25.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 76/38

A.

tā kā Komisija kopš 4. pamatprogrammas ir centusies Eiropā veicināt pētniecību zvejniecības un akvakultūras jomā, lai atbalstītu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP);

B.

tā kā 7. pamatprogrammā visa pētniecība zvejniecības un akvakultūras jomā ir ietverta pētniecībā lauksaimniecības jomā (2. tēma), kura ir daudz plašāka, taču jūras zinātnes un piekrastes zonu pārvaldība ir vides zinātnes pārziņā;

C.

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zvejas rīcības kodeksā, kā arī Nolīgumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonāli migrējošie zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu ir uzsvērta nepieciešamība paplašināt pētniecības un datu vākšanas darbu, lai uzlabotu šīs jomas zinātnisko atziņu krājumu;

D.

tā kā KZP ir viena no tām Kopienas politikas jomām, kas visvairāk atkarīga no zinātniskās pētniecības, un tā kā saistībā ar šo politikas jomu pieņemto pasākumu ticamība ir atkarīga no augsta līmeņa zinātniskiem atzinumiem;

E.

tā kā KZP ir balstīta uz labas pārvaldības principiem, atbilstīgi kuriem lēmumu pieņemšanas procesa pamatā ir jābūt nopietniem zinātniskiem atzinumiem un tā rezultāti ir jāsasniedz paredzētajā laikā;

F.

tā kā zinātniskie dati ir jāizmanto par pamatu kvotu un maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma noteikšanai;

G.

tā kā zvejnieki un zinātnieki bieži atšķirīgi vērtē jūras vidi un zivju krājumus;

H.

tā kā, lai gan ir atzīts, ka svarīgi ir turpināt darbu dažādās jūras un jūrniecības pētniecības nozarēs, jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības stratēģija ir vērsta uz jūras zinātnes un jūrniecības zinātnes nozaru mijiedarbības uzlabošanu, nevis uz vispāratzītām pētījumu nozarēm;

I.

tā kā attālākos reģionos pastāvošiem pētniecības izcilības centriem ir īpaša nozīme Eiropas jūras vides novērošanā jūras pētniecības stratēģijas kontekstā;

J.

tā kā gaidāmai KZP pārskatīšanai, kuras prioritāte ir reģionāla un ekosistēmiska pārvaldība, ir vajadzīgs spēcīgs zinātnes atziņu pamats,

1.

ir pārliecināts, ka pētniecības jomā īstenotajā politikā lielāka uzmanība jāpievērš zvejniecības un akvakultūras specifiskajām problēmām, jo šai nozarei Eiropas Savienībā ir liela ekonomiskā, sociālā un politiskā nozīme;

2.

atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija ir veikusi ar jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības stratēģiju, lai mobilizētu līdzekļus ar mērķi panākt labāku integrāciju starp jūras zinātnisko un tehnisko pētniecību;

3.

atgādina Komisijai, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002 tai ir juridisks pienākums priekšlikumus KZP jomā balstīt “uz pamatotiem zinātniskiem ieteikumiem un uz piesardzīgu pieeju”; aicina Komisiju saistībā ar jūras vides un zivju krājumu stāvokli uzsvērt un ņemt vērā zinātniskās pētniecības nozīmi;

4.

ir noraizējies par tēmu pārgrupēšanu 7. pamatprogrammā, jo līdz ar to pētījumi par zivkopību ir šķirti no zvejniecības un jūras ekoloģijas, lai gan atbilstīgi skaidrajai KZP pārorientācijai uz ekosistēmisku pieeju būtu nepieciešama tieši dziļāka integrācija;

5.

pauž nožēlu, ka 7. pamatprogrammā zvejniecība un akvakultūra nav noteiktas par īpašām jomām, bet atsauce uz tām ir ietverta tikai 2. tēmā “Pārtika, lauksaimniecība un zvejniecība, un biotehnoloģija”, kura, iespējams, vien attālināti un interpretējot plašākā nozīmē varētu ietvert pētniecību zvejniecības jomā; konstatē, ka tas pats attiecas arī uz 6. tēmu “Vide (tostarp klimata pārmaiņas)”;

6.

aicina Komisiju 2010. gadā paredzētās termiņa vidus vērtēšanas saistībā pārskatīt 7. pamatprogrammu, ņemot vērā šo rezolūciju un lielāku uzmanību pievēršot zvejniecībai un akvakultūrai raksturīgajām problēmām;

7.

ir pārliecināts, ka gan politisko lēmumu pieņēmējiem, gan zvejniecības nozares speciālistiem ir ārkārtīgi nepieciešams praktiskāks pētniecības veids un ka, ņemot vērā 7. pamatprogrammas ilgumu, ir obligāti jāietver sasniedzamie mērķi;

8.

uzskata, ka 7. pamatprogrammā zvejniecību un akvakultūru neizdalot kā atsevišķas tēmas, šajā jomā tiek kavēta pietiekama pētījumu projektu skaita izstrāde, tādējādi mazinot atlasīto projektu nozīmi un saskaņu;

