Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Iekšējā tirgus sociālā un vides dimensija”

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu, 2008. gada 17. janvārī nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu:

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 6. janvārī. Ziņotājs – Andrzej ADAMCZYK kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 450. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 14. un 15. janvārī (14. janvāra sēdē), ar 94 balsīm par, 29 balsīm pret un 15 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Iekšējais tirgus, nebūdams pašmērķis, ir instruments, kas sekmē ES iedzīvotāju pieaugošo labklājību, palielina viņu turību, piekļuves iespēju precēm un pakalpojumiem, kā arī uzlabo darba kvalitāti un drošību, sniedzot viņiem iespējas pārvietoties, dzīvot, strādāt un mācīties jebkur ES robežās.

1.2 Šī attīstība ir saistīta ar lielākām iespējām, kādas iekšējais tirgus, pateicoties preču un pakalpojumu tirgus paplašināšanai un ieguldījumu brīvībai, sniedz gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, nodrošinot tiem nepieredzētu iespēju meklēt darbu jebkurā ES valstī, kuru tie izvēlētos.

1.3 Ja Eiropa grib ilgākā laikposmā saglabāt konkurētspēju, iekšējam tirgum jānodrošina ilgtspējīga un ilgtermiņa izaugsme, kas nozīmē arī, ka jāņem vērā vides dimensija. Jaunos standartos, noteikumos, ražojumos un idejās tādēļ jāņem vērā šis nozīmīgais uzdevums, kaut arī tas var izraisīt neizbēgamu spriedzi dažās ražošanas nozarēs, un visam minētajam ir jēga tikai tad, ja Eiropas ekonomikai ir dota iespēja izdzīvot, t.i., ja netiek mazināta īstermiņa konkurētspēja.

1.4 Galīgais mērķis ir ievērojami uzlabot iekšējā tirgus darbību sociālās tirgus ekonomikas apstākļos, t.i., visām ieinteresētajām pusēm nodrošināt vienādus nosacījumus vienādā tiesiskā vidē. Tas ir būtiski, lai radītu godīgas konkurences apstākļus, vairāk un kvalitatīvākas darba vietas, iekļaujot iekšējā tirgū sociālo un vides dimensiju, lai nostiprinātu Eiropas konkurētspēju.

1.5 Eiropas iestādēm iekšējā tirgus padziļināšanas stratēģijā jāņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses un nepieciešamība ievērot ES tiesību aktos, starptautiskos darba standartos un atsevišķu dalībvalstu tiesību aktos atzītās sociālās pamattiesības, tostarp tiesības slēgt koplīgumus.

1.6 Lai panāktu iekšējā tirgus netraucētu darbību, jāatrisina dažas ar ES tiesību aktu piemērošanu saistītas neskaidrības. Saprotams un prognozējams tiesiskais regulējams ir priekšnoteikums iekšējā tirgus turpmākai attīstībai un padziļināšanai.

1.7 Konkrētāk, ņemot vērā diskusijas, ko Eiropas Kopienu Tiesas nesenie spriedumi izraisīja attiecībā uz direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā juridisko interpretāciju, prasība pārskatīt direktīvu vai noslēgt papildu nolīgumu starp sociālajiem partneriem liekas pamatota.

1.8 Šajā sakarā kā starpnieks starp iestādēm un sabiedrību SOLVIT tīkls, iespējams, varētu būt nozīmīgs. Tomēr tīklam trūkst finansējuma un darbinieku, un tā loma un uzdevumi ir jāpārskata.

2.1 Lai gan joprojām attīstības procesā, iekšējais tirgus ES iedzīvotājiem jau ir devis daudz priekšrocību un ir Eiropas integrācijas procesa galvenais sasniegums (1). Tirgu pakāpeniska atvēršana un šķēršļu likvidēšana tomēr līdzi nesusi vairākas grūtības un problēmas, kas jāatrisina, lai gūtu atbalstu iekšējā tirgus turpmākai padziļināšanai.

