18.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 67/10

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. decembra paziņojumu “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā” (COM(2007)0799) (turpmāk tekstā - “Komisijas paziņojums”),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par procedūru koordināciju sabiedrisko darbu, valsts piegāžu līgumu un sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanai (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (2),

—

ņemot vērā Komisijas skaidrojošo paziņojumu par to, kā Kopienas tiesību aktus attiecībā uz publisko iepirkumu un koncesijām piemērot institucionalizētajai valsts un privātā sektora partnerībai (IVPP) (3),

—

ņemot vērā visus spēkā esošos konkurences noteikumus, kuri attiecas uz valsts atbalstu un intelektuālā īpašuma tiesībām,

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra paziņojumu “Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai” (COM(2007)0860) un Komisijas rīkoto apspriešanos par publiskā iepirkuma tīklu izveidi šīs iniciatīvas atbalstam,

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu “Vispirms domāt par mazākajiem” - Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act” (COM(2008)0394) un Komisijas dienestu 2008. gada 25. jūnija darba dokumentu “Eiropas paraugprakses kodekss publiskā iepirkuma līgumu pieejamības veicināšanai MVU” (SEC(2008)2193),

—

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 13. septembra paziņojumu “Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES” (COM(2006)0502) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. maija rezolūciju (4),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2007. gada 23. februāra darba dokumentu “Norādes attiecībā uz novatoriskiem risinājumiem publiskā iepirkuma jomā - desmit labas prakses elementi” (SEC(2007)0280),

—

ņemot vērā ziņojumu “Novatoriskas Eiropas veidošana”, ko izstrādāja neatkarīgo ekspertu grupa pētniecības un attīstības un jauninājumu jautājumos (E. Aho ziņojums) (5),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā” (6),

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0018/2009),

A.

tā kā Lisabonas stratēģijā dalībvalstīm tiek prasīts palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā līdz 3 % no IKP, jo tas ir būtisks nosacījums inovāciju un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai;

B.

tā kā E. Aho ziņojumā ir norādīts, ka publiskais iepirkums izmantojams kā stratēģisks instruments šā mērķa sasniegšanai;

C.

tā kā Komisijas un dalībvalstu uzdevums ir palīdzēt gūt zināšanas, kas nepieciešamas, lai optimāli izmantotu Komisijas paziņojumā sniegtos ieteikumus;

D.

tā kā pašlaik Komisijas rīcībā nav instrumentu, lai veicinātu izmēģinājuma projektus saistībā ar pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu, tādējādi šī iniciatīva paliek tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un atbalsta to, ka ierosinātais pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma modelis, kas paredz risku un ieguvumu dalījumu, ir izmantojams kā viens no līdzekļiem inovāciju veicināšanai;

2.

atbalsta E. Aho ziņojumu, īpaši tajā pausto nostāju, ka dalībvalstīm, uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu pieprasījumu pēc novatoriskām precēm;

3.

norāda, ka valsts iestādes, veicot publisko iepirkumu, neizmanto Eiropas pētniecības programmu rezultātus, lai gan šo programmu skaits ir liels;

4.

atzīmē, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā jau ir guvis ievērību, īpaši ASV, Ķīnā un Japānā - minētās valstis aktīvi izmanto šā iepirkuma sniegtās iespējas vairākos valsts politikas instrumentos, piemēram, ASV īstenojot projektu “Aizsardzības iepirkuma darbības novērtējums” (Defence Acquisitions Performance Assessment);

5.

uzskata, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir nepietiekami izmantots instruments inovāciju virzītas izaugsmes veicināšanai Eiropas Savienībā, taču tam ir ievērojams potenciāls, lai nodrošinātu kvalitatīvus un viegli pieejamus sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpes un transporta jomā, un risinātu ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu enerģiju un sabiedrības novecošanu saistītos sociālos uzdevumus;

6.

pauž nožēlu par to, ka daudzas valsts iestādes neizprot iespējas, ko piedāvā publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā, un tādēļ vēl nav kļuvušas par “inteliģentiem pircējiem”;

7.

uzskata, ka šīs iniciatīvas priekšrocības varēs optimāli īstenot tikai tad, ja līgumslēdzēju iestāžu iepirkuma programmās līdzās citiem mērķiem būs paredzētas arī inovācijas;

8.

norāda, ka publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā ir iespējams izmantot, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu, proti, Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK, kurās noteikts, ka pētniecības un attīstības pakalpojumi neietilpst to darbības jomā (7), izņemot gadījumus, kad labumu no iepirktajiem pakalpojumiem gūst tikai un vienīgi līgumslēdzējs, un tas pilnībā apmaksā iepirktos pakalpojumus;

9.

mudina dalībvalstis pārbaudīt, vai to tiesību akti ir piemēroti, lai nodrošinātu, ka valsts iestādēm attiecībā uz pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu nav jāsaskaras ar ierobežojumiem, ko rada neesoša, nepareiza vai nevajadzīgi sarežģīta attiecīgo izņēmumu transponēšana, un ka valstīs nenotiek nevajadzīga konkursa procedūru prasību un iepirkuma modeļu izstrāde;

10.

neatkarīgi no atšķirīgās pieejas, kas ir raksturīga pirmskomercializācijas posma publiskajam iepirkumam, norāda, ka tik un tā ir jāpiemēro laba iepirkuma principi, proti, pārredzamība un konkurētspēja, lai nodrošinātu integrēto galīgo risinājumu atbilstību klientu vajadzībām;

11.

atbalsta Komisijas paziņojumu, kurā sniegta pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma un tā īstenošanas iespējamā koncepcija, tomēr uzskata, ka priekšlikumā ir nepilnīgi aplūkoti ierosinātās procedūras īstenošanas veidi, īpaši vietējā un reģionālā līmenī;

12.

uzskata, ka joprojām trūkst informācijas par šķēršļiem, kas liedz vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm sākt īstenot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu, lai veicinātu patiesi novatoriskus, sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus;

13.

mudina Komisiju un dalībvalstis kopīgi rīkoties, lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās iestādes, kas slēdz iepirkuma līgumus, kā arī citas pie centrālās pārvaldes nepiederošas iestādes gūst novatorisku iepirkumu īstenošanai nepieciešamās zināšanas;

14.

mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt reģionālajām un vietējām līgumslēdzējām iestādēm mācību līdzekļus un norādes par to, kā pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu ir iespējams izmantot pētniecības un attīstības jomā;

15.

tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu Septītās pamatprogrammas 2009. gada darba programmā paredzēt finansējumu labas prakses apmaiņai un mācībām par pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu;

16.

veltī uzslavu iepriekšminētajam Komisijas dienestu darba dokumentam, kurā aplūkoti desmit labas prakses elementi attiecībā uz novatoriskiem risinājumiem publiskā iepirkuma jomā, un atzinīgi vērtē plašās inovāciju atbalstam veltītās Pro Inno Europe darbības; aicina Komisiju sagatavot līdzīgu labākās prakses rokasgrāmatu par publiskā iepirkuma veikšanu pirmskomercializācijas posmā;

17.

uzskata, ka pirmskomercializācijas posma publiskais iepirkums piedāvā visai daudz iespēju tuvināt novatoriska publiskā iepirkuma nostiprināšanos, taču atzīst, ka ir vajadzīgas specializētas iepirkuma prasmes un ka dalībvalstīm sadarbībā ar uzņēmumiem, universitātēm un mācību centriem ir jāatbalsta apmācības pasākumi, lai attīstītu pārvaldības instrumentus;

18.

aicina Komisijas kompetentos ģenerāldirektorātus savstarpēji sadarboties, veidojot vispusīgu, viegli saprotamu, bet juridiski neapstrīdamu rokasgrāmatu visās oficiālajās valodās ar praktiskiem piemēriem, ar kuriem tiek parādīts, kā praksē pareizi piemērot attiecīgos juridiskos principus, īpaši paredzot šo rokasgrāmatu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un līgumslēdzēju iestāžu lietošanai;

19.

mudina Komisiju šajā rokasgrāmatā īpaši sniegt praktiskus piemērus risku un ieguvumu dalījumam atbilstoši tirgus nosacījumiem; turklāt uzskata, ka uzņēmumiem, kuri piedalās pirmskomercializācijas posma publiskajā iepirkumā, ir jāpiešķir intelektuālā īpašuma tiesības, tādējādi rosinot daudzus uzņēmumus iesaistīties publiskā iepirkuma procedūrās pirmskomercializācijas posmā līdzīgi tam, kā šo modeli izmanto ASV un Japānā;

20.

īpaši atzīmē to, ka sekmīga publiskā iepirkuma nodrošināšanai pirmskomercializācijas posmā ir svarīgi izstrādāt risku un ieguvumu dalījumu atbilstoši tirgus nosacījumiem un nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršanu iesaistītajiem uzņēmumiem;

21.

aicina dalībvalstis un Komisiju visās ar inovācijām saistītajās politikas jomās apzināt vidējā termiņā un ilgtermiņā risināmus publiskos uzdevumus, kuru tehnoloģiskos risinājumus varētu izstrādāt, izmantojot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā; uzskata, ka šādos risinājumos jāiekļauj arī projektu konkursi un finansēšanas mehānismi īpašu subsīdiju piešķiršanai (challenge funds), kā piemēru minot ASV īstenoto Driverless Vehicle Challenge programmu;

22.

uzskata, ka sekmīgā pirmskomercializācijas posma publiskajā iepirkumā noteikti ietilpst savstarpēja zināšanu nodošana starp tehnoloģiju jomā novatoriskām augstskolām, pētniecības centriem un līgumslēdzējām iestādēm;

23.

norāda, ka Eiropas inovāciju aģentūrām, piemēram, Zviedrijas aģentūrai “VINNOVA”, Somijas aģentūrai “Tekes”, Nīderlandes aģentūrai “SenterNovem” un Norvēģijas aģentūrai “Innovation Norway” ir būtiska nozīme zināšanu nodošanā starp potenciālajiem klientiem un pētniekiem; veicinot pētniecībā un attīstībā iesaistīto pušu sadarbību, tās rosina publiskā iepirkuma izmantošanu pirmskomercializācijas posmā; tādēļ mudina dalībvalstis izpētīt šo aģentūru darbību, uzskatot to par mērauklu pašu veiktajiem pasākumiem;

24.

atzīmē ES tehnoloģiju platformu nozīmi, veidojot pamatu pētniecības un attīstības prioritāšu noteikšanai un piemērojot izmantošanai gatavus novatoriskos risinājumus potenciālo klientu vajadzībām; atzīmē arī to, ka, izmantojot tehnoloģiju platformas, ir iespējams saistīt jauno tehnoloģiju izstrādi sākotnējā tirgus stadijā ar valsts iestāžu vajadzībām; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt tehnoloģiju platformu labāku izmantojumu saistībā ar pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu;

25.

atzinīgi vērtē Komisijas “vadošā tirgus iniciatīvu”, jo tā rosinās izmantot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu inovāciju atbalstam, tiecoties attīstīt lielus galvenos tirgus, un īpaši atzīmē ieceri veidot publiskā iepirkuma tīklus “vadošā tirgus iniciatīvas” atbalstam;

26.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā (“Small Business Act”) iekļautā Eiropas paraugprakses kodeksa palīdzību uzlabot ES mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā;

27.

atzinīgi vērtē Komisijas precizējumu, ka līgumslēdzēji var izmantot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu ne tikai saistībā ar fundamentālo pētniecību, bet gan visos jauna produkta attīstības un izstrādes posmos; norāda, ka šī vispusīgā pieeja uzlabo MVU iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā;

28.

veltī uzslavu Komisijas priekšlikumam, jo tajā precizēta valsts iestāžu loma pētniecības un attīstības veicināšanā un inovāciju rosināšanā, izmantojot publiskā iepirkuma pasākumus; uzsver, ka dalībvalstu iepirkuma politikā nebūtu jāparedz pārmērīgi priekšraksti, jo publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā praktiski var īstenot dažādos veidos, pielāgojoties konkrētajam projektam un vajadzībām, un tajā pašā laikā joprojām ievērot Kopienas noteikumus;

29.

uzskata, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir svarīga iecere, bet pauž bažas par to, ka tā īstenošanā nebūs iespējams veiksmīgi iesaistīt MVU, ja nebūs skaidras izpratnes par to, kā šim publiskajam iepirkumam būtu jānotiek, jo īpaši pārrobežu situācijā; norāda, ka pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma galvenais princips, proti, tas, ka valsts iestāde nepatur sev visus pētniecības un attīstības procesā radītos ieguvumus, jo katrs uzņēmums saglabā īpašumtiesības uz paša radītajām jaunajām idejām, nodrošina juridisko noteiktību un iesaistīto uzņēmumu ideju aizsardzību;

30.

atzīst, ka MVU var gūt labumu no pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma, pateicoties riska dalījumam (ņemot vērā to, ka MVU iespējas veikt ieguldījumus ir ierobežotas), progresīvai izaugsmei (gan lieluma, gan pieredzes ziņā) visos pētniecības un attīstības procesa posmos un vienkāršākai konkursa norisei salīdzinājumā ar tradicionālajām iepirkuma procedūrām;

31.

aicina Komisiju apvienot šīs stratēģijas kopīgā publiskā iepirkuma politikā, kuras mērķis - sekmēt inovācijas, izmantojot publisko iepirkumu, publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, vadošo tirgu izveidi un publiskā iepirkuma veicinātu MVU izaugsmi;

32.

uzskata, ka sabiedrisku kampaņu īstenošana kā daļa no apvienotās inovāciju veicināšanas stratēģijas, izmantojot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, var radīt labvēlīgākus apstākļus tam, lai līgumslēdzēji veiktu vairāk ieguldījumu pasākumos, kuru mērķis ir veicināt inovācijas ienākumu nodrošināšanai ilgākā termiņā; šajā sakarībā atbalsta iespējas īstenot sadarbību starp vietējām, reģionālajām un valsts mēroga iestādēm saistībā ar publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā;

33.

uzskata, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā visefektīvāk darbosies tad, ja valsts iestādēm būs pietiekami daudz stimulu izmantot pētniecības un attīstības tirgu priekšrocības, savukārt piegādātājiem - pietiekami daudz stimulu iesaistīties valsts projektos; tādēļ norāda, ka, uzsākot īstenot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, ārkārtīgi liela nozīme ir finansiāliem stimuliem, un dažas valstis šādus stimulus jau piedāvā, paredzot, ka būtisku daļu no izmaksām, kas saistītas ar pirmo šāda veida iepirkumu, var segt centrālās iestādes;

34.

uzskata, ka Kopienas inovāciju veicināšanas programmās ir jāapsver iespējas paredzēt finansiālus stimulus, ar kuriem rosināt valsts iestādes visā Eiropas Savienībā kopīgi īstenot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu attiecībā uz novatorisku tehnoloģiju iepirkumu vadošos tirgos, kā arī citām kopīgām Eiropas interešu jomām;

35.

norāda, ka šādu Kopienas izmēģinājuma projektu priekšrocība būtu automātiska Komisijas pārbaude un plaša praktiskās pieredzes un līgumu klauzulu publiskošana, kas publiskā iepirkuma veicējiem dotu iespēju savā praksē izmantot nevainojamus precedentus, kurus varētu izmantot arī attiecīgā labākās prakses rokasgrāmatā;

36.

konstatē, ka saistībā ar publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā ir nepieciešams Eiropas izmēģinājuma projekts, lai praktiski parādītu tādu īstenošanas pieeju, ar kuru tiek nodrošināta maksimāla juridiskā noteiktība un uzņēmumu aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz MVU, kas pēc būtības ir vājākā pozīcijā nekā līgumslēdzējas iestādes un lielie uzņēmumi, kuri parasti piedalās publiskajos iepirkumos;

37.

norāda, ka pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma nostiprināšana joprojām ir viena no daudzām dalībvalstu rīcībā esošajām iespējām panākt progresu inovāciju un pētniecības jomā; tādēļ aicina dalībvalstis veicināt inovācijas, iesaistot šajā procesā visas ieinteresētās puses, tostarp augstskolas, pētniecības institūtus un citas struktūrvienības, kas piedalās ekonomikas attīstības veicināšanā, lai tādējādi sekmētu valsts iestāžu saikni ar novatorisku uzņēmējdarbību; uzskata, ka šai pušu iesaistīšanai jābūt daļai no konsekventas pētniecībai, inovācijām un attīstībai veltītas stratēģijas;

38.

iesaka Komisijai un dalībvalstīm konkurences stimulēšanas nolūkā veicināt elektronisko iepirkuma sistēmu un dinamisku procedūru izmantošanu, lai vienkāršotu pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma norisi;

39.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.