9.

uzsver, ka KZP efektīvas īstenošanas nolūkā lietišķo pētījumu jomā ir jāievieš īpašas programmas un to finansējums ir jānodrošina ar piemērotu budžeta dotāciju; uzskata, ka šajā nolūkā ir nepieciešams 7. pamatprogrammā iekļaut sadales skalu;

10.

aicina Komisiju lietišķās pētniecības finansējumu KZP jomā saistībā ar 7. pamatprogrammu izmantot kā stimulu dažādu valstu pētniecības darba sinerģijas veicināšanai un tādas kritiskās masas sasniegšanai, kas nepieciešama multitematiskas jūras pētniecības lielo uzdevumu atrisināšanai;

11.

iesaka jūras zinātniskās pētniecības jomā priekšroku dot ne vien pētniecībai, kuras mērķis ir noskaidrot zivju krājumu stāvokli, bet arī ekosistēmiskiem, tirdzniecības, ekonomiskiem un sociāliem aspektiem, kuri nosaka zvejas pārvaldību, jo tie visi ir ļoti svarīgi;

12.

uzskata, ka īpaši zvejniecības un akvakultūras jomā priekšroka ir jādod lietišķiem pētījumiem, kuru pamata mērķis ir uzlabot tos zinātniskos datus, kas ir tiesību aktu un zvejniecības pārvaldības pamatā un pirmām kārtām tos, kuri attiecas uz bioloģiska riska apdraudētu sugu atjaunošanas plāniem;

13.

konstatē skaidru interešu konfliktu starp zvejniekiem un zinātniekiem īstermiņā, lai gan viņu mērķi ilgtermiņā ir vienotāki; uzskata, ka uz ilgtspējību vērsta zivsaimniecības politika ir jābalsta uz vienotu jūras vides stāvokļa redzējumu; aicina Komisiju atbalstīt sadarbības uzlabošanu starp zvejniekiem un zinātniekiem;

14.

aicina Komisiju un dalībvalstis parādīt un labāk skaidrot zvejniekiem to, ka viņu interesēs ir ņemt vērā to ekonomisko ieguvumu, uz kuru viņi var cerēt ilgtermiņā, vērtējot potenciālos ekonomiskos zaudējumus īstermiņā;

15.

uzsver nomācošo jaunu pie lietišķajiem pētījumiem strādājošu zinātnieku trūkumu zvejniecības jomā, jo karjeras iespējas nav tik saistošas kā fundamentālo pētījumu jomā un citās zinātnes nozarēs;

16.

uzsver nepieciešamību atkal izveidot interesantas un lietderīgas studiju programmas universitātēs, kas pavērtu ceļu uz labi atalgotu karjeru šajā zinātnes nozarē;

17.

atbalsta tādu izglītības politiku, kura vairāk ieinteresē jaunos zinātniekus pievērsties lietišķiem pētījumiem zivsaimniecības jomā, nevis fundamentāliem pētījumiem;

18.

mudina Komisiju atbalstīt stabila Eiropas tīkla izveidi, kas balstīts uz dalībvalstīs pastāvošajām fiziskajām infrastruktūrām un būtu paredzēts novērojumiem un datu vākšanai par jūras vidi, jo tas atvieglotu informācijas apmaiņu starp nozares vienībām un Eiropas pētniecības organizācijām un ļautu saglabāt Eiropas Savienības izcilības statusu; aicina Komisiju šā tīkla saistībā īpašu vērību pievērst attālākos reģionos pastāvošiem pētniecības centriem;

19.

atgādina par nepieciešamību saskaņot dalībvalstīs spēkā esošos lietišķās pētniecības modeļus, lai palielinātu rezultātu salīdzināmību un vienkāršotu datu apkopošanu;

20.

aicina Komisiju mudināt zinātniekus izstrādāt vairāk kopēju metodoloģijas normu zivsaimniecības jomā un pastiprināt valsts pētniecības institūtu sadarbību;

21.

aicina Komisiju apkopot konkrētu informāciju par to, kā pašlaik dažādās dalībvalstīs notiek zinātnieku un zvejnieku dialogs, kā arī noteikt labāko praksi;

22.

uzsver, ka reģionu konsultatīvajām padomēm ir būtiska loma lietišķās pētniecības kontekstā, un tāpēc vēlas, lai zinātnieki varētu būt pilnvērtīgi šo organizāciju biedri;

23.

ar bažām norāda, ka dalībvalstu maksājumu kopējā summa datu vākšanai zivsaimniecības nozarē no 2006. gada nepārtraukti samazinās;

24.

aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt Eiropas Savienības budžetā datu vākšanai zvejniecības jomā paredzētos līdzekļus īpaši atbilstīgi 11 07 02. budžeta postenim “Zvejas resursu apsaimniekošanas atbalsta pasākumi (zinātniskās bāzes pilnveidošana)”;

25.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.