[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.3.2009

COM(2009)105 galīgā redakcija

2009/0032 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai uzraudzītu Šengenas acquis piemērošanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ierosinātā lēmuma galvenais mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, lai novērtētu to Šengenas acquis elementu pareizu piemērošanu, kas ir ES tiesību aktu sastāvdaļa. Tas papildina priekšlikumu regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu to Šengenas acquis elementu piemērošanu, kas ir Kopienas tiesību aktu sastāvdaļa. Šis divkāršais novērtēšanas mehānisms ir paredzēts, lai saglabātu savstarpēju uzticību starp dalībvalstīm to spējai efektīvi piemērot papildu pasākumus, kas ļauj izveidot zonu bez iekšējām robežām.

Jaunā mehānisma vispārējiem mērķiem būtu jābūt Šengenas acquis pārredzamas, efektīvas un konsekventas īstenošanas nodrošināšana, atspoguļojot arī juridiskās situācijas izmaiņas pēc Šengenas acquis integrācijas Eiropas Savienības regulējumā.

- Vispārīgais konteksts

Ar Šengenas acquis izveidoto zonu bez iekšējām robežām – Šengenas zonu – pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā starpvaldību līmenī izstrādāja dalībvalstis, kas vēlējās atcelt kontroli pie iekšējām robežām un īstenot papildu pasākumus šajā nolūkā, piemēram, kopējus noteikumus par kontroli pie ārējām robežām, kopēju vīzu politiku, policijas un tiesu iestāžu sadarbību un Šengenas Informācijas sistēmas ( SIS ) izveidi. Kopienas regulējuma ietvaros nebija iespējams atcelt kontroli pie iekšējām robežām, jo dalībvalstis nevarēja vienoties par to atcelšanas nepieciešamību, lai sasniegtu mērķi par personu brīvu pārvietošanos (EK līguma 14. pants). Tomēr gadu laikā visas toreizējās dalībvalstis, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju, ir pievienojušās Šengenas zonai.

Šengenas acquis kļuva par Eiropas Savienības regulējuma sastāvdaļu, 1999. gadā stājoties spēkā Amsterdamas Līgumam[1].

Šengenas zonas pamatā ir pilnīga savstarpēja uzticība starp dalībvalstīm to spējai pilnībā īstenot papildu pasākumus, kas ļauj atcelt kontroli pie iekšējām robežām, piemēram, dalībvalstu veiktās pārbaudes pie ārējām robežām ne tikai aizsargā to pašu intereses, bet ir arī to visu citu dalībvalstu interesēs, uz kurām cilvēki varētu ceļot pēc Šengenas zonas ārējo robežu šķērsošanas.

Lai iegūtu un saglabātu šo savstarpējo uzticību, Šengenas dalībvalstis 1998. gadā izveidoja pastāvīgo komiteju. Tās mandāts ir noteikts Šengenas Izpildu komitejas lēmumā ( SCH/Com-ex (98) 26 def ) un ietver divus atsevišķus uzdevumus.

1. Pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas vēlas pievienoties Šengenai, ir izpildījušas visus priekšnosacījumus Šengenas acquis piemērošanai (t.i., robežkontroles atcelšanai) („piemērošana”).

2. Pārbaudīt, ka dalībvalstis, kas īsteno acquis („īstenošana”), pareizi piemēro Šengenas acquis .

Tādējādi Šengena nodala „piemērošanu” un „īstenošanu”. Tāpēc, pirmkārt, jāveic pārbaudes, lai noteiktu, vai ir izpildīti nosacījumi savstarpējai uzticībai, pirms var piemērot acquis . Otrkārt, savstarpējā uzticība jāsaglabā, pārbaudot acquis pareizu īstenošanu. Šengenas starpvaldību posmā bija vajadzīgas īpašas normas, lai pārbaudītu pareizu īstenošanu.

Šengenas acquis integrēja Eiropas Savienības regulējumā bez atkārtotām sarunām. Tādējādi pastāvīgā komiteja un tās 1998. gada mandāts tika pārņemts bez izmaiņām, izņemot to, ka pastāvīgā komiteja kļuva par Šengenas Novērtēšanas darba grupu ( SCH-EVAL ) Padomē. Uz to attiecās EK līguma 66. pants un Līguma par ES 30. un 31. pants, jo Šengenas acquis ietver gan pirmā, gan trešā pīlāra pasākumus.

Ņemot vērā tā starpvaldību raksturu, Šengenas novērtējums ir bijis un joprojām ir pilnīgā dalībvalstu pārziņā, Komisijai piedaloties kā novērotājai. Tā joprojām ir loģiska pieeja attiecībā uz mandāta pirmo daļu, jo ES/tieslietu un iekšlietu acquis nav nekā līdzīga nodalījumam starp „piemērošanu” un „īstenošanu”. Turklāt jāatzīmē, ka lēmumu pieņemšanas procedūra, lai atceltu kontroli pie iekšējām robežām un pilnībā piemērotu Šengenas acquis , 2004. un 2007. gada paplašināšanās kārtām bija noteikta pievienošanās līgumos, tādējādi – primārajos tiesību aktos. Pievienošanās aktos bija paredzēts Padomes lēmums pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Komisijai nav paredzētas iniciatīvas tiesības.

