[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.8.2009

COM(2009) 434 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

‘eCall: laiks ieviest’

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

‘ eCall : laiks ieviest’

1. IEVADS

Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES-27 valstīs ir samazinājies par vairāk nekā 27 % kopš 2001. gada, kad Komisija publicēja Balto grāmatu par Eiropas transporta politiku[1]. Eiropas rīcības programma ceļu satiksmes drošībai[2] un Viedā automobiļa iniciatīva [3] ir būtiski ietekmējusi šīs pozitīvās tendences, un, domājams, arī turpmāk palīdzēs sasniegt mērķi — samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

Tomēr 2008. gadā uz Eiropas ceļiem bojā gāja aptuveni 39 000 cilvēku, bet ievainojumus guva 1,7 miljoni, tāpēc ir vēl daudz darāmā. Lēš, ka tad, kad Eiropas ārkārtas izsaukums no transportlīdzekļa — eCall — būs pilnībā ieviests, ES-27 valstīs gadā bojāgājušo skaits samazināsies pat par 2500 , mazināsies traumu smagums, veselības aprūpes un citas izmaksas, kā arī cilvēku ciešanas[4].

Eiropas izsaukumu eCall sākotnēji bija plānots pilnībā ieviest 2009. gadā; lai palīdzētu to paveikt, Komisija jau ir īstenojusi vairākus pasākumus. Tā sniedza atbalstu darba grupai, kurā darbojās visas ieinteresētās personas un kurā panāca vienošanos par to, kā definēt sadarbspējīgu pārrobežu eCall pakalpojumu, kas darbotos visā Eiropā , un aicināja ieinteresētās aprindas, tostarp dalībvalstis un nozares pārstāvjus, parakstīt saprašanās memorandu, ar ko tās apņemtos kopīgi strādāt pie eCall ieviešanas. Komisija arīdzan pieņēma divus paziņojumus , kuros izklāstīts ieviešanas plāns un ieteikti pasākumi, kas jāveic ieinteresētajām personām[5]. Turklāt 2008. gada decembrī Komisija pieņēma gan IST rīcības plānu[6], kurā atbalsts eCall ieviešanai minēts kā viens no veicamajiem pasākumiem, gan priekšlikumu IST direktīvai[7], kurā paredzēts juridisks instruments (t.i., regulatīvā komiteja), lai panāktu, ka dalībvalstis īsteno pasākumus, jo īpaši " Eiropas eCall sistēmas saskaņotai ieviešanai ".

Sistēmu eCall plaši atbalsta visas ieinteresētās puses , tostarp Eiropas Parlaments, Padome, dalībvalstis un sabiedrība kopumā.

- Eiropas Parlaments vairākkārt apliecinājis nedalītu atbalstu eCall ieviešanai un aicinājis Komisiju un dalībvalstis veikt visus vajadzīgos pasākumus šīs sistēmas saskaņotai ieviešanai visā Eiropā[8].

- Eiropas Savienības Padome par prioritāti izvirzīja noteikt, kādi pasākumi vajadzīgi, lai veicinātu saskaņotu sadarbspējīga eCall ieviešanu visā ES, balstoties uz sadarbību un attiecīgu standartizāciju[9].

- Vairums dalībvalstu ir parakstījušas saprašanās memorandu par eCall un atbalsta eCall ieviešanu.

- Šo memorandu parakstījušas arī vairāk nekā 80 publiskas un privātas organizācijas, tostarp visu vērtību ķēdē iesaistīto dalībnieku pārstāvji.

Vairāk nekā 70 % iedzīvotāju Eirobarometra aptaujā norādīja, ka vēlētos, lai viņu nākamajā automobilī būtu uzstādīta eCall sistēma[10].

Tomēr darbs ritējis pārāk gausi, un Eiropas mēroga eCall sistēmas ieviešana ir ievērojami aizkavējusies . Pierādījies, ka nav gana ar brīvprātības pieeju, kas atbalstīta agrākajos paziņojumos, un Komisijas centieniem standartizēt eCall un sadarboties ar visām ieinteresētajām personām. Bez kavēšanās jāveic vēl citi pasākumi.

Šī paziņojuma mērķis ir informēt ES iestādes par gūtajām sekmēm un ierosināt jaunus pasākumus, lai uzsāktu reālu eCall pakalpojuma ieviešanu Eiropā. Pasākumi ir jāīsteno ieinteresētajām aprindām un Eiropas Komisijai; piemēram, viena iespēja ir izveidot tiesisko regulējumu eCall ieviešanai. Pateicoties šādiem pasākumiem, šis pakalpojums — Eiropas ārkārtas izsaukums no transportlīdzekļa — kļūs par realitāti, un rezultātā Eiropā jaunajos transportlīdzekļos ar tipa apstiprinājumu tiks uzstādītas eCall ierīces.

