[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.6.2009

COM(2009) 302 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR GNSS PROGRAMMU ĪSTENOŠANU UN IESPĒJAMĀM PROBLĒMĀM saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 22. pantu

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR GNSS PROGRAMMU ĪSTENOŠANU UN IESPĒJAMĀM PROBLĒMĀM saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 22. pantu

1. I EVADS

Saskaņā ar 22. pantu Regulā (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu ( EGNOS un Galileo ) turpmāku īstenošanu (turpmāk tekstā — GNSS regula)[1] un atsaucoties uz 2008. gadā pieņemto GNSS darba programmu, Komisija piedāvā pirmo ikgadējo ziņojumu par programmu īstenošanu un galvenajām iespējamām problēmām.

GNSS regula pārprofilē GNSS programmas, nosakot tiesisko un finanšu regulējumu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam. Eiropas Parlaments un Padome to pieņēma, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2007. gada septembrī iesniegto priekšlikumu, īstenojot lēmumu beigt pārrunas par koncesijas līguma noslēgšanu ar privāto sektoru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002[2] un Padomes 2007. gada novembra secinājumiem par nepieciešamību pārstrukturēt Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmu programmas.

2. Programmu īstenošana

2.1. Galvenie posmi

Saskaņā ar jaunajiem programmu vadītājas pienākumiem Komisija ir uzsākusi svarīgas iniciatīvas, lai īstenotu mērķus, kas nepieciešami turpmākai programmu mērķu sasniegšanai, un sasniegusi nozīmīgus rezultātus. Šādi rīkojoties, Komisija ir panākusi, ka ir izveidots regulējums nākamo programmas izpildes posmu īstenošanai.

Attiecībā uz EGNOS tas nozīmē, ka Komisija ir nodrošinājusi raitu darbību turpināšanos pēc tam, kad 2009. gada 1. aprīlī Eiropas Kosmosa aģentūra (turpmāk tekstā — EKA) nodeva sistēmu Komisijas pārziņā:

- Kopienas vārdā no EKA pārņemot EGNOS sistēmas īpašumtiesības (noslēdzot vienošanās ar EKA un EOIG ( EGNOS Operatoru un infrastruktūru grupa))[3];

- noslēdzot ar ESSP SaS ( EGNOS satelītpakalpojumu sniedzēju) ekspluatācijas līgumu, kas nodrošinās ekspluatāciju līdz 2009. gada oktobrim, un pēc tam noslēdzot ilgtermiņa līgumu, kas attieksies uz laika posmu līdz 2013. gadam;

- panākot vienošanos ar EKA, ka tā uzņemsies EGNOS aprīkojuma un programmatūras atjauninājumu izstrādes un iegādes uzdevumus (2009. gada 31. martā parakstītā deleģēšanas nolīguma ietvaros, pamatojoties uz Finanšu regulas[4] 54. panta 2. punktu);

- nosakot EAK izstrādātajā Programmu pārvaldības plānā galvenās pārvaldības saskarnes to EGNOS programmu darbību pārvaldībā un izpildē, uz kurām attiecas deleģēšanas nolīgums;

- noslēdzot apakšlīgumu par īpaša satelītu navigācijas uztvērējraidītāja piegādi priekš jaunā ģeostacionārā satelīta.

Attiecībā uz GALILEO tas nozīmē, ka Komisija ir veikusi visas Galileo sistēmas iepirkumam nepieciešamās darbības un ir:

- deleģējusi EKA uzdevumu iepirkt Galileo infrastruktūru saskaņā ar GNSS regulu un ES iepirkuma noteikumiem (2008. gada 19. decembrī parakstītais deleģēšanas nolīgums);

- sadarbībā ar EKA izstrādātajā Programmas pārvaldības plānā izveidojusi galvenās pārvaldības saskarnes to Galileo programmas darbību pārvaldībai un izpildei, uz kurām attiecas deleģēšanas nolīgums;

- 2008. gada jūlijā uzsākusi konkursa procedūru Galileo infrastruktūras iepirkšanai, kas sadalīta sešos darba blokos;

- noslēdzot finansējuma līgumu, nodrošinājusi EKA finansējumu, kas nepieciešams, lai segtu EKA izmaksu pārsniegumu validācijas orbītā (VO) posmā.