Tomēr pieeja ir mazāk loģiska attiecībā uz mandāta otro daļu, jo īpaši attiecībā uz pirmā pīlāra jautājumiem, lai gan ne tikai tiem[2]. Tādējādi jau acquis integrācijas laikā Komisija izdeva deklarāciju, paziņojot, ka tā „uzskata, ka izpildu komitejas lēmuma, ar ko izveido Šengenas Īstenošanas konvencijas pastāvīgo komiteju ( SCH/Com-ex (98) 26 Def , 16.9.1998.), integrācija Eiropas Savienības regulējumā nekādā veidā neietekmē tās pilnvaras, kas izriet no Līgumiem, un jo īpaši tās kā Līgumu uzraudzītājas atbildību.”

Tā kā novērtējums pirms piemērošanas ir būtisks dalībvalstīm, lai iegūtu savstarpēju uzticību, šķiet pamatoti, ka par to joprojām ir atbildīgas dalībvalstis. Turklāt, ja dalībvalsts nepilda sniegtos ieteikumus, nav iespējams pieņemt lēmumu par kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, kas tādējādi ir efektīvs "stimuls" acquis pilnīgai un pareizai piemērošanai. Komisija turpinās pilnībā piedalīties šajos novērtējumos kā novērotāja.

- Nepieciešamība uzlabot acquis pareizas piemērošanas novērtēšanu

2004. gada Hāgas programmā Komisija tiek aicināta, „ tiklīdz ir pabeigta kontroles pie iekšējām robežām atcelšana, iesniegt priekšlikumu, lai esošo Šengenas novērtēšanas mehānismu papildinātu ar uzraudzības mehānismu, nodrošinot dalībvalstu ekspertu pilnīgu iesaistīšanu un ietverot nepaziņotas pārbaudes ”.

Kopš 1999. gada ir bijušas vairākas apspriedes starp dalībvalstīm un ar Komisiju par Šengenas novērtēšanas mehānisma efektivitātes palielināšanu, jo īpaši par mandāta otro daļu, proti, acquis pareizas piemērošanas pārbaudi pēc kontroles atcelšanas pie iekšējām robežām. Ir konstatēti šādi galvenie trūkumi:

1. esošā metodika novērtēšanas mehānismam nav piemērota. Noteikumi par novērtējumu konsekvenci un biežumu nav skaidri. Nav prakses veikt nepaziņotus apmeklējumus uz vietas;

2. jāizstrādā metodika prioritāšu noteikšanai, pamatojoties uz riska analīzi;

3. jānodrošina konsekventi augsta ekspertu kvalitāte novērtēšanas pasākuma laikā. Ekspertiem, kas piedalās novērtēšanā, būtu jābūt pietiekamām juridiskām zināšanām un praktiskai pieredzei. Eksperta nosūtīšana no katras dalībvalsts katrā apmeklējumā uz vietas var mazināt pasākuma efektivitāti. Jānosaka piemērots ekspertu skaits dalībai apmeklējumos;

4. jāuzlabo pēcnovērtēšanas mehānisms, lai novērtētu to ieteikumu turpmāku pārbaudi, kas sniegti pēc apmeklējumiem uz vietas, jo pasākumi, kas veikti trūkumu novēršanai, kā arī termiņš, kurā tie jānovērš, dažādās dalībvalstīs atšķiras;

5. esošajā novērtēšanas sistēmā nav atspoguļota Komisijas kā Līguma uzraudzītājas institucionālā atbildība par pirmā pīlāra jautājumiem.

Turpmākie punkti ir paredzēti, lai novērstu šos trūkumus.

Novērtējumu metodika

Šis priekšlikums ievieš skaidru plānošanu, paredzot paziņotu apmeklējumu uz vietas daudzgadu un gada programmas. Dalībvalstis joprojām tiks regulāri novērtētas, lai nodrošinātu acquis vispārēju pareizu piemērošanu. Šengenas acquis visas daļas, kuru juridiskais pamats ir Līgums par Eiropas Savienību, var būt novērtējuma priekšmets.

Šā novērtējuma pamatā var būt atbildes uz anketām, apmeklējumi uz vietas vai abu apvienojums. Pēdējā gadījumā apmeklējumi var notikt drīz pēc atbilžu saņemšanas uz anketām.

Pēdējos gados dalībvalstīm nav bijusi vajadzība veikt novērtējumus uz vietas attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un narkotiku jomā. Arī datu aizsardzība ne vienmēr ir bijusi pakļauta novērtējumiem uz vietas.

Tomēr apmeklējumi uz vietas neaprobežojas ar policijas sadarbību un var ietvert Šengenas acquis visas daļas. Konkrēto šādu apmeklējumu nepieciešamību noteiks Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu, procedūru vai organizācijas izmaiņas.

Turklāt vajadzības gadījumā gada programmā var iekļaut arī tematiskus vai reģionālus novērtējumus.

Vajadzības gadījumā var vienmēr pielāgot gan daudzgadu, gan gada programmas.

Attiecībā uz metodiku prioritāšu noteikšanai, pamatojoties uz riska novērtējumu saistībā ar Šengenas acquis par policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību, Komisija tomēr nesaskata Eiropola un Eurojust lomu to pašreizējo mandātu ietvaros. Tomēr, ja Eiropols vai Eurojust sagatavos riska analīzi par attiecīgajiem acquis , Komisija, protams, tās izmantos, lai plānotu novērtējumus.