2. EIROPAS āRKāRTAS IZSAUKUMS NO TRANSPORTLīDZEKļA — DARBīBAS PRINCIPI

Eiropā ik gadus notiek vairāk nekā 1,2 miljoni nelaimes gadījumu, kuros nepieciešama medicīniskā palīdzība, un vēl daudz vairāk tādu negadījumu, kur vajadzīga cita veida palīdzība. Pēc avārijas cilvēki, kas atrodas automobilī, var būt šoka stāvoklī, nezināt savu atrašanās vietu, nespēt par to paziņot vai nespēt izmantot mobilo tālruni. Visās šajās situācijās it visur Eiropā eCall lieti noderētu: tas var krasi samazināt reaģēšanas laiku , glābt dzīvības un samazināt gūto traumu smagumu. Kad Eiropā pilnībā ieviesīs eCall , sociālekonomiskie ieguvumi būs milzīgi4.

Sistēma eCall ir Eiropas mēroga pakalpojums, kas darbosies visās ES dalībvalstīs un valstīs, kas iesaistījušās šajā iniciatīvā . Tas būs pieejams visos transportlīdzekļos , lai kāda būtu to marka, izcelsmes valsts un faktiskā atrašanās vieta. eCall ir vienīgais pakalpojums, kas aptver visu Eiropu : nebūs vajadzīgi ne īpaši nolīgumi, ne papildu ierīces, eCall darbosies gan valstī, kur pavadāt atvaļinājumu vai ko apmeklējat darījumu nolūkā, gan pašu mājās.

[pic]

1. att. eCall — darbības principi

Ja notiek smags negadījums, transportlīdzeklī iebūvēti sensori automātiski iedarbinās eCall sistēmu. Pēc aktivēšanas transportlīdzeklī iebūvētā sistēma automātiski nodrošina balss savienojumu ar 112 ; vienlaikus tiek nosūtīts avārijas ziņojums, minimālais datu kopums (MDK), kas ietver būtiskāko informāciju par negadījumu — laiks, vieta, braukšanas virziens — (informācija ir izgūta no precīziem satelītdatiem, kurus nodrošina EGNOS[11] un, sākot ar 2013. gadu, Galileo [12]), un transportlīdzekļa apraksts. Sistēmu eCall var iedarbināt arī manuāli.

Mobilā tīkla operators (MTO) identificē 112 zvanu kā eCall izsaukumu, jo transportlīdzekļa sakaru modulis šo zvanu būs marķējis kā eCall . MTO eCall zvanu apstrādā tāpat kā jebkuru citu 112 zvanu un pāradresē zvanu vispiemērotākajam ārkārtas reaģēšanas centram — ārkārtas izsaukumu centrālei (ĀIC)[13] —, kuru nosaka valsts varas iestādes. ĀIC operators saņem gan balss zvanu, gan MDK.

MDK ietvertā informācija tiek atkodēta un parādās uz ĀIC operatora ekrāna. Transportlīdzekļa atrašanās vietu un braukšanas virzienu var redzēt ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Tajā pašā laikā operators var dzirdēt, kas notiek transportlīdzeklī, un, ja iespējams, sarunāties ar transportlīdzeklī esošajiem ļaudīm. Tas palīdz operatoram noskaidrot, kādiem ārkārtas dienestiem jāierodas notikuma vietā (ātrajai palīdzībai, ugunsdzēsējiem, policijai), un bez kavēšanās nosūtīt brīdinājumu un visu būtisko informāciju attiecīgajam dienestam.

Turklāt ĀIC operators var nekavējoties informēt ceļu satiksmes vadības centrus par to, ka konkrētā vietā ir noticis negadījums; tas palīdz ātri informēt pārējos satiksmes dalībniekus un tādējādi izvairīties no vēl citiem negadījumiem, atbrīvot brauktuvi un samazināt sastrēgumus.

3. ZIņOJUMS PAR SEKMēM UN SASNIEGUMIEM

3.1. Sasniegtais standartizācijas jomā

Komisija lūdza Eiropas standartizācijas organizācijām (ETSI[14], CEN[15]) izstrādāt atklātus standartus eCall darbībai, balstoties uz ieteikumiem, par kuriem vienojušās ieinteresētās personas[16]. Standartu izstrādi saistībā ar eCall pārraidi uzņēmās ETSI-MSG[17] tehniskās komitejas sadarbībā ar 3GPP[18], bet standartu izstrādi saistībā ar MDK struktūru un sistēmu funkcionēšanas prasībām uzņēmās CEN TC 278 WG 15[19]. Kā galvenos var minēt šādus sasniegumus.

