5.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 212/109

A.

tā kā Irānas revolucionārā tiesa 2009. gada 18. aprīlī piesprieda astoņu gadu cietumsodu spiegošanā apsūdzētajai amerikāņu un irāņu žurnālistei Roxana Saberi, kura strādāja vairākās organizācijās, tostarp radiostacijās ABC, BBC, South African Broadcasting Corporation un NPR;

B.

tā kā Roxana Saberi piecas nedēļas bija liegta iespēja tikties ar advokātu un tiesas process nebija taisnīgs un pārredzams;

C.

tā kā Roxana Saberi advokāts ir iesniedzis apelāciju pret šo spriedumu, jo viņa aizstāvamā persona neatzīst savu vainu nevienā no celtajām apsūdzībām;

D.

tā kā Roxana Saberi ir uzsākusi bada streiku, 2009. gada 1. maijā tikusi ievietota Evin cietuma slimnīcā un saskaņā ar pieejamo informāciju ir visai novājinātā stāvoklī;

E.

tā kā 2009. gada 25. aprīlī tika arestēta līdztiesības kampaņas “Miljons parakstu” dalībniece žurnāliste Maryam Malek — tāpat kā iepriekš daudzi citi šīs kampaņas dalībnieki — un tā kā žurnālistes ģimenei nav iespējams samaksāt 200 miljonu riālu (vairāk nekā 10 000 EUR) apmērā noteikto drošības naudu, lai viņu atbrīvotu;

F.

tā kā 2009. gada 1. maijā — Starptautiskajā strādnieku dienā — drošības spēki un policija dažādās Irānas vietās vardarbīgi apspieda miermīlīgas demonstrācijas, ko rīkoja desmit neatkarīgas strādnieku organizācijas, un ir ziņots par vairāk nekā 100 cilvēku arestiem;

G.

tā kā Irānas varas iestādes 2009. gada 1. maijā Raštas centrālcietumā izpildīja nāvessodu Delara Darabi, neraugoties uz to, ka 2009. gada 19. aprīlī Tiesu iestāžu priekšsēdētājs bija apstiprinājis nāvessoda izpildes atlikšanu uz diviem mēnešiem, un tā kā Delara Darabi nebija vienīgais cilvēks, kam šogad ir piespriests un izpildīts nāvessods saistībā ar apsūdzību noziegumā, kas izdarīts pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

H.

tā kā vispārējais cilvēktiesību stāvoklis Irānā kopš 2005. gada ir pasliktinājies visās jomās un visādā ziņā, jo īpaši attiecībā uz pilsonisko tiesību un politisko brīvību ievērošanu, neraugoties uz to, ka vairākos ar šo jomu saistītos starptautiskos dokumentos Irāna ir apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības,

1.

nosoda Irānas revolucionārās tiesas 2009. gada 18. aprīlī pasludināto nepamatoto spriedumu Roxana Saberi lietā;

2.

pauž dziļas bažas par Roxana Saberi veselības stāvokļa pasliktināšanos;

3.

mudina apelācijas tiesu tās 2009. gada 12. maija sēdē nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Roxana Saberi, pamatojoties uz to, ka lietas iztiesāšana notika aiz slēgtām durvīm, bet ne starptautiskajām normām atbilstošā tiesas procesā, un anulēt visas pret viņu celtās apsūdzības;

4.

ir satriekts par Delara Darabi netaisnīgo notiesāšanu un nāvessoda izpildi un pauž dziļas bažas par to, ka turpinās mazgadīgu likumpārkāpēju sodīšana ar nāvi, neievērojot starptautiskos tiesību aktus un neraugoties uz Irānas varas iestāžu apgalvojumiem, ka Irāna ir pārtraukusi šo necilvēcīgo praksi; aicina Irānas varas iestādes pildīt savu apņemšanos izbeigt nāvessoda izpildi mazgadīgiem likumpārkāpējiem;

5.

nosoda Irānas varas iestāžu praktizēto drošības naudas sistēmu, ko tās īsteno, mēģinot pilnībā apslāpēt kritiski noskaņotu iedzīvotāju vai miermīlīgu reformu kustību publiski paustus viedokļus, un prasa nekavējoties atbrīvot Maryam Malek;

6.

atgādina, ka daudzi strādnieku tiesību aktīvisti, tostarp Mansour Osanloo, Ebrahim Maddadi, Farzad Kamangar un Ghaleb Hosseini, joprojām atrodas ieslodzījumā tikai tādēļ, ka viņi ar savu darbību atbalstījuši taisnīgas nodarbinātības praksi, un atkārtoti prasa nekavējoties atbrīvot šos cilvēkus;

7.

mudina Irānas varas iestādes pildīt visu Irānas ratificēto starptautisko cilvēktiesību instrumentu prasības, jo īpaši prasības, kas noteiktas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā — šajos abos dokumentos ir garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu; šajā sakarā uzstāj, lai Irānas iestādes atceļ nomētāšanas ar akmeņiem praksi. Stingri nosoda neseno Vali Azad nomētāšanu ar akmeņiem un ir ļoti nobažījies par gaidāmā Mohammad Ali Navid Khamami un Ashraf Kalhori soda izpildi;

8.

aicina Padomes prezidentvalsti un dalībvalstu diplomātiskos pārstāvjus Irānā steidzami uzsākt saskaņotu rīcību saistībā ar visiem minētajiem jautājumiem;

9.

atkārtoti prasa, lai Padome un Komisija turpina izmeklēt cilvēktiesību stāvokli Irānā un 2009. gada pirmajā pusē iesniedz Parlamentam vispusīgu ziņojumu par šo jautājumu;

10.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību padomei, Irānas Tiesu iestāžu priekšsēdētājam un Irānas Islama Republikas valdībai un parlamentam.