2.2. Tiesiskais regulējums

GNSS regula nosaka tiesisko un finanšu regulējumu programmu īstenošanai un pārvaldes struktūru, kas paredz jaunas lomas dažādām iesaistītajām organizācijām un kuras pamatā ir divi galvenie principi:

- stingrs pienākumu sadalījums starp Eiropas Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru un GNSS Uzraudzības iestādi, kuras izveide noteikta Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulā (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi[5] (turpmāk tekstā — GSA regula), uzticot Komisijai vispārējo atbildību par programmas pārvaldību, tostarp ar drošību saistītajiem aspektiem;

- pilns Galileo izvēršanas posma (pilna darbspēja — FOC jeb Full Operational Capability ) finansējums 2008.–2013. gadam no Kopienas budžeta.

Turklāt Kopienas finansējums ietvers darbības, kas saistītas ar Galileo VO posma pabeigšanu, EGNOS ekspluatācijas izmaksas, kā arī ar programmu ekspluatāciju saistīto sagatavošanās darbu izmaksas.

Kopumā šīm darbībām paredzētais finansējums ir EUR 3405 miljoni, ieskaitot EUR 400 miljonus, kas atvēlēti no ES galvenā instrumenta pētniecības finansēšanai Eiropā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam — Septītās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai.

Regula ietver noteikumus par drošības jautājumiem un drošības noteikumu piemērošanu. Vēl tajā ir noteikti iepirkuma principi, kas regulē Galileo programmas izvēršanas posmu, īpaši paredzot brīvu piekļuvi un godīgu konkurenci, lai iespējamajiem pretendentiem nodrošinātu līdzvērtīgas izredzes. Iepirkums ir sadalīts sešos galveno darbu blokos, ļaujot dalībniekam pretendēt uz galvenā līgumslēdzēja lomu ne vairāk kā divos no šo darbu blokiem, bet par vismaz 40 % no darbību kopējās vērtības konkursa kārtībā noslēdz līgumus ar uzņēmumiem, kas neietilpst galveno līgumslēdzēju struktūrā.

GNSS regulā ir noteikts, ka Eiropas Kopiena kļūst par GNSS sistēmu un programmu aktīvu īpašnieci, attiecībā uz kuriem jānoslēdz nolīgums par īpašumtiesību nodošanu. Vēl tajā ir noteikts, ka pilnas Galileo programmas konstelācijas izvēršana būs jāiepērk saskaņā ar ES noteikumiem par publisko iepirkumu un Finanšu regulu.

Attiecīgā gadījumā Komisija saskaņā ar regulu sagatavos un 2010. gadā iesniegs priekšlikumu par publiskiem līdzekļiem un saistībām, kas vajadzīgas finanšu plānošanas posmam, kurš sāksies 2014. gadā, kā arī Galileo sistēmas ekspluatācijas scenārijus.

Turpmāk aprakstītās darbības lielā mērā atviegloja GNSS regulas mērķu sasniegšanu un to struktūru īstenošanu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka GNSS programmas attaisno sevi nākamajos gados.

2. 3. Jaunas pārvaldes struktūras īstenošana

Viena no Komisijas prioritātēm, uzņemoties jaunos GNSS programmu vadītājas pienākumus, bija izveidot lēmumu pieņemšanas struktūras saskaņā ar GNSS regulā noteikto pārvaldes struktūru. Tā rezultātā tika:

- izveidota GNSS regulas 19. pantā paredzētā Eiropas GNSS programmu komiteja, kuras mērķis ir palīdzēt Komisijai programmu pārvaldībā un apliecināt dalībvalstīm, ka programmas tiek atbilstīgi pārvaldītas. Pirmās sanāksmes laikā, kas norisinājās 2008. gada 10. septembrī, komiteja pauda atzinīgu viedokli par diviem galvenajiem Galileo un EGNOS programmu plānošanas, īstenošanas un ekspluatācijas dokumentiem — GNSS 2008. gada darba programmu un GNSS stratēģiskās pamatnostādnes. Pēc tam, kad Eiropas Parlaments bija izmantojis pārbaudes tiesības (attiecībā uz stratēģiskajām pamatnostādnēm), Komisija pieņēma abus dokumentus, kas ļāva uzsākt 2008. gadā paredzētās darbības un piesaistīt attiecīgos kredītus;

