[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.3.2009

COM(2009) 120 galīgā redakcija

2009/0038 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gvinejas Republiku

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Pamatojoties uz pilnvarām, kuras Komisijai sniegusi Padome, Eiropas Kopiena un Gvinejas Republika ir apspriedušas un 2008. gada 20. decembrī parafējušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas zvejniekiem iedala zvejas iespējas Gvinejas zvejas zonā. Šo partnerattiecību nolīgumu kopā ar protokolu un tā pielikumiem noslēdza uz četriem gadiem, un tas ir pagarināms. Minētā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Gvinejas Revolucionārās Tautas Republikas valdības Zvejniecības nolīgumu par zveju pie Gvinejas krastiem, kurš stājās spēkā 1983. gada 27. aprīlī.

Komisija savu nostāju sarunās formulēja, pamatojoties arī uz retrospektīvu ( ex post ) novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Jaunā partnerattiecību nolīguma galvenais mērķis ir attīstīt ciešāku sadarbību starp Eiropas Kopienu un Gvinejas Republiku, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Gvinejas zvejas zonā.

Puses ir vienojušās iesaistīties politiskā dialogā par tās interesējošiem zivsaimniecības nozares jautājumiem. Tās turklāt apņemas nodrošināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu, Gvinejas Republikas zvejas zonu kontroli un uzraudzību un stiprināt Gvinejas Republikas iestāžu darbību, lai zivsaimniecības politika būtu reāli īstenojama.

Finansiālā ieguldījuma apjoms gadā ir EUR 450 000, kas atbilst tālu migrējošo sugu zivju zvejas iespējām. Šo finansiālo ieguldījumu pilnībā novirzīs tādas valsts zivsaimniecības politikas izveidošanai, kuras pamatā ir atbildīga zvejniecība un zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana Gvinejas ūdeņos.

Tiks piešķirts arī īpašs papildu ieguldījums EUR 600 000 pirmajā gadā, EUR 400 000 otrajā gadā un EUR 300 000 turpmākajos gados, lai atbalstītu zvejas pārraudzības, kontroles un uzraudzības pastiprināšanu Gvinejas zvejas zonās un lai Gvineja līdz 2010. gada 30. jūnijam varētu iegādāties satelītuzraudzības sistēmu. Visbeidzot, Kopiena atbalstīs Gvinejas pūles, lai mobilizētu un izmantotu visus valsts rīcībā esošos līdzekļus zvejas uzraudzības labākai nodrošināšanai.

Protokolā paredzēts, ka tad, ja garneļu krājumi un Gvinejas zivsaimniecības pārvaldība šajā zvejas kategorijā to atļauj, garneļu traleriem ik gadu var iedalīt zvejas iespējas — 800 reģistrētās bruto tilpības (BRT) tonnas ceturksnī un saskaņā ar konkrētiem protokolā izklāstītiem nosacījumiem ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanai šajā zvejas kategorijā.

Paredzētās zvejas iespējas ļauj zvejot 28 seineriem un 12 kuģiem zvejai ar makšķerēm. Tomēr pēc Kopienas pieprasījuma šā nolīguma satvarā var veikt izpētes zvejas reisus. Atkarībā no to rezultāta Puses var pieņemt lēmumu par jaunu zvejas iespēju iedalīšanu Kopienas zvejas kuģiem.

Partnerattiecību nolīgumā turklāt paredzēts veicināt ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei ar regulu pieņemt šā jaunā zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gvinejas Republiku.

2009/0038 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gvinejas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punktu un 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

tā kā:

(1) Pamatojoties uz Padomes 2008. gada 8. decembra lēmumu, ar kuru tā pilnvaro Komisiju Kopienas vārdā sākt sarunas par zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu ar Gvinejas Republiku[3], Kopiena un Gvinejas Republika ir apspriedušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas kuģiem iedala zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zivsaimniecību ir Gvinejas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2) Apspriešanās rezultātā 2008. gada 20. decembrī tika parafēts jauns partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

(3) Kopienas interesēs ir apstiprināt minēto nolīgumu.

(4) Ir jānosaka zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopienas vārdā apstiprina Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu.

Nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

1. Nolīguma protokolā noteikto zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm ir šāds.

a) tunzivju seineri:

Spānija | 15 kuģi |

Francija | 11 kuģi |

Itālija | 2 kuģi |

b) kuģi zvejai ar makšķerēm:

Spānija | 8 kuģi |

Francija | 4 kuģi |

2. Ja ar 1. punktā minēto dalībvalstu iesniegtajiem zvejas atļaujas pieprasījumiem Protokolā paredzētās zvejas iespējas tiek apgūtas nepilnīgi, Komisija var izskatīt no jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus atļaujas pieprasījumus.

3. Neskarot Nolīguma un tā protokola noteikumus, piemēro Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem[4].

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar 1. pantā minēto nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Gvinejas zvejas zonā saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas 2001. gada 14. marta Regulā (EK) Nr. 500/2001, kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to nozveju pārraudzību, kuras ieguvuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā[5], kamēr nebūs stājusies spēkā regula, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes 2008. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1006/2008 30. panta nozīmē, bet pēc minētās regulas stāšanās spēkā — saskaņā ar kārtību, kura paredzēta tajā izklāstītajos noteikumos.

4. pants

Padomes priekšsēdētāju pilnvaro izraudzīties personas, kuras ir tiesīgas parakstīt minēto nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

5. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Gvinejas Republikas un Eiropas Kopienas Zivsaimniecības partnerattiecību NOLĪGUMS

GVINEJAS REPUBLIKA, turpmāk „Gvineja”,

un

EIROPAS KOPIENA, turpmāk „Kopiena”,

abas kopā turpmāk sauktas par „Pusēm”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Kopienu un Gvineju, jo īpaši Kotonū nolīguma satvarā, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt;

IEVĒROJOT Pušu vēlēšanos sadarbojoties veicināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu;

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju;

APŅEMOTIES ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (turpmāk ICCAT ) lēmumus un saistošos ieteikumus;

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas ietverti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ( FAO ) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā;

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zvejniecību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu;

APŅEMOTIES tādēļ sākt dialogu par Gvinejas valdības īstenoto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas faktiskai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei;

VĒLOTIES pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Gvinejas ūdeņos un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejniecības ieviešanai minētajos ūdeņos;

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās jomās un tādēļ dibināt un nostiprināt kopuzņēmumus, kuros iesaistās abu Pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants — Priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

- ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai Gvinejas zvejas zonās ieviestu atbildīgu zvejniecību, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Gvinejas zivsaimniecības nozari,

- nosacījumi, ar kādiem Kopienas zvejas kuģi piekļūst Gvinejas zvejas zonām,

- zvejas kontroles kārtība Gvinejas ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekšminēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, lai zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būtu efektīvi un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

- uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot ekonomisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

2. pants — Definīcijas

Šajā nolīgumā

1. „Gvinejas iestādes” ir par zivsaimniecību atbildīgā Gvinejas ministrija;

2. „Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

3. „Gvinejas zvejas zona” ir ūdeņi, kas zvejniecības jomā ir Gvinejas jurisdikcijā. Šajā nolīgumā paredzētā Kopienas kuģu zvejas darbība var notikt tikai zonās, kurās zvejot ir atļauts ar Gvinejas tiesību aktiem;

4. „zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai;

5. „Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld zem Kopienas dalībvalsts karoga;

6. „Apvienotā komiteja” ir šā nolīguma 10. pantā paredzētā komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Gvinejas pārstāvji;

7. „pārkraušana citā kuģī” ir ostā vai jūrā notiekoša visas nozvejas vai nozvejas daļas pārvietošana no zvejas kuģa otrā kuģī;

8. „neparedzēti apstākļi” ir apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri traucē zvejot Gvinejas ūdeņos;

9. „ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki no valstīm, kas nav Eiropas valstis un ir parakstījušas Kotonū nolīgumu. Tādējādi Gvinejas jūrnieks ir ĀKK jūrnieks;

10. „uzraudzība” ir Valsts zvejas uzraudzības un aizsardzības centrs ( CNSP );

11. „delegācija” ir Eiropas Komisijas delegācija Gvinejā;

12. „kuģa īpašnieks” ir persona, kura ir juridiski atbildīga par attiecīgo zvejas kuģi;

13. „zvejas atļauja” ir tiesības veikt zvejas darbības noteiktā laika posmā, noteiktā apgabalā vai noteiktā zvejniecībā un saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

3. pants — Nolīguma īstenošanasprincipi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Gvinejas zvejas zonās, ievērojot nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm un neierobežojot nolīgumus, ko ģeogrāfiskā reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis, tostarp savstarpējus zvejniecības nolīgumus.

2. Puses apņemas ievērot dialoga un iepriekšējas apspriešanās principu, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecības politikas īstenošanu, no vienas puses, un Kopienas politiku un pasākumiem, kuri var ietekmēt Gvinejas zivsaimniecības nozari, no otras puses.

3. Puses turklāt sadarbojas, gan kopā, gan atsevišķi vērtējot saskaņā ar šo nolīgumu veikto pasākumu, programmu un darbību izpildi pirms to īstenošanas sākuma ( ex-ante ), to īstenošanas laikā un pēc to pabeigšanas ( ex-post ).

4. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem, veicinot jaunu darbavietu radīšanu Gvinejā un ievērojot zvejas resursu stāvokli.

5. ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas ( ILO ) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants — Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Gvineja pastāvīgi pārrauga resursu stāvokli Gvinejas zvejas zonā.

