8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/79

A.

tā kā Padome jau ir divkārši palielinājusi griestus vidēja termiņa finansiālai palīdzībai no sākotnējiem EUR 12 000 000 000 un EUR 25 000 000 000, saskaņā ar Līguma 119. un 308. pantu pieņemot 2008. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 1360/2008 (5), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 332/2002;

B.

tā kā saistībā ar citu starptautisku finanšu iestāšu pasākumiem Kopiena piešķīra aizdevumu Ungārijai EUR 6 500 000 000 un Latvijai EUR 3 100 000 000 un tā kā atsevišķas dalībvalstis ir apņēmušas piešķirt Latvijai vēl EUR 2 200 000 000;

C.

tā kā, ņemot vērā globālās finanšu krīzes nelabvēlīgo ietekmi uz Rumānijas ekonomisko un finansiālo situāciju, Kopiena ir nolēmusi sniegt vidēja termiņa finanšu palīdzību Rumānijai EUR 5 000 000 000 apmērā;

D.

tā kā attiecībā uz vidēja termiņa finanšu palīdzību ir vēlama katrā gadījumā savādāka pieeja dalībvalstīm, lai ņemtu vērā katras dalībvalsts specifisko situāciju;

E.

tā kā ir jāņem vērā ietekme, ko rada pašreizējā pasaules finanšu un ekonomiskā krīze;

F.

tā kā jāizrāda pilnīga solidaritāte ar tām dalībvalstīm, kuras Europas Savienībai pievienojušās pavisam nesen;

G.

tā kā ir vajadzīga politika, lai risinātu tieši šo dalībvalstu ekonomikas īpašās problēmas pasaules finanšu krīzes un aizvien plašākas lejupslīdes apstākļos Europas Savienībā,

1.

uzskata, ka pašreizējais stāvoklis ir vēl viens apliecinājums tam, cik euro ir nozīmīgs eurozonas dalībvalstu aizsardzībai, un aicina citas dalībvalstis pievienoties pievienoties eurozonao, tiklīdz tās būs nodrošinājušas atbilstību Māstrihtas kritērijiem;

2.

prasa, lai Komisija atsaucas uz Parlamenta iepriekš paustajiem aicinājumiem analizēt to banku rīcības ietekmi, kuras savus aktīvus pārvietoja no valstīm, kas nesen pievienojušās ES;

3.

aicina Komisiju iespējami drīz darīt šāda pētījuma rezultātus zināmus Ekonomikas un monetārajai komitejai;

4.

atzīst, ka sakarā ar pašreizējo globālo finanšu un ekonomisko krīzi ir ievērojami jāpalielina Regulā (EK) Nr. 332/2002 noteiktā maksimālā kopējā summa, ko var aizdot dalībvalstīm, pienācīgi ņemot vērā arī Parlamenta darba grafiku; uzsver, ka šāds palielinājums uzlabotu Komisijas spēju reaģēt uz turpmākiem lūgumiem piešķirt vidēja termiņa finansiālo palīdzību;

5.

atzinīgi vērtē brīvprātīgās vienošanās starp bankām un dalībvalstīm, kas nesen pievienojušās Europas Savienībai, jo ar šo vienošanos noslēgšanu šīs bankas atturas no kredītlīniju samazināšanas (tas, piemēram, attiecas uz Rumāniju, kā arī uz Vīnes vienošanos), un mudina turpināt šādas iniciatīvas;

6.

norāda, ka ievērojamais aizdevumu maksimālā apjoma palielinājums ļaus maksimāli palielināt Komisijas iespējas aizņemties finanšu tirgos vai no finanšu iestādēm; turklāt norāda, ka nav konkrēta juridiska pamata tam, lai Kopiena emitētu parādzīmes pasaules tirgū, bet Komisija veic priekšdarbus, lai atļautu divām vai vairākām dalībvalstīm kopīgi emitēt euro denominētas parādzīmes;

7.

prasa Komisijai un EIB kopīgi veikt izpēti, kā pārvarēt kredītresursu trūkumu reālajā ekonomikā, izmantojot novatoriskus finanšu instrumentus; norāda, ka finanšu instrumentu dažādību var izmantot, lai nodrošinātu vidēja termiņa finansiālu palīdzību mehānismu elastīgumu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm;

8.

norāda, ka šāds aizdevumu maksimālā apjoma palielinājums neietekmētu budžetu, jo attiecīgos līdzekļus finanšu tirgos aizņemtos Komisija un saņēmējām dalībvalstīm tie būtu jāatmaksā; uzsver, ka ietekme uz budžetu iespējama vienīgi tad, ja dalībvalsts nepilda savas parādsaistības;

9.

atzinīgi vērtē lomu, kādu minētais Komisijas priekšlikums vajadzības gadījumā piešķir Revīzijas Palātai;

10.

uzskata, ka finanšu palīdzības piešķiršanas nosacījumiem ir jābūt saskaņā ar Kopienas mērķiem attiecībā uz publisko līdzekļu kvalitatīvu izlietošanu, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālās nodrošināšanas sistēmām, pilnīgu nodarbinātību, cīņu pret klimata pārmaiņām un energoefektivitāti un jāveicina šo mērķu izpilde;

11.

atgādina, ka Līguma 100. pants ir piemērojams visām dalībvalstīm, un aicina Komisiju ierosināt tiesisko regulējumu, ar ko formulē minētā panta noteikumu piemērošanas nosacījumus; atgādina, ka Līguma 103. pantā teikts, ka “dalībvalsts nav atbildīga par citas dalībvalsts valdības, reģionālu, vietēju vai citu publisku iestāžu, citu publisku tiesību subjektu vai publisku uzņēmumu saistībām, un tai nav tās jāuzņemas; tas neskar savstarpējas finanšu garantijas īpaša projekta kopīgai īstenošanai.” un ka “vajadzības gadījumā Padome saskaņā ar 252. pantā minēto procedūru var precizēt definīcijas, lai piemērotu 101. pantā un šajā pantā minētos aizliegumus”;

12.

prasa, lai Parlaments tiktu informēts par saprašanās memorandiem, ko noslēdz starp Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm un kuros izklāstīti aizdevuma piešķiršanas nosacījumi;

13.

lūdz Komisiju ekonomikas lejupslīdes periodā nodrošināt ekonomikas politikas koordināciju Kopienas līmenī un kopā ar Parlamentu izveidot ekspertu grupu, un izstrādāt pamatsistēmu un vadlīnijas saprašanās memorandiem, ko noslēdz starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti un kurā izklāstīti aizdevuma piešķiršanas nosacījumi;

14.

atgādina, ka Parlaments iepriekšminētajās 2001. gada 6. septembra un 2008. gada 20. novembra nostājās ir prasījis, lai Padome reizi divos gados, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un pēc tam, kad ir apspriedusies ar Parlamentu un ir sniegts Ekonomikas un finanšu komitejas atzinums, pārbaudītu, vai izveidotais mehānisms vēl aizvien atbilst vajadzībām, kuru dēļ tas izveidots; prasa Padomei un Komisijai, vai kopš Regulas (EK) Nr. 332/2002 pieņemšanas šādi ziņojumi ir sagatavoti;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eirogrupas priekšsēdētājam un dalībvalstu valdībām.