[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.7.2009

COM(2009) 347 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velmētu stiepļu importam un ar ko izbeidz procedūru attiecībā uz Moldovas Republikas un Turcijas izcelsmes velmētu stiepļu importu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (“pamatregula”) piemērot procedūrā, kas attiecas uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR), Moldovas Republikas (MR) un Turcijas izcelsmes velmētu stiepļu importu. |

Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Nepiemēro. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Nepiemēro. |

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums. |

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija 2008. gada 8. maijā uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētu ĶTR, MR un Turcijas izcelsmes velmētu stiepļu importu. Ar Regulu (EK) Nr. 112/2009 Komisija importam no ĶTR un MR noteica pagaidu antidempinga maksājumus. Importam no Turcijas netika noteikti antidempinga maksājumi, jo tika konstatēts, ka tas nav nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Pievienotais Padomes regulas priekšlikums ir pamatots ar galīgajiem secinājumiem par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, apstiprinot pagaidu secinājumus par importu no ĶTR un Turcijas, tomēr konstatējot, ka imports no MR nav nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Turklāt, pamatojoties uz papildu datiem, kas iegūti no ieinteresētajām pusēm, tika pārskatīta dempinga starpība un kaitējums. Tādēļ Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, lai noteiktu galīgos pasākumus attiecībā uz importu no ĶTR. |

Juridiskais pamats Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005. |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. |

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Kopienas, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo pamatregula neparedz alternatīvas. |

4. Ietekme uz budžetu |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velmētu stiepļu importam un ar ko izbeidz procedūru attiecībā uz Moldovas Republikas un Turcijas izcelsmes velmētu stiepļu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Pagaidu pasākumi

(1) Komisija ar Regulu (EK) Nr. 112/2009[2] (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Moldovas Republikas (“MR”) izcelsmes velmētu stiepļu importam.

(2) Jāatgādina, ka šī izmeklēšana uzsākta saskaņā ar sūdzību, ko iesniedza EUROFER (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no Kopienas kopējās velmētu stiepļu produkcijas.

2. Turpmākā procedūra

(3) Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas lūdza iespēju tās uzklausīt, tādu iespēju deva. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Šajā nolūkā veica papildu pārbaudes apmeklējumu šādā uzņēmumā:

Kopienas ražotājs:

- Celsa UK Holding Limited, Cardiff , Apvienotā Karaliste

(4) Komisija arī turpināja izmeklēšanu saistībā ar Kopienu interesējošiem aspektiem un veica dažu Kopienas lietotāju atbildēs uz anketas jautājumiem iegūto datu analīzi.

(5) Kā minēts pagaidu regulas 13. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtējumu Komisija analizēja datus par laikposmu no 2004. gada līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(6) Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka 2004. gada izvēle kaitējuma novērtēšanai ir nepareiza, jo šis gads izņēmuma kārtā bija ļoti labvēlīgs augstā pieprasījuma un peļņas normu dēļ. Tāpēc tās pieprasīja attiecīgajā periodā neietvert 2004. gadu.

(7) Jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu izmeklēšanas periodam ir jābūt tieši pirms lietas izskatīšanas sākuma. Jāatgādina, ka šī izmeklēšana uzsākta 2008. gada 8. maijā. Kas attiecas uz kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaudi, tad tā parasti aptver trīs vai četrus gadus pirms izmeklēšanas sākuma un beidzas līdz ar dempinga izmeklēšanas periodu. Šajā procedūrā pielietoja minēto praksi. Neatkarīgi no tā, vai 2004. gads vai jebkurš cits attiecīgā perioda gads bija vai nebija labvēlīgs, šis faktors nešķiet būtisks šai izmeklēšanai.

(8) Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu konkrētu ĶTR izcelsmes velmētu stiepļu importam un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu un procedūras izbeigšanu attiecībā uz Moldovas Republikas un Turcijas izcelsmes velmētu stiepļu importu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt iebildumus pēc minētās informācijas saņemšanas.

(9) Ņēma vērā ieinteresēto personu mutiskos un rakstiski iesniegtos komentārus un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums

(10) Attiecīgais ražojums ir ĶTR, MR un Turcijas izcelsmes karsti velmēti, saišķos brīvi satīti dzelzs, neleģēta vai leģēta tērauda, bet ne nerūsējoša tērauda stiepļu stieņi (“attiecīgais ražojums” vai velmētās stieples), ko parasti deklarē ar KN kodiem 7213 10 00, 7213 20 00, 7213 91 10, 7213 91 20, 7213 91 41, 7213 91 49, 7213 91 70, 7213 91 90, 7213 99 10, 7213 99 90, 7227 10 00, 7227 20 00, 7227 90 10, 7227 90 50 un 7227 90 95. Attiecīgais ražojums neietver nerūsējoša tērauda velmētās stieples.

(11) Pēc pagaidu paziņojuma publiskošanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka stiepļu stieņus ar KN kodu 7213 91 90 nevajadzētu iekļaut attiecīgā ražojuma definīcijā, jo sūdzības iesniedzējam un tā juridiskajam pārstāvim piešķirtās pilnvaras neattiecas uz šo īpašo stieņu veidu.

(12) Šajā sakarā ir jāatzīmē, pirmkārt, ka sūdzībā bija iekļauts iepriekšminētais KN kods. Otrkārt, sākot izmeklēšanu, attiecīgo ražojumu definē, pamatojoties uz galvenajām fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām. Attiecīgos KN kodus, saskaņā ar kuriem attiecīgo produktu importu deklarē, visbeidzot nosaka tikai izmeklēšanas laikā un jo īpaši, uzliekot galīgās nodevas. Tas izriet arī no paziņojuma par procedūras uzsākšanu teksta, kurā minēts, ka attiecīgie KN kodi ir sniegti tikai informācijas nolūkā[3]. Turklāt tika secināts, ka ar iepriekšminēto KN kodu deklarētajai velmētajai stieplei nepiemīt galvenās īpašības, kas noteiktas paziņojumā par procedūras uzsākšanu, un ka tā tādējādi nav uzskatāma par attiecīgo ražojumu. Tāpēc šo iebildumu noraidīja.