- CEN ir apstiprinājusi eCall minimālā datu kopuma (MDK) struktūru. MDK ietver svarīgu informāciju, kas palīdz nosūtīt dienestus uz notikuma vietu un samazināt reaģēšanas laiku. MDK dod iespēju ĀIC operatoram atbildēt uz eCall izsaukumu pat tad, ja nav balss savienojuma.

- 3GPP ir apstiprinājusi eCall diskriminatoru (" eCall karodziņu"), kas ietverts tehnisko specifikāciju 8. izlaidumā; mobilo telekomunikāciju sistēmām jāatbilst šīm specifikācijām. Šī diskriminatora funkcija ir diferencēt 112 izsaukumus no mobilajiem termināļiem un eCall izsaukumus, kā arī manuālos un automātiskos eCall izsaukumus.Tādējādi infrastruktūru, kas vajadzīga reaģēšanai uz eCall izsaukumiem, dalībvalstis varēs veidot tādu, kāda ir vispiemērotākā attiecīgās valsts ārkārtas reaģēšanas infrastruktūrai (t.i., centralizēta/decentralizēta, tā pati ĀIC, kas pieņem 112 zvanus, vai cita ĀIC ar filtrēšanas funkciju, publiska organizācija vai valsts atzīta privāta organizācija). Dalībvalstīm ir jāinformē valstī darbojošies mobilo tīklu operatori par vispiemērotāko ĀIC eCall izsaukumu pāradresēšanai.

- ETSI-MSG un 3GPP ir apstiprinājušas būtiskākās tehniskās specifikācijas, kurās definēti protokoli MDK nosūtīšanai no transportlīdzekļa ĀIC operatoram. Saskaņotais risinājums ir tāds, ka datus pārsūtīs vienlaikus ar balss zvanu, izmantojot iekšjoslas modemu. Tas ir atklāts standarts, un par iekšjoslas modema izmantošanu eCall pakalpojuma nodrošināšanai netiks noteiktas licences maksas.

- CEN ir apstiprinājusi funkcionēšanas pamatprasības Eiropas mēroga eCall pakalpojumam, proti, ir definēti vispārējie funkcionālie un darbības principi. Paredzams, ka līdz 2009. gada rudenim funkcionēšanas prasību izstrāde tiks pabeigta ar augsta līmeņa lietojumprotokoliem.

Šis standartu kopums dos iespēju ieviest harmonizētu, uzticamu, sadarbspējīgu un nepārtrauktu eCall pakalpojumu Eiropā, ar nosacījumu, ka standartus piemēro ieinteresētās puses: transportlīdzekļu un aprīkojuma ražotāji, mobilā tīkla operatori un dalībvalstis. Ar atjauninātu standartu sarakstu var iepazīties vietnēhttp://ec.europa.eu/information_society/activities/esafety/ eCall standards/.

3.2. Nozīmīgāko interesentu iesaistīšana — gūtās sekmes

3.2.1. Sarunas ar autorūpniecības nozari

Eiropas Komisija 2008. gadā veda pārrunas ar autorūpniecības nozares asociācijām (ACEA, JAMA un KAMA[20]) par eCall brīvprātīgu uzstādīšanu visos jaunajos transportlīdzekļos ar tipa apstiprinājumu.

Autoražotāji (ACEA bija viena no pirmajām, kas parakstīja saprašanās memorandu par eCall ) apliecināja gatavību iesaistīties eCall iniciatīvā un apņēmās piedāvāt eCall kā izvēles funkciju jaunos noteiktu kategoriju[21] transportlīdzekļos, kas saņēmuši tipa apstiprinājumu, trīs gadu laikā pēc visu attiecīgo standartu (sakaru standarti, MDK, funkcionēšanas prasības) pieņemšanas, ar nosacījumu, ka dalībvalstis modernizē ĀIC, lai varētu apstrādāt eCall izsaukumus. Autoražotāju nostāja bija tāda, ka eCall kļūs par standarta aprīkojumu visos transportlīdzekļos tikai tādā gadījumā, ja būs pienācīgs regulējums.

