[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 10.9.2009 COM(2009) 344 galīgā redakcija 2009/0130 (CNS) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem, lai veiktu salīdzināšanu ar EURODAC datiem tiesībaizsardzības nolūkos {COM(2009) 342 galīgā redakcija}{SEC(2009) 936}{SEC(2009) 937} PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. Priekšlikuma konteksts | 110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Informācija par ES dalībvalstu pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem ir pieejama daudzos veidos un daudzās sistēmās gan dalībvalstīs, gan ES līmenī. Valstu un Eiropas Savienības tiesību akti paredz noteikumus un nosacījumus par to, kādos gadījumos tiesībaizsardzības iestādes var piekļūt šai informācijai, lai veiktu likumā noteiktos uzdevumus. Daktiloskopiskie dati ir īpaši noderīga informācija tiesībaizsardzības mērķiem, jo tie ir būtisks faktors personas identitātes noteikšanā. Vairākkārt ir atzīts, cik noderīgas noziedzības apkarošanā ir pirkstu nospiedumu datubāzes. Patvēruma meklētāju daktiloskopiskos datus apkopo un uzglabā tajā dalībvalstī, kurā tika iesniegts patvēruma pieteikums, kā arī EURODAC. Visās dalībvalstīs, kuras atbildēja uz Komisijas dienestu aptaujas anketu, tiesībaizsardzības iestādēm noziedzības apkarošanas nolūkā ir tieša vai netieša piekļuve savas valsts datubāzēm ar informāciju par patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumiem. Apspriedēs ar ekspertiem kļuva skaidrs, ka valstu tiesībaizsardzības iestādes, kuras kriminālizmeklēšanas nolūkos veic meklēšanu valsts datubāzēs ar informāciju par patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumiem, atzīst, ka pozitīvu iznākumu procents ir ievērojams. Tomēr, lai gan valsts līmenī dalībvalstis sekmīgi piekļūst datubāzēm ar informāciju par patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumiem, šķiet, ka citu dalībvalstu datubāzēm ar informāciju par patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumiem piekļūt ir sarežģītāk. Tas pamatojams ar to, ka pastāv informācijas un pārbaudes strukturālas nepilnības, jo šobrīd nav vienotas sistēmas, kas būtu pieejama tiesībaizsardzības iestādēm un kas ļautu noteikt, kurai dalībvalstij ir informācija par patvēruma meklētāju. Ja, veicot meklēšanu valsts automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmās (AFIS) saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (Prīmes lēmums), ko dalībvalstis īstenos līdz 2011. gada jūnijam, netiek gūts pozitīvs iznākums, tas uzreiz nenozīmē, ka attiecīgajā dalībvalstī šāda informācija nav pieejama. Tādējādi tiesībaizsardzības iestādes ne tikai paliks neziņā par to, vai informācija vispār ir pieejama un kurā dalībvalstī, bet bieži vien arī par to, vai šī informācija attiecas uz vienu un to pašu personu. Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas zinās, vai informācija ir pieejama citas dalībvalsts datubāzē, vienīgi tad, ja to tiesu iestādes izdos savstarpējās juridiskās palīdzības pieprasījumu, lūdzot pārējām dalībvalstīm veikt meklēšanu to datubāzēs un nosūtīt attiecīgo informāciju. | 120 | Vispārīgais konteksts Saskaņā ar Hāgas programmu drošības stiprināšanas nolūkos jāuzlabo informācijas apmaiņa. Viena no programmā ietvertajām idejām ir jauno tehnoloģiju pilnīga izmantošana, cita starpā, vajadzības gadījumā nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp Eiropolam, tiešu (tiešsaistes) piekļuvi centrālajām ES datubāzēm. Tieslietu un iekšlietu padomes jauktās komisijas 2007. gada 12. un 13. jūnija sanāksmes secinājumos pausts viedoklis, ka, lai pilnībā sasniegtu mērķi uzlabot drošību un pastiprināt cīņu pret terorismu, dalībvalstu policijas un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī Eiropolam, veicot savus pienākumus saistībā ar teroristisku nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, jānodrošina piekļuve EURODAC, ievērojot dažus nosacījumus. Tādēļ tā aicināja Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt vajadzīgos priekšlikumus šā mērķa sasniegšanai. Komisijas 2005. gada 24. novembra paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas tieslietu un iekšlietu datu bāzu uzlabotu efektivitāti, paplašinātu sadarbspēju un sinerģiju kā trūkums tika minēts arī tas, ka tiesībaizsardzības iestādēm nav iespējas piekļūt EURODAC, lai cīnītos pret terorismu un citiem smagiem noziegumiem. Esošie instrumenti apmaiņai ar tiesībaizsardzības informāciju neļauj pietiekami droši savlaicīgi noteikt, vai dalībvalstij faktiski ir dati par patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumiem. Tas nozīmē, ka tiesībaizsardzības iestādes, ja vien netiks veikti pasākumi ES līmenī, arī turpmāk paliks neziņā par to, vai informācija par pirkstu nospiedumiem vispār ir pieejama, kurā dalībvalstī šāda informācija ir pieejama un vai šī informācija attiecas uz vienu un to pašu personu. Bez efektīviem un drošiem līdzekļiem, lai noteiktu, vai informācija ir pieejama citā dalībvalstī, valsts iestāžu darbība kļūst pārmērīgi dārga vai nopietni apdraud tiesību aktu piemērošanu, jo nedrīkst veikt nekādas citas efektīvas un pamatotas darbības, lai noteiktu personas identitāti. | 130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Padomes 2000. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju („EURODAC regula”). Komisija 2008. gada 3. decembrī pieņēma priekšlikumu par EURODAC regulas grozīšanu, lai panāktu lielāku EURODAC sistēmas efektivitāti. Šobrīd ir daži ES instrumenti, kas ļauj vienai dalībvalstij piekļūt citas dalībvalsts daktiloskopiskajiem datiem un citiem tiesībaizsardzības datiem. Pirmais instruments, ko visticamāk izmantos saistībā ar daktiloskopisko datu meklēšanu, ir Prīmes lēmums. Saskaņā ar šo Padomes lēmumu dalībvalstis viena otrai piešķir automātisku piekļuvi, cita starpā valstu AFIS, balstoties uz rezultatīvo / nerezultatīvo meklējumu principa. Ja meklējums atbilstoši Prīmes lēmumam ir devis pozitīvu iznākumu, papildu informāciju, tostarp personas datus, saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, tostarp izmantojot savstarpējo juridisko palīdzību, var pieprasīt tai dalībvalstij, kura savā AFIS pirkstu nospiedumus ir reģistrējusi. Lai arī šī procedūra var izrādīties efektīva dalībvalstīm, kuras patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumus uzglabā kopā ar citiem pirkstu nospiedumiem, ko tiesībaizsardzības iestādes apkopo valsts AFIS, tā būs neefektīva dalībvalstīm, kuras savā AFIS neuzglabā patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumus, ja vien tie nav saistīti ar noziedzību. Cits instruments, ko varētu izmantot daktiloskopisko datu meklēšanai, ir Pamatlēmums 2006/960/TI par tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu („Pamatlēmums 2006/960”). Ar šo pamatlēmumu tiek vienkāršota apmaiņa ar informāciju (par pirkstu nospiedumiem, kā arī cita papildu informācija), kas ir dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā vai ir tām pieejama. Šis pamatlēmums ir spēkā kopš 2008. gada 18. decembra. Pēdējais instruments, ko dalībvalstis varētu izmantot, ir savstarpējā juridiskā palīdzība, kad dalībvalstu tiesu iestādes saskaņā ar Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās var prasīt piekļuvi ne tikai pirkstu nospiedumiem saistībā ar kriminālām darbībām, bet arī citiem pirkstu nospiedumiem, tostarp patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumiem. Pēdējos divus instrumentus nevar izmantot, ja nav zināms, kuras dalībvalsts rīcībā ir daktiloskopiskie dati. Šobrīd nav sistēmas, ar kuras palīdzību šādu dalībvalsti varētu noteikt. | 140 | Atbilstība citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem Priekšlikums pilnībā atbilst vispārīgajam mērķim izveidot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Proti, ir veikta šā priekšlikuma padziļināta izskatīšana, lai nodrošinātu, ka tā noteikumi ir pilnībā saderīgi ar pamattiesībām un jo īpaši tiesībām uz patvērumu un personas datu aizsardzību, kā attiecīgi minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā (personas datu aizsardzība) un 18. pantā (patvēruma tiesības). Ņemot vērā īpašo situāciju, kādā atrodas personas, kas pieprasa starptautisko aizsardzību, tika paustas bažas, ka tiesībaizsardzības nolūkos iegūtie EURODAC dati varētu nonākt to valstu rīcībā, no kurām pieteikuma iesniedzēji ir bēguši un no kuru vajāšanas tie baidās. Tas varētu kaitēt pieteikuma iesniedzējam, viņa radiniekiem un draugiem, tādējādi potenciāli rosinot pieteikuma iesniedzējus atturēties oficiāli pieprasīt starptautisko aizsardzību. Lai novērstu šīs bažas, priekšlikumā ir iekļauts īpašs aizliegums saskaņā ar šo priekšlikumu iegūtos personas datus darīt pieejamus trešām valstīm, organizācijām vai struktūrām. Turklāt attiecībā uz priekšlikumu ir paredzēts plašs uzraudzības un novērtēšanas mehānisms. Šajā novērtējumā tiks noteikts, vai lēmuma piemērošanas rezultātā ir notikusi to personu stigmatizācija, kas lūdz starptautisko aizsardzību. Turklāt, lai nodrošinātu, ka iejaukšanās tiesībās uz personas datu aizsardzību ir likumīga un samērīga, ir izstrādāti stingri piekļuves nosacījumi, kas izslēdz arī to, ka daktiloskopiskie dati EURODAC tiek meklēti regulāri. Tāpat arī priekšlikums ir pilnībā saderīgs ar datu aizsardzības principiem, jo uz to attiecas Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās. Šajā pamatlēmumā noteikti principi, kas dalībvalstīm jāievēro, apstrādājot no ES datubāzes, piemēram, EURODAC, iegūtos datus, vienlaicīgi nosakot dalībvalstīm pienākumu piemērot efektīvus sodus par datu aizsardzības principu neievērošanu. | 2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums | Apspriešanās ar ieinteresētajām personām | 211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Komisija apspriedās ar valstīm, kuras piemēro Dublinas acquis, t.i., dalībvalstīm, Īslandi, Norvēģiju un Šveici, kā arī ar Eiropolu, nosūtot divas aptaujas anketas un 2007. gada 25.un 26. septembrī Briselē rīkojot ekspertu sanāksmi, kurā ekspertiem bija iespēja precizēt atbildes uz aptaujas anketu jautājumiem un izteikt papildu viedokli. Turklāt Komisija 2007. gada 8. oktobra sanāksmē Briselē apspriedās ar starpvaldību organizācijām, nevalstiskām organizācijām un citiem zinātniskiem ekspertiem, kas strādā patvēruma politikas, pamattiesību un personas datu aizsardzības jomā. Šajā sanāksmē piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāti Cavada, Klamt un Ludford. Visbeidzot, Komisija 2007. gada 11. oktobra sanāksmē Briselē apspriedās ar to valstu datu aizsardzības iestāžu pārstāvjiem, kuras īsteno Dublinas acquis, kā arī ar Eiropola Apvienoto uzraudzības iestādi un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju. | 212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Apspriešanās process būtiski ietekmēja tiesību akta priekšlikuma izstrādi. Jo īpaši tas ietekmēja tiesību akta izvēli un tā dažādos parametrus. Apspriedes liecināja, ka dalībvalstis atbalsta iespēju salīdzināt pirkstu nospiedumus ar EURODAC tiesībaizsardzības nolūkos, savukārt nevalstiskās organizācijas pilsoņu brīvību un patvēruma jomā to neatbalsta. Šajā priekšlikumā vienlīdz atspoguļoti dažādu iesaistīto grupu viedokļi, jo tajā ietvertas dažādas garantijas un ierobežojumi. | Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana | 229 | Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. | 230 | Ietekmes novērtējums Ietekmes novērtējumā tika izskatīti trīs iespējamie risinājumi un vairāki apakšrisinājumi. Šie trīs risinājumi ir šādi: situācijas atstāšana bez izmaiņām, likumdošanas priekšlikuma izstrāde, lai tiesībaizsardzības nolūkos varētu pieprasīt salīdzināsanu ar EURODAC datiem, un likumdošanas priekšlikuma izstrāde, lai tiesībaizsardzības nolūkos varētu pieprasīt salīdzināšanu ar EURODAC datiem, vienlaicīgi izstrādājot nosacījumus par apmaiņu ar papildu informāciju, ja EURODAC ir gūts pozitīvs iznākums. Sākotnēji tika apsvērts arī ceturtais risinājums, bet tas tika noraidīts, jo nozīmētu nesamērīgi lielas izmaksas. Izvēloties starp iespēju atstāt situāciju bez izmaiņām un likumdošanas priekšlikuma izstrādi, pēdējā sniedz acīmredzamas priekšrocības. Attiecīgajā ietekmes novērtējumā ir secināts, ka tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve EURODAC ir vienīgais veids, kā savlaicīgi, precīzi, droši un ar pamatotām izmaksām noteikt, vai dalībvalstu rīcībā ir dati par patvēruma meklētājiem un kur tie ir pieejami. Tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā nav pietiekami efektīvas alternatīvas, kas ļautu noteikt vai pārbaudīt patvēruma meklētāja identitāti ar tādiem pašiem rezultātiem kā EURODAC. Šāda skaidra identifikācija tiesībaizsardzības iestādēm ir būtiska, lai nepieļautu un apkarotu terorismu un smagus noziedzīgus nodarījumus, kuros ir iesaistīti trešo valstu valstspiederīgie, kā arī aizsargātu terorisma vai smagu noziedzīgu nodarījumu upurus. Piekļuvi EURODAC nevar uzskatīt par nesamērīgu attiecībā pret sasniedzamajiem mērķiem. Šiem abiem risinājumiem, kuri ietver likumdošanas pasākumus, ir vienāda ietekme uz pamattiesībām. Trešais risinājums nozīmētu, ka pēc pieprasījuma dalībvalstīm, izmantojot īpašu procedūru, tiktu sniegta papildu informāciju par patvēruma meklētāju, savukārt otrais risinājums nozīmētu esošo instrumentu izmantošanu, lai atvieglotu piekļuvi šādai papildu informācijai. Lai arī noteiktie mērķi efektīvāk tiktu sasniegti ar trešo risinājumu, tiek uzskatīts, ka trešā risinājuma īstenošanas izmaksas būtu lielākas nekā otrā risinājuma izmaksas. Turklāt pašreiz nekas nenorāda uz to, ka pašreizējie tiesību akti par tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu nebūtu pietiekami efektīvs instruments, lai nodrošinātu apmaiņu ar papildu informāciju. | 231 | Komisija veica darba programmā minēto ietekmes novērtējumu SEC(2009) 936. | 3. Priekšlikuma juridiskie aspekti | 305 | Ierosinātā priekšlikuma kopsavilkums Ierosinātais priekšlikums ir pamats dalībvalstu un Eiropola tiesībām pieprasīt daktiloskopisko datu vai latentu nospiedumu salīdzināšanu ar EURODAC datiem. Sekmīgas salīdzināšanas rezultātā tiek gūta pozitīva atbilde no EURODAC, kurai būs pievienota visa informācija, kas EURODAC ir pieejama par attiecīgajiem pirkstu nospiedumiem. Padomes lēmuma priekšlikums neietvers noteikumus par papildu informācijas pieprasījumiem pēc tam, kad ir gūts pozitīvs iznākums, taču šādi noteikumi drīzāk tiks ietverti esošajos tiesību aktos par tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu. Šā priekšlikuma darbības joma būs cīņa pret teroristiskiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, cilvēku un narkotiku tirdzniecību. Lai arī šobrīd EURODAC neparedz iespēju meklēt datubāzē, balstoties uz latentiem nospiedumiem, šo meklēšanas iespēju EURODAC sistēmai var pievienot saistībā ar projektu par biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu. Šī meklēšanas iespēja ir ļoti būtiska no tiesībaizsardzības viedokļa, jo vairumā gadījumu latentus nospiedumus ir iespējams atrast tikai nozieguma izdarīšanas vietā, kas tiek izmeklēta. | 310 | Juridiskais pamats Līgums par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 34. panta 2. punkta c) apakšpunkts. | 320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. | Priekšlikuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs šāda (-u) iemesla (-u) dēļ. | 321 | Ierosinātie pasākumi nozīmē EURODAC regulas grozījumu, lai tai būtu vēl viens mērķis, t.i., EURODAC datu izmantošana terorisma un noziedzības apkarošanā. Šādu grozījumu ierosināt var tikai Komisija. Ja šāds grozījums netiks veikts, dalībvalstīm nebūs tiesību rīkoties. | 323 | Visas darbības, ko dalībvalstis veic vienas pašas, visdrīzāk būs pārmērīgi dārgas un nesamērīgas. | Priekšlikuma mērķus ir iespējams labāk sasniegt Kopienas līmenī šāda (-u) iemesla (-u) dēļ. | 324 | Tiesības veikt meklēšanu EURODAC ir visvienkāršākais, vissamērīgākais un vislētākais veids, kā novērst konstatēto informācijas trūkumu. | 327 | Ierosinātie pasākumi ļauj tikai pieprasīt salīdzināšanu ar EURODAC datiem. Turpmāka sadarbība un informācijas apmaiņa ir atrunāta esošajos tiesību aktos un ir dalībvalstu ziņā. | Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. | Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda (-u) iemesla (-u) dēļ. | 331 | Tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve EURODAC ir vienīgais veids, kā savlaicīgi, precīzi, droši un ar pamatotām izmaksām identificēt, vai dalībvalstu rīcībā ir dati par patvēruma meklētājiem un kur tie ir pieejami. Tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā nav pietiekami efektīvas alternatīvas, kas ļautu noteikt vai pārbaudīt patvēruma meklētāja identitāti ar tādiem pašiem rezultātiem kā EURODAC. Ar ierosinātajiem pasākumiem galvenā uzmanība tiek pievērsta aspektiem, kas ir būtiski saistībā ar tiesībām veikt meklēšanu, un tie paredz tikai to, kas ir vajadzīgs. | 332 | Ierosinātais pasākums Kopienai un dalībvalstīm nozīmē vismazākās izmaksas, jo tiek izmantotas esošās datubāzes un esošās informācijas apmaiņas struktūras, un ar to netiek mēģināts izveidot jaunas šāda veida sistēmas. | Juridisko instrumentu izvēle | 341 | Ierosinātais instruments: cits. | 342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda (-u) iemesla (-u) dēļ. Tā kā tas attiecas uz pamattiesībām, nebūtu lietderīgi izmanot citus regulēšanas līdzekļus, kā vien lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu. | 4. Ietekme uz budžetu | 401 | Priekšlikums ietvertu EURODAC tehnisku grozījumu, lai nodrošinātu iespēju veikt salīdzināšanu, balstoties uz latentiem nospiedumiem. | 5. Papildu informācija | Pārbaudes, atkārtotas izskatīšanas un turpināmības klauzula | 531 | Priekšlikumā ir ietverta atkārtotas izskatīšanas klauzula. | 2009/0130 (CNS) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem, lai veiktu salīdzināšanu ar EURODAC datiem tiesībaizsardzības nolūkos EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[1], tā kā: (1) Eiropadomes 2004. gada 4. novembrī pieņemtajā Hāgas programmā par brīvību, drošības un tiesiskuma stiprināšanu Eiropas Savienībā izteikts aicinājums uzlabot pārrobežu apmaiņu ar datiem, sniedzot arī piekļuvi esošajām Eiropas Savienības datu reģistrācijas sistēmām. (2) Cīņā pret teroristiskiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem ir ļoti svarīgi, lai tiesībaizsardzības iestādēm būtu pēc iespējas pilnīgāka un jaunāka informācija, lai tās varētu veikt savus uzdevumus. Informācija EURODAC , kas ir izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. …/…[ jaunā EURODAC regula ][2], ir vajadzīga teroristisku un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai. Tādēļ dalībvalstu izraudzītajām iestādēm un Eiropolam, ievērojot šajā lēmumā minētos nosacījumus, jābūt piekļuvei EURODAC datiem salīdzināšanas nolūkā. (3) Komisija savā 2005. gada 24. novembra ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par uzlabotu efektivitāti, paplašinātu sadarbspēju un sinerģiju starp Eiropas datubāzēm tieslietu un iekšlietu jomā[3] norādīja, ka atbildīgajām iekšējās drošības iestādēm vajadzētu piekļūt EURODAC skaidri noteiktos gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par to, ka patvērumu pieprasījusi persona, kas izdarījusi teroristisku vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu. Šajā paziņojumā Komisija arī secināja, ka proporcionalitātes princips paredz, lai EURODAC veiktu meklējumus tikai tad, kad skartas vispārējās drošības intereses, t.i., ja darbība, ko veicis identificējamais kriminālnoziedznieks vai terorists, ir tik bīstama, ka ir attaisnojama meklēšana datubāzē, kur reģistrētas personas bez kriminālas pagātnes, un tā secināja, ka, lai atbildīgās iekšējās drošības iestādes veiktu meklēšanu EURODAC , apdraudējumam vienmēr ir jābūt ievērojami lielākam nekā tad, ja meklēšanu veic kriminālistikas datubāzēs. (4) Turklāt Eiropolam ir būtiska loma attiecībā uz dalībvalstu iestāžu sadarbību pārrobežu noziegumu izmeklēšanas jomā, lai atbalstītu Eiropas Savienības mēroga noziedzības novēršanu, analīzi un izmeklēšanu. Tādēļ arī Eiropolam vajadzētu būt piekļuvei EURODAC datiem saistībā ar savu uzdevumu veikšanu un saskaņā ar Lēmumu Nr. 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) [4]. (5) Ar šo lēmumu papildina Regulu (EK) Nr.[…/…] [ jaunā EURODAC regula ], ciktāl tas nodrošina juridisko pamatu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, lai pilnvarotu dalībvalstu iestādes un Eiropolu iesniegt pieprasījumus par salīdzināšanu ar EURODAC datiem. (6) Tā kā EURODAC ir izveidota, lai atvieglinātu Dublinas regulas piemērošanu, piekļuve EURODAC teroristisku un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā ievieš izmaiņas attiecībā uz EURODAC sākotnējo mērķi, un šādas izmaiņas ietekmē to personu tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kuru personas dati tiek apstrādāti EURODAC . Jebkura šāda iejaukšanās jāveic saskaņā ar tiesību aktiem, kas jānoformulē pietiekami precīzi, lai fiziskas personas varētu pielāgot savu rīcību, un tai jāaizsargā fiziskas personas pret patvaļu un pietiekami skaidri jānorāda, kāds ir kompetentajām iestādēm piešķirto pilnvaru apjoms un to īstenošanas veids. Jebkura iejaukšanās demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešama, lai īstenotu likumīgas un samērīgas intereses, un tai jābūt samērīgai attiecībā pret nosprausto likumīgo mērķi. (7) Lai arī EURODAC izveides sākotnējais mērķis neparedzēja iespēju pieprasīt datu salīdzināšanu ar datubāzēm, balstoties uz latentiem nospiedumiem, kas ir tie pirkstu nospiedumi, kurus var atrast nozieguma izdarīšanas vietā, šāda iespēja ir būtiska policijas sadarbības jomā. Iespēja salīdzināt latentos nospiedumus ar EURODAC uzglabātajiem daktiloskopiskajiem datiem būs dalībvalstu izraudzītajām iestādēm ļoti vērtīgs instruments teroristisku un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā, kad, piemēram, vienīgie pierādījumi nozieguma vietā ir latentie nospiedumi. (8) Šajā lēmumā paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem jāļauj iesniegt pieprasījumus par daktiloskopisko datu salīdzināšanu ar EURODAC datiem, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristiskus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus, un drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas to personu pamattiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kuru personas dati tiek apstrādāti EURODAC . (9) Nepieciešams izraudzīties dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī valstu centrālos piekļuves punktus, ar