|
3.
|
uzskata, ka Komisijai bez vilcināšanās vajadzētu:
|
a)
|
steidzami pieņemt iniciatīvas, lai uzlabotu tādu pilsoņu tiesību aizsardzību kā datu aizsardzība, diplomātiskā un konsulārā aizsardzība un pārvietošanās un uzturēšanās brīvība;
|
|
b)
|
izveidot mehānismu, lai nodrošinātu plašāku pilsoņu iesaisti Eiropas Savienības pilsonības jēdziena formulēšanā, attīstot apspriežu mehānismus un atbalstot ieinteresēto personu tīklus;
|
|
c)
|
iesniegt pilnīgu ES pasākumu programmu, lai palielinātu atbildētāja procesuālās tiesības un vajadzīgos aizsardzības pasākumus, kas nepieciešamas pirmstiesas un pēctiesas posmā, īpaši gadījumos, kad tās skar personu, kas nav attiecīgās valsts pilsonis, kā arī pārbaudīt, kā ES kriminālās tiesvedības sistēmā un drošības pasākumos tiek aizsargātas pilsoņu tiesības;
|
|
d)
|
regulāri vākt un izplatīt visus svarīgos neitrālos datus par tādu svarīgu AFSJ politikas virzienu attīstību kā migrācijas plūsmas, organizētās noziedzības un jo īpaši terorisma tendences (sk. Eiropola 2008. gada Organizētās noziedzības draudu novērtējumu (OCTA) un 2008. gada ziņojumu par ES terorisma situāciju un tendencēm (TE-SAT);
|
|
e)
|
pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar trūkstošajiem juridiskajiem instrumentiem attiecībā uz citām “ES zilās kartes” trešo valstu darbinieku kategorijām, piemēram, sezonas strādniekiem, uzņēmuma iekšienē pārceltiem darbiniekiem un algotiem stažieriem, kā arī iepazīstināt ar FRONTEX mandātu; jo īpaši nodrošināt, ka FRONTEX rīcībā ir pienācīgi līdzekļi, lai tā varētu sasniegt savus mērķus, un pilnībā informēt Parlamentu par sarunām, kuru mērķis ir noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm imigrācijas jomā;
|
|
f)
|
izstrādāt Eiropas iekšējo drošības politiku, kurai vajadzētu papildināt dalībvalstu drošības plānus, lai Eiropas Savienības pilsoņiem un dalībvalstu parlamentiem būtu skaidrs priekšstats par ES rīcības pievienoto vērtību; veicot efektīvus pasākumus un izmantojot visus pieejamos sadarbības līdzekļus, lai panāktu izmērāmus rezultātus, jo īpaši uzlabot ES politiku cīņā pret atsevišķiem organizētās noziedzības veidiem, piemēram, kibernoziegumiem, cilvēku tirdzniecību, bērnu seksuālo izmantošanu vai korupciju, tostarp rīkojoties, lai pieņemtu juridisku instrumentu par starptautisku kriminālu organizāciju finanšu līdzekļu un īpašuma konfiskāciju un konfiscētās mantas izmantošanu sociālām vajadzībām;
|
|
g)
|
turpināt piemērot tiesu lēmumu savstarpējas atzīšanas principa ievērošanu visos tiesvedības posmos gan civillietās, gan krimināllietās, īpaši attiecībā uz krimināllietām, lai nodrošinātu ES līmeņa pierādījumu savstarpējas atzīšanas un pieņemšanas sistēmu, kurā īpaši tiek ņemta vērā pamattiesību ievērošana;
|
|
h)
|
papildināt savstarpējas atzīšanas izveidi ar virkni pasākumu, kuru mērķis ir palielināt savstarpējo uzticēšanos, īpaši, tuvinot būtiskos krimināltiesību elementus, procesuālās krimināltiesības un procesuālās tiesības, uzlabojot savstarpējo tiesu sistēmu darbības vērtēšanu, kā arī uzlabojot tiesu iestāžu darbinieku savstarpējās uzticēšanās izveides pasākumus, ko iespējams panākt, piemēram, veicinot tiesu iestāžu darbinieku apmācību un atbalstot šādu darbinieku tīklus;
