27.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/1

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas Reģionu komitejas 2008. gada 8. oktobrī Briselē notikušās plenārsesijas laikā pausto nodomu izstrādāt īpašu ES stratēģiju Donavas reģionam līdzīgi stratēģijai, kas jau izstrādāta Baltijas jūras reģionam (1);

2.

atzinīgi vērtē Eiropadomes 2009. gada 18.–19. jūnijā pieņemto aicinājumu Eiropas Komisijai līdz 2010. gada beigām nākt klajā ar ES stratēģiju Donavas reģionam;

3.

atzinīgi vērtē 2008. gada 27. novembrī izveidoto starpreģionālo grupu ar nosaukumu “Donavas reģions” un atbalsta tās darbu;

4.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta Donavas reģionam veltīto uzmanību un centienus arī Eiropas Parlamentā izveidot starpfrakciju grupu (2);

5.

norāda, ka ES stratēģijas Donavas reģionam mērķis ir nodrošināt mieru un panākt reģiona iedzīvotāju lielāku labklājību un drošību. Tādējādi ieguvēja būs visa Eiropas Savienība kopumā, ieskaitot vietējās un reģionālās pašvaldības;

6.

secina, ka Eiropas Savienībā ar jau 27 dalībvalstīm aizvien lielāka kļūst makroreģionu nozīme, īpaši ES teritoriālās kohēzijas koncepcijas kontekstā;

7.

konstatē, ka Donavas reģionu veido gan valstis, kuras šķērso Donavas upe, gan arī valstis, kas atrodas visā Donavas sateces baseinā; secina arī, ka Donavas reģionā ietilpst ES dalībvalstis, ES kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un valstis, kas piedalās Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanā;

8.

uzsver Donavas reģiona Eiropas perspektīvu; vienlaicīgi arī uzsver Donavas reģiona ārējo dimensiju un vērš uzmanību uz to, ka Donava var kļūt par sadarbības ar trešām valstīm īstenošanas paraugu;

9.

norāda uz Donavas reģionā kopš dzelzs priekškara krišanas īstenotajām vērienīgajām politiskajām, saimnieciskajām un sociālajām reformām, pateicoties kurām Eiropas Komisija 2009. gadā iekļāva šo pārmaiņu tematu savā darba programmā (3) un Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu padomei, Reģionu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai adresētajā paziņojumā ar nosaukumu “Pieci gadi kopš ES paplašināšanās – ekonomikas sasniegumi un grūtības” (4);

10.

atzīst Donavas reģiona labvēlīgo ietekmi Eiropas līmenī, kā arī centienus tālāk stiprināt demokrātiju un tiesiskumu šajā reģionā, un turpmākajā ceļā uz demokrātisku attīstību īpaši atbalsta tās Donavas reģiona valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

11.

uzskata, ka tādu Eiropas pamatprincipu kā subsidiaritāte, tuvums iedzīvotājiem un partnerība ieviešanā īpaša liela nozīme ir vietējā un reģionālā līmeņa sadarbībai un atbildīgai pārvaldei trešās valstīs, un norāda uz Donavas reģiona vietējo un reģionālo struktūru sadarbības pievienoto vērtību kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu tuvināšanā Eiropas Savienībai;

12.

apstiprina visa Donavas reģiona tradicionālo kulturālo un vēsturisko vienotību un uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu tieši šajā jomā;

13.

ņem vērā starptautiskā, starpvalstu, reģionālā un vietējā līmenī pastāvošo sadarbību, tīklus un institūcijas, kas darbojas Donavas reģionā vai tā labā, un norāda, ka to pieredze un zināšanas jāizmanto dialogā ar Eiropas iestādēm;

14.

atbalsta Eiropas Komisijas centienus izveidot efektīvas un visaptverošas attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī nodibināt atbilstoši pielāgotas politiskās un saimnieciskās attiecības ar atsevišķiem reģioniem un partneriem;

15.

uzsver Donavas reģiona, kurā ietilpst ES dalībvalstis, ES kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un valstis, kas piedalās Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanā, īpašo nozīmi, lomu un atbildību. Šis reģions ir svarīga saikne, kas vieno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas, ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm paredzētos pasākumus, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanā iekļautajām valstīm izstrādātās programmas;

16.

uzsver Reģionu komitejas politisko lomu stratēģiskajā pamatprogrammā, kas veicina Eiropas Komisijas Eiropas kaimiņattiecību politikas un ES stratēģijas Donavas reģionam sasaisti. Pārzinādama vietējās vajadzības, Reģionu komiteja jau iepriekš var labi prognozēt šādu pasākumu un programmu ietekmi;

17.

uzsver, cik svarīgi Eiropas kohēzijas politikā ir atzīt Donavas makroreģionu, tāpat kā ir atzīti Baltijas jūras un Melnās jūras makroreģioni, un tā lomu turpmākajā teritoriālajā attīstībā visā ES un tās kaimiņvalstīs;

18.

uzskata, ka īpaši ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam saturisko koncepciju var izmantot par paraugu arī Donavas reģionā. Abos makroreģionos tiek sekmēta kādreizējo komunistisko valstu integrācija Eiropas Savienībā un sadarbība ar trešām valstīm. Abi reģioni ir piemēri tam, kā apvienot ES iekšējās stratēģijas un sadarbību ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Šajā sakarā būtu atzīmējama arī pieredze, kas gūta saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, kuru īsteno attālākie reģioni kopā ar apkārtējām trešām valstīm.

19.

uzskata, ka Eiropadome ar aicinājumu Eiropas Komisijai līdz 2010. gada beigām izstrādāt ES stratēģiju Donavas reģionam atzīst šā reģiona nozīmi Eiropas nākotnes attīstībā un ES attiecībās ar tās kaimiņvalstīm; aicina Komisiju iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības un to iestādes minētās stratēģijas izstrādē, stratēģijas īstenošanas gaitā respektēt gan dalībvalstu, gan reģionālo un vietējo pašvaldību pilnvaras un kompetences jomu sadalījumu attiecīgajās valstīs, kā arī izmantot jau esošos institucionālos, ziņošanas un monitoringa mehānismus;

20.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības un organizācijas, kas atbild par reģionālo attīstību, ir neaizvietojamas partneres Donavas stratēģijas kontekstā. Tās sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas Komisijas teritoriālās kohēzijas un pārrobežu sadarbības koncepcijas sekmīgā izstrādē. Liela nozīme šajā darbā ir iesaistītajām personām no ekonomikas, zinātnes, kultūras aprindām un no sabiedriskajām struktūrām;

21.

vērš uzmanību uz to, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, reģionālās attīstības aģentūrām un organizācijām, kuras, pateicoties tuvumam iedzīvotājiem, ļoti labi pārzina viņu vajadzības un vēlmes, ir īpaši liela nozīme Eiropas Komisijas izvirzītās ES stratēģijas Donavas reģionam plānošanā, īstenošanā un pilnveidošanā;

22.

uzsver, ka Donavas reģiona attīstība ir nozīmīga, jo tā ir svarīgs elements šā reģiona valstu, reģionu, pašvaldību un iedzīvotāju sekmīgai integrācijai Eiropā, un atbalsta Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un Eiropas Komisijas centienus padarīt šo integrāciju vēl sekmīgāku;

23.

atbalsta Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta pārveidošanu par reģionālu sadarbības tīklu (Reģionālās sadarbības padomi – RSP), kura darbības vadību nodrošina Dienvidaustrumeiropas sadarbības process (SEECP). Šāds reģionāls konteksts ļauj ņemt vērā Donavas reģiona īpašās vajadzības un prasības;

24.

uzskata, ka ES stratēģijai Donavas reģionam īpaši svarīgas ir tādas stratēģiskas politikas jomas kā transports, vides aizsardzība un energodrošība, ekonomika, drošība, izglītība un kultūra, nodarbinātība, veselības aprūpe un sociālā joma;

25.

norāda uz ekonomiskā potenciāla lielajām teritoriālajām atšķirībām Donavas reģionā un uzskata, ka Donavas reģiona iekļaušana Eiropas Komisijas darbības prioritātēs 2010. gadam un Donavas reģiona atzīšana par vienotu makroreģionu ir priekšnoteikums šīs telpas turpmākai integrācijai un ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai;