Dalībvalstu eksperti

Tā kā to papildu pasākumu pareiza īstenošana, kas ļauj atcelt kontroli pie iekšējām robežām, ir būtiski svarīga dalībvalstu iekšējai drošībai, dalībvalstu ekspertiem joprojām būs svarīga loma novērtēšanas procesā. Darba grupas locekļi, kas veic apmeklējumu uz vietas, iecels koordinējošo ekspertu, kas būs kopumā atbildīgs par ziņojuma sagatavošanu. Šā pienākuma uzticēšana dalībvalsts ekspertam atspoguļo nepieciešamību sadarboties, lai nodrošinātu efektīvu novērtēšanu.

Lai garantētu ekspertu augstu kvalitāti, dalībvalstīm jānodrošina, lai ekspertiem būtu atbilstīga kvalifikācija, tostarp pamatīgas teorētiskās zināšanas un praktiska pieredze novērtējuma jomās, kā arī padziļinātas zināšanas par apmeklējuma uz vietas principiem, procedūrām un metodēm.

Arī Eiropola un Eurojust eksperti var piedalīties novērtēšanā kā novērotāji. Attiecīgajām struktūrām (piemēram, Eiropas Policijas akadēmijai ( Cepol )) būtu jāorganizē atbilstīgas mācības, un būtu jānodrošina līdzekļu pieejamība dalībvalstīm to pasākumu veikšanai, kas paredzēti īpašām mācībām Šengenas acquis novērtējumu jomā, izmantojot esošos finanšu instrumentus un to pilnveidošanu.

Ņemot vērā nepieciešamību samazināt iesaistīto ekspertu skaitu, lai nodrošinātu efektīvu novērtēšanu uz vietas, to ekspertu skaits, kas piedalās apmeklējumā, būtu jāierobežo līdz astoņām personām.

Novērtējuma turpmāka pārbaude

Lai efektīvi novērstu konstatētos trūkumus un nepilnības, katrs ziņojuma konstatējums būtu jāiedala vienā no trīs kategorijām. Divu nedēļu laikā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsniedz savi apsvērumi par ziņojumu un sešu nedēļu laikā – rīcības plāns par to, kā novērst trūkumus. Dalībvalsts pienākums būs sešu mēnešu laikā ziņot par tās rīcības plāna īstenošanu. Atkarībā no konstatētajiem trūkumiem Komisija var plānot un veikt paziņotus apmeklējumus uz vietas, lai pārbaudītu rīcības plāna pareizu īstenošanu. Nopietnu nepilnību gadījumā Komisijai nekavējoties jāinformē Padome.

Šengenas acquis integrācija Eiropas Savienības regulējumā

Komisija koordinēs novērtēšanas procesu jomās, uz kurām attiecas Līgums par ES, lai nodrošinātu to Šengenas acquis visu daļu saskaņotu novērtēšanu, ko piemēro pēc kontroles atcelšanas pie iekšējām robežām. Dalībvalstu ekspertu iesaistīšanā, jo īpaši tā dalībvalsts eksperta iecelšanā, kas ir atbildīgs par koordināciju, ņem vērā Līgumos ietvertos dažādos pienākumus.

Dalībvalstu ekspertu dalības izmaksas segs no ES budžeta.

Jāatgādina arī, ka jaunais novērtēšanas mehānisms neattiecas uz to noteikumu pareizu piemērošanu, kas dalībvalstīm jāpiemēro pēc pievienošanās. Šo noteikumu pareiza piemērošana vispirms jānovērtē Padomei, lai noteiktu, vai var atcelt kontroli pie iekšējām robežām.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Izpildu komitejas lēmums, ar ko izveido Šengenas Īstenošanas konvencijas pastāvīgo komiteju ( SCH/Com-ex (98) 26 Def , 16.9.1998.)

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums atbilst Eiropas Savienības pašreizējiem politikas virzieniem un mērķiem, jo īpaši mērķim izveidot un uzturēt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

Kopš 1999. gada Padomes darba grupā „Šengenas novērtēšana” ir notikušas vairākas apspriedes, lai palielinātu Šengenas novērtēšanas mehānisma efektivitāti. Grupa vienojās, piemēram, ierobežot to ekspertu skaitu, kas piedalās novērtējumos. Tomēr šī vienošanās nav juridiski saistoša, un jebkurai dalībvalstij joprojām ir tiesības sūtīt ekspertu novērtēšanas apmeklējumos, kas dažreiz apgrūtina šo apmeklējumu nevainojamas darbības nodrošināšanu. Turklāt ir apspriests arī novērtējumu biežums un metodika.

Komisija 2008. gada aprīlī organizēja ekspertu sanāksmi. Dalībvalstis piekrita Komisijas konstatēto trūkumu novērtējumam. Lai gan dalībvalstis atzina nepieciešamību mainīt esošo mehānismu, dažas dalībvalstis pauda šaubas par Komisijas institucionālo lomu jaunajā Šengenas novērtēšanas mehānismā.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Instruments paredz jaunu Šengenas novērtēšanas mehānismu, lai nodrošinātu Šengenas acquis pārredzamu, efektīvu un konsekventu īstenošanu. Tas atspoguļo arī juridiskās situācijas izmaiņas pēc Šengenas acquis integrācijas Eiropas Savienības regulējumā.

- Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienību 30. un 31. pants. Par juridisko pamatu starpvaldību mandātam pieņēma Līguma par Eiropas Savienību 30. un 31. pantu (kā arī EK līguma 66. pantu), un novērtēšanas jomas paliek tādas pašas.

- Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Saskaņā ar subsidiaritātes principu ierosinātā instrumenta mērķi, proti, palielināt pašreizējā Šengenas novērtēšanas mehānisma efektivitāti, par ko pašlaik ir atbildīga Padome, var sasniegt tikai ES līmenī.

Šis priekšlikums iekļaujas pašreizējā regulējumā, tajā pašā laikā ierobežojot iesaistīto ekspertu skaitu un palielinot efektivitāti. Tas neparedz neko tādu, kas nebūtu samērīgs ar to, kas nepieciešams tā mērķa sasniegšanai.

- Juridiskā instrumenta izvēle

Novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu piemērošanu, pēc savas būtības nevar pieprasīt rīcību no dalībvalstīm, lai to transponētu valsts tiesību aktos, tāpēc izvēlētais instruments ir lēmums.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Komisija ir sagatavojusi kopēju finanšu pārskatu, kas pievienots regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis pareizu piemērošanu saskaņā ar EK līguma IV sadaļu. Šis pārskats attiecas arī uz šo lēmumu. Pietiekami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi būs jāpiešķir Komisijai, kas būs atbildīga par jauno Šengenas novērtēšanas mehānismu. Tiks atlīdzinātas arī dalībvalstu ekspertiem radušās izmaksas.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

Līgumiem pievienoto dažādo protokolu un ar trešām valstīm noslēgto asociācijas nolīgumu sekas

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par ES VI sadaļa, tāpēc piemēro „maināmas ģeometrijas” sistēmu, kas paredzēta protokolos par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju un Šengenas protokolā.

Šis priekšlikums papildina Šengenas acquis . Tāpēc jāņem vērā šādas sekas saistībā ar dažādajiem protokoliem.

Apvienotā Karaliste un Īrija. Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu protokolā, ar kuru Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības regulējumā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/356/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[3].

Īrija piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu protokolā, ar kuru Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības regulējumā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[4].

Šengenas acquis papildinošo instrumentu īstenošanas divpakāpju procedūras ietekme uz jaunajām dalībvalstīm (Bulgāriju, Kipru un Rumāniju)

2003. gada Pievienošanās akta[5] 3. panta 1. punktā un 2005. gada Pievienošanās akta[6] 4. panta 1. punktā noteikts, ka Šengenas acquis un to papildinošo vai ar to citādi saistīto aktu noteikumi, kas uzskaitīti attiecīgi šo aktu I un II pielikumā, jaunajās dalībvalstīs būs saistoši un piemērojami no to pievienošanās dienas. Pielikumos neminētie noteikumi un akti, kuri arī ir saistoši jaunajām dalībvalstīm no to pievienošanās dienas, jaunajās dalībvalstīs būs piemērojami tikai tad, ja šādā nolūkā pieņemts Padomes lēmums saskaņā ar minētajiem pantiem.

Šī ir divpakāpju īstenošanas procedūra, saskaņā ar kuru atsevišķi Šengenas acquis noteikumi ir saistoši un piemērojami no pievienošanās dienas Eiropas Savienībai, savukārt citi, jo īpaši tie, kas cieši saistīti ar pārbaudes pie iekšējām robežām atcelšanu, ir saistoši no pievienošanās dienas, taču piemērojami jaunajās dalībvalstīs tikai pēc iepriekš minētā Padomes lēmuma pieņemšanas.

Jāuzsver, ka attiecīgi Pievienošanās aktu I un II pielikumā uzskaitītie noteikumi tādējādi ir piemērojami pēc pievienošanās. Tomēr ar šo instrumentu ieviestais novērtēšanas mehānisms attieksies uz šiem noteikumiem tikai pēc tam, kad Padome būs veikusi Šengenas novērtēšanu, lai noteiktu, vai var atcelt kontroli pie iekšējām robežām.

Norvēģija un Īslande. Attiecībā uz Norvēģiju un Īslandi šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kuru noslēgusi Eiropas Savienības Padome, Īslandes Republika un Norvēģijas Karaliste par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[7].

Šveice. Attiecībā uz Šveici šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kuru noslēgusi Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[8].

Lihtenšteina. Attiecībā uz Lihtenšteinu šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola nozīmē, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, attiecībā uz jomu, kura norādīta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G – I punktā, to lasot kopā ar Padomes Lēmuma 2008/262/JHA[9] 3. pantu.

To dalībvalstu ekspertu piedalīšanās, kas vēl pilnībā nepiemēro acquis vai kas drīkst piemērot tikai acquis daļas

Kipras, Bulgārijas un Rumānijas eksperti var piedalīties to acquis daļu novērtēšanā, ko tās jau piemēro saskaņā ar attiecīgajiem Pievienošanās aktiem (piemēram, policijas sadarbība).

Apvienotās Karalistes un Īrijas eksperti var piedalīties tikai to acquis daļu novērtējumos, kas jau ir piemērotas.

2009/0032 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai uzraudzītu Šengenas acquis piemērošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. un 31. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[10],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1) Hāgas programmā[11] Komisija tiek aicināta, „tiklīdz ir pabeigta kontroles pie iekšējām robežām atcelšana, iesniegt priekšlikumu, lai esošo Šengenas novērtēšanas mehānismu papildinātu ar uzraudzības mehānismu, nodrošinot dalībvalstu ekspertu pilnīgu iesaistīšanu un ietverot nepaziņotas pārbaudes”.