(13) Viens ražotājs eksportētājs un viens lietotājs apgalvoja, ka šis īpašais velmēto stiepļu veids, proti, “riepu kords” ar KN kodu 7213 91 20, ievērojami atšķiras no citiem velmētu stiepļu veidiem pēc tā fizikālajām un tehniskajām īpašībām, galīgā pielietojuma, aizstājamības un patērētāju priekšstatiem. Tāpēc tie prasīja, lai riepu kordu izslēdz no šīs izmeklēšanas darbības jomas.

(14) Iepriekšminētā prasība un īpašie argumenti tika sīki analizēti. Pirmkārt, konstatēja, ka dažādiem velmētu stiepļu veidiem, tostarp “riepu kordam”, kas ietverti ražojuma definīcijā, ir vienādas galvenās fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kas nozīmē, ka tie visi pieder pie vienas ražojumu kategorijas.

(15) Otrkārt, pat ja riepu kords ir relatīvi sarežģītāks un dārgāks velmētu stiepļu veids salīdzinājumā ar citiem velmētu stiepļu veidiem, kuri ietilpst pašreizējās izmeklēšanas darbības jomā, tas tomēr nenozīmē, ka no ĶTR importētā riepu korda īpašības ievērojami atšķiras no Kopienā ražota riepu korda īpašībām.

(16) Turklāt izmeklēšanā attiecīgajā periodā tika konstatēts riepu korda imports no attiecīgās valsts. Lai gan šis imports tika veikts ierobežotā daudzumā, tas liecina par ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas pašreizējā izmeklēšana, spēju ražot šo velmētu stiepļu veidu.

(17) Tāpēc, ņemot vērā iepriekšminētos faktus un apsvērumus, neuzskatīja, ka riepu korda izslēgšana no izmeklēšanas darbības jomas ir pamatota. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(18) Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemti citi komentāri, ar šo apstiprina pagaidu regulas 13. līdz 14. apsvērumu.

C. DEMPINGS

1. Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

1.1 Ķīnas Tautas Republika

(19) Tā kā attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju TER statusu citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 27. līdz 31. apsvērumu.

1.2 Moldovas Republika

(20) Jāatgādina, ka vienīgais Moldovas ražotājs, kas sadarbojās, nevarēja pierādīt atbilstību nevienam no pieciem TER kritērijiem. Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas uzņēmums atkārtoja savus iepriekšējos komentārus par Komisijas lēmumu nepiešķirt tam TER, kaut gan tie bija analizēti un risināti TER un pagaidu paziņojuma sniegšanas laikā. Moldovas eksportētājs apstrīdēja secinājumus attiecībā uz visiem pieciem TER kritērijiem, bet nesniedza pierādījumus savu prasību pamatojumam.

(21) Jo īpaši eksportētājs apgalvo, ka Komisija nonāk pretrunās, uzskatot, ka tā sauktās MR Pārdņestras reģiona iestādes, vadoties pēc 1. kritērija, pilda valsts funkcijas, bet nepilda valsts funkcijas, vadoties pēc 4. kritērija. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka tā sauktās MR Pārdņestras reģiona iestādes neapšaubāmi var iejaukties uzņēmuma vadības procesos. Tas tieši ietekmē vērtējumu par atbilsmi 1. kritērijam. No otras puses, tā sauktās MR Pārdņestras reģiona iestādes, kas nav atzītas, nenodrošina juridisku noteiktību un stabilitāti, un tādējādi neatbilst 4. kritērija prasībām. Tādēļ šis iebildums bija jānoraida.

(22) Attiecībā uz 1. kritēriju eksportētājs jo īpaši iebilda, ka uzņēmumu vada privātpersonas un ka nav saistības starp augstāko vadību un tā sauktajām MR Pārdņestras reģiona iestādēm. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmuma priekšsēdētājs un pārējais vadošais personāls aktīvi piedalās tā saukto MR Pārdņestras reģiona iestāžu likumdevēja struktūrās. Tādēļ šis iebildums bija jānoraida.

(23) Attiecībā uz 2. kritēriju uzņēmums jo īpaši iebilda, ka ieruna atzinumā par uzņēmuma finanšu pārskata revīzijas ziņojumu nav būtiska. Tomēr šī ieruna atzinumā attiecas uz visu pamatlīdzekļu vērtību, un tāpēc to nevar uzskatīt par nebūtisku. Pārbaudes laikā uzņēmums nevarēja izskaidrot šo ierunu. Šajā ziņā nav sniegti papildu pierādījumi. Tādēļ šis iebildums bija jānoraida.

(24) Par 3. kritēriju uzņēmums atkārtoja argumentu, ka pēc privatizācijas tas tika pārdots normālos konkurences apstākļos, un tādējādi visi iepriekšējie izkropļojumi ir novērsti. Tomēr šīm argumentam netika sniegti pierādījumi un tāpēc apstiprina pagaidu regulas 45. apsvērumu.

(25) Par 5. kritēriju uzņēmums jo īpaši apgalvoja, ka tā finanšu pārskati ir izteikti ASV dolāros un nevis tā saucamajos MRP rubļos un tāpēc šis jautājums nav svarīgs. Tomēr nav noliedzams fakts, ka MRP rubļus lieto vairākās uzņēmuma ikdienas operācijās un tāpēc likme MRP rubļu pārrēķinam citās valūtās nav nesvarīga novērtēšanai pēc šā kritērija. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(26) Tāpēc šie iebildumi nemainīja pagaidu konstatējumus par TER nepiešķiršanu Moldovas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, un ar šo apstiprina pagaidu regulas 32. līdz 49. apsvērumu.

2. Atsevišķs režīms (“AR”)

(27) Piezīmju par šo jautājumu nav, tāpēc pagaidu regulas 50. līdz 53. apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

3. Normālā vērtība

3.1 Turcija

(28) Viens ražotājs eksportētājs norādīja, ka normālās vērtības noteikšanai nav ņemti vērā pārskatītie un pārbaudītie dati par uzņēmuma iekšzemes pārdevumiem. Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pārrakstīšanās kļūdas dēļ saliktā normālā vērtība ir bijusi nepareizi aprēķināta. Šos apgalvojumus pārbaudīja un vajadzības gadījumā veica labojumus.