2. Pamatojoties uz Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā ( ICCAT ) pieņemtajiem saistošajiem ieteikumiem un rezolūcijām un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas šā nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai — attiecīgā gadījumā, pēc zinātniskas apspriedes un savstarpējas vienošanās, — pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu veiktās darbības.

3. Puses apņemas tieši (arī apakšreģiona līmenī) vai kompetentās starptautiskajās organizācijās apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu Atlantijas okeānā, un par sadarbību attiecīgajās zinātniskās pētniecības jomās.

5. pants — Gvinejas ūdeņupieejamība Kopienas kuģiem

1. Gvineja apņemas ļaut Kopienas kuģiem zvejot Gvinejas zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

2. Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi Gvinejas tiesību aktiem. Gvinejas iestādes paziņo Komisijai par visiem minētajos tiesību aktos un noteikumos izdarītajiem grozījumiem. Neskarot noteikumus, par kuriem Puses varētu vienoties, Kopienas kuģiem šie tiesību aktu grozījumi jāsāk ievērot vienu mēnesi pēc to paziņošanas.

3. Gvineja apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai faktiski piemērotu šā nolīguma protokolā paredzētos zvejas uzraudzības noteikumus. Kopienas kuģi sadarbojas ar Gvinejas iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību.

4. Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai tās kuģi ievērotu šā nolīguma noteikumus, kā arī Gvinejas tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Gvinejas jurisdikcijā, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju.

6. pants — Zvejas nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1. Kopienas kuģi var zvejot Gvinejas zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu izdota derīga zvejas atļauja.

2. Ministrija var izdot Kopienas kuģiem zvejas atļaujas spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām, kā arī izpētes zvejai. Tomēr šo atļauju izdošanai vajadzīgs abu Pušu labvēlīgs atzinums.

3. Kuģa zvejas atļaujas izdošanas kārtība, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība ir noteikta šā nolīguma protokola pielikumā.

7. pants — Finansiālais ieguldījums

1. Kopiena piešķir Gvinejai finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šim ieguldījumam ir divas savstarpēji saistītas daļas, proti:

a) Kopienas kuģu piekļuve Gvinejas ūdeņiem un zvejas resursiem un

b) Kopienas finansiāls atbalsts tādas valsts zivsaimniecības politikas izveidošanai, kuras pamatā ir atbildīga zvejniecība un zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana Gvinejas ūdeņos.

2. Finansiālā ieguldījuma daļu, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka atkarībā no mērķiem, par kuriem Puses vienojas, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzētos noteikumus, un kuri jāsasniedz ar Gvinejas valdības noteiktās zivsaimniecības politikas un tās īstenošanai izstrādāto gada un daudzgadu programmu palīdzību.

3. Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a) neparedzēti apstākļi;

b) Kopienas kuģiem iedalīto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c) Kopienas kuģiem iedalīto zvejas iespēju palielināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, ja — saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu — krājumu stāvoklis to ļauj;

d) Gvinejas zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e) šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 15. pantu;

f) šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 14. pantu.

8. pants — Uzņēmēju un sabiedrībassadarbības veicināšana

1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2. Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses rada labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4. Puses jo īpaši atbalsta kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusēji izdevīga, un šādiem uzņēmumiem jāatbilst gan Gvinejas, gan Kopienas tiesību aktu prasībām.

9. pants — Administratīvā sadarbība

Puses, tiecoties nodrošināt zvejas resursu uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu efektivitāti,

- katra izvērš administratīvu sadarbību, lai nodrošinātu to, ka Pušu kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus un Gvinejas jūras zvejniecības noteikumus,

- sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, jo īpaši ar informācijas apmaiņu un ciešu administratīvu sadarbību.

10. pants — Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma izpildes uzraudzībai un kontrolei izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a) pārrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanas pareizību, izšķir strīdus;

b) uzrauga un novērtē šā partnerattiecību nolīguma izpildes devumu Gvinejas zivsaimniecības politikas īstenošanā;

c) nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zivsaimniecību;

d) darbojas kā forums izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

e) vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to — finansiālā ieguldījuma apjomu;

f) izstrādā zvejas nosacījumus saskaņā ar Protokola noteikumiem;

g) nosaka praktiskos pasākumus administratīvajā sadarbībā, kas paredzēta šā nolīguma 9. pantā;

h) veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas, tostarp funkcijas saistībā ar nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu un ar administratīvo sadarbību.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Gvinejā un Kopienā, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

11. pants — Piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Gvinejas teritorijā un Gvinejas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

12. pants — Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro 4 gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to automātiski pagarina uz turpmākiem tikpat ilgiem periodiem, ja vien šā nolīguma darbība nav izbeigta saskaņā ar 15. pantu.

13. pants — Strīdu izšķiršana

Puses savstarpēji apspriežas par strīdiem attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

14. pants — Nolīguma darbības apturēšana

1. Pēc vienas Puses pieprasījuma šā nolīguma darbību var apturēt, ja radušās nopietnas nesaskaņas par tajā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai Nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma.

15. pants — Nolīguma darbības izbeigšana

1. Jebkura no Pusēm var izbeigt šā nolīguma darbību, ja rodas neparedzēti apstākļi, piemēram, ja ir samazinājušies attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājušās zvejas iespējas, ko Gvineja iedalījusi Kopienas kuģiem, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu.

3. Ar 2. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā tiek izbeigta šā nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

16. pants — Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma neatņemama daļa.

17. pantsPiemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Gvinejas ūdeņos reglamentē Gvinejā piemērojamie tiesību akti, ja vien Nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā un pielikuma papildinājumos nav noteikts citādi.

18. pants — Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Ekonomikas kopienas un Gvinejas Republikas Zvejniecības nolīgumu par zveju pie Gvinejas krastiem, kurš stājās spēkā 1983. gada 28. martā.

19. pants — Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses rakstveidā viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un katrs tā teksts ir vienlīdz autentisks.

Protokols, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kurš paredzēts Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Nolīgumā par zveju pie Gvinejas krastiem, attiecībā uz laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim

1. pantsPiemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Zvejas iespējas, kas no 2009. gada 1. janvāra uz 4 gadiem iedalītas saskaņā ar Nolīguma 5. pantu tālu migrējošo zivju sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā) nosaka šādi:

- tunzivju saldētājseineri: 28 kuģi,

- kuģi zvejai ar makšķerēm: 12 kuģi.

2. Sākot ar šā protokola piemērošanas otro gadu un pēc garneļu krājumu stāvokļa un Gvinejas zivsaimniecības pārvaldības rezultātu kopīgas novērtēšanas šajā zvejas kategorijā garneļu traleriem ik gadu var iedalīt zvejas iespējas 800 reģistrēto bruto tonnu apmērā ceturksnī un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

- pārredzamas pārvaldības īstenošana attiecībā uz piekļuvi garneļu zvejai un jo īpaši uz Gvinejas un ārvalstu flotu izmantoto zvejas piepūli. Tādēļ Gvineja katru gadu līdz 31. oktobrim nodod pārskata tabulu par šās sugas zvejā izmantoto piepūli Gvinejas ūdeņos;

- Gvinejas ūdeņos notiekošo darbību pārraudzības, uzraudzības un kontroles plāna īstenošana;

- resursu stāvokļa zinātnisko analīžu un zinātniskās izpētes rezultāti, kurus paziņo ik gadu un vienlaikus ar informāciju par zvejas piepūli.

Zvejas nosacījumus attiecībā uz šo zvejas kategoriju ik gadu nosaka pēc savstarpējas vienošanās pirms zvejas atļauju izdošanas un, jebkurā gadījumā, pirms ikgadējā papildu finansiālā ieguldījuma izmaksas proporcionāli šā protokola 2. pantā paredzētajam zvejas iespēju palielinājumam.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4. un 5. panta noteikumiem.

4. Kuģi, kas peld zem Kopienas dalībvalsts karoga, Gvinejas zvejas zonā var zvejot tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, ko izdevusi Gvineja saskaņā ar šo protokolu un tam pievienotajā pielikumā aprakstīto kārtību.

2. pantsFinansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu veido — no vienas puses — 1. panta 1. punktā noteiktajam laikposmam paredzēta ikgadēja summa EUR 325 000 apmērā, kas gadā atbilst 5000 tonnu lielam atskaites daudzumam, un — no otras puses — īpaša ikgadēja summa EUR 125 000 apmērā, kas paredzēta Gvinejas zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai. Šī īpašā summa ir Nolīguma 7. pantā definētā vienreizējā finansiālā ieguldījuma[6] neatņemama daļa.

Ja iedala papildu zvejas iespējas, tad saskaņā ar 1. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem Nolīguma 7. pantā paredzētais finansiālais ieguldījums attiecībā uz laikposmu, kas minēts 1. panta 2. punktā, ietver arī EUR 300 000 lielu ikgadēju summu, kuras apjoms ir proporcionāls zvejas iespēju palielinājumam.

Iepriekš minētajām summām pieskaita arī īpašu Kopienas papildu ieguldījumu EUR 600 000 pirmajā gadā, EUR 400 000 otrajā gadā un EUR 300 000 turpmākajos gados, lai atbalstītu zvejas pārraudzības, kontroles un uzraudzības pastiprināšanu Gvinejas zvejas zonās un lai Gvineja vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam varētu iegādāties satelītuzraudzības sistēmu. Minēto summu pārvalda saskaņā ar šā protokola 7. pantu.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4., 5., 6. un 7. pantu.

3. Šā panta 1. punktā minēto kopējo summu (jeb EUR 1 050 000 pirmajā gadā un, ja vajadzīgs, EUR 1 150 000 otrajā gadā, un EUR 1 050 000 turpmākajos gados) Kopiena izmaksā ik gadu šā protokola piemērošanas laikā[7]. Šīs summas neskar zvejas iespēju grozījumus vai jaunu zvejas iespēju iekļaušanu, par ko var nolemt saskaņā ar šā protokola 4. un 5. pantu.

4. Ja kopējais daudzums, kuru Kopienas kuģi nozvejojuši Gvinejas zvejas zonās, pārsniedz atskaites daudzumu, katra nozvejotā papildu tonna ikgadējā finansiālā ieguldījuma apmēru palielina par EUR 65. Tomēr summa, ko Kopiena izmaksā gadā, nedrīkst pārsniegt 3. punktā norādītās summas (jeb EUR 1 050 000 pirmajā gadā un, ja vajadzīgs, EUR 1 150 000 otrajā gadā, un EUR 1 050 000 turpmākajos gados) divkāršotu apjomu. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 1. punktā noteikto finansiālo ieguldījumu izmaksā vēlākais 2009. gada 30. novembrī par pirmo gadu un vēlākais 1. februārī par turpmākajiem gadiem.

6. Atbilstīgi šā protokola 6. pantam lēmumus par minēto līdzekļu sadali pieņem saskaņā ar Gvinejas likumu par finansēm, izņemot attiecībā uz īpašo ieguldījumu, kas paredzēts šā protokola 2. panta 1. punkta trešajā daļā, un līdzekļu izmantošana ir ekskluzīvā Gvinejas kompetencē.

7. Šajā pantā paredzēto maksājumu summas ieskaita tikai vienā Gvinejas Valsts kases kontā, kurš atvērts Gvinejas Centrālajā bankā un kura rekvizītus paziņo Ministrija, izņemot attiecībā uz īpašo ieguldījumu, kas paredzēts 2. panta 1. punkta trešajā daļā un ko ieskaita Valsts zvejas uzraudzības un aizsardzības centra kontā, un pirmo gadu pēc tam, kad abas Puses pieņēmušas šo līdzekļu sadales programmu.

3. pantsSadarbība atbildīgas zvejniecības nodrošināšanai un zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Gvinejas ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola piemērošanas laikā Kopiena un Gvinejas iestādes pēc iespējas seko līdzi resursu stāvokļa izmaiņām Gvinejas zvejas zonā.

3. Puses apņemas veicināt sadarbību, kas atbildīgas zvejniecības jomā notiek apakšreģiona mērogā, konkrēti Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā ( ICCAT ) vai jebkurā citā kompetentā apakšreģionālajā vai starptautiskajā organizācijā.

4. Saskaņā ar Nolīguma 4. pantu un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas Nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai — attiecīgā gadījumā pēc zinātniskas apspriedes (iespējams, apakšreģiona mērogā) — vienotos par tādiem pasākumiem zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību. Pieņemot šos pasākumus, tiks ņemti vērā Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas ( ICCAT ) ieteikumi un rezolūcijas.

4. pantsZvejas iespēju pārskatīšana pēc vienošanās

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl šā protokola 3. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes secinājumi apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Gvinejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina.

2. Ja Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to ir apspriedušās un vienojušās, ievērojot 3. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgām finansiālā ieguldījuma korekcijām, ja tās vajadzīgas pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

5. pantsCitas zvejas iespējas

1. Ja Kopienas kuģi vēlas veikt 1. pantā neminētas zvejas darbības, Kopiena un Gvineja apspriežas par šādu darbību atļaušanas iespējām. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumiem un, ja vajadzīgs, izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Puses var veikt kopīgus izpētes zvejas reisus Gvinejas zvejas zonās saskaņā ar šā protokola 3. panta 4. punktā paredzētās zinātniskās apspriedes atzinumu. Tādēļ pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas un katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu par jauniem zvejas resursiem, nosacījumiem un citiem attiecīgajiem parametriem.

3. Izpētes zveju Puses veic saskaņā ar abpusēji pieņemtajiem zinātniskajiem, administratīvajiem un finansiālajiem parametriem. Izpētes zvejas atļaujas izdod izmēģinājuma nolūkā ne vairāk kā par diviem sešu mēnešu ilgiem zvejas periodiem, kas sākas dienā, kuru izraudzījušās abas Puses, savstarpēji vienojoties.

4. Ja izpētes zvejas reisu rezultātus Puses atzīst par labvēlīgiem, tad, vienlaikus rūpējoties par ekosistēmu un jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, Kopienas kuģiem uz laiku līdz šā protokola piemērošanas beigām, ievērojot pieļaujamo zvejas piepūli, var iedalīt jaunas zvejas iespējas saskaņā ar šā protokola 4. pantā paredzēto procedūru. Rezultātā finansiālo ieguldījumu attiecīgi palielina.

6. pantsFinanšu ieguldījuma maksājuma apturēšana un pārskatīšananeparedzētu apstākļu gadījumā

1. Ja rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē zvejot Gvinejas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), Eiropas Kopiena var pārtraukt 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus.

2. Lēmumu par maksājumu pārtraukšanu 1. punktā paredzētajos gadījumos pieņem pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc jebkuras Puses pieprasījuma, un ar nosacījumu, ka Eiropas Kopiena ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu pārtraukšanas dienai.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir vienojušās par to, ka zveju traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zveju atsākt.

4. Derīguma termiņu zvejas atļaujām, kuras izdotas Kopienas kuģiem un kuru darbība tiek apturēta, tiklīdz ir pārtraukti finansiālā ieguldījuma maksājumi, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas darbību pārtraukuma ilgumam.

7. pantsAtbildīgas zvejniecības veicināšana Gvinejas ūdeņos

1. Visu finansiālo ieguldījumu, kā arī īpašo ieguldījumu, kuri noteikti šā protokola 2. panta 1. punktā, ik gadu novirza Gvinejas valdības noteiktās zivsaimniecības politikas atbalstam un saskaņā ar šo politiku pieņemto iniciatīvu īstenošanai, kuras apstiprinājušas abas Puses, pamatojoties uz turpmāk sīki aprakstīto kārtību.

Atbilstošo summu Gvineja pārvalda, ievērojot konkrētā laikposma prioritātes, kas Gvinejas zivsaimniecības politikā noteiktas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, un saskaņā ar mērķiem, kurus Puses izvirzījušas, savstarpēji vienojoties, un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām, kā paredzēts 2. punktā, jo īpaši attiecībā uz zvejas darbību kontroli un uzraudzību, resursu pārvaldību, veterināro un higiēnas nosacījumu ievērošanas uzlabošanu zvejas produktu ražošanā un uzraudzības funkciju veiktspējas stiprināšanu kompetentajām iestādēm.

2. Pēc Gvinejas priekšlikuma un lai īstenotu iepriekšējā punkta noteikumus, iespējami drīz, bet vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Kopiena un Gvineja Nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās izpildes noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a) gada un daudzgadu vadlīnijas par to, kā izmantot 1. punktā minēto finansiālā ieguldījuma procentuālo daudzumu un konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlētās summas;

b) gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai ar laiku nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību un atbildīgu zveju, ņemot vērā Gvinejas zivsaimniecības politikas prioritātes vai prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanu vai ietekmē to;

c) ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3. Tomēr Puses vienojas īpašu vērību veltīt atbalsta pasākumiem zvejas uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, tostarp Gvinejas ūdeņu uzraudzībai no jūras un no gaisa, zvejas kuģu satelītuzraudzības sistēmas ( VMS ) izveidošanai, pārkāpumu tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas uzlabošanai.

4. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

5. Ik gadu Gvineja lemj par to, kādu daļu no 1. punktā minētajam procentuālajam daudzumam atbilstošās summas piešķirt daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā par līdzekļu iedalīšanu Kopiena jāinformē iespējami drīz un jebkurā gadījumā, pirms Apvienotajā komitejā notikusi nozares daudzgadu programmas apstiprināšana. Par līdzekļu iedalīšanu katram nākamajam gadam Gvineja paziņo Kopienai vēlākais iepriekšējā gada 31. janvārī.

6. Ja nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu kopīgais gadskārtējais novērtējums tam dod attiecīgu pamatojumu, Eiropas Kopiena var prasīt, lai tiktu koriģēta summa, kuru šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma ietvaros novirza Gvinejas zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai, un šādi panākt, lai programmas īstenošanai iedalīto finanšu līdzekļu faktiskais apmērs atbilstu šīs programmas īstenošanas rezultātiem.

7. Kopiena patur tiesības apturēt šā protokola 2. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētā īpašā ieguldījuma maksājumus, ja rezultāti, kas iegūti, sākot ar protokola piemērošanas pirmo gadu, izņemot ārkārtas un attiecīgi pamatotus gadījumus, pēc Apvienotajā komitejā izdarītā novērtējuma neatbilst programmai.

8. pantsStrīdi un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visus Pušu strīdus par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties Nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2. Neierobežojot 9. panta noteikumus, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu strīdu uzskata par nopietnu un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, šā protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā šā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pantsProtokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 6. panta noteikumus, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola darbību var apturēt ar šādiem nosacījumiem:

a) Gvinejas kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Pēdējā veic nepieciešamo pārbaudi un, ja vajadzīgs, veic maksājumu ne vēlāk kā 60 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas dienas;

b) ja nav izdarīts maksājums vai nav attiecīga maksājuma neesības pamatojuma šā protokola 2. panta 5. punktā noteiktajā termiņā, Gvinejas kompetentajām iestādēm ir tiesības apturēt Protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju;

c) Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

10. pantsPiemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Gvinejas ūdeņos reglamentē Gvinejā piemērojamie tiesību akti, ja vien Nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā un pielikuma papildinājumos nav noteikts citādi.

