25.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 200/9

—

atzīst, ka tūrisms dod lielu ieguldījumu visu dalībvalstu IKP veidošanā, pat ja tūrisma kā uzņēmējdarbības jomas nozīme un pienesums valsts ekonomikā un vietējā un reģionālajā attīstībā dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras;

—

atzīst, ka tūrisma nozare saskaras ar daudzām problēmām, galvenokārt saistībā ar ekonomikas lejupslīdi. Tādēļ aktuāla ir nepieciešamība stimulēt tūrisma nozari un atbalstīt tajā notiekošo uzņēmējdarbību, īpaši ņemot vērā tūrisma sociālo dimensiju nodarbinātības un sociālās un reģionālās kohēzijas jomā;

—

uzsver, ka tūrisma attīstībai jābūt ilgtspējīgai, lai netiktu izšķērdēti dabas resursi un radīts kaitējums videi. Attiecīgo teritoriju dabas bagātības jāaizsargā, to izmantošanā ņemot vērā videi draudzīgu, ilgtspējīgu tūrisma attīstību ar mērķi sargāt un uzlabot vidi, to saglabāt nākamajām paaudzēm, kā arī radīt apstākļus jaunu darbavietu izveidei.

Ziņotājs

:

Konstantinos Tatsis kgs (Grieķija, PPE) Dramas, Kavalas un Ksanti apvienotās prefektūras priekšsēdētājs

1.

atzīst, ka tūrisms dod lielu ieguldījumu visu dalībvalstu IKP veidošanā, pat ja tūrisma kā uzņēmējdarbības jomas nozīme un pienesums valsts ekonomikā un vietējā un reģionālajā attīstībā dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras;

2.

norāda, ka tūrisms ir nozīmīgs ienākumu avots daudzu reģionu ekonomikā, bet līdz šim tā Kopienas dimensija ir bijusi ļoti ierobežota. Vienlaikus atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Atjauninātā ES tūrisma politika – veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” un paziņojumu “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma”;

3.

pauž gandarījumu, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (Lisabonas līguma) jaunajā 195. pantā tūrisms ir atzīts par ES komplementāras darbības jomu, un tāpēc izsaka cerību, ka Lisabonas līguma ratifikācija panākama iespējami īsā laikā, lai nodrošinātu stabilu juridisko pamatu ES darbībai minētajā jomā;

4.

norāda uz tūrisma nozīmi un tūrisma nozares lomu, kas ir svarīga daudzējādā ziņā, ievērojami sekmējot Eiropas ekonomikas attīstību kopumā, kā arī daudzu dalībvalstu tautsaimniecības attīstību un to IKP pieaugumu. Tajā pašā laikā tūrismam papildus izglītojošai, saturīgi pavadīta brīvā laika vai atpūtas funkcijai ir svarīga nozīme nodarbinātībā, tā kā daudzas profesijas ir atkarīgas no tūristu plūsmām un daudzu profesiju pārstāvji ir nodarbināti tūrisma infrastruktūrā un ar to saistītās darba vietās;

5.

norāda uz tūrisma nozīmi plašākas sociālās kohēzijas veicināšanā, sniedzot reģioniem attīstības un uzņēmumu veidošanas iespējas; īpaši tas attiecas uz reģioniem, kuriem nav citu labklājības gūšanas avotu, lai daļu radušos ienākumu izplatītu visā sabiedrībā. Apgabalos, kur pastāvīgi samazinās iedzīvotāju skaits un kuriem ir saimnieciskas grūtības, augoša tūrisma nozare dažos gadījumos var pat atgriezeniski ietekmēt negatīvas attīstības tendenci un sekmēt nepieciešamās strukturālās pārmaiņas;

6.

uzskata, ka vairāk jāuzsver tūrisma lielā nozīme Eiropas sabiedriskās apziņas attīstībā, jo tas sekmē Eiropas iedzīvotāju mobilitāti. Tūrisma ieguldījums šādas apziņas veidošanā, patiecoties iedzīvotāju saskarsmei un kontaktiem citās dalībvalstīs, ar citām sociālām kultūrām un citādām valstīm, nostiprina daudzveidības uztveri, vienlaikus sekmējot Eiropas kopības apziņu. Iedzīvotāju mobilitāte, ko nodrošina tūrisma attīstība Eiropas reģionos, ir būtiska Eiropas pilsoniskuma jēdziena uztverē;

7.

atzīmē, ka tūrisma attīstība ir tieši saistīta ar tādām jomām kā vide un kultūra. Attiecībā uz vidi ir svarīgi veicināt ilgtspējīga un noturīga tūrisma attīstības politikas, lai vidi izmantotu, vienlaikus to aizsargājot. Attiecībā uz kultūru tūrisms ļauj izmantot mūsdienu kultūras sniegumu un novērtēt Eiropas kultūras mantojama bagātību;

8.

uzsver, ka reģionālajā līmenī tūrisms nodrošina stabilas darba vietas un palīdz saglabāt un veicināt nodarbinātību, ievērojami sekmējot Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanu nodarbinātības jomā;

9.

atzīst, ka tūrisma nozare saskaras ar daudzām problēmām, galvenokārt saistībā ar ekonomikas lejupslīdi. Tādēļ aktuāla ir nepieciešamība stimulēt tūrisma nozari un atbalstīt tajā notiekošo uzņēmējdarbību, īpaši ņemot vērā tūrisma sociālo dimensiju nodarbinātības un sociālās un reģionālās kohēzijas jomā;

10.

uzsver, ka tūrisma attīstībai jābūt ilgtspējīgai, lai netiktu izšķērdēti dabas resursi un radīts kaitējums videi. Attiecīgo teritoriju dabas bagātības jāaizsargā, to izmantošanā ņemot vērā videi draudzīgu, ilgtspējīgu tūrisma attīstību ar mērķi sargāt un uzlabot vidi, to saglabāt nākamajām paaudzēm, kā arī radīt apstākļus jaunu darbavietu izveidei;

11.

norāda, ka reģionālā līmeņa teritoriālā plānošana tūrisma jomā ir instruments, lai panāktu optimālu līdzsvaru starp uzņēmējdarbības attīstību un dabas vides izmantošanu, katrā reģionā novēršot dabas un enerģijas resursu izšķērdēšanu. Dažos reģionos jau tagad ir noteikts maksimālais viesu mītņu skaits, un tiek ierosināts šādu praksi apspriest paraugprakses apmaiņas ietvaros. Šajā sakarā Komiteja iesaka noteikt konkrētus maksimālās robežas noteikšanas kritērijus, ņemot vērā reģionālās attīstības mērķus, sociālās vajadzības un papildu darba vietu radīšanas iespējas;

12.

norāda, ka tūrisma jomā konkurence izpaužas trijos aspektos. Vispirms ir ārējā konkurence starp dažādu valstu tūrisma objektiem Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām. Tad ir iekšējā konkurence starp dažādiem tūrisma objektiem Eiropas Savienībā. Visbeidzot pastāv konkurence starp dažādiem tūrisma objektiem vienas valsts ietvaros. Ikvienai no minētajām konkurences formām ir savas īpatnības, kas prasa atšķirīgu pieeju;

13.

atzīmē, ka tūrisma sezonālais raksturs ir vēl viena problēma, ar ko nozare saskaras reģionos. Ņemot vērā problēmas raksturu, tās risinājums nav meklējams valsts, bet gan reģionālā līmenī, jo sezonalitāte ir saistīta ar konkrētām sociālām un reģionālām īpatnībām, kas tiešā veidā ietekmē tūristu plūsmas. Savukārt valsts mērogā tūrisma produktus var attīstīt un dažādot daudzējādā veidā atkarībā no sezonām;

14.

atzīst, ka tūrisms pamatā ir pakalpojumu sniegšanas nozare, kam ir raksturīga spēcīga konkurence un klientu pieprasījums pēc kvalitātes. Tāpēc šajā nozarē ir vajadzīgs augsti kvalificēts un pienācīgi izglītots darbaspēks;

15.

atzīmē, ka jānostiprina uzņēmumi, kas darbojas tūrisma jomā, lai tie spētu piesaistīt augsti kvalificētu un izglītotu darbaspēku. Tādējādi tūrisms visā Eiropā iegūtu lielāku dinamiku, un tiktu radīta iespēja ievērojami uzlabot viesiem pieejamos pakalpojumus, padarot Eiropas tūrisma objektus pievilcīgākus;

16.

uzsver vajadzību atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, pamatojoties uz Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā minēto principu “vispirms domāt par mazākajiem”. Tūrisma nozarē galvenokārt darbojas tieši MVU. Tāpēc to darbības tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt tiem labvēlīgākam, un būtu jāveic tieši pasākumi, lai saglabātu esošās darba vietas un radītu jaunas nodarbinātības iespējas;