Turklāt autorūpniecības pārstāvji uzskata, ka vienlaikus varētu pastāvēt gan Eiropas mēroga eCall pakalpojums, gan pašu ražotāju izstrādāti ārkārtas izsaukuma risinājumi . Autorūpniecības pārstāvji ir ieinteresēti izmantot eCall platformu, lai piedāvātu pakalpojumus ar pievienoto vērtību , kas nāktu par labu viņu komerciālajām sekmēm.

3.2.2. Dalībvalstis

Patlaban saprašanās memorandu par eCall ir parakstījušas 15 dalībvalstis: Austrija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija. To parakstījušas arī trīs citas Eiropas valstis: Īslande, Norvēģija un Šveice.

Citas dalībvalstis ir paudušas atbalstu šai iniciatīvai un apliecinājušas, ka vēlas parakstīt memorandu tuvākajā laikā: Beļģija, Bulgārija, Luksemburga, Polija, Rumānija un Ungārija.

Pārējās dalībvalstis dažādi pamato, kāpēc tās nav pievienojušās eCall ieviešanai, tomēr būtībā visi iemesli ir saistīti ar izmaksām. Dažas dalībvalstis nevēlas investēt ĀIC modernizēšanā, kas vajadzīga, lai centrāles varētu pieņemt eCall izsaukumus, jo tas palielinātu nodokļu slogu visiem iedzīvotājiem, arī tiem, kam automobiļa nav. Tomēr eCall nāktu par labu visiem iedzīvotājiem, tostarp sabiedriskā transporta lietotājiem un mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. Lai gan ĀIC un glābšanas infrastruktūras modernizācija neapšaubāmi radīs izmaksas, eCall pakalpojuma ieviešana visas dalībvalsts teritorijā un līdz ar to visā Eiropas Savienībā varētu dot ievērojamus apjomradītus ietaupījumus.

Lai gan dažas dalībvalstis joprojām vilcinās, vairums ir gatavas ieviest eCall . Tā kā tagad ir pieejami nozīmīgākie pamatstandarti[22], dalībvalstīm būtu jāsāk eCall funkcijas integrēšana ārkārtas glābšanas infrastruktūrā. Tas ne tikai glābs dzīvības, bet arī rosinās nozares dalībniekus uzstādīt eCall sistēma transportlīdzekļos; plašāka ieviešana dos apjomradītus ietaupījumus.

3.2.3. Mobilo tīklu operatori

Mobilo sakaru operatoriem ir jāapstrādā eCall izsaukumi tāpat, kā tie apstrādā 112 izsaukumus. Operatoriem savā tīklā ir jāaktivē eCall indikators, lai būtu iespējams identificēt eCall izsaukumus un pāradresēt tos vispiemērotākajai ĀIC, kuru izraudzījusies valsts valdība.

Eiropas mobilo tīklu operatoru asociācija "GSM Europe" ir izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu stratēģijas eCall ieviešanai Eiropā, sekmētu standartizāciju un piedalītos Eiropas eCall īstenošanas platformas darbā[23].

3.2.4. Ārkārtas dienesti

Dalībvalstīm ir jāmodernizē glābšanas dienesti un ĀIC infrastruktūra, lai varētu apstrādāt eCall izsaukumus un MDK ietvertos datus.

ĀIC pārstāvji ir aktīvi iesaistījušies eCall specifikāciju definēšanā. Galīgā pakalpojuma definīcija atbilst ārkārtas dienestu vajadzībām.

Valstīs, kur jau ir moderna ĀIC infrastruktūra, kas var apstrādāt informāciju par zvanītāja atrašanās vietu, ja zvanīts no mobilā tālruņa uz 112 (E112), nepieciešamie ieguldījumi būs ļoti mazi. Valstīs ar ne tik modernu sistēmu ir iespējami dažādi varianti, kā izveidot eCall pakalpojumu (tostarp eCall diskriminatoru), piemēram, izveidot starpplatformu. Lai nu kā, ĀIC infrastruktūras modernizēšana ir būtisks ieguldījums, lai glābtu dzīvības.

3.3. eCall ir iespēja ieviest pakalpojumus ar pievienoto vērtību

Sistēmas eCall tehniskos komponentus (satelītpozicionēšana, apstrāde, sakari) var izmantot arī kā bāzi dažādām transportlīdzeklī iebūvētām lietotnēm, tostarp tādām, kas paredzētas spēkā esošos vai plānotos normatīvajos aktos, kuri piemērojami komerciāliem vai privātiem transportlīdzekļiem; kā piemēru var minēt prasības par digitālo tahogrāfu, ceļu lietošanas maksas elektronisku iekasēšanu vai noteikumus par bīstamu kravu un dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu.