11. pantsPārskatīšanas klauzula

1. Ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, viena no Pusēm var prasīt šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus.

2. Ieinteresētā Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu panākt šā protokola grozīšanu.

3. Vēlākais 60 darbdienas pēc paziņošanas abas Puses apspriežas. Ja vienošanos attiecībā uz noteikumu pārskatīšanu nepanāk, ieinteresētā Puse saskaņā ar šā protokola 14. pantu tā piemērošanu var izbeigt.

12. pantsAtcelšana

Ar šo protokolu un tā pielikumiem atceļ uz aizstāj spēkā esošo protokolu un Eiropas Ekonomikas kopienas un Gvinejas Zvejniecības pamatnolīgumu par zveju pie Gvinejas krastiem.

13. pantsAtbalsta ilgums

Šo protokolu un tā pielikumus piemēro četrus gadus, sākot no 2009. gada 1. janvāra, ja Protokola piemērošana nav izbeigta saskaņā ar 14. pantu.

14. pantsProtokola piemērošanas izbeigšana

Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk konsultācijas.

15. pantsStāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. Tos piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

PIELIKUMS

AR TUNZIVJU ZVEJU SAISTĪTĀS KOPIENAS KUĢU DARBĪBAS NOSACĪJUMI GVINEJAS ZVEJAS ZONĀ

I nodaļa Zvejas atļauju pieprasījums un izdošanas kārtība

1. iedaļaZvejas atļauju izdošana

1. Tikai zvejot tiesīgi kuģi var saņemt šādu atļauju, lai zvejotu Gvinejas zvejas zonā.

2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Gvinejā. To saistībām pret Gvinejas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Gvinejā veic saskaņā ar šīs valsts un Kopienas noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem, jo īpaši attiecībā uz jūrnieku uzņemšanu uz kuģa.

3. Kopienas kompetentās iestādes vismaz 30 darbdienas pirms vēlamā atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniskā veidā iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar Nolīgumu.

4. Pieprasījumus iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pievienots šā pielikuma 1. papildinājumā. Gvinejas iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu saistībā ar zvejas atļaujas pieprasījumu saņemto datu konfidencialitāti. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar zivsaimniecības nolīguma īstenošanu.

5. Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

- pierādījums par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz atļaujas derīguma termiņa laiku,

- citi dokumenti vai apliecinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi Protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

6. Atļaujas maksu iemaksā kontā, kuru Gvinejas iestādes norāda saskaņā ar Protokola 2. panta 7. punktu.

7. Maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot nodevu par ieguldījumu zvejas uzraudzības īstenošanai, nodevu par ieguldījumu zivsaimnieciskās pētniecības darba veikšanai un pakalpojuma sniegšanas izdevumus. Uzraudzības un pētniecības nodevas piemēro proporcionāli faktiskajam uzturēšanās ilgumam Gvinejas zvejas zonā, un uzņēmēji tās samaksā, kad ir sagatavots galīgais paziņojums par maksām saskaņā ar šā pielikuma 2. iedaļas noteikumiem.

Pēc Gvinejas pieprasījuma un kamēr nav parakstīts VMS protokols ar Kopienu, tā sniegs Gvinejai satelītuzraudzības datus par kuģu atrašanos Gvinejas zvejas zonā, lai varētu aprēķināt nodevu summas, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā saistībā ar ieguldījumu uzraudzībā.

8. Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod 15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Gvinejas ministrija ir saņēmusi visus 5. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti atļaujas saņem ar Gvinejā esošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību.

9. Zvejas atļaujas izdod konkrētam kuģim, un tās nevar izmantot citi kuģi.

10. Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu atļauju, ko izdod citam tāda paša, Protokola 1. pantā minēta tipa kuģim. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

11. Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību nodod anulēto zvejas atļauju atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai.

12. Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto atļauju par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai. Eiropas Komisijas Delegāciju Gvinejā informē par atļaujas tiesību tālāknodošanu.

13. Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa. Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisku sarakstu, kuri ir pieprasījuši zvejas atļaujas saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu dara zināmu Gvinejas iestādēm. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta piekrastes valsts iestādēm, Gvinejas kompetentā iestāde attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas kontroli atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nosūta apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru viņš glabā uz kuģa un kura aizstāj zvejas atļauju līdz tās izdošanai.

14. Puses vienojas veicināt tādas zvejas atļauju sistēmas ieviešanu, kurā iepriekš minētās informācijas un dokumentu apmaiņa pilnībā notiek elektroniski. Puses vienojas veicināt drīzu papīra formāta zvejas atļauju nomaiņu ar elektronisku to ekvivalentu, piemēram, ar to kuģu sarakstu, kuriem atļauts zvejot Gvinejas zvejas zonā.

15. Puses apņemas Apvienotajā komitejā visas Protokolā iekļautās atsauces uz BRT aizstāt ar BT un attiecīgi koriģēt visus saistītos noteikumus. Pirms šādas aizstāšanas Puses tiekas attiecīgās tehniskajās apspriedēs.

2. iedaļaZvejas atļaujas izdošanas nosacījumi — maksas un avansa maksājumi

1. Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu. Tās var atjaunot.

2. Par Gvinejas zvejas zonā nozvejotu tonnu tunzivju seineriem jāmaksā EUR 35, bet kuģiem zvejai ar makšķerēm — EUR 25.

3. Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

- EUR 4025 par katru tunzivju seineri; šī summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotām 115 tonnām zivju,

- EUR 500 par katru kuģi zvejai ar makšķerēm; šī summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotām 20 tonnām zivju.

4. Dalībvalstis ik gadu vēlākais 15. jūnijā paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā nozvejotos daudzumus, kurus apstiprinājuši šīs iedaļas 5. punktā minētie zinātniskie institūti.

5. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais n+1 gada 31. jūlijā, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD ( Institut de Recherche pour le Développement ), IEO ( Instituto Español de Oceanografia ), IPIMAR ( Instituto Português de Investigaçao Maritima ) un CNSHB ( Centre National des Sciences Halieutiques de Boussoura ). Šo paziņojumu nosūta ar Eiropas Komisijas Delegācijas starpniecību.

6. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai un kuģu īpašniekiem.

7. Visus papildu maksājumus par nozvejotajiem daudzumiem, kuri pārsniedz 115 tonnas tunzivju seineriem un 20 tonnas kuģiem zvejai ar makšķerēm, kuģu īpašnieki vēlākais n+1 gada 31. augustā pārskaita kompetentajām Gvinejas iestādēm uz kontu, kas minēts šīs nodaļas 1. iedaļas 6. punktā, un piemērojamā likme seineriem ir EUR 35 par tonnu, bet kuģiem zvejai ar makšķerēm — EUR 25 par tonnu.

8. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II nodaļa — Zvejas zonas

Kopienas kuģi zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām vai — tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar makšķerēm — ārpus 20 metru izobātas.

III nodaļa — Nozvejas deklarēšanas kārtība

1. Kopienas kuģa reisa ilgums Gvinejas zvejas zonā šā pielikuma vajadzībām ir definēts šādi:

- laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

- laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī un/vai izkraušanai Gvinejā.

2. Visiem kuģiem, kam saskaņā ar Nolīgumu ir atļauts zvejot Gvinejas ūdeņos, gūtās nozvejas jādeklarē par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozvejotos daudzumus, kurus apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 5. punktā. Nozvejas deklarēšanas kārtība ir šāda.

2.1. Gadu ilgajā zvejas atļaujas derīguma termiņā šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas nozīmē deklarācijās norāda katrā kuģa reisā nozvejotos daudzumus. Deklarāciju oriģināleksemplāru 45 dienās pēc pēdējā reisa, kas veikts minētajā termiņā, nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai, izmantojot fizisku datu nesēju. Deklarē pa faksu (+224 30 41 36 60) vai pa elektronisko pastu (cnspkaly@yahoo.fr).

2.2. Nozvejotos daudzumus kuģi deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla lapā, kuras paraugs pievienots 3. papildinājumā. Par laiku, kurā kuģis nav atradies Gvinejas zvejas zonā, zvejas žurnālā veic ierakstu „Ārpus Gvinejas zvejas zonas”.

2.3. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

2.4. Lai varētu sekot līdzi krājumu stāvokļa izmaiņām, deklarētajiem nozvejas datiem jābūt uzticamiem.

3. Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Gvinejas valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un kuģa īpašniekam piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esošie Gvinejas tiesību akti. Par to informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti.

4. Puses vienojas veicināt tādas sistēmas ieviešanu, kurā visas iepriekš aprakstītās informācijas un dokumentu apmaiņa notiek tikai elektroniski. Puses vienojas veicināt drīzu rakstiskās deklarācijas (zvejas žurnāls) nomaiņu ar deklarāciju elektroniskā (datnes) veidā.

IV nodaļa — Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

Puses sadarbojas, lai uzlabotu izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas iespējas Gvinejas Republikas ostās.

1. Izkraušana

Kopienas kuģiem, kuri zvejo tunzivis un nozvejotos daudzumus izvēlas izkraut Gvinejas Republikas ostā, piešķir šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 2. punktā paredzētās maksas atlaidi EUR 5 apmērā par katru Gvinejas Republikas zvejas zonā nozvejoto tonnu.

Ja zvejas produktus pārdod apstrādes uzņēmumam Gvinejā, piešķir papildu atlaidi EUR 5 apmērā.

Šo mehānismu attiecībā uz visiem Kopienas kuģiem piemēro ne vairāk kā 50 % nozvejoto daudzumu, kas norādīti galīgajā nozvejas deklarācijā (kā noteikts III nodaļā), sākot no Protokola pirmā piemērošanas gada.

2. Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē pieņem sīki izstrādātus noteikumus par izkrauto vai citā kuģī pārkrauto daudzumu kontroli.

3. Novērtēšana

Apvienotā komiteja, ievērojot konkrētajā gadā veikto izkrāvumu sociālo un ekonomisko ietekmi, pielāgo finansiālos stimulus un koriģē maksimālo procentuālo daudzumu attiecībā pret galīgajā nozvejas deklarācijā minētajiem daudzumiem.

V nodaļa — Jūrnieku nodarbināšana

1. Tunzivju zvejas sezonas laikā Gvinejas zvejas zonā kuģu īpašnieku nodarbināto jūrnieku vidū vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki, no kuriem priekšroka dodama Gvinejas jūrniekiem. Ja šos noteikumus neievēro, Gvineja attiecīgos kuģu īpašniekus var neuzskatīt par tiesīgiem saņemt zvejas atļauju saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļas noteikumiem.

2. Kuģu īpašniekiem jācenšas uzņemt uz kuģa vairāk Gvinejas jūrnieku.

3. Uz Kopienas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas ( ILO ) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5. ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un — nekādā ziņā — par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem. To jūrnieku garantētajam bruto atalgojumam, kuri nav Kopienas valstu jūrnieki un kuri uzņemti uz tādu tunzivju saldētājseineru borta, kuri zvejo saskaņā ar EK un trešās valsts Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, jābūt vienādam ar minimālo pamatatalgojumu, kas noteikts ar ILO rezolūciju, kuru Konvencijā par darbu jūrniecībā piemēro tirdzniecības flotei. Šo garantēto atalgojumu ieraksta darba līgumā. Tomēr, ja Konvencija par darbu zivsaimniecības nozarē paredzētu labvēlīgākus noteikumus minimālās algas vai sociālo tiesību ziņā nekā Konvencija par darbu jūrniecībā, jāpiemēro pirmā no šeit minētajām konvencijām.

6. Uz Kopienas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

VI nodaļa — Tehniskie pasākumi

Kuģiem jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu pieņemtie ICCAT pasākumi un saistošie ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajām zvejas darbībām.

VII nodaļa— Novērotāji

1. Kuģi, kuriem atļauts zvejot Gvinejas ūdeņos saskaņā ar Nolīgumu, uzņem kompetento reģionālo zvejniecības organizāciju (RZO) izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus noteikumus.

1.1. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Kopienas kuģi uzņem šīs organizācijas izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Gvinejas ūdeņos nozvejotos daudzumus.

1.2. Kompetentā iestāde izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3. Kompetentā iestāde paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot zvejas atļaujas izdošanas laikā vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr pēc Gvinejas kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4. Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, ko Gvinejas ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu paziņošanas.

5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānots uzņemt novērotājus.

6. Ja novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas neatrodas apakšreģionā, kuģa īpašnieks viņiem sedz ceļa izdevumus. Ja kuģis, uz kura ir reģionālais novērotājs, iziet no reģionā esošās zvejas zonas, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Gvinejas ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi.

8.1. Kuģa zvejas darbību novērošana.

8.2. Zvejojošu kuģu atrašanās vietas koordinātu pārbaude.

8.3. Bioloģisko paraugu ņemšana zinātniskajām programmām.

8.4. Izmantoto zvejas rīku atzīmēšana.

8.5. Zvejas žurnālā reģistrēto datu pārbaude attiecībā uz nozveju Gvinejas ūdeņos.

8.6. Piezvejas procentuālā apmēra pārbaude un komerciālo sugu zivju izmetumu daudzuma novērtēšana.

8.7. Nozvejas datu (arī nozvejas un piezvejas daudzumu, kuri atrodas uz kuģa) paziņošana savai kompetentajai iestādei jebkādā piemērotā veidā.

9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10. Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs

11.1 veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju,

11.2 saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

14. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic par zivsaimniecību atbildīgā ministrija. Kuģu īpašnieki samaksā Valsts zvejas uzraudzības un aizsardzības centram EUR 15 par katru dienu, ko novērotājs pavadījis uz kuģa.

15. Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām personām iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās reģionālās zvejniecības organizācijas izvēli. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kam atļauts zvejot Gvinejas zvejas zonā saskaņā ar Nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Gvinejas kompetentās iestādes izvēlējušās atbilstīgi še iepriekš paredzētajiem noteikumiem.

VIII nodaļa — Uzraudzība

1. Saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 13. punktu Eiropas Kopiena pastāvīgi atjauno to kuģu provizorisku sarakstu, kuriem izdota zvejas atļauja saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Šo sarakstu tūlīt pēc sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts, paziņo Gvinejas iestādēm, kas atbild par zvejas uzraudzību.

2. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kurš minēts šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā un kuru Eiropas Komisija nosūta piekrastes valsts iestādēm, Gvinejas kompetentā iestāde attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas kontroli atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks var saņemt apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru glabā uz kuģa un kura aizstāj zvejas atļauju līdz tās izdošanai.

3. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

3.1. Kopienas kuģi vismaz 3 stundas iepriekš paziņo par zvejas kontroli atbildīgajām Gvinejas iestādēm savu nodomu ieiet Gvinejas zvejas zonā vai iziet no tās, un tie turklāt deklarē uz kuģa esošās nozvejas kopējo daudzumu un sugas.

3.2 Ziņojot par iziešanu no zvejas zonas, kuģi norāda arī to atrašanās vietu. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu (faksa numurs: +224 30 41 36 60) vai pa e-pastu (cnspkaly@yahoo.fr), vai — kuģiem, uz kuriem nav pieejams ne fakss, ne e-pasts, — pa radio (Valsts zvejas uzraudzības un aizsardzības centra izsaukuma signāls).

3.3 Kuģus, kurus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Gvinejas iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpējiem.

3.4 Izdodot zvejas atļauju, kuģiem paziņo arī attiecīgos faksa un tālruņa numurus un e-pasta adreses.

4. Kontroles procedūras

4.1 Gvinejas ūdeņos zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi ļauj uzņemt uz kuģa Gvinejas amatpersonas, kas atbild par zvejas inspekciju un kontroli, un sadarbojas ar viņiem, atvieglojot minēto pienākumu izpildi.

4.2. Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

4.3 Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

5. Satelītuzraudzība

Visus Kopienas kuģus, kuri zvejo saskaņā ar Nolīgumu, novēro ar satelītsistēmas palīdzību, ievērojot 2. papildinājuma noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā desmitajā dienā pēc tam, kad Gvinejas valdība ir paziņojusi Eiropas Kopienas delegācijai Gvinejā par Gvinejas Valsts zvejas uzraudzības centra ( CNPS ) darbības uzsākšanu.

6. Kuģa aizturēšana

6.1. Gvinejas kompetentās iestādes ne ilgāk kā 36 stundās informē karoga valsti un Eiropas Komisiju par visiem Gvinejas zvejas zonā aizturētajiem Kopienas kuģiem un par piemērotajām sankcijām.

6.2. Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par aizturēšanas iemesliem un apstākļiem.

7. Protokols, kuru sagatavo pēc uzkāpšanas uz klāja

7.1. Kuģa kapteinis paraksta Gvinejas kompetento iestāžu sagatavoto aizturēšanas protokolu.

7.2. Šī parakstīšana neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas tikt aizstāvētam pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors protokolā pievieno norādi „Paraksts atteikts”.

7.3. Kapteinis ieved kuģi Gvinejas iestāžu norādītā ostā. Neliela pārkāpuma gadījumā Gvinejas kompetentā iestāde var atļaut uzraudzības apskatei pakļautajam kuģim turpināt zveju.

8. Apstākļu noskaidrošana

8.1. Pirms paredzēt iespējamos pasākumus attiecībā pret kuģa kapteini vai apkalpi vai jebkādu darbību attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot tās, kas paredzētas, lai savāktu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu, vienas darba dienas laikā pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas notiek apspriede starp Eiropas Komisiju un Gvinejas kompetentajām iestādēm; apspriedē iespējams piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvim.

8.2. Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas var tikt veikti aizturēšanas rezultātā.

9. Pārkāpuma noregulēšana pēc uzkāpšanas uz klāja

9.1. Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc kuģa aizturēšanas.

9.2. Izlīguma gadījumā naudas soda lielumu nosaka saskaņā ar Gvinejas tiesību aktiem.

9.3. Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Gvinejas kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām un atkarībā no naudas soda un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

9.4. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja piespriestais naudas sods ir mazāks nekā iemaksātā drošības nauda, Gvinejas kompetentās iestādes atbrīvo attiecīgo summu starpību.

9.5. Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja

- ir izpildītas ārpustiesas noregulējumā paredzētās saistības vai ja

- ir iemaksāta 9.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Gvinejas kompetentās iestādes ir pieņēmušas, līdz noslēdzas tiesvedība.

10. Pārkraušana citā kuģī

10.1. Visi Kopienas kuģi, kuri nozveju citā kuģī vēlas pārkraut, atrodoties Gvinejas ūdeņos, to veic Gvinejas ostās un/vai ārpus tām.