kuru starpniecību tiek iesniegti pieprasījumi par salīdzināšanu ar EURODAC datiem, un jāizveido saraksts ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kuras ir pilnvarotas pieprasīt šādu salīdzināšanu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristiskus nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus, kā minēts Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā 2002/475/TI par terorisma apkarošanu[5] un Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm[6]. (10) Izraudzīto iestāžu operatīvās vienības ar verificējošās iestādes starpniecību pieprasījumus, lai veiktu salīdzināšanu ar EURODAC centrālajā datubāzē uzglabātajiem datiem, iesniedz valsts piekļuves punktam, un šādus pieprasījumus pamato. Verificējošajām iestādēm jābūt atbildīgām par šajā lēmumā noteikto piekļuves nosacījumu stingru ievērošanu. Verificējošajām iestādēm ar valsts piekļuves punkta starpniecību pieprasījums jānosūta EURODAC centrālajai sistēmai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti. Ārkārtas steidzamības gadījumā verificējošajai iestādei pieprasījums jāapstrādā nekavējoties un pārbaude jāveic tikai pēc tam. (11) Personas datu aizsardzības nolūkos un jo īpaši, lai izslēgtu masveida salīdzināšanu, kas būtu jāaizliedz, EURODAC datu apstrāde jāveic, balstoties uz katru atsevišķu gadījumu un tikai tad, kad tas ir nepieciešams teroristisku un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai. Turklāt piekļuve jāsniedz tikai tad, kad salīdzināšana ar dalībvalsts datubāzēm un citām dalībvalstu automatizētām pirkstu nospiedumu datubāzēm saskaņā ar Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmuma par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību[7] (Prīmes lēmums), ir sniegusi negatīvu rezultātu. Šāda veida īpaša situācija ir tad, kad salīdzināšanas pieprasījums ir saistīts ar īpašu un konkrētu situāciju vai ar īpašām un konkrētām briesmām saistībā ar teroristiskiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai konkrētām personām, attiecībā uz kurām ir nopietns pamats domāt, ka tās izdarīs vai jau ir izdarījušas teroristiskus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus. Īpašas situācija ir arī tad, kad salīdzināšanas pieprasījums ir saistīts ar personu, kura ir teroristisku vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu upuris. Tādēļ izraudzītajām iestādēm un Eiropolam jāpieprasa salīdzināšana ar EURODAC datiem vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāda salīdzināšana sniegs informāciju, kas būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt teroristiskus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus. (12) Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās[8] piemēro attiecībā uz personas datiem, kurus apstrādā saskaņā ar šo lēmumu. (13) Saskaņā ar šo lēmumu iegūtos datus jāaizliedz pārsūtīt trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai privātām struktūrām, lai nodrošinātu tiesības uz patvērumu un aizsargātu personas, kuras pieprasa starptautisku aizsardzību, no tā, ka to dati tiek atklāti trešai valstij. Šis aizliegums neskar dalībvalstu tiesības pārsūtīt šādus datus trešām valstīm, uz kurām attiecas Dublinas regula, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir iespēja sadarboties ar šādām trešām valstīm saistībā ar šajā lēmumā noteiktajiem mērķiem. (14) Valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par personas datu apstrādi, jāuzrauga, ka dalībvalstu veiktā personas datu apstrāde ir likumīga, un ar Eiropola lēmumu izveidotajai Apvienotajai uzraudzības iestādei jāuzrauga, ka EIROPOLA veiktās datu apstrādes darbības ir likumīgas. (15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[9] un jo īpaši tās 21. un 22. pantu par apstrādes konfidencialitāti un drošību piemēro personas datu apstrādei, ko veic Kopienas iestādes un struktūras, tām pildot savus uzdevumus saistībā ar EURODAC operatīvo pārvaldību, kad tiek veiktas darbības, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas Kopienas tiesību akti. (16) Lai efektīvi piemērotu šo lēmumu, tas regulāri jāizvērtē. (17) Tā kā šā lēmuma mērķus, proti, izstrādāt nosacījumus par to, kādos apstākļos dalībvalstu izraudzītās iestādes un Eiropols var iesniegt pieprasījumus par salīdzināšanu ar EURODAC centrālajā datubāzē uzglabātajiem datiem, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt un tādēļ šā pasākuma mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var sasniegt tikai Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un noteikti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajos pantos izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz neko vairāk, kā vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. (18) Saskaņā ar 47. pantu Līgumā par Eiropas Savienību šis lēmums neietekmē Eiropas Kopienas pilnvaras, īpaši tās, ko īsteno saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […/…] [jaunā EURODAC regula] [10] un Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[11]. (19) Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz patvērumu. Šis lēmums jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants Temats un darbības joma Ar šo lēmumu paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem izraudzītās dalībvalstu iestādes un Eiropas Policijas birojs (Eiropols) var pieprasīt daktiloskopisko datu salīdzināšanu ar EURODAC centrālajā datubāzē uzglabātajiem datiem nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt teroristiskus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus. 2. pants Definīcijas 1. Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas: a) “ EURODAC ” ir datubāze, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. […/…] [ jaunā EURODAC regula ]; (b) “Eiropols” ir Eiropas Policijas birojs, kas izveidots ar Padomes Lēmumu […/…./TI]; (c) “ EURODAC dati” ir daktiloskopiskie dati, kas tiek uzglabāti centrālajā datubāzē saskaņā ar [ jaunās EURODAC regulas ] 9. pantu un 14. panta 2. punktu; (d) „teroristiski nodarījumi” ir valsts tiesību aktos minētie nodarījumi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi nodarījumiem, kuri minēti Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI 1. līdz 4. pantā; (e) “smagi noziedzīgi nodarījumi” ir noziegumu veidi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 2. punktā, ja tie ir sodāmi ar brīvības atņemšanu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz trīs gadi; (f) “daktiloskopiskie dati” ir dati par personas visu pirkstu vai vismaz rādītājpirkstu nospiedumiem, un, ja šo pirkstu trūkst, dati par visu pārējo personas pirkstu nospiedumiem vai latenti nospiedumi; (g) “valsts piekļuves punkts” ir izraudzītā valsts sistēma, kas sazinās ar centrālo sistēmu, kā minēts [ jaunās EURODAC regulas ] 4. panta 2. punktā; (h) „pārvaldības iestāde” ir iestāde, kas ir atbildīga par EURODAC operatīvo pārvaldību un kas minēta [ jaunās EURODAC regulas ] 5. pantā. 2. Piemēro arī Regulā (EK) Nr. […/…] [ jaunā EURODAC regula] noteiktās definīcijas. 3. pants Izraudzītās iestādes 1. Dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir pilnvarotas piekļūt EURODAC datiem saskaņā ar šo lēmumu. Izraudzītās iestādes ir dalībvalstu iestādes, kuras ir atbildīgas par teroristisku un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu. Izraudzītās iestādes neietver aģentūras vai vienības, kuru kompetencē jo īpaši ir valsts drošības jautājumi. 2. Katrā dalībvalstī ir saraksts ar izraudzītajām iestādēm. 3. Valsts līmenī katrai dalībvalstij ir saraksts ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kuras ir pilnvarotas ar valsts piekļuves punkta starpniecību pieprasīt salīdzināšanu ar EURODAC datiem. 4. pants Verificējošās iestādes 1. Katra dalībvalsts izraugās vienu valsts struktūru par tās verificējošo iestādi. Verificējošā iestāde ir dalībvalsts iestāde, kura ir atbildīga par teroristisku un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu. Verificējošās iestādes neietver aģentūras vai vienības, kuru kompetencē jo īpaši ir valsts drošības jautājumi. 2. Verificējošā iestāde nodrošina, ka ir izpildīti nosacījumi, lai pieprasītu pirkstu nospiedumu salīdzināšanu ar EURODAC datiem. 3. Vienīgi verificējošā iestāde ir pilnvarota pārsūtīt pieprasījumus par pirkstu nospiedumu salīdzināšanu valsts piekļuves punktam, kurš tos nosūta centrālajai sistēmai. 5. pants Eiropols 1. Eiropols par savu verificējošo iestādi izraugās specializētu vienību ar pienācīgi pilnvarotiem Eiropola darbiniekiem un sadarbībā ar kādu no dalībvalstīm izraugās attiecīgās valsts piekļuves punktu, kurš pieprasījumus par pirkstu nospiedumu salīdzināšanu nosūta centrālajai sistēmai. 2. EIROPOLS izraugās operatīvo vienību, kas ar izraudzītā valsts piekļuves punkta starpniecību ir pilnvarota pieprasīt salīdzinājumus ar EURODAC datiem. II NODAĻA PROCEDŪRA DATU SALĪDZINĀŠANAI UN NOSŪTĪŠANAI 6. pants Procedūra daktiloskopisko datu salīdzināšanai ar EURODAC datiem 1. Izraudzītās iestādes, kas minētas 3. panta 1. punktā, un Eiropols var iesniegt pamatotu elektronisku pieprasījumu verificējošajai iestādei par daktiloskopisko datu nosūtīšanu ar valsts piekļuves punkta starpniecību EURODAC centrālajai sistēmai salīdzināšanas nolūkā. Saņemot šādu pieprasījumu, verificējošā iestāde pārbauda, vai ir izpildīti 7. un 8. pantā minētie nosacījumi, lai iesniegtu pieprasījumu par datu salīdzināšanu. 2. Ja visi nosacījumi, lai iesniegtu pieprasījumu par salīdzināšanu, ir izpildīti, verificējošā iestāde salīdzināšanas pieprasījumu nosūta valsts piekļuves punktam, kas to nosūta EURODAC centrālajai sistēmai nolūkā salīdzināt ar visiem EURODAC datiem. 3. Ārkārtas steidzamības gadījumos verificējošā iestāde var daktiloskopiskos datus nosūtīt valsts piekļuves punktam salīdzināšanas nolūkā, tiklīdz izraudzītā iestāde ir saņēmusi pieprasījumu, un tikai pēc tam pārbaudīt, vai visi 7. un 8. pantā minētie nosacījumi ir izpildīti, tostarp, vai tas patiesībā bija ārkārtas steidzamības gadījums. Pārbaudi pēc datu nosūtīšanas veic bez liekas kavēšanās pēc pieprasījuma apstrādes. 4 . Ja pārbaudē pēc datu nosūtīšanas tiek secināts, ka piekļuve nav bijusi pamatota, visas iestādes, kuras ir saņēmušas informāciju no EURODAC , to iznīcina un informē verificējošo iestādi par šādas informācijas iznīcināšanu. 7. pants EURODAC datu pieejamības nosacījumi izraudzītajām iestādēm 1. Izraudzītās iestādes savu pilnvaru ietvaros var pieprasīt daktiloskopisko datu salīdzināšanu ar EURODAC centrālajā datubāzē uzglabātajiem datiem vienīgi tad, ja salīdzinājumu ar valsts pirkstu nospiedumu datubāzēm un citu dalībvalstu automatizētām pirkstu nospiedumu datubāzēm saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI[12] rezultātā ir gūti negatīvi rezultāti un ja (a) salīdzināšana ir vajadzīga, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristiskus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus; (b) salīdzināšana ir vajadzīga konkrētā lietā; (c) ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāda salīdzināšana ar EURODAC datiem būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt kādu no attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. 2. Pieprasījumi veikt salīdzināšanu ar EURODAC datiem attiecas tikai uz meklējumiem, izmantojot daktiloskopiskos datus. 