Šo lietotņu racionalizācija un integrācija loģiskā, atvērtā sistēmas arhitektūrā ļautu uzlabot to efektivitāti un izmantojamību, samazināt izmaksas un paplašināt izmantošanas jomu, nākotnē radot iespēju “plug and play” veidā integrēt jaunas vai atjauninātas lietotnes. Šāda modulāra pieeja dod iespēju bez lieliem sarežģījumiem un izmaksām integrēt funkcijas un lietotnes, kas saistītas ar satiksmes drošību, personisko mobilitāti, loģistikas atbalstu vai piekļuvi multimodālai informācijai. Jēdziena "atvērta, transportlīdzeklī iebūvēta platforma" definēšana ir daļa no IST rīcības plāna, un uz šīs koncepcijas balstīta eCall pakalpojuma ieviešana sekmētu šādas platformas izstrādi.

Autobūves un telekomunikāciju nozare un pakalpojumu sniedzēji gūtu labumu no jauniem pakalpojumiem, kas bāzēti uz eCall telemātikas platformas ieviešanu visos transportlīdzekļos. Tas ir sevišķi vērtīgi krīzes laikā.

Ceļu pārvaldītāji gūs labumu no efektīvāka negadījumu pārvaldības dienesta, jo eCall pakalpojums nodrošinās tūlītēju ziņošanu par negadījumiem.

Ārkārtas dienesti gūs labumu no transportlīdzekļa apraksta, kas ietverts MDK. Precīza informācija par transportlīdzekļa konstrukciju ļaus ievērojami samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai no transportlīdzekļa atbrīvotu iesprostotos cilvēkus un izvairītos no iespējamiem negadījumiem (piemēram, ja ir precīzi zināms, kur atrodas transportlīdzekļa akumulatori vai aizdedze)[24].

Turklāt var gaidīt, ka tiks izstrādātas ierīces, ko transportlīdzekļos uzstāda pēc tā pārdošanas, lai eCall pakalpojumu varētu ieviest jau tirgū laistajos transportlīdzekļos. Šādām sistēmām ir jāatbilst standarta funkcionēšanas prasībām, kas noteiktas Eiropas eCall sistēmām.

3.4. Eiropas eCall pakalpojuma un ražotāju piedāvātu eCall pakalpojumu līdzāspastāvēšana

Eiropā un visā pasaulē dažādi autoražotāji un pakalpojumu sniedzēji (piemēram, Volvo OnCall, GM OnStar, PSA, Fiat, BMW ) piedāvā pašu izstrādātu pakalpojumu — ārkārtas izsaukumu no transportlīdzekļa. Parasti šos pakalpojumus piedāvā kopā ar citiem pakalpojumiem, kā tehniskā palīdzība, iebūvēti mobilie sakari, dinamiskā navigācija u.c. Ārkārtas izsaukumus pieņem privāti izsaukumu apstrādes centri, kas ārkārtas situācijā pāradresē izsaukumus un datus par negadījumu ĀIC. Katram ražotājam ikvienā valstī, kurā tas vēlas piedāvāt šo pakalpojumu, ir jānoslēdz atsevišķs līgums ar iestādēm, kuru pārziņā ir ĀIC.

Lai gan šie pakalpojumi parādījās pirms vairāk nekā 10 gadiem, un tie ir izrādījušies lietderīgi, turklāt apliecina iespējamos ieguvumus no eCall , Eiropā tie ir maz izplatīti (mazāk nekā 0,4 % no autoparka). Šo pakalpojumu parasti piedāvā tikai augstākās klases automobiļiem, un tas nav pieejams visās Eiropas valstīs.

Dalībvalstīs, kurās pastāv vienošanās atbalstīt privātos eCall pakalpojumus, kuru kvalitāte neatpaliek no Eiropas eCall , autoražotāji varētu brīvi izvēlēties, kādu sistēmu izmantot — Eiropas eCall pakalpojumu vai paša ražotāja eCall pakalpojumu. Tālab CEN patlaban izstrādā standartizētas funkcionēšanas prasības trešo pušu sniegtiem eCall pakalpojumiem. Citās dalībvalstīs autoražotājiem ir jāievieš Eiropas eCall sistēma. Ja automobiļa pircējs nevēlas izmantot ražotāja piedāvāto eCall risinājumu, ražotājam transportlīdzeklis jāaprīko ar Eiropas eCall sistēmu.