(2) Ar izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu[12] tika izveidota Šengenas Novērtēšanas un īstenošanas pastāvīgā komiteja. Pastāvīgajai komitejai tika piešķirts mandāts, pirmkārt, noteikt, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi, lai atceltu kontroli pie iekšējām robežām ar kandidātvalsti, un, otrkārt, nodrošināt, lai Šengenas acquis pienācīgi piemērotu valstis, kas jau pilnībā īsteno acquis .

(3) Ir vajadzīgs īpašs novērtēšanas mehānisms, lai uzraudzītu Šengenas acquis piemērošanu, ņemot vērā nepieciešamību saglabāt augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp tām dalībvalstīm, kas ietilpst zonā bez kontroles pie iekšējām robežām, un nepieciešamību nodrošināt augstus, vienotus standartus Šengenas acquis praktiskajā piemērošanā. Šāda mehānisma pamatā būtu jābūt ciešai sadarbībai starp Komisiju un šīm dalībvalstīm.

(4) Tāpēc būtu jāpārskata 1998. gadā izveidotais novērtēšanas mehānisms attiecībā uz pastāvīgajai komitejai piešķirtā mandāta otro daļu. Pastāvīgajai komitejai piešķirtā mandāta pirmā daļa būtu joprojām jāpiemēro, kā noteikts 1998. gada 16. septembra lēmuma I daļā.

(5) Šengenas acquis ietverti gan noteikumi, uz kuriem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, gan noteikumi, uz kuriem attiecas Līgums par Eiropas Savienību. Iepriekšējos novērtējumos gūtā pieredze liecina par nepieciešamību saglabāt saskaņotu novērtēšanas mehānismu, kas attiecas uz abiem pīlāriem.

(6) Šis lēmums ir vajadzīgais juridiskais pamats novērtēšanas mehānisma īstenošanai attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienību darbības jomā. Padomes … Regula XXXX/XXX/EK par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, ir vajadzīgais juridiskais pamats novērtēšanas mehānisma īstenošanai attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma darbības jomā.

(7) Tas, ka vajadzīgais juridiskais pamats novērtēšanas mehānisma izveidei ir atsevišķi instrumenti, neietekmē principu, ka visi novērtējumi būtu jāīsteno viena vienota mehānisma ietvaros. Tāpēc dažiem šo instrumentu noteikumiem būtu jābūt identiskiem.

(8) Ar šo instrumentu izveidotajā novērtēšanas mehānismā ievērots policijas, muitas un citu tiesībsargājošo iestāžu sadarbības, kā arī sadarbības krimināltiesību jomā īpašais raksturs.

(9) Novērtēšanas mehānismam būtu jāizveido pārredzami, efektīvi un skaidri noteikumi par metodiku, kas jāpiemēro novērtējumiem, augsti kvalificētu ekspertu izmantošanu apmeklējumos uz vietas un novērtējumu konstatējumu turpmāko pārbaudi.

(10) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai apmeklējumiem uz vietas pieejamiem ekspertiem būtu vajadzīgā pieredze un viņi būtu pabeiguši īpašas mācības šajā nolūkā. Attiecīgajām struktūrām (piemēram, Eiropas Policijas akadēmijai ( Cepol )) būtu jāorganizē attiecīgās mācības, un būtu jānodrošina līdzekļu pieejamība dalībvalstīm to pasākumu veikšanai, kas paredzēti īpašām mācībām Šengenas acquis novērtējumu jomā, izmantojot esošos finanšu instrumentus un to pilnveidošanu.

(11) Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu protokolā, ar kuru Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības regulējumā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[13].

(12) Īrija piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu protokolā, ar kuru Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības regulējumā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[14].

(13) Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kuru noslēgusi Eiropas Savienības Padome, Īslandes Republika un Norvēģijas Karaliste par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[15], attiecībā uz jomām, kuras norādītas 1. panta G – I punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK[16] par dažiem minētā nolīguma piemērošanas pasākumiem.

(14) Attiecībā uz Šveici šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[17], attiecībā uz jomu, kura norādīta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G – I punktā, to lasot kopā ar Padomes Lēmuma 2008/149/JHA[18] 3. pantu.

(15) Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola nozīmē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, attiecībā uz jomu, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G – I punktā, to lasot kopā ar Padomes Lēmuma 2008/262/JHA[19] 3. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Mērķis un darbības joma

Ar šo lēmumu izveido novērtēšanas mehānismu, lai uzraudzītu Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs, uz kurām pilnībā attiecas Šengenas acquis , un dalībvalstīs, kurām Padome ir atļāvusi piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā.

Dalībvalstis, kurām ir atļauts piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā, piedalās tikai to noteikumu novērtēšanā, uz kuriem attiecas atļauja un kurus tās jau piemēro.

Dalībvalstis, kas vēl pilnībā nepiemēro acquis , piedalās tikai to acquis daļu novērtēšanā, ko tās jau piemēro.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādu definīciju.

„Šengenas acquis ” ir Šengenas acquis noteikumi, kas integrēti Eiropas Savienības regulējumā ar protokolu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, kā arī to papildinošo vai ar to citādi saistīto aktu noteikumi, ja šo noteikumu un aktu juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļa.

3. pants

Pienākumi

1. Komisija ir atbildīga par šā novērtēšanas mehānisma īstenošanu. Šo mehānismu koordinē grupa, turpmāk „koordinācijas grupa”, kurā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji. Grupu vada Komisijas pārstāvis. Komisija var aicināt Eiropolu piedalīties koordinācijas grupā kā novērotājiem.

2. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju koordinācijas grupā, lai ļautu Komisijai veikt uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo lēmumu. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju arī novērtējumu sagatavošanas, apmeklējuma uz vietas, ziņošanas un turpmākas pārbaudes posmos.

4. pants

Novērtējumi

1. Novērtējumi var ietvert anketas un apmeklējumus uz vietas. Abus var papildināt ar novērtētās dalībvalsts prezentācijām novērtējuma jomā. Apmeklējumus uz vietas un anketas var izmantot neatkarīgi vai apvienojumā saistībā ar konkrētām dalībvalstīm un konkrētām jomām. Var veikt tikai paziņotus apmeklējumus uz vietas.

2. Konkrētās jomas, uz kurām var attiekties novērtējumi, ir uzskaitītas šā lēmuma pielikumā, ja šīs jomas ir saistītas ar aktiem vai noteikumiem, kuru juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļa. Pielikumā dots šo jomu nepilnīgs saraksts.

5. pants

Daudzgadu programma

1. Komisija ciešā sadarbībā ar koordinācijas grupu izveido daudzgadu novērtēšanas programmu piecu gadu periodam ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nākamā piecu gadu perioda sākuma.

2. Daudzgadu programmā ir to dalībvalstu saraksts, kas jānovērtē katru gadu. Katru dalībvalsti novērtē vismaz vienreiz katra piecu gadu perioda laikā. Novērtējamo dalībvalstu secībā tiks ņemti vērā draudi iekšējai drošībai, laiks, kas pagājis kopš iepriekšējā novērtējuma, un līdzsvars starp novērtējamajām Šengenas acquis dažādajām daļām.

3. Daudzgadu programmai pievieno standarta anketu.

4. Vajadzības gadījumā daudzgadu programmu var pieņemt ciešā sadarbībā ar koordinācijas grupu.

6. pants

Gada programma

1. Gada novērtēšanas programmu, kurā izklāstītas veicamās novērtēšanas darbības, izveido Komisija ciešā sadarbībā ar koordinācijas grupu ne vēlāk kā iepriekšējā gada 30. novembrī. Programmā var paredzēt novērtējumu par:

- acquis piemērošanu vienā dalībvalstī, kā noteikts daudzgadu programmā;

un papildus attiecīgā gadījumā:

- acquis konkrētu daļu piemērošanu vairākās dalībvalstīs (tematiski novērtējumi);

- acquis piemērošanu dalībvalstu grupā (reģionāli novērtējumi).

2. Programmā uzskaita dalībvalstis, kas nākamajā gadā novērtējamas saskaņā ar daudzgadu programmu, ietver novērtējamo jomu sarakstu un iekļauj attiecīgajām dalībvalstīm paziņojamo anketu. Ja novērtējums tajā posmā ir iespējams, programmā ietver uz vietas veicamo apmeklējumu sarakstu.

3. Komisija ciešā sadarbībā ar koordinācijas grupu pēc anketas atbilžu analīzes izlemj, vai apmeklējums uz vietas jāveic, vai ne.

Apmeklējums uz vietas nenotiek agrāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi anketu attiecīgajai dalībvalstij.

4. Vajadzības gadījumā gada programmu var pielāgot pēc Komisijas vai dalībvalsts iniciatīvas saskaņā ar 2. un 3. punkta noteikumiem.

7. pants

Ekspertu saraksts

1. Komisija izveido to ekspertu sarakstu, kurus dalībvalstis, Eiropols un Eurojust izraudzījušies dalībai apmeklējumos uz vietas. Sarakstu klasificē kā ierobežotai lietošanai paredzētu un paziņo koordinācijas grupai.

2. Dalībvalstis, Eiropols un Eurojust norāda katra eksperta attiecīgās kompetences jomas, atsaucoties uz šā lēmuma pielikumā uzskaitītajām jomām. Dalībvalstis, Eiropols un Eurojust pēc iespējas drīz paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām.

3. Ekspertiem jābūt atbilstīgai kvalifikācijai, tostarp pamatīgām teorētiskām zināšanām un praktiskai pieredzei jomās, uz kurām attiecas novērtēšanas mehānisms, kā arī padziļinātām zināšanām par novērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm un jāspēj efektīvi sazināties kopējā valodā.

4. Dalībvalstis, Eiropols un Eurojust nodrošina, lai to izraudzītie eksperti atbilstu iepriekšējā punktā noteiktajām prasībām, tostarp norādot mācības, kuras eksperti apmeklējuši, un nodrošina, lai eksperti pastāvīgi apmeklētu mācības, lai saglabātu viņu atbilstību šīm prasībām.

8. pants

Par apmeklējumiem uz vietas atbildīgās darba grupas

1. Apmeklējumus uz vietas veic Komisijas ieceltas darba grupas. Darba grupās ir eksperti no 7. pantā minētā ekspertu saraksta un Komisijas ierēdnis(ņi). Komisija nodrošina katrā darba grupā iekļauto ekspertu ģeogrāfisko līdzsvaru un kompetenci. Dalībvalstu eksperti nedrīkst piedalīties apmeklējumā uz vietas tajā dalībvalstī, kurā viņi ir nodarbināti. Eiropola un Eurojust eksperti drīkst piedalīties tikai kā novērotāji.

2. To ekspertu skaits, kas piedalās apmeklējumos uz vietas, nedrīkst pārsniegt astoņas personas.

3. Komisija informē tās dalībvalstis, kuru eksperti iecelti saskaņā ar 1. punktu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms ieplānotā apmeklējuma uz vietas. Dalībvalstis vienas nedēļas laikā apstiprina ekspertu pieejamību.

4. Pirms apmeklējumiem uz vietas darba grupas locekļi kopīgi vienojas par viena dalībvalsts eksperta iecelšanu par koordinējošo ekspertu apmeklējumam uz vietas. Ja vienošanās netiek panākta līdz apmeklējuma uz vietas sākumam, koordinējošais eksperts ir Komisijas ierēdnis.

5. Koordinējošais eksperts ir atbildīgs par apmeklējumu uz vietas veikšanu.

9. pants

Apmeklējumu uz vietas veikšana

1. Darba grupas apmeklējumiem uz vietas veic visus vajadzīgos sagatavošanas darbus, lai nodrošinātu apmeklējumu uz vietas efektivitāti, precizitāti un konsekvenci.

2. Dalībvalstis tiek informētas vismaz divus mēnešus pirms paredzētā apmeklējuma uz vietas.

3. Apmeklējuma uz vietas darba grupas locekļiem katram ir identifikācijas dokuments, kas atļauj veikt apmeklējumus uz vietas Eiropas Savienības uzdevumā.

4. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai ekspertu darba grupa varētu tieši sazināties ar attiecīgajām personām. Tā nodrošina darba grupas piekļuvi visām jomām, telpām un dokumentiem, kas vajadzīgi novērtēšanai. Tā nodrošina, lai darba grupa varētu izmantot savu mandātu pārbaudīt ar novērtējamajām jomām saistītās darbības.

5. Attiecīgā dalībvalsts ar visu veidu līdzekļiem savu likumīgo tiesību ietvaros palīdz darba grupai tās uzdevuma izpildē.

6. Komisija attiecīgajām dalībvalstīm iepriekš paziņo darba grupas ekspertu vārdus. Attiecīgā dalībvalsts izraugās kontaktpersonu praktisku pasākumu veikšanai saistībā ar apmeklējumu uz vietas.

7. Dalībvalstis ir atbildīgas par vajadzīgo pasākumu veikšanu saistībā ar savu ekspertu braucienu un izmitināšanu. Komisija atlīdzina to ekspertu ceļa un izmitināšanas izmaksas, kuri piedalās apmeklējumos.

10. pants

Anketa

1. Anketas attiecas uz atbilstīgajiem tiesību aktiem, kā arī organizatoriskajiem un tehniskajiem līdzekļiem, kas ir pieejami Šengenas acquis īstenošanai, un statistikas datiem par katru novērtēšanas jomu.

2. Dalībvalstis sniedz Komisijai atbildes uz anketu sešu nedēļu laikā pēc tās paziņošanas.

11. pants

Novērtējuma ziņojumi

1. Pēc katra novērtējuma sagatavo ziņojumu. Ziņojuma pamatā ir attiecīgi apmeklējuma uz vietas konstatējumi un anketa.

a) ja novērtējuma pamatā ir tikai anketa, ziņojumu sagatavo Komisija;

b) apmeklējumu uz vietas gadījumā ziņojumu sagatavo darba grupa apmeklējuma laikā. Koordinējošais eksperts, kas iecelts saskaņā ar 8. panta 4. punktu, ir kopumā atbildīgs par ziņojuma sagatavošanu, kā arī tā integritātes un kvalitātes nodrošināšanu;

c) katru ziņojumu apstiprina visi ekspertu darba grupas eksperti. Nesaskaņu gadījumā darba grupas cenšas panākt kompromisu. Atšķirīgos viedokļus var iekļaut ziņojumā.

2. Ziņojumā analizē attiecīgi kvalitatīvos, kvantitatīvos, operatīvos, administratīvos un organizatoriskos aspektus un uzskaita jebkādus trūkumus vai nepilnības, kas konstatētas novērtējuma laikā. Ziņojumā ietver ieteikumus koriģējošai rīcībai, kā arī attiecīgos termiņus to īstenošanai.

3. Uz katru no ziņojuma konstatējumiem attiecas viena no šādām klasifikācijām:

a) atbilst;

b) atbilst, bet ir vajadzīgi uzlabojumi;

c) neatbilst, ir nopietni trūkumi.

4. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par ziņojumu attiecīgi četru nedēļu laikā pēc apmeklējuma uz vietas vai atbilžu uz anketu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz savus apsvērumus par ziņojumu divu nedēļu laikā.

Attiecīgā dalībvalsts sešu nedēļu laikā pēc ziņojuma saņemšanas iesniedz rīcības plānu par to, kā novērst konstatētos trūkumus.

5. Koordinējošais eksperts iepazīstina koordinācijas grupu ar ziņojumu un attiecīgās dalībvalsts atbildi. Komisija pēc apspriešanās ar ekspertu darba grupu iesniedz savu novērtējumu par rīcības plāna atbilstību. Dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt apsvērumus par ziņojumu un rīcības plānu.

6. Attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par rīcības plāna īstenošanu sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas un pēc tam turpina to darīt reizi trijos mēnešos, kamēr rīcības plāns nav pilnībā īstenots. Atkarībā no konstatēto trūkumu būtiskuma un veiktajiem pasākumiem šo trūkumu novēršanai Komisija ciešā sadarbībā ar koordinācijas grupu var ieplānot apmeklējumus uz vietas, lai uzraudzītu rīcības plāna īstenošanu.

7. Ja apmeklējumā uz vietas tiek atklāta būtiska nepilnība, kas, iespējams, ievērojami ietekmē vienas vai vairāku to dalībvalstu vispārējo drošības līmeni, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis , Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma pēc iespējas drīz informē Padomi.

12. pants

Konfidenciāla informācija

Darba grupas uzskata par konfidenciālu jebkuru informāciju, ko tās iegūst savu pienākumu izpildes laikā. Ziņojumi, kas sagatavoti pēc apmeklējumiem uz vietas, klasificējami kā ierobežotai lietošanai paredzēti. Komisija un attiecīgā dalībvalsts izlemj, kuru ziņojuma daļu drīkst publiskot.

13. pants

Pārejas noteikumi

1. Pirmo daudzgadu programmu saskaņā ar 5. pantu un pirmā gada programma saskaņā ar 6. pantu izveido sešus mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Abu programmu sākuma datumi ir vienu gadu pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

2. Dalībvalstis izraugās savus ekspertus saskaņā ar 7. pantu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

14. pants

Ziņošana Parlamentam un Padomei

Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojumu publisko, un tajā iekļauj informāciju par:

- iepriekšējā gadā veiktajiem novērtējumiem un

- secinājumiem saistībā ar katru novērtējumu un stāvokli attiecībā uz koriģējošu rīcību.

15. pants

Atcelšana

Attiecībā uz Šengenas acquis , kā definēts 2. pantā, izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmuma, ar ko izveido Šengenas Novērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju ( SCH/Com-ex (98) 26 def. ), II daļa ar nosaukumu “Īstenošanas komiteja valstīm, kas jau piemēro konvenciju” tiek atcelta vienu gadu pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

- Policijas sadarbība

- tiesībaizsardzības un policijas sadarbība;

- divpusēji nolīgumi par policijas sadarbību pie iekšējām robežām;

- operatīvā sadarbība;

- savstarpējā palīdzība, operatīvās vajāšanas un novērošanas mehānismi;

- pārrobežu sadarbības mehānisms, tostarp savstarpēja palīdzība un informācijas apmaiņa;

- sadarbība, iesaistot sadarbības koordinatorus;

- informācijas nosūtīšana pierobežas apgabalos;

- tieša sadarbība pie iekšējām robežām starp kaimiņu dalībvalstu dienestiem.

- Datu aizsardzība

- iekārtu un personas datu aizsardzības juridiskie, organizatoriskie un tehniskie aspekti;

- datu subjekta tiesības un sūdzību izskatīšana;

- uzraudzības loma (apmeklējumi uz vietas);

- sadarbība ar citām Šengenas datu aizsardzības iestādēm;

- pasākumi, ko veic, lai liegtu piekļuvi informācijas sistēmām un uzglabātajiem datiem.

- Šengenas Informācijas sistēma ( SIS ) / Sirene

- datu un telpu drošība;

- likumi un noteikumi par SIS ;

- datu apstrāde, ievade, grozīšana, brīdinājumu dzēšana, datu kvalitātes pasākumi;

- Sirene Bureaux tehniskā pieejamība un darbības jauda;

- galalietotāju piekļuve attiecīgajiem SIS datiem;

- mācības.

- Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

- savstarpējā palīdzība;

- izdošana.

- Narkotikas

- juridiski, organizatoriski un tehniski pasākumi pret nelegālu tirdzniecību ar narkotiskām vielām pie ārējām robežām.

[1] Tādā nolūkā bija jādefinē Šengenas acquis (Padomes Lēmums 1999/435/EK, OV L 176, 10.7.1999., 1. lpp.) un Līgumos jānosaka juridiskais pamats visām normām un lēmumiem, kas veido šo acquis (Padomes Lēmums 1999/436/EK, OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.). Katra acquis norma ieguva juridisku pamatu pirmā vai trešā pīlāra ietvaros. Tās Šengenas acquis normas, kurām nebija iespējams noteikt vienu juridisko pamatu (t.i., SIS normas), tika uzskatītas par trešā pīlāra sastāvdaļu. Visām izmaiņām šajos acquis ir vajadzīgs atbilstīgs juridiskais pamats saskaņā ar Līgumiem.

[2] Uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi attiecas EK līgums.

[3] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[4] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[5] OV L 236, 23.10.2003., 33. lpp.

[6] OV L 157, 21.6.2005., 29. lpp.

[7] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[8] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[9] OV L 83, 26.3.2008., 5. lpp. (labojums OV L 110, 22.4.2008., 16. lpp.).

[10] OV C , , lpp.

[11] OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp. (1.7.1. punkts).

[12] OV L 239, 22.9.2000., 138. lpp.

[13] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[14] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[15] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[16] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[17] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[18] OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.

[19] OV L 83, 26.3.2008., 5. lpp. (labojums OV L 110, 22.4.2008., 16. lpp.).