- izveidota Iestāžu Galileo komiteja ( GIP ) saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgo deklarāciju, kas pievienota GNSS regulai. GIP pirmā sanāksme notika 2009. gada februāra vidū;

- izveidota GNSS Drošības padome (Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmums 2009/334/EK par Eiropas GNSS sistēmu drošības ekspertu grupas izveidi[6]). Pašreizējās Galileo Drošības padomes darbība, kuras izveide bija noteikta 7. pantā Padomes 2002. gada 21. maija Regulā (EK) Nr. 876/2002, ar ko izveido kopuzņēmumu „ Galileo ”,[7] tiks pakāpeniski izbeigta, tiklīdz tās uzdevumi būs pilnībā pabeigti vai nodoti. Šajā ziņā GNSS regulas 23. pantā ir paredzēts, ka iepriekš minētais Regulas Nr. 876/2002 7. pants tiks atcelts no 2009. gada 25. jūlija;

- precizētas Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) funkcijas un pienākumi, īpaši piemērojot iepriekš minēto daudzgadu deleģēšanas nolīgumu (pamatojoties uz Finanšu regulas 54. panta 2. punktu), kurā ietverti deleģētie uzdevumi un budžeta īstenošana attiecībā uz Galileo programmas īstenošanu, jo īpaši izvēršanas posmu. Tādējādi EKA varēja ātri uzsākt sešās darbu paketēs sadalītās FOC infrastruktūras iepirkumu Eiropas Kopienas vārdā un uzdevumā pilnīgā saskaņā ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem un kārtību. Tika parakstīts atsevišķs deleģēšanas nolīgums ar EKA, ietverot tajā aģentūras kā projektēšanas starpnieka pienākumus EGNOS ekspluatācijas laikā līdz 2013. gadam. Tie ietvers saskaņoto projekta izmaiņu īstenošanu un kvalifikāciju un nolietojuma pārvaldības darbību kopumu;

- pieņemts priekšlikums pārskatīt Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes ( GSA ) pilnvaras, pieskaņojot GSA regulu GNSS regulai un nosakot divus galvenos GSA darbības virzienus, pirmkārt, Galileo Drošības centra drošības jomas akreditācijā un ekspluatācijā un, otrkārt, sistēmu komerciāla lietojuma sagatavošanas, tostarp nepieciešamo tirgus analīžu, veicināšanā;

- pastiprināta Komisijas projektu un programmu pārvaldības veiktspēja, īpaši papildinot Galileo komandu ar darbiniekiem no Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes un iekšēji pārdalot resursus;

- nolīgta neatkarīga projektu vadības ekspertu komanda, lai pārskatītu programmu īstenošanu un regulāri izteiktu atbilstīgus ieteikumus. Šie neatkarīgie ārējie konsultanti uzsāka darbu 2009. gada martā.

2. 4. Pilnas Galileo konstelācijas iepirkuma uzsākšana

2008. gada jūlijā tika uzsākts Galileo darbības atsākšanai ļoti svarīgais pilnas Galileo konstelācijas izvēršanas iepirkums.

Validācijas orbītā (VO) posma rezultātā tiks palaisti pirmie 4 satelīti un izstrādāta zemes segmenta pirmā daļa, savukārt Galileo pilnas darbspējas ( FOC ) iepirkuma rezultātā tiks izveidota pilna 30 satelītu konstelācija un attiecīgās palaišanas iekārtas, stacionārie infrastruktūras objekti un sākotnējās operācijas. Kopā tika noteiktas sešas darbu paketes, kurām dalībnieki bija aicināti pieteikties (sistēmas atbalsts, stacionārā sistēma, stacionārā kontroles sistēma, satelīti, palaišanas iekārtas un operācijas).

Priekšatlases posms sākās ar Konkursa informācijas paketes (KIP) publicēšanu 2008. gada 1. jūlijā, un pēc tam 17. jūlijā tika organizēta informācijas diena Briselē. KIP bija iekļauts iepirkuma procedūras apraksts, kā arī augsta līmeņa prasību, augsta līmeņa paziņojuma par darbiem un līguma vadlīniju kopums.