26.

aicina Eiropas Komisiju ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kontekstā ņemt vērā Donavas īpašās iespējas kļūt par visai Eiropai nozīmīgu nākotnes transporta un ūdensceļu, būtiski atslogojot citus Eiropas transporta ceļus. Ūdens un sauszemes infrastruktūras izveide ir lietderīga visam reģionam, un šādā veidā var izmantot reģiona iespējas būt par vienojošo posmu starp rietumiem un austrumiem, kā arī ziemeļiem un dienvidiem, turklāt tādējādi var uzlabot pirmām kārtām paša reģiona konkurētspēju;

27.

ierosina ātri īstenot TEN-T infrastruktūras projektus, jo tie nodrošina ilgtspējīgu ieguldījumu, lai Donavas reģionu savienotu ar jau esošo transporta ceļu tīklu un labāk savienotu Donavas reģiona valstis; tādēļ aicina iesaistītās vietējās un reģionālās pašvaldības meklēt risinājumus ilgstoši nenovērstiem trūkumiem un problēmām un īstenot šos risinājumus atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem;

28.

uzsver, ka transports un vides aizsardzība nedrīkst būt nesavienojamas jomas, tieši otrādi – tām jābūt cieši saistītām; uzsver, ka Donavas reģiona ilgtspējīgai attīstībai jābūt prioritāram mērķim un jāpiemēro pamatprincipi, kas pausti Donavas komitejas, Starptautiskās Donavas upes aizsardzības komisijas (ICPDR) un Starptautiskās Savas upes baseina komisijas (ISRBC) pieņemtajā “Kopējā paziņojumā par iekšzemes kuģniecību Donavas baseinā un vides aizsardzību”;

29.

norāda, ka tādās jomās kā ekoloģija, kopīga cīņa ar klimata pārmaiņu sekām un aizsardzība pret plūdiem katrā ziņā ir vajadzīga pārrobežu sadarbība;

30.

uzskata, ka Donavas reģiona valstīm ir īpaša nozīme enerģētikas drošības izpratnē, un uzsver arī Donavas iespējamo lomu hidroenerģijas ieguvē, jo tā ir vērtīgs dabīgas un atjaunīgas enerģijas avots. Šāda veida izmantošana īpaši jāveicina teritorijās, kurās iespējams saskaņot vides un ekonomikas vajadzības;

31.

šajā sakarā norāda uz tādām konvencijām kā, piemēram, Konvenciju par sadarbību Donavas aizsardzībai un nekaitīgai izmantošanai (Donavas aizsardzības konvencija (5)), kas stājās spēkā 1998. gadā un ar kuru izveidoja Starptautisko Donavas upes aizsardzības komisiju (ICPDR), kā arī uz Karpatu ilgtspējīgas attīstības un aizsardzības vispārējo konvenciju (Karpatu konvencija). Labs sadarbības piemērs ir “Kopīgais paziņojums par iekšzemes kuģošanas un vides aizsardzības attīstības pamatprincipiem Donavas upes reģionā” (“Joint Statement on Guiding Principles for the Development of Inland Navigation and Environmental Protection in the Danube River Basin”) (6);

32.

aicina dalībvalstis un Donavas reģiona vietējās un reģionālās pašvaldības un organizācijas, kas atbild par reģionālo attīstību, iesaistīties Eiropas Komisijas atbalstītajās vides programmās, piemēram, LIFE + programmā (upju un pļavu sistēmu atjaunošana), Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmās un programmā “Saprātīga enerģija Eiropai” (SEE), lai minētā reģiona pašvaldību vidū veicinātu vietējo enerģijas tīklu izveides projektus;

33.

vērš uzmanību uz to, ka ar Ūdens pamatdirektīvas ieviešanas pasākumiem jāsniedz ieguldījums arī zivju resursu ilgtspējīgā saglabāšanā. Donavas upes sistēmu raksturo liela sugu daudzveidība, tajā ir daudz endēmisku zivju sugu, un tādēļ tai vajadzīga īpaša aizsardzība;

34.