Lai kāds būtu autoražotāja izvēlētais risinājums, visās ES dalībvalstīs ir bez pārtraukumiem un traucējumiem jānodrošina ārkārtas izsaukums no transportlīdzekļa (ieskaitot balss sakarus un vismaz eCall MDK).

Kad eCall būs pilnībā ieviests visā Eiropā, privāto eCall pakalpojumu sniedzēji varēs pāriet uz Eiropas eCall izmantošanu, t.i., ārkārtas izsaukums no transportlīdzekļa būs uz 112, bet pārējie piedāvātie pakalpojumi nemainīsies.

4. IETEIKUMI

4.1. Nepieciešamība pēc jauniem pasākumiem

Sākotnēji bija plānots eCall ieviest 2009. gadā. Tomēr darbs ritējis pārāk gausi, un ieviešana ir ievērojami aizkavējusies , neraugoties uz to, ka attiecīgie standarti ir pieejami un vairums ieinteresēto personu projektu atbalsta.

Galvenā problēma ar eCall ieviešanu ir tā, ka vienlaikus ir jādarbojas visām ieinteresētajām personām, proti, autoražotājiem, mobilo sakaru operatoriem, ārkārtas dienestiem un dalībvalstīm jāievieš daļa pakalpojuma. Lai izkļūtu no strupceļa, Komisija apsver trīs iespējamos politikas risinājumus : 1) neiejaukties un gaidīt, līdz pakalpojums ieviesīsies tirgus konjunktūras ietekmē; 2) atbalstīt to, ka pakalpojumu brīvprātīgi ievieš nozares dalībnieki, vai 3) pieņemt regulatīvus pasākumus un panākt obligātu ieviešanu.

1) Runājot par neiejaukšanās variantu , pašu ražotāju nodrošinātie ārkārtas izsaukumi no transportlīdzekļa ir izrādījušies lietderīgi, tomēr tirgū tie izplatās gaužām lēni, galvenokārt ir pieejami augstākās klases automobiļos un tikai atsevišķās Eiropas valstīs. Turklāt šādā gadījumā ārkārtas dienestiem ir jāsazinās ar dažādiem pašu ražotāju dienestiem, kas palielina pakalpojuma sarežģītību. Pats par sevi saprotams, ka situācijā, kad uz spēles liktas cilvēku dzīvības, šis risinājums nav pieņemams.

2) Ja izvēlas brīvprātības pieeju , tad galu galā eCall pakalpojums Eiropā tiks ieviests, tomēr tas notiks pārāk lēni. Pozitīvi vērtējama nozares pārstāvju apņēmība piedāvāt eCall pakalpojumu kā izvēles funkciju noteiktu kategoriju transportlīdzekļos: laika gaitā pakalpojums kļūtu aizvien izplatītāks, ar nosacījumu, ka tiek modernizēti ārkārtas dienesti. Tomēr, ja eCall piedāvā tikai kā izvēles funkciju, nebūs iespējams gūt līdzvērtīgus apjomradītus ietaupījumus, un tas palielinās cenu, samazinās pieprasījumu, ierobežos pakalpojuma izplatību un tādējādi arī ieguvumus.

3) Regulatīvā pieeja nozīmē, ka eCall sistēma kļūs par standarta aprīkojumu, kas Eiropā uzstādīts visos jaunajos transportlīdzekļos, sākot ar atsevišķām kategorijām21 pārejas posmā, un ka tiks izveidots regulējums eCall izsaukumu apstrādei telekomunikāciju tīklos un ĀIC, balstoties uz spēkā esošiem noteikumiem. Šāda pieeja dos iespēju nodrošināt eCall pieejamību visiem Eiropas iedzīvotājiem, paātrināt tā ieviešanu un pilnā mērā atraisīt eCall potenciālu glābt dzīvības un mazināt traumu smagumu. Turklāt paredzams, ka regulatīvā pieeja nodrošinās skaidrību, kas savukārt rosinās autoražotājus automobiļos ātrāk ieviest eCall sistēmas; tas nozīmē, ka pakalpojumu sāks intensīvi ieviest vēl pirms tam, kad tas kļūs obligāts. Vienlaikus tas būs stimuls telemātikas pakalpojumu tirgus attīstībai Eiropā.

4.2. Ierosinātie pasākumi

Tālāk izklāstīto pasākumu mērķis ir panākt, lai visā Eiropā eCall pakalpojums kļūst par realitāti. Ieinteresētajām pusēm jāveic šādi pasākumi.

1. Komisija, dalībvalstis un ieinteresētās aprindas aktīvi atbalstīs darbu, ko veic Eiropas eCall īstenošanas platforma23 un tās darba grupas, lai nodrošinātu visu definīciju, vadlīniju un paraugprakses laicīgu izstrādi, lai Eiropā varētu efektīvi un harmonizēti ieviest eCall pakalpojumu.

2. Komisija kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām aprindām uzsāks koordinētas informatīvas kampaņas, lai vairotu izpratni par pakalpojumu un pieprasījumu pēc tā.

3. Dalībvalstis, ĀIC organizācijas, autorūpniecības un telekomunikāciju nozare un pārējās ieinteresētās aprindas īstenos pirmsieviešanas izmēģinājuma projektus, ņemot vērā standartus, ko pašlaik apstiprina. Komisija šiem izmēģinājuma projektiem var nodrošināt finansējumu no Konkurētspējas un jauninājumu programmas.

Galvenais mērķis ir pilnībā ieviest Eiropas eCall pakalpojumu un padarīt to par standarta aprīkojumu visiem jaunajiem transportlīdzekļiem ar tipa apstiprinājumu Eiropā. Komisija novēros, cik iedarbīga ir iepriekš raksturotā brīvprātības pieeja. Ja līdz 2009. gada beigām nebūs gūtas pienācīgas sekmes (runājot gan par eCall ierīču pieejamību transportlīdzekļos, gan par vajadzīgajiem ieguldījumiem ĀIC infrastruktūrā), Komisija plāno 2010. gadā pieņemt šādus regulatīvus pasākumus.

4. Ieteikums dalībvalstīm, kas domāts mobilo tīklu operatoriem, par eCall (ieskaitot MDK) pārraidīšanu no transportlīdzeklī iebūvētām sistēmām uz ĀIC. Vadlīniju pamatā būs vienotais Eiropas ārkārtas izsaukuma numurs, kas papildināts ar lokalizācijas funkciju (E112)[25], un standartu kopums par eCall pārraidīšanu.

5. Priekšlikums regulai, kas būs daļa no transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai veltītajiem tiesību aktiem[26], ar kuru noteiks, ka, sākot ar atsevišķām transportlīdzekļu kategorijām21, Eiropā visos jaunajos transportlīdzekļos ar tipa apstiprinājumu obligāti jābūt iebūvētām ierīcēm, kas nodrošina eCall pakalpojumu, balstoties uz funkcionēšanas prasībām, ko apstiprinājušas Eiropas standartizācijas organizācijas.

6. Novērtējums par iespējām pieņemt regulatīvu pasākumu, lai panāktu ĀIC infrastruktūras modernizēšanu, kas vajadzīga, lai varētu pienācīgi saņemt un apstrādāt eCall izsaukumus, saskaņā ar ierosināto direktīvu par ITS ieviešanu Eiropā7. Pieņemtā regula, kas paredzētu, ka dalībvalstīm jāveic eCall ieviešanai vajadzīgie pasākumi, balstītos uz Eiropas eCall īstenošanas platformas sagatavotajiem ieteikumiem.

5. SECINāJUMI

Ir noskaidrots, ka eCall ir viena no efektīvākajām un lētākajām intelektiskajām transporta sistēmām satiksmes drošības uzlabošanai, kuru iespējams ieviest īsā laikā. Tehnoloģija ir pienācīgi izstrādāta, un Eiropas standartizācijas organizācijas ir izdevušas standartus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu drošu un sadarbspējīgu eCall pakalpojumu visā Eiropā. Iedzīvotāji atzīst eCall vērtību un vēlas, lai viņu nākamajā automobilī būtu pieejams eCall par saprātīgu cenu. Eiropas Parlaments un vairums dalībvalstu ir apliecinājušas nedalītu atbalstu eCall pakalpojumam. Ieinteresētās aprindas kopīgi strādā Eiropas eCall īstenošanas platformā, lai panāktu, ka pakalpojumu laikus un harmonizēti ievieš visā Eiropā.

Ir pienācis laiks ieviest šīs sistēmas transportlīdzekļos, mobilo sakaru tīklos un ārkārtas dienestu infrastruktūrā. Šajā paziņojumā Komisija ierosina pasākumus, lai paātrinātu eCall ieviešanu un tas kļūtu par standarta aprīkojumu visos jaunajos transportlīdzekļos Eiropā. Vairs nedrīkstam kavēties ar tāda pakalpojuma ieviešanu, kas gadā ļauj izglābt 2500 dzīvību un mazināt ciešanas tūkstošiem ģimeņu. Ja ar brīvprātības pieeju neizdosies sasniegt mērķi — ieviest eCall pakalpojumu Eiropā —, Komisija apsvērs iespēju 2010. gadā pieņemt jaunus regulatīvus pasākumus, lai Eiropā padarītu eCall sistēmu par standarta aprīkojumu visos jaunajos transportlīdzekļos ar tipa apstiprinājumu, jo tādējādi varēs samazināt sistēmu izmaksas un nodrošināt tās ieviešanu visās Eiropas valstīs.