Ir izveidota Iepirkumu padome (IP), lai sniegtu atbalstu vispārējam FOC iepirkuma procesam, pārskatot iepirkuma dokumentāciju un novērtējot rūpnieciskus priekšlikumus. IP priekšsēdētāja amatu kopīgi pilda Komisijas un EKA pārstāvis, un tās sastāvu veido Komisijas, GSA un EKA darbinieki. Padomes darbu atbalsta eksperti un speciālistu grupas, kas izskata katras darbu paketes specifiskos pārvaldības, tiesiskos un līguma, tehniskos un finanšu aspektus.

Pēc atbilstošu kandidātu priekšatlases un datu paketes sagatavošanas visi kandidāti 2008. gada novembrī iesniedza sākotnējos projekta pieteikumus. Ir notikušas vairākas konkursa dialoga tikšanās ar kandidātiem, un attiecīgā gadījumā tiks rīkotas papildu sanāksmes, lai apspriestu un precizētu priekšlikumu elementus un prasības.

Ir izstrādātas detalizētas specifikācijas atbilstoši katra darbu bloka grafikam, un tās ir izsūtītas kandidātiem detalizētos uzaicinājumos piedalīties konkursā. Ir paredzams, ka pēc tam kandidāti iesniegs pilnveidotos priekšlikumus.

Konkursa dialoga process noslēgsies 2009. gada laikā ar mērķi izvērtēt labākos un gala piedāvājumus un līdz gada beigām noslēgt lielāko daļu līgumu.

2. 5. EGNOS

2009. gada 1. aprīlī Komisija pārņēma EGNOS aktīvu īpašumtiesības no EKA, un tā ir uzņēmusies atbildību par sistēmas darbību. Vēl šim nolūkam ir noslēgta vienošanās ar EOIG ( EGNOS Operatoru un infrastruktūras grupu). No iepriekš minētā datuma EGNOS darbību nodrošina ESSP SaS saskaņā ar īstermiņa ekspluatācijas līgumu, kas noslēgts ar Komisiju un kuru 2009. gada oktobrī aizstās ilgtermiņa ekspluatācijas līgums.

Šādi rīkojoties, Komisija ir nodrošinājusi raitu EGNOS darbību pēc tam, kad EKA ir nodevusi sistēmas īpašumtiesības.

Turklāt Komisija ir noslēgusi līgumu par viena GEO uztvērējraidītāja nomainīšanu līdz 2011. gada beigām, un ir paredzēts, ka darbi pie otra raidītāja nomainīšanas tiks pabeigti 2009. gada pirmajā pusgadā.

Komisija ir noslēgusi ar EKA deleģēšanas nolīgumu, kurā EKA ir noteikta projektēšanas un iepirkuma starpnieka loma attiecībā uz aprīkojumu un programmatūras atjaunināšanu dažu nākamo gadu laikā.

2. 6. Galileo lietojumi

Aizvien lielākas pūles tiek veltītas tam, lai paplašinātu potenciālo tirgu EGNOS lietojumiem un tiešajiem ( end-to-end ) pakalpojumiem. Šo centienu mērķis ir atbalstīt aizvien plašāku Eiropas uzņēmumu ekosistēmu, kuri spēj ražot inovatīvus, uz EGNOS bāzes veidotus produktus un pakalpojumu risinājumus aizvien lielākam tirgus segmentu skaitam, kas dod iespēju pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot Galileo radītās iespējas. Galvenā uzmanība tika pievērsta diviem darbības virzieniem:

i) inovāciju veicināšanai, veicot pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbības Septītās pamatprogrammas ietvaros. Pirmā 2007. gadā izsludinātā aicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultātā jau ir uzsākti trīsdesmit projekti, kas aptver dažādus gan precēm, gan specializētiem tirgiem paredzētus lietojumus. Tos papildinās otrs projektu kopums, kurus izraudzīsies otrā, 2008. gada decembrī izsludinātā aicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultātā. Vēl tiek ieguldītas saskaņotas pūles, lai nodrošinātu labāko iespējamo Sestās pamatprogrammas projektu rezultātu izmantošanu (šo lietojumu projektu (četri no tiem bija par pakalpojumu prototipiem un sešpadsmit — par lietotāju kopienām laika posmā no 2004.–2008. gadam) kopējais mērķis bija parādīt EGNOS un Galileo pievienoto vērtību, piedāvāt atbalstu Galileo misijas definēšanā un noteikt galvenās lietotāju kopienu interešu jomas, kurās EGNOS / Galileo lietojumiem varētu būt ietekme);

ii) sagatavošanās darbu turpinājumam attiecībā uz Komisijas Rīcības plānu jaunu GNSS lietojumu un pakalpojumu veicināšanai, īpaši to, kuru pamatā ir EGNOS un Galileo programma. Rīcības plāna mērķim jābūt izveidot daudzšķautņainu veicināšanas un atbalsta pasākumu stratēģisku ietvaru, tostarp regulējušo un finanšu instrumentu kopumu, lai saīsinātu laiku, kas nepieciešams uz GNSS balstītiem produktiem un pakalpojumiem, lai nonāktu tirgū, un palielinātu to izplatības tempu. Stratēģiskais mērķis stiprinās Eiropas rūpniecības reaģēšanas un konkurētspēju, radot iespēju paplašināt tirgus daļu gan tajos tirgos, kas jau ir nostiprinājušies, gan — vēl svarīgāk — ar GNSS saistītos augstvērtīgos jaunajos tirgos.

Tā kā GNSS lietojumu attīstībai ir aizvien lielāka nozīme EGNOS un Galileo ekspluatācijā, Septītās pamatprogrammas resursi jāizmanto, lai turpinātu atbalstīt šādu pētniecības darbību. Šādu iespēju var piedāvāt programmas vidusposma pārskats, kas saskaņā ar GNSS regulas 22. pantu Komisijai jāveic 2010. gadā.

2.7. Starptautiskās darbības

Veicot GNSS programmu starptautiskā aspekta pārskatīšanu, Komisija ir mainījusi starptautiskās stratēģijas formulējumu, lai tā atspoguļotu faktu, ka Galileo un EGNOS programmām ir nepieciešams starptautisks tīkls, lai nodrošinātu valstu, kas nav ES dalībvalstis, līdzdalību un ieguldījumu.

Citi svarīgi GNSS sistēmas operatori ir Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna un Krievijas Federācija.

2008. gadā Komisija piedalījās vairākās darba grupas sanāksmēs ar ASV divpusējā nolīguma ietvaros. Valsts Departamentā notika plenārsēde, kurā tika panākta vienošanās par vairākām rīcībām, kuru mērķis ir koordinēt ES un ASV nostāju attiecībā uz trešām sistēmām un jaunu darba grupu veidošanu.

Vēl divpusējās sadarbības nolīguma ietvaros notika vairākas augsta līmeņa tikšanās ar Ķīnu, tostarp ar Koordinācijas komiteju. Svarīgs pārrunu jautājums bija Ķīnas izstrādātās sistēmas Compass un Galileo savietojamība un savstarpēja izmantojamība, un tā izskatīšana tiks turpināta 2009. gadā.

Ir notikušas vairākas tikšanās ar Krievijas Federāciju, un to rezultātā ir izveidota īpaša darba grupa, kas atbild par sadarbību attiecīgo sistēmu meklēšanas un glābšanas spēju jomā ( SAR ).

3. GALVENāS PROBLēMAS 2009. GADā

GNSS darba programmas 2009. gada pārstrādātajā versijā ir uzsvērts, ka 2009. gadā darbību uzmanības centrā būs FOC iepirkuma pabeigšana, EGNOS pakalpojumu sniegšanas līguma parakstīšana, iepriekšēju pētījumu uzsākšana attiecībā uz Galileo pēc 2013. gada un Galileo lietojumu rīcības plāna publicēšana. Citas svarīgākās aktivitātes 2009. gadā būs GSA regulas pārskatīšana, starptautiskās sadarbības stratēģijas pārskatīšana un vairāki vispārēji pasākumi, tostarp riska pārvaldība, tehniskie konsultāciju pakalpojumi un komunikācijas.

Daudzas no šīm darbībām ir ļoti svarīgas gan Galileo , gan EGNOS , tāpēc jāgatavojas iespējamām problēmām šajās jomās.

3.1. VO izmaksu pārsniegums

Kad 2008. gada septembrī EKA iepazīstināja dalībvalstis ar GalileoSat programmas finanšu situāciju, kļuva skaidrs, ka validācijas orbītā posma izmaksas ir ievērojami palielinājušās salīdzinājumā ar paredzēto finansējumu. Turpmākajās pārrunās ar EKA dalībvalstīm netika rasts risinājums tam, kā segt šo izmaksu pārsniegumu aptuveni EUR 376 miljonu apmērā.