|
|
i)
|
izveidot pārredzamu un efektīvu AFSJ ES ārējo stratēģiju, kas balstīta uz ticamu politiku, īpaši jomās, kuras ir tikai Kopienas kompetencē, piemēram, tādās jomās kā atpakaļuzņemšanas nolīgumi, ārējo robežu aizsardzība un vīzu politika (piemēram, saistībā ar ASV vīzu režīma atcelšanu);
|
|
j)
|
aicināt Padomi regulāri apspriesties ar Parlamentu, ja tiek slēgti starptautiski nolīgumi par tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās, jo pašlaik Padomes atteikums to darīt ir pretrunā lojālas sadarbības un ES demokrātiskās pārskatabildības principiem; aicina Komisiju jo īpaši iepazīstināt ar kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiek veidota ES politika attiecībā uz nolīgumiem ar trešām valstīm par savstarpēju palīdzību vai izdošanu krimināllietās, ņemot vērā principu, ka nedrīkst būt atšķirīga attieksme pret ES pilsoņiem un attiecīgās trešās valsts pilsoņiem;
|
|
k)
|
pieņemt īpašus tiesību aktus, ar kuriem piešķir diplomātisko un konsulāro aizsardzību visiem ES pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņu dalībvalstij ir pārstāvniecība attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
|
|
l)
|
iesniegt jaunus priekšlikumus, lai ievērotu EKT spriedumus par pamattiesību aizsardzību fizisku un juridisku personu aktīvu iesaldēšanas gadījumā, atsaucoties arī uz EKT spriedumiem saistībā ar personām, kas iekļautas Padomes Lēmuma pielikumā, ar kuru īsteno Padomes 2001. gada 27. decembra Regulas (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (7) 2. panta 3. punktu;
|
|
m)
|
nostiprināt savstarpēju dalībvalstu pārvalžu iestāžu uzticību un solidaritāti:
|
—
|
sadarbībā ar Eiropas Padomi nosakot augstākus tiesu iestāžu (8) un policijas sadarbības standartus;
|
|
—
|
uzlabojot un demokratizējot savstarpējās palīdzības mehānismus, kas jau ir pieejami saistībā ar Šengenas sadarbību un cīņu pret terorismu;
|
|
—
|
paplašinot dalībvalstu savstarpējas novērtēšanas un palīdzības modeli, kas izveidots Šengenas sistēmā visiem AFSJ politikas virzieniem, kas skar citu dalībvalstu vai trešo valstu pilsoņus (piemēram, migrācijas un integrācijas politika, taču arī pretterorisma un pretradikālisma programmu īstenošana);
|
|
|
n)
|
paplašināt pastāvošo un nākotnē veidojamo ES aģentūru, piemēram, Eiropla, Eurojust, Frontex, Cepol sadarbību un darbības papildināmību, jo šīm iestādēm jāuzlabo mazattīstītā un nedrošā sadarbība un jāizveido ciešāka saikne ar līdzīgiem dalībvalstu dienestiem, tā paaugstinot efektivitātes un drošības standartus un nodrošinot labāku pārskatatbildību un pārredzamību attiecībās ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem;
|
|
o)
|
regulāri turpina veidot un nostiprināt Eiropas Savienības kopējo robežu pārvaldības politiku, tajā pašā laikā uzsverot nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izstrādāt Eiropas Savienības robežu stratēģijas pamatstruktūru, kā arī atrast veidu, kā panākt, lai visas savstarpēji saistītās programmas un projekti sadarbojas un funkcionē kā vienots veselums, lai varētu optimizēt to savstarpējo saistību un izvairīties no pienākumu dubultošanās un konsekvences trūkuma;
|
|