uzsver Kopienas ilgtspējīga tūrisma koncepciju nozīmīgumu. Donavas reģiona valstis varētu ciešāk sadarboties, piemēram, Espo (7), Orhūsas (8) un Bernes (9) konvenciju īstenošanā. Donavas veloceliņa izveides piemērs apliecina šādas sadarbības lietderību visām iesaistītajām pusēm;

35.

uzskata, ka īpaši noderīga visa Donavas reģiona attīstībai ir vietējo un reģionālo pašvaldību un organizāciju, kas atbild par reģionālo attīstību, pieredzes apmaiņa minētajās jomās. Pašvaldību speciālās zināšanas un izpratne par vietējiem apstākļiem ļauj tām efektīvi īstenot kopīgas koncepcijas. Valdību noslēgtie nolīgumi un citas sadarbības formas, ko izvēlējušās daudzas Donavas reģiona valstis un reģioni, ir piemēri, kā varētu īstenot mērķtiecīgu sadarbību;

36.

norāda uz to, ka Donava būtu jāuzskata arī par reģiona turpmāko ekonomikas attīstību veicinošu faktoru. Tas attiecināms, piemēram, uz ūdensceļu savienošanu ar sauszemes ceļiem, kā arī uz ostu un reģionā izvietoto uzņēmējdarbības centru savienojumiem;

37.

vērš uzmanību uz tādu pārrobežu projektu nozīmīgumu, ar kuru palīdzību var pārvarēt pierobežas reģionu ekonomisko izolāciju un palielināt to konkurētspēju un stabilitāti;

38.

secina, ka reģioniem un vietējām pašvaldībām ir īpaši svarīga nozīme, sniedzot atbalstu kontaktu veidošanā mazo un vidējo uzņēmumu līmenī;

39.

uzskata, ka vairāk jāatbalsta arī nevalstisko organizāciju, ekonomikas un sociālās jomas pārstāvju, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību īstenotie pārrobežu un starptautiskie projekti. Vienlaikus jāņem vērā, ka lielāku efektu var panākt, apvienojot resursus no pārrobežu, starptautiskajām un reģionālajām teritoriālās sadarbības programmām (3. mērķis) un 1. un 2. mērķa programmām. Tādā veidā Donavas reģiona pašvaldības, reģionus un valstis, kas vēl nav pievienojušās ES, var vēl vairāk tuvināt Eiropas Savienībai un cilvēkus viņu dzīves vietā iepazīstināt ar tādām Eiropas Savienības vērtībām kā demokrātija un tiesiskas valsts principi; uzskata, ka ciešāka sadarbība tehnoloģiju izstrādes un pētniecības jomā, izmantojot esošos potenciālus (cilvēkresursus, infrastruktūru) ir īpaši nozīmīga, lai sekmētu Donavas reģiona ilgtspējīgu ekonomisko attīstību;

40.

aicina kompetentās valstu iestādes Donavas reģiona valstīs atbilstoši Regulas (EK) 1082/2006 noteikumiem veikt pasākumus vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai turpmāko ETSG darbā;

41.

atgādina, ka uz Donavas upes ir augsta satiksmes intensitāte, kas turpmāk vēl vairāk palielināsies, un tādēļ uzsver satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu nozīmīgumu;

42.

šajā sakarā norāda uz Belgradas konvenciju (10), kurā reglamentēta kuģošana Donavā;

43.

aicina valstis, kuras šķērso Donavas upe, turpināt kopīgu cīņu ar visa veida pārrobežu noziedzību un īpaši apkarot organizēto noziedzību, narkotiku kontrabandu, nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību;

44.

uzsver vides drošības nozīmi, jo tā ir svarīga drošības jautājumu joma, īpaši saistībā ar pārrobežu vides piesārņošanas novēršanu un aizsardzību pret plūdiem;

45.

apstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību lomu starpkultūru dialoga veicināšanā. Tā kā pilsētu un reģionu iedzīvotāju sastāvs bieži ir visai daudzveidīgs, pilsētas un reģioni var izmantot savu pieredzi, lai atbalstītu starpkultūru un starpreliģiju dialogu;

46.

norāda uz iespējām ar reģionālā kultūras darba palīdzību stiprināt saites ar izcelsmes un mītnes reģioniem valstīs, kuras šķērso Donavas upe, lai tādējādi veicinātu integrāciju Eiropā;

47.

pievērš uzmanību plašākas pilsētu partnerības nozīmīgumam (piemēram, sadarbības grupa DonauHanse®). Svarīga metode Eiropas moto “Vienoti daudzveidībā” īstenošanai ir iedzīvotāju tieša iesaistīšana Eiropas Savienības norisēs. Savstarpējs dialogs ne tikai palīdz mazināt starpkultūru aizspriedumus, bet arī veido pamatu sadarbībai ekonomikas un sociālajā jomā, kā arī ilgtspējīgai attīstībai un tādējādi sekmē Lisabonas stratēģijas mērķu izpildi;

48.

norāda, ka liela nozīme var būt tādām struktūrām kā Eiropas Donavas akadēmija, Andrāši Ģula vārdā nosauktā Budapeštas universitāte un Donavas reģiona un Centrāleiropas institūts, jo tās var vienot esošo potenciālu un iekļaut jaunas mērķa grupas;

49.

tā kā 2010. gads būs Eiropas gads cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību un 2011. gads – Eiropas brīvprātīgā darba gads, vēlas norādīt, ka Donavas reģiona ekonomiskajai attīstībai katrā ziņā jāiet kopsolī ar sociālo attīstību, lai tādējādi nostiprinātu sabiedrības pārliecību par to, ka dalība Eiropas Savienībā sniedz priekšrocības visiem iedzīvotājiem;

50.

izsaka pateicību visiem, kas iesaistījušies pieredzes apmaiņā ar Donavas reģiona valdības struktūrām un nevalstiskajām organizācijām, lai paātrinātu attīstību sociālajā un veselības aizsardzības jomā, un aicina arī turpmāk sniegt šādu atbalstu visos līmeņos;

51.

secina, ka konkurētspējīgu un uz nākotni vērstu reģionu attīstībai globalizācijas apstākļos un Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanas kontekstā ir aizvien lielāka nozīme;

52.

norāda, ka atbalsta laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Donavas reģions pašlaik ir sadalīts divās starptautiskās ES atbalsta telpās, kuras daļēji pārklājas, proti, Centrāleiropa un Dienvidaustrumeiropa. Kādreiz vienotās Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas atbalsta telpas sadalīšana Baltijas jūras un Egejas jūras teritorijās (CADSES) rada situāciju, kas sevišķi Donavas reģionā ilgtermiņā ir nelabvēlīga teritoriālajai, sociālajai un ekonomikas kohēzijai. Ņemot vērā Donavas reģiona īpašo ģeogrāfisko un kultūrvēsturisko nozīmi, sevišķi Austrumeiropas un Rietumeiropas kohēzijas veicināšanā, tas ir uzskatāms arī par īpašu politiski stratēģisko telpu. Šo dimensiju varētu vislabāk ņemt vērā vienotā sadarbības telpā tās lielās ģeopolitiskās nozīmes dēļ;

53.

tādēļ secina, ka Donavas reģions būtu jāuzskata par vienotu starptautisku Eiropas atbalsta telpu, lai varētu pilnībā izmantot tā ekonomisko, sociālo, ekoloģisko un kultūras potenciālu. Vienota ES atbalsta telpa sekmētu to, ka:

54.

aicina Eiropas iestādes nākamajā atbalsta laikposmā Donavas reģionu uzskatīt par vienotu starptautisku ES atbalsta telpu. IPA (Pirmspievienošanās instruments) un ENPI (Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments) ir elastīgi pasākumi kandidātvalstu, potenciālo kandidātvalstu un trešo valstu pilnīgai integrēšanai kopējā atbalsta telpā. Šāda atbalsta turpmāka pilnveidošana veicinās Donavas reģiona saskaņotu attīstību. Tāpēc aicina izvērtēt iespēju apvienot Komisijas pilnvaras attiecībā uz tādiem ETS programmu veicināšanas instrumentiem kā ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds), IPA un ENPI un nodot to īstenošanu tikai vienas Komisijas struktūrvienības pārziņā.