(29) Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā eksporta pārdevumus veido tikai attiecīgā ražojuma “nestandarta” veidi, bet iekšzemes pārdevumus veido “standarta” un “nestandarta” ražojumu veidi. Tas apgalvoja, ka šīs metodes rezultātā tika iegūts negodīgs salīdzinājums un ka normālo vērtību būtu jāaprēķina, salīdzinot tikai “nestandarta” eksporta un iekšzemes pārdevumu cenas.

(30) Tomēr izmeklēšanā nevarēja pierādīt pietiekošu “standarta” un “nestandarta” ražojumu atšķirību, kā apgalvoja ražotājs eksportētājs, lai tā ietekmētu to salīdzināmību. Abas šīs kategorijas ietilpst līdzīgā ražojuma aprakstā. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums abus ražojumu veidus pārdod par vienu un to pašu cenu. Tādēļ minētais iebildums bija jānoraida.

(31) Tā kā par normālās vērtības attiecībā uz Turciju aprēķina metodiku citu komentāru nav, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 54. līdz 63. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

3.2 Ķīnas Tautas Republika un Moldovas Republika

(32) Netika saņemtas piezīmes par ĶTR un MR normālo vērtību, kas tika noteikta, kā aprakstīts pagaidu regulas 64. apsvērumā Tāpēc apstiprina pagaidu atzinumus.

4. Analogā valsts

(33) Saskaņā ar iemesliem, kas norādīti pagaidu regulas 65. līdz 74. apsvērumā, Turciju izvēlējās par pagaidu analogo valsti. Pēc pagaidu paziņojuma publiskošanas sūdzības iesniedzējs, EUROFER , iebilda pret Turcijas izraudzīšanu par analogo valsti Brazīlijas vietā, kā sākotnēji bija paredzēts. EUROFER vēlreiz minēja argumentus, kas bija iesniegti pagaidu posmā un apgalvoja, ka a) Brazīlijas tirgū ir pietiekoša konkurence un b) Turcijas tērauda ražošanas nozares subsidēšana padara to nepiemērotu normālās vērtības noteikšanai. Turklāt EUROFER apgalvoja, ka izmeklēšanā tika konstatēta dempinga pastāvēšana Turcijā un ka saskaņā ar Komisijas praksi šo valsti nevajadzētu izmantot par analogo valsti.

(34) Jāatgādina, ka iekšzemes cenas Brazīlijā ir augstākas par publicētajām pasaules cenām. Tika konstatēts arī, ka Brazīlijas ražotāja peļņas līmenis iekšzemes tirgū ir ļoti augsts, jo īpaši salīdzinājumā ar peļņas līmeni, kas tiek uzskatīts par saprātīgu Kopienas ražošanas nozarē. Kā noteikts pagaidu regulā, minēto faktu uzskata par norādi uz nepietiekamu konkurences līmeni Brazīlijas tirgū.

(35) Turcijā, šķiet, ir daudz lielāks konkurences līmenis iekšzemes tirgū nekā Brazīlijā. Tas fakts, ka ir konstatēts Turcijas eksportētāju veiktais dempings, vēl nenozīmē, ka šai valstij noteiktā normālā vērtība nav ticama.

(36) EUROFER arī apgalvoja, ka, ņemot vērā iespējamo Turcijas uzņēmumu subsidēšanu, šī valsts neatbilst analogās valsts statusam. Tomēr netika sniegti fakti, kas pierādītu šo apgalvojumu.

(37) Ņemot vērā iepriekš minēto, apstiprina pagaidu regulas 65. līdz 74. apsvērumu, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu šīs procedūras vajadzībām Turciju izraugās par analogo valsti.

5. Eksporta cena

(38) Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka eksporta cenu nevajadzēja noteikt saskaņā ar pagaidu regulas 76. apsvērumu. Pēc prasības izskatīšanas tika konstatēts, ka šis apgalvojums ir pamatots, jo īpaši tāpēc, ka uzņēmuma, kuram ir darījumi ārpus Kopienas, funkcijas nedod pamatu pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanai.

(39) Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nav pamatoti atskaitījumi no komisijas naudām, kas saņemtas par pārdošanu, izmantojot saistītu uzņēmumu. Pēc šīs prasības izskatīšanas, tika konstatēts, ka tā ir pamatota, jo saistītais uzņēmums neveic tādas pašas funkcijas kā aģents. Tāpēc attiecīgi tika izlabotas eksporta cenas.

(40) Tā kā par eksporta cenas noteikšanu citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 75. apsvērumā minētos pagaidu konstatējumus.

6. Salīdzinājums

(41) Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums izdarīts, balstoties uz ražotāja noteiktajām cenām. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, kas attiecās uz cenām un to salīdzināmību.

(42) Kā aprakstīts pagaidu regulas 79. apsvērumā, attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas saistībā ar atšķirībām transportēšanas izmaksās, pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksās, banku komisijas maksās, iepakošanas izmaksās, kredīta izmaksās un komisijas maksās.

(43) Vairāki eksportētāji apstrīdēja korekciju aprēķinu saistībā ar atšķirībām iekšzemes transportēšanas izmaksās, pārvadājumu izmaksās, banku komisijas maksās, kredīta izmaksās un komisijas maksās un piedāvāja alternatīvas aprēķinu metodes. Ņemot vērā pierādījumus, kas tika iesniegti atbildēs uz anketas jautājumiem, un informāciju un pierādījumus, kas tika iegūti pārbaudes vizīšu laikā, lielākā daļa no šīm prasībām netika uzskatītas par pamatotām, un tāpēc tika paturētas korekcijas, kas bija aprēķinātas pagaidu posmā. Tomēr dažas prasības tika pieņemtas, tās bija pamatotas, un tika veikti labojumi korekcijās attiecībā uz kredīta izmaksām, komisijas maksām un muitas tarifiem par eksporta pārdevumiem.

7. Dempinga starpība

(44) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

7.1. Ķīnas Tautas Republika

(45) Pēc labojumiem normālajās vērtībās analogajā valstī Ķīnas ražotāju eksportētāju galīgās dempinga starpības ir šādas:

Uzņēmums | Dempinga starpība |

Valin Group | 38,6% |

Visi pārējie | 52,3% |

7.2. Moldovas Republika

(46) Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas uzskatīja, ka, izmantojot visus pieejamos MR eksporta datus, varētu iegūt precīzāku ainu par šīs valsts veikto dempingu. Tādējādi tika aprēķināta valsts mērogā piemērojamā dempinga starpība, pamatojoties uz visu zināmo ražotāju eksporta cenām.

(47) Pēc analogās valsts normālo vērtību, eksporta cenu un korekciju labojumiem, kā norādīts iepriekš, MR valsts mērogā piemērojamo dempinga starpību noteica 16,2 % apmērā.

Turcijas ražotāji eksportētāji

(48) Ņemot vērā iepriekš minēto, Turcijas ražotāju eksportētāju galīgās dempinga starpības ir šādas:

Uzņēmuma nosaukums | Dempinga starpība |

Kroman Çelik Sanayli AS | 18,8 % |

Çolakoglu Metalurji AS | 7,6% |

Iskenderun Demir ve Çelik AŞ | 10,5 % |

Habas Sinai ve Tibbi Gazlar Istihsal Endustri AS | 7,1 % |

Icdas Celik Enerji Tersane ve Ulasim Sanayii AS | 3,9% |

Visi pārējie | 18,8% |

D. KAITĒJUMS

1. Kopienas ražošana

(49) Tā kā nav piezīmju par Kopienas ražošanu vai pasīvo ražotāju sadarbību, kā tas minēts pagaidu regulas 91. apsvērumā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 89. līdz 92. apsvērumu.

2. Kopienas ražošanas nozares definīcija

(50) Tā kā par Kopienas ražošanas nozares definīciju komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 93. apsvērumu.

(51) Jāatgādina, ka netika veikta atlase kaitējuma analīzei, jo no 20 ražotājiem, kas sadarbojās, četras bija uzņēmumu grupas un divi — neatkarīgi ražotāji. Kā minēts iepriekš 3. apsvērumā, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veikta pārbaude uz vietas vēl viena Kopienas ražotāja telpās, lai pārbaudītu datus, ko tas bija sniedzis atbildēs uz anketas jautājumiem.

3. Kopienas patēriņš

(52) Jāatgādina, ka Kopienas patēriņu noteica, balstoties uz kopējo importa apjomu, kas izriet no Eurostat datiem, un Kopienas ražošanas nozares un citu Kopienas ražotāju kopējiem pārdevumu apjomiem Kopienas tirgū, tostarp uz pasīvo ražotāju pārdevumu apjomu aptuveno aprēķinu.

(53) Viena ieinteresētā persona apstrīdēja Kopienas patēriņa noteikšanai lietoto metodi, apgalvojot, ka Kopienas ražošanas nozares produkcija pašu pārdevumiem un pārdevumi saistītiem uzņēmumiem būtu jāiekļauj Kopienas patēriņā un kaitējuma novērtējumā, jo šī produkcija pašu pārdevumiem un pārdevumi saistītiem uzņēmumiem tieši konkurē ar pārdošanu brīvajā tirgū, tostarp ar importu.

(54) Jāatzīmē, ka atbilstīgi pagaidu regulas 119. līdz 143. apsvēruma skaidrojumiem, Kopienas ražošanas nozares produkcija pašu pārdevumiem tika analizēta kaitējuma novērtējumā. Tomēr saskaņā ar Komisijas pastāvīgi īstenotu praksi pašu pārdevumi, proti, līdzīgā ražojuma iekšēji pārvadājumi starp integrētiem Kopienas ražotājiem turpmākai pārstrādei, nav ietverti Kopienas patēriņa rādītājā, jo šie iekšējie pārvadājumi nekonkurē ar neatkarīgu piegādātāju veikto pārdošanu brīvajā tirgū.

(55) Tika konstatēts, ka prasība Kopienas patēriņa rādītājā iekļaut pašu pārdevumus, t.i., pārdevumus saistītiem uzņēmumiem, ir pamatota, jo saskaņā ar izmeklēšanā iegūtajiem datiem Kopienas ražotāju saistītie uzņēmumi varēja brīvi iegādāties velmētas stieples arī no citiem avotiem. Turklāt tika konstatēts, ka Kopienas ražotāju vidējās pārdošanas cenas saistītajām personām atbilst vidējām pārdošanās cenām nesaistītajām personām.

(56) Pēc vēl viena Kopienas ražotāja iesniegto datu pārbaudes, kā minēts iepriekš 3. un 51. apsvērumā, veica nelielas korekcijas Kopienas ražošanas nozares kopējos pārdevumu apjomos Kopienas tirgū. Tā rezultātā Kopienas patēriņa rādītāji, kas sniegti pagaidu regulas 1. tabulā, tika koriģēti šādi:

1. tabula

Kopienas patēriņš | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | IP |

Tonnas | 22 510 446 | 21 324 498 | 23 330 122 | 23 919 163 | 23 558 858 |

Koeficents | 100 | 95 | 104 | 106 | 105 |

Avots: Eurostat , sūdzībā norādītie dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(57) Kopumā Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 5%. Pieaugums sākās 2006. gadā pēc īslaicīga 5 % samazinājuma 2005. gadā. Pēc tam patēriņš atkal pieauga un līdz 2007. gadam palielinājās, savukārt IP laikā — nedaudz samazinājās. Patēriņš 2005. gadā samazinājās sakarā ar pieprasījuma samazināšanos celtniecības nozarē.

4. Imports Kopienā no ĶTR, MR un Turcijas

4.1. Kumulācija

(58) Lai veiktu galīgo novērtējumu nosacījumiem par importa kumulāciju no attiecīgajām valstīm, izmantoja to pašu metodiku, kas izskaidrota pagaidu regulas 99. apsvērumā, ņemot vērā pušu komentārus, kas tika saņemti pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Attiecībā uz MR ņēma vērā arī apstākli, ka citi Moldovas ražotāji eksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienu, kā paskaidrots iepriekš 46. apsvērumā.

(59) Kā paskaidrots pagaidu regulas 101. apsvērumā, netika veikta importa no Turcijas kumulācija ar importu no ĶTR un MR, jo konstatēja, ka konkurences apstākļi starp Turcijas uzņēmumiem un citiem attiecīgajiem uzņēmumiem nav līdzīgi, jo īpaši attiecībā uz to cenu politiku. Visu Turcijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, pārdošanas cenas nebija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām un bija salīdzinoši augstas salīdzinot ar citu Kopienas tirgus uzņēmumu cenām.

