[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.12.2009

COM(2009)695 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ziņojums par Erasmus Mundus 2004. – 2008. gada programmas paveiktā novērtējumu

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Ziņojums par Erasmus Mundus 2004. – 2008. gada programmas paveiktā novērtējumu 1

1. Ievads 5

2. Pamatinformācija par ārējo novērtējumu 5

3. Ārējais novērtējums 6

3.1. Novērtējuma nosacījumi 6

3.2. Metodika 6

3.3. Novērtējuma laikā konstatētie fakti 6

3.3.1. Erasmus Mundus studiju programmu kvalitāte 6

3.3.2. Erasmus Mundus studentu un mācībspēku kvalitāte 7

3.3.3. Ietekme uz Eiropas augstākās izglītības „piedāvājuma pusi” 7

3.3.4. Ietekme uz starptautisko pieprasījumu pēc Eiropas augstākās izglītības 8

3.3.5. Ietekme uz studentiem un mācībspēkiem 8

3.3.6. Ilgtspēja 8

3.3.7. Programmas veidojums un struktūra 9

3.3.8. Programmas vadīšana 9

3.3.9. Programmas efektivitāte 9

4. Svarīgākie ārējā novērtējumā sniegtie ieteikumi un Komisijas komentāri 10

4.1. Efektivitāte 10

4.2. Ilgtspēja 11

4.3. Efektivitāte - programmas plānošana un vadība 12

5. Komisijas secinājumi 12

Statistikas pielikumi par iesniegto un izvēlēto pieteikumu skaitu 13

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI,EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ziņojums par Erasmus Mundus 2004. – 2008. gada programmas paveiktā novērtējumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. IEVADS

Šis ziņojums ir saskaņā ar 12. pantu 2003. gada 5. decembra Lēmumā 2317/2003/EK[1] par Erasmus Mundus programmas ieviešanu, kurā paredzēts veikt programmas paveiktā novērtējumu. Tajā atspoguļo Komisijas nostāju attiecībā uz galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem programmas paveiktā novērtējumā, kuru var apskatīt šajā vietnē: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/evalreports/index_en.htm . Šo secinājumu un ieteikumu pamatā ir Erasmus Mundus programmas dalībnieku un galveno ieinteresēto personu plašas aptaujas.

2. Pamatinformācija par ārējo novērtējumu

Erasmus Mundus 2004-2008 bija sadarbības un mobilitātes programma augstākās izglītības jomā, kas izveidota, lai Eiropas Savienība kļūtu par pasaulē izcilu mācību centru. Programmas mērķis bija atbalstīt augstākās kvalitātes Eiropas maģistra studiju programmas pilnveidošanu un veicināt Eiropas augstākās izglītības pārredzamību un pievilcību trešās valstīs. Atbilstoši stratēģijas mērķim programmai bija jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte Eiropā un sadarbībā ar trešām valstīm jāveicina starpkultūru izpratne.

Programmas īpašie mērķi bija: veicināt Eiropas augstākās izglītības kvalitāti un izcilību, veicināt trešo valstu aspirantūras studentu un mācībspēku mobilitāti, veicināt strukturētu sadarbību ar trešo valstu augstākās izglītības iestādēm un uzlabot Eiropas augstākās izglītības profilu, pārredzamību un pieejamību pasaulē.

2004.-2008. gada programmā ietilpa četras svarīgas darbības. 1. darbība — Erasmus Mundus maģistra studiju programmas, kurās ietvertas integrētas maģistra studijas, ko piedāvā vismaz trīs universitātes trīs dažādās Eiropas valstīs, 2. darbība — Erasmus Mundus stipendijas trešo valstu studentiem un mācībspēkiem, 3. darbība — partnerība ar trešo valstu augstākajām mācību iestādēm, kurā ietvertas mobilitātes stipendijas ES valstu studentiem un mācībspēkiem darbam trešās valstīs, 4. darbība — projekti Eiropā iegūtas augstākās izglītības pievilcības vairošanai pasaulē.

3. Ārējais novērtējums

3.1. Novērtējuma nosacījumi

ECOTEC Research and Consulting tika lūgts veikt novērtēšanu saskaņā ar pamatlīgumu ar Komisiju[2]. Paveiktā novērtējums aptver periodu no 2004. līdz 2008. gadam, kura laikā tika publiskoti vairāki aicinājumi iesniegt priekšlikumus par programmas īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot periodam pēc programmas starpposma novērtēšanas 2006.-2007. gadā. Attiecībā uz Erasmus Mundus maģistra studiju programmu stipendijas un “pievilcības vairošanas projekti” (1., 2. un 4. darbība) sākās 2004./2005. akadēmiskajā mācību gadā, bet partnerības (3. darbība) sākās vienu gadu vēlāk — 2005./2006. gadā.

Novērtējuma galvenie mērķi bija novērtēt pirmās Erasmus Mundus programmas ietekmi un pārdomāt gūto pieredzi, lai atbalstītu nākamās programmas īstenošanu. Novērtēšanas uzmanības centrā bija Erasmus Mundus programmas “efektivitāte” – cik lielā mērā programma ir sasniegusi sākumā noteiktos mērķus. Līdztekus īstermiņa un ilgtermiņa seku vērtējumam, novērtējumā analizēja arī „efektivitāti”, kā Erasmus Mundus sasniedza minēto[3], un cik lielā mērā atbalstītās studiju programmas ir noturīgas ilgtermiņā.

3.2. Metodika

Metodikā ietverts speciālās literatūras pētniecības darbs, pārskats par iestādēm, kas piedalās Erasmus Mundus maģistra studiju programmā, partnerībās un pievilcības vairošanas projektos (1., 3. un 4. darbība), un to trešo valstu un ES studentu un mācībspēku aptauja, kas piedalās programmā, intervijas ar svarīgākajām ieinteresētajām personām, tostarp ar Erasmus Mundus valsts struktūrām un dalībniekiem, kas piedalījušies četrās programmas darbībās. Veica gadījumu izpētes vizītes, ietverot divpadsmit Erasmus Mundus maģistra studiju programmas. Visas analīzes laikā veica savāktās informācijas trīspusējas un salīdzinošas pārbaudes.

3.3. Novērtējuma laikā konstatētie fakti

Erasmus Mundus paveiktā novērtējumam savāktā informācija rāda, ka programma ir bijusi efektīva, sasniedzot tai izvirzītos mērķus, un ir radījusi Kopienai ievērojamu pievienoto vērtību. Erasmus Mundus ir veiksmīgi ļāvusi sadarboties daudzām ES labākajām augstākās izglītības iestādēm, piedāvājot 103 jaunas un novatoriskas kopīgas maģistra studiju programmas, kas bez programmas diez vai būtu izstrādātas. Gan akadēmiskais personāls, gan pašreizējie un bijušie Erasmus Mundus studenti, ar kuriem apspriedās novērtēšanas laikā, šīs maģistra studiju programmas uzskata par ļoti kvalitatīvām, un tām kopumā ir izdevies piesaistīt lielu skaitu pieteikumu no trešo valstu studentiem.

3.3.1. Erasmus Mundus studiju programmu kvalitāte

Novērtējums liecina, ka maģistra studiju programmas, ko atbalsta programma, tiešām ir bijušas augstas kvalitātes. Iesaistīto iestāžu un to darbinieku izcilība joprojām ir būtisks akadēmiskās kvalitātes garants. Kaut gan iesaistīto iestāžu ģeogrāfiskā izplatība kopumā ir līdzsvarota, iestādes no jaunajām dalībvalstīm joprojām ir proporcionāli maz pārstāvētas.

Studiju programmu augstais akadēmiskais līmenis un saturs bija īpašība, ko visbiežāk atzīmēja studiju programmu koordinatori, jo to pievienotā vērtība bija augstāka nekā “parastajām” (vietējām) maģistra studiju programmām tajā pašā disciplīnā. Studiju programmu koordinatori un absolventi atzinīgi vērtēja arī Erasmus Mundus studiju programmā ietverto mobilitāti atzina, ka “starpkultūru pieredze”, ko tā piedāvā, ir tās pievienotās vērtības būtisks aspekts.

Studenti augstu novērtēja vispārējo standarta atbalstu studentiem un akadēmiskajām iestādēm. Tomēr novērtējums liecina, ka dažos gadījumos varētu darīt vairāk, lai uzlabotu saskaņotību starp mācībām dažādās iesaistītajās iestādēs un studentiem piedāvātajām dažādajām mācību programmām. Strukturētks formāts, kopīgas mācības un ierobežotāks skaits studiju programmu var atvieglot studiju programmu integrāciju.

3.3.2. Erasmus Mundus studentu un mācībspēku kvalitāte

Ar nedaudziem izņēmumiem Erasmus Mundus studiju programmas veiksmīgi piesaistīja lielu skaitu pretendentu no trešām valstīm. Tomēr studiju programmām nereti bija grūtības pieņemt paredzēto ES studentu skaitu. Bieži tas bija maksas līmeņa dēļ, ko iekasē studiju programmas (kas var būt augstāka nekā par “valsts” programmu), un tas, ka ES studentiem 2004.-2008. gada programmā nav stipendijas.

Novērtējums liecina, ka studentu izvēlēto Erasmus Mundus studiju programmu kopējais akadēmiskais standarts ir augsts. Piecdesmit pieci procenti koordinatoru un partneru, atbildot tiešsaistes aptaujā, paziņoja, ka Erasmus Mundus studentu vidējais akadēmiskais standarts bija “ievērojami virs” savu nodaļu maģistra studiju studentu vidējā līmeņa.

Papildu finansējums studentu mērķtiecīgai izvēlei no konkrētiem ģeogrāfiskiem apgabaliem un valstīm, kas ir 2. darbības (“Logi”) daļa, ne vienmēr atbilst nostādnei, ka galvenā uzmanība jāvelta programmas akadēmiskajai izcilībai. Dažos gadījumos ir pierādījies, ka galvenokārt ģeogrāfiskā kritērija izmantošana darbībā “Logi” lika izvēlēties studentus zem vidējā līmeņa.

Novērtējums liecina, ka atbalsta 2. darbībā mācībspēku kopējais akadēmiskais standarts bija augsts. Tomēr vairāk nekā 75 % atbalstīto stipendiātu bija vīrieši. Šis līmenis šķiet nesamērīgs, pat ņemot vērā iespējamās akadēmiskā personāla dzimumu profila atšķirības dažādās disciplīnās.

3.3.3. Ietekme uz Eiropas augstākās izglītības „piedāvājuma pusi”

Erasmus Mundus deva arī ieguldījumu iepriekš pastāvošajai maģistra līmeņa izglītības piegādei ES gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā. Atbalstītās jaunās studiju programmas kopumā ir papildinājums esošajam augstākās izglītības piedāvājumam, jo paralēli ir saglabājušās “vietējās” studiju programmas. Programma ir arī paaugstinājusi kopējo kvalitāti, radot tādas jaunas, augstas kvalitātes studiju programmas, kādas pirms programmas izveidošanas bija retums.

Novērtējuma rezultāti liecina, ka līdztekus tiešajai ietekmei uz jaunu studiju programmu izveidi Erasmus Mundus ir papildus, netieši ietekmējusi iesaistītās struktūrvienības un iestādes. Jo īpaši izveidojot un īstenojot kopīgas studiju programmas, šķiet jāpastiprina savstarpējais “eiropeizācijas” process no piedāvājuma puses (augstākās izglītības iestādes no dažādām valstīm strādāja kopā) un ”internacionalizācija” no pieprasījuma puses (iestādes centās piesaistīt vairāk studentu no ārvalstīm un reaģēt uz viņu vajadzībām).

Novērtējumā tika secināts, ka Erasmus Mundus kopumā ir devusi pozitīvu ieguldījumu ES stratēģisko mērķu sasniegšanā augstākās izglītības jomā. Jo īpaši integrētās, starpvalstu rakstura studiju programmas prasīja iesaistīto iestāžu dalību Boloņas procesā un sīki izstrādāt piemērošanas aspektus, jo īpaši Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu. Turklāt tā palielināja akadēmiskās kopienas savstarpējo izpratni par citu dalībvalstu augstākās izglītības sistēmu īpašībām un darbību.

Daudzu studiju programmu pieredze liecina, ka jautājums par apvienoto grādu (diplomu) paliek turpmāka darba lauks, kur jānovērš šķēršļi valstu tiesību aktos, kas kavē apvienoto grādu akreditācijas. Kopīgas kvalitātes nodrošināšana un apvienoto grādu savstarpējas atzīšanas līmeņa uzlabošana, iespējams, palīdzēs turpmāk attīstīt Eiropas augstākās izglītības jomu.

3.3.4. Ietekme uz starptautisko pieprasījumu pēc Eiropas augstākās izglītības

Ir noskaidrots, ka Erasmus Mundus ir radījusi trešo valstu studentu skaita pieaugumu, kuri apmeklē iesaistītās struktūrvienības un iestādes, lai gan šis modelis nav universāli paziņots un iespējams, ka daži trešo valstu studenti, kas ierastos Eiropā jebkurā gadījumā, ir izvēlējušies Erasmus Mundus studiju programmu. Konsolidētie dati par trešo valstu studentu skaitu, kuri apmeklē atsevišķas iestādes, nevienā no pārbaudītajiem gadījumiem nebija pieejami vērtējumam, lai gan šie dati varētu būt vērtīgs līdzeklis, lai pētītu tādu programmu kā Erasmus Mundus kvantitatīvo ietekmi.

Daudzi studiju programmu pārstāvji, ar kuriem apspriedās novērtējuma laikā, minēja, ka Erasmus Mundus ļāva to struktūrvienībām piesaistīt trešo valstu studentus no vairāk valstīm un tādējādi mainīja tradicionālo uzņemšanas kārtību.

3.3.5. Ietekme uz studentiem un mācībspēkiem

Absolventu ietekmes pētījums liecina, ka Erasmus Mundus absolventi kopumā uzskata, ka no studiju programmas viņi ir ieguvuši vērtīgas un atbilstošas prasmes un pieredzi. Tomēr liecības par ilgtermiņa akadēmisku vai karjeras attīstības iespēju augstskolu absolventiem pēc tam, kad tie pabeiguši studiju programmu, gan ir pozitīvas, bet pašlaik nepārliecinošas.

Mācībspēku tiešsaistes aptaujas par 2. darbību rezultāti liecina, ka Erasmus Mundus ir ļāvusi šīm personām stiprināt pašu (ar pētniecību saistītus) tīklus un uzlabot zināšanas un izpratni par augstāko izglītību ES. Šķiet, ka ietekme uz personu, kas piedalās programmā, un ietekme uz uzņēmēju struktūrvienību un studiju programmu tiek pastiprināta, ja mācībspēki tieši iesaistītos studiju programmu organizācijā - kas ne vienmēr tā ir noticis.

3.3.6. Ilgtspēja

Novērtējums liecina, ka lielākā daļa koordinatoru un partneru, kuri šobrīd piedalās Erasmus Mundus , neuzskata ka studiju programmas, kurās tie ir iesaistīti, var turpināties to pašreizējā formā bez turpmāka ES finansējuma.

Šie secinājumi, ko izsaka Eiropas finansējuma saņēmēji, nav pārsteidzoši, jo īpaši valstīs, kurās augstākās izglītības sistēmas saskaras ar ievērojamiem ierobežojumiem attiecībā uz finansējumu. Tomēr, tā kā Erasmus Mundus ilgtermiņa stabilitātei vajadzēs samazināt atsevišķām studiju programmām piesaistīto stipendiju ES finansējuma līmeni, ir skaidrs, ka jāatrod citi risinājumi, nekā “status quo”, lai varētu turpināt daudzas Erasmus Mundus studiju programmas.

Principā, starptautiski izcilajai studiju programmu kvalitātei jāļauj tām pieņemt augstas kvalitātes, pašfinansējošus studentus no trešām valstīm, jo īpaši tāpēc, ka tradīcija maksāt par augstas kvalitātes izglītību bieži vien ir izplatītāka ārpus ES, nevis tās iekšienē. Erasmus Mundus iespējams ir atbalstījusi daudzus studentus, kuri citādi nevarētu atļauties studēt Eiropā, tomēr tikpat iespējams, ka programma ir atbalstījusi studentus, kas būtu varējuši samaksāt vismaz daļu no mācību maksas.

Kaut gan studentu finansējuma avotu dažādošanas process jau ir ietverts jaunās Erasmus Mundus programmas struktūrā, novērtējums liecina, ka studiju programmas ir jāveido tā, lai dalībnieki vairāk apzinātos nepieciešamību uzlabot pašfinansēšanos un alternatīvu finansējuma avotu.

3.3.7. Programmas veidojums un struktūra

Kaut novērtējumā konstatēts, ka 1. darbības maģistra studiju programmas un 2. darbības stipendijas studentiem bija nepārprotami savstarpēji papildinošas un kopā strādāja efektīvi, liecības par 2. darbības stipendiju mācībspēkiem efektivitāti, 3. darbības partnerībām un 4. darbības projektiem ir mazāk pārliecinošas.

Ne vienmēr bija skaidra 2. darbības mācībspēku finansējuma ietekme uz studiju programmu kvalitāti. Šķiet, ka finansējuma ieguldījums saskaņā ar šo darbību ir lielāks, ja mācībspēki īpaši nodarbojas ar attiecīgās studiju programmas veicināšanu (galvenokārt mācot).

Kaut gan vairākos gadījumos 3. darbība ienesa vērtīgu papildu dimensiju Erasmus Mundus studiju programmās, partnerības darbības bieži nav pietiekami integrētas studiju programmās, ar kurām tās ir saistītas, un darbība kopumā ir piesaistījusi mazāk dalībnieku, nekā gaidīts. Šis jautājums jārisina jaunajai Erasmus Mundus programmai, dodot trešo valstu iestādēm tiesības kļūt par pilntiesīgiem konsorcija partneriem.

Vērtētāji uzskata, ka, kaut gan 4. darbība atbalstīja dažus interesantus un potenciāli efektīvus projektus, finansējums darbībai bija mazos apjomos sadalīts starp daudziem projektiem ar atšķirīgiem mērķiem. 4. darbība varēja būt vēl efektīvāka, ja resursus koncentrētu uz mazāku skaitu lielu projektu.

3.3.8. Programmas vadīšana

Novērtējumā konstatēja, ka Erasmus Mundus pārvaldības procedūras ir atbilstīgas un vairumā gadījumu efektīvas. Konkrēti, programmas atbalsta saņēmēji nav ziņojuši par kādām nozīmīgām grūtībām programmas atlases un uzraudzības procedūrās. Vērtētāji tomēr uzskata, ka programmas konsolidētās uzraudzības datu kvalitāti varētu uzlabot bez ievērojamām papildu pūlēm. Jo īpaši būtu noderīgi pilnīgāki dati par studentu skaitu un izslēgšanas/pabeigšanas rādītāji, jo tie ir vienkārši, bet vērtīgi „rezultāta” rādītāji.

3.3.9. Programmas efektivitāte

Vērtētāji uzskata, ka programma visumā ir sasniegusi augstu efektivitātes līmeni. Jo īpaši samērā nelielajai summai, ko piešķir Erasmus Mundus konsorcijam studiju programmu pārvaldīšanai, šķiet, ir bijis sviras efekts, jo īstenošanai ir veltīti ievērojami papildu resursi (it īpaši administratīvā personāla laiks).

Ņemot vērā, ka liela daļa Erasmus Mundus studentu apgūst individuālas studiju programmas, saņemot pilnu studiju finansējumu, šķiet, ka vispārējo efektivitāti varētu uzlabot, veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka vairāk studentu apmeklē studiju programmas, ko atbalsta no citiem finansējuma avotiem.

4. SVARīGāKIE āRēJā NOVēRTēJUMā SNIEGTIE IETEIKUMI UN KOMISIJAS KOMENTāRI

Svarīgākie novērtējuma veicēja ieteikumi sniegti treknrakstā, savukārt Komisijas atbilde sniegta slīprakstā.

4.1. Efektivitāte

1. ieteikums

Jāturpina pētīt faktorus, kas izskaidro, kāpēc jaunās dalībvalstis Erasmus Mundus programmā ir maz pārstāvētas, un ES kompetences jomā jāveic attiecīgas darbības, lai risinātu konstatētās problēmas.

Komisija piekrīt šim ieteikumam. Lai palielinātu mazāk pārstāvēto ES valstu līdzdalību programmā, Komisija atbalsta projektu saskaņā ar 3. darbību (koordinē Slovākijas valsts struktūra), kura mērķis ir izplatīt informāciju par to, kā piedalīties un sniegt atbalstu potenciālajiem dalībniekiem no jaunajām dalībvalstīm. Šī projekta ietekmi būs iespējams novērtēt 2010. gada vasarā.

2. ieteikums

Erasmus Mundus studiju programmu pastāvīgajai uzraudzībai īpaša uzmanība jāpievērš mācību integrācijas līmenim un piedāvātajām studiju programmām.

Komisija pieņem šo ieteikumu integrācijas nozīmes turpmākai veicināšanai. Nākotnē pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu prasīt precīzāk izskaidrot un parādīt viņu studiju programmas integrācijas pakāpi un priekšlikumu vērtētājiem jāprasa īpaši rūpīgi analizēt integrācijas un mobilitātes mehānismus.

3. ieteikums

Kaut arī ar jauno Erasmus Mundus programmu ir ieviestas stipendijas ES studentiem, lai palielinātu ES studentu dalību Erasmus Mundus studiju programmās, tomēr faktiskais pieteikumu skaits un izvēlēto ES studentu skaits programmas īstenošanas gaitā rūpīgi jāuzrauga.

Komisija piekrīt šim ieteikumam un stingri uzraudzīs ES studentu pieteikumu un atlases apjomus, kā tas ir darīts līdz šim ar studentiem, kas nav no ES. Šī informācija ir svarīga, lai nākotnē pēc iespējas efektīvāk īstenotu programmu.

4. ieteikums

Jaunajā Erasmus Mundus programmā konsorcijiem jāprasa pievērst lielāku uzmanību dzimumu līdzsvaram maģistra studiju programmās atbalstīto mācībspēku vidū.

Komisija principā piekrīt šim ieteikumam, un darīs visu iespējamo, lai starp programmas dalībniekiem palielinātu informētību par šo jautājumu.

5. ieteikums

Lai uzraudzītu Erasmus Mundus ietekmi uz augstas kvalitātes trešo valstu studentu skaitu, kas ierodas Eiropā, ir vajadzīgi pilnīgāki dati. Tādēļ iesaistītajām iestādēm prasīs sniegt datus par kopējo uzņemto trešo valstu studentu skaitu, lai varētu sistemātiskāk analizēt Erasmus Mundus ietekmi šajā sakarā.

Komisija pieņem šo ieteikumu, kas tiks izmantots, lai stimulētu iesaistītās iestādes sniegt savlaicīgāku un precīzāku statistisko informāciju par savu studentu skaitu un sekmēm. Šī informācija jāsniedz, izmantojot esošo studentu datu bāzi (ko pārvalda izpildaģentūra), kurai jābūt pēc iespējas viegli izmantojamai.

6. ieteikums

Absolventu ietekmes pētījums jāturpina arī nākamajos gados, izmantojot sistemātiskāku, bet īsāku anketu, kas pielāgota programmas ilgtermiņa ietekmes noteikšanai uz studentiem, kas piedalās.

Komisija piekrīt šim ieteikumam. Absolventu ietekmes pētījums ir galvenais instruments, lai saprastu un interpretētu programmas pagātnes un nākotnes tendences. Pašlaik notiek diskusijas ar līgumslēdzēju, kas atbild par absolventu ietekmes pētījumu, lai vienotos par efektīvāku anketu studentiem un augstskolu absolventiem.

4.2. Ilgtspēja

7. ieteikums

Lai nodrošinātu labāko Erasmus Mundus studiju programmu ilgtspēju, kā arī maksimāli izmantotu ES finansējuma ietekmi, Erasmus Mundus jāmaina pašreizējā situācija, kad lielākā daļa no trešo valstu studentiem Erasmus Mundus studiju programmās saņem pilnu stipendiju. Esošajām studiju programmām stingri iesaka pāriet uz diferencētāku studentu atbalsta sistēmu, kurā lielāko daļu studentu finansē no citiem avotiem, nevis Erasmus Mundus stipendijām.

Komisija piekrīt ieteikumam nodrošināt Erasmus Mundus studiju programmu ilgtspēju un to īpaši uzsver jaunās programmas pirmajā uzaicinājumā. Tomēr Komisija uzskata, ka jāturpina apsvērt turpmāko stipendiju sistēmu. Piemēram, nākotnē to var atdalīt no atbalsta izcilām studiju programmām ar piešķirtām stipendijām, kā studiju programmu „spēju piesaistīt studentus”.

8. ieteikums

Jaunās Erasmus Mundus programmas 3. darbībai vajag stratēģiskāku pieeju salīdzinājumā ar iepriekšējās programmas 4. darbību, finansējot ierobežotu skaitu projektu skaidri noteiktās prioritārās jomās un sekmējot “kopu” darbības. Jāpastiprina studiju programmu mērķtiecīga virzīšana tirgū, it sevišķi elitārās augstākās izglītības iestādēs trešās valstīs ar augstu un vidēju ienākumu un Eiropā, lai veicinātu (pašu finansētu) pieprasījumu pēc Erasmus Mundus studiju programmām.

Komisija piekrīt vērtētāju bažām par precīzas stratēģiskās pieejas trūkumu, nosakot 3. darbības konkrētus mērķus. Šogad Komisija ir nolēmusi izvairīties no atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un pirmo reizi publicēs uzaicinājumu “kopām”, lai izvēlētos labāko no iepriekšējiem 4. darbības projektiem. Turklāt turpmākajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus uzmanība būs vērsta uz ierobežotu skaitu prioritāru jomu. Komisija arī turpinās finansēt dažas darbības no Erasmus Mundus pasaules mēroga veicināšanas projekta, lai atbalstītu Eiropas augstākās izglītības popularizēšanu pasaulē.

4.3. Efektivitāte - programmas plānošana un vadība

9. ieteikums

Saistībā ar jauno Erasmus Mundus programmu, viesmācībspēkiem vajadzēs tieši veicināt studiju programmu, par kuru viņi saņem Erasmus Mundus atbalstu, lai uzlabotu attiecīgās studiju programmas kvalitāti.

Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir interesants. Līdz šim stipendijas mācībspēkiem bija paredzētas galvenokārt, lai nodrošinātu ar studiju programmu saistītas mācību vai pētniecības darbības. Tiešs ieguldījums studiju programmā var ietvert mācībspēku iepriekšēju līdzdalību mācību programmas izstrādē. Dažās studiju programmās jau pieprasa tiešu ieguldījumu, un tādā gadījumā šo labo praksi var darīt zināmu citiem konsorcijiem.

10. ieteikums

Erasmus Mundus studiju programmu progresa ziņojumu un noslēguma ziņojumu formāts jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tiek savākti pilnīgi dati par studentu skaitu (ES un trešo valstu) un absolventu skaitu.

Līdzīgi kā 5. ieteikumā, Komisija piekrīt, ka, studiju programmas jāstimulē sniegt savlaicīgāku un precīzāku statistikas informāciju par studentu skaitu un sekmēm. Jo īpaši skaidri jānorāda absolventu skaits, lai varētu pārskatāmāk analizēt studiju programmu panākumus.

5. KOMISIJAS SECINāJUMI

Komisija piekrīt novērtētāju vispārējam viedoklim, ka Erasmus Mundus programma ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu Eiropas augstākās izglītības internacionalizēšanā. Programma joprojām ir atbilstoša Eiropas valstu augstākās izglītības iestāžu problēmām, jo īpaši pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā, kā arī saglabā augstu entuziasma līmeni koordinatoru, partneru, studentu un mācībspēku vidū. Šā novērtējuma rezultāti liecina, ka Erasmus Mundus programma atbilst tās politikas un darbības mērķiem un arī Līguma 149. pantā noteiktajiem mērķiem.

Erasmus Mundus maģistra studiju programmas, to atbalstošo iestāžu, piesaistīto studentu un zinātnieku kvalitāte ir būtiska programmas turpmākajai attīstībai un veselībai. Komisija atzinīgi vērtē vērtētāja pozitīvos konstatējumus šajā sakarā un jaunajā Erasmus Mundus programmā kvalitātes nodrošināšanai ir piešķīrusi īpašu statusu.

Jaunā programma ir veidota tā, lai pārvarētu dažus atklātos strukturālos trūkumus 2004.-2008. gada programmās, piemēram, tā piedāvā stipendijas ES studentiem un ļauj trešo valstu mācību iestādēm piedalīties kā pilntiesīgiem partneriem kopīgās programmās. Komisija atzīmē šā novērtējuma secinājumus par jomām, kurās turpmāk varētu veikt uzlabojumus, un pievērsīs tiem pienācīgu uzmanību pārējās 2009.-2013. gada programmās.

STATISTIKAS PIELIKUMI PAR IESNIEGTO UN IZVēLēTO PIETEIKUMU SKAITU

ES + EFTA/EEZ valstis | AMI dalība EM maģistra studiju programmās, piesakoties EM (1) | AMI dalība EM maģistra studiju programmās, kas atlasītas saskaņā ar EM (1) | AMI, kas piedalās EM maģistra studiju programmās, kas atlasītas saskaņā ar EM |

Austrija | 32 | 7 | 4 |

Beļģija | 133 | 21 | 7 |

Bulgārija | 2 | 0 | 0 |

Kipra | 1 | 0 | 0 |

Čehijas Republika | 56 | 9 | 4 |

Dānija | 72 | 14 | 7 |

Igaunija | 25 | 3 | 2 |

Somija | 59 | 11 | 5 |

Francija | 465 | 65 | 49 |

Vācija | 320 | 54 | 33 |

Grieķija | 43 | 5 | 4 |

Ungārija | 74 | 10 | 4 |

Īrija | 44 | 6 | 5 |

Itālija | 361 | 44 | 26 |

Latvija | 21 | 0 | 0 |

Lietuva | 35 | 2 | 2 |

Luksemburga | 7 | 1 | 1 |

Malta | 17 | 1 | 1 |

Nīderlande | 162 | 29 | 14 |

Polija | 123 | 16 | 8 |

Portugāle | 170 | 26 | 11 |

Rumānija | 14 | 0 | 0 |

Slovākija | 14 | 1 | 1 |

Slovēnija | 24 | 3 | 2 |

Spānija | 464 | 62 | 27 |

Zviedrija | 140 | 22 | 11 |

AK | 257 | 42 | 28 |

Islande | 5 | 0 | 0 |

Lihtenšteina | 0 | 0 | 0 |

Norvēģija | 63 | 14 | 9 |

Kopā | 3195 | 468 | 265 |

ES + EFTA/EEZ valstis | AMI dalība EM 4. darbības projektos, piesakoties EM (1) | AMI dalība EM 4. darbības projektos, kas atlasīti saskaņā ar EM (1) | AMI, kas piedalās EM 4. darbība projektos, kas atlasīti saskaņā ar EM |

Austrija | 41 | 8 | 6 |

Beļģija | 84 | 18 | 16 |

Bulgārija | 18 | 2 | 2 |

Kipra | 5 | 2 | 2 |

Čehijas Republika | 27 | 4 | 3 |

Dānija | 22 | 6 | 4 |

Igaunija | 20 | 5 | 5 |

Somija | 53 | 17 | 12 |

Francija | 135 | 26 | 20 |

Vācija | 108 | 16 | 10 |

Grieķija | 27 | 5 | 3 |

Ungārija | 41 | 4 | 2 |

Īrija | 11 | 3 | 3 |

Itālija | 144 | 15 | 12 |

Latvija | 11 | 3 | 2 |

Lietuva | 23 | 4 | 3 |

Luksemburga | 2 | 0 | 0 |

Malta | 9 | 3 | 1 |

Nīderlande | 73 | 14 | 9 |

Polija | 60 | 12 | 9 |

Portugāle | 55 | 10 | 7 |

Rumānija | 31 | 3 | 3 |

Slovākija | 30 | 6 | 3 |

Slovēnija | 17 | 1 | 1 |

Spānija | 133 | 32 | 18 |

Zviedrija | 51 | 11 | 8 |

AK | 99 | 22 | 15 |

Islande | 2 | 2 | 1 |

Lihtenšteina | 1 | 1 | 1 |

Norvēģija | 24 | 11 | 9 |

Kopā | 1357 | 266 | 190 |

Saņemtais studentu iesniegumu skaits | Piešķirtās Erasmus Mundus stipendijas | Programmā “Logi” piešķirtās stipendijas | Kopējais piešķirto stipendiju skaits |

2004/05 | nav | 140 | 0 | 140 |

2005/06 | 3030 | 455 | 353 | 808 |

2006/07 | 5500 | 741 | 636 | 1377 |

2007/08 | 12 766 | 1196 | 629 | 1825 |

2008/09 | 18 820 | 1957 | 74 | 2031 |

Kopā | 40 116 | 4489 | 1692 | 6181 |

[1] OV L 345, 31.12.2003.

[2] Pamatlīgums darbības novērtēšanai, ar novērtēšanu saistītiem pakalpojumiem un atbalstam ietekmes novērtējumam (EAC/03/06 – 1. atjaunotā redakcija).

[3] Programmas efektivitāte, ko sasniedza par saprātīgām izmaksām.