2.2 Jāatceras, ka iekšējā tirgus attīstība nav pašmērķis, bet drīzāk līdzeklis Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīves līmeņa un labklājības paaugstināšanai, piekļuvei precēm un pakalpojumiem, darba vietu kvalitātes un drošības paaugstināšanai, sniedzot iespēju brīvi pārvietoties, dzīvot un strādāt jebkur ES robežās (2). Šie ieguvumi ir nesaraujami saistīti ar lielāku brīvību, kāda ir uzņēmumiem, veicot uzņēmējdarbību, piemēram, līdz ar preču un pakalpojumu tirgus paplašināšanos un ieguldījumu brīvību.

2.3 Pakāpeniska šķēršļu likvidēšana ar četrām brīvībām tieši saistītās jomās var radīt problēmas un spriedzi tajās jomās, kurās dažādu valstu vidū joprojām ir nozīmīgas atšķirības; tas jo īpaši attiecas uz tādiem jautājumiem kā algas, sociālā drošība, darba tiesības un sociālo partneru tiesības. Šādu spriedzi var novērst, un tas zināmā mērā jau tiek darīts ar papildu noteikumiem, kas paredzēti, lai:

2.4 Lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, jānovērš dažādas neskaidrības, kas saistītas ar ES tiesību aktu piemērošanu. Ir pilnīgi nepieņemami, ka jautājumos, kas sociālajiem partneriem ir ārkārtīgi nozīmīgi, tiem būtu jāvēršas Eiropas Kopienu Tiesā, kuras lēmumi dažreiz ir neizpratnes vai strīdu avots.

2.5 Šajā sakarā augstu jānovērtē Komisijas lēmums aicināt sociālos partnerus un dalībvalstis apspriest jautājumus, ko izvirzījuši nesenie Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumi, un organizēt forumu, lai diskutētu, kā uz pieaugošas darbaspēka mobilitātes fona ievērot sociālās tiesības (5).

3.1 Iekšējais tirgus ir devis daudz dažādu ieguvumu. Tie ir gan ieguvumi uzņēmumiem, gan darbiniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā, kas gūst labumu no iekšējā tirgus veiksmīgas darbības dažādās jomās. Neapšaubāmi iekšējā tirgus radīti sasniegumi ir ar pieaugošo IKP saistītais labklājības pieaugums, pārvietošanās brīvība, iespēja dzīvot, strādāt un studēt jebkurā ES valstī, ievērojami plašāka piekļuve augstas kvalitātes precēm, bieži par zemākām cenām, kas saistīts ar ražotāju, tirdzniecības dalībnieku un pakalpojumu sniedzēju plašāku piekļuvi iekšējam tirgum, un visbeidzot, patērētāju tiesību paplašināšana uz visu ES teritoriju neatkarīgi no valsts, kurā izdarīts pirkums.

3.2 Ierobežojumi, ko attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos “pārejas periodu” veidā noteikušas vairākas dalībvalstis, joprojām izraisa strīdus, neskatoties uz ierobežotajiem termiņiem. Tomēr jāatzīmē, ka valstīs, kuras piemēroja pārejas periodus, darba tirgus aizsardzība izrādījusies sarežģītāka, nekā gaidīts; tāpat kvalificētu darbinieku masveida izceļošana darba meklējumos ir īsta problēma šo darbinieku izcelsmes valstīm.

3.3 EESK tomēr uzskata (6), ka darba tirgus integrācija ir vislabākā aizsardzība pret sociālo atstumtību. Komisijai būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, lai mūsu ātri mainīgajās sabiedrībās labāk izmantotu Eiropas darbaspēka potenciālu. Problēma, kurai joprojām nepieciešams risinājums, ir kvalifikāciju savstarpēja atzīšana (7).

3.4 Uzņēmumu ieguvumi ir piekļuve lielam tirgum ar gandrīz 500 miljoniem iedzīvotāju, vieglāka pārrobežu tirdzniecība un uzņēmējdarbības uzsākšanas process, Eiropas standartu un marķējuma plašāka izmantošana, kā arī uzlabota pārrobežu sadarbība un tehnoloģiju pārnese. Vēl viens ieguvums ir viegla piekļuve kapitāla tirgiem, kaut arī finanšu pakalpojumu darbība vēl jāuzlabo. Visi šie iekšējā tirgus sasniegumi, neatkarīgi no tā, vai tie saistīti ar uzņēmumiem vai tieši ar sabiedrību, rada savas sociālās sekas un problēmas.