(60) Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pagaidu regulas 101. apsvērumā sniegtie argumenti neatbilst pamatregulai. Tā apgalvoja, ka pietiek jau ar to, ka Turcijas importa dempinga starpība ievērojami pārsniedz de minimis slieksni un ka importa apjoms nav tik nenozīmīgs, lai to varētu kumulēt ar citu importu par dempinga cenām no MR un ĶTR. Tā apgalvoja arī, ka pasākumu nepiemērošana varētu radīt importa par dempinga cenām no Turcijas pieplūdumu Kopienas tirgū.

(61) Jāmin arī tas, ka pamatregulas 3. panta 4. punktā jo īpaši noteikta prasība rūpīgi izskatīt konkurences apstākļus starp attiecīgajiem uzņēmumiem Kopienas tirgū saistībā ar to valstu importa kumulatīvo novērtējumu, uz ko attiecas antidempinga izmeklēšana. Turklāt Turcijas uzņēmumu cenu līmenis visos gadījumos bija virs cenām, kas nerada kaitējumu un kuras nosaka, izmantojot metodes, kas sniegtas pagaidu regulas 179. apsvērumā. Tāpēc nebija pamata atļaut veikt Turcijas importa kumulatīvo novērtējumu attiecībā uz ĶTR un MR importu vai noteikt antidempinga pasākumus, lai novērstu jebkādu iespējamu importa pieplūdumu no šīs valsts. Pamatojoties uz iepriekš minēto, iebildumi bija jānoraida.

(62) Cita ieinteresētā persona apstrīdēja pagaidu atzinumu, ka imports no MR bija kumulēts ar importu no ĶTR, apgalvojot, ka pretēji importam no ĶTR, importa apjomi no MR ir ļoti zemi un pamatos tie nav samazinājuši Kopienas ražošanas nozares cenas IP laikā.

(63) Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas tika saņemta papildu informācija par Moldovas eksportu uz Kopienu; tās rezultātā tika koriģēta MR cenu samazinājuma un kaitējuma starpība, kā sīkāk paskaidrots tālāk 77. un 113. apsvērumā.

(64) Koriģētie aprēķini liecināja, ka imports no MR IP nesamazināja Kopienas ražošanas nozares cenas Kopienas tirgū. Turklāt tika konstatēts, ka kaitējuma starpība ir zem de minimis sliekšņa, kas tika piemērots pēc analoģijas ar pamatregulas 9. panta 3. punktu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka MR izcelsmes velmētas stieples imports jānovērtē atsevišķi.

4.2. Imports par dempinga cenām no ĶTR

(65) Jāatgādina, ka, ņemot vērā to, ka koriģēja patēriņa rādītājus, kā paskaidrots 56. apsvērumā iepriekš, attiecīgi veica korekcijas ĶTR izcelsmes importa tirgus daļā. Tādējādi ĶTR imports attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

2. tabula

Importa par dempinga cenām no ĶTR kopējais apjoms | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | IP |

Apjomi (tonnās) Koeficents | 70 816 100 | 134 176 189 | 633 631 895 | 1 459 968 2062 | 1 174 556 1659 |

Tirgus daļa Koeficents | 0,3% 100 | 0,6% 200 | 2,7% 863 | 6,1% 1940 | 5,0% 1585 |

Cenas (EUR/tonna) Koeficents | 374 100 | 430 115 | 378 101 | 409 109 | 419 112 |

Avots: Eurostat.

(66) Imports par dempinga cenām no ĶTR ievērojami, t.i., gandrīz septiņpadsmit reizes, pieauga no apmēram 0,07 miljoniem tonnu 2004. gadā līdz 1,1 miljonam tonnu IP. Šis imports maksimumu sasniedza 2007. gadā, kad, ņemot vērā Kopienas patēriņa attīstību, parādījās mazliet lejupejoša tendence.

(67) Lai gan cenas importam par dempinga cenām no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, tika konstatēts, ka tās samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, jo īpaši IP laikā. Tāpēc tirgus daļa ievērojami palielinājās, proti, no 0,3 % 2004. gadā līdz 5,0 % IP laikā, kas atbilst 4,7 procentu punktu pieaugumam.

4.3. Cenu samazinājums

(68) Tiek apstiprināta pagaidu regulas 106. apsvērumā aprakstītā cenu samazinājuma noteikšanas metode. Taču pēc pārbaudes apmeklējuma viena Kopienas ražotāja uzņēmuma telpās, kā minēts 3. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares vidējo cenu novērtēja atkārtoti, lai ņemtu vērā pārbaudītos datus, kas bija iegūti no minētā Kopienas ražotāja.

(69) Viena persona apgalvoja, ka ņemot vērā to, ka MR nevienam ražotājam nepiešķīra TER vai AR, MR cenu samazinājuma un kaitējuma novēršanas līmeni Komisijai vajadzētu aprēķināt, balstoties uz Eurostat datiem, nevis datiem, kas iegūti no MR ražotājiem eksportētājiem.

(70) Antidempinga izmeklēšanā un jo īpaši cenu salīdzināšanas nolūkā iestāde parasti izmanto visticamākos pieejamos datus, kas parasti ir dati, kas iegūti un pārbaudīti personu, kas sadarbojas, telpās. Šajā gadījumā MR ražotāja, kas sadarbojās, telpās iegūtie cenu dati bija pieejami, un tos izmantoja, lai noteiktu cenu samazinājuma pagaidu starpību MR ražotājam, kas sadarbojās. Prasība izmantot Eurostat datus tāpēc tika noraidīta.

(71) Tomēr uzskatīja, ka MR galīgās cenu samazinājuma starpības aprēķināšanai ir jāņem vērā cenu dati, kas ir pieejami par visu MR importu uz Kopienu, tostarp citu Moldovas ražotāju importu, kā minēts iepriekš 46. apsvērumā. Tādējādi tika izmantoti visi pieejamie cenu dati, kas bija attiecīgi koriģēti, lai atspoguļotu vidējās svērtās eksporta cenas (CIF) pirmajam neatkarīgajam klientam. Pamatojoties uz minēto, tika konstatēts, ka MR importa cenas nebija mazākas par Kopienas ražošanas nozares cenām; galīgā cenu samazinājuma starpība ir pat negatīva, proti, MR vidēji -1,2 %.

