008 2. pantu.

2. Uz 2011. gadu pārceļamo kvotu ieturēšanas vajadzībām Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas noteikumiem, var piemērot visiem krājumiem, kam noteikta analītiskā KPN.

6. pants Nozvejas un piezvejas nosacījumi

1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

(a) nozvejas guvuši tādas dalībvalsts kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta vai

b) zivis, izņemot reņģes un brētliņas, nozvejotas kopā ar citu sugu zivīm, nozvejas gūtas ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, un nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot.

2. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai no Kopienas daļas, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta dalībvalstīm, izņemot nozvejas, kas gūtas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

3. Ja dalībvalstij iedalītā reņģu kvota ir pilnībā apgūta, kuģiem, kas peld ar šīs dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejniecībās, kurām attiecīgā kvota noteikta, ir aizliegts izkraut nešķirotas nozvejas, kurās ir reņģes.

4. Ja dalībvalstij iedalītā brētliņu kvota ir pilnībā apgūta, kuģiem, kas peld ar šīs dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejniecībās, kurām attiecīgā kvota noteikta, ir aizliegts izkraut nešķirotas nozvejas, kurās ir brētliņas.

7. pants Augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums

Visas nozvejas, kurām piemēro kvotu un kuras gūtas zvejas darbībās, uzceļ uz kuģa un vēlāk izkrauj, ja vien tas nav pretrunā ar pienākumiem, kas paredzēti zivsaimniecības jomā pieņemtajos Kopienas tiesību aktos, ar kuriem nosaka tehniskos, kontroles un saglabāšanas pasākumus, un jo īpaši ar šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 2187/2005, Regulas (EEK) Nr. 2847/1993 un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 noteikumiem.

8. pants Zvejas piepūles limiti

1. Zvejas piepūles limiti ir noteikti II pielikumā.

2. Šā panta 1. punktā minētos limitus piemēro ICES 27. un 28.2. apakšrajonā, ciktāl Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 2. punktu nav pieņēmusi lēmumu atbrīvot šos apakšrajonus no minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 3., 4. un 5. punktā un 13. pantā paredzētajiem ierobežojumiem.

3. Šā panta 1. punktā minētos limitus nepiemēro ICES 28.1. apakšrajonā, ciktāl Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 4. punktu nav pieņēmusi lēmumu šajā apakšrajonā piemērot Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 3., 4. un 5. punktā paredzētos ierobežojumus.

9. pants Pārejas posma tehniskie pasākumi

Pārejas posmā piemērojamie tehniskie pasākumi ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻANobeiguma noteikumi

10. pants Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

11. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Nozvejas limiti un saistītie nosacījumi, kas reglamentē Kopienas kuģiem piemērojamu nozvejas limitu ikgadējo pārvaldību apgabalos, kuros sugām un apgabaliem ir paredzēti nozvejas limiti

Turpmāk tabulās ir noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) konkrētiem krājumiem, dalībvalstīm iedalītās daļas un saistītie nosacījumi kvotu ikgadējai pārvaldībai.

Katra apgabala zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Minētajās tabulās sugu apzīmēšanai izmantoti šādi kodi.

Zinātniskais nosaukums | Trīsburtu kods | Vispārpieņemtais nosaukums |

Clupea harengus | HER | Reņģe |

Gadus morhua | COD | Menca |

Platichthys flesus | FLX | Plekste |

Pleuronectes platessa | PLE | Jūras zeltplekste |

Psetta maxima | TUR | Akmeņplekste |

Salmo salar | SAL | Lasis |

Sprattus sprattus | SPR | Brētliņa |

Suga: | Reņģe | Zona: | 30.–31. apakšrajons |

Clupea harengus | HER/3D30.; HER/3D31. |

Somija | 84 721 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Zviedrija | 18 615 |

EK | 103 336 |

KPN | 103 336 |

Suga: | Reņģe | Zona: | 22.–24. apakšrajons |

Clupea harengus | HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24. |

Dānija | 3 009 | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 11 845 |

Somija | 2 |

Polija | 2 793 |

Zviedrija | 3 820 |

EK | 21 469 |

KPN | 21 469 |

Suga: | Reņģe | Zona: | 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajons |

Clupea harengus | HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.; HER/3D29.; HER/3D32. |

Dānija | 2 685 | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 712 |

Igaunija | 13 714 |

Somija | 26 769 |

Latvija | 3 384 |

Lietuva | 3 564 |

Polija | 30 412 |

Zviedrija | 40 828 |

EK | 122 068 |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Reņģe | Zona: | 28.1. apakšrajons |

Clupea harengus | HER/03D.RG |

Igaunija | 16 809 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Latvija | 19 591 |

EK | 36 400 |

KPN | 36 400 |

Suga | Menca | Zona: | EK ūdeņi 25.–32. apakšrajonā |

Gadus morhua | COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32. |

Dānija | 11 777 | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 4 685 |

Igaunija | 1 148 |

Somija | 901 |

Latvija | 4 379 |

Lietuva | 2 885 |

Polija | 13 561 |

Zviedrija | 11 932 |

EK | 51 267 |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Menca | Zona: | EK ūdeņi 22.–24. apakšrajonā |

Gadus morhua | COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24. |

Dānija | 7 726 | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 3 777 |

Igaunija | 171 |

Somija | 152 |

Latvija | 639 |

Lietuva | 415 |

Polija | 2 067 |

Zviedrija | 2 753 |

EK | 17 700 |

KPN | 17 700 |

Suga: | Jūras zeltplekste | Zona: | EK ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |

Pleuronectes platessa | PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32. |

Dānija | 2 179 | Piesardzības KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 242 |

Polija | 456 |

Zviedrija | 164 |

EK | 3 041 |

KPN | 3 041 |

Suga: | Lasis | Zona: | EK ūdeņi 22.–31. apakšrajonā |

Salmo salar | SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31. |

Dānija | 54 556 | (1) | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 6 070 | (1) |

Igaunija | 5 545 | (1) |

Somija | 68 028 | (1) |

Latvija | 34 700 | (1) |

Lietuva | 4 079 | (1) |

Polija | 16 550 | (1) |

Zviedrija | 73 745 | (1) |

EK | 263 273 | (1) |

KPN | Nepiemēro |

__________ |

(1) Zivju skaits. |

Suga: | Lasis | Zona: | EK ūdeņi 32. apakšrajonā |

Salmo salar | SAL/3D32. |

Igaunija | 1 581 | (1) | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Somija | 13 838 | (1) |

EK | 15 419 | (1) |

KPN | Nepiemēro |

_________ |

(1) Zivju skaits. |

Suga: | Brētliņa | Zona: | EK ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |

Sprattus sprattus | SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32. |

Dānija | 33 535 | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 21 245 |

Igaunija | 38 941 |

Somija | 17 555 |

Latvija | 47 032 |

Lietuva | 17 013 |

Polija | 99 810 |

Zviedrija | 64 829 |

EK | 339 960 |

KPN | Nepiemēro |

II PIELIKUMS

Zvejas piepūles limiti

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas peld ar to karogu un zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, pie grunts nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām, izņemot peldošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu, ir atļauts pavadīt ne vairāk kā:

(a) 181 dienu ārpus ostas 22.–24. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. līdz 30. aprīlim, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un

(b) 160 dienas ārpus ostas 25.–28. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. jūlija līdz 31. augustam, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

III PIELIKUMS Pārejas posma tehniskie pasākumi

Plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumi

1. Aizliegts paturēt uz kuģa šādu sugu zivis, kas nozvejotas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos.

Suga | Ģeogrāfiskais apgabals | Laikposms |

Plekste (Platichthys flesus) | 26., 27., 28. un 29. apakšrajons uz dienvidiem no 59°30′N 32. apakšrajons | 15. februāris–15. maijs 15. februāris–31. maijs |

Akmeņplekste (Psetta maxima) | 25., 26. un 28. apakšrajons uz dienvidiem no 56°50′N | 1. jūnijs–31. jūlijs |

2. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, zvejā ar traļiem, dāņu vadiem un tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 105 mm, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 100 mm, 1. punktā noteiktajos aizlieguma laikposmos drīkst paturēt uz kuģa un izkraut plekstes un akmeņplekstes piezvejas, kas nepārsniedz 10 % no kopējās uz kuģa paturētās un izkrautās nozvejas dzīvsvara.

[…]

[1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[3] OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.

[4] OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

[5] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

[6] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

[7] OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

[8] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

[9] OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

[10] OV L 16, 20.1.2005., 184. lpp.

[11] OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.

[12] OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

[13] COM(2009) 224.