8. pants EURODAC datu pieejamības nosacījumi Eiropolam 1. Eiropols iesniedz pieprasījumus par salīdzināšanu ar EURODAC datiem tikai atbilstoši savām pilnvarām un vajadzības gadījumā, lai veiktu savus uzdevumus atbilstoši Eiropola lēmumam, kā arī, lai veiktu īpašu analīzi vai vispārēju un stratēģisku analīzi. 2. Pieprasījumi veikt salīdzināšanu ar EURODAC datiem attiecas tikai uz meklējumiem, izmantojot daktiloskopiskos datus. 3. Informāciju, ko Eiropols ieguvis, veicot salīdzināšanu ar EURODAC datiem, var apstrādāt tikai tad, ja šādas informācijas izcelsmes dalībvalsts ir devusi tam atļauju. Šādu atļauju saņem ar attiecīgās dalībvalsts Eiropola valsts nodaļas starpniecību. 9. pants Komunikācija starp verificējošām iestādēm un valstu piekļuves punktiem 1. EURODAC komunikāciju infrastruktūru izmanto, lai dalībvalstu verificējošās iestādes un Eiropols datus varētu nosūtīt valstu piekļuves punktiem, un otrādi. Visa komunikācija notiek elektroniski. 2. Dalībvalstis digitāli apstrādā pirkstu nospiedumus un nosūta tos tādā datu formātā, kā minēts Regulas (EK) Nr. […/…] [ jaunā EURODAC regula ] I pielikumā, lai nodrošinātu, ka, izmantojot datorizētu pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmu, var veikt salīdzināšanu. III NODAĻA PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA 10. pants Personas datu aizsardzība 1. Pamatlēmums 2009/977/TI ir piemērojams personas datu apstrādei saskaņā ar šo lēmumu. 2. Personas datu apstrādi atbilstīgi šim lēmumam Eiropols veic saskaņā ar [Eiropola] lēmumu […/…/TI] un noteikumiem, kas pieņemti tā īstenošanai, un to uzrauga neatkarīga apvienotā uzraudzības iestāde, kura izveidota saskaņā ar minētā lēmuma 34. pantu. 3. Personas datus, ko saskaņā ar šo lēmumu iegūst no EURODAC , apstrādā vienīgi nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt teroristiskus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus. 4. Personas datus, ko kāda no dalībvalstīm vai Eiropols saskaņā ar šo lēmumu iegūst no EURODAC , pēc viena mēneša izdzēš no valstu un Eiropola datnēm, ja vien attiecīgajai dalībvalstij vai Eiropolam šie dati nav nepieciešami saistībā ar konkrētu kriminālizmeklēšanu, kas tobrīd norisinās. 5. Atbilstoši Pamatlēmumam 2008/977/TI izraudzītās valstu kompetentās iestādes uzrauga, ka dalībvalstu veiktā personas datu apstrāde saskaņā ar šo lēmumu, tostarp to nosūtīšana uz EURODAC un saņemšanu no EURODAC , ir likumīga. 11. pants Datu drošība 1. Atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar šo lēmumu nodrošina datu drošību visā to pārraides laikā izraudzītajām iestādēm, kā arī tos saņemot no izraudzītajām iestādēm. 2. Katra dalībvalsts attiecībā uz savu valsts sistēmu pieņem nepieciešamos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai a) fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai; (b) nepieļautu nepiederošu personu piekļuvi dalībvalsts iekārtām, kurās dalībvalsts veic darbības saskaņā ar EURODAC mērķi (piekļuves kontrole iekārtām); c) novērstu nesankcionētu datu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai izņemšanu no datu nesējiem (datu nesēju kontrole); (d) nepieļautu datu neatļautu ievadīšanu un uzglabāto personas datu neatļautu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (uzglabāšanas kontrole); (e) novērstu neatļautu datu apstrādi EURODAC , kā arī EURODAC apstrādātu datu neatļautu grozīšanu vai dzēšanu (datu ievadīšanas kontrole); (f) nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt EURODAC , ir pieejami tikai tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, izmantojot tikai individuālu un skaidru lietotāja identitāti un konfidenciālas piekļuves metodes (datu pieejamības kontrole); (g) nodrošinātu, ka visas iestādes, kuras ir tiesīgas pieprasīt salīdzināšanu ar EURODAC datiem, izveido profilus, kuros aprakstītas to personu funkcijas un pienākumi, kas ir pilnvarotas piekļūt datiem un tos ievadīt, atjaunināt, dzēst un meklēt, un nekavējoties pēc Pamatlēmuma 2008/977/TI 25. pantā minēto valsts uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus dara tām pieejamus (personālie profili); (h) nodrošinātu, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var nosūtīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole); (i) nodrošinātu iespēju pārbaudīt un noteikt, kādi dati ir apstrādāti EURODAC , kad, kas un kādam mērķim tos ir apstrādājis (datu reģistrēšanas kontrole); (j) nodrošinātu, ka personas datu pārraides uz EURODAC vai no tās, vai datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, to jo īpaši nodrošinot ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole); (k) pārraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo pārraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (paškontrole). 12. pants Datu pārsūtīšanas aizliegums trešām valstīm, starptautiskām iestādēm vai privātpersonām Personas datus, ko dalībvalsts vai Eiropols saskaņā ar šo lēmumu iegūst no EURODAC centrālās datubāzes, nenosūta, kā arī nedara pieejamu nevienai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātai struktūrai, kas izveidota Eiropas Savienībā vai ārpus tās. Šis aizliegums neskar dalībvalstu tiesības pārsūtīt šādus datus tām trešām valstīm, uz kurām attiecas Dublinas regula, ar nosacījumu, ka ir izpildīti Pamatlēmuma 2008/977/TI 13. panta nosacījumi. 13. pants Reģistrēšana un dokumentēšana 1. Katra dalībvalsts un Eiropols nodrošina, ka visas datu apstrādes darbības saistībā ar pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar EURODAC datiem atbilstīgi šim lēmumam tiek reģistrētas un dokumentētas, lai varētu pārbaudīt, vai pieprasījums atbilst nosacījumiem, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību, datu integritāti un drošību, un lai varētu veikt pašuzraudzību. 