[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 21.12.2009

COM(2009)696 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

OTRAIS GADA ZIŅOJUMS PAR EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA LĪDZEKĻU IZMANTOŠANU (2008)

SEC(2009)1714

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS OTRAIS GADA ZIŅOJUMS PAR EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA LĪDZEKĻU IZMANTOŠANU (2008) 1

1. IEVADS 4

2. ZIŅOJUMS PAR 2008. GADU 4

2.1. Galvenie notikumi, tendences un problēmas saistībā ar DP īstenošanu (EZF regulas 68. panta 2. punkts) 4

2.1.1. Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu apguve dalībvalstīs 4

2.1.2. Budžeta izpilde Komisijā 6

2.2. EZF finansējuma apguves saskaņošana ar struktūrfondu un ELFLA finansējuma apguvi 6

2.3. Tehniskā palīdzība 7

2.3.1. Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums dalībvalstīs 7

2.3.2. Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums Komisijā 7

2.4. Situācijas pārskats revīzijas stratēģiju, vadības un kontroles sistēmu un gada kontroles ziņojumu jomā 8

2.5. Informācija, kas sniegta saskaņā ar pārredzamības iniciatīvu 8

3. PĀRSTRUKTURĒŠANAS REGULAS ĪSTENOŠANA (REGULA (EK) Nr. 744/2008) 9

3.1. Vispārīga informācija 9

3.2. Īstenošana 9

3.2.1. Vispārējie pasākumi (Pārstrukturēšanas regulas 5.–10. pants) 9

3.2.1.1. Zvejas darbību pārtraukšana saskaņā ar 6. pantu 9

3.2.1.2. Ieguldījumi zvejas kuģos saskaņā ar 7. pantu 9

3.2.1.3. Sociālekonomiskā kompensācija saskaņā ar 8. pantu 9

3.2.1.4. Kopīga rīcība saskaņā ar 9. pantu un izmēģinājuma projekti saskaņā ar 10. pantu 9

3.2.2. Īpaši pasākumi flotes pielāgošanas shēmās iesaistītajām flotēm (Pārstrukturēšanas regulas 11.–17. pants) 10

3.2.3. Ekspluatācijas pārtraukšana (17. pants) 11

3.2.4. Finanšu noteikumi (20. pants) 11

3.2.5. Revīzija (13. panta 2. punkts) 11

3.3. Sākotnējs novērtējums 11

4. EZF LĪDZEKĻU IZMANTOJUMA TABULAS 13

4.1. I TABULA. KONVERĢENCES MĒRĶA PASĀKUMU FINANSIĀLĀ IZPILDE 13

4.2. II TABULA. NEKONVERĢENCES MĒRĶA PASĀKUMU FINANSIĀLĀ IZPILDE 15

4.3. III TABULA. FINANSIĀLĀ IZPILDE NEATKARĪGI NO PASĀKUMA SAISTĪBAS AR KONVERĢENCES VAI NEKONVERĢENCES MĒRĶI 17

4.4. IV TABULA. DARBĪBAS PROGRAMMAS, KURAS KOMISIJA PIEŅĒMUSI 2008. GADĀ 20

4.5. V TABULA. EZF LĪDZEKĻU SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO PRIORITĀRĀ VIRZIENA UN NO DALĪBVALSTS 21

IEVADS

Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF) darbību sāka 2007. gada 1. janvārī. Tas aptver 2007.–2013. gada plānošanas periodu un aizstāj Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI)[1].

Saskaņā ar EZF regulas[2] 68. pantu ik gadu līdz 31.decembrim Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par EZF līdzekļu faktisko apguvi. Ziņojuma pamatā jābūt dalībvalstu gada ziņojuma un jebkuras citas pieejamas informācijas pārbaudei un izvērtējumam, ko veic Komisija.

Pirmajā, 2007. gada ziņojumā bija iespējams iekļaut tikai daļu vajadzīgās informācijas, jo līdz 2007. gada beigām no 26 darbības programmām (DP) bija pieņemtas tikai 19. Atlikušās 7 DP tika pieņemtas 2008. gada otrajā pusē. Ņemot vērā šo vēlīno DP pieņemšanu, līdz 2008. gada beigām Komisija bija apstiprinājusi pavisam nelielu skaitu vadības un kontroles sistēmu un revīzijas stratēģiju. No tā izrietošie zemie līdzekļu apguves rādītāji nosaka to, ka Komisijas 2008. gada ziņojumā par EZF līdzekļu izmantošanu DP plānošanas aspektiem pievērsta lielāka uzmanība nekā praktiskajai īstenošanai, kura minētajā laika posmā norisinājās tikai daļēji.

Vēl viens līdzekļu apguves zemo rādītāju cēlonis ir pārplānošana, ko vairākas dalībvalstis veikušas, lai īstenotu īpašo pagaidu darbību, kura paredzēta Padomes 2008. gada 24. jūlijā pieņemtajā Regulā (EK) Nr. 744/2008 (turpmāk “Pārstrukturēšanas regula”)[3]. Minētās regulas 22. pantā paredzēts, ka līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par regulā paredzēto pasākumu piemērošanu. Tā kā šo pasākumu īstenošanas dēļ uz laiku jāparedz atkāpes no dažiem EZF noteikumiem un tā kā minētos pasākumus īsteno EZF DP satvarā, Komisija nolēma šajā ziņojumā apskatīt gan EZF līdzekļu izmantojumu kārtējā gadā, gan Pārstrukturēšanas regulas īstenošanu.

ZIŅOJUMS PAR 2008. GADU

Galvenie notikumi, tendences un problēmas saistībā ar DP īstenošanu (EZF regulas 68. panta 2. punkts)

Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu apguve dalībvalstīs

Tajās 19 DP, kuras tika pieņemtas līdz 2007. gada beigām, dalībvalstis galveno uzmanību bija pievērsušas turpmāko īstenošanas posmu sagatavošanai, piemēram, uzraudzības komitejas izveidei un tās darba uzdevuma formulēšanai, atlases kritēriju pieņemšanai uzraudzības komitejā, valsts līmeņa noteikumu un mehānismu izstrādei un pieņemšanai, lai varētu izsludināt konkursus vai publicēt piemērošanas pasākumus. Tādējādi DP faktiskā izpilde 2008. gadā dalībvalstīs tikpat kā nav sākta un, izņemot Austriju un Franciju, nav iesniegti starpposma maksājuma pieteikumi.

Turklāt 2008. gada otrajā pusē vēl tika pieņemtas atlikušās 7 DP. Šo 7 DP pieņemšanas datumi norādīti IV tabulā.

V tabulā, kurā parādīts EZF finanšu līdzekļu sadalījums atkarībā no prioritārā virziena[4], redzams, ka līdzekļu iedalījums 1., 2. un 3. prioritārajam virzienam ir kopumā vienmērīgs: 27 % (EUR 1 142 923 976) iedalīti zvejas flotes sabalansēšanai (1. prioritārais virziens), 30 % (EUR 1 274 547 215) akvakultūrai, apstrādei un tirdzniecībai (2. prioritārais virziens) un 27 % (EUR 1 162 007 083) kopējās ieinteresētības pasākumiem (3. prioritārais virziens). Līdzekļu iedalījums 4. prioritārā virziena pasākumiem ir mazāks — vidēji 13 % (EUR 567 365 857). Tas ir tāpēc, ka zivsaimniecības apgabalu ilgtspējīgas attīstības pasākumi ir 2007.–2013. gada plānošanas perioda jaunievedums un to faktiskā īstenošana sāksies no 2010. gada, kad būs izveidotas vietējās rīcības grupas un sāksies vietējo attīstības stratēģiju īstenošana. Tomēr arī šāds stāvoklis rāda, ka dalībvalstu interese par šo novatorisko pasākumu ir liela.

To līdzekļu apjoms, kas dalībvalstīs iedalīti vienam un tam pašam prioritārajam virzienam, ir ļoti atšķirīgs un atspoguļo vietējo apstākļu daudzveidību un dalībvalstu īstenoto zivsaimniecības nozares stratēģiju. Zvejas flotes sabalansēšanai atvēlēto līdzekļu īpatsvars ir, piemēram, 82 % Īrijā un 4,3 % Rumānijā. Analizējot 1. prioritārā virziena datus, kļūst redzams, ka pieeju flotes sabalansēšanas pasākumiem, tādiem kā zvejas darbību izbeigšana, lielā mērā nosaka vispārējā stratēģiskā nostāja jautājumā par atbrīvošanos no liekās zvejas jaudas. Tādējādi, lai samazinātu zvejas jaudu, dažas dalībvalstis par prioritāti izvirza kuģu sadalīšanu, kamēr citas priekšroku dod tirgus mehānismiem, piemēram, individuālām pārdalāmajām kvotām ( ITQ ). Rezultātā dažādās DP noteiktie zvejas jaudas samazinājuma mērķlielumi ir dažādi. Līdz 2013. gada beigām sasniedzamā zvejas jaudas samazinājuma vidējais mērķlielums DP ir apmēram 15 % (kW un GT).

Savstarpēji ļoti atšķirīgi ir arī akvakultūras, apstrādes un tirdzniecības atbalsta piešķīrumi. Piemēram, Īrija ir vispār atteikusies no šāda atbalsta piešķiršanas, kamēr valstis, kurām nav jūras robežas, 2. prioritārā virziena pasākumiem gluži dabīgi paredz proporcionāli lielu atbalstu (piemēram, 98 % Austrijā).

Līdzīgā veidā ļoti dažāda ir 3. prioritārajam virzienam jeb kopējas ieinteresētības pasākumiem paredzēto piešķīrumu proporcija: 1 % Austrijas DP un 65 % Kipras DP. Tā kā šajā prioritārajā virzienā pieejamo pasākumu klāsts ir tik daudzveidīgs, nav viegli atrast likumsakarības, bet vairums dalībvalstu ir nolēmušas šim prioritārajam virzienam atvēlēt no ceturtdaļas līdz trešdaļai kopējo tām pieejamo EZF resursu.

Valstis, kurām nav jūras robežas (Austrija, Slovākija, Ungārija un Čehija), un Malta ir nolēmušas neiesaistīties 4. prioritārā virziena pasākumos par zivsaimniecības apvidu ilgtspējīgu attīstību. Pārējo valstu paredzēto piešķīrumu proporcija ir no 2,6 % (Francija) līdz 32,5 % (Rumānija). Spriežot pēc DP, sagaidāms, ka līdz 2010. gada otrajai pusei būs izveidots vairāk nekā 200 zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (līdz šim izveidots jau 80 šādu grupu). Iedalīto EZF līdzekļu apjoms individuālām grupām ir no EUR 560 000 (Francija) līdz aptuveni 6 miljoniem euro (Polija).

Attiecībā uz dalībvalstu DP faktisko izpildi informācija, kuru dalībvalstis sniegušas gadskārtējos īstenošanas ziņojumos par 2008. gadu[5], rāda, ka DP faktiskā izpilde joprojām nav īsti sākusies: tikai 2 dalībvalstis ir iesniegušas starpposma maksājuma pieteikumus. Attiecīgi līdz šim izmaksātā summa ir tikai EUR 5 404 048.

Budžeta izpilde Komisijā

No 2007.–2013. gadam paredzētā kopējā saistību apropriāciju apjoma (EUR 4 304 949 019) 2008. gadā izmantoti 24,05 % (EUR 607 763 784), no tiem EUR 459 679 025 konverģences un EUR 148 084 759 nekonverģences reģioniem. No 2007.–2013. gada kopējā apropriāciju apjoma izmaksāts 11,1 % (EUR 249 361 192) jeb 99,81 % (EUR 197 796 248) no konverģences un 99,07 % (EUR 51 564 944) no nekonverģences reģioniem paredzētā maksājumu apjoma. Gandrīz visi tie ir avansa maksājumi, turklāt EUR 72 775 030 izmaksāti saistībā ar 2008. gadā pieņemtajām 7 DP. Izmantojot ar Pārstrukturēšanas regulu ieviesto iespēju, 14 dalībvalstis pieprasījušas otro avansa maksājumu, un tāpēc veikti papildu avansa maksājumi. Maksājumu apropriāciju trūkuma dēļ 2008. gadā otro avansa maksājumu saņēma tikai 9 dalībvalstis (EUR 176 248 671, no tiem EUR 137 865 475 konverģences reģioniem (8 dalībvalstīs) un EUR 38 383 197 nekonverģences reģioniem (7 dalībvalstīs)). I–III tabulā atrodamas sīkākas ziņas par attiecīgo pasākumu finansiālo izpildi.

EZF finansējuma apguves saskaņošana ar struktūrfondu un ELFLA finansējuma apguvi

DP rāda, ka visas dalībvalstis apzinās to, ka jānodrošina EZF līdzekļu apguves saskaņotība un koordinācija ar to līdzekļu apguvi, kurus izmaksā no struktūrfondiem (ERAF un ESF) un no ELFLA. DP ir iekļautas ziņas par dalībvalstu izveidotajām (vai tapšanas stadijā esošajām) sistēmām, kuru mērķis ir novērst finansējuma dublēšanos un kuras izveidotas saskaņā ar EZF regulas 6. pantu.

Koordinācijas mehānisma galvenais elements ir EZF vadošās iestādes. EZF vadošās iestādes var būt pārstāvētas struktūrfondu un ELFLA uzraudzības komitejās, un attiecīgi šo fondu vadošās iestādes ir aicinātas piedalīties EZF uzraudzības komiteju darbā. Dažas dalībvalstis ir izveidojušas valsts (vai reģionāla) līmeņa koordinācijas komitejas, kuras strādā ar visiem ES fondiem. Dažās valstīs ES finansiālā atbalsta avotu apguves savstarpējas saderības un koordinācijas pasākumi paredzēti ar valsts tiesību aktiem. Turklāt katrā EZF DP attiecībā uz EZF pasākumiem, par kuriem iespējams saņemt atbalstu arī no citiem ES fondiem, ir norādīti finansējuma avota izvēles kritēriji.

Tehniskā palīdzība

Tehniskās palīdzības (5. prioritārais virziens) mērķis ir atbalstīt darbības saistībā ar sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta, novērtējuma, revīzijas un kontroles pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu EZF regulu. Šim nolūkam Komisija drīkst izmantot līdz 0,8 % no EZF gada piešķīruma. Dalībvalstis līdz 5 % no sava EZF piešķīruma drīkst izmantot, lai finansētu DP vadības procesu. Caurmērā dalībvalstis tehniskajai palīdzībai atvēlējušas 3,7 %. Tomēr 2 dalībvalstis (Itālija un Slovēnija) izmantoja tiesības pārsniegt 5 % robežu, ja tam ir pienācīgs pamatojums.

Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums dalībvalstīs

Līdz šim saņemtie un apstiprinātie gada ziņojumi rāda, ka tehniskās palīdzības budžeta sadaļā līdzekļus piesaistījušas 14 dalībvalstis. Pārējās 12 dalībvalstis šo iespēju neizmantoja, jo bija aizkavējusies DP pieņemšana vai izpilde. Vislielākos līdzekļus tehniskajai palīdzībai piesaistījušas šādas dalībvalstis: Itālija (EUR 3 165 540), Zviedrija (EUR 683 819), Spānija (EUR 673 144), Portugāle (EUR 600 000) un Dānija (EUR 536 870). Finansēto pasākumu mērķis ir administratīvās spējas uzlabošana, IT izstrāde, pētījumu uzsākšana, publicitātes palielināšana un informatīvi pasākumi un atbalsts DP vadības procesam un izpildei.

Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums Komisijā

2008. gadā Komisija no EZF tehniskās palīdzības budžeta izlietoja EUR 1 416 000, konkrēti šādām vajadzībām.

Konferences

2008. gada 18.–19. februārī Marseļā (Francija) notika konference “EZF 4. prioritārā virziena īstenošanas līdzekļi”[6]. Konferences mērķis bija dot iespēju EZF 4. prioritārā virziena pasākumos iesaistītajām valsts un reģionālā līmeņa iestādēm un vietējiem sadarbības partneriem novērtēt kopējo situāciju un dalīties informācijā par līdzekļiem un paņēmieniem, kas izmantojami, lai 4. prioritārā virziena pasākumus sekmīgi īstenotu valsts vai reģionālajā un vietējā līmenī. Šim pasākumam atvēlētā summa bija EUR 191 000.

Pētījumi

Komisija pasūtīja pētījumu „Pārskats par ES akvakultūras ekonomiskajiem rādītājiem un konkurētspēju: potenciālie šķēršļi ES akvakultūras izaugsmei”. Pētījuma mērķis bija apzināt, kādas patlaban ir ES akvakultūras stiprās un vājās puses un kādas iespējas un apdraudējumi pastāv šodien un gaidāmi nākotnē. Pētījuma rezultāti tika izmantoti, gatavojot Komisijas 2009. gada 8. aprīļa paziņojumu par ilgtspējīgas nākotnes veidošanu akvakultūrai. Šim pētījumam atvēlētā summa bija EUR 300 000.

Saziņa un publikācijas

Komisija noslēdza pakalpojumu līgumu, lai saziņas vajadzībām sagatavotu vairākas publikācijas par EZF un risinātu citus saistītus jautājumus. Šiem pakalpojumiem atvēlētā summa bija EUR 150 000.

Informācijas tehnoloģijas

Komisija piesaistīja EUR 325 000 EZF un ZVFI pārvaldības lietojumprogrammu izstrādei un uzturēšanai, kā arī programmnodrošinājuma iegādei.

Pagaidu darbinieki

EUR 450 000 tika piesaistīti pagaidu darbinieku algām.

Situācijas pārskats revīzijas stratēģiju, vadības un kontroles sistēmu un gada kontroles ziņojumu jomā

Vienu gadu pēc DP apstiprināšanas dalībvalstīm izskatīšanai Komisijā jāiesniedz vadības un kontroles sistēmas. Revīzijas stratēģijas jāiesniedz 9 mēnešu laikā pēc DP apstiprināšanas. Ņemot vērā DP vēlīno pieņemšanu, līdz 2008. gada beigām Komisija bija apstiprinājusi pavisam nelielu skaitu vadības un kontroles sistēmu un revīzijas stratēģiju. 2008. gada beigās 14 dalībvalstis bija iesniegušas revīzijas stratēģijas, no kuram 4 tika apstiprinātas, bet 10 — noraidītas vai apturētas. Savukārt 2008. gadā iesniegto vadības un kontroles sistēmu skaits ir 16: tikai 1 no tam tika apstiprināta, 3 tika atzītas par pieņemšanai nederīgām, 3 tika noraidītas un 9 Komisija joprojām turpināja izskatīt. Ņemot vērā programmu izpildes agrīno stadiju, revīzijas iestādēm savos gada kontroles ziņojumos nācās iekļaut atrunu par atzinuma sniegšanas neiespējamību revidējamo darbību nepietiekamā apjoma dēļ. Tāpēc patlaban vēl ir pāragri sniegt situācijas pārskatu vai veikt gada kontroles ziņojumu un atzinumu apkopojošu novērtējumu. Šobrīd pieejamā informācija ļauj prognozēt, ka Komisija sīkāku ziņojumu varēs sniegt 2010. gadā.

Informācija, kas sniegta saskaņā ar pārredzamības iniciatīvu

Eiropas pārredzamības iniciatīva no dalībvalstīm prasa sniegt informāciju par to, kā tiek tērēti ES līdzekļi, kuriem piemēro dalītu pārvaldību. Šis pienākums attiecībā uz EZF atbalsta saņēmēju publiskošanu ir sīkāk precizēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 498/2007.

Līdz šim saņēmēju sarakstu publiskojusi 21 dalībvalsts. Komisija ir veikusi vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu to, ka visas dalībvalstis pilnībā izpilda Eiropas pārredzamības iniciatīvas prasības.

Dažādās dalībvalstīs datus par EZF atbalsta saņēmējiem publisko atšķirīgā formātā, jo Eiropas pārredzamības iniciatīva attiecībā uz šādu datu publiskošanu nosaka vienīgi obligātās prasības, kas cita starpā ietver saņēmēja nosaukumu, darbības nosaukumu un šai darbībai iedalītā publiskā finansējuma summu. Tomēr dalībvalstu ziņā paliek tas, vai publicēt papildu vai sīkākas ziņas.

Komisijas tīmekļa vietnē ir pieejamas saites uz dalībvalstu vietnēm, kurās tiek publiskota minētā informācija:

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/structural_measures/transparency_en.htm

PĀRSTRUKTURĒŠANAS REGULAS ĪSTENOŠANA (REGULA (EK) NR. 744/2008)

Vispārīga informācija

Komisija 2008. gada 8. jūlijā pieņēma vairākus pasākumus, lai mīkstinātu smago ekonomiskās krīzes ietekmi atsevišķos ES zvejas flotes segmentos, jo īpaši velkamos zvejas rīkus izmantojošiem kuģiem (COM(2008)453). Nozīmīgs šo pasākumu elements bija priekšlikums Padomes regulai, ar kuru izveido īpašu pagaidu ad hoc režīmu, kurš uz ierobežotu laiku dod jaunas iespējas dalībvalstīm pārstrukturēt zvejas floti un vienlaikus veikt dažus papildinošus pasākumus. Pamatojoties uz šo priekšlikumu, Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 744/2008 (turpmāk “Pārstrukturēšanas regula”).

Īstenošana

Ar Pārstrukturēšanas regulu ieviesa triju veidu pasākumus: vispārējie pasākumi (pieejami visiem nozares dalībniekiem), pasākumi, kas flotes pielāgošanas shēmu (FPS) kontekstā piemērojami tikai no degvielas cenām īpaši atkarīgajām flotēm vai flotu segmentiem, un finanšu pasākumi. Šo pasākumu īstenošana notiek dalībvalstu pieņemto DP satvarā, izņemot īpašos FPS pasākumus, kuru dēļ esošajās DP bija jāveic ad hoc pielāgojumi.

Vispārējie pasākumi (Pārstrukturēšanas regulas 5.–10. pants)

Vispārīgi runājot, šos pasākumus var veikt jebkurā plānošanas perioda posmā, ja vien līdz 2010. gada 1. janvārim ir pieņemti vajadzīgie administratīvie lēmumi. Būtisks izņēmums ir zvejas darbību pārtraukšana, kas paredzēta 6. pantā; šajā gadījumā piemēro stingrākus termiņus. Attiecīgi dalībvalstīm nav oficiāla pienākuma pasteidzināt vienu vai otru pasākumu, izņemot jau minēto zvejas darbību pārtraukšanu. Tāpēc turpmāk sniegts vienīgi pārskats par paredzamo īstenošanu, kura pamatā ir juridiski nesaistošas dalībvalstu deklarācijas.

Zvejas darbību pārtraukšana saskaņā ar 6. pantu

Par nodomu izmantot jaunās iespējas, lai finansētu zvejas darbību pārtraukšanu saskaņā ar 6. pantu, ir paziņojušas vienīgi Kipra, Grieķija, Spānija, Francija, Polija un Portugāle.

Ieguldījumi zvejas kuģos saskaņā ar 7. pantu

Šis noteikums ir iemantojis lielu popularitāti, un vairums dalībvalstu to jau piemēro vai drīzumā piemēros. Vienīgi Vācija, Itālija, Malta, Nīderlande un Zviedrija ir paziņojušas, ka šādu pasākumu neīstenos.

Sociālekonomiskā kompensācija saskaņā ar 8. pantu

Šo pasākumu gatavojas veikt tikai Spānija.

Kopīga rīcība saskaņā ar 9. pantu un izmēģinājuma projekti saskaņā ar 10. pantu

Šie pasākumi tiek vai tiks plaši izmantoti, jo sevišķi energoaudita finansēšanas iespēja. Tikai Itālija, Malta, Latvija, Īrija un Slovēnija nav skaidri paudušas nodomu tos izmantot.

Īpaši pasākumi flotes pielāgošanas shēmās iesaistītajām flotēm (Pārstrukturēšanas regulas 11.–17. pants)

Šie pasākumi, jo sevišķi atbalsts par zvejas darbību izbeigšanu saskaņā ar 14. pantu, ir svarīgākā Pārstrukturēšanas regulas daļa, jo tiem vajadzētu būt visiedarbīgākajiem šīs tautsaimniecības nozares stiprinātājiem un noturīgi uzlabot tās izturētspēju pret degvielas cenu svārstībām. Pamatdoma ir tāda, ka dalībvalstis pieņem flotes pielāgošanas shēmas (FPS), lai finansētu to flotes daļu pastāvīgu izslēgšanu no flotes, kurās degvielas patēriņš ir vislielākais, un tādējādi iespēja veikt zvejas darbības būtu tikai energoefektīviem kuģiem. Pārējie kuģi savukārt varētu izmantot ar zvejas darbību pārtraukšanu un ieguldījumiem zvejas kuģos saistītās papildiespējas.

Tā kā FPS nebija paredzētas EZF regulā un attiecīgi arī DP, minēto pasākumu īstenošanas labad bija jāgroza attiecīgās DP. No 22 dalībvalstīm, kurām ir zvejas flote, noteiktajā termiņā — līdz 2009. gada 30. jūnijam — tikai 7 bija pieņēmušas FPS un attiecīgi pielāgojušas savas DP. Šīs dalībvalstis ir Beļģija, Kipra, Dānija, Spānija, Francija, Portugāle un Rumānija. Plānotie no flotes izslēdzamo zvejas jaudu apjomi ir apkopoti tabulā.

Dalībvalsts | FPS skaits un lielums | Zvejas darbību izbeigšana | Attiecīgie flotes segmenti |

Beļģija | 1 FPS, 39 kuģi | 2046GT, 7007kW | Kuģi zvejai ar rāmja trali |

Kipra | 1 FPS, 24 kuģi | 261GT, 2128kW | Kuģi, kas izmanto daudzfunkcionālus zvejas rīkus |

Dānija | 1 FPS, 110 kuģi | 9106GT, 23951kW | Pārsvarā grunts traleri, un daži kuģi zvejai ar rāmja trali, zvejas vadu un žaunu tīkliem |

Spānija | 4 FPS, 93 kuģi | 14600GT, 22309kW | Grunts traleri, kuģi zvejai ar āķu jedām |

Francija | 3 FPS, 57 kuģi | 939GT, 3308kW | Grunts traleri |

Portugāle | 2 FPS, 42 kuģi | 5334GT, 13343kW | Kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām, kuģi zvejai ar riņķvadu |

Rumānija | 1 FPS, 2 kuģi | 162GT, 444kW | Grunts traleri |

Plānotajai izslēgšanai no flotes (kuģu fiziskai aizvākšanai) jānotiek līdz 2012. gada 31. decembrim, bet visas zvejas darbības šiem kuģiem jāizbeidz līdz 2009. gada 31. decembrim.

Ekspluatācijas pārtraukšana (17. pants)

Tikai Beļģija ir ziņojusi par ekspluatācijas pārtraukšanas ieceri, kas attiecas uz FPS iekļautu kuģi zvejai ar rāmja trali, kura īpašnieks plāno atgūt 40 GT un uzbūvēt jaunu, daudz mazāku kuģi, kas aizstās iepriekšējo kuģi zvejai ar rāmja trali.

Finanšu noteikumi (20. pants)

Finanšu noteikumi ir galvenie Pārstrukturēšanas regulas pasākumi, jo tie paredz līdzfinansējumu, kurš atviegloja dalībvalstu finansiālo slogu. Pirmkārt, EZF ieguldījuma daļa publiskā finansējuma kopējā apmērā no parastajiem 50 % (75 % konverģences reģionu gadījumā) tika palielināta līdz 95 % (20. panta 1. punkts). Otrkārt, projektos, kas saistīti ar ieguldījumiem zvejas kuģos, privātā finansējuma daļa no 60 % (50 % attālāko reģionu gadījumā) tika samazināta līdz 40 % (7. un 19. pants). Visbeidzot, ar 20. panta 3. punktu tika radīta iespēja saņemt otro avansa maksājumu jeb vēl 7 % papildus EZF regulas 81. pantā paredzētajam maksājumam.

Līdzfinansējuma proporciju dēļ (EZF/dalībvalstu ieguldījums) vairākas dalībvalstis šo iespēju ir izmantojušas, lai pamatotu ieguldījumus, kuros valsts finansējuma daļa ir liela un kurus citādi nebūtu varēts īstenot. Piemēram var minēt Dāniju, kas pārvirzīja EZF līdzekļus 1. prioritārā virziena pasākumam (kuģu sadalīšana) un pārplānoja 2. un 3. prioritāra virziena pasākumus. Tas gan ietaupīja līdzekļus, samazinot valsts ieguldījumu par EUR 29 700 000, gan ļāva saņemt publisko atbalstu par kuģu sadalīšanu, kura sākotnējā DP nemaz nebija paredzēta. Šis apstāklis ir būtisks tāpēc, ka zvejas jauda, kas samazināta, izmantojot publisko atbalstu, ir vienīgā, kuru vairs nevar atjaunot.

Šo iespēju, kas saistīta ar publiskā un privātā sektora piešķirtā finansējuma proporciju, vairums dalībvalstu var izmantot jebkurā laikā, un būtiskas korekcijas DP finansiālās izpildes tabulās nav vajadzīgas.

Visbeidzot, līdz šā ziņojuma pieņemšanas dienai gandrīz visas dalībvalstis bija pieprasījušas otro avansa maksājumu (14 dalībvalstis 2008. gadā un 7 dalībvalstis 2009. gadā), pat tās, kuras negatavojas īstenot Pārstrukturēšanas regulu.

Revīzija (13. panta 2. punkts)

Kā paredzēts, patlaban, kad FPS pieņemšanas termiņš ir beidzies, Komisija slēdz līgumu ar neatkarīgu konsultantu, kurš veiks FPS īstenošanas revīzijas dalībvalstīs. Rezultāti gaidāmi 2010. gada otrajā pusē.

Sākotnējs novērtējums

Pārstrukturēšanas regula ir izstrādāta un pieņemta laikā, kad degvielas cenas bija sasniegušas augstāko vērtību, un tās pamatā bija plaši izplatītais pieņēmums, ka energoresursu cenas arī turpmāk būs ļoti augstas. Tomēr līdz 2008. gada otrajai pusei cenas bija strauji nokritušās līdz krietni zemākam līmenim nekā tas, kurš nozarē izraisīja krīzi (novembrī cena bija EUR 0,5/l). Kaut arī cenas joprojām saglabājās augstas (novērtēts, ka dažos flotes segmentos “lūzuma cena” ir EUR 0,30/l), 2008. gada pēdējā ceturkšņa ekonomiskās prognozes bija caurmērā labākas nekā regulas pieņemšanas laikā. Turpmākajos mēnešos stāvoklis atkal mainījās: finanšu krīze un tās izraisītā ekonomikas lejupslīde zvejniecības uzņēmumos radīja papildu spriedzi, jo samazinājās pieprasījums un zivju cenas.

Tomēr par spīti finanšu un ekonomikas krīzei šķiet, ka kopumā stimulu, kas rosinātu uzņēmējus atteikties no zvejas darbībām, ir bijis mazāk nekā degvielas krīzes laikā. Tāpēc vajadzība pēc pasākumiem, kas pieejami flotes pielāgošanas shēmās, nebija liela, un galu galā tās pieņēma tikai dažas dalībvalstis. Līdzīgā veidā mazinājās vajadzība pēc neatliekamas palīdzības zvejas darbību pārtraukšanas finansējuma vai sociālekonomiskās kompensācijas veidā, kaut arī dažās dalībvalstīs (piemēram, Spānijā) zvejas darbību pārtraukšanai tika mobilizēti ievērojami resursi. Citi regulā paredzētie vispārējie pasākumi tika izmantoti plašāk: nozarē ļoti pieprasīti bija energoefektivitātes veicināšanas pasākumi, konkrēti energoaudits un ieguldījumi zvejas kuģos.

Pārstrukturēšanas regulas ietekmi pilnībā novērtēt varēs tad, kad būs zināmi un lielā mērā izpildīti visi attiecīgie administratīvie lēmumi, kurus var pieņemt līdz 2010. gada 31. decembrim. Kamēr šis laiks nav pienācis, īstenošanas rezultātu pilnīgs novērtējums nav iespējams. Tomēr jau tagad var teikt, ka pārstrukturēšanas pasākumi noteikti palīdzēs uzlabot zvejas kuģu energoefektivitāti, bet maz ticams, ka tie ļaus būtiski pietuvināties mērķim par zvejas jaudas samazinājuma veicināšanu flotēs, kuru struktūra ir mazāk izturīga pret ekonomisku spiedienu. Būtībā pakāpe, kādā zvejas darbību izbeigšana saskaņā ar pieņemtajām FPS ir palīdzējusi tuvināties zvejas jaudas samazinājuma mērķim, kas jau bija paredzēts DP, ir relatīvi neliela (tabulu skatīt iepriekš).

Visbeidzot, informācijas apmaiņā ar dalībvalstīm ir kļuvis skaidrs, ka dažām no tām papildu ES finansējuma trūkums nav ļāvis Pārstrukturēšanas regulu īstenot vēlamajā apmērā. Iepriekš minētajā paziņojumā bija paredzēts, ka papildu finansējumu dalībvalstis var saņemt tikai tad, ja tās pieliek lielas pūles, lai pārvirzītu līdzekļus 1. prioritārā virziena pasākumiem par flotu pastāvīgu pārstrukturēšanu. Tomēr šāda rīcība prasītu atbilstoši samazināt pārējiem prioritārajiem virzieniem paredzētos līdzekļus, un vairums dalībvalstu izvēlējās saglabāt līdzšinējo valsts stratēģiju, par kuru ir panākta valdības un pārējo pušu vienošanās.

EZF LĪDZEKĻU IZMANTOJUMA TABULAS

I TABULA. KONVERĢENCES MĒRĶA PASĀKUMU FINANSIĀLĀ IZPILDE

Valsts | Iedalīts a | Saistības b | Samaksāts c | % (b) / (a) | % (c) / (a) |

Beļģija | Periods: 2007-2013 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00% | 0,00% |

Finanšu gads: 2008 | 0,00 | 0,00 | 0,00 |

Bulgārija | Periods: 2007-2013 | 80 009 708,00 | 14 336 687,00 | 5 600 679,56 | 17,92% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 8 517 922,00 | 8 517 922,00 | 0,00 |

Čehija | Periods: 2007-2013 | 27 106 675,00 | 6 886 504,00 | 3 794 934,50 | 25,41% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 3 526 490,00 | 3 526 490,00 | 1 897 467,25 |

Vācija | Periods: 2007-2013 | 96 861 240,00 | 27 623 988,00 | 6 780 286,80 | 28,52% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 13 821 981,00 | 13 821 981,00 | 0,00 |

Igaunija | Periods: 2007-2013 | 84 568 039,00 | 19 102 181,00 | 5 919 762,73 | 22,59% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 9 971 872,00 | 9 971 872,00 | 0,00 |

Grieķija | Periods: 2007-2013 | 176 836 728,00 | 51 941 240,00 | 24 757 141,92 | 29,37% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 25 849 796,00 | 25 849 796,00 | 12 378 570,96 |

Spānija | Periods: 2007-2013 | 945 692 445,00 | 268 170 032,00 | 132 396 942,00 | 28,36% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 134 323 828,00 | 134 323 828,00 | 66 198 471,00 |

Francija | Periods: 2007-2013 | 34 250 343,00 | 9 306 303,00 | 4 795 048,00 | 27,17% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 4 699 222,00 | 4 699 222,00 | 2 397 524,00 |

Itālija | Periods: 2007-2013 | 318 281 864,00 | 87 334 891,00 | 44 559 460,00 | 27,44% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 44 016 945,00 | 44 016 945,00 | 22 279 730,00 |

Latvija | Periods: 2007-2013 | 125 015 563,00 | 28 485 267,00 | 8 751 089,00 | 22,79% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 14 887 723,00 | 14 887 723,00 | 0,00 |

Lietuva | Periods: 2007-2013 | 54 713 408,00 | 13 915 847,00 | 3 829 938,56 | 25,43% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 6 978 531,00 | 6 978 531,00 | 0,00 |

Ungārija | Periods: 2007-2013 | 34 291 357,00 | 5 456 086,00 | 2 400 394,99 | 15,91% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 5 456 086,00 | 5 456 086,00 | 2 400 394,99 |

Malta | Periods: 2007-2013 | 8 372 329,00 | 1 422 356,00 | 586 063,03 | 16,99% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 1 422 356,00 | 1 422 356,00 | 586 063,03 |

Austrija | Periods: 2007-2013 | 187 326,00 | 61 040,00 | 13 112,82 | 32,58% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 29 837,00 | 29 837,00 | 0,00 |

Polija | Periods: 2007-2013 | 734 092 574,00 | 120 001 664,00 | 51 386 480,18 | 16,35% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 120 001 664,00 | 120 001 664,00 | 51 386 480,18 |

Portugāle | Periods: 2007-2013 | 223 943 059,00 | 61 518 869,00 | 31 352 028,00 | 27,47% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 30 998 886,00 | 30 998 886,00 | 15 676 014,00 |

Rumānija | Periods: 2007-2013 | 230 714 207,00 | 37 284 577,00 | 32 299 988,49 | 16,16% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 22 157 050,00 | 22 157 050,00 | 17 172 461,49 |

Slovēnija | Periods: 2007-2013 | 21 640 283,00 | 4 110 308,00 | 1 514 819,81 | 18,99% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 4 110 308,00 | 4 110 308,00 | 1 514 819,81 |

Slovākija | Periods: 2007-2013 | 12 681 459,00 | 3 625 757,00 | 1 775 404,26 | 28,59% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 1 776 374,00 | 1 776 374,00 | 887 702,13 |

Apvienotā Karaliste | Periods: 2007-2013 | 43 150 701,00 | 7 132 154,00 | 3 020 549,07 | 16,53% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 7 132 154,00 | 7 132 154,00 | 3 020 549,07 |

Kopā (konverģence) | Periods: 2007-2013 | 3 252 409 308,00 | 767 715 751,00 | 365 534 123,72 | 23,60% | 11,24% |

Finanšu gads: 2008 | 459 679 025,00 | 459 679 025,00 | 197 796 247,91 |

II TABULA. NEKONVERĢENCES MĒRĶA PASĀKUMU FINANSIĀLĀ IZPILDE

Valsts | Iedalīts a | Saistības b | Samaksāts c | % (b) / (a) | % (c) / (a) |

Beļģija | Periods: 2007-2013 | 26 261 648,00 | 4 191 906,00 | 1 838 315,00 | 15,96% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 4 191 906,00 | 4 191 906,00 | 1 838 315,00 |

Dānija | Periods: 2007-2013 | 133 675 169,00 | 36 321 435,00 | 9 357 261,83 | 27,17% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 18 340 527,00 | 18 340 527,00 | 0,00 |

Vācija | Periods: 2007-2013 | 59 004 177,00 | 16 032 272,00 | 4 130 292,39 | 27,17% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 8 095 504,00 | 8 095 504,00 | 0,00 |

Īrija | Periods: 2007-2013 | 42 266 603,00 | 6 746 632,00 | 2 958 662,00 | 15,96% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 6 746 632,00 | 6 746 632,00 | 2 958 662,00 |

Grieķija | Periods: 2007-2013 | 30 995 509,00 | 8 421 917,00 | 4 339 371,26 | 27,17% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 4 252 651,00 | 4 252 651,00 | 2 169 685,63 |

Spānija | Periods: 2007-2013 | 186 198 467,00 | 50 592 760,00 | 26 067 784,00 | 27,17% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 25 546 840,00 | 25 546 840,00 | 13 033 892,00 |

Francija | Periods: 2007-2013 | 181 802 741,00 | 49 398 378,00 | 25 452 382,00 | 27,17% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 24 943 736,00 | 24 943 736,00 | 12 726 191,00 |

Itālija | Periods: 2007-2013 | 106 060 990,00 | 28 818 271,00 | 14 848 538,00 | 27,17% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 14 551 800,00 | 14 551 800,00 | 7 424 269,00 |

Kipra | Periods: 2007-2013 | 19 724 418,00 | 5 359 405,00 | 2 761 418,52 | 27,17% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 2 706 234,00 | 2 706 234,00 | 2 761 418,52 |

Ungārija | Periods: 2007-2013 | 559 503,00 | 89 023,00 | 39 165,21 | 15,91% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 89 023,00 | 89 023,00 | 39 165,21 |

Nīderlande | Periods: 2007-2013 | 48 578 417,00 | 13 199 443,00 | 3 400 489,19 | 27,17% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 6 665 065,00 | 6 665 065,00 | 0,00 |

Austrija | Periods: 2007-2013 | 5 071 992,00 | 1 378 131,00 | 692 534,44 | 27,17% | 13,65% |

Finanšu gads: 2008 | 695 888,00 | 695 888,00 | 337 495,00 |

Portugāle | Periods: 2007-2013 | 22 542 190,00 | 6 125 032,00 | 3 155 906,00 | 27,17% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 3 092 838,00 | 3 092 838,00 | 1 577 953,00 |

Slovākija | Periods: 2007-2013 | 1 007 069,00 | 287 931,00 | 140 989,66 | 28,59% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 141 066,00 | 141 066,00 | 70 494,83 |

Somija | Periods: 2007-2013 | 39 448 827,00 | 10 718 803,00 | 2 761 417,89 | 27,17% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 5 412 465,00 | 5 412 465,00 | 0,00 |

Zviedrija | Periods: 2007-2013 | 54 664 803,00 | 14 853 199,00 | 3 826 536,00 | 27,17% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 7 500 130,00 | 7 500 130,00 | 0,00 |

Apvienotā Karaliste | Periods: 2007-2013 | 94 677 188,00 | 15 112 454,00 | 6 627 403,16 | 15,96% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 15 112 454,00 | 15 112 454,00 | 6 627 403,16 |

Kopā (nekonverģence) | Periods: 2007-2013 | 1 052 539 711,00 | 267 646 992,00 | 112 398 466,55 | 25,43% | 10,68% |

Finanšu gads: 2008 | 148 084 759,00 | 148 084 759,00 | 51 564 944,35 |

III TABULA. FINANSIĀLĀ IZPILDE NEATKARĪGI NO PASĀKUMA SAISTĪBAS AR KONVERĢENCES VAI NEKONVERĢENCES MĒRĶI

Valsts | Iedalīts a | Saistības b | Samaksāts c | % (b) / (a) | % (c) / (a) |

Beļģija | Periods: 2007-2013 | 26 261 648,00 | 4 191 906,00 | 1 838 315,00 | 15,96% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 4 191 906,00 | 4 191 906,00 | 1 838 315,00 |

Bulgārija | Periods: 2007-2013 | 80 009 708,00 | 14 336 687,00 | 5 600 679,56 | 17,92% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 8 517 922,00 | 8 517 922,00 | 0,00 |

Čehija | Periods: 2007-2013 | 27 106 675,00 | 6 886 504,00 | 3 794 934,50 | 25,41% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 3 526 490,00 | 3 526 490,00 | 1 897 467,25 |

Dānija | Periods: 2007-2013 | 133 675 169,00 | 36 321 435,00 | 9 357 261,83 | 27,17% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 18 340 527,00 | 18 340 527,00 | 0,00 |

Vācija | Periods: 2007-2013 | 155 865 417,00 | 43 656 260,00 | 10 910 579,19 | 28,01% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 21 917 485,00 | 21 917 485,00 | 0,00 |

Igaunija | Periods: 2007-2013 | 84 568 039,00 | 19 102 181,00 | 5 919 762,73 | 22,59% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 9 971 872,00 | 9 971 872,00 | 0,00 |

Īrija | Periods: 2007-2013 | 42 266 603,00 | 6 746 632,00 | 2 958 662,00 | 15,96% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 6 746 632,00 | 6 746 632,00 | 2 958 662,00 |

Grieķija | Periods: 2007-2013 | 207 832 237,00 | 60 363 157,00 | 29 096 513,18 | 29,04% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 30 102 447,00 | 30 102 447,00 | 14 548 256,59 |

Spānija | Periods: 2007-2013 | 1 131 890 912,00 | 318 762 792,00 | 158 464 726,00 | 28,16% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 159 870 668,00 | 159 870 668,00 | 79 232 363,00 |

Francija | Periods: 2007-2013 | 216 053 084,00 | 58 704 681,00 | 30 247 430,00 | 27,17% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 29 642 958,00 | 29 642 958,00 | 15 123 715,00 |

Itālija | Periods: 2007-2013 | 424 342 854,00 | 116 153 162,00 | 59 407 998,00 | 27,37% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 58 568 745,00 | 58 568 745,00 | 29 703 999,00 |

Kipra | Periods: 2007-2013 | 19 724 418,00 | 5 359 405,00 | 2 761 418,52 | 27,17% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 2 706 234,00 | 2 706 234,00 | 2 761 418,52 |

Latvija | Periods: 2007-2013 | 125 015 563,00 | 28 485 267,00 | 8 751 089,00 | 22,79% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 14 887 723,00 | 14 887 723,00 | 0,00 |

Lietuva | Periods: 2007-2013 | 54 713 408,00 | 13 915 847,00 | 3 829 938,56 | 25,43% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 6 978 531,00 | 6 978 531,00 | 0,00 |

Luksemburga | Periods: 2007-2013 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00% | 0,00% |

Finanšu gads: 2008 | 0,00 | 0,00 | 0,00 |

Ungārija | Periods: 2007-2013 | 34 850 860,00 | 5 545 109,00 | 2 439 560,20 | 15,91% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 5 545 109,00 | 5 545 109,00 | 2 439 560,20 |

Malta | Periods: 2007-2013 | 8 372 329,00 | 1 422 356,00 | 586 063,03 | 16,99% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 1 422 356,00 | 1 422 356,00 | 586 063,03 |

Nīderlande | Periods: 2007-2013 | 48 578 417,00 | 13 199 443,00 | 3 400 489,19 | 27,17% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 6 665 065,00 | 6 665 065,00 | 0,00 |

Austrija | Periods: 2007-2013 | 5 259 318,00 | 1 439 171,00 | 705 647,26 | 27,36% | 13,42% |

Finanšu gads: 2008 | 725 725,00 | 725 725,00 | 337 495,00 |

Polija | Periods: 2007-2013 | 734 092 574,00 | 120 001 664,00 | 51 386 480,18 | 16,35% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 120 001 664,00 | 120 001 664,00 | 51 386 480,18 |

Portugāle | Periods: 2007-2013 | 246 485 249,00 | 67 643 901,00 | 34 507 934,00 | 27,44% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 34 091 724,00 | 34 091 724,00 | 17 253 967,00 |

Rumānija | Periods: 2007-2013 | 230 714 207,00 | 37 284 577,00 | 32 299 988,49 | 16,16% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 22 157 050,00 | 22 157 050,00 | 17 172 461,49 |

Slovēnija | Periods: 2007-2013 | 21 640 283,00 | 4 110 308,00 | 1 514 819,81 | 18,99% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 4 110 308,00 | 4 110 308,00 | 1 514 819,81 |

Slovākija | Periods: 2007-2013 | 13 688 528,00 | 3 913 688,00 | 1 916 393,92 | 28,59% | 14,00% |

Finanšu gads: 2008 | 1 917 440,00 | 1 917 440,00 | 958 196,96 |

Somija | Periods: 2007-2013 | 39 448 827,00 | 10 718 803,00 | 2 761 417,89 | 27,17% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 5 412 465,00 | 5 412 465,00 | 0,00 |

Zviedrija | Periods: 2007-2013 | 54 664 803,00 | 14 853 199,00 | 3 826 536,00 | 27,17% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 7 500 130,00 | 7 500 130,00 | 0,00 |

Apvienotā Karaliste | Periods: 2007-2013 | 137 827 889,00 | 22 244 608,00 | 9 647 952,23 | 16,14% | 7,00% |

Finanšu gads: 2008 | 22 244 608,00 | 22 244 608,00 | 9 647 952,23 |

Kopā (konverģence un nekonverģence) | Periods: 2007-2013 | 4 304 949 019,00 | 1 035 362 743,00 | 477 932 590,27 | 24,05% | 11,10% |

Finanšu gads: 2008 | 607 763 784,00 | 607 763 784,00 | 249 361 192,26 |

IV TABULA. DARBĪBAS PROGRAMMAS, KURAS KOMISIJA PIEŅĒMUSI 2008. GADĀ

Valsts | EZF summa | Lēmuma datums | Lēmuma numurs |

BE | Beļģija | 26.261.648 | 11/11/2008 | C(2008) 6895 |

IE | Īrija | 42.266.603 | 9/09/2008 | C(2008)4993 |

HU | Ungārija | 34.850.860 | 9/09/2008 | C(2008)4684 |

MT | Malta | 8.372.329 | 10/12/2008 | C(2008)8380 |

PL | Polija | 734.092.574 | 16/10/2008 | C(2008)6007 |

SI | Slovēnija | 21.640.283 | 19/11/2008 | C(2008)7279 |

UK | Apvienotā Karaliste | 137.827.889 | 9/09/2008 | C(2008)4994 |

KOPĀ | 1.005.312.186 |

V TABULA. EZF LĪDZEKĻU SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO PRIORITĀRĀ VIRZIENA UN NO DALĪBVALSTS

Valsts | 1. prioritārais virziens | 2. prioritārais virziens | 3. prioritārais virziens | 4. prioritārais virziens | 5. prioritārais virziens | Kopā |

| Summa | % | Summa | % | Summa | % | Summa | % | Summa | % | | |BE | Beļģija |7.561.648 |28,79 |5.000.000 |19,04 |9.488.352 |36,13 |2.900.000 |11,04 |1.311.648 |4,99 | 26.261.648 | |BG | Bulgārija |8.000.970 |10,00 |36.004.371 |45,00 |20.002.426 |25,00 |12.001.456 |15,00 |4.000.485 |5,00 | 80.009.708 | |CZ | Čehija |- |- |11.926.937 |44,00 |13.824.404 |51,00 |- |- |1.355.334 |5,00 | 27.106.675 | |DK | Dānija |21.365.342 |15,98 |47.149.524 |35,27 |46.015.266 |34,42 |12.461.279 |9,32 |6.683.758 |5,00 | 133.675.169 | |DE | Vācija |8.145.000 |5,23 |57.560.225 |36,93 |68.687.844 |44,07 |19.438.000 |12,47 |2.034.348 |1,31 | 155.865.417 | |EE | Igaunija |15.264.531 |18,05 |24.583.929 |29,07 |21.209.664 |25,08 |19.281.513 |22,80 |4.228.402 |5,00 | 84.568.039 | |IE | Īrija |34.766.000 |82,25 |- |- |6.000.000 |14,20 |1.500.603 |3,55 |- |- | 42.266.603 | |EL | Grieķija |77.272.459 |37,18 |59.689.538 |28,72 |32.320.240 |15,55 |33.300.000 |16,02 |5.250.000 |2,53 | 207.832.237 | |ES | Spānija |403.067.965 |35,61 |344.241.335 |30,41 |316.510.945 |27,96 |49.336.048 |4,36 |18.734.619 |1,66 | 1.131.890.912 | |FR | Francija |59.621.494 |27,60 |63.029.212 |29,17 |85.049.416 |39,37 |5.699.644 |2,64 |2.653.318 |1,23 | 216.053.084 | |IT | Itālija |161.250.284 |38,00 |106.085.713 |25,00 |106.085.713 |25,00 |16.973.714 |4,00 |33.947.430 |8,00 | 424.342.854 | |CY | Kipra |2.200.000 |11,15 |3.250.000 |16,48 |12.924.418 |65,52 |1.000.000 |5,07 |350.000 |1,77 | 19.724.418 | |LV | Latvija |20.860.942 |16,69 |46.128.750 |36,90 |24.153.000 |19,32 |28.911.476 |23,13 |4.961.395 |3,97 | 125.015.563 | |LT | Lietuva |13.667.647 |24,98 |22.431.005 |41,00 |9.249.241 |16,90 |6.693.770 |12,23 |2.671.745 |4,88 | 54.713.408 | |HU | Ungārija |- |- |24.163.925 |69,34 |8.944.392 |25,66 |- |- |1.742.543 |5,00 | 34.850.860 | |MT | Malta |2.175.000 |25,98 |1.760.250 |21,02 |4.095.079 |48,91 |- |- |342.000 |4,08 | 8.372.329 | |NL | Nīderlande |16.913.233 |34,82 |7.379.398 |15,19 |16.903.461 |34,80 |4.987.125 |10,27 |2.395.200 |4,93 | 48.578.417 | |AT | Austrija |- |- |5.164.318 |98,19 |50.000 |0,95 |- |- |45.000 |0,86 | 5.259.318 | |PL | Polija |168.841.292 |23,00 |146.818.515 |20,00 |146.818.515 |20,00 |234.909.624 |32,00 |36.704.628 |5,00 | 734.092.574 | |PT | Portugāle |53.065.134 |21,53 |78.058.495 |31,67 |90.026.920 |36,52 |17.403.406 |7,06 |7.931.294 |3,22 | 246.485.249 | |RO | Rumānija |9.975.000 |4,32 |105.000.000 |45,51 |30.000.000 |13,00 |75.000.000 |32,51 |10.739.207 |4,65 | 230.714.207 | |SI | Slovēnija |2.164.029 |10,00 |7.141.293 |33,00 |7.574.097 |35,00 |2.164.029 |10,00 |2.596.835 |12,00 | 21.640.283 | |SK | Slovākija |- |- |10.467.810 |76,47 |2.536.292 |18,53 |- |- |684.426 |5,00 | 13.688.528 | |FI | Somija |3.445.000 |8,73 |16.990.000 |43,07 |14.783.827 |37,48 |3.606.000 |9,14 |624.000 |1,58 | 39.448.827 | |SE | Zviedrija |13.666.201 |25,00 |10.932.961 |20,00 |19.132.681 |35,00 |8.199.720 |15,00 |2.733.240 |5,00 | 54.664.803 | |UK | Apvienotā Karaliste |39.634.805 |28,76 |33.589.711 |24,37 |49.620.896 |36,00 |11.598.450 |8,42 |3.384.027 |2,46 | 137.827.889 | | Pavisam kopā | 1.142.923.976 |26,55 |1.274.547.215 |29,61 |1.162.007.089 |26,99 |567.365.857 |13,18 |158.104.882 |3,67 |4.304.949.019 | |

Prioritārie virzieni

1. prioritārais virziens: pasākumi ES zvejas flotes sabalansēšanai

2. prioritārais virziens: akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zvejniecības un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība (mārketings)

3. prioritārais virziens: kopējās ieinteresētības pasākumi

4. prioritārais virziens: zivsaimniecības apvidu ilgtspējīga attīstība

5. prioritārais virziens: tehniskā palīdzība

[1] 2000.–2006. gadā ziņojumus par ZVFI līdzekļu izmantošanu iekļāva gada ziņojumos par struktūrfondu izmantošanu.

[2] Padomes 2006. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu. OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

[3] Padomes 2008. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 744/2008, ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai. OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.

[4] 1. prioritārais virziens: pasākumi ES zvejas flotes sabalansēšanai.

2. prioritārais virziens: akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zvejniecības un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība (mārketings).

3. prioritārais virziens: kopējās ieinteresētības pasākumi.

4. prioritārais virziens: zivsaimniecības apvidu ilgtspējīga attīstība.

5. prioritārais virziens: tehniskā palīdzība.

[5] NB! Lai gan gada ziņojumu iesniegšanas termiņš bija 2009. gada 30. jūnijs, Komisija joprojām nav saņēmusi un apstiprinājusi visus gadskārtējos īstenošanas ziņojumus par 2008. gadu. Tāpēc šajā ziņojumā iekļautā informācija nav pilnīga.

[6] http://ec.europa.eu/fisheries/meetings_events/events/archives/events_2008/conference_180208_en.htm.