Ņemot vērā VO un FOC posmu, par kuru Komisija tagad ir atbildīga, savstarpējo atkarību, tā apņēmās atrisināt finansējuma jautājumu, izmantojot Kopienas budžetu un panākot vienošanos ar ES dalībvalstīm. Tāpēc tika ierosināts izmantot FOC pārvaldības rezerves līdzekļus, lai segtu daļu no VO papildu izmaksām, par ko veicams neatkarīgs papildu izmaksu atbilstības novērtējums, kas jāpabeidz 2009. gada aprīlī. Lai gan FOC rezerves līdzekļu izmantošana VO posma papildu izmaksu segšanai ir atrisinājusi steidzamo problēmu, kas apdraudēja Galileo izvēršanas grafiku un budžetu, tā nepārprotami rada ierobežojumus paša izvēršanas posma īstenošanai. Ar Galileo īstenošanu saistītās budžeta iespējas ieinteresētajām personām valsts un privātajā sektorā nav lielas. Būs jādara viss iespējamais, lai iekļautos budžetā. Komisija turpinās uzraudzīt situāciju un attiecīgi ziņos, ja darba izpildītājiem radīsies neparedzētas tehniskas vai citas ar īstenošanu saistītas problēmas, kas apdraud grafiku un budžetu.

3.2. FOC iepirkums

Konkursa dialoga posma laikā turpināsies intensīvs darbs pie specifikācijām, priekšlikumu pilnveidošanas un turpmākām precizēšanas sanāksmēm, kuru rezultātā tiks atlasīti labākie un gala piedāvājumi, veikts novērtējums un piešķirts līgums. Pēc iespējas tiks veicināta samērīga konkurence. Tāpēc pēc iespējas tiks nodrošināta iepirkuma procesa grafika ievērošana un veikti dažādajos darbu blokos paredzētie pasākumi. Grūtības sagādās darba bloku izmaksu noturēšana budžeta robežās, kā arī nozares spēja veikt darbu saskaņā ar grafiku. Komisija un EKA centīsies nodrošināt nozares spēju tikt galā ar iespējamām neparedzētām tehniskām problēmām un riskiem vispiemērotākajā un izdevīgākajā veidā un ar minimālu ietekmi uz grafiku.

VO posma, kas ievērojamu laiku norisināsies paralēli izvēršanas posmam, pabeigšana un VO rezultātu pārņemšana FOC izvēršanas darbībās ir jutīgs process, ko ietekmēs turpmākas aizkavēšanās VO posmā. Tajā pašā laikā nepieciešamie tehniskie uzlabojumi VO posma laikā uzlabos FOC izvēršanas riska profilu un grafika ievērošanu.

FOC budžeta stāvoklis pēc VO posma izmaksu pārsnieguma segšanas mazinās vispārējo FOC izmaksu elastīgumu. Tāpēc Komisija rūpīgi uzraudzīs un pārvaldīs procesu un ziņos Padomei un Parlamentam, ja FOC līgumu izmaksas pārsniegs paredzētās izmaksas. Tādā gadījumā Komisija iesniegs priekšlikumu situācijas labošanai.

3.3 . EGNOS

2009. gadā ir un tiks panākti svarīgi sasniegumi, īpaši ekspluatācijas uzsākšana Komisijas pārziņā 2009. gada 1. aprīlī. Lai gan no šā datuma spēkā ir īstermiņa līgums ar EGNOS pakalpojumu operatoru, nepieciešams turpināt darbu, lai līdz 2009. gada rudenim rastu ilgstošāku risinājumu un vēl panāktu EGNOS sertifikāciju aviācijas jomā. Tas ir jāpabeidz līdz 2010. gada pirmajam ceturksnim, ņemot vērā Eiropas vienotās gaisa telpas regulas[8] prasības. Vēl tika nodrošināta atbilstība Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas ( ICAO ) funkcionālajām prasībām.

Atbilstoši 2009. gada darba programmā minētajam attiecībā uz EGNOS būs jāizvērš ievērojamas mārketinga darbības, lai veicinātu tā izmantošanu aviācijas sektorā, kā arī citās jomās, piemēram, autoceļu, dzelzceļa, jūras un lauksaimniecības nozarē. Tas pats attiecas uz Komercdatu izplatīšanas pakalpojumiem ( CDDS )[9].

2009. gadā liela nozīme aizvien ir darbam pie pilnīga EGNOS pārklājuma nodrošināšanas Eiropā un paplašināšanas ārpus tās teritorijas, īpaši Āfrikā.

3.4 . Pētījumi pēc FOC īstenošanas

2009. gadā Komisija uzsāks visaptverošu tehniski ekonomisko analīzi, lai identificētu un izstrādātu labāko Galileo sistēmas darbības un ekspluatācijas variantu. Pamatojoties uz analīzes rezultātiem un saskaņā ar GNSS regulu, Komisija nākamgad sagatavos priekšlikumu Padomei un Parlamentam.

Iesaistīto elementu daudzveidības un sarežģītības dēļ būs svarīgi laikus sākt darbu pie tehniski ekonomiskā novērtējuma, lai skaidri un savlaicīgi identificētu iespējamos scenārijus un darbības un ekspluatācijas līdzekļus pēc 2013. gada. Daudziem no šiem elementiem ir nepieciešams ilgs sagatavošanas periods, un šie jautājumi jāatrisina krietni pirms FOC . Tas ietver visus ekspluatācijas komerciālos aspektus, kā arī dažādo ekspluatācijas modeļu tiesiskās, līguma un finanšu struktūras.

3.5 . Starptautiskas darbības

Galvenais izaicinājums attiecībā uz GNSS programmu starptautiskajām darbībām 2009. gadā būs nodrošināt savietojamību un savstarpējo izmantojamību ar Galileo , piekļūt globāliem ar GNSS saistītiem resursiem un noteikt pasaules mēroga standartus, nodrošināt kosmosa segmenta un Zemes staciju tīkla drošību, nodrošinot arī stingrāku tādu jutīgo GNSS tehnoloģiju kontroli, kas izstrādātas ar Eiropas finansējuma atbalstu, piedalīties starptautiskos centienos izstrādāt novatoriskus lietojumus un pārreģionālas intereses specializētus lietojumus. Svarīgs mērķis būs radīt tirgus iespējas Eiropas GNSS tehnoloģiju un lietojumu nozarēm.

Nākamajā koordinācijas komitejā tiks veikta padziļināta pārbaude par sadarbību ar Ķīnu, kas ir kopīgi definēta kā pavērsiena punkts, lai novērtētu progresu, kas panākts 2008.–2009. gadā attiecībā uz tik ļoti svarīgo COMPASS/Galileo savietojamības jautājumu. Eiropas puse cer sagaidīt pozitīvas atsauksmes par ekspertu priekšlikumiem. Ja problēma netiks drīz atrisināta, nevar izslēgt, ka sadarbība ar Ķīnu būs ievērojami jāpārveido.

3.6 . Noslēdzošās piezīmes

Ziņojumā ir pievērsta uzmanība tam, kā tiek īstenoti daži svarīgi lēmumi, kas tika pieņemti 2008. gadā ciešā sadarbībā starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi. Nepieciešamības gadījumā Komisija centīsies nodrošināt aktīvu citu iestāžu iesaistīšanu. To atbalsts turpmākai programmu īstenošanai, kā arī kopīgās saistības ir programmu sekmīgas izpildes priekšnoteikums.

[1] OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

[2] OV L 138, 28.5.2002., 1. lpp.

[3] EOIG veido vairāki Eiropas gaisa navigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas ir ieguldījuši līdzekļus EGNOS programmā: Aena , CNES , DFS , DSNA , ENAV , NATS , NAV Portugal , NMA , Skyguide .

[4] Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp., kas grozīta ar Padomes 2007. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1525/2007, OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.

[5] OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp. Regula grozīta ar Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1942/2006, OV L 367, 22.12.2006., 18. lpp.

[6] OV L 101, 21.4.2009., 22. lpp.

[7] OV L 138, 21.5.2002., 1. lpp. Regula grozīta ar Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1943/2006, OV L 367, 22.12.2006., 21. lpp.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā — OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

[9] CDDS ietvaros pilnvarotiem klientiem (piemēram, pievienotās vērtības lietojumu sniedzējiem) tiek nodrošināti EGNOS ziņojumus par paplašināšanos reāllaikā un neapstrādātu datu mērījumi no zemes stacijām reāllaikā.