1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/16

A.

tā kā saskaņā ar EK līguma 274. pantu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu un sadarbojoties ar dalībvalstīm;

B.

tā kā efektīvas iekšējās kontroles princips ir viens no budžeta principiem, kas noteikts Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Finanšu regula) (4), kura grozīta ar 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (5), kā tas ierosināts iepriekš minētajā Komisijas rīcības plānā integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (“Rīcības plāns”);

C.

tā kā visefektīvākais veids, kā Komisija var apliecināt patiesu vēlmi nodrošināt pārredzamību un pareizu finanšu pārvaldību, ir darīt visu iespējamo to pasākumu atbalstam, kuru mērķis ir finanšu pārvaldības uzlabošana, lai saņemtu pozitīvu ticamības deklarāciju (DAS) (6) no Eiropas Revīzijas palātas;

D.

tā kā Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) 2005. gada 8. novembra secinājumos pausts viedoklis, ka integrētas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai un tiesību aktu vienkāršošanai kontroles jomā ir būtiska nozīme, un pieprasīts, lai Komisija izvērtē pārbaužu izmaksas pa izdevumu jomām;

E.

tā kā, lai sasniegtu stratēģisko mērķi, proti, saņemtu no Revīzijas palātas pozitīvu ticamības deklarāciju, Komisija 2006. gada janvārī pieņēma Rīcības plānu, pamatojoties uz Revīzijas palātas ieteikumiem (7), Parlamenta 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par 2003. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (8) un ECOFIN 2005. gada 8. novembra secinājumiem;

F.

tā kā Rīcības plānā bija pievērsta uzmanība Komisijas kontroles struktūru trūkumiem un bija noteiktas 16 jomas, kurās līdz 2007. gada beigām jāveic pasākumi, ņemot vērā, ka finanšu pārvaldības uzlabošana Eiropas Savienībā jāveicina, cieši uzraugot kontroles pasākumus Komisijā un dalībvalstīs;

G.

tā kā Revīzijas palāta 2007. gada pārskata 2. nodaļas (Komisijas iekšējās kontroles struktūra) 29. punktā norāda, ka “Komisijas kopsavilkuma ziņojumā par 2007. gadu pozitīvi novērtēta attīstība, kas pasākumu īstenošanā panākta līdz šim, tomēr norādot, ka uz pasākumu efektivitātes pierādījumiem, kas attiecas uz kļūdu līmeņa samazināšanu pakārtotajos darījumos, būs vēl kādu laiku jāpagaida”;

H.

tā kā Komisija atbildē uz Revīzijas palātas pārskata par 2007. gadu 2.30. punktu norāda, ka “pasākumu īstenošana ir nebeidzams process, un tas tiek veikts enerģiski. Pasākumu ietekme katrā ziņā seko pēc to īstenošanas 2006. un 2007. gadā. Pirmais ziņojums par ietekmi tiks sagatavots 2009. gada sākumā”,

1.

atzinīgi vērtē vispārējos panākumus rīcības plāna īstenošanā un to, ka lielākā daļa pasākumu ir īstenota un vairums rīcības plānā minēto trūkumu ir novērsti;

2.

uzsver, ka efektīva integrēta iekšējās kontroles pamatsistēma, kas paredzēta Komisijas Rīcības plānā, dos iespēju Komisijai un dalībvalstīm labāk izpildīt ES budžetu atbilstoši politiskajiem mērķiem un Parlamenta prioritātēm;

3.

pauž nožēlu par konkrētības trūkumu un aicina Komisiju norādīt, cik tālu ir pavirzījies integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas izveides process un kad tā paredz, ka veiktie pasākumi varētu jūtami un pozitīvi ietekmēt darījumu likumību un pareizību;

4.

pieņēm zināšanai Komisijas 2009. gada 4. februārī pieņemto ietekmes ziņojumu (COM(2009)0043) un ņems vērā rezolūciju par 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

5.

pieņem zināšanai Komisijas paveikto, bet pauž nožēlu, ka līdz šim Komisija nav spējusi iesniegt pilnīgus un ticamus skaitļus par atgūtajām summām un finanšu korekcijām, jo dalībvalstīm ir problēmas pārskatu sniegšanas jomā; prasa Komisijai atrisināt šīs problēmas un sagaida, ka tā iesniegs detalizētu grafiku jaunas pārskatu sniegšanas sistēmas izstrādei un piemērošanai;

6.

norāda, ka rīcības plāna panākumu novērtējuma pamatā būs tieši pasākumu ietekme, mazinot kļūdu koeficientus un uzlabojot Revīzijas palātas apstiprinātos kontroles sistēmu novērtējumus;

7.

sagaida, ka šādi uzlabojumi tiešām tiks ņemti vērā Revīzijas palātas pārskatā par 2008. gadu;

8.

mudina Komisiju veicināt rīcības plāna ietekmes novērtējuma pārredzamību un pilnībā pārraudzīt tā īstenošanu;

9.

pauž nožēlu, ka divu Parlamentam svarīgāko pasākumu īstenošana notiek ar zināmu aizkavēšanos, salīdzinot ar plānoto grafiku;

10.

pauž īpašu nožēlu par to, ka rīcības plāna 4. pasākums, proti, sākt iestāžu dialogu par pamatprincipiem attiecībā uz riskiem, kas būtu pieļaujami uzskaites pamatā esošajiem darījumiem, vēl nav īstenots; piekrīt Revīzijas palātas atzinumā Nr. 4/2006 (9) iekļautajam konstatējumam, ka vēl nav precizēts, kā noteikt “pieļaujamu riska līmeni”, kaut gan šim jēdzienam ir izšķiroša nozīme integrētajā kontroles sistēmā;

11.

norāda, ka 2005. gada pārskata (10) 2.9. un 2.10. punktā Revīzijas palāta saistībā ar integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas izveidi pauž viedokli, ka “viens no svarīgākajiem Komisijas apstiprinātajiem mērķiem ir kontroles mehānismu proporcionalitāte un rentabilitāte”;

12.

turklāt atgādina iepriekš minētos ECOFIN2005. gada 8. novembra secinājumus, kuros norādīts: “Padome uzskata, ka, saskaņā ar Revīzijas palātas Atzinumu 2/2004, tai ar Eiropas Parlamentu būtu jābūt kopīgai izpratnei par riskiem, ko var pieļaut pamatā esošajos darījumos, ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas un ieguvumus dažādās politikas jomās, kā arī attiecīgo izdevumu vērtību”;

13.

norāda, ka Revīzijas palāta 2007. gada pārskata 2.42. punkta c) apakšpunktā iesaka panākt virzību pieļaujamā riska koncepcijas izstrādē un šā pārskata 1. nodaļas (Ticamības deklarācija un to pamatojošā informācija) 1.52. punkta c) apakšpunktā norāda, ka “līdzsvars starp atsevišķu izdevumu jomu pārbaužu izmaksām un atlikušo risku ir tik svarīgs, ka tas ES iedzīvotāju vārdā jāatzīst politiskā līmenī (t. i., par to jārūpējas budžeta lēmējiestādēm un izpildes apstiprinātājiestādei”;

14.

mudina Komisiju nekavējoties pieņemt plānoto paziņojumu šajā jautājumā, lai atsāktu iestāžu diskusiju par pieļaujamo risku, kā Parlaments to jau pieprasījis tā 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (11) un tā 2008. gada 22.aprīļa rezolūcijā par 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (12); aicina Komisiju pilnībā publiskot metodes, ko tā izmanto kļūdu līmeņa noteikšanai;

15.

tādēļ uzskata, ka Komisijai saskaņā ar kontroles sistēmu proporcionalitātes un rentabilitātes (izmaksu lietderības) principu ir jāizvērtē attiecība starp, no vienas puses, katrai politikas jomai pieejamajiem līdzekļiem, un, no otras puses, šo līdzekļu daļu, kura paredzēta kontroles sistēmai pa izdevumu jomām, kā Parlaments to pieprasījis rezolūcijā par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

16.

atgādina Komisijai, cik svarīgi ir veikt salīdzinošu analīzi, jo tā vien jau ļaus noteikt pieļaujama kļūdu riska līmeni, kā arī nosūtīt šo analīzi Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai;

17.

uzskata, ka izmaksu un ieguvumu attiecībai starp kontroles pasākumos ieguldītajiem līdzekļiem un kontrolēs gūtajiem rezultātiem jābūt galvenajam faktoram, kuru Revīzijas palāta ņem vērā;

18.

uzsver ļoti svarīgo konstatējumu, ko Revīzijas palāta iekļāvusi 2007. gada pārskata 1.52. punkta d) apakšpunktā, proti, “ja kādu atbalsta shēmu nevar apmierinoši īstenot par pieņemamām izmaksām un ar pieņemamu risku, tad šī shēma ir jāpārskata”;

19.

aicina Komisiju saistībā ar 10. un 10.N pasākumu iesniegt ticamu informāciju par kontroles sistēmu izmaksām un iespējamo vienkāršošanu, lai labāk līdzsvarotu kontroles nepieciešamību un mērķi mazināt administratīvo slogu ES līdzekļu pretendentiem un saņēmējiem;

20.

atgādina savu un Revīzijas palātas viedokli, ka sarežģīti vai neskaidri noteikumi un komplicētas juridiskās prasības negatīvi ietekmē ES izdevumu likumību un pareizību; uzskata, ka vienkāršošanas jautājumiem jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar Finanšu regulas nākamo pārskatīšanu un ES izdevumu programmu turpmākajiem juridiskajiem pamatiem;

21.

uzsver, ka saistībā ar 1., 3., 3.N, 5., 10., 10.a, 11.N, 13. un 15. pasākuma īstenošanu Komisija ir atkarīga no sadarbības ar dalībvalstīm; uzsver, ka pilnībā atbalsta šos pasākumus, un tādēļ mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošus instrumentus, lai šos pasākumus pēc iespējas drīzāk pilnībā īstenotu;

22.

atgādina iepriekš minētajā 2008. gada paziņojumā (COM(2008)0110) pausto Komisijas apgalvojumu, ka 1., 3., 3.N, 5., 8. un 13. pasākums ir pabeigts;

23.

tomēr norāda, ka līdz šim nav saņēmis dokumentus vai apliecinājumus, kas pamatotu šādu apgalvojumu; tādēļ ir spiests nopietni apšaubīt to, ka šie pasākumi ir pabeigti un ka tie ir īstenoti vai ir ietekmējuši šā rīcības plāna īstenošanas gaitu;

24.

aicina Revīzijas palātu sniegt sīkāku ziņojumu par sadarbību ar tai līdzvērtīgām iestādēm citās valstīs un prognozēt, kad būs jūtama šīs sadarbības pozitīvā ietekme;

25.

atzinīgi vērtē gada kopsavilkumus par valsts līmenī pieejamajām revīzijām un deklarācijām, kurus pirmo reizi iesniedza 2008. gada 15. februārī un kuri uzskatāmi par ievērojamu panākumu virzībā uz mērķi uzlabot ES līdzekļu pārvaldību; tomēr pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu attiecībā uz šiem kopsavilkumiem, kurus Komisija nav nosūtījusi Parlamentam;

26.

atzinīgi vērtē to, ka, sākot ar 2008. gadu, ir jāiesniedz gada kopsavilkumi, kā arī ģenerāldirektorātu, kas strādā ar struktūrfondiem, 2006. un 2007. gada darbības pārskatos iekļautos novērtējumus un deklarācijas, bet nebūt neuzskata 5. un 13. pasākumu par pabeigtu, jo Parlamentam nav sniegta informācija;

27.

pauž nožēlu, ka Parlaments līdz šim vēl nav saņēmis no Komisijas izsmeļošu informāciju par pirmo iesniegto gada kopsavilkumu novērtējumu un salīdzinošu analīzi;

28.

turklāt norāda — 2007. gada pārskatā Revīzijas palāta konstatē, ka izklāsta atšķirību dēļ gada kopsavilkumi joprojām nedod iespēju ticami novērtēt sistēmas darbību un efektivitāti;

29.

pauž nožēlu par to, ka, lai gan Komisija ir ievērojami centusies, Revīzijas palāta uzskata, ka Komisija nav spējusi iesniegt visus skaitļus vai parādīt, ka faktiski iesniegtie skaitļi nepārprotami atbilst publicētajiem finanšu pārskatiem;

30.

mudina Komisiju pabeigt šī svarīgā pasākuma īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku atbilstību pārskatu sniegšanas prasībām un uzlabotu dalībvalstu sniegto datu precizitāti;

31.

norāda — lai gan neatkarīgās augstākās revīzijas iestādes neietilpst iekšējās kontroles pamatsistēmā, tām kā valsts izdevumu ārējiem revidentiem var būt liela nozīme publisko līdzekļu revīziju veikšanā;

32.

pilnībā atbalsta Komisijas aizsākto sadarbību ar vairākām valstu augstākās revīzijas iestādēm un mudina turpināt sazināties ar šādām iestādēm, lai noteiktu, kā to darbu varētu izmantot lielākas ticamības nodrošināšanai attiecībā uz programmu izpildi dalībvalstīs;

33.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par strukturētas pieejas izveidi, lai atbalstītu kontaktus ar valstu augstākās revīzijas iestādēm, turklāt mudina Komisiju pabeigt šī pasākuma īstenošanu ciešā sadarbībā ar Revīzijas palātu;

34.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.