(72) Attiecībā uz importu no ĶTR, jāatgādina, ka izmeklēšanā sadarbojās tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs. Balstoties uz tādu pašu metodiku un pielāgojumiem Kopienas ražošanas nozares datiem, kā aprakstīts iepriekš, un pamatojoties uz salīdzināmu ražojumu veidiem, vienīgajam Ķīnas eksportētājam, kas sadarbojās, tika konstatēta vidējā cenu samazinājuma starpība 4,2 % apmērā. Visiem pārējiem ražotājiem ĶTR cenu samazinājumu noteica tā, kā skaidrots pagaidu regulas 108. apsvērumā. Balstoties uz to, Ķīnas importam tika noteikta vidējā cenu samazinājuma starpība 7,3% apmērā.

5. Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(73) Pēc konstatējuma, ka imports no MR nav kumulējams ar importu no ĶTR un ka tas, kā aprakstīts 64. apsvērumā, jānovērtē atsevišķi, importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju attiecas uz ĶTR izcelsmes importu.

(74) Kā minēts 3. apsvērumā, vienu Kopienas papildu ražotāju pārbaudīja uz vietas. Pēc tam tika attiecīgi koriģēti daži kaitējuma rādītāji. Tie attiecās uz pārdošanas apmēriem pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienas tirgū pārdošanas apmēriem, vidējām Kopienas ražošanas nozares EXW cenām nesaistītiem pircējiem, uz krājumu rādītājiem, rentabilitāti, naudas plūsmu, ienākumu no ieguldījumiem un nodarbinātību.

(75) Tālāk 3. tabulā norādīts koriģētais apjoms, kas pārdots pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienas tirgū. Jāatzīmē, ka, neskatoties uz koriģētajiem skaitļiem, tendence ir līdzīga tai, kas sniegta pagaidu regulā.

3. tabula

2004 | 2005 | 2006 | 2007 | IP |

Pārdošanas apjoms (tonnās) Koeficents | 7 505 684 100 | 6 738 112 90 | 7 522 435 100 | 7 548 130 101 | 7 489 831 100 |

Tirgus daļa Koeficents | 33,4% 100 | 31,6% 95 | 32,2% 97 | 31,6% 95 | 31,8% 95 |

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem.

(76) Saskaņā ar iepriekšminēto tika attiecīgi koriģētas Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas par vienību nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū. Tā rezultātā salīdzinājumā ar skaitļiem, kas minēti pagaidu regulā, vidējās pārdošanas cenas no 2006. gada līdz IP tika nedaudz koriģētas.

4. tabula

2004 | 2005 | 2006 | 2007 | IP |

Vidējā cena (EUR/tonna) Koeficents | 414 100 | 409 99 | 434 105 | 468 113 | 475 115 |

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem.

(77) Attiecībā uz krājumu rādītājiem ir jāatzīmē, ka nelielās korekcijas, kas tika veiktas Kopienas ražošanas nozares datos par periodu no 2006. gada līdz IP, nemainīja tendenču analīzi, kas sniegta pagaidu regulas 119. apsvērumā.

5. tabula

2004 | 2005 | 2006 | 2007 | IP |

Krājumi (tonnās) Koeficents | 657 667 100 | 530 578 81 | 691 338 105 | 699 511 106 | 594 420 90 |

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem.

(78) Pēc pagaidu regulas tika nedaudz grozīti nodarbinātības rādītāji par periodu no 2004. gada līdz IP. Citu komentāru no ieinteresētajām personām nav, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 120. līdz 122. apsvērums.

6. tabula

2004 | 2005 | 2006 | 2007 | IP |

Nodarbinātība – pilna laika ekvivalents (PLE) Koeficents | 4 216 100 | 4 029 96 | 3 920 93 | 4 195 100 | 4 310 102 |

Darbaspēka izmaksas (EUR/PLE) Koeficents | 41 300 100 | 43 200 104 | 45 400 110 | 45 300 110 | 44 700 108 |

Darba ražīgums (Koeficients) | 100 | 95 | 107 | 98 | 95 |

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem.

(79) Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti noteica, izmantojot to pašu metodiku, kas izskaidrota pagaidu regulas 123. apsvērumā. Pēc tam, kad Kopienas ražošanas nozares datos veica korekcijas, pamatojoties uz viena Kopienas papildu ražotāja pārbaudi uz vietas, kā aprakstīts 3. apsvērumā, arī šos skaitļus nedaudz grozīja. Attiecīgā perioda laikā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās no 14,2 % 2004. gadā uz 7,3 % IP. Citu piezīmju nav, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 124. līdz 126. apsvērums.

7. tabula

2004 | 2005 | 2006 | 2007 | IP |

Rentabilitāte Koeficents | 14,2% 100 | 8,0% 56 | 8,4% 59 | 7,9% 55 | 7,3% 51 |

Naudas plūsma (tūkst. EUR) Koeficents | 493 954 100 | 272 166 55 | 361 573 73 | 286 917 55 | 278 604 56 |

Ieguldījumi (tūkst. EUR) Koeficents | 147 897 100 | 136 031 92 | 231 726 157 | 221 808 150 | 200 126 135 |

Ieguldījumu ienesīgums Koeficents | 68% 100 | 49% 72 | 50% 74 | 46% 68 | 47% 68 |

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem.

5.1 Pieaugums

(80) Ņemot vērā iepriekš minēto, var konstatēt, ka no 2004. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi nemainījās, tādējādi neļaujot Kopienas ražošanas nozarei izmantot Kopienas patēriņa pieaugumu, kas no 2004. gada līdz IP palielinājās par 5 %. Tā rezultātā Kopienas tirgus daļa minētajā periodā samazinājās par 1,6 procentu punktiem.

5.2 Faktiskās dempinga starpības lielums

(81) Tā kā par to nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 128. apsvērums.

6. Secinājums par kaitējumu

(82) Var secināt, ka nelielās korekcijas, kas tika veiktas dažiem kaitējuma rādītājiem pēc tam, kad bija notikusi viena Kopienas papildu ražotāja pārbaude uz vietas, kā norādīts 2. līdz 7. tabulā iepriekš, nemainīja secinājumu, kas sniegts pagaidu regulas 132. apsvērumā.

(83) Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

F. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Importa no ĶTR ietekme

(84) Pārbaudīja, vai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka to var uzskatīt par būtisku.

(85) Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajā periodā importa par dempinga cenām no ĶTR apjoms ievērojami palielinājās, proti, gandrīz septiņpadsmit reizes, pieaugot par 1,1 miljonu tonnu no 2004. gada līdz IP. Šis palielinājums bija jo īpaši izteikts no 2006. gada līdz IP. Tirgus daļas izteiksmē ĶTR importa par dempinga cenām daļa Kopienas tirgū palielinājās no 0,3 % 2004. gadā līdz 5,0 % IP laikā. Reāli tas atbilda visam Kopienas patēriņa pieaugumam, kas notika attiecīgajā periodā.

(86) Tajā pašā periodā, lai gan tās pārdošanas apjoms Kopienas tirgū saglabājās stabils, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 33,4 % 2004. gadā līdz 31,8 % IP, proti, par 1,6 procentu punktiem.

(87) Attiecībā uz cenām, neskatoties uz to, ka attiecīgajā periodā dempinga importa cenas pieauga par 12 % atbilstīgi izejmateriālu cenu pieaugumam, tās joprojām bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām Kopienas tirgū. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas, lai segtu visu izejmateriālu cenu pieaugumu. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares pārdošanas rentabilitāte Kopienas tirgū samazinājās no 14,2 % 2004. gadā līdz 7,3% IP laikā.

(88) Uzskata, ka ĶTR importa par zemām dempinga cenām ilgstošais spiediens uz Kopienas tirgu neļāva Kopienas ražošanas nozarei noteikt savas pārdošanas cenas atbilstīgi pieaugušajām ražošanas izmaksām. Tāpēc tiek apstiprināts, ka importa pieaugumam no ĶTR par zemām dempinga cenām bija būtiska negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

2. Citu faktoru ietekme

(89) Ņemot vērā to, ka nav komentāru par pieprasījuma pārmaiņām, produkciju pašu vajadzībām, augstas kvalitātes ražojumu pārdevumiem, importu no trešām valstīm un citiem Kopienas ražotājiem, tiek apstiprināts pagaidu regulas 139., 143. līdz 149. un 151. līdz 155. apsvērums.

(90) Viena persona apgalvoja, ka izejmateriālu cenu pieauguma novērtējums, kas minēts pagaidu regulas 142. apsvērumā, nav pareizs. Tā apgalvoja, ka ir grūti pilnībā uz pircēju rēķina nosegt cenu pieaugumu. Turklāt tā apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība izskaidro Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(91) Attiecībā uz izejmateriālu cenu pieauguma ietekmi jāatgādina, ka izmeklēšana parādīja Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksu 25 % pieaugumu velmētu stiepļu ražošanā. Šis fakts jāaplūko saistībā ar tikai 15 % pieaugumu Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanās cenās. Patiešām dažos tirgos ir grūti pilnībā uz pircēju rēķina nosegt pieaugušās izmaksas, tomēr pašreizējā izmeklēšana nesniedza pierādījumus, ka tas notiek velmētu stiepļu tirgū. Tieši otrādi, velmētas stieples var uzskatīt par pamatpreci, kuras tirgus ir pārredzams un kurā visi uzņēmumi zina noteiktās cenas. Tāpēc efektīvi tirdzniecības nosacījumi varētu ļaut cenu paaugstinājumu pārnest uz velmētas stieples pārdošanas cenu. Tādējādi uzskata, ka 142. apsvērumā sniegtais secinājums ir pamatots un minētais iebildums bija jānoraida.

(92) Attiecībā uz eksporta darbību jāpiemin, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdevumus raksturoja lejupejoša tendence, kuras iemeslu skaidrojums sniegts pagaidu regulas 150. apsvērumā. Ņemot vērā to, ka eksporta pārdošanas daļa salīdzinājumā ar daļu, ko veido pārdošana klientiem Kopienā, ir diezgan maza, un turklāt pēdējās minētās pārdošanas cenas bija relatīvi zemākas, uzskatīja, ka ar eksporta apjoma samazināšanos nevar attaisnot nodarītā kaitējuma līmeni. Tomēr netika sniegti pierādījumi, kas apgāztu šo secinājumu un tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 150. apsvērumā sniegtos secinājumus.

(93) Ņemot vērā minēto informāciju un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 156. līdz 159. apsvērums.

3. Imports no Turcijas

(94) Saskaņā ar 60. un 61. apsvērumu un to, ka netika saņemtas citas piezīmes par importu no Turcijas, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 160. līdz 162. apsvērumā, tiek apstiprināti.

4. Imports no MR

(95) Pēc tam, kad Kopienas ražošanas nozares datos veica korekcijas, pamatojoties uz vēl viena Kopienas ražotāja atbildes pārbaudi un ņemot vērā visa MR izcelsmes importa pārdošanu, tika konstatēts, ka imports no MR nav samazinājis Kopienas ražošanas nozares cenas IP. Turklāt, kā minēts iepriekš 64. apsvērumā, salīdzinot Moldovas eksporta cenu ar Kopienas ražošanas nozares kaitējumu neradošo cenu, konstatēja de minimis kaitējuma starpību.

(96) Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav nepārprotamas cēloņsakarības starp importu no MR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

G. KOPIENAS INTERESES

1. Iepriekšēja piezīme

(97) Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīmē, ka Kopienas interešu analīzes vajadzībām novērtēja tikai antidempinga pasākumu noteikšanas ietekmi uz ĶTR izcelsmes importu.

2. Kopienas ražošanas nozare

(98) Pēc pagaidu regulas atkārtoti izvērtēja, vai antidempinga pasākumu piemērošana ĶTR izcelsmes importam būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(99) Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par Kopienas ražošanas nozares interesēm, tiek apstiprināts pagaidu regulas 164. līdz 167. apsvērums.

3. Importētāji

(100) Netika saņemti nekādi citi apsvērumi par importētājiem, tādēļ ar šo apstiprina pagaidu regulas 168. un 169. apsvērumu.

4. Lietotāji

(101) Viena ieinteresētā persona jautāja, vai pagaidu regulas 171. apsvērumā sniegtajos procentuālajos daudzumos, kuri atspoguļo dažu lietotāju velmētu stiepļu importu, ir ņemts vērā viss imports Kopienas tirgū no valstīm, uz kurām attiecas šī izmeklēšana. Turklāt dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka gadījumā, ja antidempinga pasākumus noteiktu, nebūtu pieejami alternatīvi piegādes avoti un tas varētu radīt nepietiekamu piedāvājumu.

(102) Saņemot iebildumu par kopējo importa daudzumu, tika veikts kopējā velmētu stiepļu importa daudzuma atkārtots novērtējums. Analīzes liecināja, ka pašreizējais velmēto stiepļu importa daudzums, ko izlieto lietotāji, kas sadarbojās, pašreiz ir lielāks nekā iepriekš pagaidu posmā aprēķinātais. Tā rezultātā pagaidu regulas 171. apsvērumā minēto lietotāju kopējais importa daudzums palielinājās par 30 %. Rezultātā var secināt, ka IP laikā pagaidu regulas 171. apsvērumā minētie lietotāji izlietoja apmēram 20 % no visa ĶTR velmēto stiepļu importa.

(103) Attiecībā uz apgalvojumu, ka nebūtu pieejami alternatīvi piegādes avoti, ja noteiktu antidempinga pasākumus, izmeklēšanā patiešām tika konstatētas zināmas neatbilstības Kopienas ražotāju piegādēs konkrētiem lietotājiem. Tomēr analīze neliecināja par to, ka šādas neatbilstības ir regulāras. Turklāt jāmin, ka ir pieejami citi piegādes avoti, ņemot vērā citas trešās valstis, kurām nav noteikti pasākumi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(104) Ņemot vērā minēto informāciju un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 173. līdz 175. apsvērums.

5. Secinājums par Kopienas interesēm

(105) Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes velmētām stieplēm.

H. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(106) Tā kā turpmākas atsauksmes netika saņemtas, apstiprināja pagaidu regulas 179. apsvērumā minēto metodiku, ko izmanto, lai noteiktu cenas, kas nerada kaitējumu. Tomēr zaudējumu novēršanas pakāpes galīgajam novērtējumam izmantoja tādas pašas korekcijas, kas aprakstītas iepriekš 68. un 72. apsvērumā. Turklāt, lai aprēķinātu IP Kopienas ražošanas nozares EXW cenas, kas nerada kaitējumu, kaitējuma starpības aprēķinos izmantoto peļņas normu noteica pēc EXW cenām.

(107) Attiecībā uz MR saskaņā ar iepriekšminēto 71. apsvērumu uzskatīja par lietderīgu galīgās zaudējumu novēršanas pakāpes aprēķināšanai izmantot visus pieejamos cenu datus par visu MR eksportu uz Kopienu. Tādējādi tika izmantoti visi pieejamie cenu dati, kas bija attiecīgi koriģēti, lai atspoguļotu vidējās svērtās eksporta cenas (CIF) pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā. Tādējādi konstatēja, ka MR importa galīgais zaudējumu novēršanas līmenis ir zem de minimis sliekšņa, kā paskaidrots iepriekšminētajā 64. apsvērumā.

(108) Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka galīgi antidempinga pasākumi ĶTR importam, lai novērstu turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(109) Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt iebildumus pēc minētās informācijas saņemšanas. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā, un vajadzības gadījumā izdarīja izmaiņas konstatējumos.

2. Galīgie pasākumi

(110) Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka ar viszemāko dempinga un zaudējumu apmēru saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā visas maksājumu likmes attiecīgi jānosaka konstatēto zaudējuma apmēru līmenī. Pēc analoģijas ar pamatregulas 9. panta 3. punktu, ņemot vērā to, ka kaitējuma apmērs MR un Turcijai ir de minimis līmenī, izmeklēšanu attiecībā uz šo valsti pārtrauc.

(111) MR un Turcijas izcelsmes importam pagaidu antidempinga maksājumus nenosaka.

(112) Ieteiktie antidempinga maksājumi ir šādi:

Uzņēmums | Kaitējuma novēršanas līmenis | Dempinga starpība | Antidempinga maksājuma likme |

Valin Group (ĶTR) | 7,9% | 38,6% | 7,9% |

ĶTR atlikušais maksājums | 24,0% | 52,3% | 24,0% |

3. Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(113) Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, uzskata par vajadzīgu atbilstīgi galīgā antidempinga maksājuma līmenim galīgi iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kas noteikts ar pagaidu regulu. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, anulē provizoriski nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apmēru. Ja galīgie maksājumi pārsniedz pagaidu maksājumus, galīgi iekasē tikai summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā.

I. PROCEDŪRAS PĀRTRAUKŠANA

(114) Ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz MR un Turcijas izcelsmes importu, procedūru attiecībā uz minētajām divām valstīm izbeidz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu, saišķos brīvi satītu dzelzs, neleģēta vai leģēta tērauda, bet ne nerūsējoša tērauda stiepļu stieņu, ko deklarē ar KN kodiem 7213 10 00, 7213 20 00, 7213 91 10, 7213 91 20, 7213 91 41, 7213 91 49, 7213 91 70, 7213 91 90, 7213 99 10, 7213 99 90, 7227 10 00, 7227 20 00, 7227 90 10, 7227 90 50 un 7227 90 95, importam nosaka galīgo antidempinga maksājumu.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk minēto uzņēmumu 1. punktā minēto ražojumu Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai, kurā iekļauta piegāde līdz Kopienas robežai, ir šāda:

Valsts | Uzņēmums | Maksājums | TARIC papildu kodi |

Ķīnas Tautas Republika | Valin Group | 7,9% | A930 |

Visi pārējie uzņēmumi | 24,0% | A999 |

3. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ar šo izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz MR un Turcijas izcelsmes velmētu stiepļu importu.

3 pants

Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 112/2009 par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velmētu stiepļu importu, galīgi iekasē atbilstoši galīgajai maksājuma likmei, kas noteikta 1. pantā. Galvotās summas, kuras pārsniedz galīgos antidempinga maksājumus, atbrīvo. Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 112/2009 par Moldovas Republikas izcelsmes velmētu stiepļu importu, atbrīvo.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, [..]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

[2] OV L 38, 7.2.2009., 3. lpp.

[3] OV C 113, 8.5.2008., 20. lpp.