2. Ierakstā vai dokumentācijā visos gadījumos ir sniegta šāda informācija: (a) salīdzināšanas pieprasījuma konkrētais mērķis, tostarp norāde par to, vai tas attiecas uz teroristisku nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu, savukārt Eiropols norāda salīdzināšanas pieprasīšanas konkrēto mērķi; (b) norāde uz attiecīgo valsts datni; (c) datums un konkrēts laiks, kad valsts piekļuves punkts EURODAC centrālajai sistēmai ir nosūtījis pieprasījumu veikt salīdzināšanu; (d) tās iestādes nosaukums, kura ir pieprasījusi piekļuvi salīdzināšanas nolūkā, un atbildīgās personas vārds un uzvārds, kura ir iesniegusi pieprasījumu un apstrādājusi datus; (e) vajadzības gadījumā 6. panta 3. punktā minētās steidzamās procedūras izmantošana un lēmums, kas pieņemts attiecībā uz verifikāciju pēc datu nosūtīšanas; (f) salīdzināšanas mērķiem izmantotie dati; (g) atbilstīgi valsts noteikumiem vai Eiropola lēmumam tās amatpersonas pazīšanas zīme, kura veica meklēšanu, un tās amatpersonas pazīšanas zīme, kas lika datus meklēt vai iesniegt. 3. Šādus reģistrus vai dokumentāciju izmanto tikai, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību saistībā ar datu aizsardzību, kā arī, lai nodrošinātu datu drošību. 17. pantā minētajai uzraudzībai un novērtēšanai var izmantot tikai ierakstus, kas neietver personas datus. Kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm, kuras ir atbildīgas par to, lai pārbaudītu, vai pieprasījums atbilst nosacījumiem, un lai uzraudzītu datu apstrādes likumību, kā arī datu integritāti un drošību, pēc to pieprasījuma nodrošina piekļuvi šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus. IV SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 14. pants Izmaksas Katra dalībvalsts un Eiropols par saviem līdzekļiem izveido un uztur tehnisko infrastruktūru, kas vajadzīga, lai īstenotu šo lēmumu, un ir atbildīgi par izmaksām, kas saistītas ar salīdzināšanas pieprasījumiem ar EURODAC datiem, lai īstenotu šā lēmuma mērķus. 15. pants Sodi Katra dalībvalsts un Eiropols veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkurai EURODAC ievadīto datu izmantošanai, kas neatbilst šā lēmuma noteikumiem, piemēro efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus, tostarp administratīvus sodus un/vai kriminālsodus. 16. pants Izraudzīto iestāžu un verificējošo iestāžu paziņošana 1. Vēlākais [trīs mēnešus pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas] katra dalībvalsts Komisijai un Padomes Ģenerālsekretariātam paziņo, kuras iestādes tās ir izraudzījušās, un nekavējoties ziņo par jebkādām izmaiņām šai saistībā. 2. Vēlākais [trīs mēnešus pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas] katra dalībvalsts Komisijai un Padomes Ģenerālsekretariātam paziņo, kura iestāde ir to verificējošā iestāde, un nekavējoties ziņo par jebkādām izmaiņām šai saistībā. 3. Vēlākais [trīs mēnešus pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas] Eiropols Komisijai un Padomes Ģenerālsekretariātam paziņo, kura iestāde ir tā verificējošā iestāde un kuru valsts piekļuves punktu tas ir izraudzījis, un nekavējoties ziņo par jebkādām izmaiņām šai saistībā. 4. Komisija 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju katru gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . 17. pants Uzraudzība un novērtēšana 1. Katra dalībvalsts un Eiropols sagatavo gada ziņojumus par to, cik efektīva ir bijusi daktiloskopisko datu salīdzināšana ar EURODAC datiem, un šajos ziņojumos ir ietverta informācija un statistika par salīdzināšanas konkrēto mērķi, tostarp to, vai tā attiekusies uz teroristiskiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, salīdzināšanas pieprasījumu skaitu, to lietu skaitu un veidu, kurās ir bijusi sekmīga identificēšana, un informācija par to, cik bieži bija vajadzīgi ārkārtas steidzamības gadījumi un cik bieži tie tika izmantoti, kā arī par gadījumiem, kad pārbaudēs, ko verificējošā iestāde veica pēc datu nosūtīšanas, netika atzīts, ka šāds ārkārtas steidzamības gadījums pastāvēja. Šos ziņojumus nosūta Komisijai. 2. Trīs gadus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija sagatavo šā lēmuma vispārēju novērtējumu. Šajā novērtējumā jāsniedz sasniegto rezultātu novērtējums attiecībā pret mērķiem un jāsniedz novērtējums par to, vai šā lēmuma pamatprincipi joprojām ir spēkā, un tajā jāsniedz vajadzīgie ieteikumi. Komisija novērtējuma ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. 3. Uzraudzības iestāde, dalībvalstis un Eiropols Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu 2. punktā minētos ziņojumus. Šī informācija nedrīkst apdraudēt darba metodes, kā arī tā nedrīkst ietvert informāciju, kas atklāj izraudzīto iestāžu avotus, darbiniekus vai izmeklējumus. 18. pants Stāšanās spēkā un piemērošanas diena 1. Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . 2. Šo lēmumu piemēro no dienas, kas minēta Regulas […] [ jaunā EURODAC regula ] 33. panta 2. punktā. Briselē, Padomes vārdā – priekšsēdētājs [1] OV C , , lpp. [2] OV L [..], [..], [..]. lpp. [3] COM(2005) 597, 24.11.2005. [4] OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp. [5] OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp. [6] OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp. [7] OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp. [8] OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp. [9] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. [10] …………………………. [11] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. [12] OV L 210, , 6.8.2008., 1. lpp.