3.5 Lai gan varētu likties acīmredzami, ka iekšējā tirgus ieviešana ir veicinājusi nepieredzētu ekonomisko izaugsmi, kas jau ir labvēlīgi ietekmējusi sabiedrības sociālo labklājību, joprojām ir daudz diskusiju par to, vai tirgus atvērtības pakāpe un regulējuma vēriens atsevišķās jomās ir sociāli vēlams vai pieņemams. Domstarpības sakarā ar nesenajiem Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem (Viking (8), Laval (9), Rüffert (10), Komisija pret Luksemburgu (11)), agrākās diskusijas par pakalpojumu direktīvu, kā arī problēmas saistībā ar darba tirgus atvēršanu, sociālo dempingu, negodīgu konkurenci un iekšējā tirgus ietekmi uz Eiropas sociālā modeļa darbību noteikti prasa analīzi un varbūt lēmumus par jaunu likumdošanu vai kopregulējumu.

3.6 Iekšējā tirgus darbības rezultātā daudziem ražojumiem ir zemākas cenas, kas ir izdevīgi gan patērētājam, gan Eiropas ekonomikas konkurētspējai. Tomēr šis cenu kritums bieži notiek uz to darbinieku rēķina, kurus atlaiž uzņēmuma pārstrukturēšanas dēļ vai līdz ar darba vietu pārcelšanu uz citurieni. No sociālā viedokļa tādēļ ir jāsaskaņo patērētāju intereses (zemas cenas) ar darbinieku interesēm, t.i., drošību nodarbinātības jomā, nodarbinātības standartiem un darba un samaksas nosacījumiem.

3.7 Iekšējā tirgus radītā ekonomiskā izaugsme ir veicinājusi arī jaunu darba vietu radīšanu. Tā būtu ļoti pozitīva parādība, ja šādi darbi bieži nebūtu slikti apmaksāti, lai saglabātu konkurētspēju.

3.8 Šajā sakarā jāuzsver, ka Eiropa augsto konkurētspēju ir panākusi galvenokārt ar ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās, darbinieku apmācībā un izglītībā, darba organizācijas uzlabošanā, labākos veselības un darba drošības apstākļos darba vietā, kā arī sociālā dialoga un partnerības aktīvā veicināšanā. Tomēr, tā kā darbinieki ir arī patērētāji, ekonomikas konkurētspējas palielināšana, samazinot darbaspēka izmaksas, faktiski var izraisīt pirktspējas mazināšanos, citiem vārdiem sakot, zemāku patēriņu un palēninātu izaugsmi.

3.9 Darba tirgus daļēja atvēršana ekonomiskajiem migrantiem izvirza īpašu problēmu kopumu. Dažas dalībvalstis nav spējušas efektīvi ietvert ekonomiskos migrantus savos koplīgumos un/vai citos noteikumos, tiesību normās vai praksē, tādējādi pazeminot vietējos darbaspēka standartus un paplašinot ēnu ekonomiku. Tas noved pie darba apstākļu pasliktināšanās un sociālā dialoga vājināšanās, kā sekas ir sociālais dempings un negodīga konkurence; gan arodbiedrībām, gan darba devēju organizācijām enerģiski jāvēršas pret šādu attīstību.

3.10 To dažu uzņēmumu praksi, kuri nodarbina norīkotos darbiniekus, dažas ieinteresētās personas ir novērtējušas kā sociālo dempingu un negodīgu konkurenci. Turklāt spriedumos Viking, Laval, Rüffert un Komisija pret Luksemburgu lietās Eiropas Kopienu Tiesa noteica, ka šādas prakses ir likumīgas un atbilst direktīvai par darba ņēmēju norīkošanu darbā, tādējādi izraisot plašas domstarpības, jo īpaši tādēļ, ka spriedumi ir acīmredzamā pretrunā ar direktīvā deklarēto mērķi. Pārrobežu pakalpojumu veicināšanai nepieciešama godīga konkurence un darbinieku tiesību garantijas. Tādēļ šķiet – lai nodrošinātu vienādas iespējas, godīgu konkurenci un darbinieku tiesību ievērošanu, būs vajadzīgas jaunas tiesību aktu iniciatīvas un papildu sarunas starp sociālajiem partneriem, jo īpaši par norīkoto darbinieku jautājumu.

3.11 Kamēr nav izstrādāti jauni noteikumi, Komiteja (12) tomēr uzskata, ka ir steidzami jāveic pasākumi, lai nodrošinātu Direktīvas 96/71/EK pareizu īstenošanu, jo īpaši ņemot vērā, ka tās mērķi nav pilnībā sasniegti pat 10 gadus pēc tās stāšanās spēkā.

3.12 Tirgus atvēršana pakalpojumiem un problēmas, kas saistītas ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem, uz ko cita starpā attiecas nesen pieņemtā pakalpojumu direktīva, joprojām ir atsevišķs jautājums. Minētā direktīva pašlaik ir ieviešanas procesā un tādēļ tās ietekmi vēl nevar novērtēt. Tomēr ir skaidrs, ka vispārējas nozīmes pakalpojumu sociālā dimensija ir ievērojami plašāka par darbinieku un sociālā dialoga jautājumiem un attiecas arī uz ikviena iedzīvotāja piekļuves nodrošināšanu šiem pakalpojumiem (13).

3.13 Sakarā ar neseno cenu pieaugumu Eiropā jautājums par vispārējas nozīmes pakalpojumu pieejamību ir cieši saistīts ar jautājumu par pirktspēju, jo īpaši attiecībā uz enerģiju. Tomēr enerģijas piegādes problēma jāskata ne tikai saistībā ar pašreizējo un visdrīzāk arī turpmāko cenu pieaugumu, bet arī, ņemot vērā enerģijas patēriņa vides aspektus.

4.1 Netraucētai iekšējā tirgus darbībai vajadzīgs skaidru noteikumu kopums. Tā turpmākā integrācija būs ļoti atkarīga no tā, cik lielā mērā iespējams atrast pieņemamu ekonomiskās, sociālās un vides dimensijas līdzsvaru viennozīmīgā un prognozējamā tiesiskajā regulējumā.

Eiropas Kopienu Tiesas nesenie nolēmumi ir radījuši domstarpības Eiropas rūpnieciskajās aprindās. Lai atjaunotu kopējo pamatu, kas tik ļoti nepieciešams sabiedrības uzticībai, ir būtiski atrast skaidrus risinājumus joprojām strīdīgos jautājumos.

4.2.1 Viking lietā Starptautiskā transporta darbinieku federācija (International Transport workers’ Federation (ITF)) un Somijas Jūrnieku apvienība (Finnish Seamen’s Union) draudēja ar kolektīvu rīcību pret uzņēmuma Viking Line plāniem nomainīt viena Somijas kuģa karoga valsti uz Igauniju un nomainīt komandu ar lētāku darbaspēku no minētās valsts. Tiesa nolēma, ka streika draudi, lai piespiestu uzņēmēju noslēgt koplīgumu, šajā gadījumā varētu ierobežot brīvību veikt uzņēmējdarbību.

4.2.2 Laval lietā bija iesaistīts Latvijas uzņēmums, kas norīkoja darbiniekus darbā uz Zviedriju uz Latvijā spēkā esošiem noteikumiem un nosacījumiem, kas paredz zemākas prasības nekā koplīguma noteikumi un nosacījumi Zviedrijā. Zviedrijas arodbiedrības reaģēja ar kolektīvu rīcību, organizējot piegādes blokādi uz Vaxholm objektu. Tiesa uzskatīja, ka, piemērojot direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, ir nelikumīgi, ja arodbiedrības organizē kolektīvu rīcību, lai pieprasītu noteikumus un nosacījumus, kas pārsniedz minētajā direktīvā noteiktos obligātos minimālās aizsardzības noteikumus.

4.2.3 Rüffert lietā Vācijas uzņēmums uzvarēja publiskā iepirkuma konkursā, ko rīkoja Land Niedersachsen (Lejassaksijas federālā zeme), tostarp par būvdarbiem cietumā. Vācijas uzņēmums uzticēja darbu apakšuzņēmējam, Polijas uzņēmumam, kas nodarbinātajiem maksāja tikai 47 % no minimālās algas, kas noteikta reģiona sektorālajā koplīgumā. Tādēļ Land Niedersachsen lauza līgumu, tomēr, pēc EKT ieskata, vietējie tiesību akti, ar kuriem noteikts, ka būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēdzējiem ir jāievēro koplīgumi, neatbilst direktīvai par darba ņēmēju norīkošanu darbā, ja līgums nav pasludināts par vispārēji piemērojamu.

4.2.4 Luksemburgas lietā EKT atbalstīja Komisijas sūdzību, nolemjot, ka Luksemburga ir pārāk tālu interpretējusi direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā īstenošanu attiecībā uz šajā valstī spēkā esošajām prasībām, tostarp, par maksimālo darba un minimālo atpūtas periodu, algu automātisko indeksāciju un koplīgumu ievērošanu.

4.3 Nolēmumi iepriekš minētājās lietās ir radījuši bažas arī par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto interpretāciju attiecībā uz ES direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Minētās lietas izraisīja ļoti daudz strīdu, un daudzi iesaistītie dalībnieki uzskatīja, ka tās veicina algu dempingu. Minētajās lietās ārzemju uzņēmumi apgāja koplīgumus, tiesību normas vai praksi, kā arī spēkā esošos noteikumus valstīs, kurās tie darbojās, kaitējot vietējiem uzņēmumiem, un uz darbinieku rēķina.

4.4 Iekšējam tirgum jābūt juridiskas noteiktības, nevis neskaidrības avotam. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi vienoties par tiem principiem, kas jāpārskata saskaņā gan ar likuma burtu, gan tā interpretāciju, un jāatrod skaidrs kopējs pamats.

5.1 Iekšējais tirgus ir pakāpeniski papildināts ar vairākiem mehānismiem, kas uzlabojuši tā darbību. Šie mehānismi var būt lietderīgi, lai novērtētu veidus, kā uzlabot iekšējā tirgus sociālās un vides dimensijas integrāciju.

5.2 Pēdējos gados sakarā ar nesenajām paplašināšanās kārtām ir atjaunojušās diskusijas par saskaņošanu un savstarpējo atzīšanu. Ir vispārēja vienošanās, ka saskaņošanai jākoncentrējas uz to, kas ir patiesi nepieciešams, un nav reāli censties panākt pārāk daudz saskaņotības 27 valstu Eiropas Savienībā. No otras puses, savstarpēja atzīšana, lai gan tā ir viens no iekšējā tirgus pīlāriem, tiek lielā mērā ignorēta. Saskaņošana var būt lietderīga Eiropas sociālā modeļa veidošanai, tomēr sociālā dimensija lielā mērā paliek 27 dalībvalstu ziņā, vairumā gadījumu ar pilnīgu sociālo partneru atbalstu un atbilstīgi subsidiaritātes principam. Tomēr, ņemot vērā Eiropas Savienības vērienīgos mērķus, ko tā sev izvirzījusi, saskaņošana var būt noderīga vides jomā, nosakot noteikumus ražojumiem un procesiem.

5.3 Šajā sakarā kā starpnieks starp iestādēm un sabiedrību ārkārtīgi svarīgs var būt SOLVIT tīkls. Tas atbild par informēšanu, konsultācijām un pārbaudēm iekšējā tirgus jautājumos, kas attiecas uz dalībvalstu uzņēmumiem, patērētājiem, darbiniekiem utt. Tam ir ļoti apjomīgs datu un zinātības krājums. Tomēr kopumā tīklam trūkst finansējuma un darbinieku, un tā loma un uzdevumi ir jāpārskata.

5.4 “Jaunā pieeja” ir novedusi pie tā, ka ES likumdevēji bijuši atturīgi, nosakot pamatprasības, un deleģējuši tehniskos aspektus standartizācijas organizācijām. Kaut arī diez vai iespējams šādu pieeju dublēt attiecībā uz sociālo dimensiju, tai var būt un jau ir būtiska nozīme vides jomā (kvalitātes standarti utt.; Komisijai būtu lietderīgi veikt aktualizāciju vairākās būtiskās jomās).

5.5 Izcelsmes valsts princips joprojām ir strīdīgs jautājums, par ko liecina arī patērētāju organizāciju neapmierinātība ar to. Tas nosaka – ja darbība vai pakalpojums veikts vienā valstī, bet saņemts citā, piemērojamie tiesību akti ir tās valsts tiesību akti, kurā veikta darbība vai pakalpojums. Šā principa mērķis ir stimulēt preču un pakalpojumu brīvu apriti un veicināt pārrobežu konkurenci. Tomēr tas tika noraidīts diskusiju laikā par pakalpojumu direktīvu, jo faktiski liktu valstīm piemērot dažādus tiesiskos režīmus uzņēmumiem un personām atkarībā no to izcelsmes valsts.

5.6 Lamfalussy process bija labs piemērs, kā iespējams uzlabot Eiropas reglamentējošos jautājumus, jo deva konsekventāku interpretāciju un noteica valstu prakšu un tradīciju vienkāršāku tuvināšanu konkrētos reglamentējošos jautājumos. Lamfallussy process papildus tam, ka ir finanšu pakalpojumu piemērs, ir arī atskaites punkts tādas sistēmas radīšanai, kura nodrošina kvalitāti un vienkāršību. Redzēsim, vai tas spēj nodrošināt efektīvāku mehānismu likumdošanai citās jomās, jo īpaši vides jomā.

5.7 Monti klauzulā brīvas preču aprites sakarā izdarīta atsauce uz to, ka direktīvu nevar interpretēt kā tādu, kas jebkādā veidā ietekmē ES pamatbrīvību izmantošanu, tostarp tiesības uz kolektīvu rīcību. Nesenajos Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumos ir apšaubīta Monti klauzulas spēkā esamība, un ir svarīgi noskaidrot, kur ir tās robežas un kāpēc.

6.1 Valdībām un iedzīvotājiem Eiropā enerģija un vide ir un arī pārskatāmā nākotnē būs galvenās prioritātes. Diemžēl vides aizsardzību bieži uzskata par slogu tirgum, par jaunu negatīvu nosacījumu kopumu, kas noteikti iespaido uzņēmuma konkurētspēju.

6.2 Tomēr tagad ir vispāratzīts, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt Eiropas konkurētspēju nākotnē, ir attīstīt idejas, produktus un normas, kurās ņem vērā vienu no nozīmīgākajām problēmām, ar kādu cilvēce tagad saskaras, tādējādi veidojot tādu iekšējo tirgu, kurā pienācīgi ietverta vides dimensija kā šā mērķa būtiskākā daļa. Tomēr tas nemazina iespēju, ka jauni noteikumi šajā jomā var neizbēgami radīt spriedzi dažās ražošanas nozarēs, īpaši tajās, kurās īstermiņa konkurence joprojām ir izšķirīga.

6.3 Amsterdamas līgums pastiprināja ideju par vides dimensijas iekļaušanu citās politikās, kas ir būtiskas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Eiropas Komisija ir izpētījusi veidus, kā uzlabot vienotā tirgus un vides jautājumu sinerģiju, ņemot vērā tādus līdzekļus kā publiskie iepirkumi, efektīvs ietekmes novērtējums, standartizācija, finanšu pārskati vai ekonomikas instrumenti, piemēram, vides nodokļi utt. Komisija ir arī ievākusi ziņas par jauniem sektoriem un problēmām, kur varētu būt nepieciešami saskaņošanas pasākumi.

6.4 Līdz šim, ņemot vērā plašos sektorus un prakses, kas iesaistītas ilgtspējīgas vides dimensijā, ar vidi saistītu apsvērumu iekļaušana vienotajā tirgū nav bijis skaidri nošķirts jautājums. Tas ietekmē tādas nozīmīgas politikas jomas kā enerģija un transports, kamēr jautājumi, kas sākotnēji attiecās tikai uz preču brīvu apriti, ir paplašinājušies uz citām jomām. Tādēļ, paturot prātā lielo nozīmi, kāda videi tagad ir politikas dienas kārtībā, būtu daudz vairāk jāsasniedz tajos konkrētajos jautājumos, kur iespējams panākt uzlabojumus, un noteikt, kādi iekšējā tirgus instrumenti būtu vispiemērotākie šo mērķu sasniegšanai.

7.1 Iekšējā tirgus veidošanās nav beigusies. Galīgais mērķis ir izveidot iekšējo tirgu bez šķēršļiem. Pabeigts iekšējais tirgus nozīmē to, ka visām ieinteresētajām pusēm ir vienāda piekļuve katras valsts tirgum. Visbeidzot, vienāda piekļuve ikvienas dalībvalsts tirgum nozīmē arī to, ka uzņēmumi, darbinieki un pakalpojumu sniedzēji darbojas vienādā tiesiskā vidē, tā Eiropas Savienības robežās nodrošinot vienādus pamatnosacījumus un novēršot negodīgu konkurenci un jebkādu iekšējā tirgus konkurētspējas pasliktināšanu kopumā.

7.2 Komiteja ir izteikusi viedokli (14), ka iekšējā tirgus panākumi ir Eiropas Savienības un dalībvalstu kopīga atbildība, kurām tajā jāņem lielāka līdzdalība. Jāuzsver arī loma, kāda iekšējā tirgus veidošanā un stiprināšanā ir sociālajiem partneriem.

7.3 Pašreizējās diskusijas par Eiropas integrāciju, tostarp nesenās diskusijas par pakalpojumu direktīvu, liecina, cik grūti ir saskaņot iekšējā tirgus principus ar augstu sociālo standartu, sociālās aizsardzības, funkcionējošu un pieejamu sabiedrisko pakalpojumu un godīgas konkurences nepieciešamību. Diskusijām par iekšējo tirgu galvenokārt jākoncentrējas uz atbildes formulēšanu uz šiem pamatotajiem jautājumiem. Atbildot uz šiem jautājumiem, Eiropas iestādēm jāņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses un tas, ka ekonomiskās brīvības jāregulē tā, lai nodrošinātu, ka to izmantošana neietekmē ar ES tiesību aktiem atzītās sociālās pamattiesības, starptautiskos darba tiesību standartus un atsevišķu dalībvalstu tiesību aktus, tostarp tiesības risināt sarunas par koplīgumiem, tiesības noslēgt un īstenot tos.

7.4 Nesenajā Komisijas paziņojumā par atjauninātu sociālo programmu (15) ir atkārtoti uzsvērta Eiropas stingrā apņemšanās veidot harmoniskas, solidāras un iekļaujošas sabiedrības, kurās ievēro pamattiesības funkcionālā sociālā tirgus ekonomikā. Komisija arī paziņo par stingro apņemšanos nodrošināt, ka nav pretrunu starp EK līgumā noteiktajām pamatbrīvībām un pamattiesību aizsardzību.

7.5 Joprojām ir jāvērtē iekšējā tirgus darbība saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem; Līguma teksta pirmais novērtējums, ko veikusi EESK, tomēr liecina, ka iekšējā tirgū gan nav veiktas strukturālas pārmaiņas, tomēr tas definēts, vairāk ņemot vērā sociālo aspektu.

PIELIKUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma

Šajā specializētās nodaļas atzinuma punktā ieviesa izmaiņas ar pilnsapulces pieņemtu grozījumu, tomēr par to nobalsoja vismaz viena ceturtā daļa klātesošo.

1.4. Galīgais mērķis ir likvidēt visus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai, t.i., visām ieinteresētajām pusēm nodrošināt vienādus pamatnosacījumus, kā arī nodrošināt, ka tās darbojas vienādā tiesiskā vidē. Tas ir būtiski, lai radītu godīgas konkurences apstākļus visiem, kā arī paaugstinātu ES ekonomikas konkurētspēju.

Balsojuma rezultāts:

Par: 79

Pret: 46

Atturas: 11

Zemāk minētais grozījums, par ko nobalsoja vairāk nekā viena ceturtā daļa klātesošo, balsojumā tika noraidīts.

4.3. punktu svītrot

Pamatojums

Tā nav EESK kompetence apšaubīt EKT darbību. Tas varētu kļūt par bīstamu precedentu, kura rezultāts būtu Komitejas prestiža vājināšana.

Balsojuma rezultāts

Par: 44

Pret: 78

Atturas: 14