10.2. Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Gvinejas iestādēm šāda informācija:

- pārkraušanā citā kuģī iesaistīto zvejas kuģu vārds,

- kravas kuģu vārds, SJO identifikācijas numurs un karoga valsts,

- pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

- pārkraušanas datums un vieta.

10.3. Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Gvinejas zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām Gvinejas iestādēm nozvejas deklarācija un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Gvinejas zvejas zonā vai atstāt to.

10.4. Nozveju pārkraut citā kuģī jebkādā iepriekš neminētā veidā Gvinejas zvejas zonā ir aizliegts. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar Gvinejas tiesību aktiem.

11. Kopienas kuģu kapteiņi, kas veic izkraušanu vai pārkraušanu kādā Gvinejas ostā, atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Gvinejas inspektori. Pēc katras ostā veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

PAPILDINāJUMI

1. Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2. Noteikumi par kuģu satelītuzraudzības sistēmu ( VMS ) un Gvinejas zvejas zonas koordinātas

3. ICCAT zvejas žurnāls

1. papildinājums

ZVEJAS ATļAUJASPIEPRASīJUMAVEIDLAPA

Aizpilda atļaujas izdevēja iestāde | Piezīmes |

Valstspiederība:.............................................................. Atļaujas numurs: …………………………………. Parakstīšanas datums: ………………………………. Izsniegšanas datums: ………………………………… | ……………………………………………………… ………………………………………………………. ……………………………………………………….. ……………………………………………………….. |

PIEPRASĪJUMA IESNIEDZĒJS

Uzņēmuma nosaukums: …………………………………………………………………………………………...

Uzņēmumu reģistra numurs: …………………………………………………………………………………

Aģenta vārds un uzvārds un adrese: ………………………………………………………………………………

Dzimšanas datums un vieta: ………………………………………………………………………………………..

Nodarbošanās: …………………………………………………………………………………………………….

Adrese: …………………………………………………………………………………………………………….

……………………………………………………………………………………………………………………….

Darbinieku skaits: ……………………………………………………………………………………………….

Līdzparakstītāja vārds un uzvārds un adrese: ……………………………………………………………………………………………………………………….

……………………………………………………………………………………………………………………….

KUĢIS

Kuģa tips: …………………………. Reģistrācijas numurs:………………………………………………..

Jaunais vārds: ………………………….. Vecais vārds: ……………………………………………………….

Kuģa būves laiks un vieta: ……………………………………………………………………………………….

Sākotnējā valstspiederība: …………………………………………………………………………………………

Garums: ……………………………. Platums: ………………………… Sānaugstums:………………………….

Bruto tilpība: ………………………….. Neto tilpība: ……………………..

Korpusa materiāla veids: ……………………………………………………………………………….

Galvenā dzinēja marka: ………………. Tips: …………………… Jauda, ZS: ……………………..

Dzenskrūve: fiksēta soļa ( maināma soļa ( grozāma (

Ātrums: ……………………………………………………………………………………………………………..

Izsaukuma signāls: …………………………………. Frekvence: ………………………………………………..

Dziļuma mērīšanas, kuģošanas un datu pārraides ierīces:

Radiolokators ( Hidrolokators ( Tīkla lote (

VHF ( BLU ( Satelītnavigācija : ( Citi: ……………..

Apkalpes locekļu skaits: ……………………………………………………………………………………………

NOZVEJAS SAGLABĀŠANA

Ledus ( Ledus + saldēšana (

Sasaldēšana: sālījumā ( sausā veidā ( atvēsinātā jūras ūdenī (

Kopējā dzesēšanas jauda: …………………………………………………………………………………

Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās): ………………………………………………………………….

Kravas telpu tilpība: ……………………………………………………………………………………………..

ZVEJAS VEIDS

A. Bentiskā zveja

Piekrastes bentiskās sugas ( Jūras bentiskās sugas (

Traļa tips: galvkāju tralis ( garneļu tralis ( zivju tralis (

Traļa garums:…………………………… Augšējās virves garums:………………………………….

Linuma acu izmērs āmī: …………………………………………………………………………..

Linuma acu izmērs traļa spārnveida daļā: …………………………………………………………………….

Tralēšanas ātrums: …………………………………………………………………………………………...

B. Jūras pelaģisko sugu (tunzivju) zveja

Ar makšķerēm ( Makšķeru skaits (

Ar zvejas vadiem ( Zvejas rīka garums:…………… Zvejas rīka augstums: …………………....

Tvertņu skaits: …………………………… Ietilpība (tonnās): ……………………………………

C. Zveja ar āķu jedām un murdiem:

virspusē ( pie grunts (

Āķu jedas garums: ……………………………. Izmantoto āķu skaits: …………………………………….

Āķu jedu skaits: ……………………………………………………………………………………………...

Murdu skaits: ……………………………………………………………………………………………..

KRASTĀ IZVIETOTĀS IEKĀRTAS

Adrese un atļaujas numurs: ………………………………………………………………………………….

……………………………………………………………………………………………………………………….

Uzņēmuma nosaukums: ………………………………………………………………………………………...

Uzņēmējdarbība: …………………………………………………………………………………………………...

Zivju vairumtirdzniecība pašmāju vajadzībām ( Eksports (

Vairumtirgotāja apliecības tips un numurs: ………………………………………………………………………...

Apstrādes un saglabāšanas iekārtu apraksts:

……………………………………………………………………………………………………………………….

……………………………………………………………………………………………………………………….

……………………………………………………………………………………………………………………….

……………………………………………………………………………………………………………………….

……………………………………………………………………………………………………………………….

Darbinieku skaits: ……………………………………………………………………………………………….

NB: Apstiprinošu atbildi atzīmēt ar krustiņu attiecīgajā ailītē.

Tehniskas piezīmes

Par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas atļauja

2. papildinājums

Vēlākā laikposmā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai paredzētu noteikumus par kuģu satelītuzraudzības sistēmu ( VMS ) un noteiktu Gvinejas zvejas zonas koordinātas.

3. papildinājums ICCAT TUNZIVJU ZVEJAS ŽURNĀLS |

Āķu jeda Dzīvā ēsma Riņķvads Tralis Outros (Cits) |

Karoga valsts: ……………………………………………………………………........................... | Tilpība tonnās: ……………………………………………........ |

Reģistrācijas numurs: ………………………………………………………………................................... | Kapteinis: ……………………………………………………….... |

Īpašnieks: ………………………………………………………….......................... | Apkalpes locekļu skaits: ….…………………………………………………........................ |

Adrese: ………………………………………………………………………….... | Ziņojuma datums: ………………………………………………...... |

(Ziņojuma sniedzējs): ………………………………………………................................. | Dienu skaits jūrā: | Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: | Zvejas reisa Nr.: |

Datums | Rajons | Ūdens virsmas temperatūra (ºC) | Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits | Capturas (Nozvejas) | Isco usado na pesca (Izmantotā ēsma) |

1 – Aizpilda vienu žurnāla lapu mēnesī, vienu rindu dienā. | 3 – „Diena” ir tā diena, kad tiek iemestas āķu jedas. | 5 – Apakšējo rindu (izkrāvumi) aizpilda tikai reisa beigās. Norāda faktisko svaru izkraušanas laikā. |

2 – Pēc katra reisa šā zvejas žurnāla kopiju nosūta savam korespondentam vai ICCAT, Calle Corazón de María, 8, 28002 Madrid, Spānija | 4 – Ar zvejas rajonu apzīmē kuģa atrašanās vietu. Noapaļo minūtes un ieraksta platuma un garuma grādus. Norāda Z vai D un A vai R. | 6 – Visa šeit norādītā informācija ir konfidenciāla. |

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

11. Zivsaimniecība un jūrlietas

1103. Starptautiskā zvejniecība un jūras tiesības

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas

110301: Starptautiski zivsaimniecības nolīgumi

11010404: Starptautiski nolīgumi zivsaimniecības jomā — Administratīvās pārvaldības izdevumi

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Tā protokola piemērošanas laikposms, kurš pievienots Eiropas Kopienas un Gvinejas nolīgumam zivsaimniecības nozarē, beidzās 2008. gada 31. decembrī. Jaunais protokols ir noslēgts uz četriem gadiem — no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

Protokolā noteikts finansiālais ieguldījums, zvejas kategorijas un nosacījumi Kopienas kuģu zvejas darbībai Gvinejas zvejas zonās.

3.3. Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

110301 | Oblig.[8] | Dif.[9] | Nē | Nē | Nē | N° 2 |

11010404 | Oblig. | Nedif.[10] | Nē | Nē | Nē | N° 2 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (4 zīmes aiz komata)

f |

SA KOPĀ, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | Skatīt 12. un 13. parindi | 1,1613 | 1,2613 | 1,1613 | 1,2013 | 4,7852 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[16] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

Piezīme. Visas ziņas un apsvērumi par ietekmes aprēķināšanas metodi jānorāda atsevišķā pielikumā.

miljonos EUR (4 zīmes aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Budžeta pozīcija | Ieņēmumi | [Gads n] | [n + 1] | [n + 2] | [n + 3] | [n + 4] |

a) nominālie ieņēmumi |

b) ieņēmumu izmaiņas ( |

(Precizēt katru attiecīgo budžeta ieņēmumu pozīciju; ja darbība ietekmē vairākas budžeta pozīcijas, tabulai pievieno vajadzīgo rindu skaitu.)