[1] COM(2001) 370 — "Baltā grāmata — Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu".

[2] COM(2003) 311 — "Eiropas ceļu satiksmes drošības rīcības programma — ceļu satiksmes negadījumu upuru skaita samazināšana uz pusi Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam: kopīga atbildība".

[3] COM(2006) 59 —"Viedā automobiļa" iniciatīva – "Izpratnes padziļināšana par IST gudrākiem, drošākiem un tīrākiem transportlīdzekļiem". COM(2007) 541 —"Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā: pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem."

[4] Sk. pētījumus www.esafetysupport.info/en/ eCall _toolbox/related_studies/.

[5] COM(2005)431 – " eCall nodrošināšana iedzīvotājiem". COM(2006) 723 – " eCall darbības nodrošināšana".

[6] COM (2008) 886 – "Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā".

[7] COM (2008) 887 — Priekšlikums Direktīvai, ar ko nosaka pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem.

[8] EP 2006. gada 27. aprīļa rezolūcija, A6-0072/2006, 2008. gada 6. maija rezolūcija A6-0169/2008, 2009. gada 20. janvāra rezolūcija2008/2216(INI).

[9] Padomes secinājumi par EK paziņojumu "Inteliģentu Eiropas transporta sistēmu ieviešanas rīcības plāns", 31.3.2009.

[10] Eurobarometer 267 par intelektisko sistēmu izmantošanu transportlīdzekļos.

[11] Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma sistēma, kas palielina GNSS (globāla navigācijas satelītu sistēma) signālu ticamību un precizitāti.

[12] Eiropas GNSS, kas sāks darboties no 2013. gada.

[13] ĀIC — reālā vieta, kur vispirms nonāk ārkārtas zvani un kuru pārzina vai nu valsts iestāde, vai valdības atzīta privāta organizācija. Valsts iestādes iepriekš nosaka, kura ir vispiemērotākā ĀIC ārkārtas zvanu pieņemšanai noteiktā zonā vai noteikta tipa ārkārtas zvanu (piemēram, eCall zvanu) pieņemšanai.

[14] Eiropas Telekomunikāciju Standartu institūts.

[15] Eiropas Standartizācijas komiteja.

[16] eCall ieviešanas grupa: Galīgie ieteikumi Eiropas mēroga eCall izsaukuma ieviešanai.

[17] ETSI mobilo pakalpojumu grupa.

[18] Trešās paaudzes partnerības projekts [ 3 rd Generation Partnership Project ].

[19] 278. tehniskā komiteja sauszemes transporta un satiksmes telemātikas jautājumos. 15. darba grupa e-drošības jautājumos.

[20] ACEA, JAMA, KAMA: attiecīgi Eiropas, Japānas un Korejas autoražotāju asociācijas.

[21] Sākumā eCall ieviesīs vieglajos pasažieru automobiļos un vieglajos kravas automobiļos (M1 un N1 kategorija), kuru vajadzībām jau ir izstrādāts piemērots aktivēšanas mehānisms, un vēlāk citu kategoriju transportlīdzekļos.

[22] Sk. http://ec.europa.eu/information_society/activities/esafety/ eCall standards/.

[23] Šī platforma ir koordinējoša struktūra, kurā iesaistījušies attiecīgo interesentu asociāciju un nacionālo platformu pārstāvji. Tās mērķis ir sekmēt, koordinēt un novērot, kā sokas ar eCall pakalpojuma ieviešanu visā Eiropā, lai nodrošinātu savlaicīgu, efektīvu un harmonizētu eCall pakalpojuma ieviešanu Eiropā. Sk. http://www.esafetysupport.org/en/ eCall _toolbox/ eCall _implementation_platform/.

[24] Sk. glābšanas diagrammas ADAC pētījumā par negadījumiem: www.adac.de/rettungskarte.

[25] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) un Komisijas 2003. gada 25. jūlija ieteikums 2003/558/EK par tādas informācijas apstrādi, kas attiecas uz zvanītāja atrašanās vietas noteikšanu elektroniskajos komunikāciju tīklos, lai neatliekamās palīdzības dienesti varētu precīzi noteikt vietu, no kuras pienāk zvans.

[26] Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai.