28.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 174/7

(1)

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi saglabāt un attīstīt Eiropas Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu; ar dalībvalstu kopīgu rīcību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās ir jānodrošina augsts drošības līmenis.

(2)

Minētais mērķis ir sasniedzams, lai novēršot un apkarojot noziedzību, šai nolūkā dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm ciešāk sadarbojoties un vienlaikus ievērojot principus un noteikumus saistībā ar cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un tiesiskumu, kas ir Eiropas Savienības pamatā un kas ir kopēji visām dalībvalstīm.

(3)

Informācijas un izlūkdatu apmaiņa par noziedzību un noziedzīgām darbībām ir svarīga, lai tiesībaizsardzības iestādēm būtu iespēja sekmīgi novērst, konstatēt un izmeklēt noziedzību un noziedzīgas darbības. Kopīga rīcība policijas sadarbības jomā saskaņā ar Līguma 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu un kopīga rīcība tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās saskaņā ar Līguma 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu norāda uz vajadzību pēc informācijas apstrādes, kurai būtu jāpiemēro atbilstīgi personas datu aizsardzības noteikumi.

(4)

Pastiprināta informācijas apmaiņa par kriminālistikas pierādījumiem un arvien lielāka vienā valstī iegūtu pierādījumu izmantošana citā valstī veiktā tiesvedībā norāda uz vajadzību nodrošināt to, lai datu kvalitāte būtu pietiekami augsta.

(5)

Vienā dalībvalstī kriminālistikas procesos iegūta informācija pašlaik citā dalībvalstī varētu radīt jautājumus attiecībā uz to, kā attiecīgais pierādījums ir apstrādāts, kādas metodes ir izmantotas un kā ir interpretēti rezultāti.

(6)

Īpaši svarīgi ir nodrošināt sniegtās informācijas kvalitāti, ja tā attiecas uz tādu jutīgu personas informāciju kā DNS profiliem un pirkstu nospiedumiem.

(7)

Saskaņā ar 7. panta 4. punktu Padomes Lēmumā 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs ) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (2), dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu tādu DNS profilu integritāti, kurus dara pieejamus vai sūta citām dalībvalstīm salīdzināšanai, un lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi atbilst starptautiskiem standartiem, piemēram, EN ISO/IEC 17025 – Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgajām prasībām.

(8)

DNS profilus un pirkstu nospiedumus izmanto ne tikai krimināltiesvedībā, tie ir svarīgi arī upuru identifikācijai, inter alia, pēc katastrofām.

(9)

Kriminālistikas procesu akreditācija ir svarīgs pasākums, lai panāktu zinātnisku pierādījumu drošāku un efektīvāku apmaiņu Savienībā. Akreditācija sniedz vajadzīgās garantijas, ka laboratoriju darbības veic saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem standartiem, piemēram, EN ISO/IEC 17025 – Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgajām prasībām, kā arī atbilstīgi attiecīgām piemērojamām pamatnostādnēm.

(10)

Akreditāciju piešķir valsts akreditācijas struktūra, kam ir ekskluzīva kompetence izvērtēt, vai laboratorija atbilst saskaņotos standartos noteiktām prasībām. Akreditācijas struktūras pilnvaras piešķir valsts. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (3), ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi par valsts akreditācijas struktūru kompetenci.

(11)

Tas, ka nav vienošanās par kopīgu akreditācijas standartu piemērošanu zinātnisku pierādījumu analīzei, ir trūkums, kas būtu jānovērš; tāpēc Eiropas Savienības Padome uzskata, ka ir jāpieņem juridiski saistošs instruments par kriminālistikas laboratoriju darbības akreditāciju visiem kriminālistikas analīzes pakalpojumu sniedzējiem,

a)

DNS; un

b)

pirkstu nospiedumiem.

a)

“laboratorijas darbība” ir visi pasākumi, kas veikti apstrādājot, attīstot, analizējot vai interpretējot kriminālistikas pierādījumus, lai sniegtu ekspertu atzinumu vai apmainītos ar kriminālistikas pierādījumiem;

b)

“akreditācijas struktūra” ir vienīgā struktūra dalībvalstī, kas veic akreditāciju, pamatojoties uz attiecīgās valsts piešķirtām pilnvarām.