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 |

Kopā cilvēkresursi | 0,85 | 0,85 | 0,85 | 0,85 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Eiropas Kopienas un Gvinejas Zvejniecības nolīgumam pievienotā iepriekšējā protokola piemērošanas laikposms beidzās 2008. gada 31. decembrī. Jaunais protokols aptver laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

Jaunā zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma galvenais mērķis ir attīstīt ciešāku sadarbību starp Eiropas Kopienu un Gvinejas Republiku, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kas ļautu izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Gvinejas zvejas zonā. Galvenie jaunā protokola elementi ir šādi.

- Zvejas iespējas : 28 tunzivju seineri un 12 kuģi zvejai ar makšķerēm drīkstēs nozvejot 5000 tonnas tunzivju gadā — atskaites daudzums, kura sadalījums (pamatojoties uz zvejas iespēju sadalījumu iepriekšējā protokolā, dalībvalstu iesniegtajiem pieprasījumiem un vēsturiskajiem zvejas iespēju izmantojuma rādītājiem dažādām dalībvalstīm konkrētās zvejas kategorijās) ir šāds.

( Tunzivju seineri: Francija 11, Spānija 15, Itālija 2

( Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm: Francija 4, Spānija 8

- Ikgadējais finansiālais ieguldījums: EUR 450 000.

- Īpašais ikgadējais ieguldījums (zvejas uzraudzība) : EUR 600 000 pirmajā gadā, EUR 400 000 otrajā gadā un EUR 300 000 trešajā un ceturtajā gadā.

- Papildu ieguldījums , ja uzlabojas garneļu krājumu pārvaldība, tādējādi ļaujot iedalīt garneļu traleriem zvejas iespējas, nepārsniedzot 800 reģistrētās bruto tonnas ceturksnī: EUR 300 000 gadā.

- Kuģu īpašnieku veiktie avansa maksājumi un maksas [17]: EUR 35 seineriem un EUR 25 kuģiem zvejai ar makšķerēm par tonnu Gvinejas zvejas zonā nozvejotu tunzivju. Avansa maksājumi gadā ir EUR 4025 tunzivju seineriem un EUR 500 kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Ja Kopiena nenoslēgtu jauno ZPN, tiktu noslēgti privāti līgumi, kas negarantētu ilgtspējīgu zvejniecību. Kopiena turklāt cer, ka šis nolīgums ļaus Gvinejai un Kopienai reāli sadarboties tādās reģionālās organizācijās kā Apakšreģionālā zvejniecības komisija ( CSRP ), Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija ( ICCAT ) un Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja ( CECAF ), cīnoties pret nelegālu zveju un tiecoties labi pārvaldīt tālu migrējošo sugu zivju krājumus. Turklāt papildu ieguldījums (zvejas uzraudzība) tiks īpaši izlietots pārraudzības, kontroles un uzraudzības sistēmas nostiprināšanai Gvinejas zvejas zonās.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Kopienas un trešu valstu zivsaimniecības nozares nolīgumu apspriešanas un noslēgšanas galvenais mērķis ir uzturēt un saglabāt Kopienas flotes, tai skaitā tāljūras kuģu, tradicionālās zvejas darbības un veidot partnerību, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Kopienas ūdeņiem, ievērojot vides, sociālos un ekonomiskos apsvērumus.

Nolīguma īstenošanas uzraudzībā izmantos šādus ABM rādītājus:

( zvejas iespēju izmantojuma apmēra uzraudzība,

( nozvejas datu un nolīguma tirgus vērtības datu vākšana un analīze,

( ietekme uz nodarbinātību un pievienotā vērtība Kopienā,

( ieguldījums Kopienas tirgus stabilizēšanā,

( devums, kas palīdz tuvināties vispārējam mērķim — nabadzības samazināšanai Gvinejā, tostarp ietekme uz nodarbinātību un infrastruktūras attīstību un valsts budžetam sniegtais atbalsts,

( darba apspriežu un Apvienoto komiteju sanāksmju skaits.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisija (Zivsaimniecības ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Eiropas Komisijas Delegāciju Gvinejā) nodrošinās regulāru Nolīguma izpildes uzraudzību, jo īpaši uzņēmēju iesaistīšanās un nozvejas datu ziņā.

6.2. Novērtēšana

Lai varētu sākt sarunas par jaunu protokolu, neatkarīgu konsultantu konsorcijs veica un 2007. gada novembrī pabeidza padziļinātu 2004.–2008. gada protokola izvērtējumu.

6.2.1. Provizorisks (ex ante) novērtējums

Novērtējumā secināts, ka Kopienas interesēm atbilst šādi Nolīguma aspekti.

- Atbilstoši Eiropas flotu vajadzībām zivsaimniecības nolīgums ar Gvineju palīdz saglabāt tās tunzivju zvejas dzīvotspēju, kuru Kopiena veic Atlantijas okeānā.

- Nolīguma protokols stiprina attiecīgās jomas dzīvotspēju Eiropā, Kopienas kuģiem un ar šo kuģu darbību saistītajiem nozares segmentiem piedāvājot stabilu un vidējā termiņā pārskatāmu tiesisko vidi.

Novērtējuma secinājumi attiecībā uz Gvinejas interešu ievērošanu Nolīgumā ir šādi.

- Nolīgums palīdz stiprināt zivsaimniecības nozares iestāžu darbību, uzlabojot eksporta kontroli, pētniecību un pārraudzības, kontroles un uzraudzības darbības, kā arī panākot labāku apmācību maza apjoma zvejniecībā un uzlabojot šīs jomas dzīvotspēju.

- Nolīgumam turklāt ir liela ietekme uz valsts budžeta un politikas stabilitāti.

Papildus attiecīgo kuģu gūtās nozvejas tiešajai tirgus vērtībai Nolīguma izdevīgums izpaužas šādi:

- garantētas darbavietas uz zvejas kuģiem,

- atbilstošs darbavietu skaita pieaugums ostās, izsoļu tirgos, apstrādes rūpnīcās, kuģu būvētavās, pakalpojumu uzņēmumos u. c.,

- šo darbavietu pieejamība reģionos, kur nav citu darba iespēju,

- ieguldījums Kopienas apgādē ar zivīm.

– Pievienotā vērtība, ko devusi Kopienas iesaistīšanās

Kopienas nolīgums, paredzot normatīvu sistēmu, kas ir saistoša abām Nolīguma pusēm, garantē krājumu labu pārvaldību, ko ne vienmēr var nodrošināt ar privātu līgumu palīdzību.

Ar Nolīgumu tiek radītas darbavietas EK un trešu valstu izcelsmes jūrniekiem. Turklāt Nolīgums nodrošina ievērojamu daļu Gvinejas zivsaimniecības politikas finansējuma. Nolīgums nostiprinās arī pārraudzību, kontroli un uzraudzību.

– Riski un alternatīvas

Zivsaimniecības protokola ieviešana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, zivsaimniecības politikas finansēšanai paredzētās summas var netikt iedalītas saskaņā ar vienošanos (pārplānošana). Lai novērstu šo risku, paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu.

6.2.2. Nolīguma ekonomiskās vērtības provizorisks novērtējums un Kopienas finansiālais ieguldījums

Ar 2009.–2012. gada protokolu saistītais finansiālais ieguldījums gadā ir EUR 450 000. Tiks piešķirts arī īpašs papildu ieguldījums EUR 600 000 pirmajā gadā, EUR 400 000 otrajā gadā un EUR 300 000 turpmākajos gados, lai atbalstītu zvejas pārraudzības, kontroles un uzraudzības pastiprināšanu Gvinejas zvejas zonās un lai Gvineja līdz 2010. gada 30. jūnijam varētu iegādāties satelītuzraudzības sistēmu. Turklāt protokolā paredzēts arī finansiāls ieguldījums atkarībā no garneļu krājumu stāvokļa un Gvinejas zivsaimniecības pārvaldības rezultātu uzlabošanās, kas vajadzības gadījumā, sākot ar otro piemērošanas gadu, ļautu iedalīt garneļu traleriem zvejas iespējas par maksimālo summu EUR 300 000 gadā.

Salīdzinājumam: tā nolīguma protokolā paredzētā finansiālā ieguldījuma kopējā summa, kura darbība tikko beidzās, 2004.–2008. gadā bija EUR 3 400 000, no kuras EUR 2 000 000 iemaksāja tieši Gvinejas Valsts kasē un EUR 1 400 000 — „mērķpasākumiem” zivsaimniecības nozares attīstībai, nozīmīgu daļu veltot uzraudzības īstenošanai. Turklāt tika iekļauta papildu summa EUR 800 000 apmērā krasta apsardzes kutera iegādei.

6.2.3. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā (ex post) novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Novērtējuma ziņojumā[18] norādīts, ka Nolīgums pozitīvi ietekmē tunzivju seineru un dziļūdens garneļu seineru zvejas darbību, bet galvkāju zveju un āķu zvejas kuģu darbību — tikai nedaudz. Nolīguma ietekme Kopienas tirgus nodrošināšanā ar galvkāju un garneļu zvejas produktiem ir vāja, taču tunzivju nozarē to var uzskatīt par nozīmīgāku.

Jaunajā nolīgumā ņemti vērā ieteikumi, ka zvejas atļaujas izdodamas tikai tunzivju zvejas kategorijā. Pamatojoties uz rezultātiem par protokola piemērošanas pirmo gadu un ar nosacījumu, ka garneļu krājumi un Gvinejas zivsaimniecības pārvaldība to atļauj, garneļu traleriem ik gadu varēs iedalīt zvejas iespējas, nepārsniedzot 800 reģistrētās bruto tonnas ceturksnī, saskaņā ar protokolā izklāstītiem nosacījumiem ilgtspējīgas zvejas nodrošināšanai šajā zvejas kategorijā.

Šo finansiālo ieguldījumu pilnībā novirzīs to iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kas izstrādātas saistībā ar Gvinejas valdības izstrādāto zivsaimniecības politiku. Kopienai un Gvinejai būs jāvienojas par nozares daudzgadu programmu attiecībā uz šo finanšu atbalstu, kā arī par tam pievienotā īpašā ieguldījuma (zvejas uzraudzība) programmu. Šīs programmas izstrāde notiks, Pusēm iesaistoties padziļinātā un pastāvīgā dialogā.

6.2.4. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Turpinot 2007. gada novembrī pabeigto pētījumu (sk. 6.2.1. un 6.2.3. punktu) un lai nodrošinātu zvejniecības ilgtspējību reģionā, ikreiz pirms protokolu pagarināšanas veiks ekonomiskās un sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējumu. Retrospektīvam ( ex-post ) novērtējumam izmantos 5.3. punktā minētos rādītājus.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Atbildība par tā finansiālā ieguldījuma izmantošanu, kuru Kopiena maksā saskaņā ar Nolīgumu, pilnībā jāuzņemas attiecīgajai trešajai valstij.

Tomēr Komisija apņemas tiekties uz pastāvīgu politisku dialogu un sadarbību, lai varētu labāk vadīt Protokola izpildi un vairot Kopienas devumu resursu ilgtspējīgā pārvaldībā.

Katrā ziņā visi maksājumi, kurus Komisija veic atbilstīgi zivsaimniecības nozares nolīgumam, notiek saskaņā ar parastajiem Komisijas noteikumiem un budžeta un finanšu procedūrām. Konkrētajā gadījumā tas ļauj pilnībā identificēt trešu valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi, ņemot vērā to finansiālās izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (4 zīmes aiz komata)

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | KOPĀ |

Darbība Nr. 1: |

Darbība Nr. 2 |

Darbība Nr. 3 |

2009 | 2010 | 2011 | 2012 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[21] (11 01 01) | A*/AD | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 0,25 |

B*, C*/AST | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 0,3 |

Personāls, ko finansē[22] atbilstoši 11 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[23] atbilstoši 11 01 04 04. pantam | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 0,3 |

KOPĀ | 0,85 | 0,85 | 0,85 | 0,85 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

- Palīdzība sarunvedējam ar zivsaimniecības nozares nolīgumu saistīto sarunu sagatavošanā un noslēgšanā

- Piedalīties sarunās ar trešām valstīm, lai noslēgtu nolīgumus zivsaimniecības nozarē.

- Sagatavot komisāram novērtējuma ziņojumu projektus un sarunu stratēģijas piezīmes.

- Iesniegt un aizstāvēt Komisijas nostāju Padomes darba grupā „Ārējā zvejniecība”.

- Kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm meklēt kompromisa risinājumus iekļaušanai nolīgumu galīgajā redakcijā.

- Nolīgumu īstenošanas uzraudzība

- Ikdienā uzraudzīt zivsaimniecības nozarē noslēgto nolīgumu izpildi.

- Sagatavot finanšu ieguldījuma un, attiecīgā gadījumā, īpašo papildu ieguldījumu saistības un pārbaudīt to izpildi.

- Regulāri ziņot par nolīgumu īstenošanas gaitu.

- Novērtēt nolīgumus — to zinātniskos un tehniskos aspektus.

- Sagatavot Padomes regulas un lēmuma priekšlikuma projektu un izstrādāt nolīguma tekstu.

- Uzsākt un pārraudzīt pieņemšanas procedūru.

- Tehniskā palīdzība

- Sagatavot Komisijas nostāju Apvienotajā komitejā.

- Starpiestāžu sadarbība

- Sarunu procesā pārstāvēt Komisiju Padomē, Eiropas Parlamentā un attiecīgajās dalībvalstīs.

- Sagatavot atbildes uz Eiropas Parlamenta uzdotajiem mutiskajiem un rakstiskajiem jautājumiem.

- Starpdienestu apspriedes un darbības koordinēšana

- Jautājumos par nolīgumu slēgšanas sarunām un izpildes uzraudzību nodrošināt saikni ar pārējiem ģenerāldirektorātiem.

- Organizēt starpdienestu apspriedes un atbildēt uz informācijas prasījumiem.

- Novērtēšana

- Piedalīties ietekmes novērtējuma atjaunināšanā.

- Analizēt sasniegtos rezultātus un arī vērtēšanas rādītājus.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

(Ja izvēlas vairākas iespējas, jānorāda amata vietu skaits saistībā ar katru no tām.)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru 2009. gadam

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas, kas nepieciešamas gadā n, bet nav paredzētas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi

(11 01 04/05 –– administratīvās pārvaldes izdevumi)

(EUR)

Budžeta pozīcija: 11010404 (numurs un nosaukums) | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | KOPĀ |

1. Tehniskais un administratīvais atbalsts (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras[24] |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

– iekšējais (intra muros)[25] | 19 200 | 19 200 | 19 200 | 19 200 | 76 800 |

– ārējais (extra muros)[26] | 40 000 | 40 000 |

– sanāksmju izdevumi | 10 000 | 10 000 | 10 000 | 10 000 | 40 000 |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 29 200 | 29 200 | 29 200 | 69 200 | 156 800 |

8.2.5 Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

(EUR)

Cilvēkresursu veids | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | KOPĀ |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (11 01 01) | 67 100 | 67 100 | 67 100 | 67 100 | 268 400 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 67 100 | 67 100 | 67 100 | 67 100 | 268 400 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

- 1A = EUR 122 000*0,25 = EUR 30 500

1B = EUR 122 000*0,15 = EUR 18 300

1C = EUR 122 000*0,15 = EUR 18 300

Starpsumma: EUR 67 100 (0,0671 miljoni EUR gadā)

- Līgumdarbinieks Senegālas delegācijā = EUR 64 000*0,3 = EUR 19 200

Kopā: EUR 86 300 gadā (0,0863 miljoni euro gadā)

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

8.2.6 Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

(EUR)

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | KOPĀ |

11 01 02 11 01 —Komandējumi | 15 000 | 15 000 | 15 000 | 15 000 | 60 000 |

11 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 — Komitejas[27] |

XX 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīvie izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 15 000 | 15 000 | 15 000 | 15 000 | 60 000 |

[1] OV C , , . lpp.

[2] OV C , , . lpp.

[3] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

[4] OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

[5] OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

[6] Iepriekš 1. panta pirmajā daļā minētā finansiālā ieguldījuma summai pieskaita pielikuma II nodaļā paredzētās ieguldījumu summas, ko maksā tieši Gvinejai,— kopā aptuveni EUR 118 000 gadā, neieskaitot nodokļus, ar ko apliek ieguldījumus uzraudzībā un izpētē.

[7] Šīm summām pieskaita pielikuma II nodaļā paredzētās ieguldījumu summas, ko maksā tieši Gvinejai,— kopā aptuveni EUR 118 000 gadā, neieskaitot nodokļus, ar ko apliek ieguldījumus uzraudzībā un izpētē.

[8] Obligātie izdevumi.

[9] Diferencētās apropriācijas.

[10] Nediferencētās apropriācijas.

[11] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās 11. sadaļas 11 01. nodaļā.

[12] Tostarp: a) papildu ieguldījums EUR 600 000 pirmajā gadā, EUR 400 000 otrajā gadā un EUR 300 000 trešajā un ceturtajā gadā, kuru Kopienas saskaņā ar Protokola 2. panta 1. punkta trešo daļu piešķirs Gvinejai, lai atbalstītu zvejas pārraudzības, kontroles un uzraudzības pastiprināšanu Gvinejas zvejas zonās; b) papildu ieguldījums EUR 300 000 gadā, sākot ar otro gadu, saskaņā ar Protokola 2. panta 1. punkta otro daļu un 1. panta 2. punkta noteikumiem, ja uzlabojas garneļu krājumu pārvaldība, tādējādi ļaujot iedalīt šīs kategorijas zvejas iespējas, nepārsniedzot 800 reģistrētās bruto tonnas ceturksnī.

[13] Saskaņā ar Protokolu zvejas iespējas pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ja zinātniskajā sanāksmē izdarītie secinājumi apstiprina, ka šāds palielinājums neapdraudēs Gvinejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Šādā gadījumā finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr gadā Kopienas šādi samaksātā kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu daudzumu, kas minēts Protokola 2. panta 1. punktā, jeb par EUR 450 000. Tomēr šādi palielināt finansiālo ieguldījumu var tikai tad, ja budžeta iespējas to ļauj.

[14] Izdevumi, kas ir ietverti 11. sadaļas 11 01 04. pantā.

[15] Izdevumi, kas ietverti 11 01. nodaļā, izņemot 11 01 04. un 11 01 05. pantu.

[16] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[17] Avansa maksājumi un maksas, kuras veic kuģu īpašnieki, neietekmē Kopienas budžetu.

[18] 2004.–2008. gada protokola retrospektīvs ( ex post ) novērtējums un nākamā protokola provizorisks ( ex ante ) novērtējums.

[19] Saskaņā ar 5.3. punktā sniegto aprakstu.

[20] Sk. Protokola 1. panta 2. punktu.

[21] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[22] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[23] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[24] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[25] Šie izdevumi attiecas uz zivsaimniecības eksperta (pagaidu darbinieka) amata vietu EK Delegācijā Senegālā (finansējums no budžeta pozīcijas 11010404).

[26] Skatīt 18. parindi.

[27] Precizēt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.