1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/183

A.

tā kā 2009. gada 4. martā Starptautiskās Krimināltiesas Pirmstiesas palāta izdeva orderi Sudānas prezidenta Omar Hassan Al- Bashir apcietināšanai, viņu apsūdzot iespējamos noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos konflikta pārņemtajā Sudānas provincē Dārfūrā;

B.

tā kā, atbildot uz šo Starptautiskās Krimināltiesas lēmumu, Sudānas valdība nolēma izraidīt no Dārfūras 13 vadošās NVO;

C.

tā kā palīdzības sniegšanas aģentūras Dārfurā pārvalda vislielāko humānās palīdzības operāciju pasaulē; tā kā ANO ziņo, ka gandrīz 4,7 miljoniem cilvēku, tostarp 2,7 miljoniem iekšzemē pārvietoto cilvēku, ir nepieciešama palīdzība;

D.

tā kā palīdzības sniegšanas aģentūru izraidīšanas dēļ var palielināties mirstība un saslimstība, jo veselības aprūpes dienesti pārtrauc savu darbību un uzliesmo tādas slimības kā caureja un elpošanas ceļu infekcijas; tā kā izraidīšana var izraisīt arī imunizācijas samazināšanos un bērnu mirstības palielināšanos, ja viņiem netiek nodrošināta piekļuve terapeitiskai barošanai un barošanas pakalpojumiem;

E.

tā kā NVO ir izraidītas laikā, kad to pakalpojumi ir būtiski nepieciešami, īpaši ņemot vērā, ka Dārfūras rietumos šobrīd plosās meningīta epidēmija; tā kā izraidīšanas dēļ slimniekiem pieejamā ārstnieciskā palīdzība būs ļoti ierobežota vai neesoša;

F.

tā kā ANO doktrīna par pienākumu aizsargāt nosaka — ja valsts iestādes acīmredzami nespēj aizsargāt iedzīvotājus, citi ir atbildīgi par nepieciešamās aizsardzības nodrošināšanu;

G.

tā kā Sudānas — ANO locekles — valdības pienākums ir sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu saskaņā ar rezolūciju S/Res/1593 (2005), kuru Drošības padomes pieņēma, pamatojoties uz pilnvarām, kas tai piešķirtas 7. nodaļā;

H.

paužot nopietnas bažas par to, ka pēc apcietināšanas ordera izdošanas Sudānas valdība ir vairākkārt atteikusies sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu un patiesībā vēl biežāk ar skaidru necieņu izturas pret Starptautisko Krimināltiesu un starptautisko kopienu,

1.

stingri nosoda 13 humānās palīdzības aģentūru izraidīšanu no Dārfūras, tādējādi atbildot uz Starptautiskā Krimināltiesas 2009. gada 4. martā izdoto starptautisko orderi prezidenta Al-Bashir apcietināšanai;

2.

Pieprasa tūlītēju un bez nosacījumu visu organizācijas “Ārsti bez robežām” beļgu nodaļas palīdzības sniedzēju atbrīvošanu, kuri 2009. gada 11. martā tika nolaupīti viņu birojos Saraf-Umrā, 200 km uz rietumiem no Elfašeras, ziemeļu Darfūras galvaspilsētas.

3.

pauž nopietnas bažas par izraidīšanas tūlītējo ietekmi uz humānās palīdzības sniegšanu — palīdzības, kas ir būtiski svarīga simtiem tūkstošu cilvēku;

4.

pieprasa, lai Sudānas valdība nekavējoties atceltu lēmumu izraidīt 13 palīdzības sniegšanas aģentūras un ļautu tām turpināt svarīgo darbu Dārfūras neaizsargāto iedzīvotāju izdzīvošanas nodrošināšanai; aicina Padomi un Komisiju pastiprināt centienus, lai kopā ar Āfrikas Savienību, Arābu valstu līgu un Ķīnu pārliecinātu Sudānas valdību pakļauties šai prasībai;

5.

aicina Sudānas valdību veikt iedarbīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesību aizstāvji Sudānā netiek vajāti, ja viņi pauž atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas lēmuma, un nepieļaut cilvēktiesību aizstāvju apspiešanu un iebaidīšanu;

6.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim Sudānā, Sudānas valdībai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Drošības padomes locekļiem, Āfrikas Savienības iestādēm, Arābu valstu līgas iestādēm un Starptautiskās Krimināltiesas prokuroram.