[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.10.2009.

COM(2009) 538, galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ceļā uz jūrniecības pārraudzības integrēšanu — vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā

{SEC(2009) 1341}

CEļā UZ JūRNIECīBAS PāRRAUDZīBAS INTEGRēšANU —

VIENOTA VIDE INFORMāCIJAS APMAIņAI ES JūRNIECīBAS JOMā

IEVADS

Paziņojumā par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku Eiropas Komisija apņēmās veikt „pasākumus savstarpēji izmantojamas pārraudzības sistēmas izveidei, lai apvienotu uzraudzības un līdzsekošanas sistēmas, kuras patlaban izmanto kuģošanas drošuma un drošības, jūras vides aizsardzības, zvejas kontroles, ārējās robežas uzraudzības nodrošināšanai un citām tiesību aizsardzības darbībām .”[1]

Vispārējo lietu padomes 2008. gada 8. decembra sanāksmē Komisiju mudināja strādāt, lai nodrošinātu valstu un Kopienas sistēmu sadarbspēju un tādējādi palielinātu jūrniecības pārraudzības darbību rentabilitāti. Šī pieeja, kas tuvina jūrniecības pārraudzības pilnīgāku integrāciju, tika apstiprināta ceļvedī Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas ( EUROSUR ) izstrādei, kurā paredzēts pakāpeniski izveidot vienotu vidi informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā[2], kā arī nesen veiktajā Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmas[3] atjauninājumā.

Integrētas jūrniecības pārraudzības mērķis ir radīt izpratni par situāciju saistībā ar jūrā veiktajām darbībām, kas ietekmē kuģošanas drošību un jūrniecības aizsardzību, robežkontroli, jūras vidi, zvejas kontroli, Eiropas Savienības tirdzniecību un ekonomiskās intereses, kā arī vispārējo tiesību aktu ievērošanu un aizsardzību, lai tādējādi atvieglotu pamatotu lēmumu pieņemšanu.

Izpratne par jūrniecības situāciju ir reālas zināšanas par jūrniecības jomas darbībām, kas varētu ietekmēt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošumu, drošību, ekonomiku vai vidi. Pamatojoties uz skaidri noteiktām lietotāju vajadzībām un tiesībām, šāda izpratne palīdz atbildīgajām iestādēm veikt uzraudzības un pārraudzības darbības, lai visaptverošā veidā novērstu un pārvaldītu visas šāda veida situācijas, notikumus un darbības, kas saistītas ar ES jūrniecības jomu.

ES jūrniecības joma aptver ES dalībvalstu teritoriālos ūdeņus, ekskluzīvās ekonomikas zonas un kontinentālos šelfus, kā definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijā, kā arī visas ar jūrniecību saistītās darbības, kas tiek veiktas šajās teritorijās, jūras gultnē, zem jūras virsmas, uz un virs tās, piemēram, iekārtās, kravas kuģos, laivās un kuģos, kas peld ar ES dalībvalsts karogu, ir ES īpašums, kurus pārvalda ES vai kuri ir saistīti ar ES. Bez jau minētā ES jūrniecības joma aptver arī visas meklēšanas un glābšanas teritorijas un visas darbības vietas, kuras kāda civilā vai militārā iestāde ir paredzējusi ES jūrniecības darbībai[4].

Nenoliedzami ir vajadzīga apmaiņa ar jūrniecības pārraudzības informāciju. Dažādas nozares iestādes, kuras veic jūrā notiekošo darbību uzraudzību un pārraudzību, vāc datus un operatīvo informāciju pašas savām vajadzībām, lai iegūtu pēc iespējas labāku jūrniecības situācijas ainu. Daudzām lietotāju kopienām patlaban nav iespējams izmantot citu nozares lietotāju savākto informāciju, jo nenotiek savstarpēja informācijas apmaiņa. Šādai datu un informācijas apmaiņai vajadzīgo instrumentu izstrāde palīdzētu uzlabot situācijas izpratni dažādās lietotāju grupās. Tas palielinātu dalībvalstu iestāžu darba efektivitāti un uzlabotu rentabilitāti.

Šā paziņojuma mērķis ir izklāstīt pamatprincipus, kā veidojama vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā, un aizsākt šādas vides tapšanai nepieciešamo procesu. Lai šo mērķi sasniegtu, ir jāpastiprina koordinācija un saskaņotība Starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un tiem sarunu partneriem, kurus šim nolūkam izraudzītos Eiropas Aizsardzības kopiena.

PROBLēMJAUTāJUMI

Patlaban saistībā ar vienotas vides izveidi informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā aktuāli ir šādi problēmjautājumi.

