21.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 285/35

A.

tā kā ar 1995. gada Barselonas konferenci tika sākts ļoti tālejošs projekts, proti, jaunas un ciešākas politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras saiknes izveide starp Vidusjūras piekrastes dienvidu un ziemeļu reģiona valstīm, un tā kā šis projekts joprojām ir tālu no tā pabeigšanas;

B.

tā kā joprojām notiek Savienības Vidusjūrai izveides process, kam ar konkrētu un redzamu projektu palīdzību ir no jauna jāaktivizē Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu integrācijas process; tā kā Gazas joslā notiekošā konflikta dēļ laikposmā no 2009. gada janvāra līdz jūlijam netika rīkota neviena Euromed sanāksme;

C.

tā kā Euromed ārlietu ministru sanāksmi, ko bija paredzēts rīkot 2009. gada 24. un 25. novembrī Stambulā, nācās atlikt, jo arābu valstis to boikotēja, protestējot pret Izraēlas nostāju Tuvo Austrumu miera procesā;

D.

tā kā ES ir parakstījusi asociācijas nolīgumus ar visām partnervalstīm no Vidusjūras dienvidu reģiona, izņemot Sīriju un Lībiju; tā kā sarunas ar Sīriju par asociācijas nolīgumu ir noslēgtas, taču Sīrija ir atlikusi tā parakstīšanu, un tā kā Komisija ir sākusi sarunas ar Lībiju;

E.

tā kā divpusējā pieeja, kas ir jebkura šāda procesa elements un attiecīgo valstu īpašo kultūras, sociālo, ekonomisko un politisko atšķirību rezultāts, būtu jāīsteno un jāatbalsta, pieņemot globālāku redzējumu un plānu saistībā ar dažādo partneru savstarpējām attiecībām, tā papildus īstenojot reģionālu pieeju;

F.

tā kā Vidusjūras piekrastes valstis joprojām ir pārsteidzoši nevienlīdzīgas ekonomiskā, sociālā un demogrāfiskā ziņā, un pastāv labklājības plaisa, kas ir šā reģiona nestabilitātes un migrācijas un vides problēmu cēlonis;tā kā starp Vidusjūras reģiona valstīm attīstības ziņā pastāv būtiskas atšķirības; tā kā vairāk nekā 30 % no Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu valstu (SEMC) iedzīvotājiem iztiek ar mazāk nekā 2 ASV dolāriem dienā;

G.

tā kā SEMC ekonomika ir ārkārtīgi atkarīga no ārējās tirdzniecības; tā kā aptuveni 50 % no šiem tirdzniecības apjomiem nonāk Eiropas Savienībā, kaut arī šīs valstis veido tikai 8 % no ES ārējās tirdzniecības, nodrošinot pozitīvu bilanci Eiropas Savienībai; tā kā SEMC eksporta struktūras ir ļoti neefektīvi dažādotas un šīs valstis joprojām specializējas nozarēs, kas gandrīz neveicina to attīstību;

H.

tā kā ES ir lielākā ārējā ieguldītāja šajā reģionā, taču ārvalstu tiešie ieguldījumi šajā reģionā joprojām ir ļoti zemi, salīdzinot ar citiem reģioniem pasaulē, un tā kā katrai valstij ir ļoti atšķirīgas iespējas piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus;

I.

tā kā dienvidu–dienvidu reģionālā integrācija netiks sasniegta tuvā nākotnē un tā kā dienvidu–dienvidu tirdzniecības plūsmas nav pietiekami attīstītas, un tās veido tikai 6 % no SEMC kopējās tirdzniecības;

J.

tā kā šī situācija varētu radīt lielu kaitējumu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu integrācijas procesam, SEMC pārtikas nodrošinājumam, jo īpaši pārtikas apgādes suverenitātei, palielinot tirdzniecības koncentrācijas negatīvo ietekmi, piemēram, palielinot atkarību no dažiem — galvenokārt lauksaimniecības — produktiem, kas tiek eksportēti uz ES, tajā pašā laikā palielinot vajadzību pēc pārtikas pamatproduktu importa, no kā negūst labumu SEMC un to uzņēmumi;

K.

tā kā SEMC ir jālikvidē politiskie un ekonomiskie šķēršļi, kas šobrīd traucē integrācijas procesu visā reģionā, lai panāktu produktīvāku sadarbību savā starpā;

L.

tā kā tekstilmateriālu, apģērbu un apavu ražotāji Vidusjūras abos krastos zaudē lielu tirgus daļu globalizētā tirgus dēļ un Āzijas stiprās konkurētspējas dēļ;

M.

tā kā brīvās tirdzniecības zonai, lai tai būtu patiesi pozitīva ietekme, ir jāveicina SEMC integrācija starptautiskajā tirdzniecībā un jānodrošina šo valstu ekonomiskā dažādība, taisnīgi sadalot ieguvumus, lai sasniegtu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ekonomisko un tirdzniecības partnerattiecību galveno mērķi, proti, samazināt Vidusjūras ziemeļu un dienvidu piekrastes valstu atšķirības attīstības jomā;

N.

tā kā ekonomikas un finanšu krīzes ietekme ir saasinājusi pašreizējās politiskās, ekonomiskās un sociālās grūtības partnervalstīs, it īpaši saistībā ar bezdarba problēmu; tā kā šo valstu un ES interesēs ir pazemināt bezdarba līmeni šajā reģionā un sniegt skartajiem iedzīvotājiem, it īpaši sievietēm, jauniem cilvēkiem un lauku iedzīvotājiem, pienācīgas nākotnes izredzes,

1.

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību galvenos mērķus nav iespējams sasniegt tuvā nākotnē; uzsver, ka šā procesa un īpaši brīvās tirdzniecības zonas panākumiem, kas varētu veicināt mieru, labklājību un drošību visā reģionā, ir nepieciešams visu pušu pastāvīgs un saskaņots ieguldījums, kā arī Vidusjūras abu krastu valstu pilsoniskās sabiedrības un cilvēku lielāka iesaistīšana;

2.

uzskata, ka daudzās ne vien ekonomiska, bet arī politiska rakstura grūtības, piemēram, Tuvo Austrumu konflikts, ir ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmējis šā procesa un īpaši brīvās tirdzniecības zonas izveides progresu un attīstību; pauž nožēlu, ka šo pašu politisko iemeslu dēļ tika atlikta Euromed ārlietu ministru sanāksme, kas bija plānota 2009. gada 24.–25. novembrī Stambulā, un Savienības Vidusjūrai izveides process ir apstājies;

3.

atgādina, ka saistībā ar Savienību Vidusjūrai ir noteikti nozīmīgi projekti stratēģiskās nozarēs, piemēram, jaunas infrastruktūras izveide, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savstarpējā sadarbība, komunikācija un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, lai palīdzētu attīstīt un sekmēt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecību un ieguldījumus; prasa noturēt saistībā ar Savienību Vidusjūrai plānotās sanāksmes un izveidot pastāvīgu sekretariātu, kas atrastos Barselonā;

4.

uzskata pašreizējos šķēršļus par pierādījumu tam, ka ekonomisko attiecību pastiprināšanai jānotiek vienlaicīgi ar politisko attiecību pastiprināšanu; uzskata, ka īsta reģionālā un ekonomiskā integrācija notiks tikai tad, ja būs panākts konkrēts progress pašreizējo konfliktu risināšanā un demokrātijas un cilvēktiesību jomā;

5.

aicina Komisiju, dalībvalstis un SEMC ņemt vērā finanšu, ekonomikas un vides krīzes ietekmi, iekļaujot sociālos un vides jautājumus ekonomiskajās un tirdzniecības partnerattiecībās lielākā apmērā; aicina SEMC valdības īstenot konsekventu un efektīvu nodarbinātības un sociālās aizsargātības politiku, lai mīkstinātu krīzes nelabvēlīgo ietekmi;

6.

šajā sakarībā norāda, ka brīvās tirdzniecības zonas mērķi nevar vērtēt tikai no ekonomiskās izaugsmes viedokļa, bet, to vērtējot, galvenokārt jāņem vērā, vai tas veicina jaunu darbavietu rašanos;norāda, ka jauniešu un sieviešu bezdarbs ir vissteidzamāk risināmā sociālā problēma Vidusjūras reģiona valstīs;

7.

uzsver SEMC reģionālās integrācijas un dienvidu–dienvidu tirdzniecības pastiprināšanas nozīmību; pauž nožēlu, ka dienvidu–dienvidu sadarbība joprojām nav pietiekami attīstīta;

8.

mudina SEMC attīstīt dienvidu–dienvidu tirdzniecību, vadoties pēc Agadiras ekonomikas nolīguma, kuru parakstījusi Ēģipte, Jordānija, Maroka un Tunisija; uzskata šo pasākumu par būtisku reģionālajai integrācijai; aicina citas šā reģiona valstis pievienoties šim nolīgumam, lai turpinātu attīstīt integrācijas iniciatīvas, kurās ir iesaistītas SEMC, un izmantot sinerģijas, paplašinot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumus starp SEMC un ES; uzsver, ka ES iestādēm ir jāsniedz pozitīva atbilde uz prasījumiem pēc tehniskā un finansiālā atbalsta šādas dienvidu–dienvidu ekonomiskās integrācijas veicināšanai;

9.

uzskata, ka vajadzētu stiprināt izcelsmes kumulācijas sistēmu, jo tā ir noderīgs muitas līdzeklis, ar ko no jauna aktivizēt tirdzniecību šajā reģionā, un ka vajadzētu atjaunināt un vienkāršot izcelsmes noteikumus, lai ņemtu vērā Euromed partnervalstu intereses; aicina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministrus atbalstīt reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona mēroga izcelsmes noteikumu sistēmu, kas veicina izcelsmes noteikumu vienkāršošanu, un spert nākamo soli, lai ieviestu Euromed izcelsmes kumulācijas sistēmu;

10.

norāda, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministri pārrunās pasākumus, kas palīdzēs novērst pašreizējos trūkumus Euromed tirdzniecības un ekonomiskajās attiecībās, un iespējas izveidot jaunu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības “ceļvedi”, kā arī jaunu mehānismu tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanai šajā reģionā; atzinīgi vērtē visas kopējās iniciatīvas pārskatīt pašreizējos asociācijas nolīgumus, ņemot vērā jaunos ekonomiskos sarežģījumus un grūtības;

11.

uzsver, ka šajās diskusijās partneru starpā ir jāvalda savstarpējai uzticībai un cieņai, lai nodrošinātu SEMC tiesības regulēt ātrumu, ar kādu tās atver tirdzniecību, un uzraudzīt savas valsts ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģiju; atgādina, ka sarunas par brīvās tirdzniecības zonu būtu jāplāno saskaņoti, pakāpeniski, veidojot racionālas un paredzamas partnerattiecības tā, ka tiek ņemta vērā SEMC sociālekonomiskā realitāte;

12.

uzsver, ka, veicot turpmāku liberalizāciju lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, būtu jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt paaugstināta riska preces, tajā pašā laikā sistemātiski vērtējot liberalizācijas procesa sociālo ietekmi un fitosanitārās normas; aicina Euromed tirdzniecības ministrus nodrošināt, ka šis process notiek pakāpeniski, paturot prātā, cik daudz laika nepieciešams, lai veiktu atbilstīgas nodokļu reformas, cenšoties kompensēt ar muitu saistītu fiskālo ieņēmumu samazināšanos; aicina Eiropas un Vidusjūras reģiona partnervalstis ņemt vērā integrētas Eiropas un Vidusjūras reģiona lauksaimniecības politikas koncepciju, kura ir balstīta uz piegādes ķēdes papildināmību un dzīvotspējīgu ūdens politiku un saskaņā ar kuru par prioritāti ir noteikta pārtikas ražošana savām vajadzībām, nevis komerciālos nolūkos;

13.

uzskata, ka pakalpojumu nozare ir būtiska SEMC attīstībai; uzskata, ka pakalpojumu liberalizācijai ir jānotiek ar SEMC piekrišanu, nodrošinot šīm valstīm tiesības ieviest un pārraudzīt paaugstināta riska un mazāk aizsargāto ekonomikas nozaru atvēršanu; uzskata, ka komerciālie pakalpojumi jānošķir no sabiedriskajiem pakalpojumiem;

14.

aicina pielāgot rūpniecības nozares liberalizācijas grafiku, ņemot vērā katras valsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, tostarp bezdarba līmeni un tā ietekmi uz vidi; uzsver, ka ekonomiskajām un tirdzniecības partnerattiecībām vajadzētu veicināt saražoto rūpniecisko preču lielāku dažādību, kā arī lielāku pievienoto vērtību; aicina SEMC ieviest reģionālu politiku, kurā tiek ņemta vērā ļoti mazu uzņēmumu un MVU nozīme;

15.

norāda, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tekstilražotāji saskaras ar lielām grūtībām, jo palielinās globālā konkurence; pievērš uzmanību nepieciešamībai stiprināt ziemeļu–dienvidu partnerattiecības, lai saglabātu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tekstilpreču un apģērbu ražošanas un tirdzniecības konkurētspēju, un atbalstīt tos SEMC veiktos pasākumus, kam ir augstāka pievienotā vērtība, pamatojoties uz jaunradi un novatorismu, nevis tikai uz ārpakalpojumu piesaisti uzņēmējdarbības veikšanai;

16.

uzsver nepieciešamību sekmēt ieguldījumu drošību Vidusjūras reģionā, izmantojot sistēmu, ar ko koordinē MVU paredzētas stratēģijas un kas aptver vairākas jomas — aizsardzības, finansēšanas un informēšanas pasākumus un MVU sadarbības tīkla izveidi;

17.

uzskata, ka jaunais priekšlikums izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ieguldījumu veicināšanas mehānismu ir nozīmīgs solis ceļā uz informācijas centralizētu apkopošanu un izplatīšanu vienotā tīklā, kam būtu jānodrošina uzņēmējiem iespēja gūt vispārēju priekšstatu par apstākļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem šajā reģionā; uzsver, ka šim instrumentam vajadzētu papildināt jau izveidotos sadarbības tīklus;

18.

vērš uzmanību uz nepieciešamību veidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu investīciju un attīstības banku, kas nodrošinātu līdzekļu devējus no abiem Vidusjūras krastiem un varētu piesaistīt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm tik nepieciešamos ārvalstu tiešos ieguldījumus;

19.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots fonds Inframed, par kuru saistībā ar Savienību Vidusjūrai tika paziņots kā par ilgtermiņa ieguldījumu fondu infrastruktūras projektu finansēšanā;

20.

uzskata, ka Savienībai Vidusjūrai vajadzētu veicināt Euromed struktūrā jau pastāvošos sadarbības veidus, lai visām partnervalstīm sniegtu iespēju piedalīties ES programmu un tām atbilstošo politikas virzienu īstenošanā, pamatojoties uz prioritātēm un mērķiem, kas noteikti, savstarpēji vienojoties; norāda, ka ir svarīgi vēl vairāk paplašināt Kopienas programmu darbības jomu, iekļaujot arī partnervalstu līdzdalību, jo īpaši starpvalstu sadarbības (Interreg), izglītības, pētniecības un profesionālās apmācības jomā (studentu apmaiņa u. c.);

21.

mudina Vidusjūras reģionā izmantot saules un vēja enerģiju; atzinīgi vērtē nesen sāktās iniciatīvas, piemēram, iniciatīvu Plan Solaire, un sākotnējās idejas saistībā ar DESERTEC rūpniecības iniciatīvu, lai attīstītu lielo saules enerģijas potenciālu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, taču pauž nožēlu, ka šo pasākumu ieviešana joprojām tiek plānota tikai atsevišķu valstu mērogā; uzsver, ka ES rīcībai saistībā ar DESERTEC projektu ir jābūt saskaņotai un aktīvi jāveicina Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu attīstība, un aicina Komisiju aktīvi koordinēt ES darbu;

22.

ar bažām norāda uz Mančestras Universitātes izstrādāto ietekmes uz ilgtspējību novērtējumu; aicina Komisiju sistemātiski ievērot šajā novērtējumā izklāstītos ieteikumus attiecībā uz liberalizācijas procesa sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, lai ņemtu vērā apsvērumus par sociālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību; turklāt uzsver, ka dažādās nozarēs un dažādās valstīs šī ietekme var būt ļoti atšķirīga; uzsver, cik svarīgi reāla sociālā progresa nodrošināšanai ir ekonomiskajās un tirdzniecības partnerattiecībās veicināt pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu un atbalstīt ar multinacionāliem uzņēmumiem apspriestus rīcības kodeksus, kuros ietverta pienācīgu darba apstākļu nodrošināšana;

23.

uzskata, ka brīvās tirdzniecības zona būtu arī jāievieš pa posmiem, ievērojot darba ņēmēju brīvas pārvietošanās nosacījumus, tajā pašā laikā ņemot vērā situāciju Eiropas darba tirgū un starptautiskās kopienas pašreizējo nostāju jautājumā par saistību starp migrāciju un attīstību; uzskata, ka ir steidzami jāievieš juridiska un administratīva procedūra, lai atvieglotu vīzu piešķiršanu, it īpaši Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībās ieinteresētajām personām, studentiem, universitāšu mācībspēkiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem; uzsver, ka ir svarīgi un ir nepieciešams samazināt ar migrējošo darba ņēmēju naudas pārvedumiem saistītās izmaksas, lai nodrošinātu šo līdzekļu maksimālu izmantošanu vietējā ekonomikā;

24.

prasa Komisijai regulāri informēt Parlamentu par procesa norisi saistībā ar asociācijas nolīgumu ar Sīriju, kura parakstīšanu Sīrija nesen atlika; uzskata, ka ir pamats bažām par to, vai Lībiju vajadzētu atkal iesaistīt sarunās par asociācijas nolīgumu un galvenokārt Savienības Vidusjūrai veidošanā; prasa Komisijai pilnībā informēt Parlamentu un ar to apspriesties katrā sarunu posmā;

25.

norāda arī, ka vairākas Vidusjūras reģiona valstis ir paudušas interesi padziļināt un/vai paplašināt savus tirdzniecības nolīgumus ar ES, un saskaņā ar jaunajām pilnvarām tirdzniecības jomā, kuras Parlamentam piešķir Lisabonas līgums, prasa Komisijai, risinot sarunas par šiem nolīgumiem, ņemt vērā iepriekšēju Parlamenta rezolūciju;

26.

uzsver, ka divpusēju pieeju nevajadzētu aizstāt ar daudzpusēju reģionālu pieeju; uzskata, ka, atbalstot ciešāku sadarbību ar visattīstītākajām partnervalstīm un ņemot vērā to īpašās politiskās, kultūras un sociālās iezīmes, Komisijai tomēr ir jāsaglabā divu reģionu sarunu princips;

27.

uzsver, ka, ņemot vērā stāvokli Palestīnā, vajadzētu veikt konkrētus un īpašus pasākumus iedzīvotāju atbalstam, lai šo teritoriju iekļautu Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības plūsmās; tāpēc uzskata, ka būtu jāatrod risinājums, lai varētu atrisinātu jautājumu par izcelsmes sertificēšanu un tālab arī jautājumu par preferenciālu režīmu saistībā ar EK un Izraēlas asociācijas nolīgumu, kas attiecas uz precēm, kuras ieved no Gazas joslas un Rietumkrasta;

28.

uzskata, ka samērīgs “ceļvedis”, kurš ir pamatots uz plašu vienprātību un, cita starpā, pozitīvu sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējumu, varētu būt noderīgs instruments, ar ko no jauna aktivizēt ekonomisko un tirdzniecības sadarbību nākamajos gados; tāpēc aicina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministrus to atbalstīt ministru sanāksmē 2009. gada decembrī; aicina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu augstākās par tirdzniecību atbildīgās amatpersonas pārraudzīt “ceļveža” īstenošanu nākamajos gados un ierosināt visas nepieciešamās izmaiņas, kā arī prasa, lai Parlaments par šiem pasākumiem tiktu pastāvīgi informēts;

29.

uzsver, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu integrācijas procesam atkal ir jākļūst par ES politisko prioritāti;

30.

uzsver Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas (EMPA) nozīmi šajās partnerattiecībās, jo šajā demokrātiskajā institūcijā, balstoties uz trim Barselonas procesa pīlāriem, tiekas parlamentārieši no abiem Vidusjūras krastiem; aicina pastiprināt sadarbību ekonomikas jautājumos starp EMPA un Komisiju un Padomi;

31.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu un to valdību vadītājiem, dalībvalstu un Vidusjūras reģiona dienvidu un rietumu valstu parlamentiem, kā arī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai.