5.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 212/116

A.

tā kā tiesvedība ietilpst dalībvalstu kompetencē;

B.

tā kā attiecībā uz Lisabonas līgumu jāuzsver, ka tad, kad tas stāsies spēkā, tiks paplašināta ES kompetence tādā jomā kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un līdz ar pīlāru sistēmas likvidēšanu tiks ieviesta koplēmuma procedūra par tiesību aktu izstrādi šajā jomā;

C.

tā kā Hāgas programmā, tāpat kā Tamperes Programmā, ir noteikts, ka galvenā prioritāte ir Eiropas tiesiskuma telpas izveide, un ir uzsvērts, ka tiesiskums būtu jāstiprina, veicinot uzticēšanos un savstarpēju paļāvību, īstenojot savstarpējās atzīšanas programmu, izstrādājot līdzvērtīgus procesuālo tiesību standartus saistībā ar kriminālprocesu un tuvinot tiesību aktus, lai neļautu noziedzniekiem savā labā izmantot atšķirības tiesu sistēmās un nodrošinātu pilsoņu aizsardzību neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī viņi atrodas, kā arī turpinot pilnveidot Eurojust;

D.

tā kā saskaņā ar Komisijas 2008. gada 2. jūlija ziņojumu par Hāgas programmas īstenošanu (COM(2008)0373) sasniegumi tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās veicināšanā bija diezgan vāji politikas bloķēšanas un kavēšanās dēļ, kas atspoguļojas arvien mazākā pieņemto instrumentu skaitā, turpretī citās jomās, tādās kā sadarbība civillietās, robežu pārvaldība, legāla un nelegāla migrācija, patvēruma politika, tika novērota vērā ņemama attīstība;

E.

tā kā kriminālprocesi būtiski un lielā mērā ietekmē gan nozieguma upuru, gan aizdomās turamo un apsūdzēto personu pamatbrīvības;

F.

tā kā tādu tiesību kā tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija, tiesības uz aizstāvību, noziegumā cietušā tiesības, ne bis in idem principa ievērošana un minimālās procesuālās garantijas pirmstiesas apcietinājuma laikā ir ļoti svarīgas kriminālprocesos;

G.

tā kā tiesu iestāžu ikdienas sadarbība krimināllietās joprojām balstās uz savstarpējās palīdzības instrumentiem, tādiem kā 2000. gada Konvencija par savstarpēju palīdzību krimināllietās un Eiropas Padomes 1959. gada Konvencija par savstarpēju palīdzību krimināllietās;

H.

tā kā atbilstīgi Eiropas tiesību aktu mērķiem un principiem savstarpējās atzīšanas princips paredz, ka jebkuras dalībvalsts kompetentās tiesu iestādes pieņemts lēmums ir pilnībā un tieši piemērojams visā Eiropas Savienības teritorijā, un tiesu iestādes dalībvalstīs, kuru teritorijā lēmumu izpilda, nodrošina lēmuma izpildi tādā mērā, it kā tas būtu attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemts lēmums, ja vien tā izpildi neierobežo kāds instruments, uz kuru pamatojoties šis lēmums tiek īstenots;

I.

tā kā savstarpējās atzīšanas princips, kurš kopš Eiropadomes sanāksmes Tamperē ir kļuvis par tiesu iestāžu sadarbības stūrakmeni, nav īstenots pietiekami apmierinoši un tas jāpapildina ar saskaņotu procesuālo garantiju un aizsardzības pasākumu kopumu;

J.

tā kā jomās, kur tas ir īstenots, kā tas ir Eiropas apcietinājuma ordera gadījumā, savstarpējās atzīšanas princips ir pierādījis savu efektivitāti un tam ir liela pievienotā vērtība;

K.

tā kā savstarpējās atzīšanas principa pilnīga efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, vai izdosies izveidot kopēju Eiropas tiesvedības kultūru, kura pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos, kopējiem principiem, sadarbību un noteiktu saskaņošanas līmeni, piemēram, noteiktu noziegumu definēšanā un sankcijās, un nodrošināt pamattiesību faktisku aizsardzību galvenokārt attiecībā uz procesuālajām tiesībām, aizturēšanas apstākļu minimuma standartiem un lēmuma par aizturēšanu pārskatīšanu, ieslodzīto tiesībām un personām pieejamiem pārsūdzības mehānismiem;

L.

tā kā tiesnešu, prokuroru, aizstāvju un citu tiesvedībā iesaistīto personu tiesiskā apmācība ir ļoti svarīga, sekmējot savstarpēju uzticēšanos un veidojot kopēju Eiropas tiesvedības kultūru, un vienlaikus uzlabo valsts apsūdzības un aizstāvības interešu līdzsvaru, kā arī nodrošina nepārtrauktību un efektīvu aizstāvību pārrobežu lietās;

M.

tā kā tiesiskās apmācības jomā jau ir sperti daudzi soļi uz priekšu, galvenokārt Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla ieguldījuma un tā darbības dēļ;

N.

tā kā, neskatoties uz līdz šim gūtajiem svarīgajiem rezultātiem, Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla nozīmi mazina ierobežojumi, kas saistīti ar tā organizatorisko struktūru, un pietiekamu resursu trūkums;

O.

tā kā — ņemot vērā minētos apstākļus — tiesu iestādēm pašlaik nav nepieciešamo mācību līdzekļu, lai pienācīgi piemērotu ES tiesību aktus, un tikai ļoti nelielai daļai tiesu iestāžu ir piekļuve tiesiskai apmācībai, kurā galvenā uzmanība vērsta uz ES;

P.

tā kā turpmākajai rīcībai, veidojot ES krimināltiesiskuma telpu, jāpamatojas uz objektīvu, taisnīgu, pārredzamu, precīzu un nepārtrauktu ES politikas un juridisko instrumentu īstenošanas, kā arī tiesiskuma kvalitātes un efektivitātes pārraudzību dalībvalstīs;

Q.

tā kā krimināltiesiskuma jomā Eiropas Savienībā pašlaik nav ne ES politikas, ne arī tiesiskuma kvalitātes un efektivitātes uzraudzības sistēmas, kas būtu visaptveroša, pastāvīga un skaidra;

R.

tā kā minētajai uzraudzības sistēmai būs būtiska nozīme tad, kad ES lēmumu pieņēmēji lems par visatbilstošāko tiesību aktu pieņemšanu un vienlaikus uzlabos savstarpējo uzticēšanos dalībvalstu tiesu sistēmām;

S.

tā kā, ieviešot minēto novērtēšanas sistēmu, būtu jāņem vērā jau pašreizējās novērtēšanas sistēmas, tādējādi nedivkāršojot centienus un rezultātus, un jānodrošina Parlamenta aktīva līdzdalība;

T.

tā kā nesen izveidotais “Tiesiskuma forums” varētu sniegt būtisku ieguldījumu ES likumdošanas iniciatīvu ex-ante novērtēšanas posmā;

U.

tā kā, lai nodrošinātu ES darbības saskaņotību un konsekvenci un vienlaikus aizsargātu pamattiesības, būtu jāveic sabiedriska apspriešanās, izmantojot attiecīgas procedūras, tostarp ietekmes novērtējumus, pirms Komisija vai dalībvalstis iesniedz priekšlikumus un ierosinājumus par ES tiesību aktu pieņemšanu;

V.

tā kā pastāvīga informācijas, prakses un pieredzes apmaiņa starp dalībvalstu tiesu iestādēm lielā mērā veicina tādas vides attīstību, kura pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos, kā to liecina panākumi, kas gūti, tiesu iestāžu vidū īstenojot apmaiņas programmu;

W.

tā kā joprojām trūkst atbilstīgas vispārējas datu aizsardzības sistēmas tiesu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās un tā kā tās trūkuma dēļ katrā atsevišķā tiesību aktā ir precīzi jānosaka datu subjektu tiesības;

X.

tā kā ES politiku īstenošanā un informācijas un priekšlikumu izplatīšanā un apspriešanā ir jāizmanto jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un interneta rīki, lai nodrošinātu ES krimināltiesiskuma telpas efektivitāti;

Y.

tā kā valsts tiesu iestādes kļūst aizvien nozīmīgākas starptautiskās noziedzības apkarošanā un vienlaikus cilvēku pamattiesību un pamatbrīvību aizsargāšanā;

Z.

tā kā tādas koordinācijas organizācijas kā Eurojust ir devušas patiesu pievienoto vērtību un to iespējas novērst starptautisko noziedzību ir ievērojami paplašinājušās, neraugoties uz to, ka šo organizāciju pilnvaras vēl aizvien ir pārāk ierobežotas un dažas dalībvalstis nevēlas dalīties ar informāciju šajā kontekstā;

AA.

tā kā aizstāvju darbs netiek koordinēts un tāpēc koordinācija būtu jāatbalsta un jāsekmē ES līmenī;

AB.

tā kā mafiju darbība un organizētā noziedzība kopumā ir kļuvusi par starptautisku problēmu, kura dalībvalstis un kaimiņvalstis ietekmē sociālajā, kultūras, ekonomikas un politikas ziņā un pret kuru jāvēršas arī sociālā līmenī, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un demokrātiskām iestādēm,

1.

iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.