Atšķirīgas lietotāju un operatoru kopienas. Valstu iestādes, kas atbildīgas par aizsardzību, robežkontroli, muitu, jūras piesārņojuma novēršanu, zvejas kontroli, kuģošanas drošību un jūrniecības aizsardzību, kuģu satiksmes pārvaldību, reaģēšanu avāriju un katastrofu gadījumā, meklēšanu un glābšanu, kā arī tiesību aizsardzību, vāc informāciju pašas savām vajadzībām gan atsevišķu valstu, gan visas ES mērogā.

Lai gan ir pieejami tehnoloģiskie līdzekļi šādas informācijas jēgpilnai apmaiņai, lielākā daļa informācijas, kas vajadzīga jūrniecības situācijas izpratnes radīšanai, joprojām tiek vākta daudzās dažādās nozares sistēmās atsevišķu valstu, ES un starptautiskā mērogā.

Dažkārt iesaistītās iestādes neapzinās, ka līdzīgu informāciju jau vāc citas iestādes un sistēmas, bet citos gadījumos tās par šo faktu ir informētas, tomēr nespēj informācijā dalīties ar citām iestādēm, jo standarti, nolīgumi un politiskie pasākumi, kas reglamentē informācijas apmaiņu, patlaban ir spēkā tikai atsevišķās lietotāju kopienās.

Dažādi tiesiskie regulējumi. Dažādās jūrniecības pārraudzības darbības ir attiecināmas uz ikvienu no trim ES pīlāriem. Pārraudzības sistēmas ir izstrādātas, pamatojoties uz starptautiskajiem un ES tiesību aktiem, kas attiecas uz jūrniecības nozari. Neraugoties uz spēkā esošo ES tiesisko regulējumu, nekam nevajadzētu kavēt dalībvalstis to jūrniecības pārraudzības darbību integrēšanā.

Pārrobežu apdraudējumi. Lai novērstu apdraudējumus, ar kuriem dalībvalstis saskaras ES jūrniecības jomā, bieži vien nepieciešama labāka starptautiska un reizēm pat starpnozaru pieeja. Jo īpaši tas attiecas uz starptautiskajiem ūdeņiem.

Īpašas tiesību normas. Starptautiskais un ES tiesiskais regulējums ir piemērojams attiecībā uz jūrniecības pārraudzības darbībām starptautiskajos ūdeņos un personas, konfidenciālu vai klasificētu datu apstrādi.

PIEMēROšANAS JOMA

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos problēmjautājumus, pasākumu noteikšanas un īstenošanas process vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei var būt veiksmīgs vienīgi tad, ja tiek veiktas pilnvērtīgas apspriedes ar visām attiecīgajām lietotāju un operatoru kopienām un pilnībā ievērots subsidiaritātes princips. Kad vien tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, jāiesaista arī trešās valstis, kas robežojas ar ES.

Atsevišķie komponenti jēdzienā „vienota vide informācijas apmaiņai” ir jāsaprot šādi.

- „ Vienota ” — tā kā informācijas apmaiņai jānotiek starp dažādām lietotāju kopienām, šai informācijai izmantotie dati būtu jāvāc tikai vienu reizi.

- „Informācijai” jāpalīdz sniegt konkrētiem lietotājiem nepieciešamās zināšanas par situāciju. Informācijai, kas iegūta no dažādām lietotāju kopienām, jābūt identificējamai, pieejamai, saprotamai un izmantojamai. Šādas informācijas apstrādes vajadzībām jāveic veiktiem attiecīgiem drošības pasākumiem.

- „Apmaiņa” nozīmē to, ka katra kopiena gan saņem, gan sniedz informāciju, ievērojot iepriekš noteiktus standartus un procedūras.

- „Vide” — savstarpēji saistītas nozares informācijas sistēmas, kuras ļauj lietotājiem izveidot savām konkrētajām vajadzībām atbilstošu situācijas ainu, kas sniedz tiem iespēju noteikt tendences un atklāt anomālijas un apdraudējumus.

Radot vienotu vidi informācijas apmaiņai, būtu jānodrošina šādi aspekti.

Sadarbspēja. Ir jāmeklē veidi un līdzekļi, kā padarīt iespējamu informācijas apmaiņu starp nozares sistēmām — gan tām, kuras jau darbojas[5], gan tām, kuras patlaban izstrādā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, saņemot atbalstu no ES aģentūrām, piemēram, EMSA, CFCA, FRONTEX un EDA [6]. Šim nolūkam ir jāizstrādā un jānosaka jau esošie un turpmākie standarti, starpsavienojumi, netehniskie procesi un procedūras, kas ļautu veikt informācijas apmaiņu un aizsargāt šo informāciju, pamatojoties uz apstiprinātām piekļuves tiesībām. Tā rezultātā vajadzētu uzlaboties arī sadarbspējai starp nozares sistēmām vienas dalībvalsts ietvaros.

Labāka izpratne par situāciju. Šajā vidē savāktajai informācijai vajadzētu būtiski uzlabot izpratni par situāciju ES un tās dalībvalstīs.

Efektivitāte. Turklāt šai videi jāpalīdz apvienot atsevišķu grupu centienus ar jūrniecības interesēm, izvairoties no dubulta informācijas vākšanas darba un tādējādi ievērojami samazinot finansiālās izmaksas visiem iesaistītajiem dalībniekiem. Dažādām lietotāju kopienām izmantojot pārraudzības instrumentus un līdzekļus, pamazām varētu sākt piemērot daudzfunkcionālu pieeju.

Subsidiaritāte. Par lielāko daļu jūrā veikto uzraudzības un pārraudzības darbību ir atbildīgas dalībvalstis. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstu uzdevums ir koordinēt tās informācijas vākšanu un pārbaudīšanu, kura tiek saņemta no to aģentūrām, iestādēm un valsts operatoriem, pēc iespējas izmantojot visai valstij vienotu koordinēšanas mehānismu. Dalībvalstis attiecīgos gadījumos pārvaldīs arī trešo pušu piekļuves tiesības, noteiks informācijas un datu drošības līmeņus, apstiprinās un kontrolēs informācijas selektīvas izplatīšanas un datu drošības mehānismus.

PAMATPRINCIPI, Kā IZVEIDOT VIENOTU VIDI INFORMāCIJAS APMAIņAI ES JūRNIECīBAS JOMā

1. princips. Pieeja, kas nodrošina saikni starp visiem dalībniekiem

Vienotai informācijas apmaiņas videi jārada dalībvalstu iestādēm iespēju efektīvāk izmantot jūrniecības pārraudzības datus. Ir jāizstrādā vienoti Kopienas mēroga noteikumi un standarti, lai pēc iespējas uzlabotu informācijas apmaiņu starp dažādām lietotāju kopienām. Katrai no šīm kopienām ir jādod iespēja, pamatojoties uz attiecīgo vajadzību pēc informācijas, sniegt un/vai saņemt informāciju valsts līmenī no starptautiskām[7], reģionālām[8], Kopienas[9], militārām[10] un iekšējām drošības sistēmām un mehānismiem[11] saskaņā ar informācijas izmantošanas nosacījumiem un noteiktām lietotāju piekļuves tiesībām, lai varētu gūt savām vajadzībām atbilstošas zināšanas par situāciju.

Apsveramie jautājumi

1. Elastīga vide informācijas apmaiņai. Vienotajai informācijas apmaiņas videi jābūt pietiekami drošai, bet vienlaikus arī pietiekami elastīgai, lai varētu pielāgoties jaunu lietotāju vajadzībām un situācijām. Tas norāda uz nepieciešamību sniegt katrai lietotāju kopienai, kas iesaistās vienotajā informācijas apmaiņas vidē, iespēju piekļūt pēc iespējas lielākam informācijas apjomam, lai varētu gūt individuālu situācijas ainu, kas atbilstu to konkrētajām vajadzībām. Šāda nepieciešamība tika apzināta, piemēram, Frontex kopīgajās operācijās, lai novērstu nelikumīgas darbības pie ES ārējām dienvidu robežām.

2. Visaptveroša informācija labākai lēmumu pieņemšanai. Uzlabot lēmumu pieņemšanu ir iespējams tikai tad, ja ieguldījumu sniedz visas iesaistītās kopienas. Piemēram, informācijas apmaiņai starp civilajām iestādēm un aizsardzības spēkiem jānotiek abos virzienos, vienlaikus ievērojot ar informācijas drošību saistītus noteikumus.

Ieteikumi

3. Izvairīšanās no datu dublēšanās. Kuģu satiksmes uzraudzības datus vajadzētu izplatīt tikai vienu reizi ar Safe-Sea-Net sistēmas starpniecību[12]. Šos datus pēc tam varētu darīt pieejamus visiem apstiprinātajiem lietotājiem, tostarp aizsardzības kopienai, atbilstīgi ES jau esošajam vai attiecīgi grozītam tiesiskajam regulējumam.

4. Sadarbspēja starp ES lietotāju kopienām. Lai ES militārie spēki varētu atbalstīt civilo sektoru kuģošanas drošības un jūrniecības aizsardzības jomā, tostarp katastrofu seku likvidēšanas uzdevumos, ir jāuzlabo visu nozīmīgo dalībnieku sistēmu sadarbspēja un savienojamība atsevišķu valstu mērogā.

5. Koordinēšana valsts mērogā. Ar jūrniecības pārraudzību saistīto jautājumu pārvaldība jāpastiprina vispirms jau atsevišķu valstu līmenī. Tālab ir ieteicams, lai iestādes, kuras jau ir atzītas par nozares informācijas mezgliem, vienotajā informācijas apmaiņas vidē darbotos kā koordinācijas centri.

6. Starptautiskā un reģionālā sadarbība. Izveidojot koordinācijas centrus dažādām jūrniecības pārraudzības sistēmām Eiropas Savienībā, pienācīga vērība jāveltī iespējai veikt izraudzītas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm. Jāņem vērā arī šādas informācijas drošības un savstarpējības aspekti. Pieci reģionālie jūras baseini (Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Atlantijas okeāna, Vidusjūras un Melnās jūras) un tālākie reģioni kopā veido plašu apgabalu, kas pakļauts specifiskiem apdraudējumiem. Lai tos adekvāti novērstu, nepieciešami turpmāki pasākumi.

2. princips. Tehniskā pamata radīšana sadarbspējai un turpmākai integrācijai

Mērķis izveidot „vienotu vidi informācijas apmaiņai” ES „jūrniecības jomā” vislabāk sasniedzams, radot nehierarhisku tehnisko struktūru jūrniecības uzraudzīšanas un pārraudzīšanas sistēmām. Šāda struktūra jāplāno kā dažādu informācijas slāņu rentabla mijiedarbība, kas palīdz lietotājiem radīt skaidrāku konkrētajām vajadzībām atbilstošu situācijas ainu. Sistēmas struktūrai jāļauj vākt, apvienot, analizēt, izplatīt un pārvaldīt datus decentralizētā veidā, ņemot vērā pēc drošības aspektus (piemēram, attiecībā uz konfidenciālu informāciju) un atbilstīgi datu aizsardzības noteikumiem, starptautiskajiem noteikumiem un funkcionālajām prasībām. Pēc iespējas jāizmanto jau esošās sistēmas.

Apsveramie jautājumi

7. Sistēmu sadarbspēja un savstarpēja saistība. Tā vietā, lai visu informāciju ievietotu vienotā datubāzē, katrai lietotāju kopienai vajadzētu savus datus darīt pieejamus citām lietotāju kopienām, kurām tie ir vajadzīgi un kuras drīkst tos saņemt. Piemēram, katrai lietotāju kopienai būtu jākļūst pašai par savas informācijas publicētāju, kā arī par citu lietotāju kopienu publicētās informācijas abonentu, pamatojoties uz attiecīgo vajadzību pēc informācijas. Šai struktūrai ar kopējiem standartiem jānodrošina, lai saņemtā informācija būtu ticama un lai tai piekļūt varētu tikai pilnvaroti lietotāji.

8. Kopienas sistēmas izmantošana. Atsevišķās informācijas kategorijās vieglāk un lētāk ir vākt un izplatīt datus centralizēti. Visām attiecīgajām lietotāju kopienām vajadzētu izmantot un turpināt izstrādāt Kopienas sistēmu SafeSeaNet tā , lai tā darbotos kā galvenā informācijas apmaiņas platforma ES jūrniecības jomā attiecībā uz ziņojumiem par ienākšanu ostā un iziešanu no ostas, ziņojumiem par bīstamām precēm, ziņojumiem par kuģošanas drošību, informāciju par starpgadījumiem un negadījumiem, AIS , LRIT un piesārņojuma uzraudzību. Kā noteikts Direktīvā 2002/59/EK, Komisija ar SafeSeaNet augsta līmeņa vadības grupas atbalstu veic šīs sistēmas pārvaldību un turpmāku izstrādi.

9. Nozares sistēmu izmantošana klasificētas informācijas apmaiņai. Noteiktām informācijas kategorijām, piemēram, klasificētiem, no drošības viedokļa jutīgiem datiem (piemēram, informācijai, kas saistīta ar iekšējo drošību un aizsardzību) ir jāpiemēro nozares pieeja, lai ievērotu attiecīgo lietotāju kopienu vai informācijas saņēmēju drošības intereses. Apmaiņa ar šādu informāciju principā jāveic, pamatojoties uz attiecīgo vajadzību pēc informācijas, un tikai attiecīgās lietotāju kopienas ietvaros. Vajadzības gadījumā un atbilstoši situācijai šādas informācijas apmaiņu var veikt arī ar citām lietotāju kopienām valsts mērogā atbilstīgi tiesību aktiem, kā arī ar citām dalībvalstīm, kas izmanto Kopienas sistēmas.

10. Reģionālās pieejas. Dalībvalstīm jāapsver, vai būtu jārada iespējas izveidot kopēju situācijas ainu par likumīgām un nelikumīgām darbībām jūrā, kas palīdzētu uzlabot reaģēšanas iespējas reģionu līmenī.

Ieteikumi

11. Tehniskais satvars. Šajā struktūrā jābūt pilnībā ņemtām vērā atsevišķu valstu iestāžu kompetencēm, kas noteiktas valstu un Kopienas tiesību aktos, un tās koncepcijas pamatā jābūt dažādu informācijas slāņu rentablai mijiedarbībai, kas balstīta uz sadarbspēju un kopējiem standartiem. Šiem informācijas slāņiem jānodrošina lietotājiem labākais iespējamais tehniskais risinājums informācijas piekļuvei, efektīvi datu iegūšanas instrumenti, korelācijas procesi un saskaņoti kritēriji normai atbilstošu un neatbilstošu elementu konstatācijai. Tādēļ ir jāvienojas par informācijas apmaiņai piemērotu datu paraugiem un datu apstrādes standartiem un jāizveido drošas sakaru līnijas starp attiecīgajiem datu lietotājiem, pamatojoties uz iepriekš noteiktām piekļuves tiesībām.

Informācijas slāņu (nehierarhisku) piemērs:

[pic]

Informācijas vākšana, apkopošana, analīze un izplatīšana jāveic šādi.

- Informācijas vākšana. To, ka izplatāmā informācija tiek vākta vairākkārtīgi, piemēram, gan militārās, gan civilajās iestādēs, iespējams novērst, izmantojot vienus un tos pašus instrumentus (uz zemes izvietotos instrumentus, satelītus, sensorus).

- Informācijas apkopošana. Datu apkopošana var palīdzēt papildināt trūkstošo informāciju un mazināt no dažādiem avotiem saņemtu datu nenoteiktību.

- Analīze. No drošības viedokļa jutīgu datu analīze ir jāveic atsevišķi.

- Izplatīšana. Pareizā informācija jānogādā attiecīgajam lēmumu pieņēmējam vajadzīgajā laikā. Lai piekļūtu informācijai, ir vajadzīgas attiecīgas atļaujas.

- Sadarbspēja un kopēji standarti. Šai struktūrai nepieciešami arī vislabākie tehniskie risinājumi, lai pakalpojumu sinhronizēšana, datu kvalitāte un standarta metodes terminoloģijas izstrādei un datu apmaiņai būtu balstītas uz pārbaudītu praksi. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu saskanību starp ES darbībām un pasākumiem, ko veic mūsu kaimiņvalstis, jo īpaši kopīgās reģionālajās jūrās.

- ES aģentūras. ES aģentūras attiecīgajās lietotāju kopienās pilda nozīmīgus atbalsta un koordinēšanas uzdevumus. Tās varētu arī attiecīgi darboties kā koordinācijas centri informācijas apmaiņai.

3. princips. Informācijas apmaiņa starp civilajām un militārajām iestādēm

Civilajām un militārajām iestādēm jāveic savstarpēja informācijas apmaiņa, lai vienas un tās pašas informācijas vākšana nenotiktu vairākkārtīgi un būtu rentabla. Ņemot vērā, ka šīm iestādēm ir atšķirīgi mērķi un pilnvaras, ir vajadzīgi kopēji standarti un procedūras attiecīgās informācijas piekļuvei un izmantošanai, lai informācijas apmaiņa varētu noritēt divos virzienos.

Apsveramie jautājumi

12. Ņemot vērā valsts, reģionālo un starptautisko iestāžu uzdevumus un kompetences, kas noteiktas valstu un Kopienas tiesību aktos, atbalstam, ko dalībvalstu militārie spēki sniedz civilajam sektoram kuģošanas drošības un iekšējās drošības pasākumu veikšanā, ir liela nozīme, un tam nepieciešama labāka sadarbspēja un savienojamība starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem. Savukārt civilajā sektorā savāktie dati var būt noderīgi militārajās operācijās.

13. Atsevišķu valstu un Kopienas tiesību aktu izpildes nodrošināšanai nepieciešami noteikumi un iespējas pasākumiem starptautiskajos ūdeņos. Tādas tehnoloģijas kā, piemēram, augstas izšķirtspējas satelītattēlu vākšana un analīze, gaisa patrulēšana, bezapkalpes platformas, zemūdens skaņu atklāšana un analīze, kurām tradicionāli ir militārs pielietojums, arvien vairāk tiek uzskatītas par noderīgām arī civilajā sektorā. Un otrādi — civilās lietotāju kopienas, piegādājot svarīgu informāciju, var sniegt aizsardzības kopienai būtisku ieguldījumu jūrniecības situācijas ainas izveidē.

Ieteikumi

14. Koordinācijas uzlabošana . Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un izveidotu vienotu informācijas apmaiņas vidi, ir jānodrošina cieša koordinācija starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un tiem sarunu partneriem, kurus Eiropas aizsardzības kopiena varētu izraudzīties šim mērķim. Šīs pastiprinātās koordinācijas iestrāde politikas ievirzēs notiks, pilnībā ņemot vērā katras lietotāju kopienas tiesisko regulējumu.

15. Labāks pārraudzības instrumentu izmantojums visās lietotāju kopienās . Pilnvarotiem civilā un militārā sektora lietotājiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt un saņemt datus, kas iegūti ar Eiropas pārraudzības instrumentu palīdzību jūrniecības pārraudzības nolūkā. No tehniskā viedokļa ir vajadzīgi kopīgi noteikumi šīs informācijas apmaiņai, vākšanai un sniegšanai individuāliem lietotājiem pēc vajadzības.

16. Kosmosā iegūtie dati. Eiropa ir apņēmusies attīstīt pati savas darbības spējas Zemes novērošanai Vides un drošības globālas uzraudzības programmas ( Global Monitoring for Environment and Security — GMES ) ietvaros. Uzlabojot izpratni par jūrniecības situāciju ar kosmosā iegūtu informāciju, iespējams sniegt atbalstu civilo un militāro iestāžu veiktajām darbībām, piemēram jūras satiksmes un jūras piesārņojuma uzraudzībai, kā arī jūrā veiktu nelikumīgu darbību apkarošanai. Jau tagad EMSA pārvaldītajā CleanSeaNet sistēmā kosmosa novērošanas datus izmanto jūras piesārņojuma uzraudzībai. Šos jautājumus izskata arī GMES ietvaros, un tas palīdz izstrādāt drošības lietotnes ES ārējo jūras robežu pārraudzības jomās un sniegt atbalstu ES ārējām darbībām.

4. princips. Īpašas tiesību normas

Ir jāpārbauda, kādi šķēršļi uzraudzības un pārraudzības datu apmaiņai, lai izveidotu vienotu informācijas apmaiņas vidi, pastāv saskaņā ar ES un atsevišķu valstu tiesību aktiem. Atbrīvojoties no šiem šķēršļiem, līdztekus citiem aspektiem ir jāpievērš pienācīga vērība datu konfidencialitātes ievērošanai, intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem un personas datu aizsardzībai, kā arī īpašumtiesībām uz datiem saskaņā ar atsevišķu valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Apsveramie jautājumi

17. Personas datu apstrāde. Iepriekšminētās dažādās darbības var būt saistītas ar personas datu apstrādi. Vienotā vidē informācijas apmaiņai ir jāievēro Eiropas Savienībā piemērojamo personas datu aizsardzībai veltīto tiesību aktu principi[13]. Personas dati ir jāvāc likumīgam mērķim un jāizmanto un jāpārsūta tādam mērķim, kas ir saderīgs ar sākotnējo datu vākšanas mērķi.

18. Konfidencialitātes prasības. Jūrniecības jomā ievērojama daļa ziņojumu un pārraudzības datu ir kvalificēti un/vai jāapstrādā kā (komerciāli) konfidenciāli dati. Attiecībā uz konfidencialitāti galvenais šķērslis ir dažos svarīgos uzraudzības un pārraudzības instrumentos ļoti precīzi formulēti konfidencialitātes noteikumi. Rezultātā šāda veida datu apstrādei un pārsūtīšanai būs jānodrošina, ka uz datu saņēmējiem vienādā mērā attiecas konfidencialitātes un dienesta noslēpuma saistības, kā tas jau ir LRIT patlaban spēkā esošo noteikumu gadījumā.

19. Datu apmaiņa starp civilajām un militārajām iestādēm . Attiecībā uz iespējamo informācijas un datu apmaiņu starp dažādām iestādēm (tostarp militārajām) ir jāturpina apzināt, kā iespējams garantēt klasificētās informācijas, konfidenciālas komercinformācijas, ar kriminālizmeklēšanu saistītās informācijas integritāti un personas datu aizsardzību.

Ieteikumi

20. Lai garantētu tiesisko drošību visām iesaistītajām personām, tiek ierosināts, ka uz jebkuru mehānismu, kas paredzēts pārrobežu apmaiņai ar datiem no dažādām esošajām datubāzēm, pamatojoties uz attiecīgo vajadzību pēc informācijas, ir attiecināms skaidrs tiesiskais regulējums, kurš attiecīgos gadījumos un ņemot vērā esošās tiesību normas un operatīvās sistēmas ES līmenī, nosaka vismaz attiecīgo datu veidu, datu sniedzēju kompetences, datu apmaiņas mērķus (un metodes) un potenciālos datu saņēmējus. Šajā tiesiskajā regulējumā jābūt paredzētiem nepieciešamajiem drošības pasākumiem attiecībā uz konfidencialitāti un (noteiktu) datu drošību un personas datu aizsardzību.

21. Uz personas datu apstrādi militārām, valsts drošības un krimināltiesību piemērošanas vajadzībām vispārējais tiesiskais regulējums datu aizsardzības jomā patlaban neattiecas. Tomēr datu aizsardzības jautājumus var risināt von atbilstoši katram konkrētajam gadījumam, izmantojot īpašus juridiskos instrumentus šajās jomās gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī[14]. Rezultātā, ja tiktu plānots veikt personas datu apmaiņu starp iestādēm, uz kurām attiecas esošais tiesiskais regulējums datu aizsardzības jomā (piemēram, zivsaimniecības iestādes), un iestādēm, uz kurām tas (patlaban) neattiecas (piemēram, militārās iestādes, valsts drošības iestādes), būtu nepieciešami papildu drošības pasākumi.

NāKOTNES PERSPEKTīVAS

Iepriekš izklāstīto pamatprincipu vienotas vides informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā mērķis ir dot impulsu ES un dalībvalstu mēroga apsvērumu procesam. Šajā darbā būs nepieciešama visu lietotāju kopienu līdzdalība, lai būtu iespējams skaidri definēt to vajadzības un politiskos risinājumus šo vajadzību apmierināšanai. Tālab Komisijas dienesti saskaņā ar savu uzdevumu izstrādāt ziņojumu par jūrniecības pārraudzību sadarbojas ar Eiropas Aizsardzības aģentūras Wise Pen grupu.

Tiek ierosināts, ka, pamatojoties uz šo aizsākto sadarbību, ir jāuzsāk pastāvīga un strukturēta sadarbība starp dažādiem ES dalībvalstu civilās un militārās jomas dalībniekiem, lai rastu novatoriskus risinājumus spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros. Šāda koordinēšana palīdzētu uzlabot sadarbspēju un savienojamību starp esošajām civilajām un militārajam sistēmām.

Tiek ierosināts, ka darbs pie vienotas informācijas apmaiņas vides izveides jāveic Komisijas Dalībvalstu ekspertu grupai jūrniecības pārraudzības integrācijas jautājumos, saskaņojot to ar citiem uzsāktajiem darbiem nozares grupās un komitejās atbilstīgi attiecīgajām kompetencēm. Šai grupai jo īpaši jānodarbojas ar sistēmas arhitektūru informācijas apmaiņai starp dažādām nozares sistēmām, ņemot vērā esošos tiesiskos regulējumus un pārbaudot procedurālos un tehniskos šķēršļus, kas kavē informācijas apmaiņu.

Vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei nekādā veidā nevajadzētu kavēt esošo un plānoto nozares informācijas sistēmu izstrādi, tostarp to attīstību, pie kam jāņem vērā nepieciešamība pēc sadarbspējas, kas padara iespējamu informācijas apmaiņu ar citām sistēmām.

Saskaņā ar iteratīvo metodi pamatprincipi var tikt pārskatīti, jo īpaši ņemot vērā rezultātus, kas tiks gūti turpmāk aprakstīto trīs projektu gaitā. Šos projektus veiks, lai novērtētu, kā lietotāji no dažādām dalībvalstīm un lietotāju kopienām spēj veikt informācijas apmaiņu.

22. Izmēģinājuma projekts jūrniecības pārraudzības integrēšanai Vidusjūras baseinā un tam blakus atrodošās Atlantijas okeāna baseina teritorijās[15]. Šā divu gadu projekta mērķis ir pārbaudīt sešu minētā reģiona dalībvalstu iespējas veikt apmaiņu ar pārraudzības datiem saistībā ar robežkontroli, narkotiku kontrabandas apkarošanu, cīņu pret terorismu un pret nelegālu preču kontrabandu, kā arī saistībā ar jūras piesārņojuma novēršanu. Šo projektu paredzēts uzsākt 2009. gada beigās.

23. Izmēģinājuma projekts jūrniecības pārraudzības integrēšanai Ziemeļeiropas jūras baseinos[16] — tā mērķi un ilgums ir līdzīgi iepriekš minētā Vidusjūras baseina projekta mērķiem un ilgumam.

24. Saskaņā ar Septītās pētniecības un attīstības pamatprogrammas 2010. gada darba programmu (drošības temats) tika publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus demonstrējumu programmai ar mērķi integrēt, apstiprināt un demonstrēt „pakārtotu sistēmu“ risinājumu jūras robežu pārraudzībai. Galvenie jautājumi, uz kuriem tā attiecas, ir nelielo kuģu atklāšana, informācijas apkopošana, lai atklātu novirzes no normas, sadarbspēja un samērīgas izmaksas. Ierosināto risinājumu izmēģinās ārējās jūras robežas izraudzītā apgabalā, rādot – no tehniskā viedokļa – ceļu uz vienotas informācijas apmaiņas vides izveidi ES jūrniecības jomā. Turklāt Septītās pamatprogrammas kosmosa temata ietvaros ir publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus GMES pirmsoperatīvā līmeņa pakalpojumu izstrādei jūrniecības pārraudzības veikšanai.

Saraksts ar ES papildu iniciatīvām jūrniecības pārraudzības integrācijas jomā ir atrodams šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

SECINāJUMI

Jūrniecības pārraudzības integrēšanai jāuzlabo par jūrniecības darbībām atbildīgo iestāžu darba efektivitāte, sniedzot tām vairāk instrumentu un vairāk informācijas, kas nepieciešama to pienākumu pildīšanai. Tam vajadzētu palīdzēt uzlabot darbību efektivitāti un samazināt darbības izmaksas. Ņemot vērā vajadzību atklāt, identificēt, izsekot un pārtvert (tostarp) personas, kas cenšas nelegāli iekļūt ES vai veic nelegālu zveju, kā arī lai novērstu negadījumus jūrā, aizsargātu vidi un atvieglotu tirdzniecību, ietaupījumi ES mērogā varētu būt ievērojami. Šis aizsāktais process pozitīvi ietekmēs valstu drošību, kuģošanas drošību un jūrniecības aizsardzību, jūras vides aizsardzību, robežkontroli un tiesībaizsardzību kopumā.

Tāpēc Komisija aicina Padomi, Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju

- atbalstīt Komisijas izvirzītos mērķus;

- atbalstīt ierosināto pieeju to attiecīgajās atbildības jomās.

[1] COM(2007) 575, galīgā redakcija, 10.10.2007.

[2] COM (2008) 68, galīgā redakcija, 13.2.2008., 9. lpp.

[3] Direktīva 2009/17/EK, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu, OV L 131, 28.5.2009, 101. lpp. Vienlīdz nozīmīga ir 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu, OV L129, 29.4.2004., 6. lpp.

[4] Lai gan visas teritorijas, kuras ietilpst „ES jūrniecības jomā”, tieši vai netieši ietekmē ES politiku un intereses, ne visas no tām ietilpst ES kompetencē.

[5] Piemēram, SafeSeaNet, CleanseaNet, ES LRIT datu centrs, ko pārvalda EMSA .

[6] Terminu un akronīmu vārdnīca šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

[7] Piemēram, AIS, LRIT .

[8] Piemēram, BSRBCC, BSBC .

[9] Piemēram, SafeSeaNet, ES LRIT datu centrs, CleanseaNet, VMS, EUROSUR .

[10] Piemēram, MSSIS, VR-MTC, SUCBAS .

[11] Piemēram, MAOC-N, CeCLAD, FRONTEX informācijas sistēma.

[12] Padomes Direktīva 2002/59, kas grozīta ar Direktīvas 2009/17 22.a pantu.

[13] Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.) un atsevišķu valstu noteikumi tās īstenošanai; Regula (EK) Nr. 45/2001/EK par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.); Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS 108). Konvenciju papildina Konvencijas par uzraudzības iestādēm un pārrobežu datu plūsmām papildu protokols (ETS 181, 2001. gada 8. novembris) un Eiropas Padomes 1987. gada 17. septembra Ieteikums Nr. R(87) 15, ar ko reglamentē personas datu izmantošanu policijas vajadzībām.

[14] Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

[15] Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus MARE/2008/13.

[16] Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus MARE/2009/41.