17.

norāda, ka tūrisma nozare būtu jānostiprina Eiropas Savienības vispārējās attīstības politikas ietvaros, ņemot vērā ES attīstības pamatprioritātes un instrumentus;

18.

iesaka īstenot publiskas un privātas iniciatīvas, kas ļauj uzlabot gaisa un jūras satiksmi starp Eiropas reģioniem, tādējādi ES iedzīvotājiem nodrošinot lielāku mobilitāti;

19.

atzīmē, ka ilgtspējīgas izaugsmes ietvaros vides apsaimniekošana un aizsardzība ir viens no diviem galvenajiem attīstības pīlāriem;

20.

norāda, ka otrs attīstības pīlārs ir tūrisma sociālās dimensijas stiprināšana, tiecoties aizsargāt nodarbinātību un ievērojot vajadzību pārdalīt tūrisma radītos ieņēmumus plašas sabiedrības interesēs;

21.

tādēļ ierosina īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz nodarbinātības veicināšanu tūrisma jomā, tostarp strādājošo izglītošanas programmas, pasākumus, lai saistītu tūrismu un vidi un veicinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību, sniegtu atbalstu jaunu tehnoloģiju ieviešanai reģionālajos tūrisma pakalpojumos, tos saistot ar kultūru un plaši izplatītiem pakalpojumiem, veicinātu Eiropas līmeņa tūrisma objektu tīklu veidošanu ar mērķi aizsargāt vidi, akcentēt vietējos ražojumus, uzlabot pakalpojumu sniegšanu un veicināt tādu uzņēmējdarbības praksi, kas sekmē plašāku sociālo attīstību un visas sabiedrības labklājības vairošanu vietējā līmenī;

22.

norāda, ka pastāvošā prakse un Kopienas pasākumi, piemēram, izmēģinājuma projekts sociālā tūrisma jomā Eiropā un iniciatīva “Labākie tūrisma objekti” (EDEN) būtu jāpastiprina un vairāk jāvirza uz nozares specifiku. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē, ka ik gadu tiek izvēlētas vairākas kategorijas, tās pārnesot no gada uz gadu, lai satura izmaiņas neietekmētu procesa nepārtrauktību gadu gaitā; Komiteja aicina arī Komisiju veikt vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu un starpreģionālās sadarbības veicināšanas pasākumus, lai popularizētu kopīgos tūrisma produktus;

23.

uzsver vajadzību sekmēt alternatīvas tūrisma formas, lai izmantotu visas pieejamās iespējas, radītu jaunus pakalpojumus un veicinātu jaunus produktus;

24.

ierosina sekmēt Eiropas ilgtspējīgas tūrisma attīstības modeli, balstoties uz programmu, kas ietvertu kultūras integrēšanu tūrisma piedāvājumā, vides aizsardzību, Eiropas tūrisma piedāvājuma konkurētspējas veicināšanu, gaisa un jūras satiksmes uzlabošanu starp reģioniem, uzņēmējdarbības rosināšanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu;

25.

ierosina pastiprināt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) nozīmi saiknes nodrošināšanā ar reģionālajām pašvaldībām, un aicināt to turpināt izvērtēt tūrisma jomā nepieciešamās prasmes, pamatojoties uz reģionu vajadzībām un mērķiem, lai paplašinātu nodarbinātības iespējas un uzlabotu sniedzamo pakalpojumu kvalitāti;

26.

ierosina izmanot Eiropas pieredzi vietējo nodarbinātības rīcības plānu ieviešanā un, izmantojot par paraugu 89 teritoriālos nodarbinātības izmēģinājuma līgumus, izstrādāt reģionālā līmeņa plānus, sadarbojoties vietējām un reģionālajām pašvaldībām, viesnīcu, atpūtas un kultūras nozares pārstāvjiem, šo nozaru darbinieku pārstāvjiem un Eiropas alternatīvā tūrisma nozares sociālajiem dalībniekiem, lai reģionālā līmenī izveidotu saskaņotu nodarbinātības atbalsta politiku tūrisma nozarē. Komiteja iesaka šajos plānos iekļautajiem pasākumiem paredzēt struktūrfondu atbalstu;

27.

ierosina veikt pasākumus, lai uz laiku samazinātu reģionālo lidostu nodokļus, tādējādi veicinot to darbību un nostiprinot tiešo satiksmi ar galvenajiem tūristu plūsmas avotiem.